I.

Ievads

1.

Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniegusi Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija), ir par Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem  ( 2 ) interpretāciju.

2.

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Ferrari SpA un Mansory Design & Holding GmbH (turpmāk tekstā – “Mansory Design”), kā arī WH, šīs pēdējās sabiedrības vadītāju.

3.

Mansory Design ražo un tirgo personalizētus detaļu komplektus (ko dēvē par tuning kits), kuru nolūks ir tuvināt “Ferrari 488 GTB” izskatu (prestižākā) “Ferrari FXX K” izskatam.

4.

Ferrari pret Mansory Design un tās vadītāju iesniedza prasību par pārkāpumu, apgalvojot, ka tie ir nokopējuši vairākus nereģistrētus Kopienas dizainparaugus Regulas Nr. 6/2002 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, kuru īpašniece tā esot.

5.

Papildus interesei, ko tā noteikti izraisīs sporta automobiļu lietotāju vidū, šīs lietas juridiskā interese ir saistīta ar to, ka Kopienas dizainparauga, uz kuru galvenokārt atsaucas Ferrari, priekšmets ir nevis ar “FXX K” kopējais izskats, bet gan šī automobiļa daļas izskats, kuru veido daži virsbūves elementi. Tādējādi iesniedzējtiesa aicina Tiesu līdz šim nebijušā veidā lemt par nosacījumiem, ar kādiem ražojuma daļas izskats – jeb partial design (daļas dizainparaugs) – var tikt aizsargāts kā nereģistrēts Kopienas dizainparaugs.

6.

Šajā ziņā, pirmkārt, rodas jautājums, vai saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punktu, lai ražojuma daļas izskats tiktu šādi aizsargāts, tam ir jātiek īpašā veidā nodotam atklātībā vai arī šajā ziņā pietiek ar to, ka šī ražojuma kopējais dizainparaugs tiek nodots atklātībā. Proti, pamatlietā Ferrari vienīgi publicēja vairākus modeļa “FXX K” kopskatus un minētā sabiedrība uzskata, ka šī publikācija attiecas arī uz norādītā virsbūves elementu dizainparauga nodošanu atklātībā.

7.

Otrkārt, jautājums ir par to, vai ražojuma daļas izskatam, lai tas varētu būt atsevišķa Kopienas dizainparauga priekšmets, kas atšķiras no tā, kurš attiecīgajā gadījumā aizsargā šī ražojuma izskatu kopumā, ir jāpiemīt zināmai patstāvībai attiecībā pret kopējo formu. Proti, pamatlietā Ferrari tika pārmests, ka tā ir norādījusi tiesības uz dizainparaugu saistībā ar patvaļīgi norobežotu “FXX K” daļu.

8.

Šajos secinājumos es izskaidrošu, pirmkārt, ka kopējā ražojuma dizainparauga darīšana par pieejamu sabiedrībai Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punkta izpratnē nozīmē arī šī ražojuma daļas dizainparauga nodošanu atklātībā, ciktāl šis pēdējais dizainparaugs ir skaidri identificējams nodošanas atklātībā brīdī. Otrkārt, es paskaidrošu iemeslus, kādēļ, manuprāt, ražojuma daļas izskats var pats par sevi būt Kopienas dizainparauga priekšmets, kas atšķiras no dizainparauga, kurš attiecīgajā gadījumā aizsargā ražojuma kopējo izskatu, jo saskaņā ar pašu “dizainparauga” definīciju, kas paredzēta šīs regulas 3. panta a) punktā, to norobežo ar īpašām līnijām, kontūrām, krāsām, formām vai virsmas struktūru, kas to kā tādu padara identificējamu.

II.

Atbilstošās tiesību normas

9.

Regulas Nr. 6/2002 16., 17., 21. un 25. apsvērumā ir noteikts:

10.

Šīs regulas 1. panta “Kopienas dizainparaugs” 2. punkta a) apakšpunktā ir noteikts:

11.

Minētās regulas 3. pantā “Definīcijas” ir noteikts:

12.

Šīs pašas regulas 4. panta “Aizsardzības iegūšanas nosacījumi” 1. un 2. punktā ir noteikts:

13.

Regulas Nr. 6/2002 6. pantā “Individuālā būtība” ir noteikts:

14.

Šīs regulas 11. pantā “Nereģistrēta Kopienas dizainparauga aizsardzības sākšanās un ilgums” ir paredzēts:

15.

Saskaņā ar minētās regulas 19. pantu “Kopienas dizainparauga piešķirtās tiesības”:

III.

Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā

16.

Ferrari ir Itālijā reģistrēts sacīkšu un sporta automobiļu ražotājs. Tā augstākās klases modelis “FXX K”, ar ko nav atļauts pārvietoties pa ielu, ir paredzēts tikai braukšanai sacīkšu trasē.

17.

Ferrari pirmo reizi iepazīstināja sabiedrību ar “FXX K” 2014. gada 2. decembra paziņojumā presei. Šajā paziņojumā bija ietvertas šīs divas fotogrāfijas, kurās attiecīgi redzams transportlīdzekļa sānskats un pretskats:

18.

“Ferrari FXX K”, kas izgatavots ierobežotā skaitā, ir pieejams divās versijās, kuras atšķiras vienīgi ar uz priekšējā pārsega izvietotā “V” krāsu. Pirmajā versijā, kas iepriekš ilustrēta fotogrāfijās, šis “V” ir melnā krāsā, izņemot apakšējo smaili, kura ir transportlīdzekļa pamatkrāsā. Otrā versijā minētais “V” ir pilnībā melnā krāsā.

19.

Mansory Design, kuras vadītājs ir WH, ir augstas klases automobiļu personalizācijas (tā sauktās tuning) uzņēmums. Mansory Design ir reģistrēta un WH dzīvesvieta ir Vācijā. Kopš 2016. gada šī sabiedrība ražo un izplata personalizācijas detaļu komplektus (sauktus par tuning kits), kas paredzēti “Ferrari 488 GTB” (ielas modelis, kas tiek ražots sērijveidā un ir pieejams kopš 2015. gada) izskata pārbūvei tā, lai tas līdzinātos “Ferrari FXX K”.

20.

Mansory Design tādējādi piedāvā vairākus tuning kits, kas ļauj pārveidot “Ferrari 488 GTB”: “priekšas komplekts”, “aizmugures komplekts”, “sānu komplekts”, “jumta pārsegs” un “aizmugurējais spārns”. Turklāt tā piedāvā divas “priekšas komplekta” versijas, kas atveido abas “Ferrari FXX K” versijas: pirmajā versijā “V” uz priekšējā pārsega ir melnā krāsā, izņemot apakšējo smaili, savukārt otrajā versijā tas ir pilnībā melnā krāsā.

21.

“Ferrari 488 GTB” pilnīga pārveide ietver lielākās daļas redzamās virsbūves apdares nomaiņu. 2016. martā Ženēvas (Šveice) Starptautiskajā autosalonā Mansory Design prezentēja šādi pārbūvētu transportlīdzekli ar nosaukumu “Mansory Siracusa 4XX”.

22.

Ferrari uzskata, ka, pārdodot šos tuning kits, Mansory Design pārkāpj tiesības, ko Ferrari piešķir viens vai vairāki nereģistrēti Kopienas dizainparaugi, kuri tai pieder.

23.

Galvenokārt Ferrari apgalvo, ka ar “priekšas komplekta” pārdošanu tiek pārkāpts pirmais nereģistrētais Kopienas dizainparaugs, kas attiecas uz tās modeļa “FXX K” daļas izskatu, kuru veido “V” formas elements uz priekšējā pārsega, spuras formas elements, kas ir izvirzīts un garenvirzienā izvietots šī pirmā elementa centrā (strake), buferī iebūvēts divu līmeņu priekšējais “spoileris” un centrālais vertikālais savienojuma stienis, kas savieno priekšējo “spoileri” un priekšējo pārsegu. Šī daļa tiekot uztverta kā vienots veselums, kurš veidojot šī transportlīdzekļa īpašos “individuālos vaibstus” un vienlaikus atgādinot lidmašīnu vai “Formula 1” automobili. Ferrari uzskata, ka šis nereģistrētais Kopienas dizainparaugs esot radies brīdī, kad tika publicēts 2014. gada 2. decembra paziņojums presei.

24.

Pakārtoti Ferrari apgalvo, ka tai pieder otrs nereģistrēts Kopienas dizainparaugs attiecībā uz divu līmeņu priekšējo “spoileri”, kas radies brīdī, kad tika publicēts šis paziņojums presei vai vēlākais brīdī, kad 2015. gada 3. aprīlī tika publiskota filma Ferrari FXX K – The Making Of, un ka Mansory Design ar “priekšas komplekta” pārdošanu esot pārkāpusi arī to.

25.

Vēl vairāk pakārtoti Ferrari pamato savu prasību ar trešo nereģistrēto Kopienas dizainparaugu attiecībā uz visu “Ferrari FXX K” apdari, kas tika atklāta citā transportlīdzekļa fotogrāfijā, kurā tas parādīts slīpā rakursā un kura arī bija ietverta 2014. gada 2. decembra paziņojumā presei.

26.

Attiecībā uz ”komplektiem”, kas tiek piedāvāti tirgū Vācijas Federatīvajā Republikā, Ferrari atsaucas arī uz tiesībām, kas izriet no aizsardzības pret viltojumiem saskaņā ar tiesību normām par negodīgu konkurenci.

27.

Pirmajā instancē Ferrari lūdza izbeigt visā Eiropas Savienībā strīdīgo detaļu izgatavošanu, piedāvāšanu tirdzniecībā, laišanu tirgū, importu, eksportu, izmantošanu vai glabāšanu, kā arī izvirzīja vairākus papildu prasījumus (pārskata sniegšana, produktu atsaukšana un iznīcināšana, zaudējumu atlīdzināšana). Landgericht (Apgabaltiesa, Vācija) šos prasījumus pilnībā noraidīja.

28.

Apelācijas tiesas instancē Ferrari secināja, ka tās prasījumu par izbeigšanu, kā arī prasījumi par produktu atsaukšanu un iznīcināšanu, ciktāl tie bija balstīti uz minēto Kopienas dizainparaugu piešķirtajām tiesībām, vairs nebija priekšmeta, jo 2017. gada 3. decembrī šīs tiesības bija beigušās  ( 3 ). Taču Ferrari uzturēja it īpaši prasījumus par zaudējumu atlīdzināšanu.

29.

Apelācijas instances tiesa noraidīja Ferrari prasību. Tā it īpaši atzina par nepamatotiem šīs sabiedrības prasījumus saistībā ar apgalvotajiem nereģistrētajiem Kopienas dizainparaugiem. Šī tiesa uzskatīja, ka pirmais izvirzītais Kopienas dizainparaugs attiecībā uz daļu “Ferrari FXX K”, kas aprakstīts šo secinājumu 23. punktā, nepastāvot, jo Ferrari nav pierādījusi, ka “zināmas patstāvības” un “zināmas formas viengabalainības” minimālā prasība būtu tikusi izpildīta. Šī sabiedrība esot vienīgi atsaukusies uz transportlīdzekļa daļu, kuru tā ir patvaļīgi nodalījusi. Arī otrais Ferrari izvirzītais Kopienas dizainparaugs attiecībā uz priekšējā divu līmeņu “spoilera” izskatu nepastāvot, jo arī tas neatbilst “formas viengabalainības” nosacījumam. Runājot par trešo dizainparaugs attiecībā uz “Ferrari FXX K” apdari kopumā gan esot spēkā, taču Mansory Design to neesot pārkāpis.

30.

Ferrari iesniedza revīzijas sūdzību, kuru par pieņemamu atzina Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa). Šī tiesa uzskata, ka revīzijas sūdzības iznākums attiecībā uz prasījumiem, kuri ir pamatoti ar tādu tiesību pārkāpumu apgalvoto, kuras, kā apgalvots, ir piešķirtas ar Ferrari izvirzītajiem nereģistrētiem Kopienas dizainparaugiem, ir atkarīgs no Regulas Nr. 6/2002 interpretācijas.

31.

Precīzāk, ir jānoskaidro, ar kādiem nosacījumiem ražojuma daļas izskats saskaņā ar šo regulu var iegūt aizsardzību kā nereģistrēts Kopienas dizainparaugs.

32.

Šajā ziņā iesniedzējtiesa jautā, pirmkārt, vai ražojuma kopējā attēla padarīšana par pieejamu sabiedrībai Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punkta izpratnē nozīmē arī šī ražojuma daļu dizainparaugu nodošanu atklātībā.

33.

Pieņemot, ka tas tā ir, šī tiesa jautā, otrkārt, vai ražojuma daļas izskatam, lai tas varētu veidot atsevišķu dizainparaugu, kas atšķiras no šī ražojuma kopumā dizainparauga, ir jāpiemīt, kā nosprieda apelācijas instances tiesa, “zināmai patstāvībai” un “zināmai formas viengabalainībai”, kas ļauj secināt, ka šīs daļas izskats pilnībā nesaplūst ar minētā ražojuma izskatu, bet, tieši pretēji, sniedz patstāvīgu kopējo iespaidu attiecībā pret visa [ražojuma] formu.

34.

Šādos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

35.

2020. gada 30. janvāra lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas kancelejā tika reģistrēts tā paša gada 4. martā. Ferrari, Mansory Design, Čehijas, Itālijas un Polijas valdības, kā arī Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Šie lietas dalībnieki un ieinteresētās personas sniedza arī rakstveida atbildes uz Tiesas 2021. gada 15. janvārī uzdotajiem jautājumiem.

IV.

Vērtējums

36.

Kā minēts tās 1. pantā, Regulā Nr. 6/2002 ir paredzētas divas viendabīgas kategorijas: “reģistrēts Kopienas dizainparaugs” un “nereģistrēts Kopienas dizainparaugs”. Materiālie nosacījumi aizsardzības iegūšanai abos gadījumos ir vienādi. It īpaši saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punktu aplūkotajam dizainparaugam ir jābūt “jaunam” un tam jāpiemīt “individuālai būtībai”. Turpretim formālie nosacījumi, kas piemērojami attiecībā uz vienu un otru kategoriju atšķiras. “Reģistrēta Kopienas dizainparauga” iegūšanai pēc definīcijas ir jāiesniedz reģistrācijas pieteikums. Turpretim dizainparaugu ir iespējams aizsargāt kā “nereģistrētu Kopienas dizainparaugu”, kad tas ir darīts pieejams sabiedrībai atbilstoši minētās regulas 11. panta 2. punktam  ( 4 ).

37.

Šajā gadījumā pret Mansory Design un WH celtajā prasībā par pārkāpumu Ferrari atsaucas uz dažādiem nereģistrētiem Kopienas dizainparaugiem. Kā norādīju šo secinājumu ievadā, šīs lietas īpatnība ir tāda, ka prasītāja pamatlietā galvenokārt  ( 5 ) ir izvirzījusi it īpaši šādu Kopienas dizainparaugu attiecībā uz “Ferrari FXX K” daļas izskatu, ko veido vairāki virsbūves elementi – proti, atgādināšu, “V” formas elements uz priekšējā pārsega, spuras formas elements, kas ir izvirzīts un garenvirzienā izvietots šī pirmā elementa centrā (strake), buferī iebūvēts divu līmeņu priekšējais “spoileris” un centrālais vertikālais savienojuma stienis, kas savieno priekšējo “spoileri” un priekšējo pārsegu  ( 6 ). Tātad šī sabiedrība uzskata, ka tai pieder tiesības uz to, ko parasti dēvē par partial design (daļas dizainparaugu).

38.

Kā norāda iesniedzējtiesa, vairs neesot šaubu par to, ka, piemērojot Regulu Nr. 6/2002, ražojuma daļas izskats pats par sevi arī var būt nereģistrēta Kopienas dizainparauga priekšmets.

39.

Proti, “dizainparaugi”, kas var būt šādas aizsardzības priekšmets, Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punktā ir definēti kā “visa ražojuma vai tā daļas izskats, kas radies no paša ražojuma un/vai tā rotājumu iezīmēm, jo īpaši līnijām, kontūrām, krāsām, formas, virsmas struktūras un/vai materiāla” (mans izcēlums).

40.

Ņemot to vērā, pirmkārt, kā norādīju šo secinājumu 36. punktā, ka, lai dizainparaugu būtu iespējams aizsargāt kā nereģistrētu Kopienas dizainparaugu, tam ir jābūt darītam par pieejamu sabiedrībai atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punktam.

41.

Taču pamatlietā Ferrari publicēja vienīgi “Ferrari FXX K” kopskatus  ( 7 ). Tādēļ iesniedzējtiesa pirmajā jautājumā vēlas noskaidrot, vai, lai izpildītu nodošanas atklātībā nosacījumu, kas paredzēts minētajā 11. pantā, šai sabiedrībai būtu bijis atsevišķi jānodod atklātībā virsbūves daļas dizainparaugs, kura aizsardzību tā ir izvirzījusi. A iedaļā es paskaidrošu, kādēļ, manuprāt, tas tā nav.

42.

Otrkārt, šī tiesa otrajā jautājumā pauž šaubas, vai ražojuma daļas izskatam, lai tas varētu būt dizainparauga priekšmets, attiecībā pret visa ražojuma kopskatu ir jāpiemīt “zināmai patstāvībai” un “zināmai viengabalainībai”. Minētā tiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai autora iespējai sadalīt sava ražojuma izskatu dažādās daļās, no kurām katrai piemīt autonoma aizsardzība, būtu jānosaka kādas robežas. Šo delikāto problēmu es izskatīšu B iedaļā.

43.

Tomēr pirms tam man jāizskaidro vēl viens jautājums. Lai gan iesniedzējtiesa pirmajā jautājumā un lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu pamatojumā lieto “ražojuma daļas” jēdzienu, kas minēts Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punktā, tā ir arīdzan konstatējusi, ka pamatlietā aplūkotie “Ferrari FXX K” virsbūves elementi ir “kompleksa ražojuma” daļas šīs regulas 3. panta c) punkta un 4. panta 2. punkta izpratnē.

44.

Atgādināšu, ka spriedumā Acacia un D’Amato  ( 8 ) Tiesa ir precizējusi, ka, lai gan Regulā Nr. 6/2002 nav sniegta definīcija, “kompleksa ražojuma daļas” ir vairākas sastāvdaļas, kuras paredzētas samontēšanai kompleksā rūpniecības vai amatniecības izstrādājumā, kuras var tikt aizstātas, tādējādi ļaujot šādu izstrādājumu izjaukt un no jauna samontēt, un bez kurām nevarētu veikt kompleksā ražojuma parasto izmantošanu.

45.

Tādējādi tā nosprieda, ka automobiļa riteņa disks ir jākvalificē kā “kompleksa ražojuma daļa”, jo šāds riteņa disks ir tāds komplekss ražojums kā automobilis, un bez tā šo ražojumu nebūtu iespējams parasti izmantot  ( 9 ).

46.

Tādā pašā veidā, manuprāt, arī virsbūves elementi ir jākvalificē kā “kompleksa ražojuma daļas”, ja, no vienas puses, šos elementus ir iespējams aizstāt un, no otras puses, ja to klātbūtne ir nepieciešama attiecīgā automobiļa parastai izmantošanai.

47.

Taču Ferrari apstrīdēja šādu “daļu” kvalifikāciju Regulas Nr. 6/2002 3. panta c) punkta un 4. panta 2. punkta izpratnē, pamatojot ar to, ka virsbūves elementi, uz ko attiecas pamatlietā aplūkotie dizainparaugi, neatbilst šiem kritērijiem.

48.

Protams, Tiesai nav jāizskata šis jautājums, kas ietilpst faktu vērtējumā. Attiecīgā gadījumā tas būtu jāpārbauda iesniedzējtiesai.

49.

Taču, kad Tiesa šajā sakarā uzdeva jautājumu, puses un personas, kas iestājušās lietā, bija vienisprātis, ka atbildei uz šo jautājumu nav noteicošas nozīmes, lai atbildētu uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem.

50.

Proti, kā būtībā norāda Ferrari un Polijas valdība, “dizainparaugs” Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punkta izpratnē var būt gan visa ražojuma kopējais izskats, gan tās daļas izskats, tostarp kompleksa ražojuma sastāvdaļas izskats vai pat šādas sastāvdaļas daļas izskats.

51.

Manā ieskatā šajā lietā uzdotajos jautājumos svarīgākais ir tas, ka Ferrari atsaucas uz “ražojuma daļas” izskatu kā nereģistrētu Kopienas dizainparaugu. Savukārt tam, vai šis ražojums ir “komplekss” un vai aplūkotā daļa sastāv vai nesastāv no elementiem, kas atbilst šāda ražojuma “sastāvdaļu” definīcijai, nav noteicošas nozīmes, lai atbildētu uz šiem jautājumiem. Tādēļ nākamajos punktos es galvenokārt izmantošu “ražojuma” un “ražojuma daļas” jēdzienus.

A.

Par ražojuma daļu dizainparaugu darīšanu par pieejamiem sabiedrībai Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punkta izpratnē (pirmais jautājums)

52.

Pirmajā jautājumā iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka visa ražojuma kopējā dizainparauga, piemēram, automobiļa izskata, darīšana par pieejamu sabiedrībai var nozīmēt arī šī ražojuma daļas – piemēram, dažu šī automobiļa virsbūves elementu izskats – dizainparauga darīšanu par pieejamu sabiedrībai un, attiecīgā gadījumā, ar kādiem nosacījumiem.

53.

Pamatlietā iesniedzējtiesa konstatēja, ka, publicējot divus sava modeļa “FXX K” kopskatus, Ferrari ir Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punkta izpratnē darījusi pieejamu sabiedrībai visa šī automobiļa kopumā dizainparaugu. Tātad ir izpildīti šīs normas nosacījumi attiecībā uz šo dizainparaugu  ( 10 ).

54.

Tomēr iesniedzējtiesa uzskata, ka šī nodošana atklātībā var radīt aizsardzību vienīgi attiecībā uz visa “FXX K” dizainparaugu. Tā nenozīmējot šo automobili veidojošo daļu dizainparaugu nodošanu atklātībā. Pēc šīs tiesas domām, kurām piekrīt Mansory Design, Polijas valdība un Komisija, lai šādas ražojuma daļas izskats pats par sevi varētu tikt aizsargāts kā nereģistrēts Kopienas dizainparaugs, tas būtu jānodod atklātībā atsevišķi. Šāda Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punkta interpretācija nodrošinātu tiesisko drošību, ļaujot sabiedrībai un it īpaši tirgus dalībniekiem viegli un bez pārpratumiem, balstoties uz tiesību īpašnieka atklātībā nodotajiem attēliem, noteikt pēdējā minētā izvirzītās aizsardzības priekšmetu.

55.

Praktiski Ferrari tātad papildus “Ferrari FXX K” kopējam attēlam būtu bijis jāpublicē viens vai vairāki attēli, kas konkrēti fokusējas īpaši uz šī automobiļa daļu, kuras kā nereģistrēta Kopienas dizainparauga aizsardzību tā ir izvirzījusi, vai kopskata fotogrāfijās jāizmanto norādes, piemēram, ar krāsu, kontrastu, bultām vai līnijām, kas norobežo aplūkotos elementus un ļauj viegli identificēt attiecīgo dizainparaugu.

56.

Es nepiekrītu šim viedoklim. Tāpat kā Ferrari un Čehijas un Itālijas valdības es uzskatu, ka visa ražojuma kopumā dizainparauga darīšana par pieejamu sabiedrībai Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punkta izpratnē var nozīmēt arī šī ražojuma daļas dizainparauga nodošanu atklātībā. Citiem vārdiem sakot, atsevišķa nodošana atklātībā visos apstākļos nav priekšnoteikums, lai šādas daļas dizainparaugs varētu tikt aizsargāts kā nereģistrēts Kopienas dizainparaugs.

57.

Šajā ziņā un pirmkārt, norādīšu, ka Regulas Nr. 6/2002 11. pants neietver nevienu īpašu noteikumu attiecībā uz ražojuma daļas nodošanu atklātībā.

58.

Precīzāk, šīs regulas 11. panta 2. punktā ir definēts viens kritērijs, lai noteiktu, vai ir notikusi darīšana par pieejamu sabiedrībai, un tas attiecas uz viesiem dizainparaugiem (vai tie būtu pievienoti vai ietverti ražojumos vai šo ražojumu daļās), proti, kritērijs, ka dizainparaugs “bijis publicēts, izstādīts, izmantots tirdzniecībā vai citādi atklāts tādā veidā, ka parastā uzņēmējdarbības gaitā par šiem notikumiem ir varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē”.

59.

Kā pamatoti norāda Ferrari, kā arī Čehijas un Itālijas valdības, šīs tiesību normas teksts tātad neprasa, lai ražojuma daļu dizainparaugi tiktu īpaši nodoti atklātībā. Nekas šajā formulējumā neliek izslēgt iespēju, ka viena un tā paša attēla publikācija nozīmē gan visa ražojuma dizainparauga, gan to veidojošo daļu un sastāvdaļu dizainparaugu nodošanu atklātībā. Savienības likumdevējam, ja tāda būtu bijusi tā vēlēšanās, būtu bijis iespējams formulēt šajā ziņā [atsevišķu] nosacījumu.

60.

Otrkārt, no šī paša 11. panta 2. punkta izriet, ka dizainparaugs ir “darīts pieejams” sabiedrībai, ja tas ticis atklāts tādā veidā, ka parastā uzņēmējdarbības gaitā par šiem notikumiem ir “varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās”  ( 11 ) attiecīgajā nozarē un darbojas Savienībā. Būtībā runa ir par to, vai šis specializējušos personu loks varēja saprātīgi uzzināt par attiecīgo dizainparaugu  ( 12 ).

61.

Es uzskatu, ka specializējušos personu loks, kā apgalvo Ferrari, zināmos apstākļos var saprātīgi uzzināt par ražojuma daļas izskatu, ja visa šī ražojuma izskats ticis nodots atklātībā.

62.

Pamatlietas apstākļi šajā ziņā sniedz lielisku piemēru. Atgādināšu, ka Ferrari minētā nodošana atklātībā bija divu “FXX K” fotogrāfiju, tostarp pretskata, publicēšana  ( 13 ). Šī pēdējā fotogrāfija atklāj it īpaši šī automobiļa priekšējā pārsega, kā arī “spoilera” izskatu.

63.

Līdz ar to, valsts tiesai veicot faktisko vērtējumu, kas ietilpst tās kompetencē, man šķiet, ka ar minētās fotogrāfijas publikācijas starpniecību  ( 14 ) specializējušos personu loks varēja saprātīgi uzzināt par Ferrari izvirzīto [ražojuma] daļas dizainparaugu – ietverot arī “V” formas elementu “Ferrari FXX K” priekšējā pārsega centrālajā daļā. Tāpat arī šī automobiļa sānskata publikācija varēja tiem saprātīgi ļaut uzzināt, piemēram, par riteņu disku, kas montēti uz šī automobiļa, dizainparaugu.

64.

Bez šaubām, kā norādījusi Čehijas valdība, lai visa ražojuma dizainparauga darīšana par pieejamu sabiedrībai nozīmētu arī šī ražojuma daļas dizainparauga nodošanu atklātībā, šīs daļas izskatam obligāti ir jābūt skaidri identificējamam šajā atklāšanā  ( 15 ). Pretējā gadījumā specializējušos personu loks nevar saprātīgi uzzināt par šo dizainparaugu šīs atklāšanas gadījumā, kā prasīts Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punktā.

65.

Citiem vārdiem sakot, ja, kā šajā gadījumā, nodošana atklātībā ir ražojuma fotogrāfijas publicēšana, minētās [ražojuma] daļas dizainparauga iezīmēm – piemēram, līnijām, kontūrām, krāsām utt.  ( 16 ) – šajā fotogrāfijā ir jābūt skaidri saskatāmām.

66.

Tādējādi ir acīmredzams, ka, piemēram, “Ferrari FXX K” aizmugures attēla publicēšana nebūtu varējusi nozīmēt “V” formas elementa dizainparauga, kas atrodas uz šī automobiļa priekšējā pārsega, nodošanu atklātībā. Tāpat jāuzskata, ka nevar notikt nodošana atklātībā, ja specializējušos personu loks nespēj skaidri identificēt minētās daļas izskatu publicētajā attēlā, it īpaši tādēļ, ka reprodukcija ir pārāk maza, sliktas kvalitātes vai arī šo daļu daļēji aizsedz kāds cits elements.

67.

Būtībā šeit nav nekā oriģināla, ciktāl šī skaidrības prasība, manuprāt, ir piemērojama jebkura dizainparauga nodošanai atklātībā Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punkta izpratnē, vienalga, vai tas būtu vienkāršs ražojums, komplekss ražojums vai ražojuma daļa. Patiesībā, lai kāds būtu gadījums, darīšana par pieejamu sabiedrībai tiek uzskatīta par notikušu tikai tad, ja par attiecīgo dizainparaugu parastā uzņēmējdarbības gaitā varējis saprātīgi uzzināt attiecīgajā nozarē specializējušos personu loks  ( 17 ). Manā ieskatā šis nosacījums obligāti paredz, ka, nododot atklātībā, šis dizainparaugs atklājas pietiekami skaidri.

68.

Treškārt, no Regulas Nr. 6/2002 16. un 25. apsvēruma izriet, ka, izveidojot viendabīgu kategoriju, kas veido nereģistrētu Kopienas dizainparaugu, Savienības likumdevējs, lai sekmētu inovācijas  ( 18 ), ir vēlējies aizsargāt ražojumos izmantotus vai iekļautus dizainparaugus, kam ir īss ekonomiskās dzīves cikls  ( 19 ) un kuriem autori vēlējušies iegūt ātru un efektīvu aizsardzību bez reģistrācijas formalitāšu kārtošanas.

69.

Tādējādi saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ja vien ir izpildīti aizsardzības iegūšanas materiālie nosacījumi, dizainparaugi atbilstoši minētās regulas 11. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem un bez citām formalitātēm ir automātiski aizsargāti kā nereģistrēti Kopienas dizainparaugi kopš brīža, kad tie darīti pieejami sabiedrībai.

70.

Kā pamatoti apgalvo Ferrari, kā arī Čehijas un Itālijas valdības, ja tiktu pieprasīts, lai autori ar nolūku saņemt īpašu aizsardzību šo daļu dizainparaugiem atsevišķi nodotu atklātībā katru sava ražojuma daļu, tas būtu pretrunā vienkāršības un ātruma mērķim, kas, kā es nupat atgādināju, ir bijis pamatā nereģistrēta Kopienas dizainparauga izveidei  ( 20 ). Tas novestu pie formālisma izpausmēm režīmā, kurā tas uzskatāms par izskaustu.

71.

Manis ierosināto interpretāciju, ceturtkārt, pamato sistemātisks arguments.

72.

Šajā ziņā dizainparauga nodošana atklātībā Regulā Nr. 6/2002 rada divējādas tiesiskas sekas. Pirmkārt, kā jau redzējām, šī nodošana atklātībā var radīt aizsardzību nereģistrēta Kopienas dizainparauga statusā. Otrkārt, pārbaudot Kopienas dizainparauga (reģistrēta vai nereģistrēta) aizsardzības iegūšanas materiālos nosacījumus, agrākas identiska vai tāda, kas rada tādu pašu vispārējo iespaidu kā tas, kuram tiek pieteikta aizsardzība, nodošanas atklātībā sekas ir šī pēdējā dizainparauga novitātes (šīs regulas 5. pants) un/vai individuālās būtības (minētās regulas 6. pants) “iznīcināšana” – šādi izslēdzot minētās aizsardzības iegūšanu. Šīs pārbaudes nolūkā notikumu, kas ir nodošana atklātībā, definīcija, kura minēta šīs pašas regulas 7. panta 1. punktā, ir tāda pati kā 11. panta 2. punktā minētā  ( 21 ). Šīs divas tiesību normas it īpaši ietver vienu un to pašu kritēriju attiecībā uz specializējušos personu loka zināšanām  ( 22 ). Tādēļ, tā kā nepastāv elementi, kas liecinātu par Savienības likumdevēja pretēju gribu, nosacījums par nodošanu atklātībā saistībā ar abām tiesību normām ir jāvērtē vienādi.

73.

Proti, kā norāda Ferrari, ja Tiesa šajā lietā nospriestu, ka autora veikta fotogrāfijas publikācija, kurā redzams viss ražojums kopumā, nenozīmē šī ražojuma daļas dizainparauga nodošanu atklātībā, lai gan specializējušos personu loks varēja saprātīgi uzzināt par šo fotogrāfiju un šis dizainparaugs tajā ir skaidri identificējams, sekas būtu tādas, ka trešā persona pati varētu vēlāk pieteikt šī dizainparauga kā Kopienas dizainparauga aizsardzību. Proti, sākotnējā publicēšana, ņemot vērā šo interpretāciju, netiktu uzskatīta par agrāku nodošanu atklātībā, kas “iznīcina” novitāti Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punkta izpratnē, kas nepieļautu šādu pieteikumu. Šāda interpretācija sekmētu nevis inovāciju dizainparaugu jomā, kā iecerēts šīs regulas 7. apsvērumā, bet gan pastāvošu dizainparaugu kopēšanu  ( 23 ).

74.

Savukārt un piektkārt, mani nepārliecina iesniedzējtiesas izvirzītais arguments, kuram piekrīt Mansory Design, Polijas valdība un Komisija, ka tiesiskās drošības prasības nepieļaujot iepriekš ierosināto interpretāciju. Saskaņā ar šo argumentu, kurš jau minēts šo secinājumu 54. punktā, ja kopējā automobiļa izskata nodošana atklātībā radītu tiesības uz nereģistrētu Kopienas dizainparaugu attiecībā uz tā daļām vai sastāvdaļām, piemēram, buferiem, lukturiem utt., tirgus dalībnieki tikai ar grūtībām spētu noteikt autora izvirzītās aizsardzības priekšmetu. Šāda neskaidrība varētu atturēt no inovācijām.

75.

Skaidrības labad no faktiskā viedokļa es, protams, piekrītu tam, ka ražojuma daļas dizainparauga atsevišķa nodošana atklātībā ļauj palielināt tiesisko drošību gan lietotājiem, gan attiecīgā dizainparauga autoram. Tādēļ autoriem ir vēlams veikt šādu atsevišķu nodošanu atklātībā. Šajā gadījumā Ferrari būtu vēl jo vieglāk varējusi pierādīt, ka saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punktu specializējušos personu loks varēja saprātīgi uzzināt par aplūkoto dizainparaugu  ( 24 ).

76.

Taču, ja autoriem tiktu uzlikts pienākums trešo personu tiesiskās drošības vārdā veikt šādu atsevišķu nodošanu atklātībā, tas, manuprāt, būtu pretrunā Savienības likumdevēja iecerētajam līdzsvaram nereģistrēta Kopienas dizainparauga režīmā, kas pēc tā rakstura paredz šīs drošības līmeņa samazināšanu attiecībā pret to, ko rada reģistrēti Kopienas dizainparaugi.

77.

Šajā ziņā tas, ka par nereģistrētiem Kopienas dizainparaugiem pēc definīcijas netiek iesniegts formāls reģistrācijas pieteikums, kā norādīju, neizbēgami rada zināmu tiesisku nedrošību trešām personām. Šajā jomā tirgus dalībnieku rīcībā nav tāda publiska reģistra kā reģistrētiem dizainparaugiem, kas tiem ļautu skaidri un precīzi uzzināt par pastāvošajām tiesībām uz vienu vai otru dizainparaugu  ( 25 ). Tādējādi reģistrācijas neesamība padara sākotnēji grūtāk identificējamu izvirzīto aizsardzības priekšmetu  ( 26 ). Bieži vien autors tikai prasībā par pārkāpumu precizē, vai viņš ir pieteicis ražojuma kopskatu vai tikai šī ražojuma daļas izskatu  ( 27 ).

78.

Tajā pašā laikā tiek samazināts arī autora aizsardzības līmenis un līdz ar to arī tiesiskā drošība. Pirmkārt, nereģistrēta Kopienas dizainparauga īpašniekam piešķirtā aizsardzība, kā pamatoti norāda Ferrari, ir ierobežota. No materiālā skatpunkta saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 19. panta 2. punktu īpašnieks ir aizsargāts vienīgi pret viņa dizainparauga “kopēšanu”  ( 28 ).

79.

Otrkārt, nereģistrētam Kopienas dizainparaugam piešķirtās aizsardzības ilgums ir salīdzinoši īss, jo saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 11. panta 1. punktu tas ir ierobežots ar trim gadiem no pirmās attiecīgā dizainparauga darīšanas par pieejamu sabiedrībai brīža  ( 29 ).

80.

Turklāt es nedomāju, ka būtu jāpārspīlē riski tiesiskās drošības un inovācijas jomā, kuri rodas ar iepriekš ierosināto interpretāciju, saskaņā ar kuru visa kompleksā ražojuma darīšana par pieejamu sabiedrībai pati par sevi var nozīmēt šī ražojuma daļas nodošanu atklātībā.

81.

Proti, pirmkārt, kā es izskaidroju šo secinājumu 64.–67. punktā, kritērijs attiecībā uz to, ka specializējušos personu loks uzzina [par nodošanu atklātībā], paredz, ka ražojuma daļas dizainparaugam jābūt skaidri identificējamam, nododot atklātībā visa ražojuma dizainparaugu, un tas samazina tiesiskās nedrošības risku.

82.

Otrkārt, saistībā ar inovāciju, papildus tam, ko jau izskaidroju šo secinājumu 73. punktā, ir jāpatur prātā, ka saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 19. panta 2. punkta otro daļu nereģistrēta Kopienas dizainparauga izmantošana, ko trešā puse veic bez īpašnieka atļaujas, netiek uzskatīta par attiecīgā dizainparauga “kopēšanas” rezultātu, “ja tā rodas tāda modelētāja [autora] neatkarīgā radošā darbā, par kuru var [saprātīgi] uzskatīt, ka tam nav bijis zināms [šis] dizainparaugs”.

83.

Tātad autori var turpināt inovācijas, nebaidoties neinformētības dēļ pārkāpt nereģistrētus Kopienas dizainparaugus. Pat pieņemot, ka viņi radītu dizainparaugus, kuru vispārējais vizuālais iespaids būtu identisks agrāk atklātībā nodotam aizsargātam dizainparaugam  ( 30 ), viņi varētu pierādīt savu labticību  ( 31 ) un šādi izbēgt no jebkādas atbildības.

84.

Visbeidzot, šajos secinājumos ierosināto interpretāciju, manuprāt, neliek apšaubīt arī Mansory Design, Polijas valdības un Komisijas izvirzītais arguments, ka fotogrāfija, kurā attēlots nevis tikai izvirzītā ražojuma daļas dizainparaugs, bet gan visa šī ražojuma izskats, neļautu noteikt, vai šis dizainparaugs atbilst materiālajiem nosacījumiem, lai iegūtu aizsardzību Kopienas dizainparauga statusā.

85.

Nav šaubu – kā Savienības tiesas ir nospriedušas prasībās par reģistrētu Kopienas dizainparaugu spēkā neesamības atzīšanu  ( 32 )–, lai novērtētu izvirzītā dizainparauga novitāti un individuālo būtību, tas jāspēj uzticami salīdzināt ar agrāku dizainparaugu, uz ko atsaucas pieteicējs par spēkā neesamību. Šajā nolūkā ir būtiski, lai būtu pieejams agrākā dizainparauga attēls, kas ļauj to precīzi un droši identificēt. Tādēļ pieteicējam par spēkā neesamību ir jāsniedz viena vai vairākas precīzas un pilnīgas minētā dizainparauga reprodukcijas  ( 33 ). Tāpat ir svarīgi, lai būtu pieejams pieteiktā dizainparauga attēls, kas būtu pietiekami labas kvalitātes un ļautu skaidri izšķirt priekšmeta, kuram prasīta aizsardzība, detaļas  ( 34 ).

86.

Taču, manuprāt, fotogrāfija, kurā ir attēlots visa ražojuma izskats, ļauj veikt šādu salīdzinājumu attiecībā uz šī ražojuma daļas dizainparaugu, ja, kā es norādīju šo secinājumu 64.–66. punktā, šī dizainparauga iezīmes šajā fotogrāfijā ir skaidri saskatāmas. Šāda reprodukcija ļauj iegūt priekšstatu par minēto dizainparaugu un saskatīt tā iespējamās vizuālās vai dekoratīvās atšķirības no agrāka dizainparauga, un līdz ar to novērtēt tā novitāti un individuālo būtību. Taču tas tā nav gadījumā, ja reprodukcija ir pārāk maza, sliktas kvalitātes vai ja izvirzīto dizainparaugu daļēji aizsedz kāds cits elements  ( 35 ).

87.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai uz pirmo jautājumu atbildēt, ka Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka visa ražojuma dizainparauga, piemēram, automobiļa izskata, darīšana par pieejamu sabiedrībai nozīmē arī šī ražojuma daļas dizainparauga – piemēram, dažu šī automobiļa virsbūves elementu izskata – darīšanu par pieejamu sabiedrībai, ja vien šis pēdējais dizainparaugs šajā nodošanā atklātībā ir skaidri identificējams.

B.

Par iespēju izvirzīt aizsardzību “ražojuma daļas” Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punkta izpratnē dizainparaugam (otrais jautājums)

88.

Gadījumā, ja Tiesa, kā es ierosinu, atbildētu apstiprinoši uz pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa otrajā jautājumā vēlas noskaidrot, kāds juridiskais kritērijs ir jāpiemēro, veicot individualitātes kritērija pārbaudi Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 6. panta 1. punkta izpratnē, lai noteiktu vispārējo iespaidu, ko rada kompleksā ražojumā ietverto daļu, piemēram, automobiļa virsbūves elementu, dizainparaugs.

89.

Šo secinājumu 43.–51. punktā esmu izskaidrojis iemeslus, kādēļ, manuprāt, šajā lietā nav lielas nozīmes tam, vai “Ferrari FXX K” daļa, kuras izskatu šī sabiedrība izvirza kā nereģistrētu Kopienas dizainparaugu, ir vai nav “kompleksā ražojumā” ietvertas “sastāvdaļas”. Tādēļ šajā iedaļā es turpināšu izmantot “ražojuma daļas” jēdzienu.

90.

Ir nepieciešami daži vispārēji paskaidrojumi, lai labi izprastu otro jautājumu.

91.

Kā norādīju šo secinājumu 36. punktā, starp materiālajiem nosacījumiem, kuriem dizainparaugam ir jāatbilst, lai tas būtu aizsargāts kā Kopienas dizainparaugs (reģistrēts vai nereģistrēts), ir minēta “individuālā būtība”. Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 6. pantu tiek uzskatīts, ka dizainparaugam piemīt “individuāla būtība”, ja vispārējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam  ( 36 ), atšķiras no tā iespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas ir agrāk darīts pieejams sabiedrībai.

92.

Lai novērtētu šī nosacījuma izpildi tātad, kā jau tika paskaidrots šo secinājumu 85. punktā, ir jāsalīdzina izvirzītais dizainparaugs ar agrāku dizainparaugu.

93.

Kā izriet no minētā 6. panta teksta, precīzāk runa ir par katra konfliktējošā dizainparaugu radītā “vispārējā iespaida” salīdzināšanu. Citiem vārdiem sakot, ir jāpārbauda, vai tie ir vispārēji līdzīgi. Tātad tiek ņemtas vērā visas to īpašības un nav iespējams pretstatīt vienīgi katra dizainparauga daļas. Līdz ar to ir iespējams, ka ar atšķirībām detaļās, pat ja šīs atšķirības ir vērā ņemamas, taču atrodas tikai izvirzītā dizainparauga daļā, var nepietikt, lai pierādītu, kas tas rada “vispārējo iespaidu”, kas atšķiras no agrākā dizainparauga radītā vispārējā iespaida, un tādējādi pierādītu tā “individuālo būtību”  ( 37 ).

94.

Tāda pati loģika mutatis mutandis ir piemērojama pārkāpuma jomā. Šajā ziņā Regulas Nr. 6/2002 10. pantā ir paredzēts, ka Kopienas dizainparauga piešķirtā aizsardzība “attiecas uz visiem dizainparaugiem, kas informētam lietotājam neatstāj atšķirīgu vispārējo iespaidu”  ( 38 ).

95.

No tā izriet, ka arī šeit konfliktējošo dizainparaugu salīdzinājums ir jāveic attiecībā uz visu aizsargāto dizainparaugu veidojošo izskatu un apstrīdētajam dizainparaugam nav iespējams pretstatīt vienīgi šī dizainparauga daļu. Vēlreiz, pat ja šis apstrīdētais dizainparaugs ir identisks aizsargātā dizainparauga daļai, iespējams, ka šo abu dizainparaugu radītie “vispārējie vizuālie iespaidi” ir atšķirīgi un līdz ar to pārkāpuma nav  ( 39 ).

96.

Šādi gadījumi it īpaši var rasties, ja izvirzītā Kopienas dizainparauga priekšmets ir visa ražojuma izskats. Piemēram, ja autors reģistrē visas lelles dizainparaugu  ( 40 ) un trešā persona bez viņa atļaujas laiž tirdzniecībā modeli, kuram ir vairākas atšķirības, taču tāda pati galva, pārkāpums, iespējams, netiks atzīts. Proti, ar šo daļējo līdzību var nepietikt, lai pierādītu identiskus “vispārējos vizuālos iespaidus”.

97.

Šādā kontekstā, kā jau minēts visā šo secinājumu gaitā, Savienības likumdevējs ir atļāvis autoriem izvirzīt konkrētāka priekšmeta kā Kopienas dizainparauga aizsardzību, proti, “ražojuma daļas” izskatam atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punktam  ( 41 ).

98.

Tādējādi, atgriežoties pie šo secinājumu 96. punktā sniegtā piemēra, autors var izvēlēties izvirzīt vienīgi lelles galvas izskata aizsardzību. Šādi rīkojoties, viņš palielina šīs “ražojuma daļas” dizainparauga aizsardzības līmeni un it īpaši maksimizē savas izredzes likt atzīt šīs daļas pārkāpumu. Proti, viņš izvairās no vispārējo vizuālo iespaidu, ko rada konkurējošie visu leļļu kopumā dizainparaugs, salīdzinājuma. Tiek ņemts vērā vienīgi galvas izskats, kas ir Kopienas dizainparauga priekšmets. Salīdzinot vienīgi šo leļļu abu galvu izskatu, pārkāpums kļūst acīmredzams  ( 42 ).

99.

Manuprāt, iepriekš izklāstītie skaidrojumi gūst zināmu atbalsi pamatlietā. Proti, atgādināšu, ka Ferrari savas prasības par pārkāpumu pamatojumam vēl vairāk pakārtoti atsaucas tostarp uz nereģistrētu Kopienas dizainparaugu, kas saistīts ar visa “Ferrari FXX K” ārējo apdari  ( 43 ). Kā es izprotu iesniedzējtiesas nolēmumu, apelācijas instances tiesa, veicot šī dizainparauga salīdzināšanu ar visa Mansory “Siracusa 4XX” izskatu  ( 44 ), būtībā uzskatīja, ka šie divi dizainparaugi nerada vienādu “vispārējo vizuālo iespaidu” Regulas Nr. 6/2002 10. panta izpratnē  ( 45 ) – turklāt, neraugoties uz vizuālajām līdzībām, kas piemīt it īpaši “V” formas elementam uz priekšējā pārsega un divu līmeņu “spoilerim”. Atsaucoties uz nereģistrētu Kopienas dizainparaugu, kas ir vērsts uz aplūkotās “FXX K” daļas izskatu, Ferrari tātad cenšas maksimizēt savas izredzes, ka šajā gadījumā tiks atzīts pārkāpums.

100.

Ņemot vērā šos skaidrojumus, man šķiet, ka otrajā jautājumā iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai pastāv ierobežojumi autoru iespējai sadalīt savu ražojumu kopumā izskatu atsevišķos “ražojumu daļu” dizainparaugos, no kuriem katrs tiek aizsargāts atsevišķi kā Kopienas dizainparauga priekšmets, lai maksimizētu to saņemtās aizsardzības līmeni.

101.

Šis jautājums ir vēl jo vairāk nozīmīgs tādēļ, ka pamatlietā apelācijas instances tiesa ir uzskatījusi, ka Ferrari galvenokārt izvirzītais nereģistrētais Kopienas dizainparaugs attiecībā uz tās modeļa “FXX K” daļu, ietverot it īpaši “V” formas elementu uz priekšējā pārsega un divu līmeņu “spoileri”, nepastāv, jo šai daļai nepiemītot “zināma patstāvība” un “zināma formas viengabalainība” un prasītāja pamatlietā to esot nošķīrusi patvaļīgi.

102.

Iesniedzējtiesas nolēmumā ir maz paskaidrots, kas būtu jāsaprot ar jēdzieniem “patstāvība” un “formas viengabalainība”. Kā es saprotu, Vācijas tiesu judikatūrā runa ir par kumulatīviem nosacījumiem, lai pretendētu uz Kopienas dizainparaugu attiecībā uz “ražojuma daļu”. Nosacījums par “patstāvību”, man šķiet, ir saistīts ar to, vai daļas izskats izceļas vai, tieši pretēji, pilnībā saplūst ar ražojuma izskatu, aplūkojot to kopumā. Nosacījums par “viengabalainību” ir saistīts ar to, vai izvirzītais daļas dizainparaugs ir pabeigts kopums. Konkrēti šajā gadījumā apelācijas instances tiesa ir uzskatījusi Ferrari veikto nošķīrumu par “patvaļīgu” tādēļ, ka šī sabiedrība nav iekļāvusi “FXX K” lukturus un “spoilera” sānu galus – elementus, kas ir attiecīgi šī automobiļa “acis” un “žoklis”, pārņemot “sejas vaibstu” metaforu, uz ko norāda Ferrari  ( 46 ). Šo nosacījumu mērķis galu galā ir noteikt, vai izvirzītā ražojuma daļas izskats ir “patstāvīgs vispārējais iespaids attiecībā pret visu formu”.

103.

Tādēļ šajā lietā ir jānosaka, vai ražojuma daļas izskatam, lai tas varētu būt atsevišķa Kopienas dizainparauga priekšmets, kurš atšķiras no dizainparauga, ar kuru attiecīgajā gadījumā ir aizsargāts visa šī ražojuma izskats, patiešām ir jāpiemīt šādai “patstāvībai” un “viengabalainībai”.

104.

Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu nav meklējama “individuālās būtības” jēdziena interpretācijā Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē. Proti, šis jēdziens regulē nevis attiecības starp ražojuma dizainparaugu un to veidojošo daļu dizainparaugiem, bet, kā norādīju šo secinājumu 92. punktā, attiecības starp šiem dizainparaugiem un citiem agrākiem dizainparaugiem. Tātad šis jēdziens nav atbilstošs, lai noteiktu, vai “Ferrari FXX K” ietvaros izvirzītās daļas, kuru veido it īpaši “V” formas elements uz priekšējā pārsega un divu līmeņu “spoileris”, izskats var būt “ražojuma daļas” dizainparaugs Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punkta izpratnē, kurš atšķiras no visa šī automobiļa dizainparauga kopumā.

105.

Šī atbilde turpretī, manuprāt, ir jāmeklē pašā “dizainparauga” jēdziena definīcijā, kas paredzēta Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punktā.

106.

Šajā ziņā atgādināšu, ka šī definīcija attiecas uz “visa ražojuma vai tā daļas izskat[u], kas radies no paša ražojuma un/vai tā rotājumu iezīmēm, jo īpaši līnijām, kontūrām, krāsām, formas, virsmas struktūras un/vai materiāla”.

107.

No šīs definīcijas var izsecināt vairākus kritērijus. Tā kā “ražojuma daļas” jēdziens tajā nav precizēts, tas ir jāsaprot saskaņā ar tā parasto nozīmi ikdienas valodā  ( 47 ) kā “veseluma”, ko veido ražojums, detaļu. Turklāt šai detaļai, lai to varētu aizsargāt kā dizainparaugu, ir jāpiemīt izskatam, proti, pēc definīcijas jābūt redzamai  ( 48 ). Turklāt, kā apgalvo Ferrari, minētajai detaļai jābūt norobežotai ar īpašām līnijām, kontūrām, krāsām, formu vai arī virsmas struktūru.

108.

Vai Tiesai būtu jāpievieno šiem kritērijiem tie, kurus ierosina iesniedzējtiesa un kuri attiecas uz “patstāvību” un “viengabalainību”?

109.

Nav šaubu – Vispārējā tiesa spriedumā Buck‑Chemie/EUIPO – Henkel (Tualetes skalošanas līdzekļa bloks)  ( 49 ) ir izmantojusi šiem piedāvātajiem ļoti līdzīgus kritērijus.

110.

Šajā lietā uzņēmums bija iesniedzis reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz tualetes skalošanas līdzekļa bloka daļas dizainparaugu, ko veidoja šajā blokā ietvertas četras tīrāmā līdzekļa bumbiņas. Konkurents iesniedza pieteikumu par šī dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu, kā pamatojumu norādot it īpaši tā novitātes un individuālās būtības trūkumā. Šajā ziņā pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs kā agrākus dizainparaugus tostarp bija iesniedzis četru rindā izvietotu bumbiņu attēlu, kas brīvi izvēlētas no bumbiņu baseina fotogrāfijas, kurā šīs bumbiņas atradās starp desmitiem citu, un secīgu bumbiņu attēlu, kas ņemts no prāta mežģa kopējā attēla. Vispārējā tiesa būtībā uzskatīja šos pēdējos dizainparaugus par neesošiem, nospriežot, ka iesniegtajām “ražojuma daļām” nebija “patstāvīgas būtības” un tās nebija iespējams “nodalīt no visa produkta kopumā radītā vispārējā iespaida”  ( 50 ).

111.

Šajā ziņā Vispārējā tiesa arī nosprieda, ka, “lai veidotu atsevišķu dizainparaugu, kas nodalīts no galvenā ražojuma dizainparauga, attiecīgajiem elementiem jābūt īpaši izceltiem un tādējādi jāliedz uztvert galveno ražojumu kā vienotu veselumu” (mans izcēlums). Savukārt pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējas iesniegtās secīgi izvietotās bumbiņas, kas iegūtas no prāta mežģa attēla, bija “attēlotās spēles veseluma un tās attēla neatņemama sastāvdaļa” un nebija “īpaši izceltas”  ( 51 ).

112.

Taču manī rada zināmu atturību doma par tādu nerakstītu kritēriju kā “patstāvība” un “viengabalainība” ieviešanu interpretācijas ceļā tik delikātā jomā kā Kopienas dizainparaugi, lai nodalītu ražojumu daļu, kuras izskats var būt īpašas aizsardzības priekšmets.

113.

Kā būtībā apgalvo Ferrari, kā arī Čehijas un Itālijas valdības, papildus tam, ka pēdējos minētos kritērijus nebija paredzējis Savienības likumdevējs, man grūti iztēloties, kā tie varētu palielināt tiesiskās drošības līmeni. Proti, kādos apstākļos būtu jāuzskata, ka ražojuma daļas dizainparaugs atbilst šīm “patstāvības” un “viengabalainības” prasībām?

114.

Šajā ziņā it īpaši norādīšu, ka saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punktu “ražojuma daļa” var būt arī tikai ražojuma rotājums. Tādēļ man rodas šaubas, kā šādā gadījumā būtu jāpiemēro minētie kritēriji. Tāpat arī piemērā ar lelli, kas sniegts šo secinājumu 96. punktā – cik lielā mērā šīs lelles galvas izskatam piemistu zināma “viengabalainība” un zināma “patstāvība” attiecībā pret pārējā ķermeņa izskatu? Vai tām būtu jāatšķiras atkarībā no tā, vai runa ir par Barbie tipa lelli vai par kādu krievu lelles modeli? Et quid ar automobiļa virsbūves elementiem? Visumā šādi elementi nekad nav patiešām patstāvīgi no pārējās virsbūves, jo tie ir tās vizuālā izskata daļa.

115.

Paturot prātā, protams, kā parāda tā dēvētā Tualetes skalošanas līdzekļa bloks  ( 52 ) lieta, ka pārbaudītājs vai tiesa var saņemt pilnībā brīvi norobežotas ražojuma daļas.

116.

Taču risinājums šādu mēģinājumu noregulējumam, manuprāt, rodams nevis papildu kritēriju pieņemšanā, bet vienkārši stingrā kritēriju, kas izriet no “dizainparauga” definīcijas Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punkta izpratnē, piemērošanā, ko veic pārbaudītājs vai tiesa. Kā es jau norādīju šo secinājumu 107. punktā, ražojuma daļai it īpaši ir jābūt norobežotai, pateicoties tās īpašajam izskatam – līnijām, kontūrām, krāsām utt.  ( 53 ) Īsāk sakot, ir jābūt dizainparaugam, kurš ir identificējams kā tāds un kuru pašu par sevi ir iespējams novērtēt atbilstoši aizsardzības iegūšanas nosacījumiem. Tādēļ varu piekrist iesniedzējtiesas vērtējumam, saskaņā ar kuru daļas izskatam pašam par sevi ir jāspēj radīt “vispārēju iespaidu” un tādēļ tas nevar pilnībā saplūst ar visu ražojuma izskatu. Kopienas dizainparaugs, kura priekšmets neatbilst šai definīcijai, būtu jāatzīst par spēkā neesošu  ( 54 ) – vai, precīzāk, par neeksistējošu.

117.

Vispārīgi es uzskatu, ka pārbaudītājam vai tiesai būtu jāraugās, lai nebūtu iespējams kā patstāvīgu Kopienas dizainparaugu izvirzīt patiešām nenozīmīgas vai pilnībā patvaļīgas ražojuma daļas. Turklāt, manuprāt, ja autors mākslīgi sadala ražojuma izskatu ar vienīgo nolūku apiet “vispārējā iespaida” testu, kas uzlikts Regulas Nr. 6/2002 6. un 10. pantā, šāda rīcība būtu uzskatāma par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu  ( 55 ).

118.

Pamatlietā valsts tiesai ir jāpārbauda, vai Ferrari norādītie nereģistrētie Kopienas dizainparaugi atbilst “dizainparauga” definīcijai Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punkta izpratnē, kā tā ir izskaidrota šo secinājumu 107. un 117. punktā. Tomēr es uzskatu, ka ir lietderīgi šajā ziņā sniegt dažas noderīgas norādes.

119.

Šajā ziņā norādu, ka “FXX K” daļa, kuras izskatu Ferrari izvirza kā nereģistrētu Kopienas dizainparaugu, kuru veido “V” formas elements uz “FXX K” priekšējā pārsega, spuras formas elements, kas ir izvirzīts un garenvirzienā izvietots šī pirmā elementa centrā (strake), buferī iebūvēts divu līmeņu priekšējais “spoileris” un centrālais vertikālais savienojuma stienis, kas savieno priekšējo “spoileri” un priekšējo pārsegu, ir šī automobiļa detaļa. Kā jau secinājusi iesniedzējtiesa, šī detaļa ir redzama. Turklāt, man šķiet, ka minēto detaļu norobežo īpašas līnijas, kontūras, krāsas un formas. It īpaši es tāpat kā Ferrari sliecos uzskatīt, ka šie dažādie elementi var tikt uztverti kā vienots veselums, kas raksturīgā veidā atgādina “Formula 1” automobiļa priekšpusi  ( 56 ).

120.

Gadījumā, ja iesniedzējtiesai būtu tāds pats viedoklis, pēc tam tai būs jāpārbauda, vai izvirzītā ražojuma daļas izskats pats par sevi atbilst aizsardzības iegūšanas nosacījumiem Kopienas dizainparauga statusā. Kritērijiem, kas piemērojami šo nosacījumu vērtējumā, jābūt tiem pašiem, kas piemērojami visam dizainparaugam. It īpaši, lai noteiktu ražojuma daļas dizainparauga radīto vispārējo iespaidu – ar nolūku novērtēt “individuālo būtību” vai pārkāpumu –, ir jāņem vērā tikai šīs vienas daļas izskats neatkarīgi no visa ražojuma kopumā radītā vispārējā iespaida.

121.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, es ierosinu Tiesai uz otro jautājumu atbildēt, ka Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “ražojuma [..] daļas izskats” šīs tiesību normas izpratnē, kas var būt Kopienas dizainparauga aizsardzības priekšmets, var būt redzama ražojuma detaļa, kuru norobežo īpašas līnijas, kontūras, krāsas un formas vai arī virsmas struktūra. Izvērtējot, vai attiecīgais dizainparaugs atbilst šai definīcijai, nav nepieciešams piemērot tādus papildu kritērijus kā “patstāvība” vai “viengabalainība”.

V.

Secinājumi

122.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi: