<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑160/14</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62014CC0160</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:390">EU:C:2015:390</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>18</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>18</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">Y. BOT</HT> SECINĀJUMI — LIETA C‑160/14</P><P><HT TYPE="ITALIC">FERREIRA DA SILVA E BRITO</HT> U.C.</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta īva bota [<HT TYPE="ITALIC">Yves Bot</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20150611">2015. gada 11. jūnijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑160/14</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">João Filipe Ferreira da Silva e Brito u.c.</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">pret</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Estado português</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(Varas Cíveis de Lisboa (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Tiesību aktu tuvināšana</KEYWORD><KEYWORD>Uzņēmuma pāreja</KEYWORD><KEYWORD>Darba ņēmēju tiesību aizsardzība</KEYWORD><KEYWORD>Pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu</KEYWORD><KEYWORD>Savienības tiesību pārkāpums, kurā ir vainojama valsts tiesa, par kuras nolēmumiem valsts tiesību sistēmā nav paredzēta iespēja vērsties tiesā</KEYWORD><KEYWORD>Valsts tiesību akti, kuros ir paredzēts, ka tiesības uz šāda pārkāpuma dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu rodas tikai tad, ja ir iepriekš atcelts nolēmums, ar kuru nodarīts šis kaitējums</KEYWORD></INDEX><CONTENTS.CONCLUSION><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes <DATE ISO="20010312">2001. gada 12. marta</DATE> Direktīvas 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="082" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="2001">OV L 82, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>direktīva<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>.</P></NOTE> 1. panta 1. punktu, kā arī LESD 267. panta trešo daļu un Tiesas judikatūru attiecībā uz valstu atbildību par Savienības tiesību pārkāpumu.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Varas Cíveis de Lisboa</HT> [Lisabonas Civiltiesa] (Portugāle) ir uzdevusi jautājumus saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">J. F. Ferreira da Silva e Brito</HT>, kā arī citu prasītāju celto prasību pret <HT TYPE="ITALIC">Estado português</HT> [Portugāles valsti] par zaudējumu atlīdzību, kas ir balstīta uz apgalvoto Savienības tiesību pārkāpumu, kurā ir vainojama <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> [Augstākā tiesa].</TXT></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Izskatot pirmo jautājumu, es interpretēšu jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreja<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/> direktīvas 1. panta 1. punkta izpratnē, ņemot vērā apstākļus pamatlietā. Atšķirībā no <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> rastā risinājuma es secināšu, ka šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas jēdziens attiecas uz situāciju, kurā uzņēmums, kurš darbojas čarterreisu tirgū, tiek likvidēts ar tā vairākuma akcionāra, kas pats darbojas aviācijas nozarē, lēmumu, un šīs likvidācijas rezultātā pirmais uzņēmums:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pārņem likvidētās sabiedrības statusu lidmašīnu līzinga līgumos un spēkā esošajos līgumos par čarterreisiem, kas noslēgti ar ceļojumu rīkotājiem;</P></ITEM><ITEM><P>veic darbību, ko agrāk nodrošināja likvidētā sabiedrība;</P></ITEM><ITEM><P>atjauno darbā dažus no darbiniekiem, kuri agrāk strādāja likvidētajā sabiedrībā, un uztic viņiem identiskus darba pienākumus, un</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>saņem neliela izmēra aprīkojumu no likvidētās sabiedrības.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Izskatot otro jautājumu, es izklāstīšu iemeslus, kuru dēļ LESD 267. panta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka pamatlietā aplūkotajos apstākļos tādai valsts tiesai, par kuras nolēmumiem valsts tiesību sistēmā nav paredzēta iespēja vērsties tiesā, kā <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> bija pienākums uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu.</TXT></NP><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Visbeidzot, izskatot trešo jautājumu, es paskaidrošu, kāpēc pamatlietā aplūkotajos apstākļos Savienības tiesības un it īpaši judikatūra, kas izriet no sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Köbler</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>C‑224/01, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:513">EU:C:2003:513</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums par valsts atbildību, saskaņā ar kuru tiesības uz atlīdzību rodas tikai tad, ja iepriekš ir atcelts nolēmums, ar kuru ir nodarīts kaitējums.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>I –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Ar direktīvu ir kodificēta Padomes <DATE ISO="19770214">1977. gada 14. februāra</DATE> Direktīva 77/187/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="061" PAGE.FIRST="26" DATE.PUB="1977">OV L 61, 26. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes <DATE ISO="19980629">1998. gada 29. jūnija</DATE> Direktīvu 98/50/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="201" PAGE.FIRST="88" DATE.PUB="1998">OV L 201, 88. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Atbilstoši minētās direktīvas preambulas 8. pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>Tiesiskās drošības un pārskatāmības apsvērumi prasa, lai īpašuma tiesību nodošanas juridiskā koncepcija būtu skaidrota, ņemot vērā Tiesas praksi. Šis skaidrojums nav mainījis Direktīvas 77/187[..] darbības jomu, kāda tā ir saskaņā ar Tiesas interpretāciju.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Direktīvas 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>a)</NO.P><TXT>Šī direktīva attiecas uz jebkuru uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļas īpašumtiesību pāreju citam darba devējam īpašumtiesību nodošanas vai uzņēmumu apvienošanas dēļ;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>saskaņā ar a) apakšpunktu un citiem šā panta noteikumiem īpašumtiesību nodošana šīs direktīvas nozīmē notiek tad, ja pāriet īpašumtiesības uz ekonomisku vienību, kas saglabā savu identitāti, paredzot organizētu resursu sagrupēšanu ar mērķi turpināt saimniecisko darbību neatkarīgi no tā, vai tā ir pamata vai palīgdarbība.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>Direktīvas 3. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Īpašumtiesības nododošās personas tiesības un pienākumi, kas izriet no darba līguma vai darba attiecībām, kas pastāv īpašumtiesību pārejas dienā, sakarā ar īpašumtiesību nodošanu pāriet īpašumtiesību saņēmējam.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Portugāles tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>Sistēmas par valsts un citu valsts iestāžu ārpuslīgumisko civiltiesisko atbildību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Likums par ārpuslīgumisko civiltiesisko atbildību<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>.</P></NOTE>, kas pieņemta ar <DATE ISO="20071231">2007. gada 31. decembra</DATE> Likumu Nr. 67/2007 (<HT TYPE="ITALIC">Lei que aprova o Regime da Responsabilidade Civil Extracontratual do Estado e Demais Entidades Públicas</HT>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><DATE ISO="20071231">2007. gada 31. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Diário da República</HT>, 1. sērija, Nr. 251.</P></NOTE> un kas grozīta ar <DATE ISO="20080717">2008. gada 17. jūlija</DATE> Likumu Nr. 31/2008<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><DATE ISO="20080717">2008. gada 17. jūlija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Diário da República</HT>, 1. sērija, Nr. 137.</P></NOTE>, 13. pantā ir noteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="013.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot situācijas, kas ir saistītas ar netaisnīgu notiesāšanu krimināllietā vai nepamatotu brīvības atņemšanu, valstij ir civiltiesiskā atbildība par kaitējumu, kas izriet no tiesu nolēmumiem, kuri ir acīmredzami pretrunā konstitūcijai, prettiesiski vai nepamatoti, jo, izvērtējot attiecīgos faktus, ir pieļauta būtiska kļūda.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="013.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Prasības par kaitējuma atlīdzību pamatā ir jābūt kompetentas tiesas nolēmumam, ar kuru ir atcelts lēmums, ar kuru tika nodarīts kaitējums.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>II –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas fakti un prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>1993. gada 19. februārī tika likvidēta 1985. gadā dibinātā [sabiedrība] <HT TYPE="ITALIC">Air Atlantis SA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/><HT TYPE="ITALIC">AIA</HT><QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>), kas darbojās neregulāru gaisa transporta pārvadājumu nozarē (čarterreisi). Šajos apstākļos tika veikta prasītāju pamatlietā kolektīvā atlaišana.</TXT></NP><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>Sākot no <DATE ISO="19930501">1993. gada 1. maija</DATE> sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Transportes Aéreos Portugueses</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/><HT TYPE="ITALIC">TAP</HT><QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>), kas bija galvenā <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> akcionāre, sāka veikt daļu no lidojumiem, kurus bija apņēmusies veikt <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> laikposmā no <DATE ISO="19930501">1993. gada 1. maija</DATE> līdz 31. oktobrim. <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> arī veica konkrētu skaitu čarterreisu tirgū, kurā līdz tam tā nebija darbojusies, jo šos maršrutus agrāk apkalpoja <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>. Šim nolūkam <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> izmantoja daļu no aprīkojuma, kuru savā darbībā bija izmantojusi <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>, it īpaši četras lidmašīnas. <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> arī apņēmās maksāt nomas maksu saskaņā ar līzinga un ar tiem saistītiem līgumiem un pārņēma <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> biroja aprīkojumu, kuru tā izmantoja savās telpās Lisabonā (Portugāle) un Faro (Portugāle), kā arī citu materiālu īpašumu. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> pieņēma darbā dažus bijušos <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> darbiniekus.</TXT></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Vēlāk prasītāji pamatlietā cēla <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de trabalho de Lisboa</HT> (Lisabonas Darba tiesa) prasību par kolektīvo atlaišanu, lūdzot atjaunot viņus darbā <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> un samaksāt atalgojumu.</TXT></NP><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Ar <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de trabalho de Lisboa</HT> <DATE ISO="20070206">2007. gada 6. februāra</DATE> spriedumu prasība par kolektīvo atlaišanu tika daļēji apmierināta, jo minētā tiesa izdeva rīkojumu atjaunot darbā attiecīgajos amatos atbildētājus pamatlietā, kā arī samaksāt pabalstus. <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de trabalho de Lisboa</HT> sava sprieduma atbalstam apgalvoja, ka izskatāmajā lietā notika vismaz daļēja uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreja, ciktāl uzņēmuma identitāte tika saglabāta, tā darbība tika turpināta un darba līgumos <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> pārņēma bijušā darba devēja statusu.</TXT></NP><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT>Šis spriedums tika pārsūdzēts <HT TYPE="ITALIC">Tribunal da Relação de Lisboa</HT> (Lisabonas Apelācijas tiesa), kas ar <DATE ISO="20080116">2008. gada 16. janvāra</DATE> spriedumu atcēla pirmās instances spriedumu, ciktāl <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> tika piespriests atjaunot darbā atbildētājus pamatlietā un samaksāt pabalstus, secinot, ka prasības par kolektīvo atlaišanu celšanai [noteiktais termiņš] bija beidzies, un uzskatot, ka uzņēmējsabiedrības vai tās daļas īpašumtiesību pāreja no <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> uz <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> nebija notikusi.</TXT></NP><?PAGE NO="4"?><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>Atbildētāji pamatlietā iesniedza kasācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT>, kas savā <DATE ISO="20090225">2009. gada 25. februāra</DATE> spriedumā lēma, ka kolektīvā atlaišana nebija prettiesiska. Minētā tiesa, pieņemot <HT TYPE="ITALIC">Tribunal da Relação de Lisboa</HT> argumentāciju, norādīja, ka, lai varētu secināt uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreju, nepietika tikai ar komercdarbības “vienkāršu turpināšanu, jo bija jāsaglabā arī uzņēmējsabiedrības identitāte. Izskatāmajā lietā <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT>, veicot lidojumus 1993. gada vasaras sezonā, neesot izmantojusi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>vienību<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ar tādu pašu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>vienības<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> identitāti, kas agrāk bija <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>, bet attiecīgajā tirgū esot izmantojusi savus intervences instrumentus, proti, savu uzņēmumu. Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> viedokli, ja divas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>vienības<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> nav identiskas, neesot iespējams iedomāties uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas esamību.</TXT></NP><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Attiecībā uz Savienības tiesībām <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> norādīja, ka Tiesa, aplūkojot situācijas, kurās uzņēmums turpināja veikt darbību, kuru agrāk veica cits uzņēmums, ir nospriedusi, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>tas vien<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> neļauj secināt, ka ekonomiska vienība ir pārgājusi no viena uzņēmuma otram uzņēmumam, jo <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>vienību nevar reducēt tikai uz tās veicamo darbību<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P><HT TYPE="ITALIC">Le Supremo Tribunal de Justiça</HT> šajā ziņā atsaucas uz sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Süzen</HT> (C‑13/95, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:141">EU:C:1997:141</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 15. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Daži atbildētāji pamatlietā lūdza <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> iesniegt Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, un šī pēdējā minētā norādīja, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>valsts tiesām, kuru nolēmumus saskaņā ar valsts tiesību sistēmu nevar pārsūdzēt, ir pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu tikai tad, ja šīs tiesas uzskata, ka, izskatot tajās aizsākto prāvu, ir jāpiemēro [Savienības] tiesības, un turklāt, ja ir radies jautājums par šo tiesību interpretāciju<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Le Supremo Tribunal de Justiça</HT> arī uzskatīja, ka Tiesa pati ir skaidri atzinusi, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>pareiza [Savienības] tiesību piemērošana var būt tik acīmredzama, ka tā nerada pamatu saprātīgām šaubām par veidu, kā ir jāatrisina radušais jautājums<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>, tādējādi arī šādā gadījumā ir izslēgts pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu. Ņemot vērā [atbildētāju pamatlietā] minēto [Savienības tiesību normu] saturu, Tiesas veikto šo normu interpretāciju un šīs lietas apstākļus [..], kas tika ņemti vērā [..], nav nekādu pamatotu šaubu par interpretāciju, kas uzliktu pienākumu uzdot prejudiciālu jautājumu”.</TXT></NP><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> arī uzsvēra, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>Tiesa [bija] izstrādājusi pastāvīgu judikatūru par problēmām, kas saistītas ar [Savienības tiesību] normu attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreju<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> interpretāciju, jo [..] direktīvā [..] jau ir veikta tajā iekļauto jēdzienu konsolidācija saskaņā ar šo judikatūru un šie jēdzieni šobrīd ir skaidri, ņemot vērā (gan Kopienas, gan valsts) judikatūrā sniegto interpretāciju, tāpēc izskatāmajā lietā nav iepriekš jākonsultējas ar Tiesu<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Atbildētāji pamatlietā cēla prasību sakarā ar ārpuslīgumisko civiltiesisko atbildību pret <HT TYPE="ITALIC">Estado português</HT>, prasot piespriest tai atlīdzināt konkrētu viņiem nodarīto mantisko kaitējumu. Savas prasības atbalstam viņi apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> spriedums ir acīmredzami prettiesisks, ciktāl tajā ir kļūdaini interpretēts direktīvā iekļautais uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas jēdziens un ciktāl šī tiesa nav izpildījusi pienākumu uzdot Tiesai jautājumus par attiecīgo Savienības tiesību interpretāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Estado português</HT> apgalvo, ka saskaņā ar Likuma par ārpuslīgumisko civiltiesisko atbildību 13. panta 2. punktu prasības par kaitējuma atlīdzību pamatā ir jābūt kompetentas tiesas nolēmumam, ar kuru atcelts nolēmums, ar kuru tika nodarīts kaitējums, atgādinot, ka, tā kā <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> nolēmums nav ticis atcelts, prasītā kompensācija nav jāmaksā.</TXT></NP><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa paskaidro, ka ir svarīgi noskaidrot, vai <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> nolēmums ir acīmredzami prettiesisks, ciktāl tajā nepareizi interpretēts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> jēdziens, ņemot vērā direktīvu un tās rīcībā esošos elementus. Turklāt būtu svarīgi noskaidrot, vai <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> bija pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu, kā tas tika lūgts.</TXT></NP><?PAGE NO="5"?><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Varas Cíveis de Lisboa</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>1)</NO.P><TXT>Vai [..] Direktīva [..], īpaši tās 1. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> jēdziens attiecas uz situāciju, kad uzņēmuma, kas darbojas čarterreisu tirgū, darbība tiek izbeigta ar tā vairākuma akcionāra, kurš pats darbojas aviācijas nozarē, lēmumu un šīs likvidācijas rezultātā mātesuzņēmums:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pārņem likvidētās sabiedrības statusu lidmašīnu līzinga līgumos un spēkā esošajos līgumos par čarterreisiem, kas noslēgti ar ceļojumu rīkotājiem;</P></ITEM><ITEM><P>veic darbību, ko agrāk nodrošināja likvidētā sabiedrība;</P></ITEM><ITEM><P>atjauno darbā dažus no darbiniekiem, kuri agrāk strādāja likvidētajā sabiedrībā, un uztic viņiem identiskus darba pienākumus;</P></ITEM><ITEM><P>saņem neliela izmēra aprīkojumu no likvidētās sabiedrības?</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai LESD 267. pants [..] ir jāinterpretē tādējādi, ka, ņemot vērā [pirmajā] jautājumā [..] izklāstītos faktus un to, ka zemākas instances tiesas, izskatot lietu, pieņēma pretrunīgus spriedumus, <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> bija pienākums iesniegt [..] Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar jautājumu par to, kā pareizi interpretēt jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreja<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> Direktīvas [..] 1. panta 1. punkta izpratnē?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai Savienības tiesībām un it īpaši [..] Tiesas spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Köbler</HT> (C‑224/01, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:513">EU:C:2003:513</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) noteiktajiem principiem par valsts atbildību par personām nodarītu kaitējumu sakarā ar Savienības tiesību pārkāpumu, ko pieļāvusi valsts tiesa, par kuras nolēmumu valsts tiesību sistēmā nav paredzēta iespēja vērsties tiesā, ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, ar kuru ir noteikts, ka prasību par kaitējuma atlīdzību pret valsti var celt tikai tad, ja ir atcelts nolēmums, ar kuru ir nodarīts kaitējums?<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>III –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreja<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> direktīvas 1. panta 1. punkta izpratnē ir iespējama situācijā, kurā uzņēmums, kas darbojas čarterreisu tirgū, tiek likvidēts ar vairākuma akcionāra, kurš arī darbojas aviācijas nozarē, lēmumu un saistībā ar pirmo uzņēmumu:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pārņem likvidētās sabiedrības statusu lidmašīnu līzinga līgumos un spēkā esošajos līgumos par čarterreisiem, kas noslēgti ar ceļojumu rīkotājiem;</P></ITEM><ITEM><P>veic darbību, ko agrāk nodrošināja likvidētā sabiedrība;</P></ITEM><ITEM><P>atjauno darbā dažus no darbiniekiem, kuri agrāk strādāja likvidētajā sabiedrībā, un uztic viņiem identiskus darba pienākumus, un</P></ITEM><ITEM><P>saņem neliela izmēra aprīkojumu no likvidētās sabiedrības?</P></ITEM></LIST></P></NP><?PAGE NO="6"?><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT>Kā izriet no direktīvas preambulas 3. apsvēruma un 3. panta, tās mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus, nodrošinot viņu tiesību ievērošanu uzņēmuma īpašumtiesību pārejas gadījumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. it īpaši rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Gimnasio Deportivo San Andrés</HT> (C‑688/13, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:46">EU:C:2015:46</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Šajā ziņā direktīvas 3. panta 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka īpašumtiesību nododošās personas tiesības un pienākumi, kas izriet no darba līguma vai darba attiecībām, kas ir spēkā īpašumtiesību pārejas dienā, sakarā ar īpašumtiesību nodošanu pāriet īpašumtiesību saņēmējam. Direktīvas 4. panta 1. punkta kontekstā – tā aizsargā darba ņēmējus no atlaišanas, par kuru ir izlēmusi īpašumtiesību nododošā persona vai īpašumtiesību saņēmējs, pamatojoties tikai uz īpašumtiesību nodošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Saskaņā ar direktīvas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu tā attiecas uz jebkuru uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļas īpašumtiesību pāreju citam darba devējam īpašumtiesību nodošanas vai uzņēmumu apvienošanas dēļ. Tiesa īpašumtiesību nodošanas jēdzienu ir interpretējusi elastīgi, lai tas atbilstu direktīvas mērķim aizsargāt darbiniekus viņu uzņēmuma pārejas gadījumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Skat. it īpaši spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Jouini</HT> u.c. (C‑458/05, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:512">EU:C:2007:512</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Tādējādi Tiesa ir nospriedusi, ka direktīva ir piemērojama visos iespējamajos gadījumos, kad līgumiskajās attiecībās mainās par uzņēmuma darbību atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas, kas uzņemas darba devēja saistības attiecībās ar uzņēmuma darba ņēmējiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Skat. it īpaši spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Amatori</HT> u.c. (C‑458/12, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:124">EU:C:2014:124</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Tiesa ir atzinusi, ka Direktīva 77/187 bija piemērojama sabiedrību īpašumtiesību pārejām vienas grupas ietvaros<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Skat. it īpaši spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Allen</HT> u.c. (C‑234/98, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:594">EU:C:1999:594</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 17., 20. un 21. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>Turklāt tā ir precizējusi nosacījumus, ar kādiem ir piemērojama Direktīva 77/187 tiesas ceļā vai brīvprātīgi likvidējamā uzņēmuma pārejas gadījumā. Tādējādi, lai arī Tiesa savā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Abels</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>135/83, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1985:55">EU:C:1985:55</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> ir nospriedusi, ka direktīva ir piemērojama tikai uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmējsabiedrības daļas pārejai maksātnespējas procedūras ietvaros<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>30. punkts.</P></NOTE>, tomēr savā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Dethier Équipement</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>C‑319/94, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:99">EU:C:1998:99</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> tā ir nospriedusi, ka minētā direktīva ir piemērojama tiesas ceļā likvidējamā uzņēmuma pārejas gadījumā, kad uzņēmuma darbība tiek turpināta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>32. punkts.</P></NOTE>. Savā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Europièces</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>C‑399/96, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:532">EU:C:1998:532</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> tā ir izdarījusi tādu pašu secinājumu attiecībā uz nodoto uzņēmumu, kas tika likvidēts brīvprātīgi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>35. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Gan no elastīgas īpašumtiesību nodošanas jēdziena interpretācijas, gan no Tiesas judikatūras attiecībā uz tieši nododamās vienības likvidāciju izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> darbības izbeigšana un likvidācija var būt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreja<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> direktīvas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Tomēr pārejai ir jānorisinās saskaņā ar direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, proti, īpašumtiesībām ir jāpāriet uz ekonomisku vienību, kas tiek saprasta kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>organizēta resursu sagrupēšana ar mērķi veikt saimniecisko darbību neatkarīgi no tā, vai tā ir pamata vai palīgdarbība<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, kas pēc īpašumtiesību pārejas saglabā savu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>identitāti<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Tāpēc, lai noteiktu uzņēmuma pārejas esamību, izšķirošs kritērijs šādas pārejas esamībai ir tas, vai attiecīgā vienība saglabā savu identitāti pēc tam, kad to ir pārņēmis jaunais darba devējs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Skat. it īpaši spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Amatori</HT> u.c. (C‑458/12, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:124">EU:C:2014:124</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="7"?><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Lai noteiktu, vai šāda vienība saglabā savu identitāti, ir jāņem vērā visi faktiskie apstākļi, kas raksturo attiecīgo darījumu, tostarp uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības veids, tas, vai notiek vai arī nenotiek ķermenisku lietu – piemēram, ēku un kustama īpašuma – pāreja, bezķermenisku lietu vērtība pārejas brīdī, tas, vai jaunais uzņēmuma īpašnieks pārņem vai arī nepārņem personāla vairākumu, tas, vai notiek vai arī nenotiek klientu pāreja, kā arī pirms un pēc pārejas veikto darbību līdzības pakāpe un šo darbību iespējamās pārtraukšanas ilgums. Visi šie apstākļi tomēr ir tikai atsevišķi elementi kopējā novērtējumā, kas jāveic, un tāpēc tos nevar izskatīt atsevišķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Skat. it īpaši spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Spijkers</HT> (24/85, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1986:127">EU:C:1986:127</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 13. punkts); <HT TYPE="ITALIC">Redmond Stichting</HT> (C‑29/91, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1992:220">EU:C:1992:220</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 24. punkts); <HT TYPE="ITALIC">Süzen</HT> (C‑13/95, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:141">EU:C:1997:141</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 14. punkts), kā arī <HT TYPE="ITALIC">Abler</HT> u.c. (C‑340/01, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:629">EU:C:2003:629</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 33. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tiesa ir uzsvērusi, ka valsts tiesai, izvērtējot faktiskos apstākļus, kas raksturo attiecīgo darījumu, ir jāņem vērā attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības veids. Pēc tās domām, no tā izriet, ka katram kritērijam, kas pamato pāreju direktīvas izpratnē, ir piešķirama atšķirīga nozīme atkarībā no veiktās darbības, pat ražošanas vai ekspluatācijas metodēm, ko pielieto uzņēmumā, uzņēmējsabiedrībā vai attiecīgā uzņēmuma daļā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Skat. it īpaši spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Liikenne</HT> (C‑172/99, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:59">EU:C:2001:59</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Tāpēc dažādiem faktoriem, kas ļauj pārbaudīt, vai attiecīgā vienība saglabā savu identitāti pēc tam, kad to ir pārņēmis jaunais darba devējs, un tātad kvalificēt darījumu kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>pāreju<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> direktīvas 1. panta 1. punkta izpratnē, ir nozīme, kas mainās atkarībā no attiecīgā uzņēmuma veiktās darbības veida.</TXT></NP><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Ļoti svarīgi ir noskaidrot, vai attiecīgā vienība saglabā savu identitāti, kas it īpaši izriet no būtisku ķermenisku vai bezķermenisku aktīvu pārejas esamības un no apstākļa, ka jaunais darba devējs šo vienību turpina izmantot vai ir pārņēmis tādām pašām darbībām vai analoģiskām darbībām. Minētie divi elementi atbilst šim gadījumam.</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Attiecībā uz nozīmīgu ķermenisku vai bezķermenisku aktīvu pāreju Tiesa, protams, ir norādījusi, ka, tā kā ekonomiskā vienība atsevišķās nozarēs var darboties bez šādiem aktīviem, tās identitātes saglabāšana pēc to ietekmējoša darījuma nevar būt atkarīga no šādu aktīvu pārejas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Turpat (37. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Kā tas izriet no Tiesas judikatūras, citādi ir tiem uzņēmumiem, kas darbojas tādās nozarēs, kurās ir jāizmanto nozīmīgi aktīvi. Piemēram, tas ir tālsatiksmes autobusu nozarē, kurā ir jāizmanto nozīmīgs aprīkojums un iekārtas. Šajā gadījumā Tiesa ir atzinusi, ka bija jāņem vērā apstāklis, ka bijušais iepirkuma līguma noslēdzējs jaunajam iepirkuma līguma noslēdzējam nebija nodevis attiecīgajos autobusu maršrutos izmantotos ķermeniskos aktīvus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Turpat (39. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Tiesa no tā ir secinājusi, ka tādā nozarē kā regulārs sabiedriskais pasažieru transports, izmantojot autobusu, kurā darbības veikšanu būtiski veicina ķermeniskas vērtības, nevar uzskatīt, ka attiecīgā vienība saglabā savu identitāti gadījumā, ja bijušais iepirkuma līguma noslēdzējs jaunajam iepirkuma līguma noslēdzējam nav būtiskā apmērā nodevis šādas vērtības, kas ir nepieciešamas vienības labai darbībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Turpat (42. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>No šīs judikatūras izriet, ka tādā lietā kā aplūkojamā pamatlieta, kas arī attiecas uz transporta nozari, nozīmīgu ķermenisku aktīvu pāreja ir jāņem vērā kā būtisks elements, lai noteiktu, vai ir notikusi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreja<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> direktīvas 1. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Tāpēc, izvērtējot ar attiecīgo darījumu saistītos faktiskos apstākļus, iesniedzējtiesai īpaša nozīme ir jāpiešķir faktoram, kas attiecas uz būtisku ķermenisku aktīvu nodošanu <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT>.</TXT></NP><?PAGE NO="8"?><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir skaidrs, ka <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> pārņēma līgumus par četru lidmašīnu, kuras agrāk savā darbībā bija izmantojusi <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>, nomu. No lietas materiāliem izriet, ka šī pārņemšana it īpaši tika pamatota ar <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> vēlmi neitralizēt negatīvās finansiālās sekas, kas varētu rasties no šādu līgumu priekšlaicīgas izbeigšanas. Tomēr iemesli, kas pamato šādu <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> lēmumu pārņemt četru lidmašīnu, kuras agrāk savā darbībā bija izmantojusi <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>, nomas līgumus, ir nenozīmīgi, lai darījumu kvalificētu kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>īpašumtiesību pāreju<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> direktīvas 1. panta 1. punkta izpratnē. Svarīga nozīme ir tikai objektīvam konstatējumam, saskaņā ar kuru līgumi <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> likvidēšanas laikā faktiski tika nodoti <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT>, kas turpināja izmantot attiecīgās lidmašīnas.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Kā pamatoti norāda atbildētāji pamatlietā, nevarētu uzskatīt, ka <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> var brīvi izmantot savas grupas uzņēmumu un pārņemt aktīvus, nepildot direktīvā paredzētos pienākumus, jo tā ir vairākuma akcionārs un galvenais <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> kreditors.</TXT></NP><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Nav nozīmes arī tam, ka <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> pārņemtās lidmašīnas bez izšķirības tika lietotas gan regulāriem, gan neregulāriem pārvadājumiem. Svarīgi ir, ka šīs lidmašīnas tika izmantotas, lai arī tikai daļēji, <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> darbībā, lai veiktu neregulārus pārvadājumus, kas ir tādas darbības turpinājums, kuru agrāk nodrošināja <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>Turklāt apstāklis, ka pārņemtās lidmašīnas tika pakļautas nomas režīmam, nav šķērslis uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas esamībai, jo izšķiroša nozīme ir tam, ka šos aktīvus izmantoja īpašumtiesību pārņēmējs.</TXT></NP><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT>Visbeidzot tam, ka, izbeidzoties līzinga līgumam, lidmašīnas tika atdotas laikposmā no 1998. līdz 2000. gadam, nav nozīmes. Nozīme ir tam, ka līgumi faktiski tika nodoti un ka būtisku laika posmu <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> faktiski bija izmantojusi lidmašīnas.</TXT></NP><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>No šiem apsvērumiem izriet, ka iesniedzējtiesas secinājums, saskaņā ar kuru tas, ka <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> aizstāja likvidēto sabiedrību lidmašīnu nomas līgumos, ir būtiska norāde uz uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas esamību, jo tas liecina par to, ka <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> bija pārņēmusi aktīvus, kas bija vajadzīgi, lai turpinātu darbību, kuru agrāk veica <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tam ir jāpievieno secinājums, ka <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> ir pārņēmusi arī likvidētās sabiedrības mazās iekārtas, piemēram, borta iekārtas un biroja iekārtas. Tā ir papildu norāde uz uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas esamību.</TXT></NP><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT>Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> aizstāja likvidēto sabiedrību spēkā esošajos līgumos par čarterreisiem ar ceļojumu rīkotājiem un par šīs sabiedrības agrāk veiktās darbības attīstību. No Tiesas judikatūras izriet, ka klientu nodošana ir atbilstīga norāde uz uzņēmuma pārejas esamību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Skat. šo secinājumu 33. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT>, šķiet, uzskata, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejai<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> direktīvas izpratnē pretrunā bija apstāklis, ka <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> bija tiesības darboties čarterreisu tirgū un ka tā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>dažkārt<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> tos bija veikusi. Es piekrītu atbildētāju pamatlietā viedoklim, saskaņā ar kuru tas, ka uzņēmums jau darbojas vai drīkst darboties attiecīgajā tirgū, nav šķērslis tam, ka šis pēdējais minētais turpina veikt līdzīgas darbības tām, kuras veica cits uzņēmums, kas starplaikā tika likvidēts, tādējādi paplašinot savu darbību.</TXT></NP><NP><NO.P>50.</NO.P><TXT>Kā savā spriedumā konstatēja <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT>, it īpaši attiecībā uz 1994. gadā veiktajiem lidojumiem runa ir par līgumiem, kurus <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> tieši bija noslēgusi ar ceļojumu rīkotājiem maršrutos, kurus tā agrāk nenodrošināja, jo tie bija tradicionāli <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> maršruti. Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> viedokli <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/><HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> veica tādu darbību, ko būtu varējusi veikt jebkura cita aviosabiedrība, un tādējādi pēc <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> likvidēšanas tirgū tā tikai aizņēma radušos brīvo vietu<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>.</TXT></NP><?PAGE NO="9"?><NP><NO.P>51.</NO.P><TXT>Tomēr, kā pamatoti norāda atbildētāji pamatlietā, tas, ka <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> uzsāka darbību, kuru agrāk veica cits tās grupas uzņēmums, kas starplaikā tika likvidēts, ir nozīmīga norāde uz uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreju, jo tā liecina par to, ka <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> turpināja darbību, kuru agrāk veica <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>52.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> savā spriedumā balstās uz spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Süzen</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>C‑13/95, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:141">EU:C:1997:141</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, lai atzītu, ka nepietiek ar to, ka cits uzņēmums turpina cita uzņēmuma veikto darbību, lai konstatētu uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>15. punkts.</P></NOTE>. Tomēr no Tiesas judikatūras izriet, ka par uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreju nav nekādu šaubu, ja šāda darbība tiek turpināta, pārņemot būtiskus aktīvus.</TXT></NP><NP><NO.P>53.</NO.P><TXT>To, ka <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> turpināja darbību, kuru agrāk veica <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>, raksturo arī cita iesniedzējtiesa sniegtā norāde, proti, likvidētās sabiedrības bijušie darbinieki tika atjaunoti darbā <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT>, lai veiktu identiskus amata pienākumus tiem, kurus viņi pildīja šajā sabiedrībā.</TXT></NP><NP><NO.P>54.</NO.P><TXT>Kā savā spriedumā konstatēja <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT>, ir pierādīts, ka divas darbinieces, kuras <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> agrāk bija norīkojusi darbā <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> komercvadībā, pēc šīs pēdējās minētās sabiedrības likvidēšanas <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> iecēla savā direkcijā vadošos amatos saistībā ar neregulāriem lidojumiem <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> un līgumiem par čarterreisiem 1993. gada lidojumu sezonā.</TXT></NP><NP><NO.P>55.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> viedokli <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> nepaturēja darbinieces, kas agrāk bija nodarbinātas <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>. Šīs darbinieces ar <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> saistīja darba līgums. Tāpēc tās bija darba ņēmējas, kuras nodarbināja nevis <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>, bet <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT>. <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> attiecīgās darbinieces bija norīkojusi pildīt amata pienākumus [sabiedrībā] <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> un pēc <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> likvidēšanas viņas atgriezās uzņēmumā, kurā viņas tika nodarbinātas. <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> savā spriedumā apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> darba ņēmēju atgriešanās savā uzņēmumā pēc tam, kad tika likvidēta <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>, kurā viņas bija norīkotas, izriet no darba līguma izpildes, kuru viņas bija noslēgušas ar savu darba devēju, proti, <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT>. Lai arī šīs darba ņēmējas tika atjaunotas darbā viņu kategorijai atbilstīgos amatos un 1993. gada vasarā <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> pildīja amata pienākumus saistībā ar čarterreisiem, <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> skatījumā nebija iespējams identificēt autonomas ekonomiskās vienības, kas darbojas neregulāru lidojumu jomā, organizāciju tāpēc, ka šīs darba ņēmējas strādāja <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>56.</NO.P><TXT>Tomēr, kā pamatoti norāda atbildētāji pamatlietā, divu darbinieču iecelšana no jauna amatā <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT>, lai pildītu amata pienākumus, kas tieši saistīti ar neregulāru lidojumu nozari, liecina par to, ka <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> turpināja <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> darbību, kuru agrāk tā bija veikusi atsevišķos gadījumos, tādējādi tas vēl papildus liecina par uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas esamību. Turklāt šīs darbinieces veidoja <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>organizētu kopumu<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Jouini</HT> u.c. (C‑458/05, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:512">EU:C:2007:512</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 32. punkts).</P></NOTE>, jo <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> viņas veica līdzīgus pienākumus tiem, kurus viņas pildīja <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>57.</NO.P><TXT>Kā papildu norādes uz uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas esamību ir jāmin darbību līdzības pakāpe pirms un pēc uzņēmuma pārejas. Kā norāda Komisija, <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> bija gaisa transporta uzņēmums, kas specializējās neregulāru lidojumu jomā. <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT>, kas darbojās gaisa transporta nodrošināšanā, bija tiesības veikt gan regulārus lidojumus, gan neregulārus lidojumus, un tāpēc tai bija tiesības darboties čarterreisu nozarē, ko tā jau darīja, lai arī tikai atsevišķos gadījumos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Komisija atsaucas uz <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> spriedumu.</P></NOTE>. Tātad abu uzņēmumu darbības ir ļoti līdzīgas.</TXT></NP><NP><NO.P>58.</NO.P><TXT>Visbeidzot attiecībā uz kritēriju saistībā ar iespējamo darbības apturēšanu tika konstatēts, ka no <DATE ISO="19930501">1993. gada 1. maija</DATE>, proti, tūlīt pēc <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> likvidēšanas, <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> uzsāka vismaz daļu no čarterreisiem, kurus <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> bija apņēmusies veikt 1993. gada vasaras sezonā. Tāpēc darbība netika apturēta uz ievērojami ilgu laiku. Gluži pretēji, darbība tika turpināta, jo aptuveni piecpadsmit dienas pēc <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> likvidēšanas <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> to aizstāja, lai pildītu līgumus par attiecīgajiem lidojumiem.</TXT></NP><?PAGE NO="10"?><NP><NO.P>59.</NO.P><TXT>Visas šīs norādes, manuprāt, liecina par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreju<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> direktīvas 1. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>60.</NO.P><TXT>Tomēr S<HT TYPE="ITALIC">upremo Tribunal de Justiça</HT> izdarīja pretēju secinājumu, jo nosacījumu par nodotās vienības identitātes saglabāšanu tā interpretēja pārāk šauri. Precīzāk, tās argumentācijā pilnīgi nav minēts Tiesas spriedums, balstoties uz kuru tomēr būtu jānonāk pie cita secinājuma, proti, spriedums <HT TYPE="ITALIC">Klarenberg</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>C‑466/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:85">EU:C:2009:85</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, kas tika pasludināts vairākas dienas pirms <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> spriedumiem un šajā lietā ģenerāladvokāts P. Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">P. Mengozzi</HT>] <DATE ISO="20081106">2008. gada 6. novembrī</DATE> bija sniedzis secinājumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Ģenerāladvokāta P. Mengoci secinājumi lietā <HT TYPE="ITALIC">Klarenberg</HT> (C‑466/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:614">EU:C:2008:614</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kurus Tiesa ņēma vērā.</TXT></NP><NP><NO.P>61.</NO.P><TXT>Savā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> īpašu nozīmi piešķīra kritērijam, saskaņā ar kuru, lai konstatētu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>īpašumtiesību pāreju<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, bija jāspēj identificēt ekonomisku vienību, kas tika nodota īpašumtiesību pārņēmējam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>3.6.1. punkts, pēdējā daļa.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>62.</NO.P><TXT>Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> norādīja, ka nebija pierādīts, ka <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> bija izveidojusi neregulāru lidojumu pakalpojumu, precīzi transponējot <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> struktūru. Ņemot vērā iepriekš konstatētos faktus, <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> neesot pārņēmusi ekonomisku vienību, tieši un autonomi vēloties turpināt veikt čarterreisus, kurus agrāk veica <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>. It īpaši neesot notikusi vairāku atsevišķu elementu pāreja, kas vēlāk tiktu reorganizēti <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT>, izveidojot autonomu uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību. Turklāt nebija nekādas norādes, kas liecinātu, ka čarterreisu darbības veikšanai <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> tika izveidota autonomi organizēta vienība.</TXT></NP><NP><NO.P>63.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> viedokli, veicot vispārēju norāžu analīzi, nevarēja apgalvot, ka <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> bija materiālu līdzekļu un cilvēkresursu kopums čarterreisu darbības atbalstam, kas šim nolūkam tika organizēts autonomi, proti, ekonomiskā vienība, kas saglabā savu identitāti un autonomi turpina veikt neregulārus komerclidojumus <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT>. Gluži pretēji, <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> aprīkojums, kuru vēlāk izmantoja <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT>, tika izmantots kopā ar visu <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> aprīkojumu gan regulāriem, gan neregulāriem lidojumiem, kuru veikšanai bez izšķirības tā izmantoja aviosabiedrības aprīkojumu un personālu.</TXT></NP><NP><NO.P>64.</NO.P><TXT>Attiecībā uz šo argumentāciju ir jāprecizē, ka direktīvas izpratnē īpašumtiesību pāreja ar nododamās vienības identitātes saglabāšanu var notikt arī tad, ja minētā vienība nesaglabā savu autonomo organizatorisko struktūru. Citiem vārdiem sakot, pretēji <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> nospriestajam nosacījums par identitātes saglabāšanu nenozīmē, ka ekonomiskajai vienībai, uz kuru attiecas īpašumtiesību pāreja, ir jāsaglabā sava autonomija īpašumtiesību pārņēmējā struktūrā.</TXT></NP><NP><NO.P>65.</NO.P><TXT>Lietā, kurā tika pasludināts spriedums <HT TYPE="ITALIC">Klarenberg</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>C‑466/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:85">EU:C:2009:85</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, atbildētāju pamatlietā arguments bija identisks tam, kuru <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> ņēma vērā, lai izslēgtu uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas esamību. Šī atbildētāja apgalvoja, ka direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētās <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>ekonomiskās vienības<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> identitāte tiek saglabāta tikai tad, ja saglabājas organizatoriskā saikne, kura saista personālu un materiāltiesiskos elementus. Turpretī ekonomiskā vienība nesaglabā savu identitāti, ja pēc īpašumtiesību nodošanas tā, raugoties no organizatoriskā viedokļa, zaudē savu autonomiju, jo iegūtos resursus īpašumtiesību saņēmējs integrē pilnīgi jaunā struktūrā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>42. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="11"?><NP><NO.P>66.</NO.P><TXT>Tiesa ir atzinusi, ka šāda ekonomiskās vienības identitātes koncepcija, kuras pamatā bija tikai viens faktors attiecībā uz organizatorisku autonomiju, nevar tikt ņemta vērā, it īpaši, ievērojot direktīvā izvirzīto mērķi – nodrošināt darba ņēmēju tiesību efektīvu aizsardzību īpašumtiesību pārejas gadījumā. Saskaņā ar Tiesas viedokli šī koncepcija nozīmētu, ka tikai tādēļ, ka īpašumtiesību saņēmējs nolemj sadalīt pārņemto uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļu un integrēt to savā struktūrā, direktīvu nevarētu piemērot attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmējsabiedrības daļai, kā rezultātā attiecīgajiem darba ņēmējiem netiktu nodrošināta ar direktīvu paredzētā aizsardzība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>43. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>67.</NO.P><TXT>Attiecībā uz kritēriju saistībā ar organizatorisko aspektu Tiesa iepriekš ir lēmusi, ka šis nosacījums ļauj definēt ekonomiskās vienības identitāti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Skat. it īpaši spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Allen</HT> u.c. (C‑234/98, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:594">EU:C:1999:594</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 27. punkts); <HT TYPE="ITALIC">Mayeur</HT> (C‑175/99, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:505">EU:C:2000:505</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 53. punkts); <HT TYPE="ITALIC">Liikenne</HT> (C‑172/99, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:59">EU:C:2001:59</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 34. punkts), kā arī <HT TYPE="ITALIC">Klarenberg</HT> (C‑466/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:85">EU:C:2009:85</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 44. punkts).</P></NOTE>. Tomēr tā vienlaikus ir nospriedusi, ka pārņemtās ekonomiskās vienības organizatoriskās struktūras pārveide nevar kavēt direktīvas piemērojamību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Skat. it īpaši spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Mayeur</HT> (C‑175/99, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:505">EU:C:2000:505</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 54. punkts); <HT TYPE="ITALIC">Jouini</HT> u.c. (C‑458/05, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:512">EU:C:2007:512</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 36. punkts), kā arī <HT TYPE="ITALIC">Klarenberg</HT> (C‑466/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:85">EU:C:2009:85</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 44. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>68.</NO.P><TXT>Tiesa ir arī norādījusi, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā ekonomiskās vienības identitāte tiek definēta, atsaucoties uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>organizētu resursu sagrupēšanu ar mērķi veikt saimniecisko darbību neatkarīgi no tā, vai tā ir pamata vai palīgdarbība<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, tādējādi uzsvaru liekot ne tikai uz pārņemtās vienības organizatorisko elementu, bet arī uz saimnieciskās darbības veikšanu<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Klarenberg</HT> (C‑466/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:85">EU:C:2009:85</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 45. punkts).</P></NOTE>. Tā ir secinājusi, ka nosacījums par ekonomiskās vienības identitātes saglabāšanu direktīvas nozīmē bija jāinterpretē, ņemot vērā divus šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos elementus, kuri kopsakarā veido šo identitāti, kā arī mērķi, kuru iecerēts sasniegt ar šo direktīvu, – aizsargāt darba ņēmējus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Turpat (46. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>69.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apsvērumus un lai nemazinātu direktīvas lietderīgo iedarbību, Tiesa ir nospriedusi, ka nosacījums par ekonomiskās vienības identitātes saglabāšanu bija jāinterpretē nevis tādējādi, ka tas ir attiecināms uz specifisku organizēšanas veidu, kuru uzņēmējs nosaka attiecībā uz pārņemtajiem dažādiem ražošanas elementiem, bet uz starp tiem pastāvošās savstarpējās saiknes un papildinošā rakstura turpināšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Turpat (47. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>70.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas viedokli šīs savstarpējās saiknes starp pārņemtajiem dažādiem ražošanas elementiem pastāvēšana ļauj īpašumtiesību saņēmējam izmantot tos pat tad, ja pēc pārņemšanas tie tiek integrēti jaunā un atšķirīgā organizatoriskā struktūrā, un veikt tās pašas vai analogas saimnieciskās darbības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Turpat (48. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>71.</NO.P><TXT>Atbilstoši spriedumam <HT TYPE="ITALIC">Klarenberg</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>C‑466/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:85">EU:C:2009:85</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> nav nozīmes tam, ka pārņemtā vienība tika iekļauta <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT>, ciktāl tika saglabāta funkcionālā saikne starp aktīviem un pārņemto personālu, no vienas puses, un darbības, kuru agrāk veica <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>, turpināšanu, no otras puses.</TXT></NP><NP><NO.P>72.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> savā spriedumā īpašu nozīmi piešķīra tam, ka pārņemtās lidmašīnas un personāls tika izmantoti gan regulāriem, gan neregulāriem lidojumiem. Tās skatījumā ar šo apstākli varēja pierādīt, ka autonoma ekonomiska vienība, kas veiktu neregulārus lidojumus <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT>, netika saglabāta.</TXT></NP><?PAGE NO="12"?><NP><NO.P>73.</NO.P><TXT>Šajā ziņā es uzskatu, ka tam, ka pārņemtie elementi esot tikuši izmantoti ne tikai neregulāriem lidojumiem, bet arī regulāriem lidojumiem, nav nozīmes. Saskaņā ar nosacījumu par pārņemtās vienības identitātes saglabāšanu pārņemtie aktīvi nav jāizmanto tikai darbības, kas tiek turpināta, veikšanai. Funkcionālā saikne starp šiem aktīviem un turpināto darbību saglabājas arī tad, ja minētie elementi tiek izmantoti citas darbības veikšanai, it īpaši, ja runa ir par analogu darbību gaisa transporta nozarē.</TXT></NP><NP><NO.P>74.</NO.P><TXT>Kā norāda Komisija, no sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Klarenberg</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Turpat.</P></NOTE> izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> likvidēšana un nozīmīgas tās aktīvu daļas integrācija <HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> organizatoriskajā struktūrā, pat ja nav saglabāta to <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>autonomā identitāte<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, nav tādas, lai izslēgtu direktīvas piemērošanu. Nozīme ir tam, ka pēc īpašumtiesību pārejas pārņemtie līdzekļi saglabā to identitāti un tiek izmantoti, lai turpinātu identisku vai analogu ekonomisku darbību.</TXT></NP><NP><NO.P>75.</NO.P><TXT>Izskatāmajā lietā <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> aktīvi sākumā (1993. gada vasaras lidojumu sezonā) tika izmantoti, lai turpinātu darbību, kas bija identiska darbībai, kuru veica <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT>, proti, čarterreisiem, kurus <HT TYPE="ITALIC">AIA</HT> bija apņēmusies veikt, un vēlāk – lai turpinātu identisku (<HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> organizēti čarterreisi) vai līdzīgu (<HT TYPE="ITALIC">TAP</HT> regulāri lidojumi) darbību.</TXT></NP><NP><NO.P>76.</NO.P><TXT>Kā Tiesa ir precizējusi savā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Klarenberg</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Turpat.</P></NOTE>, direktīvas 6. panta 1. punkta pirmās un ceturtās daļas formulējums apliecina, ka Savienības likumdevēja nodoms ir bijis piemērot šo direktīvu ikvienai tādu īpašumtiesību pārņemšanai, kas atbilst šīs direktīvas 1. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, neatkarīgi no tā, vai pārņemtā ekonomiskā vienība saglabā savu autonomiju īpašumtiesību saņēmēja struktūrā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>50. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>77.</NO.P><TXT>Beigu beigās iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai kritēriji par uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas esamību ir izpildīti. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru visu faktisko apstākļu kopuma, kas raksturo attiecīgo pārņemšanu, izvērtēšanas kontekstā valsts tiesai ir jāizvērtē, vai pārņemtās ekonomiskās vienības identitāte ir tikusi saglabāta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>49. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>78.</NO.P><TXT>Tomēr pamatlietas īpašajā kontekstā, kas izriet no valsts tiesu dažādajām nostājām, manuprāt, Tiesai ir jāsniedz iesniedzējtiesai vienlaikus precīzāka un tiešāka atbilde.</TXT></NP><NP><NO.P>79.</NO.P><TXT>Tāpēc es ierosinu uz pirmo jautājumu atbildēt, ka direktīvas 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> jēdziens attiecas uz situāciju, kad uzņēmuma, kurš darbojas čarterreisu tirgū, darbība tiek izbeigta ar tā vairākuma akcionāra lēmumu, kurš pats darbojas aviācijas nozarē, un šīs likvidācijas rezultātā pirmais uzņēmums:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pārņem likvidētās sabiedrības statusu lidmašīnu līzinga līgumos un spēkā esošajos līgumos par čarterreisiem, kas noslēgti ar ceļojumu rīkotājiem;</P></ITEM><ITEM><P>veic darbību, ko agrāk nodrošināja likvidētā sabiedrība;</P></ITEM><ITEM><P>atjauno darbā dažus no darbiniekiem, kuri agrāk strādāja likvidētajā sabiedrībā, un uztic viņiem identiskus darba pienākumus, un</P></ITEM><ITEM><P>saņem neliela izmēra aprīkojumu no likvidējamās sabiedrības.</P></ITEM></LIST></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="13"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>80.</NO.P><TXT>Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā Tiesai, vai LESD 267. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādai valsts tiesai, par kuras nolēmumiem valsts tiesību sistēmā nav paredzēta iespēja vērsties tiesā, kā <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> ir pienākums, ņemot vērā pirmajā jautājumā izklāstītos apstākļus un ņemot vērā to, ka zemākas instances valsts tiesas, izspriežot lietu, bija pieņēmušas pretrunīgus nolēmumus, uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu par to, kā pareizi interpretēt jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreja<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> direktīvas 1. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>81.</NO.P><TXT>Sākumā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 267. pantā noteiktā procedūra ir instruments sadarbībai starp Tiesu un dalībvalstu tiesām, ar kuru Tiesa dalībvalstu tiesām sniedz norādes jautājumā par Savienības tiesību interpretāciju, kuras tām vajadzīgas, lai izspriestu tajās izskatāmās lietas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Skat. it īpaši spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Schneider</HT> (C‑380/01, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:73">EU:C:2004:73</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 20. punkts); <HT TYPE="ITALIC">Stradasfalti</HT> (C‑228/05, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:578">EU:C:2006:578</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 44. punkts), kā arī <HT TYPE="ITALIC">Kirtruna</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Vigano</HT> (C‑313/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:574">EU:C:2008:574</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 25. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>82.</NO.P><TXT>Šīs sadarbības ietvaros tikai valsts tiesa, kura izskata strīdu un ir atbildīga par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpatnības, novērtē gan prejudiciāla nolēmuma vajadzību, lai tā varētu pieņemt lietā nolēmumu, gan Tiesai uzdoto jautājumu atbilstību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Spriedumi <HT TYPE="ITALIC">Schneider</HT> (C‑380/01, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:73">EU:C:2004:73</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 21. punkts); <HT TYPE="ITALIC">Längst</HT> (C‑165/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:412">EU:C:2005:412</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 31. punkts), kā arī <HT TYPE="ITALIC">Kirtruna</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Vigano</HT> (C‑313/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:574">EU:C:2008:574</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 26. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>83.</NO.P><TXT>LESD 267. panta trešajā daļā paredzētais pienākums vērsties tiesā ir daļa no sadarbības pienākuma nolūkā nodrošināt pareizu Savienības tiesību piemērošanu un vienveidīgu interpretāciju visās dalībvalstīs, visās valsts tiesās, kas ir par Savienības tiesību piemērošanu atbildīgās iestādes, un Tiesā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Skat. it īpaši spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Intermodal Transports</HT> (C‑495/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:552">EU:C:2005:552</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>84.</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka pienākuma vērsties Tiesā ar prejudiciālu jautājumu, kas paredzēts LESD 267. panta trešā daļā attiecībā uz valsts tiesām, kuru nolēmumi nav pārsūdzami, būtisks mērķis ir novērst, ka dalībvalstī attīstās ar Savienības tiesību normām nesaderīga judikatūra<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Turpat (29. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>85.</NO.P><TXT>Tiesas skatījumā šāds mērķis ir sasniegts, uzliekot šādu pienākumu augstākajām tiesām, neskarot Tiesas pieļautos izņēmumus tās spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Cilfit</HT> u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>283/81, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1982:335">EU:C:1982:335</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, kā arī visām valsts tiesām, kuru nolēmumi nav pārsūdzami tiesā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Skat. it īpaši spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Intermodal Transports</HT> (C‑495/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:552">EU:C:2005:552</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>86.</NO.P><TXT>Ciktāl nepastāv nekādas valsts tiesas nolēmuma pārsūdzēšanas iespējas, principā tai ir pienākums vērsties Tiesā LESD 267. panta trešās daļas izpratnē, ja tai ir jāizskata jautājums par LESD interpretāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Consiglio nazionale dei geologi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Autorità garante della concorrenza e del mercato</HT> (C‑136/12, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:489">EU:C:2013:489</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>87.</NO.P><TXT>No LESD 267. panta otrās un trešās daļas savstarpējās saiknes izriet, ka trešajā daļā minētajām tiesām ir tādas pašas tiesības lemt par to, vai sprieduma pieņemšanai ir nepieciešams lēmums par kādu Savienības tiesību jautājumu, kā jebkurai citai valsts tiesai. Šīm tiesām tāpēc nav pienākuma vērsties Tiesā, lai noskaidrotu jautājumu, kas ierosināts saistībā ar Savienības tiesību interpretāciju, ja šis jautājums nav būtisks, proti, ja atbilde uz šo jautājumu, lai kāda tā arī būtu, nekādi nevarētu ietekmēt lietas atrisinājumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Turpat (26. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="14"?><NP><NO.P>88.</NO.P><TXT>Turpretī, ja tās konstatē, ka iesniegtās lietas atrisināšanai ir jāatsaucas uz Savienības tiesībām, ar LESD 267. pantu tām principā ir noteikts pienākums vērsties Tiesā ar jebkuru radušos interpretācijas jautājumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Turpat (27. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>89.</NO.P><TXT>Izskatot strīdu, kurā rodas jautājums par Savienības tiesību interpretāciju, valsts tiesas, par kuru nolēmumiem valsts tiesību sistēmā nav paredzēta iespēja vērsties tiesā, pienākums vērsties Tiesā tātad ir princips un atteikšanās no vēršanās tiesā – izņēmums.</TXT></NP><NP><NO.P>90.</NO.P><TXT>Ar spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Cilfit</HT> u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>283/81, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1982:335">EU:C:1982:335</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> valsts tiesām, kuru nolēmumi nav pārsūdzami, ir uzlikts pienākums norādīt pamatojumu, ja tās atturas uzdot Tiesai jautājumu.</TXT></NP><NP><NO.P>91.</NO.P><TXT>Tādējādi attiecībā uz LESD 267. panta trešajā daļā paredzētā pienākuma piemērojamību, kā to noteikusi Tiesa, no konsolidētās judikatūras kopš šī sprieduma pasludināšanas izriet, ka tiesai, par kuras nolēmumiem valsts tiesību sistēmā nav paredzēta iespēja vērsties tiesā, tiklīdz tai rodas jautājums par Savienības tiesībām, ir jāpilda pienākums vērsties Tiesā, ja vien tā nekonstatē, ka uzdotie jautājumi nav atbilstīgi, ka Tiesa jau ir interpretējusi attiecīgās Savienības tiesību normas vai arī ka Savienības tiesību pareiza piemērošana ir tik acīmredzama, ka nerodas nekādas pamatotas šaubas. Šādas iespējamības esamība ir jāizvērtē, ņemot vērā Savienības tiesību īpašās iezīmes, sevišķās grūtības, kas rodas, tās interpretējot, un atšķirīgas judikatūras rašanās risku Eiropas Savienībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Intermodal Transports</HT> (C‑495/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:552">EU:C:2005:552</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 33. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>92.</NO.P><TXT>Tiesa ir precizējusi, ka, neskarot noteikumus, kas izriet no sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Köbler</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>C‑224/01, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:513">EU:C:2003:513</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, atbilstoši judikatūrai, kas izriet no sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Cilfit</HT> u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>283/81, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1982:335">EU:C:1982:335</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, tikai valsts tiesa var izvērtēt, vai Savienības tiesību pareiza piemērošana ir tik acīmredzama, ka nepastāv nekādas pamatotas šaubas, un tādēļ nolemt nevērsties Tiesā ar jautājumu par Savienības tiesību interpretāciju, kas izvirzīts šajā valsts tiesā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Intermodal Transports</HT> (C‑495/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:552">EU:C:2005:552</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>93.</NO.P><TXT>Iesniegdama aplūkojamo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, iesniedzējtiesa jautā Tiesai, vai, ņemot vērā judikatūru attiecībā uz uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreju un valsts tiesu atšķirīgās nostājas, interpretējot lietas faktus, <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> bija pamats <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>neizjust pamatotas šaubas<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> saistībā ar radušos interpretēšanas jautājumu un tādējādi tā varēja atturēties no prejudiciāla jautājuma uzdošanas Tiesai.</TXT></NP><NP><NO.P>94.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāuzsver, ka valsts tiesām, par kuru nolēmumiem valsts tiesību sistēmā nav paredzēta iespēja vērsties tiesā, ir jābūt īpaši piesardzīgām, pirms tās izslēdz jebkādu pamatotu šaubu esamību. Tām ir jāizklāsta iemesli, kuru dēļ tās ir pārliecinātas par to, ka tās pareizi piemēro Savienības tiesības.</TXT></NP><NP><NO.P>95.</NO.P><TXT>Ievērojot piesardzību, it īpaši precīzi ir jāpārbauda, vai, piemērojot Savienības tiesības, kuras tās ievēro, ir pienācīgi ņemtas vērā Savienības tiesību specifiskās iezīmes, īpašās grūtības, kas rodas, tās interpretējot, kā arī atšķirīgas judikatūras rašanās risks Savienībā.</TXT></NP><NP><NO.P>96.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> uzskatīja, ka direktīvā lietotie jēdzieni, un it īpaši uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas jēdziens, bija pietiekami skaidri, ņemot vērā interpretāciju judikatūrā. Tās skatījumā tas nozīmēja, ka prejudiciāls jautājums izskatāmajā lietā nebija jāuzdod.</TXT></NP><?PAGE NO="15"?><NP><NO.P>97.</NO.P><TXT>Manuprāt, šī pieeja ir kļūdaina, jo ir zināms, ka uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas jēdziena interpretācija atšķiras atkarībā no pieejas katrā atsevišķā gadījumā. Lietās par kurām Tiesai uzdoti prejudiciāli jautājumi, tai ir dota iespēja precizēt šī jēdziena piemērojamību. Tātad runa ir par judikatūru, kas pastāvīgi attīstās. Šīs īpatnības dēļ <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> vajadzēja būt piesardzīgai, pirms tā pieņēma lēmumu par nevēršanos Tiesā.</TXT></NP><NP><NO.P>98.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> ne tikai pārmērīgi paļāvās uz Tiesas judikatūras konsolidēto raksturu attiecībā uz uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas jēdzienu, bet arī nepilnīgi ņēma vērā šo judikatūru, kā rezultātā tā kļūdaini interpretēja šo jēdzienu.</TXT></NP><NP><NO.P>99.</NO.P><TXT>Tādā situācijā kā izskatāmajā lietā, kad attiecībā uz interpretējamo jēdzienu Tiesa ir izstrādājusi judikatūru, valsts tiesa, kurai principā ir pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu un kura uzskata, ka tajā aplūkojamajā strīdā rodas jautājums par Savienības tiesību interpretāciju, var izvēlēties vienu no divām nostājām. Vai nu tā vēršas Tiesā, lai saņemtu papildu precizējumus, ņemot vērā tajā izskatāmo strīdu, vai arī tā nolemj nepildīt savu pienākumu uzdot prejudiciālu jautājumu, bet tādā gadījumā tai ir jāpieņem un jāpiemēro atbilde, kuru Tiesa jau ir sniegusi. Ja tā neieņem nevienu no šīm nostājām un ja tā izvēlas citu attiecīgā Savienības tiesību jēdziena interpretāciju, šī tiesa pieļauj šo tiesību pārkāpumu, kuru var uzskatīt par pietiekami būtisku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Skat. Pertek, J., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>Renvoi préjudiciel en interprétation<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>, <HT TYPE="ITALIC">JurisClasseur Europe Traité</HT>, 361. burtnīca, 2010, 97. punkts.</P></NOTE>. Tas izriet no pastāvīgās judikatūras, saskaņā ar kuru Savienības tiesību pārkāpums ir pietiekami būtisks, ja tas ir izdarīts, acīmredzami neievērojot Tiesas judikatūru attiecīgajā jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Skat. it īpaši spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Traghetti del Mediterraneo</HT> (C‑173/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:391">EU:C:2006:391</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 43. punkts un tajā minētā judikatūra), kā arī <HT TYPE="ITALIC">Fuß</HT> (C‑429/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:717">EU:C:2010:717</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>100.</NO.P><TXT>Kopumā, ja <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> pilnīgi un stingri būtu ņēmusi vērā Tiesas judikatūru, tostarp visnesenāko, tā nevarētu būt droša par to, kā tā piemēroja Savienības tiesības.</TXT></NP><NP><NO.P>101.</NO.P><TXT>Tiesai ir jāieņem stingra nostāja, atgādinot pienākumu uzdot prejudiciālu jautājumu, kas gulstas uz valsts tiesām, par kuru nolēmumiem valsts tiesību sistēmā nav paredzēta iespēja vērsties tiesā. Kā ir precizējis ģenerāladvokāts F. Ležē [<HT TYPE="ITALIC">P. Léger</HT>] secinājumos lietā <HT TYPE="ITALIC">Traghetti del Mediterraneo</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P>C‑173/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:602">EU:C:2005:602</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> un kā to parāda izskatāmā lieta, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>ar šādu pienākumu neizpildi attiecīgā tiesa riskē pieļaut kļūdu [..], vai nu kļūdu piemērojamo [Savienības] tiesību interpretācijā, vai nu kļūdu attiecībā uz secinājumiem, kas izdarāmi no šīm tiesībām, lai atbilstoši interpretētu valsts tiesības, vai arī valsts tiesību saderīguma ar [Savienības] tiesībām novērtēšanā<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0065"><P>66. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>102.</NO.P><TXT>Turklāt uzsvēršu, ka, valsts tiesām, par kuru nolēmumiem valsts tiesību sistēmā nav paredzēta iespēja vērsties tiesā, nepildot pienākumu uzdot prejudiciālu jautājumu, Tiesai tiek liegts veikt tās pamatuzdevumu, kas tai uzticēts ar LES 19. panta 1. punkta pirmo daļu, proti, nodrošināt, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>ka tiek ievērots tiesiskums Līgumu interpretēšanā un piemērošanā<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>103.</NO.P><TXT>Visbeidzot no lietas materiāliem izriet, ka izskatāmajā lietā Portugāles tiesas bija ieņēmušas atšķirīgas nostājas attiecībā uz uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas jēdziena interpretāciju. Manuprāt, ja ar pretrunīgu valsts tiesu spriedumu esamību pašu par sevi nepietiktu, lai tām uzliktu LESD 267. panta trešajā daļā paredzēto pienākumu uzdot prejudiciālu jautājumu, runa ir par kontekstuālu apstākli, kas pastiprina secinājumu, saskaņā ar kuru <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> bija jāieņem daudz piesardzīgāka nostāja un jāuzdod Tiesai prejudiciāls jautājums.</TXT></NP><NP><NO.P>104.</NO.P><TXT>No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka LESD 267. panta trešā daļa, manuprāt, ir jāinterpretē tādējādi, ka pamatlietā aplūkotajos apstākļos tādai valsts tiesai, par kuras nolēmumiem valsts tiesību sistēmā nav paredzēta iespēja vērsties tiesā, kā <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> bija pienākums uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="16"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>C –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par trešo jautājumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>105.</NO.P><TXT>Ar savu trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā Tiesai jautā, vai pamatlietā aplūkotajos apstākļos Savienības tiesības un it īpaši judikatūra, kas izriet no sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Köbler</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0066"><P>C‑224/01, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:513">EU:C:2003:513</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums par valsts atbildību, kurā tiesības uz atlīdzību rodas tikai tad, ja pirms tam tiek atcelts lēmums, ar kuru ir radīts kaitējums.</TXT></NP><NP><NO.P>106.</NO.P><TXT>Atgādināšu, ka saskaņā ar Likuma par ārpuslīgumisko civiltiesisko atbildību 13. panta 2. punktu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>prasības par kaitējuma atlīdzību pamatā ir jābūt kompetentas tiesas nolēmumam, ar kuru ir atcelts nolēmums, ar kuru tika nodarīts kaitējums<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>107.</NO.P><TXT>Lai konstatētu, ka šis nosacījums ir saderīgs ar Savienības tiesībām, sākumā ir jāatgādina, ka valsts atbildības par privātpersonām nodarīto kaitējumu, izdarot Savienības tiesību pārkāpumus, kuros tā ir vainojama, princips ir piederīgs Līguma sistēmai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0067"><P>Skat. it īpaši spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Ogieriakhi</HT> (C‑244/13, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2068">EU:C:2014:2068</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>108.</NO.P><TXT>Attiecībā uz valsts atbildību par Savienības tiesību pārkāpumu, kas izdarīts ar valsts tiesas, kas lemj kā kasācijas instance, nolēmumu, Tiesa ir precizējusi, ka, ņemot vērā tiesu varas funkcijas, kā arī tiesiskās noteiktības prasības, valsts atbildība šādā gadījumā nav neierobežota. Kā ir nospriedusi Tiesa, šī atbildība iestātos tikai izņēmuma gadījumos, kad kasācijas instances valsts tiesa, pieņemot nolēmumu, acīmredzami ir pārkāpusi piemērojamās tiesības. Lai noteiktu, vai šis nosacījums ir izpildīts, valsts tiesai, kas izskata prasību par atlīdzību, šajā ziņā ir jāņem vērā visi apstākļi, kas raksturo tās izskatīšanai nodoto lietu, un it īpaši neievērotās tiesību normas skaidrības un precizitātes pakāpe, pārkāpuma tīšais raksturs, kļūdas tiesību piemērošanā attaisnojamais vai neattaisnojamais raksturs, vajadzības gadījumā – Savienības iestādes nostāja, kā arī attiecīgās tiesas pienākuma iesniegt lūgumu prejudiciālā nolēmuma saņemšanai saskaņā ar LESD 267. panta trešo daļu neizpilde<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0068"><P>Skat. it īpaši spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Traghetti del Mediterraneo</HT> (C‑173/03 (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:391">EU:C:2006:391</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>109.</NO.P><TXT>Kā esmu norādījis iepriekš, šī acīmredzamā piemērojamo Savienības tiesību neievērošana katrā ziņā tiek pieņemta tad, ja attiecīgais nolēmums ir pieņemts, acīmredzami neņemot vērā Tiesas judikatūru attiecīgajā jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0069"><P>Turpat (43. punkts un tajā minētā judikatūra). Skat. arī spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Fuß</HT> (C‑429/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:717">EU:C:2010:717</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>110.</NO.P><TXT>Tāpēc tiesības uz atlīdzību rodas, ja šis nosacījums par piemērojamo Savienības tiesību acīmredzamu pārkāpumu ir izpildīts, līdzko ir konstatēts, ka pārkāptās tiesību normas mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām un pastāv tieša cēloņsakarība starp minēto acīmredzamo pārkāpumu un attiecīgajai personai nodarīto kaitējumu. Šie trīs nosacījumi ir vajadzīgi un pietiekami, lai privātpersonām radītu tiesības uz atlīdzību, lai gan neizslēdz, ka valsts atbildība var iestāties ar mazāk stingriem nosacījumiem, pamatojoties uz valsts tiesībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0070"><P>Skat. it īpaši spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Traghetti del Mediterraneo</HT> (C‑173/03 (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:391">EU:C:2006:391</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>111.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesai ir bijusi iespēja precizēt, ka, ja tiesības uz kompensāciju ir tieši paredzētas Savienības tiesībās un ja minētie nosacījumi ir ievēroti, valstij saskaņā ar valsts tiesībās paredzēto atbildību ir pienākums novērst sekas, kas radušās sakarā ar kaitējuma nodarīšanu, ar noteikumu, ka valsts tiesību aktos ietvertie nosacījumi par zaudējumu atlīdzību nebūtu mazāk labvēlīgi par noteikumiem, kas attiecas uz līdzīgām prasībām dalībvalstī (līdzvērtības princips), un to piemērošana praksē nebūtu tāda, kas zaudējumu atlīdzību padara neiespējamu vai tā ir ļoti apgrūtināta (efektivitātes princips)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0071"><P>Skat. it īpaši spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Fuß</HT> (C‑429/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:717">EU:C:2010:717</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="17"?><NP><NO.P>112.</NO.P><TXT>Ņemot vērā efektivitātes principu, manuprāt, ir jāizvērtē Likuma par ārpuslīgumisko civiltiesisko atbildību 13. panta 2. punktā paredzētie procesuālie noteikumi. Tāpēc ir jānosaka, vai šādi procesuālie noteikumi praksē un pamatlietā aplūkotajos apstākļos privātpersonai, kurai nodarīts kaitējums, padara neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtina zaudējumu atlīdzības saņemšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>113.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā būtiski ir noteikt, vai privātpersonas rīcībā ir tiesību aizsardzības līdzeklis pret <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> nolēmumu, ar kuru tai ir nodarīts kaitējums. Uz tiesas sēdē uzdoto jautājumu šai sakarā Portugāles valdība sākumā sniedza noliedzošu atbildi, pirms tā precizēja savu atbildi nedaudz pārliecinošāk. Iesniedzējtiesai būs jāpārbauda valsts tiesību stāvoklis šajā jautājumā. Ja valsts tiesa konstatētu, ka privātpersonai, kurai ir nodarīts kaitējums, nav tiesību aizsardzības līdzekļa pret <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> nolēmumu, ar kuru tai nodarīts kaitējums, tai būtu jāatzīst, ka Likuma par ārpuslīgumisko civiltiesisko atbildību 13. panta 1. punktā paredzētie procesuālie noteikumi nav saderīgi ar efektivitātes principu, ciktāl tie padara neiespējamu minētajai privātpersonai saņemt atlīdzību.</TXT></NP><NP><NO.P>114.</NO.P><TXT>Katrā ziņā no debatēm Tiesā, manuprāt, izriet, ka, ja šāds tiesību aizsardzības līdzeklis pret <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> nolēmumu būtu jāidentificē, tas būtu ļoti teorētisks un grūti izmantojams<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0072"><P>Tiesas sēdē Portugāles valdība arī norādīja, ka tai neesot zināmi gadījumi, kad jaunā Portugāles Civilprocesa kodeksa 696. panta f) punkts tiktu piemērots situācijā, kurā <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> spriedums būtu nesaderīgs ar Savienības tiesībām.</P></NOTE>. Tādējādi, ciktāl Likuma par ārpuslīgumisko civiltiesisko atbildību 13. panta 2. punktā paredzētais procesuālais noteikums privātpersonai, kurai nodarīts kaitējums, šajā gadījumā radītu būtisku šķērsli, lai saņemtu zaudējumu atlīdzību, tas, manuprāt, būtu pretrunā efektivitātes principam. Šāda procesuāla norma šai privātpersonai padarītu pārmērīgi grūtu zaudējumu atlīdzības saņemšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>115.</NO.P><TXT>Tāpēc secināšu, ka pamatlietā aplūkotajos apstākļos Savienības tiesības un it īpaši judikatūra, kas izriet no sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Köbler</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0073"><P>C‑224/01, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:513">EU:C:2003:513</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums par valsts atbildību, kurā tiesības uz atlīdzību rodas tikai tad, ja ir iepriekš atcelts nolēmums, ar kuru ir radīts kaitējums.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>IV –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>116.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz <HT TYPE="ITALIC">Varas Cíveis de Lisboa</HT> uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem ir jāatbild šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Padomes <DATE ISO="20010312">2001. gada 12. marta</DATE> Direktīvas 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pārejas<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> jēdziens attiecas uz situāciju, kad uzņēmuma, kurš darbojas čarterreisu tirgū, darbība tiek izbeigta ar tā vairākuma akcionāra lēmumu, kurš pats darbojas aviācijas nozarē, un šīs likvidācijas rezultātā pirmais uzņēmums:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pārņem likvidētās sabiedrības statusu lidmašīnu līzinga līgumos un spēkā esošajos līgumos par čarterreisiem, kas noslēgti ar ceļojumu rīkotājiem;</P></ITEM><ITEM><P>veic darbību, ko agrāk nodrošināja likvidētā sabiedrība;</P></ITEM><ITEM><P>atjauno darbā dažus no darbiniekiem, kuri agrāk strādāja likvidētajā sabiedrībā, un uztic viņiem identiskus darba pienākumus, un</P></ITEM><ITEM><P>saņem neliela izmēra aprīkojumu no likvidējamās sabiedrības;</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><?PAGE NO="18"?><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>LESD 267. panta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka pamatlietā aplūkotajos apstākļos tādai valsts tiesai, par kuras nolēmumiem valsts tiesību sistēmā nav paredzēta iespēja vērsties tiesā, kā <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> (Portugāles Augstākā tiesa) bija pienākums uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>pamatlietā aplūkotajos apstākļos Savienības tiesības un it īpaši judikatūra, kas izriet no sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Köbler</HT> (C‑224/01, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:513">EU:C:2003:513</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums par valsts atbildību, kurā tiesības uz atlīdzību rodas tikai tad, ja ir iepriekš atcelts nolēmums, ar kuru ir nodarīts kaitējums.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>