<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-389/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CJ0389</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1132">EU:C:2019:1132</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>10</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>10</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20191219">19.12.2019</DATE>. – Lieta C‑389/18</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Brussels Securities</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (septītā palāta)</P><P><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Kopēja nodokļu sistēma, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 90/435/EEK</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļu dubultas uzlikšanas novēršana</KEYWORD><KEYWORD>4. panta 1. punkta pirmais ievilkums</KEYWORD><KEYWORD>Aizliegums aplikt ar nodokli saņemto peļņu</KEYWORD><KEYWORD>Meitasuzņēmuma izmaksāto dividenžu iekļaušana mātesuzņēmuma nodokļu bāzē</KEYWORD><KEYWORD>Izmaksāto dividenžu atskaitīšana no mātesuzņēmuma nodokļu bāzes un pārmaksas pārnešana uz nākamajiem taksācijas gadiem bez ierobežojuma laikā</KEYWORD><KEYWORD>Kārtība, kādā veicami nodokļu atskaitījumi no peļņas</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļu priekšrocības zaudējums</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑389/18</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">tribunal de première instance francophone de Bruxelles</HT> (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20180126">2018. gada 26. janvārī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20180613">2018. gada 13. jūnijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Brussels Securities SA</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">État belge,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (septītā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Dž. Švīrebs [<HT TYPE="ITALIC">P. G. Xuereb</HT>], tiesneši T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>] (referents) un A. Kumins [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kumin</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: H. Saugmandsgors Ēe [<HT TYPE="ITALIC">H. Saugmandsgaard Øe</HT>],</P><P>sekretāre: V. Džakobo‑Peironnela [<HT TYPE="ITALIC">V</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Giacobbo‑Peyronnel</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20190404">2019. gada 4. aprīļa</DATE> un <DATE ISO="20190703">2019. gada 3. jūlija</DATE> tiesas sēdes,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Brussels Securities SA</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">R. Forestini</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocat</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Beļģijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Pochet</HT>, <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Cottin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Halleux</HT>, pārstāvji, kā arī <HT TYPE="ITALIC">G</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Vercauteren</HT>, eksperts,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">W</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Roels</HT> un <HT TYPE="ITALIC">N</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Gossement</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20190905">2019. gada 5. septembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 4. panta 1. punktu Padomes Direktīvā 90/435/EEK (<DATE ISO="19900723">1990. gada 23. jūlijs</DATE>) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="225" PAGE.FIRST="6" DATE.PUB="1990">OV 1990, L 225, 6. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2003/123/EK (<DATE ISO="20031222">2003. gada 22. decembris</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="007" PAGE.FIRST="41" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 7, 41. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Direktīva 90/435<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">Brussels Securities SA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">État belge</HT> [Beļģijas valsti] par kārtību, kādā no peļņas, kas apliekama ar nodokli, ir jāatrēķina atskaitāmie ienākumi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 90/435 trešajā apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>tā kā spēkā esošie nodokļu noteikumi, kas regulē attiecības starp dažādu dalībvalstu mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras un parasti ir neizdevīgāki nekā tie noteikumi, ko piemēro vienas un tās pašas dalībvalsts mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem; tā kā šā iemesla dēļ dažādu dalībvalstu sabiedrību sadarbība ir nelabvēlīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar vienas dalībvalsts sabiedrību sadarbību; tā kā šim trūkumam ir jādara gals, ieviešot kopēju sistēmu, kas atvieglinātu sabiedrību grupēšanos [Kopienu mērogā]<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>.</P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 4. pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja mātesuzņēmums vai tā pastāvīgais uzņēmums, pamatojoties uz mātesuzņēmuma apvienību ar savu meitasuzņēmumu, saņem sadalīto peļņu, mātesuzņēmuma valsts un pastāvīgā uzņēmuma valsts, izņemot gadījumu, ja meitasuzņēmums ir likvidēts:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atturas tādai peļņai uzlikt nodokļus, vai</P></ITEM><ITEM><P>uzliek tādai peļņai nodokļus, atļaujot mātesuzņēmumam un pastāvīgajam uzņēmumam atskaitīt no maksājamās nodokļa summas to uzņēmuma peļņas nodokļa daļu, kas saistīta ar tādu peļņu un ko samaksājis meitasuzņēmums un zemākā līmeņa meitasuzņēmumi, saskaņā ar nosacījumu, ka katrā līmenī sabiedrība un tās zemākā līmeņa meitasuzņēmumi atbilst 2. un 3. pantā paredzētajām prasībām, līdz atbilstošā maksājamā nodokļa summas robežai.</P></ITEM></LIST><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Katra dalībvalsts tomēr saglabā izvēles tiesības paredzēt, ka no mātesuzņēmuma peļņas, kam uzliek nodokli, nevar atskaitīt maksājumus, kas attiecas uz kapitāla daļu un zaudējumiem, ko rada meitasuzņēmuma peļņas sadalīšana. Ja vadības izmaksas, kas attiecas uz kapitāla daļu, šādā gadījumā ir noteiktas kā izmaksas ar parastu likmi, stabili noteiktā summa nevar pārsniegt 5 % no meitasuzņēmuma sadalītās peļņas.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Direktīva 90/435 tika atcelta ar Padomes <DATE ISO="20111130">2011. gada 30. novembra</DATE> Direktīvu 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="345" PAGE.FIRST="8" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 345, 8. lpp.</REF.DOC.OJ>), kas spēkā stājusies <DATE ISO="20120118">2012. gada 18. janvārī</DATE>. Tomēr, ņemot vērā pamatlietas faktu rašanās laiku, Direktīva 90/435 tiem ir piemērojama <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Beļģijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Code des impôts sur les revenus de 1992</HT> [1992. gada Ienākuma nodokļa kodeksa], redakcijā, kas bija spēkā 2011. taksācijas gadā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1992. gada <HT TYPE="ITALIC">CIR</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>), 202. pantā attiecībā uz galīgi ar nodokļiem apliekamu ienākumu sistēmu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/><HT TYPE="ITALIC">RDT</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>) ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="202.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>No taksācijas perioda peļņas tajā iekļautajā apmērā atskaita arī:</ALINEA><ALINEA>1° dividendes, izņemot ienākumus, kas gūti, sabiedrībai cedējot savas akcijas vai kapitāla daļas vai pilnībā vai daļēji sadalot sabiedrības aktīvus;</ALINEA></PARAG><ALINEA>[..]</ALINEA><PARAG IDENTIFIER="202.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ieņēmumus, kas minēti 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā, izņemot gadījumus, kad pārmaksu rada 211. panta 2. punkta trešās daļas vai noteikumu ar līdzīgu iedarbību citā Eiropas Savienības dalībvalstī piemērošana, atskaita tikai tad, ja:</ALINEA><ALINEA>1° šo dividenžu [ieņēmumu] piešķiršanas vai izmaksas dienā uzņēmumam, kas tās saņem, pieder vismaz 10 [%] daļu dividenžu izsniegušā uzņēmumā pamatkapitālā vai ieguldījuma vērtība tajā ir vismaz <FT TYPE="NUMBER">2500000</FT> EUR apmērā;</ALINEA><ALINEA>2° šos ienākumus gūst no akcijām vai daļām, kas veido finanšu pamatlīdzekļus, attiecībā uz kuriem ir vai ir bijušas pilnas īpašumtiesības vismaz viena gada nepārtrauktā periodā.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Saskaņā ar 1992. gada <HT TYPE="ITALIC">CIR</HT> 204. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Saskaņā ar 202. panta 1. punkta 1., 3. un 4. apakšpunktu atskaitāmie ienākumi ir uzskatāmi par iekļautiem taksācijas perioda peļņā līdz 95 % no iekasētās vai saņemtās summas, ko var palielināt, pieskaitot patieso vai fiktīvo vērtspapīru priekšnodokli, vai, attiecībā uz 202. panta 1. punkta 4. un 5. apakšpunktā minētajiem ienākumiem, samazināt par pārdevējam samaksātajiem procentiem, ja vērtspapīri ir iegādāti taksācijas periodā.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>1992. gada <HT TYPE="ITALIC">CIR</HT> 205. panta 2. un 3. punkts ir izteikti šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="205.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>2.</NO.PARAG><ALINEA>202. pantā paredzētais atskaitījums ir iespējams tikai no peļņas summas, kura gūta ar nodokli apliekamajā laika posmā un kura paliek pāri pēc 199. panta piemērošanas, un no kuras atskaitīti:</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA><ALINEA>Pirmajā daļā uzskaitītie atskaitījumi nav piemērojami attiecībā uz 202. panta 1. punkta 1. un 3. apakšpunktā minētajiem ienākumiem, kurus izmaksājis vai piešķīris kādā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts meitasuzņēmums.</ALINEA><ALINEA>Iepriekšējās daļas piemērošanas nolūkos ar meitasuzņēmumu saprot tādu meitasuzņēmumu, kāds ir definēts [Direktīvā 90/435].</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="4"?><PARAG IDENTIFIER="205.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>202. panta 1. punkta 1. un 3. apakšpunktā minētos ienākumus līdz 95 % apmēram, kurus izmaksājis vai piešķīris 2. punkta trešajā daļā minētais kādā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts meitasuzņēmums un kurus nav bijis iespējams atskaitīt, var pārnest uz vēlākiem taksācijas periodiem.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>1992. gada <HT TYPE="ITALIC">CIR</HT> 205.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> panta 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka, lai noteiktu atskaitījumu par riska kapitālu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/><HT TYPE="ITALIC">DCR</HT><QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) par taksācijas periodu, riska kapitāls, kas jāņem vērā, ievērojot šī panta 2.–7. punkta normas, atbilst sabiedrības pašu kapitāla summai iepriekšējā taksācijas perioda beigās, kas noteikta saskaņā ar tiesību aktiem par grāmatvedību un gada pārskatiem, kādi redzami bilancē. 1992. gada <HT TYPE="ITALIC">CIR</HT> 205.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> panta 1. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka pirmajā daļā noteikto riska kapitālu samazina par neto vērtību, no kuras aprēķina nodokļus, – iepriekšējā taksācijas perioda beigās pašu akcijām un daļām un finanšu pamatlīdzekļiem, kas sastāv no daļām un citām akcijām un vienībām, kā arī par neto vērtību, no kuras aprēķina nodokļus, – iepriekšējā taksācijas perioda beigās akcijām vai daļām, ko emitējušas ieguldījumu sabiedrības, kuru iespējamos ieņēmumus var atskaitīt no peļņas saskaņā ar 1992. gada <HT TYPE="ITALIC">CIR</HT> 202. un 203. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>1992. gada <HT TYPE="ITALIC">CIR</HT> 205.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> panta 2.–7. punktā ir paredzēti gadījumi, kad pašu kapitāls ir jākoriģē, lai, pamatojoties uz to, varētu aprēķināt atskaitījuma par riska kapitālu apmēru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>1992. gada <HT TYPE="ITALIC">CIR</HT> 205.<HT TYPE="ITALIC">quinquies</HT> pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Ja kādā taksācijas periodā, kad var veikt riska kapitāla atskaitījumu, nav peļņas vai peļņa nav pietiekama, par šo periodu nesaņemto atbrīvojumu var pakāpeniski pārnest uz nākamo septiņu taksācijas periodu peļņu.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>1992. gada <HT TYPE="ITALIC">CIR</HT> 206. panta 1. punktā, kas attiecas uz agrāko zaudējumu atskaitīšanu, ir noteikts, ka agrākie profesionālie zaudējumi secīgi tiek atskaitīti no profesionālās peļņas katrā no nākamajiem taksācijas periodiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Saskaņā ar 1992. gada <HT TYPE="ITALIC">CIR</HT> 207. pantu Karalis paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem veicami šī kodeksa 199.–206. pantā minētie atskaitījumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Arrêté royal du 27 août 1993</HT> <HT TYPE="ITALIC">d’exécution CIR 1992</HT> [Karaļa <DATE ISO="19930827">1993. gada 27. augusta</DATE> Dekrēts par 1992. gada <HT TYPE="ITALIC">CIR</HT> īstenošanu] (<HT TYPE="ITALIC">Moniteur belge</HT>, <DATE ISO="19930913">1993. gada 13. septembris</DATE>), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/><HT TYPE="ITALIC">AR/CIR 1992</HT><QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>), 77. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1992. gada [<HT TYPE="ITALIC">CIR</HT>] 202.–205. pantā minētās summas, kas atskaitāmas kā galīgi ar nodokļiem apliktie ienākumi vai kā no nodokļa atbrīvoti ienākumi no kustamās mantas, tiek atskaitītas peļņas apjomā, kas paliek pāri pēc 76. panta piemērošanas; šis atskaitījums ir jāveic, ņemot vērā peļņas izcelsmi, un prioritārā kārtā no peļņas, kurā ietvertas šīs summas.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">AR/CIR 1992</HT> 77/1. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>1992. gada [<HT TYPE="ITALIC">CIR</HT>] 205. panta 1.–4. punktā paredzēto atskaitījumu par ienākumiem no patentiem atskaita peļņas apjomā, kas paliek pāri pēc 77. panta piemērošanas.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">AR/CIR 1992</HT> 77.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>1992. gada [<HT TYPE="ITALIC">CIR</HT>] 205.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT>–205.<HT TYPE="ITALIC">septies</HT> pantā paredzētos [<HT TYPE="ITALIC">DCR</HT>] atskaita peļņas apjomā, kas paliek pāri pēc 77/1. panta piemērošanas<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>.</ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">AR/CIR 1992</HT> 78. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Peļņu, kas noteikta saskaņā ar 74.–77.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> pantu, atskaita no 1992. gada [<HT TYPE="ITALIC">CIR</HT>] 206. pantā paredzētajiem saimnieciskās darbības zaudējumiem, kas ciesti iepriekšējos taksācijas periodos, ciktāl šie zaudējumi, kas noteikti saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem taksācijas periodos, uz kuriem tie attiecas, iepriekš nav bijuši atskaitāmi vai iepriekš nav segti ar peļņu, kas saskaņā ar līgumiem ir atbrīvota no nodokļiem, vai arī iepriekš nav tikuši sadalīti starp akcionāriem.</ALINEA><ALINEA>Šo atskaitījumu veic saskaņā ar 75. panta otrajā daļā paredzētajiem noteikumiem, vienlaikus atzīstot, ka zaudējumi, kas radušies valstīs, kurās peļņa saskaņā ar līgumiem ir atbrīvota no nodokļiem, tiek atskaitīti tikai tiktāl, cik tie pārsniedz peļņu, kas saskaņā ar līgumiem ir atbrīvota no nodokļiem.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">AR/CIR 1992</HT> 79. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>1992. gada [<HT TYPE="ITALIC">CIR</HT>] 68.–77. un 201. pantā paredzēto atskaitījumu par ieguldījumiem tālāk atskaita no Beļģijā gūtās peļņas summas, kāda paliek pāri pēc 78. panta piemērošanas.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Brussels Securities</HT>, Beļģijā dibinātai sabiedrībai, ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis šajā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Nodokļu deklarācijā par 2011. taksācijas gadu <HT TYPE="ITALIC">Brussels Securities</HT> paziņoja, ka, nosakot nodokļu bāzi, tā vispirms bija veikusi <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> atskaitījumus un pēc tam atskaitījusi <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT>. Tā arī apgalvoja, ka atskaitījumi būtu jāpārnes uz 2012. taksācijas gadu par summu <FT TYPE="DECIMAL">6027313,39</FT> EUR attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT>, par summu <FT TYPE="DECIMAL">38787618,70</FT> EUR attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> un par summu <FT TYPE="DECIMAL">4600991,75</FT> EUR attiecībā uz fiskālo deficītu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Nodokļu iestāde <DATE ISO="20130521">2013. gada 21. maija</DATE> paziņojumā par pārskatīšanu informēja par savu nodomu pārskatīt <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> summu, ko varētu pārnest 2011. taksācijas gada sākumā un beigās, pamatojoties uz nodokļu atskaitījumu secību, kas paredzēta <HT TYPE="ITALIC">AR/CIR 1992</HT> 77.–79. pantā. Saskaņā ar šo kārtību vispirms no peļņas, kas apliekama ar nodokli, ir jāatskaita <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT>, pēc tam <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> un visbeidzot – pārnesamie zaudējumi. Tā kā <HT TYPE="ITALIC">Brussels Securities</HT> nebija veikusi atskaitījumus minētajā secībā par 2005.–2011. taksācijas gadu, nodokļu iestāde uzskatīja, ka attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> uz 2012. gadu nevar pārnest nekādu summu un ka attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> summa būtu jāpalielina līdz <FT TYPE="DECIMAL">44630643,66</FT> EUR. Pārnesamie zaudējumi tika saglabāti <FT TYPE="DECIMAL">4600991,75</FT> EUR apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT><DATE ISO="20131023">2013. gada 23. oktobrī</DATE> nodokļu iestāde pieņēma lēmumu par aplikšanu ar nodokli, saglabājot savu nostāju, kāda izrietēja no <DATE ISO="20130521">2013. gada 21. maija</DATE> paziņojuma par pārskatīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Tā kā sūdzība par šo lēmumu par aplikšanu ar nodokli tika noraidīta, <HT TYPE="ITALIC">Brussels Securities</HT> vērsās iesniedzējtiesā, <HT TYPE="ITALIC">tribunal de première instance francophone de Bruxelles</HT> [Briseles frankofonajā pirmās instances tiesā], ar prasību atcelt <DATE ISO="20130521">2013. gada 21. maija</DATE> paziņojumu par pārskatīšanu un <DATE ISO="20131023">2013. gada 23. oktobra</DATE> lēmumu par aplikšanu ar nodokli, kā arī ar prasību nospriest, ka <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> summas un <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> pārmaksas summas, tāpat kā <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> summas un <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> pārmaksas summas, uz kurām <HT TYPE="ITALIC">Brussels Securities</HT> ir tiesīga atsaukties, atbilst summām, kuras šī sabiedrība bija norādījusi nodokļu deklarācijā par 2011. taksācijas gadu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Pēc <HT TYPE="ITALIC">Brussels Securities</HT> domām, nodokļu atskaitījumu secība, kāda ir paredzēta <HT TYPE="ITALIC">AR/CIR 1992</HT> 77.–79. pantā, nozīmētu, ka uzņēmums, kurš gūst labumu no <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> sistēmas, zaudētu nodokļu priekšrocības, ko veido <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT>, līdz <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> summai, kuru tas var atskaitīt. Tādējādi valsts tiesiskais regulējums neatbilstot Direktīvas 90/435 4. pantam.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa jautā, vai, ņemot vērā nodokļu atskaitījumu secību, kas paredzēta <HT TYPE="ITALIC">AR/CIR 1992</HT>, un ņemot vērā tiesības uz <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> un tiesības atskaitīt agrāko zaudējumu atlikumu, atbrīvojuma no nodokļa sistēma, kas, pirmkārt, ietver meitasuzņēmuma sadalīto dividenžu iekļaušanu mātesuzņēmuma nodokļu bāzē un, otrkārt, šo dividenžu atskaitīšanu no šīs nodokļu bāzes līdz 95 % no tās summas, attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> rada mātesuzņēmumam lielāku nodokļu slogu salīdzinājumā ar atbrīvojuma no nodokļa sistēmu, kurā meitasuzņēmuma piešķirtās dividendes tiek vienkārši izslēgtas no tā taksācijas gada peļņas, kurā tās tika saņemtas, tādējādi samazinot ar nodokli apliekamo bāzi un attiecīgā gadījumā palielinot tajā pašā apmērā pārnesamos nodokļu zaudējumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Šajā ziņā šī tiesa precizē, ka gadījumā, ja vienā no nākamajiem septiņiem taksācijas periodiem, kas minēti 1992. gada <HT TYPE="ITALIC">CIR</HT> 205.<HT TYPE="ITALIC">quinquies</HT> pantā, mātesuzņēmums sasniedz pozitīvu rezultātu, meitasuzņēmuma piešķirto dividenžu tūlītējas izslēgšanas sistēma novestu pie tā, ka vispirms tiktu atskaitīts <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> salīdzinājumā ar atgūstamo agrāko zaudējumu atlikumu, kam pieskaitīta no nodokļa atbrīvoto dividenžu summa, lai šo zaudējumu atlikums, kas jāpārnes uz nākamo taksācijas periodu, būtu lielāks nekā <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> atskaitīšanas sistēmā. Saskaņā ar šo sistēmu pārnestā <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> atlikums ir jāatskaita prioritārā kārtā salīdzinājumā ar pārnestā <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> atlikumu. Tādēļ, pēc šīs tiesas domām, pamatojoties uz nodokļu atskaitījumu veikšanas kartību, kas paredzēta pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā, <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> atskaitīšana var radīt lielāku nodokļu slogu, nekā tas būtu meitasuzņēmuma piešķirto dividenžu tūlītējas izslēgšanas sistēmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">tribunal de première instance francophone de Bruxelles</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Vai Direktīvas [90/435] 4. pants kopsakarā ar citiem [Savienības tiesību] aktiem ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts iestādes regulējums kā [1992. gada <HT TYPE="ITALIC">CIR</HT>] un [<HT TYPE="ITALIC">AR/CIR 1992</HT>], redakcijās, kas piemērojamas 2011. taksācijas gadam, kurā ir noteikts, ka,</P><P>izvēloties atbrīvojuma no nodokļa sistēmu (atturēšanās aplikt ar nodokli sadalīto peļņu, ko ir guvis mātesuzņēmums, pamatojoties uz asociāciju ar savu meitasuzņēmumu), mātesuzņēmuma nodokļu bāzē vispirms ir jāiekļauj meitasuzņēmuma sadalītās dividendes un vēlāk no nodokļu bāzes jāatskaita 95 % no dividendēm kā [<HT TYPE="ITALIC">RDT</HT>],</P><P>mātesuzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķina bāzes noteikšanas nolūkā vienlaikus ir piemērojama šī Beļģijas [<HT TYPE="ITALIC">RDT</HT>] atskaitījuma sistēma un 1) tiesību normas par citu atskaitījumu, kas ir šajā tiesiskajā regulējumā paredzētais nodokļa atvieglojums [<HT TYPE="ITALIC">DCR</HT>], 2) tiesības atskaitīt atgūstamos agrākos zaudējumus, 3) tiesības pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem [<HT TYPE="ITALIC">RDT</HT>] pārpalikumu, [<HT TYPE="ITALIC">DCR</HT>] un atgūstamo agrāko zaudējumu summu, ja kādā no taksācijas gadiem to summa bijusi lielāka par ar nodokli apliekamo ienākumu summu, un 4) nodokļu uzlikšanas kārtība, saskaņā ar kuru šajos nākamajos taksācijas gados ir jāapliek ar nodokli visa ar nodokli apliekamā peļņa: sākumā pārnestie [<HT TYPE="ITALIC">RDT</HT>], pēc tam pārnestais [<HT TYPE="ITALIC">DCR</HT>] (kuru drīkst pārnest tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>nākamos septiņus taksācijas periodus<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>) un, visbeidzot, atgūstamā agrāko zaudējumu summa,</P><P>par visu no meitasuzņēmuma saņemto dividenžu summu vai daļu no tās tiek samazināti zaudējumi, kurus sabiedrība būtu varējusi atskaitīt, ja dividendes tiktu vienkārši izslēgtas no tā taksācijas gada peļņas, kurā tā tika gūta (kā rezultātā šajā taksācijas gadā tiek samazināts ar nodokli apliekamais rezultāts un attiecīgā gadījumā tiek palielināti pārnesamie nodokļu zaudējumi), atšķirībā no gadījuma, ja tie tiktu atstāti šajā peļņā, vēlāk tiem piemērotu atbrīvojuma noteikumus un no nodokļa atbrīvotās summas pārnestu nepietiekamas peļņas dēļ,</P><P>proti, tiek samazināta to mātesuzņēmuma atgūstamo agrāko zaudējumu summa, kuri varētu rasties taksācijas gados, kas seko taksācijas gadam, kurā [<HT TYPE="ITALIC">RDT</HT>], [<HT TYPE="ITALIC">DCR</HT>] un atgūstamo agrāko zaudējumu summa pārsniedz ar nodokli apliekamās peļņas summu?<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Pirmā tiesas sēde notika <DATE ISO="20190404">2019. gada 4. aprīlī</DATE>. Pēc Tiesas locekļa, šajā gadījumā tiesneša referenta, aiziešanas un viņa aizstāšanas iztiesāšanas sastāvā ar citu tiesnesi, kā arī pēc jauna tiesneša referenta iecelšanas, otrā tiesas sēde notika <DATE ISO="20190703">2019. gada 3. jūlijā</DATE>. Abās tiesas sēdēs tika pārstāvētas vienas un tās pašas puses un ieinteresētās personas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 90/435 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts, ka dividendes, ko mātesuzņēmums saņem no meitasuzņēmuma, vispirms ir jāiekļauj mātesuzņēmuma nodokļu bāzē, lai pēc tam varētu veikt atskaitījumu līdz 95 % no to summas, kuras pārsniegumu var pārnest uz nākamajiem finanšu gadiem bez ierobežojuma laikā, jo šim atskaitījumam ir prioritāte salīdzinājumā ar citu nodokļu atskaitījumu, kura pārnešana ir ierobežota laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Direktīvas 90/435 4. panta 1. punktā ir paredzēts, ka gadījumā, ja mātesuzņēmums vai tā pastāvīgais uzņēmums, pamatojoties uz mātesuzņēmuma asociāciju ar savu meitasuzņēmumu, saņem sadalīto peļņu, izņemot gadījumu, kad meitasuzņēmums tiek likvidēts, mātesuzņēmuma dalībvalsts un tā pastāvīgā uzņēmuma dalībvalsts vai nu atturas šādai peļņai uzlikt nodokļus, vai arī uzliek šādai peļņai nodokļus, atļaujot mātesuzņēmumam un pastāvīgajam uzņēmumam atskaitīt no maksājamās nodokļa summas to uzņēmumu ienākuma nodokļa daļu, kas ir saistīta ar minēto peļņu un ko ir samaksājis meitasuzņēmums un jebkurš zemākā līmeņa meitasuzņēmums ar nosacījumu, ka katrā līmenī uzņēmums un tā zemākā līmeņa meitasuzņēmums atbilst šīs direktīvas 2. un 3. pantā paredzētajām prasībām līdz atbilstošā maksājamā nodokļa summas robežai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Tādējādi Direktīva 90/435 skaidri ļauj dalībvalstīm izvēlēties starp atbrīvojuma no nodokļa sistēmu un nodokļu atskaitīšanas sistēmu, kas attiecīgi ir paredzētas tās 4. panta 1. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cobelfret</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑138/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:82">EU:C:2009:82</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Saskaņā ar lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu sniegto informāciju Beļģijas Karaliste ir izvēlējusies atbrīvojuma no nodokļa sistēmu, kas paredzēta Direktīvas 90/435 4. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā. Tāpēc uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ņemot vērā šo vienu noteikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, ka pienākums dalībvalstij, kura ir izvēlējusies sistēmu, kas paredzēta Direktīvas 90/435 4. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā, atturēties no nodokļa uzlikšanas peļņai, kuru ir saņēmis mātesuzņēmums, pamatojoties uz asociāciju ar savu meitasuzņēmumu, nav pakļauts nevienam nosacījumam un uz to tieši attiecas tikai šīs direktīvas šī paša panta 2. un 3. punkts, kā arī 1. panta 2. punkts (spriedums, 2009. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cobelfret</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑138/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:82">EU:C:2009:82</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Tādēļ dalībvalstis nevar izmantot priekšrocības, kas izriet no minētās direktīvas 4. panta 1. punkta pirmā ievilkuma, ar nosacījumiem, kuri nav paredzēti šajā direktīvā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cobelfret</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑138/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:82">EU:C:2009:82</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Turklāt no Direktīvas 90/435 trešā apsvēruma izriet, ka tās mērķis, ieviešot kopēju nodokļu sistēmu, ir darīt galu tam, ka dažādu dalībvalstu uzņēmumu sadarbība tiek nostādīta nelabvēlīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar vienas dalībvalsts uzņēmumu sadarbību, un tādējādi atvieglot uzņēmumu apvienošanos grupās Savienības mērogā. Tātad šī direktīva ir vērsta uz neitralitātes nodrošināšanu nodokļu jomā attiecībā uz meitasuzņēmuma, kas atrodas vienā dalībvalstī, peļņas sadali tās<?PAGE NO="8"?> mātesuzņēmumam, kas ir reģistrēts citā dalībvalstī (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091001">2009. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gaz de France – Berliner Investissement</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑247/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:600">EU:C:2009:600</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170308">2017. gada 8. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wereldhave Belgium</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑448/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:180">EU:C:2017:180</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Lai nodrošinātu, ka meitasuzņēmums, kura juridiskā adrese atrodas vienā dalībvalstī, peļņas sadale citā dalībvalstī reģistrētam mātesuzņēmuma būtu neitrāla no nodokļu viedokļa, ar Direktīvu 90/435, tostarp ar tās 4. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā iekļauto normu, ir paredzēts novērst nodokļu dubulto ekonomisko uzlikšanu šādai peļņai, proti, novērst, ka sadalītajai peļņai vispirms tiek uzlikts nodoklis meitasuzņēmumā, un pēc tam – mātesuzņēmumā (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080403">2008. gada 3. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Banque Fédérative du Crédit Mutuel</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑27/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:195">EU:C:2008:195</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī 2009. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cobelfret</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑138/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:82">EU:C:2009:82</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Tādēļ Tiesa ir nospriedusi, ka Direktīvas 90/435 4. panta 1. punkta pirmais ievilkums aizliedz dalībvalstīm aplikt ar nodokļiem mātesuzņēmumu par meitasuzņēmuma sadalīto peļņu, nenošķirot, vai mātesuzņēmuma aplikšana ar nodokli ir šīs peļņas saņemšana vai tās pārdale (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170517">2017. gada 17. maijs</DATE>, <NAME.CASE>X</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑68/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:379">EU:C:2017:379</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0079">79.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un ka šis aizliegums attiecas arī uz valsts tiesisko regulējumu, kurš, lai arī mātesuzņēmuma saņemtās dividendes pašas par sevi neparedz aplikt ar nodokli, var radīt sekas, ka mātesuzņēmums tiek netieši aplikts ar nodokļiem no šīm dividendēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cobelfret</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑138/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:82">EU:C:2009:82</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šāds tiesiskais regulējums nav saderīgs ne ar Direktīvas 90/435 formulējumu, ne arī ar tās mērķiem un sistēmu, jo tas neļauj pilnībā sasniegt dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanas mērķi, kas paredzēts šīs direktīvas 4. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cobelfret</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑138/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:82">EU:C:2009:82</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka Beļģijas nodokļu režīms attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT>, kurš bija spēkā 1992.–1998. taksācijas gadā, kas tika apskatīti lietā, kurā tika pieņemts <DATE ISO="20090212">2009. gada 12. februāra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cobelfret</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑138/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:82">EU:C:2009:82</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), paredzēja, ka mātesuzņēmuma saņemtās dividendes tiek pievienotas tās nodokļu bāzei un ka pēc tam summa, kas atbilst 95 % no šīm dividendēm, tiek atskaitīta no šīs bāzes, bet tikai tiktāl, cik mātesuzņēmumam joprojām ir ar nodokli apliekamā peļņa un nav iespējas pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem to <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> daļu, kas nav tikusi atskaitīta. Tiesa šī sprieduma 37. un 39. punktā uzskatīja, ka tad, ja mātesuzņēmums attiecīgajā taksācijas periodā nav guvis citu ar nodokli apliekamu peļņu, šāda tiesiskā regulējuma rezultātā mātesuzņēmuma zaudējumi tiek samazināti līdz saņemto dividenžu summai un tiktāl, cik šis regulējums ir ļāvis pārnest zaudējumus uz nākamajiem fiskālajiem gadiem, tas nākamajos fiskālajos gados varētu palielināt mātesuzņēmuma nodokļa bāzi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pēc <DATE ISO="20090212">2009. gada 12. februāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cobelfret</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑138/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:82">EU:C:2009:82</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> režīms tika mainīts. Saskaņā ar 1992. gada <HT TYPE="ITALIC">CIR</HT> 205. panta 3. punktu to <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> daļu, kuru attiecīgajā taksācijas gadā nevar atskaitīt nepietiekamas peļņas dēļ, tagad var pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem. Turklāt šī pārnešana nav ierobežota laikā. Tāpēc šķiet, ka pārnesamo zaudējumu samazinājumu, kas saistīts ar dividenžu iekļaušanu mātesuzņēmuma nodokļu bāzē, tagad kompensē tādas pašas <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> summas pārnešana, kurai nav ierobežojuma laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Tomēr no norādēm lēmumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu izriet, ka saskaņā ar 1992. gada <HT TYPE="ITALIC">CIR</HT> noteikumiem pārnestie <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> ir prioritārā kārtībā jāatskaita no pozitīvajiem rezultātiem, ko mātesuzņēmums ir sasniedzis nākamajos taksācijas gados. Citus atskaitījumus, jo īpaši <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> un zaudējumu atskaitījumus, var veikt tikai tad, ja un ciktāl tas joprojām ir iespējams pēc <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> prioritārā atskaitījuma. Precīzāk, mātesuzņēmuma nodokļu bāzi nosaka, vispirms no tās peļņas atņemot pārnesto <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT>, pēc tam, ja joprojām ir palikusi ar nodokli apliekamā peļņa, pārnesto <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT>, ja vēl nav beidzies tā izmantošanas termiņš, un, visbeidzot, pārnestos zaudējumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Tādējādi RDT prioritārā atskaitīšana var samazināt vai pat dzēst nodokļu bāzi, kuras rezultātā nodokļu maksātājam pilnīgi vai daļēji var tikt liegtas citas nodokļu priekšrocības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Lai arī saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, kas piemērojami pamatlietā, zaudējumus var pārnest bez ierobežojuma laikā, <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> var pārnest tikai uz nākamajiem septiņiem taksācijas gadiem. Šādos apstākļos šī sprieduma 41. punktā aprakstītā atskaitīšanas secība var novest pie tā, ka tiek zaudētas tiesības izmantot pārnesto <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> līdz <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> summai, kas prioritāri tika atskaitīta no mātesuzņēmuma ar nodokli apliekamās peļņas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Tomēr <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT>, kas piešķirts uzņēmumam, kurš Beļģijā tiek aplikts ar uzņēmumu ienākuma nodokli, ir nodokļu priekšrocība, kā rezultātā tiek samazināta faktiskā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, kura šādam uzņēmumam jāmaksā minētajā dalībvalstī (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191017">2019. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Argenta Spaarbank</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑459/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:871">EU:C:2019:871</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Tādējādi šķiet, ka <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> režīms, kas piemērojams saņemtajām dividendēm, apvienojumā ar valsts tiesiskajā regulējumā paredzēto atskaitījumu secību, kā arī <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> izmantošanas iespējas ierobežojumu laikā, var radīt tādas sekas, ka dividenžu saņemšanas rezultātā mātesuzņēmums zaudē citu nodokļu priekšrocības, kas paredzētas valsts tiesiskajā regulējumā, un tāpēc tam tiek uzlikts lielāks nodokļu slogs nekā tas būtu, ja šis uzņēmums nebūtu saņēmis dividendes no sava nerezidenta meitasuzņēmuma vai ja, kā to norāda iesniedzējtiesa, dividendes tiktu vienkārši izslēgtas no mātesuzņēmuma nodokļu bāzes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Šādos apstākļos pretēji Direktīvas 90/435 4. panta 1. punkta pirmā ievilkuma mērķim šādu dividenžu saņemšana mātesuzņēmumam nav fiskāli neitrāla.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Beļģijas valdība Tiesā apgalvoja, ka ietekme uz mātesuzņēmuma nodokļu bāzi, kā aprakstīts šī sprieduma 42., 43. un 45. punktā, ir radusies vienīgi tādu faktoru dēļ, kuri nav saistīti ar dividenžu saņemšanu un uz kuriem neattiecas Direktīva 90/435, piemēram, nodokļu atskaitījumu veikšanas kartības vai <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> pārnešanas ierobežošanas laikā dēļ, uz ko attiecas tikai valsts tiesiskais regulējums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šajā ziņā, protams, ir taisnība, ka tad, ja Savienības līmenī nav saskaņošanas pasākumu, dalībvalstīm saskaņā ar dalībvalstu fiskālās autonomijas principu ir jānosaka secība, kādā atskaitījumus var piemērot mātesuzņēmuma nodokļu bāzei, un termiņi šādu priekšrocību pārnešanai. Tomēr šāda kompetence ir jāīsteno, ievērojot Savienības tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190314">2019. gada 14. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Jacob</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Lennertz</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑174/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:205">EU:C:2019:205</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190715">2019. gada 15. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Galeria Parque Nascente</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑438/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:619">EU:C:2019:619</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Turklāt, kā norādīts šī sprieduma 32. punktā, transponējot Direktīvu 90/435, Beļģijas Karaliste izvēlējās atbrīvojuma no nodokļa sistēmu, kas paredzēta šīs direktīvas 4. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā, un ieviesa šo sistēmu, paredzot dividenžu iekļaušanu mātesuzņēmuma nodokļu bāzē un pēc tam atskaitīšanu no šīs bāzes, kā arī iespēju pārnest <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> uz nākamajiem taksācijas gadiem prioritārā atskaitījuma veikšanai. Tomēr šādai izvēlei obligāti ir nepieciešama mijiedarbība starp dividendēm un citām nodokļu bāzes daļām, piemēram, <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT>. Šādos apstākļos šādas mijiedarbības sekām ir jābūt saderīgām ar Direktīvu 90/435 neatkarīgi no tā, ka nodokļu atskaitījumu secības noteikšana un <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> pārnešanas ierobežošana laikā ir tikai un vienīgi dalībvalsts kompetencē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Turklāt nav atbilstošs Beļģijas valdības arguments, kuru tā ir izvirzījusi rakstveida apsvērumos un saskaņā ar kuru, pirmkārt, mātesuzņēmums netiek sistemātiski aplikts ar nodokli par dividendēm, ko tas saņem no sava meitasuzņēmuma, bet tikai gadījumā, ja tas nav varējis izmantot savas tiesības uz <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> septiņus gadus pēc kārtas, šajā laikposmā neesot pietiekamai peļņai, un, otrkārt, pat ja šāda aplikšana ar nodokli notiktu, tā neattiektos uz dividendēm kā tādām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Kā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 82. punktā, kaut arī tāda valsts tiesiskā regulējuma kā pamatlietā aplūkojamais kaitīgā ietekme varētu rasties tikai atsevišķos gadījumos, nevis sistemātiski, tomēr ir skaidrs, ka šāds tiesiskais regulējums rada sekas, kas nav saderīgas ar Direktīvu 90/435.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Visbeidzot, Beļģijas valdība norāda, ka gadījumā, kad <HT TYPE="ITALIC">DCR</HT> iekasēšanas posmā joprojām ir peļņa, <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> jau ir bijis iespējams atskaitīt no mātesuzņēmuma peļņas, tāpēc meitas sabiedrības nerezidentes izsniegto dividenžu iepriekšēja iekļaušana tās nodokļu bāzē fiskālā ziņā tika pilnībā kompensēta ar summu, kas vienāda ar <HT TYPE="ITALIC">RDT</HT> atskaitījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Tomēr šāda secinājuma mērķis ir tikai parādīt, ka dividendes kā tādas netika tieši apliktas ar nodokļiem. Tomēr, kā tika atgādināts šī sprieduma 33. un 37. punktā, ar Direktīvas 90/435 4. panta 1. punkta pirmo ievilkumu tiek izslēgti jebkādi tiešie nodokļi, izņemot, ja to atļauj minētā panta 2. un 3. punkts, mātesuzņēmumam attiecībā uz meitasuzņēmuma sadalīto peļņu un situācijās, kas mātesuzņēmumam tiek netieši uzlikti nodokļi par dividendēm, kas saņemtas no meitasuzņēmuma. Kā tika precizēts šī sprieduma 45. un turpmākajos punktos, dividenžu saņemšana, piemērojot tādu nodokļu režīmu, kāds tiek aplūkots pamatlietā, dažās situācijās var izraisīt nodokļu priekšrocības zaudēšanu, kas savukārt var radīt mātesuzņēmumam lielāku nodokļu logu nekā tas būtu bijis gadījumā, ja šādas dividendes būtu izslēgtas no tā nodokļu bāzes. Tā kā var tikt ietekmēts mātesuzņēmuma nodokļu slogs, jāatzīmē, ka tādējādi šis uzņēmums tiek netieši aplikts ar nodokli attiecībā uz dividendēm, kuras tas saņem no meitasuzņēmuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 90/435 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts, ka dividendes, ko mātesuzņēmums saņem no meitasuzņēmuma, vispirms ir jāiekļauj mātesuzņēmuma nodokļu bāzē, lai pēc tam varētu veikt atskaitījumu līdz 95 % no to summas, kuras pārsniegumu var pārnest uz nākamajiem finanšu gadiem bez ierobežojuma laikā, jo šim atskaitījumam ir prioritāte salīdzinājumā ar citu nodokļu atskaitījumu, kura pārnešana ir ierobežota laikā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes Direktīvas 90/435/EEK (<DATE ISO="19900723">1990. gada 23. jūlijs</DATE>) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2003/123/EK (<DATE ISO="20031222">2003. gada 22. decembris</DATE>), 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts, ka dividendes, ko mātesuzņēmums saņem no meitasuzņēmuma, vispirms ir jāiekļauj mātesuzņēmuma nodokļu bāzē, lai pēc tam varētu veikt atskaitījumu līdz 95 % no to summas, kuras pārsniegumu var pārnest uz nākamajiem finanšu gadiem bez ierobežojuma laikā, jo šim atskaitījumam ir prioritāte salīdzinājumā ar citu nodokļu atskaitījumu, kura pārnešana ir ierobežota laikā.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>