1.   Šī regula attiecas uz tādu ražojumu importu, kuru izcelsme ir trešās valstīs, izņemot:

2.   Panta 1. punktā minētos ražojumus var brīvi importēt Kopienā un attiecīgi, ciktāl tas nav pretrunā aizsargpasākumiem, ko var sākt saskaņā ar V nodaļu, uz tiem neattiecina nekādus kvantitātes ierobežojumus.

1.   Konsultācijas var rīkot vai nu pēc dalībvalsts lūguma, vai pēc Komisijas ierosmes.

2.   Konsultācijas notiek astoņu darbdienu laikā kopš dienas, kad Komisija saņēmusi 2. pantā paredzēto informāciju, un noteikti, pirms Kopiena ieviesusi kādu uzraudzības pasākumu vai aizsargpasākumu.

1.   Konsultācijas notiek Padomdevēju komitejā, turpmāk tekstā “Komiteja”, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2.   Komiteja sanāk, kad to sasauc priekšsēdētājs. Viņš dalībvalstīm sniedz visu būtisko informāciju, cik drīz vien iespējams.

3.   Konsultācijās cita starpā apspriež:

4.   Vajadzības gadījumā konsultācijas var notikt rakstiski. Šādā gadījumā Komisija informē dalībvalstis, kas piecās līdz astoņās darbdienās var paust savu viedokli vai lūgt mutiskas konsultācijas; lēmumu par to pieņem Komisija.

1   Neskarot 8. pantu, izmeklēšana Kopienā notiek, pirms tiek piemēroti jebkādi aizsargpasākumi.

2.   Ņemot par pamatu 10. pantā minētos faktorus, izmeklēšana tiecas noskaidrot, vai aplūkojamo ražojumu imports rada vai draud radīt nopietnus kaitējumus attiecīgiem ražotājiem Kopienā.

3.   Izmanto šādas definīcijas:

1.   Ja pēc 3. un 4. pantā minētajām konsultācijām Komisijai ir skaidrs, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas uzsākšanu, Komisija sāk izmeklēšanu mēneša laikā pēc tam, kad no dalībvalsts saņemta informācija, un publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šis paziņojums:

Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, uzsāk izmeklēšanu.

2.   Komisija tiecas iegūt visu informāciju, ko tā atzīst par vajadzīgu, un, ja uzskata to par lietderīgu, apspriedusies ar Komiteju, cenšas pārbaudīt šo informāciju, vēršoties pie importētājiem, tirgotājiem, aģentiem, ražotājiem, tirdzniecības apvienībām un organizācijām.

Tās dalībvalsts personāls, kuras teritorijā notiek šīs pārbaudes, palīdz Komisijai veikt šo uzdevumu, ja vien dalībvalsts to vēlas.

3.   Dalībvalstis pēc Komisijas lūguma un ievērojot tās noteiktās procedūras, sniedz Komisijai informāciju, kas ir to rīcībā, par to, kā attīstās tirgus tiem ražojumiem, attiecībā uz kuriem veic izmeklēšanu.

4.   Ieinteresētās personas, kas pieteikušās saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu, un eksportētājvalsts pārstāvji pēc rakstiska lūguma var pārbaudīt visu informāciju, kas Komisijai darīta zināma izmeklēšanas sakarā, izņemot iekšējo dokumentāciju, ko sagatavojušas Kopienas vai tās dalībvalstu iestādes, ar nosacījumu, ka šī informācija ir būtiska šo pušu lietas izklāstā un nav konfidenciāla 9. panta nozīmē un ja Komisija to izmanto izmeklēšanā.

Ieinteresētās personas, kas pieteikušās, var Komisijai darīt zināmus savus viedokļus par attiecīgo informāciju. Šos viedokļus var ņemt vērā, ja tie tiek pamatoti ar pietiekamiem pierādījumiem.

5.   Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas. Šīs personas jāuzklausa, ja tās termiņā, kas noteikts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētā paziņojumā, iesniegušas rakstisku pieteikumu ar norādi, ka izmeklēšanas iznākums faktiski var ietekmēt šīs personas un ka pastāv īpaši iemesli tās uzklausīt.

6.   Ja informācija nav sniegta šīs regulas noteiktā termiņā vai termiņā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar šo regulu, vai ja izmeklēšana ir stipri traucēta, konstatācijas var veikt, balstoties uz tiem faktiem, kas ir pieejami. Ja Komisija konstatē, ka kāda ieinteresētā persona vai trešā persona tai sniegusi nepareizu vai maldīgu informāciju, tā neņem vērā šo informāciju un izmanto pieejamos faktus.

7.   Ja pēc 3. un 4. pantā minētajām konsultācijām Komisijai rodas iespaids, ka trūkst pierādījumu, kas attaisnotu izmeklēšanu, tā mēneša laikā pēc tam, kad no dalībvalstīm saņemta informācija, par savu lēmumu informē dalībvalstis.

1.   Izmeklēšanas beigās Komisija iesniedz Komitejai ziņojumu par izmeklēšanas rezultātiem.

2.   Ja Komisija deviņos mēnešos pēc izmeklēšanas sākuma atzīst, ka nav vajadzīgi Kopienas uzraudzības pasākumi vai aizsargpasākumi, pēc apspriedes ar Komiteju izmeklēšanu mēneša laikā pārtrauc.

Lēmumu pārtraukt izmeklēšanu, norādot izmeklēšanas galvenos secinājumus un īsi minot tās iemeslus, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Ja Komisija atzīst, ka ir vajadzīgi Kopienas uzraudzības pasākumi vai aizsargpasākumi, tā saskaņā ar IV un V nodaļu pieņem vajadzīgos lēmumus deviņos mēnešos pēc izmeklēšanas sākuma. Ārkārtas apstākļos šo termiņu var pagarināt par ne vairāk kā diviem mēnešiem; tad Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, kurā dara zināmu pagarinājuma ilgumu un īsi min tā iemeslus.

1.   Šīs nodaļas noteikumi neliedz katrā laikā sākt uzraudzības pasākumus saskaņā ar 11. līdz 15. pantu vai pagaidu aizsargpasākumus saskaņā ar 16., 17. un 18. pantu.

Pagaidu aizsargpasākumus piemēro:

Šādu pasākumu ilgums nepārsniedz 200 dienas.

2.   Pagaidu aizsargpasākumi izpaužas kā muitas nodokļa palielinājums (neatkarīgi no tā, vai šis nodoklis līdzinās nullei vai ir lielāks), ja šāda rīcība var novērst vai labot nopietno kaitējumu.

3.   Komisija tūlīt veic tādus izmeklēšanas pasākumus, kas vēl joprojām ir vajadzīgi.

4.   Ja pagaidu aizsargpasākumus atceļ tāpēc, ka nav noticis nopietns kaitējums vai nepastāv nopietna kaitējuma draudi, pagaidu pasākumu dēļ ievāktos muitas nodokļus pēc iespējas drīz automātiski atmaksā. Piemēro Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5) 235. un turpmākajos pantos noteikto procedūru.

1.   Informāciju, ko saņem saskaņā ar šo regulu, izmanto tikai tam mērķim, kam tā lūgta.

2.   Ne Padome, ne Komisija, ne dalībvalstis, ne to amatpersonas bez informācijas sniedzēja īpašas atļaujas neizpauž nedz konfidenciālu informāciju, ko tās saņēmušas atbilstīgi šai regulai, nedz arī konfidenciāli sniegtu informāciju.

3.   Katrā lūgumā ievērot konfidencialitāti norādāmi iemesli, kāpēc šī informācija ir konfidenciāla.

Ja tomēr rodas iespaids, ka lūgums ievērot konfidencialitāti nav pamatots, un ja informācijas sniedzējs nedz vēlas to darīt plaši pieejamu, nedz arī atļauj to izpaust tiklab vispārīgi, kā arī kopsavilkumā, attiecīgo informāciju var atstāt bez ievērības.

4.   Informāciju katrā ziņā uzskata par konfidenciālu, ja tās izpaušana var stipri negatīvi iespaidot šādas informācijas sniedzēju vai tās avotu.

5.   Panta 1. līdz 4. punkts neliedz Kopienas iestādēm atsaukties uz vispārpieejamu informāciju un jo īpaši uz iemesliem, kuru dēļ pieņemti lēmumi saskaņā ar šo regulu. Šīs iestādes tomēr ņem vērā attiecīgo juridisko un fizisko personu likumīgās intereses neatklāt noslēpumus, kas saistās ar to uzņēmējdarbību.

1.   Pārbaudot importa tendences, apstākļus, kādos tas notiek, kā arī nopietno kaitējumu vai nopietnā kaitējuma draudus, ko ražotājiem Kopienā rada šāds imports, īpaši jāņem vērā šādi faktori:

2.   Ja nopietna kaitējuma draudi apstiprinās, Komisija arī pārbauda, vai var skaidri paredzēt to, ka konkrētais stāvoklis draud izvērsties par faktisku kaitējumu.

Šajā sakarā var ņemt vērā šādus faktorus:

1.   Ja importa tendences ražojumiem, kuru izcelsme ir trešā valstī un uz kuriem attiecas šī regula, draud radīt kaitējumu ražotājiem Kopienā un ja Kopienas intereses to prasa, šo ražojumu importu atkarībā no apstākļiem var pakļaut:

2.   Komisija var pieņemt lēmumu sākt uzraudzību saskaņā ar procedūru, ko paredz 16. panta 6. punkta otrajā daļā un 16. panta 7. punktā.

3.   Uzraudzības pasākumi ir spēkā ierobežotu laiku. Ja vien nav paredzēts citādi, tie zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad apritējis pusgads, kurā šie pasākumi ieviesti.

1.   Ražojumus, kas pakļauti Kopienas iepriekšējai uzraudzībai, brīvā apgrozībā var laist vienīgi tad, ja uzrādīts uzraudzības dokuments. Dalībvalstu izvēlētās kompetentās iestādes šādus dokumentus par jebkuru prasīto apjomu izdod bez maksas ilgākais piecu darbdienu laikā kopš dienas, kad kompetentā attiecīgas valsts iestāde saņēmusi kāda Kopienas importētāja pieteikumu neatkarīgi no tā, kurā vietā viņš Kopienā izvērsis uzņēmējdarbību. Šādu pieteikumu uzskata par saņemtu attiecīgās valsts kompetentā iestādē ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc tā iesniegšanas, ja vien nav pierādīts pretējais.

2.   Uzraudzības dokumentu izdod, izmantojot veidlapu, kas atbilst I pielikuma paraugam.

Ja vien attiecīgais lēmums noteikt uzraudzību neparedz citādi, importētāja uzraudzības dokumentu pieteikumā ir vienīgi šādi dati:

3.   Uzraudzības dokumenti ir spēkā visā Kopienā neatkarīgi no tā, kura dalībvalsts to izdevusi.

4.   Ja izrādās, ka darījumā iekļauto ražojumu vienības cena pārsniedz uzraudzības dokumentā uzrādīto cenu par nepilniem 5 % vai ka importam paredzēto ražojumu kopvērtība vai kopapjoms uzraudzības dokumentā uzrādīto kopvērtību vai kopapjomu pārsniedz par nepilniem 5 %, tas neliedz šos ražojumus laist brīvā apgrozībā. Komisija, uzklausījusi Komitejā paustos viedokļus, kā arī ņemot vērā ražojumu iedabu un citas īpašas attiecīgo darījumu iezīmes, var noteikt citus procentus, kas parastos apstākļos tomēr nepārsniedz 10 %.

5.   Uzraudzības dokumentus var izmantot tikai tikmēr, kamēr liberalizēta importa noteikumi ir spēkā attiecībā uz attiecīgajiem darījumiem. Šādus uzraudzības dokumentus nekādā gadījumā nedrīkst izmantot pēc tam, kad beidzies laiks, kas noteikts reizē un ar to pašu procedūru kā uzraudzības sākšana, un šie dokumenti ņem vērā ražojumu iedabu un citas īpašas attiecīgo darījumu iezīmes.

6.   Ja atbilstīgi 11. pantam pieņemts lēmums to prasa, ar ražojumu izcelsmes sertifikātiem jāpierāda to ražojumu izcelsme, kuri ir Kopienas uzraudzībā. Šis punkts neietekmē citus noteikumus, kas attiecas uz jebkura šāda sertifikāta uzrādīšanu.

7.   Ja ražojumiem, kas ir iepriekšējā Kopienas uzraudzībā, kādā dalībvalstī piemēro reģionālus aizsargpasākumus, šīs dalībvalsts piešķirta importa atļauja var aizstāt uzraudzības dokumentu.

8.   Uzraudzības dokumentu veidlapas un to izrakstus sastāda divos eksemplāros, no kuriem vienu, uz kura atzīmē “Pieteikuma iesniedzēja eksemplārs” un ko numurē ar 1, izsniedz pieteikuma iesniedzējam, bet otru, uz kura atzīmē “Kompetentās iestādes eksemplārs” un ko numurē ar 2, patur dokumenta izdevēja iestāde. Administratīviem mērķiem kompetentās iestādes 2. veidlapai var pievienot papildu kopijas.

9.   Veidlapas drukā uz balta papīra bez koka šķiedrvielām, kas sagatavots rakstīšanai un sver 55 līdz 65 g kvadrātmetrā. Veidlapu izmērs ir 210 × 297 mm; rindstarpām jābūt 4,24 mm (viena sestā daļa collas); izkārtojums veidlapā ir precīzi jāievēro. Pirmā eksemplāra, t. i., paša uzraudzības dokumenta abām pusēm fonā ir dzeltens drukāts gijošēts raksts, lai atklātu jebkādus mehāniskus vai ķīmiskus viltojumus.

10.   Par veidlapu iespiešanu atbild dalībvalstis. Veidlapas var iespiest arī iespiedēji, ko izvēlējusies dalībvalsts, kurā tie ir reģistrēti. Pēdējā gadījumā uz katras veidlapas jābūt atsaucei par dalībvalsts norīkojumu. Uz katras veidlapas jābūt norādei par iespiedēja nosaukumu un adresi vai marķējumam, pēc kura iespiedēju var pazīt.

1.   Ražojumus, kas pakļauti reģionālai uzraudzībai, attiecīgā reģionā var laist brīvā apgrozībā vienīgi tad, ja uzrādīts uzraudzības dokuments. Attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) izraudzītā kompetentā iestāde izdod šādu dokumentu par jebkuru vajadzīgo apjomu bez maksas ilgākais piecu darbdienu laikā kopš dienas, kad attiecīgās valsts kompetentā iestāde saņēmusi kāda Kopienas importētāja pieteikumu neatkarīgi no tā, kurā vietā viņš Kopienā izvērsis uzņēmējdarbību. Šo pieteikumu uzskata par saņemtu attiecīgās valsts kompetentā iestādē ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc tā iesniegšanas, ja vien nav pierādīts pretējais. Uzraudzības dokumentus var izmantot tikai tikmēr, kamēr importa liberalizācijas noteikumi paliek spēkā attiecībā uz attiecīgajiem darījumiem.

2.   Piemēro 12. panta 2. punktu.

1.   Kopienas vai reģionālas uzraudzības gadījumā dalībvalstis ik mēneša pirmajās 10 dienās dara Komisijai zināmu:

Dalībvalstu sniegto informāciju klasificē pēc ražojumiem un pēc valstīm.

Citādus noteikumus var noteikt reizē un tādā pašā kārtā kā paredzot uzraudzības pasākumus.

2.   Ražojumu iedabas vai īpašu apstākļu dēļ Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pati pēc savas ierosmes var grozīt šīs informācijas sniegšanas grafikus.

3.   Komisija attiecīgi informē dalībvalstis.

1.   Ja kādus ražojumus Kopienā importē tik ļoti lielā daudzumā un/vai ar tādiem nosacījumiem, kas izraisa vai draud izraisīt nopietnu kaitējumu ražotājiem Kopienā, Komisija, lai aizsargātu Kopienas intereses, pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pati pēc savas iniciatīvas var:

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētie pasākumi sāk darboties tūlīt.

2.   Attiecībā uz PTO dalībvalstīm 1. punktā minētos pasākumus veic tikai tad, ja ir izpildīti abi iepriekšējā punkta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

3.   Ieviešot kvotu, jo īpaši ņem vērā:

Nevienu kvotu nedrīkst noteikt mazāku nekā vidējais importa apjoms pēdējos trijos atsauces gados, par kuriem pieejama statistika, ja vien nav jāparedz citāds apjoms, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu.

4.   Gadījumos, kad kvota ir sadalīta piegādātājvalstu starpā, par sadali var vienoties ar tām piegādātājvalstīm, kas ir būtiski ieinteresētas piegādāt attiecīgos ražojumus importam Kopienā.

Ja tas neizdodas, kvotu sadala piegādātājvalstu starpā proporcionāli tam, kāda iepriekšējā atsauces laikposmā bijusi to daļa no attiecīgo ražojumu importa Kopienā, pienācīgi ņemot vērā visus faktorus, kas var būt ietekmējuši vai ietekmē šo ražojumu tirdzniecību.

Ar nosacījumu, ka Kopiena pilda pienākumu gādāt par to, lai konsultācijas notiktu PTO Aizsargpasākumu komitejas aizgādībā, nopietna kaitējuma gadījumā Kopiena tomēr var neizmantot šo sadales metodi, ja imports no vienas vai vairākām piegādātājvalstīm neproporcionāli pieaudzis attiecībā pret attiecīgo ražojumu importa kopējo pieaugumu iepriekšējā atsauces laikposmā.

5.   Šajā pantā minētos pasākumus piemēro visiem ražojumiem, kas laisti brīvā apgrozībā pēc tam, kad šie pasākumi stājušies spēkā. Saskaņā ar 18. pantu tos var attiecināt tikai uz vienu vai dažiem Kopienas reģioniem.

Šādi pasākumi tomēr neliedz laist brīvā apgrozībā ražojumus, kuri jau ir ceļā uz Kopienu, ar noteikumu, ka šo ražojumu galamērķi nevar mainīt un ka ražojumiem, ko atbilstīgi 11. un 12. pantam brīvā apgrozībā drīkst laist, tikai uzrādot uzraudzības dokumentu, faktiski ir līdzi šāds dokuments.

6.   Ja Komisijas iejaukšanos lūgusi dalībvalsts, Komisija pieņem lēmumu ilgākais piecās darbdienās pēc šāda lūguma saņemšanas.

Jebkuru lēmumu, ko Komisija pieņem atbilstīgi šim pantam, dara zināmu Padomei un dalībvalstīm. Jebkura dalībvalsts vienā mēnesī no dienas, kad tas darīts zināms, var šo lēmumu nodot Padomes izskatīšanai.

7.   Ja dalībvalsts Komisijas lēmumu nodod Padomes izskatīšanai, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var šo lēmumu apstiprināt, grozīt vai atcelt.

Ja trijos mēnešos pēc tam, kad šis jautājums nodots Padomes izskatīšanai, Padome nav pieņēmusi lēmumu, Komisijas pieņemto lēmumu uzskata par atceltu.

1.   Aizsargpasākumi nedrīkst būt ilgāki, nekā vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un ražotāji Kopienā varētu pielāgoties. Šis laiks kopā ar visiem pagaidu pasākumiem nedrīkst pārsniegt četrus gadus.

2.   Šo sākotnējo laikposmu var pagarināt, izņemot gadījumus, ja piemēro 16. panta 4. punkta trešajā daļā minētos pasākumus, ja ir konstatēts, ka:

3.   Pasākumu pagarinājumus paredz saskaņā ar III nodaļas nosacījumiem un izmanto tās pašas procedūras, kas tika attiecinātas uz sākotnējiem pasākumiem. Šādi pagarināti pasākumi nedrīkst būt stingrāki, nekā tie bijuši sākotnējā pasākuma beigās.

4.   Ja pasākums ir spēkā ilgāk nekā vienu gadu, tas pakāpeniski un periodiski liberalizējams šā pasākuma piemērošanas laikā, pagarinājuma laiku ieskaitot.

5.   Kopējais kāda aizsargpasākuma piemērošanas laiks, ieskaitot visu pagaidu pasākumu piemērošanas laiku, sākotnējā pasākuma piemērošanas laiku un visus termiņus, uz ko tas atlikts, nedrīkst pārsniegt astoņus gadus.

1.   Ja darbojas kāds uzraudzības pasākums vai aizsargpasākums, ko piemēro saskaņā ar IV un V nodaļu, Komitejā rīko konsultācijas vai nu pēc kādas dalībvalsts lūguma, vai pēc Komisijas iniciatīvas. Ja aizsargpasākuma darbības ilgums pārsniedz trīs gadus, Komisija vēlākais tad, kad apritējusi puse no pasākuma piemērošanas laika, ierosina šādas konsultācijas. Šādu konsultāciju mērķi ir:

2.   Ja pēc 1. punktā minētajām konsultācijām Komisija atzīst, ka no 11., 13., 16., 17. un 18. pantā minētajiem uzraudzības pasākumiem vai aizsargpasākumiem kāds jāatceļ vai jāgroza, tā rīkojas šādi:

Ja lēmums attiecas uz reģionāliem uzraudzības pasākumiem, to piemēro no sestās dienas pēc tam, kad tas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.   Ja kādu ražojumu importam jau bijis piemērots aizsargpasākums, šiem ražojumiem nevar piemērot citus šādus aizsargpasākumus, kamēr nav pagājis laiks, kas līdzinās iepriekšējā pasākuma darbības ilgumam. Šis laiks ir vismaz divi gadi.

2.   Neievērojot 1. punktu, ražojumiem var atkārtoti piemērot aizsargpasākumus uz 180 dienām vai īsāku laiku, ja:

1.   Šī regula neliedz pildīt pienākumus, ko rada īpaši noteikumi, kas ietverti līgumos, kuri noslēgti starp Kopienu un trešām valstīm.

2.   Ciktāl tas nav pretrunā citiem Kopienas noteikumiem, šī regula neliedz dalībvalstīm pieņemt vai piemērot:

Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem vai formalitātēm, ko tās paredz ieviest vai grozīt saskaņā ar pirmo daļu.

Ārkārtējas steidzamības gadījumā šos valstu paredzētos pasākumus vai formalitātes dara zināmas Komisijai tūlīt pēc to pieņemšanas.

1.   Šī regula nav pretrunā kopējas lauksaimniecības tirgu organizācijas dibināšanas dokumentiem vai Kopienas vai valstu administratīviem noteikumiem, kas pamatojas uz šiem dokumentiem, vai arī speciāliem dokumentiem, ko piemēro precēm, kas rodas, apstrādājot lauksaimniecības ražojumus. Tā ir šo dokumentu papildinājums.

2.   Ja uz ražojumiem attiecas 1. punktā minētie dokumenti, tad 11. līdz 15. pants un 22. pants neattiecas uz tiem ražojumiem, kuriem Kopienas noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm prasa licences vai citus importa dokumentus.

Šīs regulas 16., 18. pants un 21. līdz 24. pants neattiecas uz ražojumiem, kam šie noteikumi paredz piemērot importa kvantitātes ierobežojumus.