–

Stadtwerke Neuwied GmbH vārdā – J. Müller, Rechtsanwalt,

–

Eiropas Komisijas vārdā – O. Beynet un M. Noll‑Ehlers, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (OV 2003, L 176, 57. lpp.) 3. panta 3. punktu kopsakarā ar A pielikuma b) un c) punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Stadtwerke Neuwied GmbH, gāzes piegādātāju, un tās klientu RI par parāda samaksu pēc vairākiem gāzes cenas paaugstinājumiem.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

3

Direktīvas 2003/55 2. un 3. apsvērums ir formulēts šādi:

4

Atbilstoši šīs direktīvas preambulas 27. apsvērumam:

5

Direktīvas 2003/55 2. pantā ir šādas definīcijas:

6

Šīs direktīvas 3. panta “Sabiedrisko pakalpojumu saistības un patērētāju aizsardzība” 3. punktā ir noteikts:

7

Minētās direktīvas A pielikumā ir paredzēti šādi patērētāju aizsardzības pasākumi:

Vācijas tiesības

8

Energiewirtschaftsgesetz (Likums par elektroenerģijas un gāzes piegādi) 36. panta 1. un 2. punktam ir šāda redakcija:

9

Saskaņā ar 1979. gada 21. jūnija Verordnung über allgemeine Bedingungen für die Gasversorgung von Tarifkunden (Noteikumi par vispārējiem gāzes piegādes nosacījumiem patērētājiem, uz kuriem attiecas standarta tarifs) (BGBl. 1979 I, 676. lpp.) (turpmāk tekstā – “AVBGasV”) 1. panta 1. punktu:

10

Saskaņā ar AVBGasV 4. panta 2. punktu vispārējo nosacījumu un tarifu grozījumi stājas spēkā tikai pēc to oficiālas publikācijas.

11

AVBGasV 32. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:

12

AVBGasV tika atcelti ar 2006. gada 26. oktobra Gasgrundversorgungsverordnung (Noteikumi par gāzes pamatpiegādi) (BGBl. 2006 I, 2396. lpp.), kas grozīti ar 2016. gada 29. augusta likumu (BGBl. 2016 I, 2034. lpp.). Šo Noteikumu par gāzes pamatpiegādi 5. panta 2. un 3. punktā ir paredzēts:

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

13

Stadtwerke Neuwied ir dabasgāzes piegādātājs, Vācijas privāto tiesību sabiedrība, kas kā pašvaldības uzņēmums, kuram uzticēts sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus valsts iestādes labā, ir pakļauts valsts kontrolei, un Neividas [Neiwied] pilsēta (Vācija) ir tā vienīgā uzņēmuma kapitāldaļu turētāja, un šīs pilsētas mērs ietilpst tās uzraudzības padomē.

14

RI ir Stadtwerke Neuwied klients kopš 2004. gada 28. jūlija. Šis gāzes piegādātājs ir izpildījis pakalpojumu sniedzēja pienākumus saskaņā ar pamatpiegādes līgumu. Laikā no 2005. gada janvāra līdz 2011. gada septembrim Stadtwerke Neuwied veica tarifu paaugstināšanu, kas atbilda dabasgāzes iegādes izdevumu pieaugumam, vienlaikus ņemot vērā ietaupījumus, kas veikti citās gāzes nozares jomās. Tagad tā prasa RI samaksāt summu 1334,71 EUR apmērā, kas atbilst kavētajiem maksājumiem šo tarifu pielāgošanas dēļ. RI netika individuāli informēts par minēto pielāgošanu, bet jāprecizē, ka Stadtwerke Neuwied savā tīmekļvietnē publicēja cenas, vispārējos tarifus, kā arī līguma pielāgojumus. Turklāt tarifu paaugstināšana tika publicēta reģionālajā presē.

15

Iesniedzējtiesā RI norādīja, ka ar Stadtwerke Neuwied noslēgtajā piegādes līgumā nebija ietverts faktisks cenu pārskatīšanas noteikums, un apstrīdēja Stadtwerke Neuwied apgalvojumus. Viņš tostarp uzskata, ka Stadtwerke Neuwied nebija faktisku tiesību pielāgot savas cenas, ka pieprasītā patēriņa cena bija nesamērīga un ka vienpusējās tiesības noteikt cenu saskaņā ar AVBGasV 4. pantu, pat pieņemot, ka tās pastāv, nebija pārskatāmas. Līdz ar to RI secina, ka gāzes cenas paaugstināšana bija spēkā neesoša. Turklāt RI cēla pretprasību, lūdzot konstatēt, ka piegādātāja noteiktās cenas bija nesamērīgas un nepamatotas, un atmaksāt daļu no summām, ko viņš bija samaksājis Stadtwerke Neuwied laikā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim.

16

Iesniedzējtiesa uzskata, ka tajā izskatāmā strīda risinājums ir atkarīgs no Direktīvas 2003/55 normu interpretācijas.

17

Tā uzskata – tas, ka Stadtwerke Neuwied laikus un tieši neinformēja patērētāju par gāzes cenas paaugstināšanu, var likt apšaubīt šī paaugstinājuma spēkā esamību, jo uz pārskatāmības prasību, kas izriet no Direktīvas 2003/55 3. panta 3. punkta un A pielikuma b) un c) punkta, var tieši atsaukties tādā strīdā kā pamatlietā, lai arī šī direktīva strīdīgajā laikposmā nebija transponēta Vācijas tiesībās.

18

Iesniedzējtiesa tomēr precizē – tās pieeja nozīmē, ka, ņemot vērā šo netransponēšanu, Direktīvā 2003/55 paredzētā pārskatāmības prasība ir piemērojama tieši un privātpersona var uz to atsaukties, vēršoties pret tādu privāttiesību sabiedrību kā Stadtwerke Neuwied, un ka šīs prasības ievērošana ir nosacījums pašas cenu paaugstināšanas spēkā esamībai.

19

Šajā ziņā tā uzsver, ka Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) ir nospriedusi, ka spēkā esošās valsts tiesību normas pamatlietas faktisko apstākļu norises laikā nevar tikt interpretētas saskaņā ar Direktīvu 2003/55. Būtu jāpiebilst, ka šī tiesa, secinot, ka šī direktīva nav tieši piemērojama, uzskatīja, ka šāda situācija nedrīkstēja strīdīgo cenu paaugstināšanu padarīt par spēkā neesošu, un atzina Stadtwerke Neuwied tiesības pielāgot savas cenas, pamatojoties uz gāzes piegādes līguma papildu interpretāciju.

20

Iesniedzējtiesa jautā, vai Direktīvas 2003/55 3. panta 3. punkts kopsakarā ar A pielikuma b) un c) punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka klienta tieša informēšana par tarifu paaugstināšanu ir paaugstināšanas spēkā esamības nosacījums. Turklāt tā jautā, vai šīs tiesību normas ir tieši piemērojamas, jo saskaņā ar Tiesas judikatūru var uzskatīt, ka tās ir bez nosacījumiem un pietiekami precīzas un ka uz tām atsaucas, vēršoties pret iestādi, proti, Stadtwerke Neuwied, kuru saskaņā ar Tiesas judikatūru varētu uzskatīt par valsts pakļautībā vai kontrolē esošu vai kurai ir piešķirtas īpašas tiesības, kas pārsniedz attiecībām starp privātpersonām piemērojamo tiesību normu tvērumu.

21

Šādos apstākļos Landgericht Koblenz (Koblencas apgabaltiesa, Vācija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

22

Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2003/55 3. panta 3. punkts kopsakarā ar tās A pielikuma b) un c) punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja pēdējais garantētais gāzes piegādātājs veic tarifu grozīšanu, kas nav individuāli paziņota klientiem, ar vienu vienīgu mērķi, lai novirzītu dabasgāzes iegādes izdevumu pieaugumu, necenšoties gūt peļņu, tas, ka šis piegādātājs ievēro šajās tiesību normās minētos pārskatāmības un informēšanas pienākumus, ir attiecīgo tarifu grozījumu spēkā esamības nosacījums.

23

Jāatgādina, ka Direktīvas 2003/55 mērķis ir uzlabot iekšējā gāzes tirgus darbību. Šajā ziņā – lai darbotos konkurence, pieeja sistēmai nedrīkst būt diskriminējoša, tai jābūt pārredzamai un cenām jābūt taisnīgi noteiktām, un tam ir īpaša nozīme gāzes iekšējā tirgus izveides pabeigšanai (spriedums, 2014. gada 23. oktobris, Schulz un Egbringhoff, C‑359/11 un C‑400/11, EU:C:2014:2317, 39. punkts).

24

Šajā kontekstā rūpes par patērētāja aizsardzību ir Direktīvas 2003/55 normu pamatā un ir cieši saistītas kā ar attiecīgo tirgu liberalizāciju, tā arī ar mērķi, kāds ir šai direktīvai – nodrošināt stabilas gāzes piegādes drošību (spriedums, 2014. gada 23. oktobris, Schulz un Egbringhoff, C‑359/11 un C‑400/11, EU:C:2014:2317, 40. punkts).

25

Ņemot vērā šo mērķi un bažas, Direktīvas 2003/55 3. panta, kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu saistībām un patērētāju aizsardzību, 3. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu gala patērētājus un nodrošinātu patērētāju aizsardzību augstā līmenī. Turklāt dalībvalstis var izraudzīties galējo piegādātāju, lai garantētu piegādes drošību patērētājiem, kas ir pieslēgti gāzes tīklam. Katrā ziņā vismaz attiecībā uz mājsaimniecības patērētājiem šie pasākumi ietver šīs direktīvas A pielikumā minētos pasākumus.

26

Direktīvas 2003/55 A pielikuma b) punktā ir precizēts, ka tās 3. panta 3. punktā noteikto pasākumu mērķis ir nodrošināt, lai pakalpojumu sniedzēji tieši informē savus abonentus par maksas palielināšanu un dara to laikus – ne vēlāk kā viena parastā rēķina apmaksas termiņa laikā pēc palielinājuma stāšanās spēkā. Turklāt saskaņā ar šo tiesību normu dalībvalstis nodrošina to, ka patērētāji var brīvi uzteikt līgumu, ja viņi nepieņem jaunos gāzes piegādes nosacījumus. Saskaņā ar šīs direktīvas A pielikuma c) punktu klienti saņem pārredzamu informāciju par piemērojamajām cenām un tarifiem.

27

Ir jākonstatē, ka šo noteikumu tekstā tomēr nav norādīts, vai pārskatāmības un informēšanas pienākumu, kas attiecas uz gāzes piegādātājiem, izpilde ir gāzes piegādes pakalpojumu tarifu grozījumu spēkā esamības nosacījums.

28

Tomēr Tiesa ir nospriedusi, ka, lai varētu pilnībā un reāli gūt labumu no savām tiesībām un apzināti pieņemt lēmumu par iespējamo līguma uzteikšanu vai piegādes cenas grozījumu apstrīdēšanu, klienti laikus un pirms šī grozījuma stāšanās spēkā ir jāinformē par tā pamatojumu, nosacījumiem un apmēru (spriedums, 2014. gada 23. oktobris, Schulz un Egbringhoff, C‑359/11 un C‑400/11, EU:C:2014:2317, 47. punkts).

29

No tā izriet, ka Direktīvas 2003/55 A pielikuma b) un c) punktā paredzēto pārskatāmības un informēšanas pienākumu mērķis ir nodrošināt, lai saskaņā ar patērētāju aizsardzības mērķi klients varētu īstenot savas tiesības lauzt līgumu vai apstrīdēt piegādes cenas grozījumu.

30

Šo tiesību īstenošana klientiem nevarētu tikt nodrošināta un Direktīvas 2003/55 A pielikuma b) un c) punkta noteikumi zaudētu savu lietderīgo iedarbību, ja gāzes piegādātājs nepildītu savas pārskatāmības un informēšanas saistības, it īpaši – individuāli neinformējot klientus par plānotajiem tarifu grozījumiem.

31

To paturot prātā, jāatgādina, ka pamatlietas īpašajos apstākļos Stadtwerke Neuwied bija “piegādātājs, kas nodrošina pakalpojumus galējā situācijā”, Direktīvas 2003/55 3. panta 3. punkta izpratnē un ka tarifu grozījumi, ko vēlāk veica šis piegādātājs, bija paredzēti tikai, lai novirzītu dabasgāzes iegādes izdevumu pieaugumu, necenšoties gūt peļņu.

32

Tiesa ir nospriedusi, ka, tā kā šim gāzes piegādātājam atbilstoši pienākumiem, kas noteikti ar valsts tiesisko regulējumu, ir jāslēdz līgumi ar klientiem, kuri ir to lūguši un kuriem ir tiesības uz šajā tiesiskajā regulējumā paredzētajiem nosacījumiem, minētā piegādātāja saimnieciskās intereses ir jāņem vērā, ciktāl tam nav iespējas izvēlēties citu līgumslēdzējpusi un tas nevar brīvi izbeigt līgumu (spriedums, 2014. gada 23. oktobris, Schulz un Egbringhoff, C‑359/11 un C‑400/11, EU:C:2014:2317, 44. punkts).

33

Šādos apstākļos ir jāuzskata – ja gāzes piegādātāja tarifu grozījumi ietver tikai gāzes iegādes izdevumu pieauguma novirzīšanu uz pakalpojuma cenu un piegādātājs nemēģina gūt ne mazāko peļņu, šādu grozījumu spēkā neesamība tādēļ, ka par to nav individuāli paziņots klientiem, var būtiski apdraudēt gāzes piegādātāja ekonomiskās intereses.

34

Tādēļ, tā kā piegādātājam ir jānodrošina piegādes drošība saviem klientiem, tarifu paaugstināšanas, kas atbilst novirzītajam gāzes iegādes izdevumu pieaugumam, spēkā esamība nevar būt atkarīga no minēto klientu individuālas informēšanas. Pretējā gadījumā ekonomiskais risks, kas rastos gāzes piegādātājam, varētu gan apdraudēt Direktīvā 2003/55 paredzētā piegādes drošības mērķa īstenošanu, gan nesamērīgi kaitēt šī piegādātāja ekonomiskajām interesēm.

35

Tomēr, tā kā tarifu grozījumu individuāla nepaziņošana pat šādā situācijā apdraud patērētāju aizsardzību, ir svarīgi, pirmkārt, lai šāda piegādātāja klienti varētu jebkurā brīdī izbeigt līgumu un, otrkārt, ja gāzes piegāde tiek veikta par tarifu, ar kuru klients nav varējis iepazīties pirms tā stāšanās spēkā, lai viņam ir pieejami atbilstoši tiesību aizsardzības līdzekļi, lai varētu prasīt atlīdzību par kaitējumu, ko viņš, iespējams, ir cietis tādēļ, ka viņam ir bijusi liegta iespēja laikus īstenot savas tiesības mainīt piegādātāju, lai pārietu uz izdevīgāku tarifu. Šie aspekti ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

36

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2003/55 3. panta 3. punkts kopsakarā ar tās A pielikuma b) un c) punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja pēdējais garantētais gāzes piegādātājs veic tarifu grozīšanu, kas nav individuāli paziņota klientiem, ar vienu vienīgu mērķi novirzīt dabasgāzes iegādes izdevumu pieaugumu, necenšoties gūt peļņu, tas, ka šis piegādātājs ievēro šajās tiesību normās minētos pārskatāmības un informēšanas pienākumus, nav attiecīgo tarifu grozījumu spēkā esamības nosacījums, ja klienti var izbeigt līgumu jebkurā brīdī un viņiem ir pieejami atbilstoši tiesību aizsardzības līdzekļi, lai saņemtu atlīdzību par kaitējumu, kas, iespējams, radies grozījumu individuālas nepaziņošanas dēļ.

Par otro jautājumu

37

Ņemot vērā uz pirmo prejudiciālo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.

Par tiesāšanās izdevumiem

38

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.