EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 31.10.2024
COM(2024) 506 final
PIELIKUMI
dokumentam
priekšlikums: Padomes regula,
ar ko uz 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi
II PIELIKUMS
ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR
LAMANŠA RIETUMDAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU
PĀRVALDĪBU ICES 7.e RAJONĀ
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1. DARBĪBAS JOMA
1.1. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/472 12. panta 2. punktu šo pielikumu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi ar linuma acs izmēru 80 mm vai lielāku, kā arī stacionāri tīkli, arī žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, ar linuma acs izmēru 220 mm vai mazāku, un kuri atrodas ICES 7.e rajonā.
1.2. Zvejas kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēles (dzīvsvars) gadā, no šā pielikuma piemērošanas atbrīvo ar šādiem nosacījumiem:
a) šādi zvejas kuģi 2023. gada pārvaldības periodā nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēles (dzīvsvars);
b) šādi zvejas kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;
c) katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2025. gada 31. jūlijam un 2026. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par minēto zvejas kuģu reģistrēto jūrasmēles nozveju trīs iepriekšējos gados, kā arī par jūrasmēles nozvejām 2025. gadā.
Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, uz attiecīgajiem zvejas kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.
2. DEFINĪCIJAS
Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:
a) “zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādu divu kategoriju zvejas rīkiem:
i) rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un
ii) stacionāri tīkli, arī žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks;
b) “reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras minētajai zvejas rīku grupai piederīgas kategorijas zvejas rīki;
c) “apgabals” ir ICES 7.e rajons;
d) “pašreizējais pārvaldības periods” ir laikposms no 2025. gada 1. februāra līdz 2026. gada 31. janvārim.
3. DARBĪBAS IEROBEŽOJUMI
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši un Savienībā reģistrēti Savienības zvejas kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, apgabalā pavada ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.
II nodaļa
Atļaujas
4. ATĻAUJU SAŅĒMUŠIE ZVEJAS KUĢI
4.1. Apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku dalībvalsts neatļauj nevienam sava karoga zvejas kuģim, kam laikā no 2003. līdz 2023. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība apgabalā; par tādu neuzskata reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.
4.2. Tomēr zvejas kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, bet tad citāda zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitam jābūt vienādam ar reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu vai lielākam par to.
4.3. Tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģim, kurai nav kvotu zvejai apgabalā, neatļauj apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim zvejas kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.
III nodaļa
Apgabalā pavadāmo dienu skaits,
kas iedalīts Savienības zvejas kuģiem
5. MAKSIMĀLAIS DIENU SKAITS
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt sava karoga zvejas kuģim, kad uz tā ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.
I tabula
Maksimālais dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā zvejas kuģis
drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)
|
Reglamentētais zvejas rīks |
Maksimālais dienu skaits |
|
|
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm |
Beļģija |
pm |
|
Francija |
pm |
|
|
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm |
Beļģija |
pm |
|
Francija |
pm |
|
6. KILOVATDIENU SISTĒMA
6.1. Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pašreizējā pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar minēto sistēmu dalībvalsts jebkuram zvejas kuģim, kas izmanto kādu no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem, var atļaut apgabalā pavadīt maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.
6.2. Kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga zvejas kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra zvejas kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.
6.3. Jebkura dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, Komisijai iesniedz pieprasījumu par I tabulā noteiktajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem, kā arī elektroniska formāta ziņojumus ar aprēķiniem, kuru pamatā ir:
a) zvejas atļauju saņēmušo zvejas kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;
b) to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram zvejas kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs zvejas kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.
6.4. Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai 6. punkta nosacījumi ir izpildīti, un, ja tie ir izpildīti, var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.
7. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR ZVEJAS DARBĪBU PILNĪGU IZBEIGŠANU
7.1. Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas iepriekšējā pārvaldības periodā notikusi vai nu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 1 34. pantu, vai Padomes Regulu (EK) Nr. 744/2008 2 , Komisija var dalībvalstij iedalīt jūrā pavadāmas papildu dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties zvejas kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc rakstiska un pienācīgi pamatota attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija var individuāli izskatīt citus pilnīgas zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā pieprasījumā norāda attiecīgos zvejas kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.
7.2. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši no flotes izslēgtie zvejas kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši visi zvejas kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto dalījumu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.
7.3. Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja zvejas kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja kuģa izslēgšana no flotes jau iepriekšējos gados ir izmantota, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.
7.4. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2025. gada 15. jūnijam Komisijai iesniedz pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
a) no flotes izslēgto zvejas kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;
b) šo zvejas kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.
7.5. Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt papildus piešķirtās jūrā pavadāmās dienas visiem zvejas kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek tās flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus.
7.6. Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam.
8. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR ZINĀTNISKO NOVĒROTĀJU PASTIPRINĀTU IZVIETOŠANU
8.1. Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko laikā no 2025. gada 1. februāra līdz 2026. gada 31. janvārim apgabalā drīkst pavadīt zvejas kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1004 3 un tās īstenošanas noteikumos, kas attiecas uz valsts programmām.
8.2. Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un apkalpes locekļiem.
8.3. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, Komisijai uz apstiprināšanu iesniedz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.
8.4. Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas savu programmu turpināt bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu, un to dara četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru programma attiecas.
IV nodaļa
Pārvaldība
9. VISPĀRĪGS PIENĀKUMS
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.
10. PĀRVALDĪBAS PERIODI
10.1. Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.
10.2. Dienu vai stundu skaitu, ko zvejas kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.
10.3. Ja dalībvalsts sava karoga zvejas kuģiem atļauj apgabalā pavadīt konkrētu stundu skaitu, šī dalībvalsts turpina dienu izmantojumu mērīt saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka zvejas kuģis apgabalu atstāj pirms 24 stundu laikposma beigām.
V nodaļa
Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli
11. DIENU NODOŠANA STARP VIENAS DALĪBVALSTS KAROGA ZVEJAS KUĢIEM
11.1. Dalībvalsts var sava karoga zvejas kuģim atļaut tam iedalītās dienas, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā, nodot citam tās karoga zvejas kuģim, kas atrodas minētajā apgabalā, bet tad zvejas kuģa saņemto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumam (kilovatdienas) jābūt vienādam ar dienas nododošā zvejas kuģa nodoto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu vai mazākam par to. Zvejas kuģu dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.
11.2. Kopējais apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā zvejas kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par vidējo gadā reģistrēto dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais zvejas kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā zvejas kuģa dzinēja jaudu kilovatos.
11.3. Dienu nodošana saskaņā ar 11.1. punktu ir atļauta tikai starp zvejas kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.
11.4. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
12. DIENU NODOŠANA STARP DAŽĀDU DALĪBVALSTU KAROGA ZVEJAS KUĢIEM
Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ar noteikumu ka piemēro 4.1., 4.3., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.
VI nodaļa
Ziņošanas pienākumi
13. ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS
Zvejas kuģiem, kuri ietilpst šā pielikuma darbības jomā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā definēto apgabalu.
14. RELEVANTO DATU VĀKŠANA
Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši zvejas kuģi, kuri izmanto velkamus zvejas rīkus un stacionārus zvejas rīkus, par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši zvejas kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo zvejas kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).
15. RELEVANTO DATU PAZIŅOŠANA
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis, uz Komisijas norādītu elektroniskā pasta adresi nosūtot II un III tabulā norādītajā formā sagatavotu izklājlapu, Komisijai paziņo 14. punktā minētos datus. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā Komisijai nosūta detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, kas aptver visus 2023. un 2024. gada pārvaldības periodus vai to daļas.
II tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)
|
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Pārvaldības periods |
Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
III tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana(1) L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|
(1) Dalībvalsts |
3 |
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|
|
(2) Zvejas rīks |
2 |
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm |
|
|
(3) Pārvaldības periods |
4 |
Viens gads laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam |
|
|
(4) Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija |
7 |
R |
Kumulatīvā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā pārvaldības perioda 1. februāra līdz 31. janvārim |
|
(1) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos. |
|||
IV tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem
|
Dalībvalsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības perioda ilgums |
Paziņotais zvejas rīks |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku (rīkus) |
Dienu skaits, kurās paziņotais zvejas rīks (rīki) ir izmantots |
Dienu nodošana |
|||||||||
|
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
|||||
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
V tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana(1) L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|
(1) Dalībvalsts |
3 |
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā zvejas kuģis reģistrēts |
|
|
(2) CFR |
12 |
Kopējā flotes reģistra (CFR) numurs Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm |
|
|
(3) Ārējais marķējums |
14 |
L |
Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 4 |
|
(4) Pārvaldības perioda ilgums |
2 |
L |
Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos |
|
(5) Paziņotais zvejas rīks |
2 |
L |
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm |
|
(6) Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam (rīkiem) |
3 |
L |
Dienu skaits, kurās zvejas kuģim saskaņā ar II pielikumu ir tiesības uz paziņoto zvejas rīku un paziņoto pārvaldības perioda ilgumu |
|
(7) Dienu skaits, kurās paziņotais zvejas rīks (rīki) ir izmantots |
3 |
L |
Dienu skaits, kuru laikā zvejas kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā, izmantodams zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam |
|
(8) Dienu nodošana |
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits” |
|
(1) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos. |
|||
[III PIELIKUMS
TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI ICES 2.a, 3.a RAJONĀ
UN ICES 4. APAKŠAPGABALĀ
Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā, šajā pielikumā un tā papildinājumā ir definēti pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus.
|
Tūbīšu pārvaldības apgabals |
ICES statistiskie taisnstūri |
|
1r |
31–33 E9–F4; 33 F5; 34–37 E9–F6; 38–40 F0–F5; 41 F4–F5 |
|
2r |
35 F7–F8; 36 F7–F9; 37 F7–F8; 38 41 F6–F8; 42 F6–F9; 43 F7–F9;
|
|
3r |
41–46 F1–F3; 42–46 F4–F5; 43–46 F6; 44–46 F7–F8; 45–46 F9; 46–47 G0; 47 G1 un 48 G0 |
|
4 |
38–40 E7–E9 un 41–46 E6–F0 |
|
5r |
47–52 F1–F5 |
|
6 |
41–43 G0–G3; 44 G1 |
|
7r |
47–52 E6–F0 |
Papildinājums
Tūbīšu pārvaldības apgabali
]
[IV PIELIKUMS
SEZONĀLI ZVEJAS AIZLIEGUMI, KAS NOTEIKTI, LAI AIZSARGĀTU NĀRSTOJOŠAS MENCAS
Noteiktajā laikposmā šajā tabulā norādītajos apgabalos aizliedz zvejot ar visiem zvejas rīkiem, izņemot pelaģiskos zvejas rīkus (riņķvadus un traļus).
|
Laikā ierobežoti zvejas aizliegumi |
||||
|
Nr. |
Apgabala nosaukums |
Koordinātas |
Laikposms |
Papildu piezīmes |
|
1 |
Stanhope ground |
60o 10ʹ N - 01o 45ʹ E 60o 10ʹ N - 02o 00ʹ E 60o 25ʹ N - 01o 45ʹ E 60o 25ʹ N - 02o 00ʹ E |
No 1. janvāra
|
|
|
2 |
Long Hole |
59º 07,35ʹ N - 0º 31,04ʹ W 59º 03,60ʹ N - 0º 22,25ʹ W 58º 59,35ʹ N - 0º 17,85ʹ W 58º 56,00ʹ N - 0º 11,01ʹ W 58º 56,60ʹ N - 0º 08,85ʹ W 58º 59,86ʹ N - 0º 15,65ʹ W 59º 03,50ʹ N - 0º 20,00ʹ W 59º 08,15ʹ N - 0º 29,07ʹ W |
No 1. janvāra
|
|
|
3 |
Coral edge |
58o 51,70ʹ N - 03o 26,70ʹ E 58o 40,66ʹ N - 03o 34,60ʹ E 58o 24,00ʹ N - 03o 12,40ʹ E 58o 24,00ʹ N - 02o 55,00ʹ E 58o 35,65ʹ N - 02o 56,30ʹ E |
No 1. janvāra
|
|
|
4 |
Papa Bank |
59o 56ʹ N - 03o 08ʹ W 59o 56ʹ N - 02o 45ʹ W 59o 35ʹ N - 03o 15ʹ W 59o 35ʹ N - 03o 35ʹ W |
No 1. janvāra
|
|
|
5 |
Foula Deeps |
60o 17,50ʹ N - 01o 45ʹ W 60o 11,00ʹ N - 01o 45ʹ W 60o 11,00ʹ N - 02o 10ʹ W 60o 20,00ʹ N - 02o 00ʹ W 60o 20,00ʹ N - 01o 50ʹ W |
No 1. novembra
|
|
|
6 |
Egersund Bank |
58o 07,40ʹ N - 04o 33,00ʹ E 57o 53,00ʹ N - 05o 12,00ʹ E 57o 40,00ʹ N - 05o 10,90ʹ E 57o 57,90ʹ N - 04o 31,90ʹ E |
No 1. janvāra
|
(10 × 25 jūras jūdzes) |
|
7 |
Uz austrumiem no Fēras salas |
59o 40ʹ N - 01o 23ʹ W 59o 40ʹ N - 01o 13ʹ W 59o 30ʹ N - 01o 20ʹ W 59o 10ʹ N - 01o 20ʹ W 59o 30ʹ N - 01o 28ʹ W 59o 10ʹ N - 01o 28ʹ W |
No 1. janvāra
|
|
|
8 |
West Bank |
57o 15ʹ N - 05o 01ʹ E 56o 56ʹ N - 05o 00ʹ E 56o 56ʹ N - 06o 20ʹ E 57o 15ʹ N - 06o 20ʹ E |
No 1. februāra
|
(18 × 4 jūras jūdzes) |
|
9 |
Revet |
57o 28,43ʹ N - 08o 05,66ʹ E 57o 27,44ʹ N - 08o 07,20ʹ E 57o 51,77ʹ N - 09o 26,33ʹ E 57o 52,88ʹ N - 09o 25,00ʹ E |
No 1. februāra
|
(1,5 × 49 jūras jūdzes) |
|
10 |
Rabarberen |
57o 47,00ʹ N - 11o 04,00ʹ E 57o 43,00ʹ N - 11o 04,00ʹ E 57o 43,00ʹ N - 11o 09,00ʹ E 57o 47,00ʹ N - 11o 09,00ʹ E |
No 1. februāra
|
Uz austrumiem no Skāgenas (2,7 × 4 jūras jūdzes) |
]
V PIELIKUMS
ZVEJAS ATĻAUJAS
A DAĻA
MAKSIMĀLAIS ZVEJAS ATĻAUJU SKAITS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS
|
Zvejas apgabals |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
|
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62º00ʹN |
pm |
DK |
pm |
pm |
|
DE |
pm |
||||
|
FR |
pm |
||||
|
IE |
pm |
||||
|
NL |
pm |
||||
|
PL |
pm |
||||
|
SE |
pm |
||||
|
Demersālās sugas, uz ziemeļiem no 62º00ʹN |
pm |
DE |
pm |
pm |
|
|
IE |
pm |
||||
|
ES |
pm |
||||
|
FR |
pm |
||||
|
PT |
pm |
||||
|
Nav iedalītas |
pm |
||||
|
Rūpnieciskās sugas, uz dienvidiem no 62º00ʹN |
pm |
DK |
pm |
pm |
|
|
Svalbāras ūdeņi; starptautiskie ūdeņi 1. un 2.b zonā(1) |
Sniega krabju zvejniecība, kurā izmanto ķeramos grozus |
pm |
EE |
pm |
Nepiemēro |
|
ES |
pm |
||||
|
LV |
pm |
||||
|
LT |
pm |
||||
|
PL |
pm |
||||
|
(1) Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Špicbergenas un Lāču salas zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma. |
|||||
B DAĻA
MAKSIMĀLAIS ZVEJAS ATĻAUJU SKAITS
TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
|
Karoga valsts |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
Venecuēla(1)(2) |
Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi) |
pm |
pm |
|
(1) Lai varētu izdot minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp zvejas kuģa īpašnieku, kas piesakās uz zvejas atļauju, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no visām lutjānzivju nozvejām no attiecīgā zvejas kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma telpās. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, kas garantē, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomiskās attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno apstiprināta līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes šo atteikumu paziņo attiecīgajām pusēm un Komisijai un norāda atteikuma iemeslu. (2) Zvejas darbības tiek atļautas uz kalendārā gada pamata. Tomēr zvejas kuģis var zvejas darbības turpināt ilgākais trīs mēnešus pēc sava zvejas atļaujas termiņa beigām ar noteikumu, ka operators: – ir uzsācis zvejas atļaujas atjaunošanas procesu, – ir izpildījis visas līgumsaistības un informācijas paziņošanas pienākumus. Šis pagarinājums beidzas tad, kad stājas spēkā Komisijas lēmums, ar ko piešķir jaunu zvejas atļauju vai paziņo par atteikumu piešķirt jauno zvejas atļauju. |
|||
VI PIELIKUMS
1.Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis (Thunnus thynnus), kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Spānija |
pm |
|
Francija |
pm |
|
Savienība |
pm |
2.Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Spānija |
pm |
|
Francija |
pm(1) |
|
Itālija |
pm |
|
Kipra |
pm(1) |
|
Malta |
pm(1) |
|
Savienība |
pm |
|
(1) Šis skaits var palielināties, ja saskaņā ar šā pielikuma 4. punkta A tabulu riņķvada kuģi aizstāj ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem. |
|
3.Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts audzēšanas vajadzībām aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Horvātija |
pm |
|
Itālija |
pm |
|
Savienība |
pm |
4.Maksimālais skaits katras dalībvalsts zvejas kuģu, kuriem var būt atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis
A tabula
|
Zvejas kuģu skaits(1)(2) |
||||||||
|
Grieķija(3) |
Spānija |
Francija |
Horvātija |
Itālija |
Kipra(4) |
Malta(5) |
Portugāle |
|
|
Riņķvada kuģi(6) |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Āķu jedu kuģi |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Laivas zvejai ar ēsmu |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Rokas āķu rindas |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Traleri |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Mazapjoma zvejas kuģi |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi(7) |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
(1) Saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem skaits šajā tabulā tiks noteikts pēc tam, kad ICCAT būs apstiprinājusi Savienības zvejas, audzēšanas un kapacitātes pārvaldības plānu. (2) Šajā tabulā noteikto skaitu vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības. (3) Viens vidēji liels riņķvada kuģis ir aizstāts ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem. (4) Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un ne vairāk kā trim āķu jedu kuģiem. (5) Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem. (6) Riņķvada kuģu skaits, kas šajā tabulā norādīts individuālām dalībvalstīm, izriet no pārvietojumiem un vēsturiskas tiesības nākotnē nedos. (7) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām). |
||||||||
5. Maksimālais skaits krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts
|
Maksimālais krātiņveida lamatu skaits(1) |
|
|
Dalībvalsts |
Krātiņveida lamatu skaits |
|
Spānija |
pm |
|
Itālija |
pm |
|
Portugāle |
pm |
|
(1) Saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem skaits šajā tabulā tiks pielāgots pēc tam, kad ICCAT būs apstiprinājusi Savienības zvejas, audzēšanas un kapacitātes pārvaldības plānu. |
|
6. Katras dalībvalsts maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
A tabula
|
Maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte(1) |
||
|
Audzētavu skaits |
Kapacitāte (tonnās) |
|
|
Grieķija |
pm |
pm |
|
Spānija |
pm |
pm |
|
Horvātija |
pm |
pm |
|
Itālija |
pm |
pm |
|
Kipra |
pm |
pm |
|
Malta |
pm |
pm |
|
Portugāle |
pm |
pm |
|
(1) Saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem skaits šajā tabulā tiks pielāgots pēc tam, kad ICCAT būs apstiprinājusi Savienības zvejas, audzēšanas un kapacitātes pārvaldības plānu. |
||
7. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts kā mērķsugu zvejot ziemeļu krājuma garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2107 17. pantu
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
|
Īrija |
pm |
|
Spānija |
pm |
|
Francija |
pm |
|
Portugāle |
pm |
8. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuru garums ir vismaz 20 metri un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus)
|
Dalībvalsts |
Riņķvada kuģu maksimālais skaits |
Āķu jedu kuģu maksimālais skaits |
|
Spānija |
pm |
pm |
|
Francija |
pm |
pm |
|
Portugāle |
pm |
pm |
|
Savienība |
pm |
pm |
VII PIELIKUMS
CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS
Ilkņzivju izpētes zvejniecību CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmā no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim ierobežo šādi.
A tabula
Atļauju saņēmušās dalībvalstis, apakšapgabali un maksimālais zvejas kuģu skaits
|
Dalībvalsts |
Apakšapgabals |
Maksimālais kuģu skaits |
|
Spānija |
48.6 |
pm |
|
Spānija |
88.1 |
pm |
|
Spānija |
88.2 |
pm |
B tabula
KPN un piezvejas limiti
Šajā tabulā noteiktās KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas individuāliem CCAMLR locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas līgumslēdzējām pusēm paziņos, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
|
Apakšapgabals |
Reģions |
Sezona |
SSRU vai pētniecības bloki |
Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) uz SSRU vai pētniecības bloku |
Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) uz visu apakšapgabalu(1) |
Piezvejas limits (tonnās) uz SSRU vai pētniecības bloku |
||
|
Rajveidīgās zivis (Rajiformes) |
Makrūrzivis (Macrourus spp.)(2) |
Citas sugas |
||||||
|
48.6 |
Viss apakšapgabals |
No 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim |
48.6_2 |
pm |
pm |
pm |
pm |
pm |
|
48.6_3 |
pm |
pm |
pm |
pm |
||||
|
48.6_4 |
pm |
pm |
pm |
pm |
||||
|
48.6_5 |
pm |
pm |
pm |
pm |
||||
|
88.1 |
Viss apakšapgabals |
No 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 31. augustam |
A, B, C, G(3) (“N70”) |
pm |
pm |
pm |
pm |
pm |
|
G, H, I, J, K(4) (“S70”) |
pm |
pm |
pm |
pm |
||||
|
Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas īpašā pētniecības zona (ĪPZ) |
pm |
pm |
pm |
pm |
||||
|
88.2 |
Viss apakšapgabals |
No 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 31. augustam |
A, B(3) (N70) |
Iekļauts N70 nozvejas limitā 88.1. apakšapgabalā |
Iekļauts N70 piezvejas limitos 88.1. apakšapgabalā |
|||
|
A, B(4) (S70) |
Iekļauts S70 nozvejas limitā 88.1. apakšapgabalā |
Iekļauts S70 piezvejas limitos 88.1. apakšapgabalā |
||||||
|
SSRU_A daļa, kas ietilpst ĪPZ |
Iekļauts ĪPZ nozvejas limitā 88.1. apakšapgabalā |
Iekļauts ĪPZ piezvejas limitos 88.1. apakšapgabalā |
||||||
|
88.2_1 |
pm |
pm |
pm |
pm |
pm |
|||
|
88.2_2 |
pm |
pm |
pm |
pm |
||||
|
88.2_3 |
pm |
pm |
pm |
pm |
||||
|
88.2_4 |
pm |
pm |
pm |
pm |
||||
|
No 2024. gada 14. decembra līdz 2025. gada 31. augustam |
88.2_H |
pm |
pm |
pm |
pm |
pm |
||
|
(1) Mērķsuga ir Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni). Visas nozvejotās Patagonijas ilkņzivis (Dissostichus eleginoides) ieskaita Antarktikas ilkņzivij (Dissostichus mawsoni) noteiktajā kopējā nozvejas limitā. (2) 88.1. apgabalā un SSRU A un B 88.2. apgabalā, ja makrūrzivju (Macrourus spp.) nozveja, ko viens zvejas kuģis jebkuros divos 10 dienu laikposmos (piem., no mēneša 1. dienas līdz 10. dienai, no 11. dienas līdz 20. dienai vai no 21. dienas līdz mēneša pēdējai dienai) guvis jebkurā SSRU, pārsniedz 1500 kg katrā 10 dienu laikposmā un pārsniedz 16 % no ilkņzivju (Dissostichus spp.) nozvejas, ko minētais kuģis guvis minētajā SSRU, šis kuģis zveju minētajā SSRU pārtrauc līdz sezonas beigām. (3) Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz ziemeļiem no 70º dienvidu platuma. (4) Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz dienvidiem no 70º dienvidu platuma. |
||||||||
Papildinājums
A daļa
48.6. pētniecības bloku grupas koordinātas
48.6_2. pētniecības bloka koordinātas
54º00ʹS 01º00ʹE
55º00ʹS 01º00ʹE
55º00ʹS 02º00ʹE
55º30ʹS 02º00ʹE
55º30ʹS 04º00ʹE
56º30ʹS 04º00ʹE
56º30ʹS 07º00ʹE
56º00ʹS 07º00ʹE
56º00ʹS 08º00ʹE
54º00ʹS 08º00ʹE
54º00ʹS 09º00ʹE
53º00ʹS 09º00ʹE
53º00ʹS 03º00ʹE
53º30ʹS 03º00ʹE
53º30ʹS 02º00ʹE
54º00ʹS 02º00ʹE
48.6_3. pētniecības bloka koordinātas
64º30ʹS 01º00ʹE
66º00ʹS 01º00ʹE
66º00ʹS 04º00ʹE
65º00ʹS 04º00ʹE
65º00ʹS 07º00ʹE
64º30ʹS 07º00ʹE
48.6_4. pētniecības bloka koordinātas
68º20ʹS 10º00ʹE
68º20ʹS 13º00ʹE
69º30ʹS 13º00ʹE
69º30ʹS 10º00ʹE
69º45ʹS 10º00ʹE
69º45ʹS 06º00ʹE
69º00ʹS 06º00ʹE
69º00ʹS 10º00ʹE
48.6_5. pētniecības bloka koordinātas
71º00ʹS 15º00ʹW
71º00ʹS 13º00ʹW
70º30ʹS 13º00ʹW
70º30ʹ S 11º00ʹW
70º30ʹS 10º00ʹW
69º30ʹS 10º00ʹW
69º30ʹS 09º00ʹW
70º00ʹ S 09º00ʹW
70º00ʹ S 08º00ʹW
69º30ʹS 08º00ʹW
69º30ʹS 07 00ʹW
70º30ʹS 07º00ʹW
70º30ʹS 10º00ʹW
71º00ʹS 10º00ʹW
71º00ʹS 11º00ʹW
71º30ʹS 11º00ʹW
71º30ʹS 15º00ʹW
88.2. pētniecības bloku grupas koordinātas
88.2_1. pētniecības bloka koordinātas
73º48ʹS 108º00ʹW
73º48ʹS 105º00ʹW
75º00ʹS 105º00ʹW
75º00ʹS 108º00ʹW
88.2_2. pētniecības bloka koordinātas
73º18ʹS 119º00ʹW
73º18ʹS 111º30ʹW
74º12ʹS 111º30ʹW
74º12ʹS 119º00ʹW
88.2_3. pētniecības bloka koordinātas
72º12ʹS 122º00ʹW
70º50ʹS 115º00ʹW
71º42ʹS 115º00ʹW
73º12ʹS 122º00ʹW
88.2_4. pētniecības bloka koordinātas
72º36ʹS 140º00ʹW
72º36ʹS 128º00ʹW
74º42ʹS 128º00ʹW
74º42ʹS 140º00ʹW
Mazapjoma pētniecisko vienību (SSRU) saraksts
|
Reģions |
SSRU |
Robeža |
|
88.1 |
A |
No 60ºS 150ºE uz austrumiem līdz 170ºE, uz dienvidiem līdz 65ºS, uz rietumiem līdz 150ºE, uz ziemeļiem līdz 60ºS |
|
B |
No 60ºS 170ºE uz austrumiem līdz 179ºE, uz dienvidiem līdz 66º40′S, uz rietumiem līdz 170ºE, uz ziemeļiem līdz 60ºS |
|
|
C |
No 60ºS 179ºE uz austrumiem līdz 170ºW, uz dienvidiem līdz 70ºS, uz rietumiem līdz 178ºW, uz ziemeļiem līdz 66º40′S, uz rietumiem līdz 179ºE, uz ziemeļiem līdz 60ºS |
|
|
D |
No 65ºS 150ºE uz austrumiem līdz 160ºE, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150ºE, uz ziemeļiem līdz 65ºS |
|
|
E |
No 65ºS 160ºE uz austrumiem līdz 170ºE, uz dienvidiem līdz 68º30′S, uz rietumiem līdz 160ºE, uz ziemeļiem līdz 65ºS |
|
|
F |
No 68º30′S 160ºE uz austrumiem līdz 170ºE, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160ºE, uz ziemeļiem līdz 68º30′S |
|
|
G |
No 66º40′S 170ºE uz austrumiem līdz 178ºW, uz dienvidiem līdz 70ºS, uz rietumiem līdz 178º50′E, uz dienvidiem līdz 70º50′S, uz rietumiem līdz 170ºE, uz ziemeļiem līdz 66º40′S |
|
|
H |
No 70º50′S 170ºE uz austrumiem līdz 178º50′E, uz dienvidiem līdz 73ºS, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 170ºE, uz ziemeļiem līdz 70º50′S |
|
|
I |
No 70ºS 178º50′E uz austrumiem līdz 170ºW, uz dienvidiem līdz 73ºS, uz rietumiem līdz 178º50′E, uz ziemeļiem līdz 70ºS |
|
|
J |
No 73ºS pie krasta 170ºE tuvumā uz austrumiem līdz 178º50′E, uz dienvidiem līdz 80ºS, uz rietumiem līdz 170ºE, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73ºS |
|
|
K |
No 73ºS 178º50′E uz austrumiem līdz 170ºW, uz dienvidiem līdz 76ºS, uz rietumiem līdz 178º50′E, uz ziemeļiem līdz 73ºS |
|
|
L |
No 76ºS 178º50′E uz austrumiem līdz 170ºW, uz dienvidiem līdz 80ºS, uz rietumiem līdz 178º50′E, uz ziemeļiem līdz 76ºS |
|
|
M |
No 73ºS pie krasta 169º30′E tuvumā uz austrumiem līdz 170ºE, uz dienvidiem līdz 80ºS, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73ºS |
|
|
88.2 |
A |
No 60ºS 170ºW uz austrumiem līdz 160ºW, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170ºW, uz ziemeļiem līdz 60ºS. |
|
B |
No 60ºS 160ºW uz austrumiem līdz 150ºW, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160ºW, uz ziemeļiem līdz 60ºS |
|
|
C |
No 70º50ʹS 150ºW uz austrumiem līdz 140ºW, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150ºW, uz ziemeļiem līdz 70º50ʹS |
|
|
D |
No 70º50ʹS 140ºW uz austrumiem līdz 130ºW, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140ºW, uz ziemeļiem līdz 70º50ʹS |
|
|
E |
No 70º50ʹS 130ºW uz austrumiem līdz 120ºW, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130ºW, uz ziemeļiem līdz 70º50ʹS |
|
|
F |
No 70º50ʹS 120ºW uz austrumiem līdz 110ºW, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120ºW, uz ziemeļiem līdz 70º50ʹS |
|
|
G |
No 70º50ʹS 110ºW uz austrumiem līdz 105ºW, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110ºW, uz ziemeļiem līdz 70º50ʹS |
|
|
H |
No 65ºS 150ºW uz austrumiem līdz 105ºW, uz dienvidiem līdz 70º50ʹS, uz rietumiem līdz 150ºW, uz ziemeļiem līdz 65ºS |
|
|
I |
No 60ºS 150ºW uz austrumiem līdz 105ºW, uz dienvidiem līdz 65ºS, uz rietumiem līdz 150ºW, uz ziemeļiem līdz 60ºS |
|
|
J |
No 60ºS 170ºW uz austrumiem līdz 160ºW, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170ºW, uz ziemeļiem līdz 60ºS. |
|
|
K |
No 60ºS 160ºW uz austrumiem līdz 150ºW, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160ºW, uz ziemeļiem līdz 60ºS |
|
|
L |
No 70º50ʹS 150ºW uz austrumiem līdz 140ºW, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150ºW, uz ziemeļiem līdz 70º50ʹS |
|
|
M |
No 70º50ʹS 140ºW uz austrumiem līdz 130ºW, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140ºW, uz ziemeļiem līdz 70º50ʹS |
B daļa
Paziņojums par nodomu piedalīties
krila (Euphausia superba) zvejniecībā
Vispārīga informācija
Loceklis:
Zvejas sezona:
Kuģa vārds:
Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):
Kuģa pārstrādes jauda dienā (dzīvsvara tonnās):
Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni
Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumu 21-02 (2019).
|
Apakšapgabals/rajons |
Atzīmēt attiecīgās rūtiņas |
|
48.1. |
□ |
|
48.2. |
□ |
|
48.3. |
□ |
|
48.4. |
□ |
|
58.4.1. |
□ |
|
58.4.2. |
□ |
|
Zvejas paņēmiens: |
Atzīmēt attiecīgās rūtiņas |
|
□ Parasta tralēšana |
|
|
□ Nepārtrauktas zvejas sistēma |
|
|
□ Zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi |
|
|
□ Cita metode (precizējiet) |
Produktu veidi un tiešas nozvejotā krila dzīvsvara aplēšanas metodes
|
Produkta veids |
Metodes, pēc kurām tieši aplēš nozvejotā krila dzīvsvaru, ja nepieciešams (skatīt 21-03/B pielikumu)(1) |
|
Veseli saldēti |
|
|
Vārīti |
|
|
Milti |
|
|
Eļļa |
|
|
Cits produkts (precizējiet) |
|
|
(1) Ja 21-03/B pielikumā metode nav minēta, sīki aprakstiet to. |
|
Zvejas rīka konfigurācija
|
Zvejas rīka izmēri |
1. zvejas rīks |
2. zvejas rīks |
Cits zvejas rīks (rīki) |
|||
|
Zvejas rīka atvērums |
||||||
|
Maksimālais vertikālais atvērums (m) |
||||||
|
Maksimālais horizontālais atvērums (m) |
||||||
|
Zvejas rīka atvēruma perimetrs(1) (m) |
||||||
|
Atvēruma laukums (m2) |
||||||
|
Plātnes vidējais linuma acs izmērs(3) (mm) |
Ārējais(2) |
Iekšējais(2) |
Ārējais(2) |
Iekšējais(2) |
Ārējais(2) |
Iekšējais(2) |
|
1. plātne |
||||||
|
2. plātne |
||||||
|
3. plātne |
||||||
|
… |
||||||
|
Pēdējā plātne (āmis) |
||||||
|
(1) Paredzams darba apstākļos. (2) Ārējā linuma acs izmērs un iekšējā linuma acs izmērs, ja izmanto papildu linumu. (3) Nostieptas linuma acs iekšējais izmērs, nolasīts saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru. |
||||||
Zvejas rīka diagrammas (diagrammas)
Attiecībā uz katru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā norādiet relevanto zvejas rīka diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu monitoringa un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīku diagrammās jānorāda šādi parametri.
1. Katras traļa plātnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai varētu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens plūsmu).
2. Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns).
3. Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta).
4. Detalizēta informācija par sloksnēm, ko izmanto tralī (uzbūve, novietojums uz plātnēm, norādīt “nav”, ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt.
Jūras zīdītāju izkļuves ierīce
Ierīces diagramma (diagrammas):
Attiecībā uz katru izmantoto ierīci vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā norādiet relevanto diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.
Sniedziet informāciju par katru izmantoto jūras zīdītāju izkļuves ierīci un arī norādiet, vai tā ir roņu, vaļu vai cita izkļuves ierīce.
Akustisko datu vākšana
Norādiet informāciju par kuģa izmantotajām eholotēm un hidrolokatoriem
|
Veids (piemēram, eholote, hidrolokators) |
|||
|
Ražotājs |
|||
|
Modelis |
|||
|
Devēja frekvences (kHz) |
Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts):
Norādiet, kādi pasākumi tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā iegūt informāciju par krila (Euphausia superba) un citu pelaģisko sugu, piemēram, laternzivju un salpu, izplatību un skaitliskumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).
NORĀDĪJUMI PAR KRILA NOZVEJU
DZĪVSVARA APLĒŠANU
|
Metode |
Formula (kg) |
Parametrs |
|||
|
Apraksts |
Veids |
Aplēšanas metode |
Mērvienība |
||
|
Glabāšanas tvertnes tilpums |
W*L*H*ρ*1000 |
W = tvertnes platums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
|
L = tvertnes garums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
||
|
ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
|
H = krila slāņa dziļums tvertnē |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
m |
||
|
Caurplūdes mērītājs(1) |
V*Fkrill*ρ |
V = krila un ūdens kopējais tilpums |
Iemetienam(1) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
litrs |
|
Fkrill = krila frakcija paraugā |
Iemetienam(1) raksturīgs |
Ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekcija |
– |
||
|
ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
|
Caurplūdes mērītājs(2) |
(V*ρ)–M |
V = krila pastas tilpums |
Iemetienam(1) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
litrs |
|
M = procesā pievienotais ūdens daudzums, kas pārrēķināts masā |
Iemetienam(1) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
||
|
ρ = krila pastas blīvums |
Mainīgs |
Tiešs novērojums |
kg/l |
||
|
Caurplūdes svari |
M*(1–F) |
M = krila un ūdens kopējā masa |
Iemetienam(2) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
|
F = ūdens frakcija paraugā |
Mainīgs |
Ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekcija |
– |
||
|
Bloku paliktnis |
(M–Mtray)*N |
Mtray = tukša paliktņa masa |
Konstants |
Tiešs novērojums pirms zvejošanas |
kg |
|
M = krila un paliktņa (vidējā) kopējā masa |
Mainīgs |
Tiešs novērojums pirms sasaldēšanas (ūdens notecināts) |
kg |
||
|
N = paliktņu skaits |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
– |
||
|
Miltu masas pārrēķins |
Mmeal*MCF |
Mmeal = saražoto miltu masa |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
|
MCF = miltu pārrēķina koeficients |
Mainīgs |
Miltu masas pārrēķināšana nepārstrādāta krila masā |
– |
||
|
Āmja tilpums |
W*H*L*ρ*π/4*1000 |
W = āmja platums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
|
H = āmja augstums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
||
|
ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
|
L = āmja garums |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
m |
||
|
Cita metode |
Precizējiet |
||||
|
(1) Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu. (2) Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par divu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu. |
|||||
Novērošanas pasākumi un to biežums
|
Glabāšanas tvertnes tilpums |
|
|
Zvejas sākumā |
Izmērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ± 0,05 m). |
|
Katru mēnesi(1) |
Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no glabāšanas tvertnes. |
|
Katrā iemetienā |
Izmērīt krila slāņa dziļumu tvertnē (ja starp iemetieniem krilu glabā tvertnē, noteikt dziļuma starpību; precizitāte ± 0,1 m). |
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Caurplūdes mērītājs(1) |
|
|
Pirms zvejas |
Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes). |
|
Biežāk nekā reizi mēnesī(1) |
Tilpumu pārrēķināt masā (ρ), pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no caurplūdes mērītāja. |
|
Katrā iemetienā(2) |
Ņemt paraugu no caurplūdes mērītāja un: |
|
– izmērīt krila un ūdens kopējo tilpumu (piemēram, 10 litri), |
|
|
– pamatojoties uz notecināta krila tilpumu, veikt ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekciju. |
|
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Caurplūdes mērītājs(2) |
|
|
Pirms zvejas |
Nodrošināt, ka abi caurplūdes mērītāji (viens krila produktam un otrs pievienotajam ūdens daudzumam) ir kalibrēti (proti, rāda vienu un to pašu, tiek nolasīti pareizi). |
|
Katru nedēļu(1) |
Aprēķināt krila produkta (malta krila pastas) blīvumu (ρ), nosakot krila produkta masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no attiecīgā caurplūdes mērītāja. |
|
Katrā iemetienā(2) |
Nolasīt abus caurplūdes mērītājus un aprēķināt krila produkta (malta krila pastas) un pievienotā ūdens kopējo tilpumu; tiek pieņemts, ka ūdens blīvums ir 1 kg/l. |
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Caurplūdes svari |
|
|
Pirms zvejas |
Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes). |
|
Katrā iemetienā(2) |
Ņemt paraugu no caurplūdes svariem un: |
|
– noteikt krila un ūdens kopējo masu, |
|
|
– pamatojoties uz notecināta krila masu, veikt ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekciju. |
|
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Bloku paliktnis |
|
|
Pirms zvejas |
Noteikt paliktņa masu (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, noteikt katra veida paliktņu masu; precizitāte ± 0,1 kg). |
|
Katrā iemetienā |
Noteikt krila un paliktņa kopējo masu (precizitāte ± 0,1 kg). |
|
Saskaitīt izmantotos paliktņus (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, saskaitīt katra veida paliktņus). |
|
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Miltu masas pārrēķins |
|
|
Katru mēnesi(1) |
Miltu masu pārrēķināt nepārstrādāta krila masā, pieņemot, ka pārstrādā 1000–5000 kg krila (notecināta krila masa). |
|
Katrā iemetienā |
Noteikt saražoto miltu masu. |
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
Āmja tilpums |
|
|
Zvejas sākumā |
Izmērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ± 0,1 m). |
|
Katru mēnesi(1) |
Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no glabāšanas tvertnes. |
|
Katrā iemetienā |
Izmērīt krilu saturoša āmja garumu (precizitāte ± 0,1 m). |
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
|
|
_________________ (1) Jauns periods sākas, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu. (2) Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu. |
|
VIII PIELIKUMS
IOTC KOMPETENCES APGABALS
1. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Kapacitāte (bruto tilpība) |
|
Spānija |
22 |
61 364 |
|
Francija |
27 |
45 383 |
|
Portugāle |
5 |
1627 |
|
Itālija |
1 |
2137 |
|
Savienība |
55 |
110 511 |
2. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga)
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Kapacitāte (bruto tilpība) |
|
Spānija |
27 |
11 590 |
|
Francija |
41(1) |
7882 |
|
Portugāle |
15 |
6925 |
|
Savienība |
83 |
26 397 |
|
(1) Šajā skaitā nav iekļauti Majotā reģistrētie kuģi; nākotnē to var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu. |
||
3. Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivi un garspuru tunzivi.
4. Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.
IX PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
1. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20º dienvidu platuma atļauts ar āķu jedām zvejot zobenzivi (Xiphias gladius)
|
Spānija |
0 |
|
Savienība |
0 |
2 Maksimālais skaits Savienības riņķvada kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā starp 20º ziemeļu platuma un 20º dienvidu platuma atļauts zvejot tropiskās tunzivis
|
Spānija |
0 |
|
Savienība |
0 |
X PIELIKUMS
SIOFA NOLĪGUMA APGABALS
Savienības zvejas kuģu ikgadējā grunts zvejas piepūle SIOFA nolīguma apgabalā nepārsniedz šādus limitus:
|
Francija |
237 zvejas dienas |
|
Spānija |
2 kuģi |
|
Citas dalībvalstis |
0 |
XI PIELIKUMS
NPFC KONVENCIJAS APGABALS
Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts veikt grunts zveju NPFC konvencijas apgabalā
|
Savienība |
0 |