(1)

Komisija saskaņā ar Direktīvas 2002/53/EK 17. pantu 2004. gada 17. septembrīEiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā kataloga 22. pilnā izdevuma 13. papildinājumā (2) publicēja sarakstu, kurā iekļautas septiņpadsmit ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes, kas atvasinātas no ģenētiski modificēta organisma MON 810.

(2)

Atbilstīgi minētās direktīvas 16. panta 1. punktam dalībvalstis nodrošina, ka no 17. pantā minētās publikācijas dienas uz to šķirņu sēklām, kas ir pieņemtas saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar principiem, kas atbilst šīs direktīvas principiem, neattiecas nekādi tirdzniecības ierobežojumi.

(3)

Atbilstīgi minētās direktīvas 7. panta 4. punktam ģenētiski modificētas sēklas valsts katalogā var iekļaut tikai tad, ja tās ir atļautas laišanai tirgū atbilstīgi Direktīvai 90/220/EEK (3), kas tagad ir aizstāta ar Direktīvu 2001/18/EK (4), kurā ir paredzēts novērtēt ģenētiski modificētu organismu draudus cilvēka veselībai un videi.

(4)

Komisijas 1998. gada 22. aprīļa Lēmumā 98/294/EK par ģenētiski modificētas kukurūzas (Zea mays L. līnija MON 810) laišanu tirgū atbilstīgi Padomes Direktīvai 90/220/EEK (5) ir nolemts dot piekrišanu laist šo produktu tirgū. Francijas iestādes 1998. gada 3. augustā atļāva laist šo produktu tirgū.

(5)

Komisija 2005. gada 31. martā saņēma no Polijas Republikas pieteikumu, kurā tā, pamatojoties uz Direktīvas 2002/53/EK 16. panta 2. punktu, prasīja aizliegt izmantot un laist tirgū septiņpadsmit ģenētiski modificētu MON 810 līnijas kukurūzas šķirņu sēklu materiālu. Grozīts pieteikums tika atsūtīts 2005. gada 24. jūnijā, kurā precizēja, ka pieteikums pamatojas uz 16. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Polija 2005. gada 9. decembrī informēja Komisiju, ka pieteikums neattiecas uz Novelis šķirni, kas minēta pieteikuma oriģinālā. Polija arī precizēja, ka pieteikums attiecībā uz pārējām šķirnēm ir spēkā uz neierobežotu laiku.

(6)

Ņemot vērā pieejamo informāciju par attiecīgajām sešpadsmit šķirnēm, ir zināms, ka tās nav piemērotas audzēšanai nevienā Polijas daļā, jo tām ir pārāk augsta brieduma fāze, kura ir vismaz 350 atbilstīgi FAO indeksam vai tam pielīdzinātai brieduma fāzei. Attiecīgie klimata un lauksaimniecības apstākļi ir pastāvīgs šķērslis šo šķirņu audzēšanai Polijā.

(7)

Ievērojot iepriekšminētos apstākļus, Polijas Republikas pieteikums, pamatojoties uz 16. panta 2. punkta b) apakšpunktu, būtu jāattiecina uz attiecīgajām sešpadsmit ģenētiski modificētām kukurūzas šķirnēm.

(8)

Lai Komisija varētu informēt pārējās dalībvalstis un atjaunot kopējo lauksaimniecības augu šķirņu katalogu, kas minēts Direktīvā 2002/53/EK, būtu jāpieprasa, lai Polija informē Komisiju, kad tā izmantos atļauju, kas tai piešķirta ar šo lēmumu.

(9)

Līdzīgu pieteikumu Polijas Republika ir iesniegusi attiecībā uz ģenētiski nemodificētas kukurūzas šķirnēm. Tā kā uz šiem pieteikumiem attiecas atšķirīga procedūra, tas tiks aplūkots atsevišķā lēmumā.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,