Briselē, 28.9.2022

COM(2022) 486 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek īstenotas deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91




KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek īstenotas deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91

1.    IEVADS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 1 , ir noteikts juridiskais pamats EASA izveidei, definēta EASA kompetence un noteikta kopīgo aviācijas drošuma prasību darbības joma. Regula aptver elementus, kuru mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības aviācijas sistēmas darbību.

Regulas (ES) 2018/1139 128. panta 2. punktā Eiropas Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kuros sīki izklāstīts, kā nodrošināt atbilstību minētās regulas pamatprasībām.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 128. panta 2. punktu Eiropas Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kas minēti:

·19. pantā – par lidojumderīgumu un vides aizsardzību,

·28. pantā – par gaisa kuģa apkalpi,

·32. pantā – par lidojuma operācijām,

·39. pantā – par lidlaukiem,

·47. pantā – par ATM/ANS,

·54. pantā – par gaisa satiksmes vadības dispečeriem,

·58. pantā – par bezpilota gaisa kuģiem,

·61. pantā – par gaisa kuģiem, ko trešas valsts ekspluatants izmanto lidojumiem uz Savienību, tajā vai no tās,

·62. panta 13. punktā – par sertifikāciju, uzraudzību un izpildi,

·68. panta 3. punktā – par trešas valsts sertifikātu akceptēšanu,

·84. panta 4. punktā – par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem,

·105. pantā – par Apelācijas padomes pilnvarām,

·106. pantā – par Apelācijas padomes locekļiem.

2.    ZIŅOJUMA JURIDISKAIS PAMATS

Šis ziņojums ir prasīts Regulas (ES) 2018/1139 128. panta 2. punktā.

Saskaņā ar minēto pantu Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām, tātad līdz 2022. gada 11. decembrim.

3.    DELEĢĒŠANAS ĪSTENOŠANA

3.1.    Eiropas Komisijas pilnvaru deleģēšanas izmantošana

Eiropas Komisija izmantoja pilnvaru deleģēšanu šādās jomās:

·2019. gadā:

a)bezpilota gaisa kuģu sistēmas;

b)vides aizsardzība,

·2020. gadā:

a)sākotnējais lidojumderīgums;

b)trešās valstīs izdoti pilotu sertifikāti;

c)bezpilota gaisa kuģu sistēmas;

d)perona pārvaldības pakalpojumi;

e)Eiropas vienotā riska klasifikācijas shēma;

f)skrejceļu drošība un aeronavigācijas dati,

·2021. gadā:

a)sākotnējais lidojumderīgums;

b)atsauces uz ICAO noteikumiem Regulā (ES) 2018/1139,

·2022. gadā:

a)sākotnējais lidojumderīgums;

b)ekspluatācija visos laikapstākļos.

Šā ziņojuma sagatavošanas dienā Komisija kopš Regulas (ES) 2018/1139 128. panta 2. punkta stāšanās spēkā 2018. gada 11. septembrī bija pieņēmusi 13 deleģētās regulas.

3.2.    Pieņemtās deleģētās regulas

a)Komisija 2019. gada 12. martā pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2019/945 2 . Regulā ir ietvertas tehniskās prasības attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu sistēmu (UAS) klasēm un bezpilota gaisa kuģu sistēmu e-identifikāciju, kā arī trešo valstu bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantiem. Konkrēti, šajā regulā ir definēti jaunie ES tirgus saskaņošanas tiesību akti, kuriem būs jāatbilst UAS, kas tiek ekspluatētas “atvērtajā” kategorijā, un nosacījumi trešo valsts UAS ekspluatantiem. Atbilstību apliecina, UAS uzliekot CE zīmi un UAS klases marķējumu, ja sistēma atbilst tehniskajām pamatprasībām. Šai regulai būtu jāpalīdz risināt iedzīvotāju bažas par drošību, privātumu, datu aizsardzību un vides aizsardzību. Paredzams, ka tā paaugstinās UAS ekspluatācijas drošības līmeni, saskaņos tiesību aktus starp ES dalībvalstīm un izveidos ES tirgu, kas samazinās UAS izmaksas un ļaus veikt pārrobežu ekspluatāciju.

b)Komisija 2019. gada 12. martā pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2019/897 3 . Regula attiecas uz riskos balstītas atbilstības pārbaudes iekļaušanu Regulas (ES) Nr. 748/2012 4 I pielikumā (21. daļa), lai uzlabotu sertifikācijas procesa efektivitāti, pārredzamību un paredzamību. Tajā ietverti noteikti atlases kritēriji, pēc kuriem noteikt, kuri atbilstības pierādījumi EASA būtu jāpārbauda. Turklāt šajā regulā ir paredzēta iespēja ražošanas organizācijām kompetentajā iestādē pieteikties uz atbrīvojumu no vides aizsardzības prasībām, kas attiecas uz konkrētiem dzinējiem vai gaisa kuģiem. Šīs atbrīvojumu iespējas pamatā ir vides aizsardzības prasības, kas ietvertas Čikāgas konvencijas 16. pielikumā. Ar šo regulu arī tiek labotas dažas nesakritības starp Regulu (ES) Nr. 748/2012 un Regulu (ES) 2018/1139 attiecībā uz tipa sertifikācijas bāzes saturu un tās paziņošanu.

c)Komisija 2020. gada 28. janvārī pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2020/570 5 . Regula attiecas uz Regulas (ES) Nr. 748/2012 (21. daļa) grozījumiem un labojumiem, kuru mērķis ir gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanas noteikumus saskaņot ar Regulu (ES) Nr. 1321/2014 6 Konkrētāk, tā kā Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļas) noteikumi par lidojumderīguma sertifikātiem, remonta projektu apstiprinājumiem un lidošanas atļaujām attiecas tikai uz Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikumu (M daļa), Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikums (21. daļa) tiek grozīts, lai pielāgotu tā noteikumus Regulas (ES) Nr. 1321/2014 pielikumu jaunajai struktūrai.

d)Komisija 2020. gada 4. martā pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2020/723 7 . Regula attiecas uz tādu sertifikātu un citas dokumentācijas akceptēšanu, kas apliecina atbilstību civilās aviācijas noteikumiem un kas izdoti saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem un nodrošina drošuma līmeni, kurš ir līdzvērtīgs Regulā (ES) 2018/1139 noteiktajam, un tā ietver nosacījumus un procedūras, saskaņā ar kuriem var panākt un uzturēt vajadzīgo uzticēšanos trešo valstu tiesiskajam regulējumam. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1178/2011 8 , kurā uzskaitīti nosacījumi trešo valstu izdoto apliecību akceptēšanai, patlaban dalībvalstis var akceptēt (ar konkrētiem nosacījumiem) trešās valsts izdotu pilota apliecību vai arī var ieskaitīt attiecīgo prasību izpildi, ja šādas trešā valstī izdotas apliecības turētājs iesniedz pieteikumu apliecības saņemšanai. Šādu prasību izpildes ieskaitīšanu patlaban veic, pamatojoties uz apstiprinātas mācību organizācijas ieteikumu. Ar šo regulu tiek ieviests “deklarētas mācību organizācijas” jēdziens un atjaunināti noteikumi par trešo valstu izdoto licenču akceptēšanu, lai ļautu šādām organizācijām ieskaitīt attiecīgo prasību izpildi trešā valstī izdotas apliecības turētājam, kas iesniedz pieteikumu tādas apliecības saņemšanai, kura izdota saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu.

e)Komisija 2020. gada 27. aprīlī pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2020/1058 9 . Ar šo regulu Regulas (ES) 2019/947 pielikuma 1. papildinājumā ievieš divus standarta scenārijus, nosakot nosacījumus, kad UAS ekspluatanti var sākt ekspluatāciju pēc deklarācijas iesniegšanas kompetentajai iestādei. Turklāt ar to ievieš divas jaunas daļas Regulas (ES) 2019/945 pielikumā, ietverot tehniskās prasības, kurām UAS jāatbilst, lai tās varētu izmantot standarta scenārijos, un izveido divas jaunas UAS klases – C5 un C6 klasi. Standarta scenāriju veikšanas nosacījumi ir balstīti uz dažu dalībvalstu ekspluatācijas pieredzi, un tie ir apstiprināti, piemērojot īpašu ekspluatācijas riska novērtējumu (SORA).

f)Komisija 2020. gada 9. jūnijā pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2020/1234 10 . Regula nosaka iestādes prasības perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēju sertificēšanai un pārraudzībai, to organizācijas prasības, perona darbības prasības, kā arī perona pārvaldības pakalpojumu sniegšanā iesaistītā personāla apmācības prasības. Šīs regulas mērķis ir papildināt prasības attiecībā uz lidlauku ekspluatāciju, integrējot peronu ekspluatāciju, un ļaut perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt savus pakalpojumus dažādos lidlaukos un dažādās dalībvalstīs bez nepieciešamības saņemt vairākus sertifikātus.

g)Komisija 2020. gada 6. oktobrī pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2020/2034 11 . Regulā ir noteikta Eiropas vienotā riska klasifikācijas shēma (ERCS) atgadījumu drošības riska noteikšanai. Regulā ir paredzēti divi posmi, no kuriem viens (1. posms) ir saistīts ar divu mainīgo lielumu, proti, smaguma un varbūtības, noteikšanu, bet otrs (2. posms) ietver drošības riska novērtēšanu ERCS matricā, pamatojoties uz abām noteiktajām mainīgo lielumu vērtībām. Paredzams, ka ar šo regulu ERCS veicinās integrētu un saskaņotu pieeju riska pārvaldībai visā Eiropas aviācijas sistēmā un tādējādi dalībvalstu kompetentās iestādes un aģentūra varēs saskaņoti pievērsties centieniem uzlabot drošību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1139 6. pantā minētā Eiropas aviācijas drošības plāna satvarā.

h)Komisija 2020. gada 8. oktobrī pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2020/2148 12 . Paredzams, ka šī regula mazinās ar skrejceļu drošību saistītos drošības riskus no lidlauka perspektīvas, galveno uzmanību pievēršot tam, ka tiek novērsta nesankcionēta nokļūšana uz skrejceļa, kā arī skrejceļa virsmas stāvokļa novērtēšanai un ziņošanai par to. Tajā aplūkoti tādi jautājumi kā sadursmes uz zemes, skrejceļa konfigurācija, ar svešķermeņiem saistīti atgadījumi, kā arī skrejceļa seguma apkope. Ar šo regulu tiek ieviestas jaunas Regulas (ES) Nr. 139/2014 13 organizatoriskās un ekspluatācijas prasības, kuru pamatā ir ICAO noteikumi, kas galvenokārt ietverti 14. un 15. pielikumā, kā arī drošības ieteikumi, kurus EASA adresējušas dažas dalībvalstis. Turklāt, lai nodrošinātu skrejceļu drošību, ar šo regulu ierosina grozīt noteikumus par transportlīdzekļu ekspluatāciju lidlaukos, tai skaitā par atļaujām vadītājiem un to transportlīdzekļu atbilstību noteiktiem drošības priekšnoteikumiem, kuri tiek ekspluatēti manevrēšanas teritorijā. Ar to ir saistīts arī priekšlikums par jaunu prasību attiecībā uz sakariem, kā arī priekšlikums par gājēju kontroli lidlaukā. Turklāt šajā regulā ir iekļautas visas nepieciešamās prasības, lai atbalstītu jaunā vispārējā formāta ziņošanai par skrejceļa virsmas stāvokli piemērošanu, tai skaitā izmaiņas METAR un SNOWTAM veidlapu un īpašā ziņojuma no gaisa kuģa saturā. Paredzams, ka regula uzlabos drošību, samazinot ar skrejceļa drošību saistīto atgadījumu skaitu no lidlauka perspektīvas, un uzlabos saskaņošanu, ieviešot jaunas kopīgas prasības, kuras pašlaik nepastāv. Tā nodrošina pašreizējā ES tiesiskā regulējuma par lidlaukiem saskaņošanu ar attiecīgajiem ar lidlauku saistītajiem ICAO 14. un 15. pielikuma, PANS-ATM un PANS-Aerodromes noteikumiem.

i)Komisija 2020. gada 21. decembrī pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2021/699 14 . Regula attiecas uz drošības riskiem, kas saistīti ar lielu lidmašīnu konstrukciju novecošanās parādībām. Šie riski ietver pamattipa projekta nogurumu, plašus noguruma bojājumus (WFD), koroziju, izmaiņu un remontu nogurumu, kā arī ekspluatācijas turpināšanu, pastāvot nedrošam noguruma plaisu līmenim. Paredzēts, ka šī regula nodrošinās, ka projekta apstiprinājuma turētāji (DAH) vai tipa sertifikātu (TC), papildu tipa sertifikātu (STC), projekta izmaiņu un remonta apstiprinājumu pieteikumu iesniedzēji sagatavos nepieciešamos datus, procedūras, instrukcijas un rokasgrāmatas, kas saistītas ar novecojošas konstrukcijas defektiem korozijas un noguruma dēļ, un darīs tās pieejamas tiem, kam tās ir jāievēro (ekspluatantiem). Tāpat iecerēts, ka šī regula mazinās riskus, kas saistīti ar nenoteiktību attiecībā uz lidojumderīguma uzturēšanas norādījumu (ICA) statusu, un tādējādi novērsīs noteikumu interpretācijas iespējas, kas radītu atšķirības ICA izmantošanā un izraisītu iespējamus drošības riskus. Lai to panāktu, šajos noteikumos ir precizēts, ka ICA ir daļa no tipa sertifikāta, un dažādās apakšiedaļās iekļautās prasības, kas saistītas ar uzskaiti, rokasgrāmatām un ICA, ir apvienotas vienā prasībā (A apakšiedaļā). Paredzams, ka šī regula uzlabos ICA saskaņošanu starp DAH attiecībā uz ICA identificēšanu, apstiprināšanu, noformēšanu un pieejamību galalietotājiem un nodrošinās, ka šie drošības riski tiek mazināti gan attiecībā uz pašreizējām, gan turpmākajām lielu lidmašīnu flotēm.

j)Komisija 2021. gada 7. aprīlī pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2021/1087 15 un Deleģēto regulu (ES) 2021/1088 16 . Šajās divās regulās ES tiesiskais regulējums ir saskaņots ar ICAO standartiem un ieteicamo praksi (SARP), kas iekļauta Čikāgas konvencijas 16. pielikumā. ICAO Aviācijas vides aizsardzības komiteja (CAEP) 2019. gada februārī ierosināja uzlabot un atjaunināt spēkā esošos trokšņa, gaisa kuģu dzinēju emisijas un lidmašīnu CO2 emisijas SARP, ieskaitot jaunus negaistošo daļiņu emisiju regulatīvos līmeņus gaisa kuģu dzinējiem. Galīgos grozījumus ICAO padome pieņēma 2020. gada 11. martā 17 . Tādējādi ar šīm regulām groza Regulas (ES) 2018/1139 9. pantu “Pamatprasības”, Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 9. pantu “Ražošanas organizācijas” un tās I pielikumu (21. daļu). Paredzams, ka šīs regulas nodrošinās augstu un vienotu vides aizsardzības līmeni un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem aviācijas nozares dalībniekiem.

k)Komisija 2021. gada 10. decembrī pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2022/201 18 . Ar šo regulu izveido projektēšanas un ražošanas drošuma pārvaldības sistēmas (SMS) satvaru (21. daļa), kā arī tehniskās apkopes organizācijas (145. daļa), kas ir pēdējās divas jomas, attiecībā uz kurām ICAO 19. pielikums vēl nav pilnībā transponēts ES tiesiskajā regulējumā. Turklāt Regulas (ES) 2018/1139 II pielikumā “Lidojumderīguma pamatprasības” ir skaidri izteikts aicinājums projektēšanas, ražošanas un tehniskās apkopes organizācijām ieviest un uzturēt pārvaldības sistēmu, kas ietver drošuma risku pārvaldību, un tiekties pastāvīgi to uzlabot, izveidojot sistēmu ziņošanai par atgadījumiem. Izveidojot šādu dalībvalsts sistēmu, tiks uzlabots aviācijas drošums, a) nosakot drošības politiku un mērķus, kas saistīti ar pietiekamiem resursiem, b) sistemātiski identificējot apdraudējumu un ieviešot riska pārvaldības sistēmu, c) drošības garantēšanas sistēmas, ņemot vērā organizāciju drošības rādītājus, d) veicinot drošību un saziņu. Šī regula atbilst dalībvalstu regulatīvajai koncepcijai, kas izstrādāta citām jomām, piemēram, gaisa kuģu ekspluatācijai vai lidlaukiem, vai lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijām (CAMO daļa). Saskaņojot dalībvalstu noteikumus visās aviācijas jomās, tiks nodrošināts, ka organizācijas, kurām ir jāievēro vairāku dalībvalstu prasības dažādās jomās, var īstenot vienas dalībvalsts prasības un ka kompetentās iestādes, kas pārrauga dažādas organizācijas dažādās jomās, var plānot un organizēt savas pārraudzības darbības, pamatojoties uz vieniem un tiem pašiem regulatīvajiem principiem.

l)Komisija 2021. gada 14. decembrī pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2022/208 19 . Regulas mērķis ir modernizēt ES aviācijas tiesisko regulējumu, kas piemērojams ekspluatācijai visos laikapstākļos (AWO) un lidojumu apkalpes apmācībai, lai nodrošinātu visaugstāko drošības līmeni, vienlaikus ļaujot palielināt efektivitāti, pamatojoties uz jaunākajiem tehnoloģiju sasniegumiem. Attiecībā uz AWO šajā regulā ir noteikts pienācīgs līdzsvars starp darbības rezultātos balstītiem un preskriptīviem principiem atkarībā no gaisa kuģu ekspluatācijas veida. Noteikumi nav atkarīgi no tehnoloģijas, un tajos var paredzēt izmaiņas nākotnē. Regula attiecas uz visām attiecīgajām disciplīnām un koordinētā veidā atjaunina ar AWO saistītos noteikumus gaisa kuģu ekspluatācijas, gaisa kuģu apkalpes un lidlauku jomā. Attiecībā uz lidojuma apkalpes apmācību ar šo regulu tiek uzlabotas spēkā esošās obligātās apkalpes apmācības un pārbaudes prasības gaisa pārvadātājiem. Tajā aplūkotas sākotnējās un regulārās apmācības un pārbaudes, nosacījumi vairāk nekā viena gaisa kuģa tipa vai varianta ekspluatācijai, nekomerciālu ekspluatantu iepriekšējās apmācības un pārbaužu atzīšana, kā arī vienpilota sertificētu helikopteru daudzpilotu ekspluatācija. Paredzams, ka ar šo regulu ekonomiski izdevīgā veidā tiks palielināta un saglabāta drošība, samazināts regulatīvais slogs, palielināta izmaksu lietderība, uzlabota saskaņošana attiecībā uz AWO (piemēram, ar Federālo aviācijas pārvaldi) un iespēju robežās transponēti ICAO standarti un ieteicamā prakse (SARP).

Pirms visu minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija apspriedās ar dalībvalstu ekspertiem un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem.

PIEZĪME. Komisijas 2022. gada 2. jūnija Deleģētā regula 2022/1358, ar ko Komisijas Regulu (ES) Nr. 748/2012 groza attiecībā uz samērīgāku prasību īstenošanu gaisa kuģiem, ko izmanto sporta un atpūtas aviācijā (21. daļa Light), tika pieņemta 2022. gada 2. jūnijā, un pašlaik 2 mēnešus to pārbauda Eiropas Parlaments un Padome. Šī regula paredz vienkāršāku pieeju vispārējās aviācijas gaisa kuģu sertificēšanai un ievieš iespēju iesniegt projekta atbilstības deklarāciju kā alternatīvu sertifikācijai. Tā arī paredz iespēju pierādīt projektēšanas un ražošanas spējas, iesniedzot deklarāciju, nevis apstiprinājumu, un dažām zema riska ražošanas darbībām ražošanas spēju pierādīšana vispār nav nepieciešama. Paredzams, ka tiks samazināti šķēršļi iekļūšanai Eiropas regulatīvajā sistēmā, vienlaikus saglabājot aviācijas drošumu, un ka tas ļaus vieglāk izstrādāt jaunus gaisa kuģu tipus.

4.    SECINĀJUMI UN NĀKOTNES PERSPEKTĪVAS

Komisija ir izmantojusi savas pilnvaras pieņemt visas šīs deleģētās regulas ar mērķi uzlabot lidojumu drošību gandrīz visās darbības jomās, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/1139.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi šo ziņojumu pieņemt zināšanai.

Turpmākam Komisija plāno deleģētās pilnvaras izmantot Regulas (ES) 2018/1139 tālākā īstenošanā.

(1)

OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.

(2)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/945 (2019. gada 12. marts) par bezpilota gaisa kuģu sistēmām un trešo valstu bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantiem (OV L 152, 11.6.2019., 1. lpp.).

(3)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/897 (2019. gada 12. marts), ar ko Regulu (ES) Nr. 748/2012 groza attiecībā uz riskos balstītas atbilstības pārbaudes iekļaušanu I pielikumā un vides aizsardzības prasību īstenošanu (OV L 146, 5.6.2019., 116. lpp.).

(4)

Komisijas Regula (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).

(5)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/570 (2020. gada 28. janvāris), ar ko Regulu (ES) Nr. 748/2012 groza un labo, lai noteikumus par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu saskaņotu ar Regulu (ES) Nr. 1321/2014 (OV L 132, 27.4.2020., 1. lpp).

(6)

Komisijas Regula (ES) Nr. 1321/2014 (2014. gada 26. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 362, 17.12.2014., 1. lpp.)

(7)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/723 (2020. gada 4. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par trešās valsts izdotu pilotu sertifikātu akceptēšanu un groza Regulu (ES) Nr. 1178/2011 (OV L 170, 2.6.2020., 1. lpp.).

(8)

Komisijas Regula (ES) Nr. 1178/2011 (2011. gada 3. novembris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).

(9)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1058 (2020. gada 27. aprīlis), ar ko attiecībā uz divu jaunu bezpilota gaisa kuģu sistēmu klašu ieviešanu groza Deleģēto regulu (ES) 2019/945 (OV L 232, 20.7.2020., 1. lpp.).

(10)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1234 (2020. gada 9. jūnijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 139/2014 groza attiecībā uz nosacījumiem un procedūrām deklarēšanai, ko veic organizācijas, kas atbild par perona pārvaldības pakalpojumu sniegšanu (OV L 282, 31.8.2020., 1. lpp.).

(11)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2034 (2020. gada 6. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 papildina attiecībā uz Eiropas vienoto riska klasifikācijas shēmu (OV L 416, 11.12.2020., 1. lpp.).

(12)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2148 (2020. gada 8. oktobris), ar ko attiecībā uz skrejceļu drošību un aeronavigācijas datiem groza Regulu (ES) Nr. 139/2014 (OV L 428, 18.12.2020., 10. lpp.).

(13)

Komisijas Regula (ES) Nr. 139/2014 (2014. gada 12. februāris), ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 44, 14.2.2014., 1. lpp.).

(14)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/699 (2020. gada 21. decembris), ar ko attiecībā uz lidojumderīguma uzturēšanas norādījumiem, tehniskajai apkopei izmantojamo daļu ražošanu un ar novecojošiem gaisa kuģiem saistītu aspektu ņemšanu vērā sertifikācijas procesā groza un labo Regulu (ES) Nr. 748/2012 (OV L 145, 28.4.2021., 1. lpp.).

(15)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1087 (2021. gada 7. aprīlis), ar ko nolūkā atjaunināt atsauces uz Čikāgas konvencijas noteikumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (OV L 236, 5.7.2021., 1. lpp.).

(16)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1088 (2021. gada 7. aprīlis), ar ko nolūkā atjaunināt atsauces uz vides aizsardzības prasībām groza Regulu (ES) Nr. 748/2012 (OV L 236, 5.7.2021., 3. lpp.).

(17)

219. sesijas piektajā sanāksmē.

(18)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/201 (2021. gada 10. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 748/2012 groza attiecībā uz pārvaldības sistēmām un sistēmām ziņošanai par atgadījumiem, kuras jāizveido projektēšanas un ražošanas organizācijām, kā arī attiecībā uz procedūrām, kuras piemēro Aģentūra, un ar ko izdara minētās regulas labojumus (OV L 33, 15.2.2022., 7. lpp.).

(19)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/208 (2021. gada 14. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 139/2014 groza attiecībā uz prasībām par ekspluatāciju visos laikapstākļos (OV L 35, 17.2.2022., 1. lpp.).