2003R0091 — LV — 01.01.2008 — 002.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA Nr. 91/2003 (2002. gada 16. decembris) par dzelzceļa transporta statistiku (OV L 014, 21.1.2003, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 167 |
13 |
4.7.2003 |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1304/2007 (2007. gada 7. novembris), |
L 290 |
14 |
8.11.2007 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA Nr. 91/2003
(2002. gada 16. decembris)
par dzelzceļa transporta statistiku
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 285. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 251. pantā ( 3 ),
tā kā:|
(1) |
Dzelzceļš ir svarīga Kopienas transporta tīkla daļa. |
|
(2) |
Komisijai ir nepieciešama statistika par kravu un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, lai pārraudzītu un attīstītu kopējo transporta politiku, kā arī politikas pārvadājumu elementus reģionos un Eiropas komunikācijas tīklos. |
|
(3) |
Statistika par dzelzceļa drošību ir nepieciešama Komisijai, lai sagatavotu un pārraudzītu Kopienas darbības pārvadājumu drošības jomā. |
|
(4) |
Kopienas statistika par dzelzceļa transportu ir arī vajadzīga, lai izpildītu pārraudzības uzdevumus, kas paredzēti 10.b pantā Padomes Direktīvā 91/440/EEK (1991. gada 29. jūlijs) par Kopienas dzelzceļa attīstību ( 4 ). |
|
(5) |
Kopienas statistika par visiem pārvadājumu veidiem jāvāc saskaņā ar vienotiem jēdzieniem un standartiem, lai sasniegtu pilnīgāko pielietojamo salīdzināmību starp pārvadājuma veidiem. |
|
(6) |
Dzelzceļa nozares pārstrukturēšana saskaņā ar Direktīvu 91/440/EEK, kā arī izmaiņas informācijas veidā, kas vajadzīga Komisijai un citiem tās Kopienas statistikas lietotājiem, attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumiem, padara par novecojušiem Padomes Direktīva 80/1177/EEK (1980. gada 4. decembris) par statistikas pārskatiem, kas attiecas uz preču pārvadājumiem pa dzelzceļu un kas ir daļa no reģionālās statistikas ( 5 ), noteikumus attiecībā uz statistikas vākšanu no noteiktām galveno dzelzceļa tīklu administratīvajām vadībām. |
|
(7) |
To publisko un privāto dzelzceļa uzņēmumu kopesamība, kuri veic darbību komerciālā dzelzceļa tirgū, nosaka vajadzību pēc skaidri noteiktiem statistikas datiem, kuru sniegšana jāveic visiem dzelzceļa uzņēmumiem un izplatīšana — Eiropas Kopienu Statistikas birojam. |
|
(8) |
Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, tādu kopēju statistikas standartu ieviešana, kas ļautu saskaņotu datu izveidi, ir darbība, ko var efektīvi veikt vienīgi Kopienas līmenī. Par oficiālās statistikas izveidi atbildīgu organizāciju un iestāžu vadībā šādi standarti jāīsteno visās dalībvalstīs. |
|
(9) |
Padomes Regula (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku ( 6 ) paredz pamatprincipu kopumu attiecībā uz noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā. |
|
(10) |
Pasākumi, kuri vajadzīgi, lai īstenotu šo regulu, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 7 ). |
|
(11) |
Saskaņā ar minētā lēmuma 3. pantu notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju, kura izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (1989. gada 19. jūnijs), ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju ( 8 ), |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Mērķis
Šīs regulas mērķis ir izveidot kopējus noteikumus Kopienas dzelzceļa transporta statistikas izveidei.
2. pants
Darbības joma
Šī regula attiecas uz visiem dzelzceļiem Kopienā. Katra dalībvalsts dara zināmu statistiku, kas attiecas uz dzelzceļa transportu attiecīgās valsts teritorijā. Ja dzelzceļa uzņēmums veic darbību vairāk nekā vienā dalībvalstī, attiecīgās valsts iestādes pieprasa uzņēmumam sniegt datus atsevišķi par katru valsti, kurā tas veic darbību, tā, lai varētu sastādīt valsts statistiku.
Dalībvalstis šīs regulas darbības jomā var neiekļaut:
a) dzelzceļa uzņēmumus, kas pilnībā vai galvenokārt darbojas rūpniecības vai līdzīgos objektos, tajā skaitā ostās;
b) dzelzceļa uzņēmumus, kas galvenokārt sniedz vietēja rakstura tūrisma pakalpojumus, piemēram, saglabājamā vēsturiskā tvaika lokomotīvju dzelzceļā.
3. pants
Definīcijas
1. Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:
1. “Ziņotājvalsts” ir dalībvalsts, kas pārsūta datus Statistikas birojam;
2. “Valsts iestādes” ir valsts statistikas institūti un citas struktūras, kas katrā dalībvalstī atbild par Kopienas statistikas izveidi;
3. “Dzelzceļš” ir satiksmes līnija, kas izveidota no sliedēm tikai dzelzceļa transportlīdzekļiem;
4. “Dzelzceļa transportlīdzeklis” ir pārvietojama iekārta, kas pārvietojas tikai pa sliedēm un kas pārvietojas ar savu pašas jaudu (velkošie transportlīdzekļi) vai ko velk cits transportlīdzeklis (pasažieru vagoni, drezīnas piekabes, bagāžas un kravas vagoni);
5. “Dzelzceļa uzņēmums” ir jebkurš publisks vai privāts uzņēmums, kas sniedz kravu un/vai pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus pa dzelzceļu. Uzņēmumi, kuru vienīgā nodarbošanās ir sniegt pakalpojumus pasažieru pārvadāšanai pa metro, tramvaja un/vai vieglā dzelzceļa līnijām, nav iekļauti šīs definīcijas jomā;
6. “Kravu pārvadāšana pa dzelzceļu” ir kravu pārvietošana no iekraušanas vietas līdz izkraušanas vietai, izmantojot dzelzceļa transportlīdzekļus;
7. “Pasažieru pārvadāšana pa dzelzceļu” ir pasažieru pārvietošana no iekāpšanas vietas līdz izkāpšanas vietai, izmantojot dzelzceļa transportlīdzekļus. Pasažieru pārvadāšana pa metro, tramvaja un/vai vieglā dzelzceļa līnijām nav iekļauta šīs definīcijas jomā;
8. “Metro” (arī zināms kā “apakšzemes dzelzceļš” vai “metropolitēns”) ir elektriskais dzelzceļš pasažieru pārvadāšanai ar pārvadājumu jaudu lielam satiksmes apjomam, un tam ir raksturīgas ekskluzīvas ceļa tiesības, vairāku vagonu vilcieni, paātrināšanās līdz lielam ātrumam, ātrs paātrinājums un sarežģīta signalizācija, kā arī pārbrauktuvju neesamība, lai nodrošinātu ļoti biežu vilcienu kursēšanu un augstu perona noslodzi. Metro ir arī raksturīgas tuvu novietotas stacijas, parasti tas nozīmē 700 līdz 1 200 metru attālumu starp stacijām. “Liels ātrums” ir tāds salīdzinājumā ar tramvajiem, un ar to šeit saprot apmēram 30 līdz 40 km/h īsākos attālumos un 40 līdz 70 km/h garākos attālumos;
9. “Tramvajs” ir pasažieru transportlīdzeklis, kas izveidots tā, lai sasēdinātu tajā vairāk nekā deviņas personas (tajā skaitā vadītāju), kas ir pieslēgts pie elektrības vadiem vai ko ar dzinējspēku apgādā dīzeļdzinējs un kas pārvietojas pa sliedēm;
10. “Vieglais dzelzceļš” ir dzelzceļš pasažieru pārvadāšanai, kam bieži izmanto ar elektrību darbināmus vagonus, kas pārvietojas pa sliedēm un kas darbojas pa vienam vai mazos vilcienos uz fiksētām divsliežu līnijām. Attālums starp stacijām/pieturvietām parasti ir mazāks nekā 1 200 metri. Salīdzinot ar metro, vieglais dzelzceļš ir vieglāk būvēts, ir konstruēts zemākam satiksmes apjomam, un parasti pa to pārvietojas ar mazākiem ātrumiem. Dažreiz ir grūti precīzi nodalīt vieglā dzelzceļa līnijas un tramvaja līnijas; tramvaja līnijas, galvenokārt, nav nodalītas no ceļu satiksmes, turpretī vieglā dzelzceļa līnijas var būt nodalītas no citām sistēmām;
11. “Iekšzemes pārvadājumi” ir pārvadājumi pa dzelzceļu starp divām vietām (iekraušanas/iekāpšanas vieta un izkraušanas/izkāpšanas vieta), kas atrodas ziņotājvalstī. Tie var ietvert tranzītu caur citu valsti;
12. “Starptautiskie pārvadājumi” ir pārvadājumi pa dzelzceļu starp vietu (iekraušanas/iekāpšanas vai izkraušanas/izkāpšanas vieta) ziņotājvalstī un vietu (iekraušanas/iekāpšanas vai izkraušanas/izkāpšanas vieta) citā valstī;
13. “Tranzīts” ir pārvadājumi pa dzelzceļu caur ziņotājvalsti starp divām vietām (iekraušanas/iekāpšanas vieta un izkraušanas/izkāpšanas vieta), kas atrodas ārpus ziņotājvalsts. Transporta darbības, kas ietver kravu/pasažieru iekraušanu/iekāpšanu vai izkraušanu/izkāpšanu no cita transporta veida vai citā transporta veidā uz ziņotājvalsts robežas, neuzskata par tranzītu;
14. “Dzelzceļa pasažieris” ir jebkura persona, kas veic braucienu pa dzelzceļu, izņemot vilciena apkalpes locekļus. Negadījumu statistikā ieskaita pasažierus, kas cenšas iekāpt vilcienā, kas kustas, vai izkāpt no tā;
15. “Pasažieru skaits” ir dzelzceļa pasažieru veikto braucienu skaits, kur katrs ceļojums ir definēts kā pārvietošanās no iekāpšanas vietas līdz izkāpšanas vietai ar pārsēšanos no viena dzelzceļa transportlīdzeklī citā vai bez tās. Ja pasažieri izmanto vairāk nekā viena dzelzceļa uzņēmuma pakalpojumus, ja iespējams, viņus nevajadzētu pieskaitīt vairāk nekā vienu reizi;
16. “Pasažierkilometrs” ir mērvienība, kas atspoguļo viena pasažiera pārvešanu viena kilometra attālumā pa dzelzceļu. Jāņem vērā tikai attālums, kas veikts ziņotājvalsts teritorijā;
17. “Svars” ir kravu daudzums tonnās (1000 kilogrami). Svaram, kas jāņem vērā, pieskaita papildus pārvesto kravu svaram, iepakojuma svaru un konteineru, maināmo virsbūvju, paliktņu, kā arī to autotransporta līdzekļu svaru, ko kombinētā transporta darbību gaitā pārvadā pa dzelzceļu. Ja kravas pārvadā, izmantojot vairāk nekā viena dzelzceļa uzņēmuma pakalpojumus, ja iespējams, šo kravu svaru nevajadzētu pieskaitīt vairāk nekā vienu reizi;
18. “Tonnkilometri” ir kravu pārvadāšanas mērvienība, kas atspoguļo vienas kravas tonnas (1000 kilogrami) pārvešanu viena kilometra attālumā pa dzelzceļu. Jāņem vērā tikai attālums, kas veikts ziņotājvalsts teritorijā;
19. “Vilciens” ir viens vai vairāki dzelzceļa transportlīdzekļi, ko velk viena vai vairākas lokomotīves vai drezīnas, vai viena drezīna, kas veic ceļu viena pati un kas pārvietojas ar attiecīgu numuru vai īpašu apzīmējumu no noteikta sākumpunkta līdz noteiktam beigu punktam. Vienu lokomotīvi, t.i., lokomotīvi, kas veic ceļu viena pati, neuzskata par sastāvu;
20. “Vilcienkilometrs” ir mērvienība, kas atspoguļo vilciena pārvietošanos par vienu kilometru. Attālums, ko izmanto, ir attālums, kas faktiski veikts, ja tas zināms; citos gadījumos izmanto standarta tīkla attālumu no sākuma punkta līdz galamērķa punktam. Jāņem vērā tikai attālums, kas veikts ziņotājvalsts teritorijā;
21. “Sūtījums ar pilnīgi piekrautu vilcienu” ir jebkurš sūtījums, kas iekrauts vienā vai vairākos vagonos, kurus vienā laikā transportē viens nosūtītājs vienā stacijā un kurus sūta tālāk bez izmaiņām vilciena sastāvā uz viena kravas saņēmēja adresi vienā galamērķa stacijā;
22. “Sūtījums ar pilnīgi piekrautu vagonu” ir jebkurš sūtījums, kuram ir nepieciešama ekskluzīva (visa) vagona izmantošana neatkarīgi no tā, vai visa kravnesība ir izmantota vai ne;
23. “LES (20 pēdu ekvivalenta mērvienība)” ir standarta vienība, kurai par pamatu ir 20 pēdu garš (6,10 metri) ISO konteiners, ko izmanto kā satiksmes plūsmu vai pārvadājumu jaudu statistikas mērvienību. Viens standarta 40′ ISO 1. sērijas konteiners atbilst 2 LES konteineriem. Maināmās virsbūves, kas mazākas par 20 pēdām, atbilst 0,75 LES, tās, kas ir no 20 pēdām līdz 40 pēdām lielas, — 1,5 LES, un tās, kas ir lielākas nekā 40 pēdas, — 2,25 LES;
24. “Smags negadījums” ir jebkurš negadījums, kurā iesaistīts vismaz viens dzelzceļa transportlīdzeklis kustībā un kura rezultātā vismaz viena persona ir gājusi bojā vai ir guvusi smagus miesas bojājumus vai kura rezultātā nopietni kaitēts inventāram, sliedēm, citām iekārtām vai videi vai radušies būtiski satiksmes traucējumi. Negadījumi darbnīcās, noliktavās un novietnēs neietilpst šīs definīcijas jomā;
25. “Negadījums ar smagiem miesas bojājumiem” ir jebkurš negadījums, kurā iesaistīts viens dzelzceļa transportlīdzeklis kustībā un kura rezultātā viena persona ir gājusi bojā vai guvusi smagus miesas bojājumus. Negadījumi darbnīcās, noliktavās un novietnēs neietilpst šīs definīcijas jomā;
26. “Bojā gājusī persona” ir jebkura persona, kas bojā gājusi uzreiz vai mirusi 30 dienu laikā negadījuma rezultātā, izņemot pašnāvības;
27. “Smagus miesas bojājumus guvusī persona” ir jebkura persona, kas guvusi smagus miesas bojājumus un kas ir ievietota slimnīcā ilgāk nekā 24 stundas negadījuma rezultātā, izņemot pašnāvību mēģinājumus;
28. “Negadījums, kas saistīts ar bīstamo kravu pārvadājumiem” ir jebkurš negadījums vai notikums, kas jāpaziņo saskaņā ar RID/ADR 1.8.5. iedaļu;
29. “Pašnāvība” ir rīcība ar nodomu savainot sevi, kuras rezultātā iestājas nāve un kuru fiksē un klasificē kompetentā valsts iestāde;
30. “Pašnāvības mēģinājums” ir rīcība ar nodomu savainot sevi, kuras rezultātā rodas smagi miesas bojājumi, bet neiestājas nāve, un kuru fiksē un klasificē kompetentā valsts iestāde.
2. Saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru var pielāgot definīcijas, kas minētas 1. punktā, un pieņemt papildu definīcijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu statistikas saskaņošanu.
4. pants
Datu vākšana
1. Statistika, kas jāsavāc, ir norādīta šīs regulas pielikumos. Tie attiecas uz šādiem datu veidiem:
a) ikgadēju statistiku par kravu pārvadājumiem — sīki izstrādāts ziņojums (A pielikums);
b) ikgadēju statistiku par kravu pārvadājumiem — vienkāršots ziņojums (B pielikums);
c) ikgadēju statistiku par pasažieru pārvadājumiem — sīki izstrādāts ziņojums (C pielikums);
d) ikgadēju statistiku par pasažieru pārvadājumiem — vienkāršots ziņojums (D pielikums);
e) ceturkšņa statistiku par kravu un pasažieru pārvadājumiem (E pielikums);
f) reģionālu statistiku par kravu un pasažieru pārvadājumiem (F pielikums);
g) statistiku par satiksmes plūsmām pa dzelzceļa tīklu (G pielikums);
h) statistiku par negadījumiem (H pielikums).
2. Šīs regulas B un D pielikumi norāda to vienkāršoto ziņojumu prasības, kurus dalībvalstis var izmantot kā alternatīvas parastajiem sīki izstrādātajiem ziņojumiem, kas norādīti A un C pielikumos, attiecībā uz uzņēmumiem, kuru kopējais kravu vai pasažieru pārvadājumu apjoms ir mazāks nekā 500 miljoni tonnkilometri vai 200 miljoni pasažierkilometri. Šīs robežvērtības var pielāgot saskaņā ar 11. panta 2. punktā noteikto procedūru.
3. Dalībvalstis arī sniedz to dzelzceļa uzņēmumu sarakstu, par kuriem, kā noteikts I pielikumā, ir sniegta statistika.
4. Šajā regulā preces klasificē saskaņā ar J pielikumu. Bīstamas kravas papildus klasificē saskaņā ar K pielikumu.
5. Pielikumu saturu var pielāgot saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.
5. pants
Datu avoti
1. Dalībvalsts izraugās publisku vai privātu organizāciju dalībai to datu vākšanā, kas vajadzīgi saskaņā ar šo regulu.
2. Vajadzīgos datus var iegūt, izmantojot jebkādu kombināciju no šādiem avotiem:
a) obligātiem apsekojumiem;
b) administratīviem datiem, tostarp datiem, ko savākušas pārvaldes iestādes;
c) statistiskā novērtējuma procedūrām;
d) datiem, ko sniedz profesionālās organizācijas dzelzceļa nozarē;
e) ad hoc pētījumiem.
3. Valstu iestādes veic pasākumus, lai koordinētu izmantotos datu avotus un lai nodrošinātu tās statistikas kvalitāti, ko pārsūta Statistikas birojam.
6. pants
Statistikas pārsūtīšana Statistikas birojam
1. Dalībvalstis pārsūta Statistikas birojam 4. pantā minēto statistiku.
2. Kārtību 4. pantā minētās statistikas pārsūtīšanai nosaka saskaņā ar procedūru, kas minēta 11. panta 2. punktā.
7. pants
Izplatīšana
1. Kopienas statistiku, kas balstīta uz datiem, kuri noteikti šīs regulas A līdz H pielikumā, izplata Statistikas birojs. Šajā ziņā, ņemot vērā Eiropas dzelzceļa raksturlielumus, datus, ko saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 uzskata par konfidenciāliem, var atklāt vienīgi, ja
a) dati jau pieejami sabiedrībai dalībvalstīs vai
b) šādu atklāšanu attiecīgie uzņēmumi iepriekš skaidri atļāvuši.
Valstu iestādes lūdz minētajiem uzņēmumiem atļauju atklāt vajadzīgos datus un informē Statistikas biroju par šī lūguma rezultātiem, kad datus pārsūta Statistikas birojam.
2. Informāciju, kas darīta zināma saskaņā ar I pielikumu, neizplata.
8. pants
Statistikas kvalitāte
1. Lai palīdzētu dalībvalstīm statistikas kvalitātes uzturēšanā dzelzceļa transporta jomā, Statistikas birojs izstrādā un publicē metodiskus ieteikumus. Šajos ieteikumos ņem vērā valstu iestāžu, dzelzceļa uzņēmumu un dzelzceļa nozares profesionālo organizāciju paraugprakses.
2. Statistikas datu kvalitāti vērtē Statistikas birojs. Šim nolūkam pēc Statistikas biroja pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par metodēm, kas izmantotas statistikas izveidē.
9. pants
Ziņojums
Pēc tam, kad dati ir savākti par trim gadiem, Komisija sūta ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par pieredzi, kas gūta darbā, kurš veikts saskaņā ar šo regulu, un vajadzības gadījumā pievieno attiecīgus priekšlikumus. Minētajā ziņojumā iekļauj 8. pantā minētās kvalitātes vērtēšanas rezultātus. Tajos novērtē to ietekmi uz dzelzceļa transporta statistikas kvalitāti, kādu atstāj Regulā (EK) Nr. 322/97 izklāstīto statistikas konfidencialitātes noteikumu piemērošana šai regulai. Tajā arī novērtē ieguvumus no statistikas pieejamības šajā jomā, šādas statistikas iegūšanas izmaksas un apgrūtinājumu uzņēmumiem.
10. pants
Īstenošanas pasākumi
Saskaņā ar procedūru, kas noteikta 11. panta 2. punktā, veic šādus īstenošanas pasākumus:
a) robežvērtību pielāgošanu attiecībā uz vienkāršotu ziņojumu (4. pants);
b) definīciju pielāgošanu un papildu definīciju pieņemšanu (3. pants);
c) pielikumu satura pielāgošanu (4. pants);
d) pasākumus datu pārsūtīšanai Statistikas birojam (6. pants);
e) pamatnostādņu definēšanu ziņojumiem par rezultātu kvalitāti un salīdzināmību (8. un 9. pants).
11. pants
Procedūra
1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Lēmuma 89/382/EEK, Euratom 1. pantu.
2. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
12. pants
Direktīva 80/1177/EEK
1. Dalībvalstis sniedz rezultātus par 2002. gadu saskaņā ar Direktīvu 80/1177/EEK.
2. Ar šo no 2003. gada 1. janvāra atceļ Direktīvu 80/1177/EEK.
13. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
A PIELIKUMS
IKGADĒJĀ STATISTIKA PAR KRAVU PĀRVADĀJUMIEM — SĪKI IZSTRĀDĀTS ZIŅOJUMS
|
Mainīgo lielumu un mērvienību saraksts |
Pārvadātās kravas — tonnas — tonnkilometri Preču vilcienu kustība — vilcienkilometri Iesaistīto vairākveidu transporta vienību skaits — skaits — 20 pēdu ekvivalenta mērvienība (attiecībā uz konteineriem un noņemamām virsbūvēm) |
|
Pārskata periods |
Gads |
|
Biežums |
Katrs gads |
|
Tabulu saraksts ar sadalījumu katrai tabulai |
A1 tabula: pārvadātās kravas, pēc satiksmes veida A2 tabula: pārvadātās kravas, pēc preču veida (J pielikums) A3 tabula: pārvadātās kravas (starptautiskie un tranzīta pārvadājumi), pēc iekraušanas valsts un izkraušanas valsts A4 tabula: pārvadātās kravas, pēc bīstamās kravas kategorijas (K pielikums) A5 tabula: pārvadātās kravas, pēc sūtījuma veida (nav obligāts) A6 tabula: pārvadātās kravas vairākveidu transporta vienībās, pēc satiksmes veida un pēc transporta vienības veida A7 tabula: vairākveidu transporta vienību ar kravu skaits, pēc satiksmes veida un pēc transporta vienības veida A8 tabula: vairākveidu transporta vienību bez kravas skaits, pēc satiksmes veida un pēc transporta vienības veida A9 tabula: preču vilcienu reisi |
|
Datu pārsūtīšanas termiņš |
Pieci mēneši pēc pārskata perioda beigām |
|
Pirmais pārskata periods A1, A2 un A3 tabulai |
2003 |
|
Pirmais pārskata periods A4, A5, A6, A7, A8 un A9 tabulai |
2004 |
|
Piezīmes |
1. Satiksmes veidus iedala šādi: — iekšzemes — starptautiski pārvadājumi uz ziņotājvalsti — starptautiski pārvadājumi no ziņotājvalsts — tranzīts 2. Sūtījuma veidus var iedalīt šādi: — sūtījums ar pilnīgi piekrautu vilcienu — sūtījums ar pilnīgi piekrautu vagonu — citi veidi 3. Transporta vienību veidus iedala šādi: — konteineri un noņemamās virsbūves — puspiekabes (bez pavadības) — ceļu transportlīdzeklis (ar pavadību) 4. Attiecībā uz A3 tabulu Statistikas birojs un dalībvalstis var veikt pasākumus ar mērķi veicināt to datu konsolidāciju, kuru izcelsme ir uzņēmumos citās dalībvalstīs, lai nodrošinātu šo datu saskanību. 5. Attiecībā uz A4 tabulu dalībvalstis norāda, kuras satiksmes kategorijas, ja tādas ir, nav iekļautas datos. 6. Attiecībā uz A2 līdz A8 tabulu, ja pilnīga informācija par tranzīta pārvadājumiem nav pieejama, dalībvalstis ziņo visus pieejamos datus. |
B PIELIKUMS
IKGADĒJĀ STATISTIKA PAR KRAVU PĀRVADĀJUMIEM — VIENKĀRŠOTS ZIŅOJUMS
|
Mainīgo lielumu un mērvienību saraksts |
Pārvadātās kravas — tonnas — tonnkilometri Preču vilcienu reisi — vilcienkilometri |
|
Pārskata periods |
Gads |
|
Biežums |
Katrs gads |
|
Tabulu saraksts ar sadalījumu katrai tabulai |
B1 tabula: pārvadātās kravas, pēc satiksmes veida B2 tabula: preču vilcienu kustība |
|
Datu pārsūtīšanas termiņš |
Pieci mēneši pēc pārskata perioda beigām |
|
Pirmais pārskata periods |
2004 |
|
Piezīmes |
1. Satiksmes veidus iedala šādi: — iekšzemes — starptautiski pārvadājumi uz ziņotājvalsti — starptautiski pārvadājumi no ziņotājvalsts — tranzīts |
C PIELIKUMS
IKGADĒJĀ STATISTIKA PAR PASAŽIERU PĀRVADĀJUMIEM — SĪKI IZSTRĀDĀTS ZIŅOJUMS
|
Mainīgo lielumu un mērvienību saraksts |
Pārvadātie pasažieri — pasažieru skaits — pasažierkilometri Pasažieru vilcienu reisi — vilcienkilometri |
|
Pārskata periods |
Gads |
|
Biežums |
Katrs gads |
|
Tabulu saraksts ar sadalījumu katrai tabulai |
C1 tabula: pārvadātie pasažieri, pēc satiksmes veida (provizoriskie dati, tikai pasažieru skaits) C2 tabula: starptautiski pārvadātie pasažieri, pēc iekāpšanas valsts un pēc izkāpšanas valsts (provizoriskie dati, tikai pasažieru skaits) C3 tabula: pārvadātie pasažieri, pēc satiksmes veida (galīgie konsolidētie dati) C4 tabula: starptautiski pārvadātie pasažieri, pēc iekāpšanas valsts un pēc izkāpšanas valsts (galīgie konsolidētie dati, tikai pasažieru skaits) C5 tabula: pasažieru vilcienu kustība |
|
Datu pārsūtīšanas termiņš |
Astoņi mēneši pēc pārskata perioda beigām (C1, C2, C5 tabula) Četrpadsmit mēneši pēc pārskata perioda beigām (C3, C4 tabula) |
|
Pirmais pārskata periods |
2004 |
|
Piezīmes |
1. Satiksmes veidus iedala šādi: — iekšzemes — starptautiski 2. Attiecībā uz C1 un C2 tabulu dalībvalstis var sniegt provizoriskos datus, kas balstīti uz pārdotajām biļetēm ziņotājvalstī vai uz jebkādu citu pieejamu avotu. Attiecībā uz C3 un C4 tabulu dalībvalstis sniedz galīgos konsolidētos datus, tajā skaitā informāciju par pārdotajām biļetēm ārpus ziņotājvalsts. Šo informāciju var iegūt vai nu tieši no citu valstu valsts iestādēm, vai ar to starptautisko kompensāciju pasākumu starpniecību, kas attiecas uz biļetēm. |
D PIELIKUMS
IKGADĒJĀ STATISTIKA PAR PASAŽIERU PĀRVADĀJUMIEM — VIENKĀRŠOTS ZIŅOJUMS
|
Mainīgo lielumu un mērvienību saraksts |
Pārvadātie pasažieri — pasažieru skaits — pasažierkilometri Pasažieru vilcienu reisi — vilcienkilometri |
|
Pārskata periods |
Gads |
|
Biežums |
Katrs gads |
|
Tabulu saraksts ar sadalījumu katrai tabulai |
D1 tabula: pārvadātie pasažieri D2 tabula: pasažieru vilcienu reisi |
|
Datu pārsūtīšanas termiņš |
Astoņi mēneši pēc pārskata perioda beigām |
|
Pirmais pārskata periods |
2004 |
|
Piezīmes |
1. Attiecībā uz D1 tabulu dalībvalstis var sniegt datus, kas balstīti uz pārdotajām biļetēm ziņotājvalstī vai uz jebkādu citu pieejamu avotu. |
E PIELIKUMS
CETURKŠŅA STATISTIKA PAR KRAVU UN PASAŽIERU PĀRVADĀJUMIEM
|
Mainīgo lielumu un mērvienību saraksts |
Pārvadātās kravas — tonnas — onnkilometri Pārvadātie pasažieri — pasažieru skaits — pasažierkilometri |
|
Pārskata periods |
Ceturksnis |
|
Biežums |
Katrs ceturksnis |
|
Tabulu saraksts ar sadalījumu katrai tabulai |
E1 tabula: pārvadātās kravas E2 tabula: pārvadātie pasažieri |
|
Datu pārsūtīšanas termiņš |
Trīs mēneši pēc pārskata perioda beigām |
|
Pirmais pārskata periods |
2004. gada pirmais ceturksnis |
|
Piezīmes |
1. Attiecībā uz E1 un E2 tabulu var ziņot, pamatojoties uz provizoriskajiem datiem, tajā skaitā uz novērtējumiem. Attiecībā uz E2 tabulu dalībvalstis var sniegt datus, kas balstīti uz pārdotajām biļetēm ziņotājvalstī vai uz jebkādu citu pieejamu avotu. 2. Šo statistiku sniedz par uzņēmumiem, uz kuriem attiecas A un C pielikums. |
F PIELIKUMS
REĢIONĀLĀ STATISTIKA PAR KRAVU UN PASAŽIERU PĀRVADĀJUMIEM
|
Mainīgo lielumu un mērvienību saraksts |
Pārvadātās kravas — tonnas Pārvadātie pasažieri — pasažieru skaits |
|
Pārskata periods |
Viens gads |
|
Biežums |
Katri pieci gadi |
|
Tabulu saraksts ar sadalījumu katrai tabulai |
F1 tabula: iekšzemes kravu pārvadājumi pēc iekraušanas reģiona un izkraušanas reģiona (NUTS 2) F2 tabula: starptautiskie kravu pārvadājumi pēc iekraušanas un izkraušanas reģiona (NUTS 2) F3 tabula: iekšzemes pasažieru pārvadājumi pēc iekāpšanas reģiona un izkāpšanas reģiona (NUTS 2) F4 tabula: starptautiskie pasažieru pārvadājumi pēc iekāpšanas reģiona un izkāpšanas reģiona (NUTS 2) |
|
Datu pārsūtīšanas termiņš |
Divpadsmit mēneši pēc pārskata perioda beigām |
|
Pirmais pārskata periods |
2005 |
|
Piezīmes |
1. Ja iekraušanas vai izkraušanas vieta (F1, F2 tabula) vai iesēšanās vai izkāpšanas vieta (F3, F4 tabula) ir ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, dalībvalstis ziņo tikai valsti. 2. Lai palīdzētu dalībvalstīm šo tabulu sagatavošanā, Statistikas birojs nodrošina dalībvalstis ar UIC staciju kodu sarakstu un ar atbilstošajiem NUTS kodiem. 3. Attiecībā uz F3 un F4 tabulu dalībvalstis var sniegt datus, kas balstīti uz pārdotajām biļetēm vai uz jebkādu citu pieejamu avotu. 4. Minēto statistiku sniedz par uzņēmumiem, uz kuriem attiecas A un C pielikums. |
G PIELIKUMS
STATISTIKA PAR SATIKSMES PLŪSMĀM DZELZCEĻA TĪKLĀ
|
Mainīgo lielumu un mērvienību saraksts |
Kravu pārvadājumi — vilcienu skaits Pasažieru pārvadājumi — vilcienu skaits Citi (dienesta vilcieni u.c.) (nav obligāts) — vilcienu skaits |
|
Pārskata periods |
Viens gads |
|
Biežums |
Katri pieci gadi |
|
Tabulu saraksts ar sadalījumu katrai tabulai |
G1 tabula: kravu pārvadājumi, pēc tīkla posma G2 tabula: pasažieru pārvadājumi, pēc tīkla posma G3 tabula: citi (dienesta vilcieni u.c.), pēc tīkla posma (nav obligāts) |
|
Datu pārsūtīšanas termiņš |
Astoņpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda beigām |
|
Pirmais pārskata periods |
2005 |
|
Piezīmes |
1. Dalībvalstis definē tīkla posmu kopu tā, lai vismaz iekļautu Eiropas dzelzceļa tīklu savu valstu teritorijās. Tās Statistikas birojam ziņo — ģeogrāfiskās koordinātas un citus datus, kas vajadzīgi, lai identificētu un atzīmētu kartē katru tīkla posmu, kā arī savienojumus starp posmiem, — informāciju par to vilcienu raksturlielumiem, kas izmanto katru tīkla posmu. 2. Katru tīkla posmu, kas ir daļa no Eiropas dzelzceļa tīkla), identificē, izmantojot papildu atribūtu datu ierakstā, lai varētu noteikt plūsmas apjomu Eiropas dzelzceļa tīklā. |
H PIELIKUMS
STATISTIKA PAR NEGADĪJUMIEM
|
Mainīgo lielumu un mērvienību saraksts |
— negadījumu skaits (H.1, H.2 tabula) — bojā gājušo skaits (H.3 tabula) — to personu skaits, kas guvušas smagus miesas bojājumus (H.4 tabula) |
|
Pārskata periods |
Gads |
|
Biežums |
Katrs gads |
|
Tabulu saraksts ar sadalījumu katrai tabulai |
H.1 tabula: smagu negadījumu skaits un to negadījumu skaits, kuros gūti smagi miesas bojājumi (fakultatīvs), pēc negadījuma veida H.2 tabula: negadījumu skaits, kas saistīti ar bīstamu kravu pārvadājumiem H.3 tabula: bojā gājušo personu skaits, pēc negadījuma veida un pēc personas kategorijas H.4 tabula: to personu skaits, kas guvušas smagus miesas bojājumus, pēc negadījuma veida un pēc personas kategorijas |
|
Datu pārsūtīšanas termiņš |
Pieci mēneši pēc pārskata perioda beigām |
|
Pirmais pārskata periods |
2004. gads |
|
Piezīme |
1. Negadījumu veidus iedala šādi: — sadursmes (izņemot avārijas uz dzelzceļa pārbrauktuvēm), — noskriešana no sliedēm, — negadījumi, kas saistīti ar dzelzceļa pārbrauktuvēm, — tādi negadījumi attiecībā uz personām, ko kustībā izraisījusi ritošā daļa, — ugunsgrēks ritošajā daļā, — citi, — kopā. Negadījuma veids attiecas uz sākotnējo negadījumu. 2. H.2 tabulai šāds sadalījums: — kopējais to negadījumu skaits, kas saistīti vismaz ar vienu dzelzceļa transportlīdzekli, kurš transportē bīstamu kravu, kas noteikta kravu sarakstā K pielikumā, — minēto negadījumu skaits, kuros notiek bīstamo kravu noplūde. 3. Personu kategorijas iedala šādi: — pasažieri, — darbinieki (tostarp darbuzņēmēji), — citi, — kopā. 4. Datus H.1 līdz H.4 tabulā sniedz par visiem dzelzceļiem, uz kuriem attiecas šī regula. 5. Pirmo piecu šīs regulas piemērošanas gadu laikā dalībvalstis var sniegt šo statistiku atbilstoši savām valstu definīcijām, ja nav pieejami dati, kas atbilst saskaņotajām definīcijām (pieņemtām saskaņā ar 11. panta 2. punktā noteikto procedūru). |
I PIELIKUMS
|
Mainīgo lielumu un mērvienību saraksts |
Skatīt turpmāk |
|
Pārskata periods |
Viens gads |
|
Biežums |
Katrs gads |
|
Tabulu saraksts ar sadalījumu katrai tabulai |
Skatīt turpmāk |
|
Datu pārsūtīšanas termiņš |
Pieci mēneši pēc pārskata perioda beigām |
|
Pirmais pārskata periods |
2003 |
|
Piezīme |
Informāciju, kas norādīta turpmāk (I1 tabula), sniedz attiecībā uz katru dzelzceļa uzņēmumu, par kuru dati ir sniegti saskaņā ar A līdz H pielikumu. Šo informāciju izmanto, — lai pārbaudītu, uz kuriem uzņēmumiem attiecas tabulas A līdz H pielikumos. — lai apstiprinātu A un C pielikuma aptveramību saistībā ar dzelzceļa pārvadājumu kopējo apjomu. |
I1 tabula
|
Datu avota identifikācija |
||
|
11.1.1. |
Ziņotājvalsts |
|
|
11.1.2. |
Pārskata gads |
|
|
11.1.3. |
Uzņēmuma nosaukums (nav obligāts) |
|
|
11.1.4. |
Valsts, kurā atrodas uzņēmums |
|
|
Darbības veids |
||
|
11.2.1. |
Kravu pārvadājumi: starptautiski |
jā/nē |
|
11.2.2. |
Kravu pārvadājumi: iekšzemes |
jā/nē |
|
11.2.3. |
Pasažieru pārvadājumi: starptautiski |
jā/nē |
|
11.2.4. |
Pasažieru pārvadājumi: iekšzemes |
jā/nē |
|
Dati, kas iekļauti A līdz H pielikumā |
||
|
A pielikums |
jā/nē |
|
|
B pielikums |
jā/nē |
|
|
C pielikums |
jā/nē |
|
|
D pielikums |
jā/nē |
|
|
E pielikums |
jā/nē |
|
|
F pielikums |
jā/nē |
|
|
G pielikums |
jā/nē |
|
|
H pielikums |
jā/nē |
|
|
Pārvadājumu apjoms (nav obligāts) |
||
|
11.3.1. |
Kopējais kravu pārvadājumu apjoms (tonnas) |
|
|
11.3.2. |
Kopējais kravu pārvadājumu apjoms (tonnkilometri) |
|
|
11.3.3. |
Kopējais pasažieru pārvadājumu apjoms (pasažieri) |
|
|
11.3.4. |
Kopējais pasažieru pārvadājumu apjoms (pasažierkilometri) |
|
J PIELIKUMS
NST 2007
|
Nodaļa |
Apraksts |
|
1 |
Lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības produkti; zivis un citi zvejniecības produkti |
|
2 |
Akmeņogles un brūnogles; jēlnafta un dabasgāze |
|
3 |
Metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti; kūdra; urāns un torijs |
|
4 |
Pārtikas produkti, dzērieni un tabaka |
|
5 |
Tekstilpreces un apģērbi; āda un ādas izstrādājumi |
|
6 |
Koksne, koksnes un korķa izstrādājumi (izņemot mēbeles); izstrādājumi no salmiem un pīšanas materiāliem; celuloze, papīrs un papīra izstrādājumi; iespieddarbi un ierakstīti informācijas nesēji |
|
7 |
Kokss un naftas pārstrādes produkti |
|
8 |
Ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un ķīmiskās šķiedras; gumijas un plastmasas izstrādājumi; kodoldegviela |
|
9 |
Citi nemetālu minerālprodukti |
|
10 |
Parastie metāli; gatavie metālizstrādājumi, izņemot mehānismus un iekārtas |
|
11 |
Iekārtas un aprīkojums, citur neiekļauts; biroju tehnika un datori; elektriskās mašīnas un aparāti, citur neiekļauti; radio, televīzijas un sakaru iekārtas un aprīkojums; medicīnas, precīzijas un optiskie instrumenti; pulksteņi |
|
12 |
Transportlīdzekļi |
|
13 |
Mēbeles; citas rūpnieciski ražotas preces, citur neiekļautas |
|
14 |
Otrreizējās izejvielas; sadzīves atkritumi un citi atkritumi |
|
15 |
Pasts, pakas |
|
16 |
Iekārtas un materiāli, ko izmanto preču transportēšanā |
|
17 |
Preces, ko pārvieto mājsaimniecības un biroja pārcelšanās gadījumā; bagāža, ko transportē atsevišķi no pasažieriem; mehāniskie transportlīdzekļi, ko pārvieto uz remonta vietu; citas preces, kas nav tirdzniecības apritē un nav citur iekļautas |
|
18 |
Preces, kas iedalītas grupās: vairāku tādu preču grupu salikums, kuras pārvadā kopā |
|
19 |
Nenosakāmas preces: preces, kuras kāda iemesla dēļ nav identificējamas un tādēļ tās nevar iedalīt atsevišķās grupās no 01 līdz 16 |
|
20 |
Citas citur neiekļautas preces |
K PIELIKUMS
BĪSTAMU KRAVU KLASIFIKĀCIJA
1. Sprāgstvielas
2. Saspiestas, sašķidrinātas vai spiediena iedarbībā izšķīdinātas gāzes
3. Uzliesmojoši šķidrumi
4.1. Uzliesmojošas cietas vielas
4.2. Vielas, kas var pašuzliesmoties
4.3. Vielas, kas, saskaroties ar ūdeni, izdala uzliesmojošas gāzes
5.1. Oksidējošas vielas
5.2. Organiskie peroksīdi
6.1. Toksiskas vielas
6.2. Vielas, kas var izraisīt inficēšanos
7. Radioaktīvs materiāls
8. Kodīgas vielas
9. Dažādas bīstamas vielas
Piezīme:
šīs kategorijas ir tās, kas definētas Bīstamu kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumos (parasti zināmi kā RID), kas pieņemti saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/49/EK (1996. gada 23. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu un tās turpmākiem grozījumiem ( 9 ).
( 1 ) OV C 180 E, 26.6.2001., 94. lpp.
( 2 ) OV C 221, 30.5.2001., 63. lpp.
( 3 ) Eiropas Parlamenta 2001. gada 4. decembra atzinums (OV C 72 E, 21.3.2002., 58. lpp.), Padomes 2002. gada 27. jūnija kopējā nostāja (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 24. oktobra lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).
( 4 ) OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/12/EK (OV L 75, 15.3.2001., 1. lpp).
( 5 ) OV L 350, 23.12.1980., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.
( 6 ) OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp.
( 7 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 8 ) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.
( 9 ) OV L 235, 17.9.1996., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/6/EK (OV L 30, 1.2.2001., 42. lpp).