<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑373/11</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62011CC0373</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:60">EU:C:2013:60</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">N. JÄÄSKINEN</HT> SECINĀJUMI — LIETA C‑373/11</P><P><HT TYPE="ITALIC">PANELLINIOS SYNDESMOS VIOMICHANION METAPOIISIS KAPNOU</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Nīlo Jēskinena [<HT TYPE="ITALIC">Niilo Jääskinen</HT>] secinājumi</HT>,</P><P>sniegti 2013. gada 6. februārī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑373/11</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Panellinios Syndesmos Viomichanion Metapoiisis Kapnou</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">pret</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Ypourgos Oikonomias kai Oikonomikon</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">un</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Ypourgos Agrotikis Anaptyxis kai Trofimon</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 1782/2003</KEYWORD><KEYWORD>69. pants</KEYWORD><KEYWORD>Spēkā esamība</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 795/2004</KEYWORD><KEYWORD>48. pants</KEYWORD><KEYWORD>Kopējā lauksaimniecības politika</KEYWORD><KEYWORD>Papildmaksājums par īpašiem lauksaimniecības veidiem un kvalitatīvu ražošanu</KEYWORD><KEYWORD>Īstenošana dalībvalstīs</KEYWORD><KEYWORD>Diskriminācija</KEYWORD><KEYWORD>EKL 2., 32., 33. un 34. pants</KEYWORD></INDEX><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Izskatāmajā lietā <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias</HT> (Grieķijas Valsts padome) vēlas saņemt skaidrojumu par Padomes <DATE ISO="20030929">2003. gada 29. septembra</DATE> Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Regula Nr. 1782/2003<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Regula, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (<REF.DOC.OJ COLL="L" PAGE.FIRST="1" NO.OJ="270" DATE.PUB="2003">OV L 270, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 69. panta, saskaņā ar ko dalībvalstis, lai veiktu papildmaksājumus par īpašiem lauksaimniecības veidiem un kvalitatīvu ražošanu, pārejas posmā ir tiesīgas pēc sava ieskata noteikt ieturējuma likmi (0–10 % apmērā no kopējā valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma), spēkā esamību.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Būtībā iesniedzējtiesas prejudiciālais jautājums attiecas uz juridiskajām robežām, kuru ietvaros Eiropas Savienības likumdevējs ir tiesīgs deleģēt dalībvalstīm kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>KLP<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) īstenošanu. Tabakas nozares gadījumā dalībvalstis ir izmantojušas dažādas pieejas attiecībā uz vienreizējo maksājumu shēmu ieviešanu un papildmaksājumu ieturējuma likmju līmeni, kas paredzēts Regulā Nr. 1782/2003.</TXT></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Jānorāda, ka šis ir viens no galvenajiem aspektiem saistībā ar KLP reformu, kas tika konkretizēta līdz ar tā dēvētās <HT TYPE="ITALIC">Agenda 2000</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Komisijas ziņojums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Agenda 2000: for a stronger and wider Union<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>, COM(97) 2000, <HT TYPE="ITALIC">Bulletin of the European Union</HT> [<HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Biļetens</HT>], papildinājums 5/97 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><HT TYPE="ITALIC">Agenda 2000</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>). Skat. it īpaši šā ziņojuma III daļu.</P></NOTE> pieņemšanu Eiropadomes <DATE ISO="19990326">1999. gada 26. marta</DATE> sanāksmē Berlīnē. Viens no galvenajiem šīs reformas mērķiem ir tai nozīmīgo Eiropas Savienības normu racionalizācija un vienkāršošana, bet vienlaikus arī politikas īstenošanas decentralizācija, paplašinot dalībvalstu un to reģionu rīcības brīvību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">Agenda 2000</HT>, 28. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Piemērojamās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1782/2003 64. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="064.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Vēlākais, līdz <DATE ISO="20040801">2004. gada 1. augustam</DATE> dalībvalsts var nolemt valsts vai reģionālā līmenī piemērot vienreizējo maksājumu shēmu, kas paredzēta 1. līdz 4. nodaļā, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā iedaļā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="064.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Atbilstīgi katras dalībvalsts izvēlei Komisija saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka maksimāli pieļaujamos daudzumus katram tiešajam maksājumam, kas minēts attiecīgi 66., 67., 68. un 69. pantā.</ALINEA><ALINEA>Minētā maksimālā summa ir vienāda ar katra tiešā maksājuma daļu 41. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimālajā apjomā, un tā tiek reizināta ar samazinājuma procentuālajām daļām, ko dalībvalstis piemēro saskaņā ar 66., 67., 68. un 69. pantu.</ALINEA><ALINEA>Fiksētā maksimāli pieļaujamā daudzuma kopējo apjomu atskaita no valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma, kas minēts 41. pantā, saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1782/2003 69. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Dalībvalstis var saglabāt līdz pat 10 % no 41. pantā minētā valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma daļas, kas atbilst katrai VI pielikumā minētajai nozarei. [..]</ALINEA><ALINEA>Šādā gadījumā, ievērojot tā maksimāli pieļaujamā daudzuma robežas, kas noteikts saskaņā ar 64. panta 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts katru gadu veic papildmaksājumu lauksaimniekiem tajā nozarē vai nozarēs, uz kuru(-ām) attiecas [ieturējums].</ALINEA><ALINEA>Papildmaksājumu piešķir par īpašiem lauksaimniecības veidiem, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai tās stāvokļa uzlabošanai, vai lauksaimniecības produktu tirdzniecības un kvalitātes uzlabošanai, ievērojot nosacījumus, kas jānosaka Komisijai saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 795/2004 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Regula Nr. 795/2004<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Komisijas <DATE ISO="20040421">2004. gada 21. aprīļa</DATE> Regula, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" PAGE.FIRST="1" NO.OJ="141" DATE.PUB="2004">OV L 141, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, Komisija pieņēma noteikumus par Regulā Nr. 1782/2003 paredzētās vienreizējo maksājumu shēmas īstenošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 795/2004 48. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="048.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantā paredzēto papildmaksājumu piešķir, neskarot Regulas (EK) Nr. 1257/1999 37. panta 3. punktu un tā īstenošanas noteikumus, saskaņā ar šā panta 2. līdz 6. punktā minētajiem nosacījumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="048.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Maksājumu veic tikai lauksaimniekiem Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē neatkarīgi no tā, vai viņi ir iesnieguši pieteikumu par dalību vienreizējo maksājumu shēmā un vai viņiem ir tiesības uz maksājumu.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="3"?><PARAG IDENTIFIER="048.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Nozarē vai nozarēs, uz kurām attiecas ieturējums<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> nozīmē, ka faktiski maksājumu var pieprasīt visi lauksaimnieki, kuri papildmaksājuma pieteikuma iesniegšanas laikā un saskaņā ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem ražo produktus, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minēto nozari vai nozarēm.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="048.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Ja maksājums attiecas uz tāda veida lauksaimniecību vai kvalitātes un realizācijas pasākumiem, attiecībā uz kuriem nav noteikta īpaša ražošana, vai ja uz ražošanu tieši neattiecas kāda nozare, maksājumu var paredzēt ar nosacījumu, ka ieturējumu veic visās Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minētajās nozarēs un ka shēmā var piedalīties tikai lauksaimnieki, kuri darbojas jebkurā no minētajā pielikumā minētajām nozarēm.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="048.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Ja Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu piemēro reģionālā līmenī, ieturējumu aprēķina, pamatojoties uz maksājumu daļu attiecīgajās nozarēs attiecīgajā reģionā.</ALINEA><ALINEA>Dalībvalstis definē reģionu piemērotā teritoriālā līmenī un saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="048.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA>Attiecīgās dalībvalstis sniedz informāciju par maksājumu, ko tās plāno piešķirt, un jo īpaši par maksājuma piešķiršanas nosacījumiem un attiecīgajām nozarēm vēlākais līdz tā gada 1. augustam, kas ir pirms vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada.</ALINEA><ALINEA>Jebkādas izmaiņas pirmajā daļā minētajā paziņojumā veic vēlākais līdz attiecīgā gada 1. augustam un tās attiecas uz nākamo gadu. Tās tūlīt dara zināmas Komisijai, minot objektīvos kritērijus, kas pamato šādu izmaiņu veikšanu. Dalībvalsts tomēr nedrīkst mainīt ne attiecīgās nozares, ne ieturējuma procentuālo daļu.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Regula Nr. 1782/2003 tika atcelta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Regula Nr. 73/2009<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><DATE ISO="20090119">2009. gada 19. janvāra</DATE> Regula, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (<REF.DOC.OJ COLL="L" PAGE.FIRST="16" NO.OJ="030" DATE.PUB="2009">OV L 30, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>). Arī Regula Nr. 795/2004 vairs nav spēkā, jo tā tika atcelta ar Komisijas <DATE ISO="20091029">2009. gada 29. oktobra</DATE> Regulu (EK) Nr. 1120/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kura paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" PAGE.FIRST="1" NO.OJ="316" DATE.PUB="2009">OV L 316, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Dalībvalsts tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>Regula Nr. 1782/2003 un Regula Nr. 795/2004 valsts tiesībās tika transponētas ar diviem kopīgiem ekonomikas un finanšu ministra un lauksaimniecības attīstības un pārtikas ministra lēmumiem – <DATE ISO="20050809">2005. gada 9. augusta</DATE> ministriju koplēmumu Nr. 292464 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>2005. gada koplēmums<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><HT TYPE="ITALIC">FEK</HT> B 1122.</P></NOTE>, ar ko vispārīgi nosaka papildu administratīvos īstenošanas pasākumus un pasākumus vienreizējo maksājumu saņēmēju skaita un tiesību vērtības aprēķināšanai, un <DATE ISO="20060808">2006. gada 8. augusta</DATE> ministriju koplēmumu Nr. 49143 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>2006. gada koplēmums<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><HT TYPE="ITALIC">FEK</HT> B 1333.</P></NOTE>, ar ko konkrēti nosaka pasākumus (samaksas kārtība, maksājuma summa, maksājumu apliecinoši dokumenti) papildmaksājumu (ieturējumu par kvalitāti) veikšanai tabakas nozarē.</TXT></NP><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>2005. gada koplēmuma 16. pantā un I pielikumā ir noteikts procentuālais īpatsvars maksājumam (ieturējums par kvalitāti) par tabaku, proti, 2 % apmērā.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamattiesvedība un prejudiciālais jautājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>2006. gada novembrī <HT TYPE="ITALIC">Panellinios Syndesmos Viomichanion Metapoiisis Kapnou</HT> (Grieķijas Tabakas pārstrādes ražotāju asociācija, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>asociācija<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>) vērsās pie <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias</HT> ar lūgumu atcelt 2006. gada koplēmumu. Šīs tiesvedības kontekstā asociācija arī apstrīdēja 2005. gada koplēmuma tiesiskumu. Saskaņā ar asociācijas viedokli abi koplēmumi ir prettiesiski, ciktāl ar tiem tiek īstenots Regulas Nr. 1782/2003 69. pants, kas pats par sevi ir prettiesisks, jo ir pretrunā vairākām Eiropas Savienības Līgumu normām.</TXT></NP><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>Tieši šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias</HT>, nebūdama pārliecināta par Regulas Nr. 1782/2003 69. panta spēkā esamību, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Vai Regulas Nr. 1782/2003 69. pants, saskaņā ar ko dalībvalstis ir tiesīgas, ievērojot 69. panta trešajā punktā noteiktos kritērijus, attiecībā uz ražotājiem paredzētajiem papildmaksājumiem noteikt dažādas ieturējuma procentuālās daļas (līdz 10 % no 41. pantā minētā valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma daļas), šīs pieļautās ieturējuma procentuālās daļas diferenciācijas dēļ ir saderīgs ar EKL 2., 32. un 34. pantu un to mērķiem – stabila ražotāju ienākumu apmēra nodrošināšanu un lauku rajonu uzturēšanu?<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Asociācija, Grieķijas Republika, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija ir iesniegušas Tiesai savus rakstveida apsvērumus. Tās visas piedalījās <DATE ISO="20121121">2012. gada 21. novembra</DATE> tiesas sēdē.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ievada piezīmes</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Ar Regulu Nr. 1782/2003 tika izveidoti kopīgi noteikumi attiecībā uz tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>KLP<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) un konkrētām atbalsta shēmām lauksaimniekiem, un ar to tika grozīti vairāki iepriekšējie noteikumi. Tā bija viens no galvenajiem KLP reformai paredzētajiem juridiskajiem tekstiem, kura mērķis bija palielināt lauksaimniecības nozares konkurētspēju, veicināt uz tirgu orientētu, ilgtspējīgu lauksaimniecību un stiprināt lauku attīstības politiku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Skat. Eiropas Komisijas priekšlikuma Padomes regulai paskaidrojuma rakstu <HT TYPE="ITALIC">A long‑term policy perspective for sustainable agriculture</HT> [Ilgtspējīgas lauksaimniecības ilgtermiņa politikas perspektīva], COM(2003) 23, galīgā redakcija, 1. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT>Būtībā Regula Nr. 1782/2003 paredz, ka, no vienas puses, līdz 2012. gadam tiek progresīvi samazinātas lauksaimniekiem piešķiramo tiešo maksājumu summas (11. pants) un, no otras puses, tiek ieviestas vienreizējo maksājumu shēmas (33.–71. pants).</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Izskatāmā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu apjoms un priekšmets</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir svarīgi noskaidrot Eiropas Savienības normu, kas attiecas uz izskatāmo lietu, piemērošanu <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT>. Tik tiešām – lai gan daži lietas dalībnieki, kas ir iesnieguši savus apsvērumus, savā argumentācijā atsaucas uz dažām pašreiz spēkā esošajām Eiropas Savienības Līgumu normām, fakti, ar kuriem ir saistīta šī tiesvedība, attiecas uz laiku pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās. Turklāt, kā jau minēju, Regula Nr. 1782/2003 tika atcelta vēl pirms šīs dienas, pat ja tās iedarbība saglabājās arī pēc tam. Ņemot to vērā, uzskatu, ka pareizais lietas tiesiskais ietvars ir Eiropas Savienības tiesības, kas bija spēkā laikā, kad iesniedzējtiesā tika uzsākta tiesvedība.</TXT></NP><?PAGE NO="5"?><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Ņemot to vērā, neuzskatu (kā detalizētāk paskaidrošu pēcāk), ka ar Lisabonas līgumu ieviestajiem grozījumiem būtu jebkāda ietekme uz šīs lietas juridisko vērtējumu. Pašlaik spēkā esošās Līgumu normas būtībā ir ekvivalentas vecajām normām vai arī tajās ir tikai kodificēti tiesību principi, kas ir vai nu atzīti judikatūrā, vai arī tieši formulēti citos tiesību instrumentos.</TXT></NP><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Arī tam, ka Regula Nr. 1782/2003 un Regula Nr. 795/2004 starplaikā tika atceltas, šajā lietā nav nozīmes. Kā iesniedzējtiesa norāda savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu un kā Komisija apstiprina savos apsvērumos, dienā, kad šī lieta tika iesniegta iesniedzējtiesā (<DATE ISO="20061113">2006. gada 13. novembris</DATE>), Regulas Nr. 1782/2003 69. pantam joprojām bija iedarbība, un, konkrētāk, tajā paredzētie maksājumi tika veikti līdz pat 2010. gada jūnijam.</TXT></NP><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT>Otrkārt, jāuzsver, ka visi lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav runas par to, vai ar Eiropas Savienības tiesībām ir saderīgi pasākumi, kurus Grieķijas valdība pieņēma, lai īstenotu Regulu Nr. 1782/2003 un Regulu Nr. 795/2004, un, konkrētāk, par 2005. gada koplēmuma un 2006. gada koplēmuma tiesiskumu. Tik tiešām, iesniedzējtiesa Tiesai nejautā vis par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju, bet gan par tās <HT TYPE="ITALIC">spēkā esamību</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT>Attiecīgi tas, vai Grieķijas valsts iestādes ir pareizi piemērojušas nozīmīgās Eiropas Savienības normas, nav šai tiesvedībai aktuāls jautājums. Tādēļ manā juridiskajā vērtējumā uzsvars tiek likts vienīgi uz Regulas Nr. 1782/2003 69. panta spēkā esamību.</TXT></NP><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Treškārt, ir lietderīgi atgādināt, ka Eiropas Savienības kompetence lauksaimniecības jomā būtībā ir dalīta kompetence. Nesen pievienotajā LESD 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā lauksaimniecība ir minēta to jomu vidū, kurās kompetence tiek dalīta starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm. Tiesību doktrīnā tiek diskutēts, turklāt padziļināti, vai un kādā mērā Lisabonas līgums šajā ziņā kaut ko ir izmainījis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat., piemēram, Bianchi, D., <HT TYPE="ITALIC">La Politique Agricole Commune (PAC) – Toute la PAC, Rien d’autre que la PAC!</HT>, Bruylant, 2006, 92.–95. lpp.</P></NOTE>. Tomēr, manuprāt, tas pats par sevi nav nozīmīgs jautājums, jo pat pirms Lisabonas līguma Tiesa ir konsekventi spriedusi, ka jomās, kuras aptver tirgu kopīgā organizācija, dalībvalstīm ir sekundāras likumdošanas pilnvaras attiecībā uz situācijām, kurās nav piemērojamas Eiropas Savienības normas, vai kad šajās normās tiešā tekstā tām ir piešķirtas īstenošanas pilnvaras<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Tostarp skat. <DATE ISO="19840207">1984. gada 7. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="237/82" PAGE.ECR="483" YEAR="1984">237/82 <HT TYPE="ITALIC">Jongeneel Kaas</HT> u.c. (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 483. lpp.</REF.DOC.ECR>, 13. un 16. punkts), <DATE ISO="19851003">1985. gada 3. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="207/84" PAGE.ECR="3203" YEAR="1985">207/84 <HT TYPE="ITALIC">De Boer</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 3203. lpp.</REF.DOC.ECR>, 26.–29. punkts), <DATE ISO="19860918">1986. gada 18. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="48/85" PAGE.ECR="2549" YEAR="1986">48/85 Komisija/Vācija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 2549. lpp.</REF.DOC.ECR>, 12. punkts) un <DATE ISO="20040325">2004. gada 25. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-118/02" PAGE.ECR="I-3073" YEAR="2004">C-118/02 <HT TYPE="ITALIC">Industrias de Deshidratación Agrícola</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-3073. lpp.</REF.DOC.ECR>, 19. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT>Tas, ka lauksaimniecības politika ir joma, kurā gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm ir likumdošanas pilnvaras pieņemt juridiski saistošus aktus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Šī frāze tagad ir kodificēta LESD 2. panta 2. punktā.</P></NOTE>, izskatāmajā lietā nav mazsvarīgi. Kā izrietēja no bijušā EKL 5. panta (kas būtībā ir aizstāts ar LES 5. pantu), Eiropas Savienības pilnvaru izmantošanai šādā jomā ir piemērojams subsidiaritātes princips. Attiecīgi jomās, kas neietilpst tās ekskluzīvajā kompetencē, Eiropas Savienība rīkojas vienīgi tad, ja un ciktāl dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt ierosinātās rīcības mērķus, un tos var labāk sasniegt Eiropas Savienības mērogā.</TXT></NP><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Svarīgi ir tas, ka Eiropas Savienības normu īstenošanas tālāknodošana valsts vai attiecīgi reģiona vai pašvaldības pārvaldes iestādei ir pieļaujama arī ekskluzīvās kompetences jomās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Skat. LESD 2. panta 1. punktu.</P></NOTE>. Neatkarīgi no tā šāda tālāknodošana var iegūt pat vēl ievērojamāku statusu, ja tā notiek kādā no dalītās kompetences jomām. Tik tiešām – arī šajās jomās izvēlei par to, vai un attiecībā uz ko Eiropas Savienības likumdevējam īstenošana būtu jādeleģē iekšzemes valsts iestādēm, ir jābūt saderīgai ar subsidiaritātes principu.</TXT></NP><?PAGE NO="6"?><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Tādēļ diez vai var apstrīdēt, ka lauksaimniecības jomā dalībvalstīm joprojām ir zināmas pilnvaras rīkoties paralēli Eiropas Savienībai. Konkrētāk, dalībvalstu valsts iestādes var rīkoties (un tām ir jārīkojas, ja to pieprasa Eiropas Savienība), lai piemērotu vai īstenotu šajā jomā pieņemtos Eiropas Savienības tiesību aktus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Skat. LESD 291. panta pašreizējo redakciju, ar kuru būtībā tiek aizstāts EKL 202. panta trešais ievilkums un kodificēta Deklarācija Nr. 43 attiecībā uz Protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.</P></NOTE>. Attiecībā uz šiem jautājumiem atsaukšos arī uz ģenerāladvokātes Trstenjakas [<HT TYPE="ITALIC">Trstenjak</HT>] secinājumiem lietā <HT TYPE="ITALIC">Horvath</HT>, kuros viņa ir uzsvērusi, ka decentralizēta un diferenciēta likumdošana saskaņā ar KLP <HT TYPE="ITALIC">per se</HT> nav neatbilstīga tai nozīmīgajiem Eiropas Savienības Līgumu principiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Secinājumi <DATE ISO="20090716">2009. gada 16. jūlija</DATE> spriedumam lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-428/07" PAGE.ECR="I-6355" YEAR="2009">C-428/07 <HT TYPE="ITALIC">Horvath</HT> (Krājums, I-6355. lpp.</REF.DOC.ECR>, 90.–94. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Tādēļ jautājums par spēkā esamību, kas tiek uzdots izskatāmajā lietā, var attiekties vienīgi uz <HT TYPE="ITALIC">veidu</HT>, kādā Regulas Nr. 1782/2003 69. pantā ir ietverta šāda deleģēšanas pakāpe, piešķirot dalībvalstīm zināmu rīcības brīvību, veicot papildmaksājumus KLP reformas ietvaros.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Atbalsta atsaiste no ražošanas</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT>Viens no galvenajiem šīs reformas aspektiem ir tā dēvētā atsaiste [<HT TYPE="ITALIC">decoupling</HT>] attiecībā uz tiešo atbalstu lauksaimniekiem: neskaitot dažus izņēmumus, maksājumi vairs netiek saistīti ar konkrētu ražošanu. Līdz ar to lauksaimnieki saņem tiešos maksājumus, kuru summas nav atkarīgas, piemēram, no audzēto graudaugu veida vai saražoto produktu apjoma.</TXT></NP><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Atsaisti tieši minu tādēļ, ka, manuprāt, negatīvajai ietekmei uz Grieķijas tabakas nozari, par ko ir runa asociācijas apgalvojumā, ja tā tik tiešām pastāvētu, cēlonis būtu nevis Regulas Nr. 1782/2003 69. pantā paredzētais pasākums, bet gan atsaistes piemērošana tabakai.</TXT></NP><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Asociācijas iesniegtajos apsvērumos, apstrīdot Regulas Nr. 1782/2003 69. panta spēkā esamību, uzsvars tiek likts uz to, ka rīcības brīvība, ko Eiropas Savienības likumdevējs ir piešķīris iekšzemes valsts iestādēm, ir pārāk plaša. Saskaņā ar tās viedokli, tas, ka ES likumdevējs ir atļāvis valsts pārvaldes iestādēm 10 % ietvaros brīvi lemt par procentuālo daļu no valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma, kas ir ieturams un izmantojams papildmaksājumiem, neatbilst dažiem KLP pamatprincipiem un nepamatoti rada konkurences izkropļojumu. Galvenais ar šo rīcības brīvību saistītais iemesls nenovēršami ir tas, ka dažādas dalībvalstis izvēlas dažādu procentuālo daļu no valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma. Līdz ar to tabakas ražotāji dažādās dalībvalstīs saņemtu atšķirīgas papildmaksājumu summas. Tiek apgalvots, ka Grieķija tā dēļ piedzīvo strauju tabakas ražošanas apjoma samazināšanos.</TXT></NP><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tomēr, kā Grieķijas valdība pareizi norāda savos rakstveida apsvērumos, šī argumentācija ir kļūdaina, ciktāl tā ir balstīta uz nepareizu pieņēmumu. Neatkarīgi no tā, ko varētu saprast ar terminu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>papildmaksājumi<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>, šie maksājumi netiek pievienoti maksimālajai to maksājumu summai, kas var tikt veikti kā tiešie maksājumi. Vienkāršoti izsakoties, Regulas Nr. 1782/2003 69. pants ļauj dalībvalstīm tā vietā, lai izmaksātu visu atbalstu, ko lauksaimnieki ir tiesīgi saņemt kā tiešos maksājumus, maksāt šo summu kombinēti – daļēji kā tiešos maksājumus un daļēji kā papildmaksājumus. 69. panta pamatā bija ideja, ka dalībvalstis varētu izlemt, ja tās to vēlētos, nedaudz samazināt tiešos maksājumus visiem ražotājiem (apmēram līdz 10 %) un tādējādi izbrīvētos resursus lietot, veicot ierobežotu papildmaksājumu lauksaimniekiem ar zināmām konkrētām iezīmēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Īstenībā 69. pantā runa ir par atbalstu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>īpašiem lauksaimniecības veidiem, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai tās stāvokļa uzlabošanai, vai lauksaimniecības produktu tirdzniecības un kvalitātes uzlabošanai<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="7"?><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tomēr, šis atbalsta summas iedalījums tiešos maksājumos un iespējamos papildmaksājumos nekādi neietekmē kopējo ražotājiem maksājamo summu, ciktāl valstij noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums paliek nemainīgs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Skat. it īpaši Regulas Nr. 1782/2003 preambulas 31. apsvērumu.</P></NOTE>. Piemēram, nozarēs, kas saņem atbalstu, ekonomiskā izteiksmē nav atšķirības, vai no konkrētas naudas summas, kas atbilst valstij noteiktajam maksimāli pieļaujamam daudzumam, kā tiešie maksājumi tiek izmaksāti 98 %, bet kā papildmaksājumi – 2 % vai kā tiešie maksājumi tiek izmaksāti 90 %, bet kā papildmaksājumi – 10 %, lai gan tas var ietekmēt atbalsta sadalījumu nozarē.</TXT></NP><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Tas tā it īpaši ir Grieķijā, jo Grieķijas valdība ir paudusi viedokli, ka visi tabakas ražotāji, kas darbojas tās teritorijā, bija izpildījuši papildmaksājumu piešķiršanas nosacījumus, un kā tādi šie maksājumi nonāca pie tiem pašiem ražotājiem, kas, ja papildmaksājumi nepastāvētu, šo naudu būtu saņēmuši kā daļu no tiešajiem maksājumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Tādēļ šķiet, ka asociācijas argumenti ir nevietā. Nešķiet, ka apgalvotais konkurences izkropļojums vai tabakas ražošanas samazināšanās būtu apstrīdētā pasākuma rezultāts. To, lai gan netieši, tiesas sēdē apstiprināja arī asociācijas pārstāvis.</TXT></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Drīzāk rodas iespaids, ka būtu jāapšauba lauksaimnieku atbalsta atsaistes lietderīgums un, proti, divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, atsaistes daļējas īstenošanas, kādu pieļauj Regulas Nr. 1782/2003 64. pants, rezultāts būtu atšķirīga attieksme pret ražotājiem dažādās dalībvalstīs. Otrkārt, atsaiste mazinātu tabakas ražotāju ieinteresētību turpināt kultivēt šo produktu, un tas savukārt izraisītu tabakas ražošanas samazināšanos Grieķijā, kas negatīvi ietekmētu asociācijas pārstāvētās Grieķijas tabakas pārstrādes nozares intereses.</TXT></NP><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tomēr tam, vai šie apgalvojumi ir pareizi, izskatāmajā lietā nav nozīmes, jo nedz atsaiste kā tāda, nedz tās daļēja īstenošana saskaņā ar Regulas Nr. 1782/2003 64. pantu nav izskatāmās tiesvedības priekšmets. Turklāt šķiet, ka asociācijas argumentiem par šo jautājumu trūkst cerētās iedarbības. KLP nav mērķa garantēt, ka konkrēta lauksaimniecības produkta ražošana nemainīgi tiktu uzturēta vairāku gadu garumā. Faktiski gan pirms, gan pēc KLP reformas stāvoklis varētu būt bijis pretējs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Piemēram, spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Hauer</HT> Tiesa atbalstīja viedokli, ka norma, kas aizliedz jaunu vīnogulāju stādīšanu uz ierobežotu laiku, bija attaisnojama ar vispārējo interešu mērķiem – tūlītēju pārprodukcijas samazināšanu un ilgākā termiņā – Eiropas vīna nozares restrukturizācijas sagatavošanu (skat. <DATE ISO="19791213">1979. gada 13. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="44/79" PAGE.ECR="3727" YEAR="1979">44/79 (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 3727. lpp.</REF.DOC.ECR>, 17.–33. punkts). Traktējot vispārīgāk, par Eiropas Kopienas centieniem novērst konkrētu lauksaimniecības produktu pārprodukciju 1970. un 1980. gados skat. Usher, J.: <HT TYPE="ITALIC">EC Agricultural Law</HT>, 2. izd., <HT TYPE="ITALIC">Oxford University Press</HT>, 2001, 34.–39. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Turklāt, kā teikts Regulas Nr. 1782/2003 preambulas 28. apsvērumā, lai lauksaimniekiem dotu brīvu izvēli, ko kultivēt uz viņu zemes, vienreizējam maksājumam nav jābūt atkarīgam no nosacījuma par kāda konkrēta produkta ražošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Izskaidrojis šā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu apjomu, tagad pievērsīšos Regulas Nr. 1782/2003 69. panta spēkā esamības izvērtēšanai. Šajā ziņā var konstatēt, ka <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias</HT> apšauba šīs normas saderību ar Eiropas Savienības tiesībām, balstoties tikai uz trim atsevišķiem pamatiem, proti: i) EKL 34. pantu kopsakarā ar EKL 2. pantu; ii) EKL 32. pantu un iii) mērķi – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>nodrošināt ražotājiem stabilus ienākumus<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>uzturēt lauku rajonus<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>. Tomēr savos Tiesai iesniegtajos apsvērumos asociācija, lai atbalstītu savu apgalvojumu, ka izskatāmā norma nav spēkā, norāda arī uz dažiem papildu pamatiem.</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Vispirms izvērtēšu iespējamo spēkā neesamības pamatu, kas izvirzīts iesniedzējtiesas lēmumā. Pēc tam pievērsīšos papildu argumentiem, kurus izvirzījusi asociācija, ciktāl tie ir pietiekami saistīti ar šīs tiesas minētajiem apsvērumiem. Tomēr neuzskatu, ka Tiesai savā spriedumā būtu jāizskata argumenti, kas tika izvirzīti <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias</HT> tiesvedībā un kas jau ir tikuši noraidīti.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Iespējamais spēkā neesamības pamats</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>EKL 2. un 34. pants</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Būtībā <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias</HT> Tiesai jautā, vai Regulas Nr. 1782/2003 69. pants nav saderīgs ar EKL 34. pantu (tagad – LESD 40. pants) kopsakarā ar EKL 2. pantu (tagad – LESD 3. pants), ar ko tika izveidots kopīgs lauksaimniecības produktu tirgus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Saskaņā ar EKL 2. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>[n]odibinot kopēju tirgu [..], kā arī īstenojot kopēju politiku vai [..] darbības, Kopienas uzdevums ir visā Kopienā veicināt harmonisku, līdzsvarotu un noturīgu saimnieciskās darbības attīstību, [..] paaugstināt dzīves līmeni un dzīves kvalitāti, kā arī panākt ekonomisko un sociālo kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>. EKL 34. pantā ir paredzēta lauksaimniecības tirgu kopīga organizācija, kuras izpausmes formas ir kopīgi konkurences noteikumi, dažādo valstu tirgus organizāciju obligāta koordinācija vai Eiropas tirgus organizācija. Kopīgā organizācija var ietvert konkrētu atbalstu dažādu produktu ražošanai un tirgvedībai (mārketingam). Kopīgā organizācija nepieļauj ražotāju un patērētāju diskrimināciju Kopienā.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Asociācija uzskata, ka Regulas Nr. 1782/2003 69. panta piemērošanas rezultātā tiktu izkropļota konkurence starp šā produkta ražotājiem dažādās dalībvalstīs, jo ražotāji, kuru dalībvalsts nosaka zemu ieturējuma procentuālo daļu, tiktu nostādīti neizdevīgākā stāvoklī attiecībā pret ražotājiem, kas atrodas citās dalībvalstīs, kurās šī procentuālā daļa ir noteikta augstākā līmenī. Turklāt tas radītu diskrimināciju starp ražotājiem un patērētājiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs.</TXT></NP><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Vispirms atgādināšu, ka EKL 34. panta 2. punkts, kas aizliedz jebkādu diskrimināciju KLP kontekstā, ir tikai konkrēta izpausme vispārīgajam vienlīdzīgas attieksmes principam, kas paredz, ka līdzīgās situācijās nedrīkst rīkoties atšķirīgi un atšķirīgās situācijās nedrīkst rīkoties līdzīgi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi attaisnojama<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Tostarp skat. <DATE ISO="19880920">1988. gada 20. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="203/86" PAGE.ECR="4563" YEAR="1988">203/86 Spānija/Padome (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 4563. lpp.</REF.DOC.ECR>, 25. punkts), <DATE ISO="19970417">1997. gada 17. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-15/95" PAGE.ECR="I-1961" YEAR="1997">C-15/95 <HT TYPE="ITALIC">EARL de Kerlast</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1961. lpp.</REF.DOC.ECR>, 35. punkts) un <DATE ISO="20071023">2007. gada 23. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-273/04" PAGE.ECR="I-8925" YEAR="2007">C-273/04 Polija/Padome (Krājums, I-8925. lpp.</REF.DOC.ECR>, 86. punkts).</P></NOTE>. Ievērojot šo principu, Eiropas Savienības likumdevējs Regulā Nr. 1782/2003 ir iestrādājis vairākas normas, kuru nolūks ir nodrošināt atšķirīgu attieksmi situācijās, kad konkrēta produkta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Tostarp skat. 66. pantu (Maksājumi par laukaugiem), 67. pantu (Maksājumi par aitu un kazu gaļu), 68. pantu (Maksājumi par liellopu gaļu), 76.–78. pantu (Piemaksa par proteīnaugiem), 79.–82. pantu (Kultūratkarīgais maksājums par rīsiem), 83.–87. pantu (Platībatkarīgie maksājumi par riekstiem), 88.–92. pantu (Atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību), 93. un 94. pantu (Atbalsts par cietes kartupeļiem) un 95.–97. pantu (Piena ražošanas piemaksa un papildmaksājums).</P></NOTE> vai ģeogrāfiskās telpas dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Piemēram, 10. panta 5. punkts un 70. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kuros ietverti daži speciāli noteikumi lauksaimniekiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru un Madeiras salās, kā arī Kanāriju un Egejas salās, un 98. pants par speciālo reģionālo atbalstu laukaugu sējumiem Somijā un Zviedrijā uz ziemeļiem no 62. paralēles.</P></NOTE> ir vajadzīgs konkrēts regulējums.</TXT></NP><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>Atgriežoties pie asociācijas izvirzītajiem argumentiem, jau sākumā var teikt, ka minēto iemeslu dēļ tos neuzskatu par pārliecinošiem. Nozares lauksaimniekiem paredzēto maksājumu kopējā summa katrā valstī būtībā paliek tāda pati neatkarīgi no tā, vai iekšzemes valsts iestādes izlemj izmantot Regulas Nr. 1782/2003 69. pantā ietverto iespēju ieviest papildmaksājumus un, ja tas tiek darīts, tad šajā nolūkā noteikt arī ieturējumu līmeni. Dažas būtiskas atšķirības varētu rasties tikai sadalījuma katras valsts ietvaros dēļ (lai arī ne Grieķijas tabakas lauksaimniecības nozarē): daži ražotāji varētu iegūt tikai tiešos maksājumus, savukārt citi – saņemt arī papildmaksājumus.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Katrā ziņā uzskatu, ka apgalvotā atšķirība attieksmē, ko rada apstrīdētās normas piemērošana, būtu objektīvi pamatota un, tādējādi, nedz būtu uzskatāma par Eiropas Savienības tiesībās aizliegtu diskrimināciju, nedz arī izraisītu nepamatotu konkurences izkropļošanu.</TXT></NP><?PAGE NO="9"?><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Attiecībā uz pirmo aspektu vēlos uzsvērt, ka Tiesa jau ir spriedusi, ka tas, ka pasākuma veikšana kopīgas tirgus organizācijas kontekstā dažiem ražotājiem var radīt atšķirīgas sekas to konkrēto ražošanas vai izvietojuma apstākļu dēļ, nevar tikt uzskatīta par Līgumā aizliegtu diskrimināciju, ja izvērtēšana tiek balstīta uz objektīviem kritērijiem un ir pielāgota vienotajai kopīgās tirgus organizācijas darbībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Skat. <DATE ISO="19850709">1985. gada 9. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-179/84" PAGE.ECR="2301" YEAR="1985">C-179/84 <HT TYPE="ITALIC">Bozzetti</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 2301. lpp.</REF.DOC.ECR>, 34. punkts).</P></NOTE>. Līdzīgā kārtā Tiesa ir atbalstījusi viedokli, ka situācija dažādās dalībvalstīs ne vienmēr ir līdzīga un ka ar to var attaisnot dažādu dalībvalstu tiesiskā regulējuma atšķirības nozīmīgajos tiesību aktos attiecībā uz šo dalībvalsti vai konkrētiem ražotājiem tās teritorijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Skat., piemēram, spriedumu lietā Spānija/Padome, 25.–30. punkts; <DATE ISO="19900221">1990. gada 21. februāra</DATE> spriedumu apvienotajās lietās no <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-267/88+C-268/88+C-269/88+C-270/88+C-271/88+C-272/88+C-273/88+C-274/88+C-275/88+C-276/88+C-277/88+C-278/88+C-279/88+C-280/88+C-281/88+C-282/88+C-283/88+C-284/88+C-285/88" PAGE.ECR="I-435" YEAR="1990">C-267/88 līdz C-285/88 <HT TYPE="ITALIC">Wuidart</HT> u.c. (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-435. lpp.</REF.DOC.ECR>, 30. punkts), <DATE ISO="19970415">1997. gada 15. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-22/94" PAGE.ECR="I-1809" YEAR="1997">C-22/94 <HT TYPE="ITALIC">Irish Farmers Association</HT> u.c. (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1809. lpp.</REF.DOC.ECR>, 32.–37. punkts) un spriedumu lietā Polija/Padome (iepriekš minēts, 86.–88. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>Visbeidzot, jau minētajā lietā <HT TYPE="ITALIC">Horvath</HT> Tiesa, pirmkārt, ir atgādinājusi tās pastāvīgo judikatūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Šajā ziņā skat. <DATE ISO="19790703">1979. gada 3. jūlija</DATE> spriedumu apvienotajās lietās no <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="185/78+186/78+187/78+188/78+189/78+190/78+191/78+192/78+193/78+194/78+195/78+196/78+197/78+198/78+199/78+200/78+201/78+202/78+203/78+204/78" PAGE.ECR="2345" YEAR="1979">185/78 līdz 204/78 <HT TYPE="ITALIC">van Dam</HT> u.c. (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 2345. lpp.</REF.DOC.ECR>, 10. punkts), <DATE ISO="19960201">1996. gada 1. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-177/94" PAGE.ECR="I-161" YEAR="1996">C-177/94 <HT TYPE="ITALIC">Perfili</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-161. lpp.</REF.DOC.ECR>, 17. punkts) un <DATE ISO="20050712">2005. gada 12. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-403/03" PAGE.ECR="I-6421" YEAR="2005">C-403/03 <HT TYPE="ITALIC">Schempp</HT> (Krājums, I-6421. lpp.</REF.DOC.ECR>, 34. punkts).</P></NOTE>, saskaņā ar ko diskriminācijas aizliegumā, kas ir vispārējs Eiropas Savienības tiesību princips, nav runas par jebkādām atšķirībām attieksmē dažādu dalībvalstu tiesiskā regulējuma atšķirību dēļ, kamēr vien šie tiesību akti vienādi ietekmē visas personas, uz kurām tie attiecas. Otrkārt, Tiesa ir norādījusi uz šīs judikatūras iedarbību, secinādama, ka, ja dalībvalsts konstitucionālajā sistēmā paredzēts, ka dažādām reģionālajām pārvaldes iestādēm ir nododamas likumdošanas pilnvaras, tad tikai tas vien, ka minētās pārvaldes iestādes ir pieņēmušas atšķirīgus standartus KLP kontekstā, nav uzskatāms par diskrimināciju, kas būtu pretrunā Eiropas Savienības tiesībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>47.–58. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT>Šīs lietas apstākļos nesaskatu iemeslu, kādēļ būtu jāatkāpjas no šiem principiem. Konkrētāk, uzskatu, ka Tiesas argumentācija lietā <HT TYPE="ITALIC">Horvath</HT> ir <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> piemērojama arī izskatāmajai lietai. Manuprāt, no apstākļa vien, ka lietā <HT TYPE="ITALIC">Horvath</HT> katrā dalībvalstī patstāvīgi pieņemtie tiesību akti, īstenojot Eiropas Savienības normas, bija dažādās attieksmes iemesls, bet izskatāmajā lietā tās būtu loģiskas sekas rīcības brīvībai, ko Eiropas Savienības likumdevējs ir tieši atstājis dalībvalstu valsts pārvaldes iestāžu ziņā, neizriet citāds secinājumus.</TXT></NP><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>Attiecībā uz otro aspektu saistībā ar konkurences izkropļošanu var konstatēt, ka Tiesa, pamatojoties uz pastāvīgo judikatūru, lietā <HT TYPE="ITALIC">Vodafone</HT> ir atzinusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>[Kopienu likumdevējam ir atstāta] plaša rīcības brīvība tam piešķirto pilnvaru īstenošanā jomās, kurās tam ir jāizdara izvēle ar politiku, ekonomiku vai sociālām lietām saistītos jautājumos un kurās tam ir jāveic sarežģīts novērtējums. [..] Katrā ziņā, pat šādas rīcības brīvības esamības gadījumā Kopienu likumdevējam sava izvēle ir jābalsta uz objektīviem kritērijiem. Turklāt, izvērtējot ar dažādiem iespējamiem pasākumiem saistītos ierobežojumus, ir jāpārbauda, vai ar veikto pasākumu sasniegtie mērķi var pamatot saimnieciski negatīvas sekas, pat būtiskas sekas, kas rodas konkrētiem subjektiem<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P><DATE ISO="20100608">2010. gada 8. jūnija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-58/08" PAGE.ECR="I-4999" YEAR="2010">C-58/08 <HT TYPE="ITALIC">Vodafone</HT> u.c. (Krājums, I-4999. lpp.</REF.DOC.ECR>, 52. un 53. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Pat ja šajā lietā ar izskatāmo pasākumu dažiem ražotājiem tiktu radītas nelabvēlīgas sekas, manuprāt, nekas neliecina, ka Eiropas Savienības likumdevējs savu lēmumu piešķirt dalībvalstīm zināmu rīcības brīvību Regulas Nr. 1782/2003 69. panta īstenošanā nebūtu balstījis uz stabila un objektīva pamata vai ka šīs nelabvēlīgās sekas nebūtu attaisnojamas, piemēram, ar mērķi nodrošināt nevainojamu pāreju starp abām KLP sistēmām vai sniegt atbalstu, kas pielāgots valsts nosacījumiem vai vajadzībām.</TXT></NP><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT>Šajā ziņā var konstatēt, ka Regulas Nr. 1782/2003 preambulas 33. un 34. apsvērumā ir izskaidroti iemesli, kādēļ Eiropas Savienības likumdevējs ieviesa dažas konkrētas normas, piemēram, par 69. panta īstenošanu reģionālā mērogā un tā fakultatīvu īstenošanu. Turklāt asociācija nav izvirzījusi nekādus argumentus, kas liktu ievērojami apšaubīt sasniedzamos mērķus vai loģiku un kritērijus, uz kuriem likumdevējs balstījās, izstrādājot šīs normas.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>EKL 32. pants</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT>Asociācija būtībā apgalvo, ka Regulas Nr. 1782/2003 69. pants ir pretrunā EKL 32. pantam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Saskaņā ar EKL 32. pantu lauksaimniecības produktu kopējā tirgus darbībai un attīstībai jānorit reizē ar kopējas lauksaimniecības politikas izveidi, kuras priekšmets darbību un produktu ziņā ir definēts tajā pašā Līguma pantā.</P></NOTE> (tagad – LESD 38. pants). Tas tādēļ, ka, atļaujot dalībvalstīm brīvi (bez kritērijiem vai priekšnosacījumiem) noteikt ieturējumu procentuālo daļu no valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma, kas tām būs pieejams, lai atbalstītu produktu, kas tāpat kā jēltabaka ir pakļauts kopīgai tirgus organizācijai, būtībā varot izbeigt šā produkta tirgus kopīgo organizāciju. Citiem vārdiem, Regulas Nr. 1782/2003 69. pants būtībā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>renacionalizējot<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> lauksaimniecības politiku, tādējādi apejot iekšējam tirgum un KLP piemērojamos pamatprincipus.</TXT></NP><NP><NO.P>50.</NO.P><TXT>Šis arguments nepārliecina. Manuprāt, nav iedomājami, ka rīcības brīvība, kas dalībvalsts valsts iestādēm ir piešķirta attiecībā uz iespēju piešķirt papildmaksājumus un noteikt ar tiem saistītā ieturējuma līmeni (līdz 10 % no valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma), varētu negatīvi ietekmēt jebkuru pamatprincipu, kas piemērojams KLP vai iekšējam tirgum.</TXT></NP><NP><NO.P>51.</NO.P><TXT>Tieši pretēji – tas, ka valsts pārvaldes iestādēm ir piešķirta zināma rīcības brīvība lemt par pasākumiem, kas var būt piemēroti, lai Eiropas lauksaimniecības tirgum jūtīgā laikposmā nodrošinātu nevainojamu [KLP] pāreju, šķiet, pilnīgi atbilst tiesību principam, kas tagad ir ietverts LESD 39. panta 2. punktā. Šī norma paredz, ka likumdevēji tostarp ņem vērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>lauksaimniecības īpatnības, ko rada lauksaimniecības sociālā struktūra un dažādu lauksaimniecības reģionu struktūras un dabas apstākļu atšķirības<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>. Vajadzība atļaut dalībvalstīm šādu rīcības brīvību faktiski ir uzsvērta Regulas Nr. 1782/2003 preambulas 33. apsvērumā.</TXT></NP><NP><NO.P>52.</NO.P><TXT>Ņemot to vērā, nebūtu atzīstams, ka ir acīmredzami kļūdaini uzskatīt, ka valsts iestādes atrodas labākā situācijā, lai pieņemtu lēmumus, kas var attiekties, piemēram, uz ieturējuma likmi attiecībā uz papildmaksājumiem vai konkrētu lauksaimniecības veidu identificēšanu, kuriem tās teritorijā ir vajadzīgi šādi maksājumi. Tas nenozīmē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>renacionalizēt<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> KLP, bet gan tikai pilnvaru ierobežotu deleģēšanu dalībvalsts valsts iestādēm, lai īstenotu konkrētus noteikumus, ko Eiropas Savienības likumdevējs ir atzinis par piemērotiem pārejas laikam starp veco KLP un tās pārstrādāto versiju.</TXT></NP><NP><NO.P>53.</NO.P><TXT>Reformas kopējā shēmā, kas tika ieviesta ar Regulu Nr. 1782/2003, 69. pantu varētu uzskatīt par sekundāras nozīmes normu. Ar to tika ieviesta tikai iespēja tiešos maksājumus kombinēt ar dažiem ierobežota apjoma papildmaksājumiem. Turklāt šī iespēja ir atkarīga no vairākiem nosacījumiem – gan procesuāliem, gan materiāltiesiskiem, kas izklāstīti gan pašā 69. pantā, gan Regulas Nr. 795/2004 48. pantā.</TXT></NP><NP><NO.P>54.</NO.P><TXT>Konkrētāk, Regulas Nr. 795/2004 48. pantā ir noteikti svarīgi aizsardzības līdzekļi, kas paredz, ka ir vajadzīgs, lai dalībvalstis pieņemtu lēmumus saskaņā ar objektīviem kritērijiem un rīkotos <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>. Turklāt šīs normas pilnvaro Komisiju cieši uzraudzīt, kā dalībvalsts valsts iestādes veic papildmaksājumus, tām nosakot virkni paziņošanas pienākumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Jāmin arī tas, ka Regulas Nr. 1782/2003 64. panta 3. punktā paredzēts, ka Komisija konkrētā laikposmā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>iesniedz Padomei ziņojumu, kam vajadzības gadījumā pievienoti atbilstoši priekšlikumi, par iespējamām sekām – tirgus un strukturālās attīstības izteiksmē –, kas var rasties, dalībvalstīm izmantojot<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> tostarp tās pašas regulas 69. pantā paredzēto izvēles iespēju.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>55.</NO.P><TXT>Tādēļ pilnvaras, kuras dalībvalstis īsteno saskaņā ar Regulas Nr. 1782/2003 69. pantu, ir gan ierobežotas <HT TYPE="ITALIC">ex ante</HT>, gan ir pakļautas <HT TYPE="ITALIC">ex post</HT> kontrolei.</TXT></NP><NP><NO.P>56.</NO.P><TXT>Balstoties uz iepriekš teikto, uzskatu, ka Regulas Nr. 1782/2003 69. pants nav pretrunā EKL 32. pantam.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Mērķi – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>nodrošināt ražotājiem stabilus ienākumus<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>uzturēt lauku rajonus<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>57.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa arī jautā, vai Regulas Nr. 1782/2003 69. pants ir pretrunā mērķiem – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>nodrošināt ražotājiem stabilus ienākumus<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>uzturēt lauku rajonus<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>. Asociācija apgalvo, ka izskatāmā norma liedz lauksaimniekiem stabilus ienākumus, kas savukārt izraisa tabakas kultivēšanas apjomu strauju samazināšanos un kultivējamās zemes atstāšanu novārtā.</TXT></NP><NP><NO.P>58.</NO.P><TXT>Attiecībā uz pirmo iesniedzējtiesas minēto mērķi pieņemu, ka īstenībā šīs tiesas nolūks ir atsaukties uz mērķi, kas minēts EKL 33. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad – LESD 39. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>59.</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms vēlos konstatēt, ka iesniedzējtiesas lietotais termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>stabils<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> nav vienlīdzīgs ar Līguma tekstā ietverto terminu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>pietiekami augsts<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Šis pats termins tiek lietots arī Regulas Nr. 1782/2003 preambulas 21. apsvērumā.</P></NOTE>. Šīs terminoloģijas atšķirības nav mazsvarīgas, jo Eiropas Savienības likumdevējam nav pienākuma garantēt, ka lauksaimnieku dzīves līmenis laika gaitā paliks nemainīgs. Pretējā gadījumā likumdevēja rīcības brīvība ieviest jebkādas izmaiņas KLP politikā būtu ievērojami ierobežota<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Šajā ziņā skat. <DATE ISO="19901113">1990. gada 13. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-331/88" PAGE.ECR="I-4023" YEAR="1990">C-331/88 <HT TYPE="ITALIC">Fedesa</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-4023. lpp.</REF.DOC.ECR>, 26. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>60.</NO.P><TXT>Turklāt Līgumos nav prasīts, lai pietiekami augsts dzīves līmenis tiktu nodrošināts, veicot viena un tā paša produkta pastāvīgu kultivēšanu. Citiem vārdiem, nepastāv nepieciešama saikne starp dzīves līmeni un jebkura konkrēta produkta kultivēšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>61.</NO.P><TXT>Tādēļ EKL 33. pants negarantē, ka konkrēta lauksaimniecības produkta ražošana būtu jāuztur nemainīgi gadu pēc gada, nemaz nerunājot par vienas konkrētas dalībvalsts tirgu.</TXT></NP><NP><NO.P>62.</NO.P><TXT>Starp citu, var konstatēt, ka arī EKL 33. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais mērķis stabilizēt tirgu neļauj saprast, ka ražošanai būtu jābūt nemainīgi stabilai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Skat., piemēram, <DATE ISO="19731113">1973. gada 13. novembra</DATE> spriedumu apvienotajās lietās no <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="63/72+64/72+65/72+66/72+67/72+68/72+69/72" PAGE.ECR="1229" YEAR="1973">63/72 līdz 69/72 <HT TYPE="ITALIC">Werhahn</HT> <HT TYPE="ITALIC">Hansamühle</HT> u.c./Padome (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 1229. lpp.</REF.DOC.ECR>, 12. punkts) un <DATE ISO="19760602">1976. gada 2. jūnija</DATE> spriedumu apvienotajās lietās no <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="56/74+57/74+58/74+59/74+60/74" PAGE.ECR="711" YEAR="1976">56/74 līdz 60/74 <HT TYPE="ITALIC">Kampffmeyer Mühlenvereinigung</HT> u.c./Komisija un Padome (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 711. lpp.</REF.DOC.ECR>, 13. punkts).</P></NOTE>. Īstenībā šai normai ir plašāka nozīme; tā nav ierobežota tikai ar saražoto apjomu, bet vispārīgi aptver lauksaimniecības produktu saimniecisko situāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Piemēram, spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Crispoltoni</HT> Tiesa sprieda, ka tirgū, kam bija raksturīga pārprodukcija, ar tabakas ražošanu ierobežojošiem pasākumiem varētu veicināt mērķa – stabilizēt attiecīgo tirgu – sasniegšanu. Skat. <DATE ISO="19941005">1994. gada 5. oktobra</DATE> spriedumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-133/93+C-300/93+C-362/93" PAGE.ECR="I-4863" YEAR="1994">C-133/93, C-300/93 un C-362/93 (Krājums, I-4863. lpp.</REF.DOC.ECR>, 33. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>63.</NO.P><TXT>Asociācija savā argumentācijā atsaucas uz apgalvoto tiesisko aizsardzību, kas tabakai esot tādēļ, ka tā ir iekļauta EKL I pielikumā (tagad – LESD I pielikums).<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>EKL 32. panta 2. un 3. punktā ir paredzēts:</P><P><PARAG IDENTIFIER="032.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja 33. līdz 38. pantā nav paredzēts citādi, tad uz lauksaimniecības produktiem attiecas noteikumi, kas pieņemti, lai izveidotu kopējo tirgu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="032.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Produkti, uz kuriem attiecas 33. līdz 38. pants, ir uzskaitīti šā Līguma I pielikumā.<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/></ALINEA></PARAG></P></NOTE> Tomēr faktiski tas, ka tabaka figurē I pielikumā iekļautajā produktu sarakstā, nozīmē tikai to, ka uz to attiecas KLP. Ar I pielikumu tajā minētajiem produktiem nav piešķirts nekāds speciāls statuss vai aizsardzība.</TXT></NP><NP><NO.P>64.</NO.P><TXT>Var secināt, ka neviens no KLP mērķiem neļauj saprast, ka konkrēta produkta ražošanai vai tās atbalstam būtu jāpaliek nemainīgam. Tieši pretēji – viens no KLP reformas mērķiem ir veicināt vairāk uz tirgu orientētu un konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari. Tā kā atbalsts lauksaimniekiem vairs nav saistīts ar konkrēta produkta ražošanu, lauksaimnieki tagad var mainīt ražošanu, lai pielāgotos tirgus tendencēm un ātrāk un efektīvāk reaģētu uz mainīgajām klientu vajadzībām un prasībām gan ES, gan ārpus ES<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Skat., piemēram, Regulas Nr. 1782/2003 preambulas 24. un 28. apsvērumu.</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="12"?><NP><NO.P>65.</NO.P><TXT>Par otro aspektu, kas attiecas uz lauku rajonu uzturēšanu, var konstatēt, ka Regulas Nr. 1782/2003 preambulas 3. apsvērumā ir ietverta atsauce uz vienu no tās mērķiem – novērst lauksaimniecības zemes atstāšanu novārtā. Manuprāt, šāds mērķis ir pilnīgi saderīgs ar EKL 33. pantā minētajiem mērķiem un, šķiet, gandrīz dabiski izriet no minētā mērķa nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā iesaistītajām personām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Skat. jau minēto Regulas Nr. 1782/2003 preambulas 21. apsvērumu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>66.</NO.P><TXT>Tomēr vēlreiz jāatgādina, ka Regulas Nr. 1782/2003 69. pantā paredzētais pasākums un elastība, ko Eiropas Savienības likumdevējs ir piešķīris iekšzemes valsts iestādēm, lai to īstenotu valsts mērogā, šķiet, nekādi neietekmē to, ka Grieķijā zeme tiekot atstāta novārtā. Ir skaidrs, ka attiecīgie tabakas lauksaimnieki būtībā saņem tās pašas naudas līdzekļu summas – ar vai bez papildmaksājumiem un neatkarīgi no ieturējuma likmes, ko izvēlējusies Grieķijas valdība.</TXT></NP><NP><NO.P>67.</NO.P><TXT>Papildu arguments, ko asociācija min savos rakstveida apsvērumus, bet kas nav minēts <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias</HT> iesniegtajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, arī attiecas uz EKL 33. pantu.</TXT></NP><NP><NO.P>68.</NO.P><TXT>Asociācija apgalvo, ka, ciktāl tas izraisa ievērojamu tabakas kultivēšanas samazināšanos Grieķijā, Regulas Nr. 1782/2003 69. pants radot ilgtermiņa strukturālu nelīdzsvarotību tirgū. Tas esot pretrunā principam, saskaņā ar kuru KLP ietvaros likumdevējiem ir jāsaskaņo visi EKL 33. pantā izklāstītie mērķi un vienu no tiem uz pārējo rēķina var izcelt vienīgi tad, ja runa ir par pagaidu pasākumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>69.</NO.P><TXT>Šim argumentam pievērsīšos tikai informācijas pilnīguma pēc. Pagaidām atgādināšu pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru tiek atzīts, ka Eiropas Savienības likumdevējam ir plaša rīcības brīvība jautājumos, kuri attiecas uz kopējo lauksaimniecības politiku, kas atbilst politiskajai atbildībai, ko piešķir LESD 40.–43. pants. Līdz ar to tiesas kontrole var izpausties tikai tā, ka ir iespējams pārliecināties, vai apskatāmo pasākumu par spēkā neesošu nepadara kāda acīmredzama kļūda vai pilnvaru pārsniegšana, un par to, vai attiecīgā iestāde nav acīmredzami pārsniegusi tai piešķirto izvērtēšanas pilnvaru robežas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Fedesa</HT> (iepriekš minēts, 8. un 14. punkts), <DATE ISO="20010712">2001. gada 12. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-189/01" PAGE.ECR="I-5689" YEAR="2001">C-189/01 <HT TYPE="ITALIC">Jippes</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5689. lpp.</REF.DOC.ECR>, 80. punkts).</P></NOTE>. Turklāt Tiesa ir skaidrojusi, ka EKL 33. pantā minētie KLP mērķi nav jāsasniedz vienlaikus un vienā un tajā pašā veidā vai ar visiem KLP ietvaros veiktajiem pasākumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P><DATE ISO="19980505">1998. gada 5. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-180/96" PAGE.ECR="I-2265" YEAR="1998">C-180/96 Apvienotā Karaliste/Komisija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-2265. lpp.</REF.DOC.ECR>, 133. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Tiesa ir arī spriedusi, ka, lai sasniegtu KLP mērķus, Eiropas Savienības iestādēm ir jānodrošina, ka pastāvīgi tiek veikta saskaņošana, ja to prasa jebkādas pretrunas starp jebkuru šo atsevišķo mērķi, tomēr ar nosacījumu, ka šāda saskaņošana nepadara neiespējamu pārējo mērķu sasniegšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Skat. <DATE ISO="19920319">1992. gada 19. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-311/90" PAGE.ECR="I-2061" YEAR="1992">C-311/90 <HT TYPE="ITALIC">Hierl</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-2061. lpp.</REF.DOC.ECR>, 13. punkts), <DATE ISO="19941005">1994. gada 5. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-280/93" PAGE.ECR="I-4973" YEAR="1994">C-280/93 Vācija/Padome (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-4973. lpp.</REF.DOC.ECR>, 47. punkts) un <DATE ISO="19980326">1998. gada 26. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-324/96" PAGE.ECR="I-1333" YEAR="1998">C-324/96 <HT TYPE="ITALIC">Petridi</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1333. lpp.</REF.DOC.ECR>, 30. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>70.</NO.P><TXT>Pievēršoties izskatāmajai lietai, manuprāt, nav pamata uzskatīt, ka Regulas Nr. 1782/2003 69. pants būtu pretrunā kādam no EKL 33. pantā minētajiem mērķiem. Nav arī pamata apšaubīt šo mērķu sasniegšanas iespējas. Turklāt nav konstatējams pamats apgalvojumam, ka Eiropas Savienības likumdevējs savas pilnvaras līdzsvarot šos dažādos mērķus būtu pārsniedzis ar to, ka tika pieņemts lēmums par papildmaksājumu noteikumiem. Turklāt jau sākumā bija paredzēts, ka 69. pantā ir runa tikai par pagaidu pasākumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Konkrēti skat. Regulas Nr. 1782/2003 preambulas 33. un 34. apsvērumu, kā arī tās 64. panta 3. punktu.</P></NOTE>; pants faktiski tika atcelts, kad visa Regula Nr. 1782/2003 kā tāda tika aizstāta ar Regulu Nr. 73/2009.</TXT></NP><NP><NO.P>71.</NO.P><TXT>Visbeidzot, asociācija savos rakstveida apsvērumos apgalvo, ka ar Regulas Nr. 1782/2003 69. pantu tiek pārkāpti ES tiesību vispārīgie pamatprincipi, piemēram, samērīguma princips un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.</TXT></NP><?PAGE NO="13"?><NP><NO.P>72.</NO.P><TXT>Arī šim jautājumam pievēršos tikai informācijas pilnīguma pēc. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru samērīguma princips paredz, ka Eiropas Savienības iestāžu tiesību akti nepārsniedz to, kas ir atbilstošs un vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgajā tiesiskajā regulējumā izvirzītos mērķus. Ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, tad ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais, kā arī radītajām neērtībām ir jābūt samērīgām ar mērķiem, kurus ir paredzēts sasniegt<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Skat. spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Crispoltoni</HT> (iepriekš minēts, 41. punkts), <DATE ISO="19980505">1998. gada 5. maija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-157/96" PAGE.ECR="I-2211" YEAR="1998">C-157/96 <HT TYPE="ITALIC">National Farmers’ Union</HT> u.c. (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-2211. lpp.</REF.DOC.ECR>, 60. punkts) un <DATE ISO="19981029">1998. gada 29. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-375/96" PAGE.ECR="I-6629" YEAR="1998">C-375/96 <HT TYPE="ITALIC">Zaninotto</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-6629. lpp.</REF.DOC.ECR>, 63. punkts).</P></NOTE>. Ciktāl tas attiecas uz iepriekš minēto nosacījumu atbilstības izskatīšanu tiesā saistībā ar KLP, Eiropas Savienības likumdevējam ir plašas pilnvaras. Līdz ar to, kā jau iepriekš tika minēts, šajā jomā veikta pasākuma tiesiskumu var ietekmēt vienīgi tas, ja pasākums ir acīmredzami nepiemērots mērķim, ko kompetentā iestāde vēlas sasniegt<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Skat. spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Crispoltoni</HT> (iepriekš minēts, 42. punkts), spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">National Farmers’ Union</HT> u.c. (iepriekš minēts, 61. punkts) un spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Zaninotto</HT> (iepriekš minēts, 64. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>73.</NO.P><TXT>Taču Regulas Nr. 1782/2003 69. pants nav tāds gadījums. Kā jau paskaidroju, nedz regulai kopumā, nedz šai konkrētajai normai nav mērķa nodrošināt pastāvīgu tabakas ražošanu Grieķijā tādā apjomā, kāds pastāvēja pirms tās stāšanās spēkā. Nav arī tā, ka šī norma šķistu acīmredzami nepiemērota, lai sasniegtu vispārīgos mērķus, kas attiecībā uz KLP ir noteikti Līgumos, vai arī mērķus, kas konkretizēti pašā regulā. Un visbeidzot, nešķiet, ka izskatāmajai normai būtu jebkāda ietekme uz lauksaimniecības zemes atstāšanu novārtā.</TXT></NP><NP><NO.P>74.</NO.P><TXT>Attiecībā uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu Tiesa ir skaidrojusi, ka tirgotāji nevar paļauties uz pašreizējās situācijas saglabāšanu, kas var tikt grozīta, Eiropas Savienības iestādēm īstenojot savu diskrecionāro varu, it īpaši tādā jomā kā tirgus kopīgā organizācija, kuras mērķis tiek pastāvīgi pielāgots atbilstoši ekonomisko apstākļu pārmaiņām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Skat. <DATE ISO="19991014">1999. gada 14. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-104/97" PAGE.ECR="I-6983" YEAR="1999">C-104/97 <HT TYPE="ITALIC">Atlanta</HT>/Eiropas Kopiena (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-6983. lpp.</REF.DOC.ECR>, 52. punkts).</P></NOTE>. Turklāt Tiesa arī ir norādījusi, ka tiesiskās paļāvības aizsardzības princips var tikt izmantots pret Eiropas Savienības normām vienīgi tiktāl, ciktāl Eiropas Savienība pati iepriekš ir radījusi situāciju, kas var radīt tiesisko paļāvību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Skat. <DATE ISO="19920110">1992. gada 10. janvāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-177/90" PAGE.ECR="I-35" YEAR="1992">C-177/90 <HT TYPE="ITALIC">Kühn</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-35. lpp.</REF.DOC.ECR>, 14. punkts) un spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Zaninotto</HT> (iepriekš minēts, 50. punkts).</P></NOTE>, ja attiecīgajai personai ir ticis sniegts precīzi formulēts apsolījums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Skat. <DATE ISO="20070718">2007. gada 18. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-213/06 P" PAGE.ECR="I-6733" YEAR="2007">C-213/06 P <HT TYPE="ITALIC">EAR</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Karatzoglou</HT> (Krājums, I-6733. lpp.</REF.DOC.ECR>, 33. punkts), <DATE ISO="19871216">1987. gada 16. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="111/86" PAGE.ECR="5345" YEAR="1987">111/86 <HT TYPE="ITALIC">Delauche</HT>/Komisija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 5345. lpp.</REF.DOC.ECR>, 24. punkts), <DATE ISO="20000525">2000. gada 25. maija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-82/98 P" PAGE.ECR="I-3855" YEAR="2000">C-82/98 P <HT TYPE="ITALIC">Kögler</HT>/Tiesa (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-3855. lpp.</REF.DOC.ECR>, 33. punkts) un <DATE ISO="20060622">2006. gada 22. jūnija</DATE> spriedumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-182/03+C-217/03" PAGE.ECR="I-5479" YEAR="2006">C-182/03 un C-217/03 Beļģija un <HT TYPE="ITALIC">Forum 187</HT>/Komisija (Krājums, I-5479. lpp.</REF.DOC.ECR>, 147. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>75.</NO.P><TXT>Izskatāmajā lietā ir acīmredzams, ka Eiropas Savienības iestādes Grieķijas tabakas pārstrādātājiem nesniedza nekādus solījumus par iepriekšējās ražotāju atbalsta sistēmas turpmāku pastāvēšanu vai, konkrētāk, par veidu, kādā tiks reglamentēti papildmaksājumi. Tāpat ir skaidrs, ka izvēle, ko Eiropas Savienības likumdevējs izdarīja attiecībā uz vienu konkrētu lauksaimniecības produktu, proti, kokvilnu, neļauj pieņemt, ka tāda pati izvēle tiks izdarīta attiecībā uz jebkuru citu produktu, tostarp tabaku.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>76.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias</HT> uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Izvērtējot prejudiciālo jautājumu, netika konstatēti apstākļi, kas ietekmētu Padomes <DATE ISO="20030929">2003. gada 29. septembra</DATE> Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001, 69. panta spēkā esamību.</P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>