EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 31.10.2024

COM(2024) 506 final

2024/0285(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko uz 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 1 par kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) (“pamatregula”) nosaka mērķus, kas cita starpā piemērojami, nosakot zvejas iespējas, t. i., nozvejas un zvejas piepūles limitus, un tiecas nodrošināt ES zvejniecību ekoloģisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju. Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši Regulas (ES) 2018/973 2 un (ES) 2019/472 3 , kas izveido Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu daudzgadu plānus, kuros par konkrētiem krājumiem precizēts, kā minētos mērķus sasniegt, izmantojot zvejas iespējas (“Ziemeļjūras daudzgadu plāns” un “rietumu ūdeņu daudzgadu plāns”).

Zvejas iespējas lielākajai daļai krājumu jānosaka katru gadu, bet dažiem krājumiem – reizi divos līdz četros gados.

Daļu zvejas iespēju ES nosaka autonomi, bet citas ir jānosaka daudzpusējās vai divpusējās apspriedēs ar trešām valstīm.

Šā priekšlikuma mērķis ir noteikt zvejas iespējas dažiem šādiem krājumiem:

–krājumi, to vidū dziļūdens krājumi, kuru zvejas iespējas ES nosaka autonomi,

–krājumi, kurus: i) Ziemeļjūrā un ziemeļrietumu ūdeņos pārvalda kopīgi ar Apvienoto Karalisti. Pie tādiem pieder arī šo apgabalu dziļūdens krājumi; ii) Ziemeļjūrā pārvalda kopīgi ar Norvēģiju un Apvienoto Karalisti; iii) Skagerakā / Kategatā pārvalda kopīgi ar Norvēģiju vai iv) pārvalda, apspriežoties Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) piekrastes valstīm,

–krājumi, kurus pārvalda reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), un

–krājumi, kas uzturas trešo valstu ūdeņos.

Virkne zvejas iespēju šajā priekšlikumā atzīmētas ar pm (pro memoria jeb “pielikts atgādinājums”), jo:

–zinātniskais ieteikums par dažiem autonomajiem ES krājumiem priekšlikuma pieņemšanas laikā vēl nebija pieejams vai

–dažus nozvejas limitus un citus pasākumus relevantās RZPO vēl nav paziņojušas, jo to ikgadējās sanāksmes vēl nav notikušas, vai

–kamēr nav noslēgušās daudzpusējās vai divpusējās apspriedes ar dažām trešām valstīm, dati vēl nav pieejami par i) krājumiem, ko pārvalda kopīgi ar trešām valstīm, un ii) zvejas iespējām, kas ir ar trešām valstīm veiktas apmaiņas priekšmets, un iii) krājumiem, kas uzturas trešo valstu ūdeņos.

Zvejas iespēju noteikšanā izmantotā pieeja

Zvejas iespējas noteiktas, saskanīgi ar pamatregulas 16. panta 4. punktu atsaucoties uz KZP mērķiem un uz Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu daudzgadu plāniem.

Komisija katru gadu publicē paziņojumu, kurā, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, sniedz pārskatu par krājumu stāvokli un izskaidro pieeju, ko tā izmantojusi zvejas iespēju noteikšanā. Jaunākais ikgadējais paziņojums ir “Ilgtspējīga zveja Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2025. gada ievirzes” (COM(2024) 235 final).

Komisijas ierosināto zvejas iespēju pamatā ir zinātniskie ieteikumi, un tās ir saskanīgas ar ikgadējā paziņojumā izklāstīto pieeju.

Laikā no 2024. gada 31. maija līdz 30. jūnijam Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) pēc Komisijas lūguma sniedza gada vai daudzgadu zinātniskos ieteikumus 4 par vairākiem autonomajiem ES krājumiem, uz kuriem attiecas šis priekšlikums.

ICES zinātniskie ieteikumi būtībā ir atkarīgi no datiem:

–i) ja par krājumu ir pieejamas visaptverošas datu kopas, kas ļauj veikt pilnīgus analītiskus vecuma/garuma sadalījuma novērtējumus, ICES sagatavo krājuma apjoma aplēses un prognozes par to, kā dažādi izmantošanas scenāriji šo krājuma apjomu ietekmētu (nozvejas scenāriju tabulas). Uz šā pamata ICES aplēš, kādi zvejas iespēju pielāgojumi ļaus krājumam sasniegt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY);

–ii) ja datu par krājumu nav tik daudz, ICES negatavo nozvejas scenārijus, bet nosaka ilgāka termiņa tendences attiecībā uz krājuma papildināšanos, biomasu un zvejas izraisīto mirstību. Uz šā pamata ICES ar MSY saskanīgas zvejas iespējas aplēš, vadoties pēc MSY tuvinājumiem, un

–iii) ja datu par krājumu ir caurmērā maz, ICES ieteikumus par zvejas iespēju apjomu sniedz, izmantojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un pielieto noteiktu metodiku 5 . Ja pieejamo datu ir salīdzinoši vairāk, krājuma stāvokli ICES novērtē pēc krājuma papildināšanās, biomasas un zvejas izraisītās mirstības ilgtermiņa tendencēm, bet neaplēš MSY tuvinājumus. Ja pieejamo datu ir salīdzinoši mazāk, krājuma stāvokli ICES novērtē pēc nozveju vai izkrāvumu tendencēm.

ICES novērtējums par i) vai ii) punktā minētu krājumu tiek saukts par analītisku novērtējumu, bet pats ieteikums – par MSY ieteikumu, savukārt iii) punktā minēta krājuma novērtējumu dēvē par piesardzīgu novērtējumu, bet ieteikumu – par piesardzīgu ieteikumu.

Ieteikumus par i) punktā minētajiem krājumiem ICES publicē katru gadu. Par ii) un iii) punktā minētajiem krājumiem ne krājuma novērtējumu, ne ieteikumu ICES tik bieži negatavo. Šādu ii) un iii) punktā minētu krājumu gadījumā ICES drīzāk novērtēs ilgāka termiņa tendences. Tāpēc ICES uzskata, ka novērtētais krājuma stāvoklis ieteikuma periodā būtiski nemainīsies. Šādu krājumu gadījumā ICES publicētais ieteikums uz visu ieteikuma periodu paliek labākais pieejamais zinātniskais ieteikums. Attiecībā uz autonomajiem ES krājumiem, par kuriem ICES publicē ieteikumu, kas ir derīgs vairākus gadus, Komisija ierosina noteikt gada kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN), kuras aptver visu ieteikuma periodu, t. i., divu gadu laikposmu (daudzgadu KPN).

Savienībai pieejamās zvejas iespējas dalībvalstīm tiek sadalītas saskanīgi ar pamatregulas 16. panta 1. punktu par relatīvās stabilitātes principu.

Zvejas iespējas, kuras tiks ierosinātas vēlāk

Zvejas iespējas attiecībā uz autonomiem ES krājumiem, par kuriem zinātniskā ieteikuma vēl nav, šajā priekšlikumā ir atzīmētas ar pm un, tiklīdz minētais zinātniskais ieteikums kļūs pieejams, tiks ierosinātas saskanīgi ar ikgadējā paziņojumā izklāstīto pieeju. Tiklīdz zinātniskais ieteikums būs kļuvis pieejams, šis priekšlikums tiks atbilstoši atjaunināts ar neoficiāliem Komisijas dienestu dokumentiem.

Līdzīgā kārtā zvejas iespējas par dažiem citiem krājumiem tiks ierosinātas atbilstoši pašlaik vēl turpinošos ES un trešo valstu apspriežu un vēl nenotikušo RZPO ikgadējo sanāksmju iznākumam. Attiecībā uz minētajām apspriedēm un RZPO ikgadējām sanāksmēm Komisija ierosina un Padome pieņem ES nostāju, kas ES vārdā paužama saskaņā ar minētajā ikgadējā paziņojumā izklāstīto pieeju. Attiecībā uz kopīgo krājumu divpusēju apspriešanu ar Apvienoto Karalisti un attiecībā uz RZPO ikgadējām sanāksmēm Komisija ierosina un Padome pieņem daudzgadu nostājas specifikācijas 6 .

Kamēr apspriešanās vēl turpinās un dažu RZPO ikgadējās sanāksmes vēl nav notikušas vai zinātniskie ieteikumi vēl nav pieejami, šajā priekšlikumā kvadrātiekavās dots relevanto Padomes Regulas (ES) 2024/257 7 apsvērumu un noteikumu teksts un zvejas iespējas atzīmētas ar pm.

Kad apspriešanās ar trešām valstīm būs beigusies, relevanto RZPO ikgadējās sanāksmes – notikušas vai būs kļuvuši pieejami zinātniskie ieteikumi, šis priekšlikums tiks atjaunināts, izmantojot neoficiālus Komisijas dienestu dokumentus. 

Izkraušanas pienākums

Saskaņā ar pamatregulas 15. pantu izkraušanas pienākums kopš 2019. gada 1. janvāra attiecas uz visiem krājumiem, kuriem noteikti nozvejas limiti, un tas nozīmē, ka visas nozvejas būtu jāpaceļ un jāpatur uz zvejas kuģiem, jāreģistrē, jāizkrauj un attiecīgā gadījumā jāieskaita kvotās. Tomēr izkraušanas pienākuma sakarā pamatregula paredz dažus atbrīvojumus. Pamatojoties uz dalībvalstu kopīgajiem ieteikumiem, Komisija ir pieņēmusi deleģētās regulas, ar kurām nosaka izkraušanas pienākuma īstenošanas kārtību dažās zvejniecībās un pieļauj ar de minimis vai augstas izdzīvotības atbrīvojumiem pamatotus izmetumus.

Kopš izkraušanas pienākuma ieviešanas zvejas iespējām saskanīgi ar pamatregulas 16. panta 2. punktu ir jāatspoguļo pāreja no izkrautā apjoma uz nozvejoto apjomu, jo izmetumi principā vairs nav atļauti.

Ņemot vērā izkraušanas pienākuma piemērošanu, Komisija KPN ierosina, pamatojoties uz ICES ieteikumu par nozvejām. Ierosinātajās ES kvotās ņemti vērā izmetumi, kurus veiks uz noteikto atbrīvojumu pamata; šie daudzumi netiks izkrauti un ieskaitīti kvotās, tāpēc tie no ES kvotām ir atvilkti. Kamēr minētie daudzumi vēl nav aprēķināti, ES kvotas šajā priekšlikumā atzīmētas ar pm. Turklāt, ja ICES ieteikums kādam krājumam norāda vienīgi izkrāvumu apjomu, Komisija KPN ierosina uz šā ieteikuma pamata.

Ikgadējā elastība

Jāņem vērā arī saiknes starp pamatregulu un Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 8 , kuras 3. un 4. pants ikgadēju elastību paredz tiklab ar piesardzīgu, kā ar analītisku pieeju noteiktajām krājumu kvotām. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, ir jānolemj, uz kuriem krājumiem minētās regulas 3. un 4. pants neattiecas, un lēmuma pieņemšanā jo īpaši jāpamatojas uz krājumu bioloģisko stāvokli. Komisija ierosina Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. panta paredzēto ikgadējo elastību nepiemērot attiecībā uz analītiski novērtētiem krājumiem, kuru biomasa ir mazāka par Blim 9 , un piesardzīgi novērtētiem krājumiem, kuru sakarā ICES iesaka vai nu nulles nozvejas, vai specializētās zvejniecības apturēšanu.

Pamatregulas 15. panta 9. punktā ir paredzēts vēl cits ikgadējas kvotu elastības mehānisms. Tomēr, lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu KZP mērķu sasniegšanu, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pants un pamatregulas 15. panta 9. punkts nebūtu jāpiemēro kumulatīvi.

Arī pamatregulas 15. panta 9. punkta kvotām rezervētā ikgadējā elastība nebūtu jāpiemēro, ja tas apdraudētu KZP mērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz i) analītiski novērtētiem krājumiem, kuru biomasa ir mazāka par Blim un kuru gadījumā tiks atļauta tikai piezveja vai zinātniskās zvejniecības, un ii) piesardzīgi novērtētiem krājumiem, kuru gadījumā tiks atļautas tikai zinātniskās zvejniecības. Turklāt ikgadējā elastība nebūtu jāpiemēro attiecībā uz krājumiem, kuru gadījumā ES un relevantā trešā valsts (valstis) nav vienojušās par tās piemērošanu vai (krājumu bioloģiskā stāvokļa dēļ) ir vienojušās par tās nepiemērošanu.

Atpūtas zvejniecības

Ja ievērojamu kāda krājuma kopējo nozveju daļu gūst atpūtas zvejniecībās, to ietekme uz attiecīgo krājumu var būt būtiska. Tāpēc šādu krājumu gadījumā ir lietderīgi ņemt vērā visas darbības, kas varētu ietekmēt attiecīgā krājuma stāvokli, un nešķirot, vai to konteksts ir komerciāls vai rekreatīvs. Lai sasniegtu KZP mērķus un attiecīgā gadījumā izpildītu Ziemeļjūras daudzgadu plāna 10. panta 4. punktu un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 11. pantu, Komisija ierosina pasākumus arī par atpūtas zvejniecībām, to vidū tādām, kas darbojas no krasta.

Ierosinātās zvejas iespējas ar skaidrojumu

ES autonomie krājumi

ES autonomie dziļūdens zivju krājumi

Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 36. pielikuma F tabulā uzskaitītie krājumi

Papildus iepriekš izklāstītajam Komisija ierosina dažu tādu krājumu zvejas iespējas, kas uzskaitīti 36. pielikuma F tabulā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses 23   (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”). Minētajā pielikumā uzskaitītie krājumi ir tādi, kas uzturas tikai vienas Puses ūdeņos.

Zutis

ICES ieteikums ir par visu zuša (Anguilla anguilla) dabiskās izplatības areālu, kas ietver Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu un Vidusjūru. Ņemot vērā zuša kritisko stāvokli, ICES:

–i) pēdējās divās desmitgadēs konsekventi ieteikusi zuša antropogēno mirstību visā šīs sugas dabiskajā areālā saglabāt pēc iespējas tuvāku nullei;

–ii) 2023. gada novembrī ieteica 25 , ka, piemērojot piesardzīgu pieeju, 2024. gadā zuša nozvejām visu veidu dzīvotnēs vajadzētu būt nullei. Tas attiecas gan uz atpūtas, gan uz komerciālajām nozvejām un ietver stikla zušu nozvejas, ko izmanto krājumu atjaunošanas un akvakultūras vajadzībām;

–iii) 2022. gada 30. maija ieteikumā 26 atzīmēja, ka, neraugoties uz dalībvalstu pūliņiem, kopumā nav panākts progress, kas ļautu, izpildot Padomes Regulas (EK) Nr. 1100/2007 27 2. panta 4. punktu, līdz jūrai nokļuvušo sudrabzušu biomasas apjomu visā ES noturēt 40 % līmenī. Turklāt ICES ieteica saglabāšanas centienus vērst galvenokārt uz tiem pasākumiem, kuri pēc definīcijas spēj ar lielu varbūtību samazināt zušu mirstību un atvieglot to nokļūšanu līdz jūrai.

ICES 2025. gada ieteikums tiks publicēts 2024. gada 1. novembrī.

Attiecībā uz ES jūras ūdeņiem un iesāļūdeņiem Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ikgadējās zvejas iespēju regulas 2018.–2022. gadā bija noteikušas trīs secīgus mēnešus ilgu zuša zvejas aizlieguma periodu. Padomes Regula (ES) 2023/194 28 šo zvejas aizlieguma periodu, kas piemērojams visām zuša zvejas darbībām ES jūras ūdeņos un iesāļūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, pagarināja līdz sešiem mēnešiem. Turklāt Regula (ES) 2023/194 minētajos ūdeņos pilnībā aizliedza zuša atpūtas zvejniecības. Padomes Regula (ES) 2024/257 29 šos pasākumus paturēja spēkā un, lai no Baltijas jūras uz Ziemeļjūru migrējošajam sudrabzutim nodrošinātu faktisku aizsardzību, prasīja, lai ICES 3. apakšapgabala piekrastes dalībvalstis, proti, Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija, vienojas par faktiskiem sudrabzuša zvejas aizlieguma periodiem. Bez tam Regula (ES) 2024/257 precizēja, ar kādiem nosacījumiem var piemērot atkāpi, kas ļauj zuša zvejniecību darbību ierobežotā apmērā turpināt arī zuša migrācijas perioda laikā.

Tā kā zuša stāvoklis joprojām ir kritisks, Regulas (ES) 2024/257 pasākumus, kas noteikti attiecībā uz zuti, Komisija ierosina paturēt spēkā arī 2025. gadā. Šis priekšlikums vēl tiks atjaunināts, kad ICES būs publicējusi savu 2025. gada zinātnisko ieteikumu par zuti Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un Vidusjūrā.

•Saskanība ar pašreizējiem konkrētās rīcībpolitikas noteikumiem

Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar pamatregulas un Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu daudzgadu plānu mērķiem un noteikumiem.

•Saskanība ar citām ES rīcībpolitikām

Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar citām ES rīcībpolitikām, konkrētāk, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK 30 (“Jūras stratēģijas pamatdirektīva”), un to mērķis ir palīdzēt sasniegt labu vides stāvokli, it īpaši attiecībā uz 3. raksturlielumu, kas prasa, lai visas komerciāli izmantoto zivju un gliemeņu populācijas būtu drošās bioloģiskās robežās.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punkts.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikums ir ekskluzīvā ES kompetencē, uz kuru norādīts LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums dalībvalstīm zvejas iespējas iedala saskanīgi ar pamatregulas un Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu daudzgadu plānu mērķiem un noteikumiem un dažu jau notikušo RZPO ikgadējo sanāksmju rezultātiem. Tātad zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un pie iespējas ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos apsvērumus jauktu sugu zvejniecībās.

Saskaņā ar pamatregulas 16. panta 6. un 7. punktu un 17. pantu dalībvalstis pašas izlemj, kā tām pieejamās zvejas iespējas sava karoga zvejas kuģiem tālāk sadalāmas pēc noteiktiem minēto pantu kritērijiem. Tāpēc dalībvalstīm ir vajadzīgā rīcības brīvība tām iedalīto kvotu tālākā sadalīšanā atbilstoši sociālajam/ekonomiskajam modelim, kādu tās vislabprātāk izvēlas, lai pieejamās zvejas iespējas izmantotu.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Par vispiemērotāko instrumentu tiek uzskatīta regula, jo tā ļauj noteikt prasības, kas ir tieši piemērojamas dalībvalstīm un relevantajiem ekonomikas dalībniekiem. Tas turklāt palīdzēs nodrošināt prasību ieviešanu savlaicīgā un saskaņotā veidā un tādējādi dos lielāku juridisko noteiktību.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

a)Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Ar ieinteresētajām personām Komisija konsultatīvo padomju satvarā apspriedusies, pamatodamās uz savu ikgadējo paziņojumu “Ilgtspējīga zveja Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2025. gada ievirzes”.

b)Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Ieinteresēto personu atsauksmes par iepriekšminēto ikgadējo paziņojumu atspoguļo viedokļus par Komisijas veikto resursu stāvokļa izvērtējumu un pieņemto pārvaldības lēmumu pareizību. Minētās atsauksmes Komisija ir ņēmusi vērā šā priekšlikuma izstrādē.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

ICES ekspertu grupas un lēmējstruktūras ir izstrādājušas ICES zinātnisko ieteikumu sniegšanas satvaru. ICES zinātniskie ieteikumi pamatojas uz minēto satvaru un atbilstoši Komisijas prasītajam ir saskanīgi ar pamatregulas un Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu daudzgadu plānu mērķiem un noteikumiem.

Viens no KZP mērķiem ir atjaunot un uzturēt krājumus tā, lai tie spētu nodrošināt MSY. Tas ir nepārprotami iestrādāts pamatregulas 2. panta 2. punktā, kurā teikts, ka šo mērķi “sasniedz (..) līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem”.

Zvejas iespējas specializētajā zvejā apgūstamiem Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu krājumiem 31 , par kuriem ir sniegts MSY ieteikums, jānosaka, pamatojoties uz relevantajiem daudzgadu plāniem, kuros noteikts, kāds zvejas izraisītas zivju mirstības diapazons ļauj sasniegt MSY (“FMSY diapazons”), tātad piedāvāta zināma elastība ar īpašiem nosacījumiem. Komisija ICES lūgusi sniegt zinātnisku ieteikumu, ko varētu izmantot elastības īstenošanai un arī tādēļ, lai novērtētu, vai minētās elastības izmantošanas nosacījumi ir izpildīti. FMSY diapazona augstākās vērtības KPN noteikšanā var izmantot tad, ja attiecīgā krājuma biomasa ir lielāka par MSY Btrigger, un tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai zinātniskiem pierādījumiem, tas vajadzīgs, lai:

–sasniegtu mērķus, kas relevantajā daudzgadu plānā noteikti attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām, vai

–novērstu smagu kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai

–mazinātu izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Ja krājuma biomasa ir mazāka par MSY Btrigger, zvejas iespēju apjoms būtu jānosaka tāds, kāds atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš proporcionāli samazināts, lai ņemtu vērā biomasas kritumu.

Tāpēc šajā priekšlikumā izmantots MSY ieteikums, ja tāds ir pieejams. Ja saskanīgi ar KZP mērķiem KPN tiek ierosinātas, pamatojoties uz MSY ieteikumu, tās atbilst apjomam, kāds saskaņā ar minēto ieteikumu spētu nodrošināt MSY sasniegšanu. Šī pieeja ir saskaņā ar principiem, kas izklāstīti ikgadējā paziņojumā “Ilgtspējīga zveja Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2025. gada ievirzes”.

Izpildot Ziemeļjūras daudzgadu plāna 4. panta 6. punktu un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 4. panta 7. punktu, mērķkrājumu zvejas iespējas būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka varbūtība, ar kādu krājuma biomasa varētu kļūt mazāka par Blim, ir mazāka par 5 %. Ja ir pieejams MSY ieteikums, ICES tajā var šādas īstermiņa varbūtības norādīt. Lai nodrošinātu minētās varbūtības piepildīšanos, var būt attiecīgi jāsamazina mērķkrājuma apzvejošanas izraisītā zivju mirstība vai arī jāaptur specializētā zvejniecība.

Attiecībā uz specializētajā zvejā apgūstamiem krājumiem, par kuriem pieejamie dati ir ierobežoti, ICES zinātniskais ieteikums sniedz kvantitatīvi izteiktus norādījumus par nozvejām, un tie ir izmantoti, lai noteiktu ierosināto KPN apjomu.

Arī piezvejā apgūstamu Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu krājumu zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz relevantajiem daudzgadu plāniem. Piezvejas krājumu KPN tiek ierosinātas, pamatojoties uz MSY ieteikumu, ja tāds ir pieejams. Izpildot Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu daudzgadu plānu 5. panta 3. punktu un pamatregulas 16. panta 4. punktu, lasītu saistībā ar tās 2. panta 1. punktu un 5. punkta c) un f) apakšpunktu, piezvejas krājumu zvejas iespēju noteikšanā būtu jāņem vērā arī jauktu sugu zvejniecību apsvērumi.

Attiecībā uz piezvejā apgūstamiem krājumiem, par kuriem pieejamie dati ir ierobežoti, KPN tiek ierosinātas, pamatojoties uz ICES zinātniskajā ieteikumā sniegtajiem kvantitatīvi izteiktajiem norādījumiem par nozvejām.

•Ietekmes novērtējums

Zvejas iespēju regulas tvērumu nosaka LESD 43. panta 3. punkts.

Šā priekšlikuma mērķis ir nepieļaut īstermiņa pieeju, priekšroku dodot noturīgai ilgtspējai. Ņemtas vērā ieinteresēto personu un konsultatīvo padomju iniciatīvas, ja ICES par tām atsaukusies labvēlīgi. Komisijas KZP reformas priekšlikums pamatojās uz ietekmes novērtējumu (SEC(2011) 891), kurā teikts, ka MSY sasniegšana ir vidiskās, ekonomiskās un sociālās ilgtspējas priekšnoteikums, tomēr minētos trīs mērķus nevar sasniegt katru atsevišķi.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas.

•Pamattiesības

Priekšlikumā ir ņemtas vērā pamattiesības, konkrēti tās, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums budžetu neietekmē.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

2024/0285 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko uz 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 33 (“pamatregula”) 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Saskaņā ar pamatregulas 16. panta 1. punktu zvejas iespējas būtu dalībvalstīm jāiedala tā, lai ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistītajām katras dalībvalsts zvejas darbībām nodrošinātu relatīvu stabilitāti.

(2)Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 3. pantu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus, kas izteikti apspriežoties.

(3)Saskaņā ar pamatregulas 15. pantu izkraušanas pienākums kopš 2019. gada 1. janvāra ar dažiem atbrīvojumiem attiecas uz visiem krājumiem, kuriem noteikti nozvejas limiti. Pamatojoties uz dalībvalstu kopīgajiem ieteikumiem un izpildot pamatregulas 15. pantu, Komisija ir pieņēmusi deleģētos aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā izkraušanas pienākums īstenojams konkrētās zvejniecībās.

(4)Nosakot zvejas iespējas krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāņem vērā tas, ka izmešana principā vairs nav atļauta. Tāpēc tās būtu jānosaka, pamatojoties uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumā norādīto kopējo nozveju apjomu. Daudzumi, kurus, atbrīvotus no izkraušanas pienākuma, drīkst turpināt izmest, no minētajā ieteikumā norādītā kopējā nozveju apjoma būtu jāatvelk. Turklāt zvejas iespējas krājumiem, par kuriem ICES savā ieteikumā norādījusi vienīgi izkrāvumu apjomu, būtu jānosaka uz minētā ieteikuma pamata.

(5)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/973 34 ir izveidots daudzgadu plāns Ziemeļjūrai (“Ziemeļjūras daudzgadu plāns”), bet ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/472 35  – daudzgadu plāns rietumu ūdeņiem (“rietumu ūdeņu daudzgadu plāns”). Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu daudzgadu plāni nosaka attiecīgo krājumu ilgtermiņa pārvaldībai vajadzīgos mērķrādītājus un pasākumus. Zvejas iespējas attiecībā uz minēto regulu 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem krājumiem (“mērķkrājumi”) būtu jānosaka atbilstoši zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju diapazonam, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu jeb MSY (“FMSY diapazoni”), vai vēl mazākas, kā arī saskanīgas ar minētajās regulās paredzētajiem aizsardzības pasākumiem. FMSY diapazoni ir noteikti relevantajos ICES ieteikumos. Ja atbilstoša zinātniskā informācija nav pieejama, minētajās regulās uzskaitīto mērķkrājumu vai to 1. panta 4. punktā minēto krājumu (“piezvejas krājumi”) zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētajās regulās izklāstīto piesardzīgo pieeju.

(6)Izpildot Ziemeļjūras daudzgadu plāna 4. panta 6. punktu un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 4. panta 7. punktu, mērķkrājumu zvejas iespējas būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka varbūtība, ar kādu krājuma biomasa varētu kļūt mazāka par biomasas limita references rādītāju (Blim) 36 , ir mazāka par 5 %.

(7)Saskaņā ar Ziemeļjūras daudzgadu plāna 7. pantu un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 8. pantu tad, ja zinātniskajā ieteikumā par kādu no mērķkrājumiem teikts, ka i) krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par MSY Btrigger 37 , ir jāveic korektīvie pasākumi, proti, zvejas iespēju apjoms būtu jānosaka atbilstošs zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš proporcionāli samazināts, lai ņemtu vērā biomasas kritumu, un tad, ja teikts, ka ii) krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par Blim, ir jāveic vēl citi korektīvie pasākumi, kas nodrošina to, ka attiecīgais krājums ātri sasniedz un pārsniedz apjomu, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrētāk, minētie korektīvie pasākumi var ietvert attiecīgā krājuma specializētās zvejniecības apturēšanu un prasīt šā krājuma vai citu minētās zvejniecības apzvejoto krājumu zvejas iespējas atbilstoši samazināt.

(8)Ir daži tādi krājumi, kuru gadījumā ICES iesaka nulles apjoma vai mazas nozvejas vai prognozē, ka par 5 % mazāku varbūtību, ka biomasas apjoms varētu kļūt mazāks par Blim, i) iespējams panākt tikai ar mazām nozvejām, ii) iespējams panākt tikai ar nulles apjoma nozvejām vai iii) nav iespējams panākt pat ar nulles apjoma nozvejām. Tomēr, ja minēto krājumu KPN tiktu noteiktas ICES ieteiktajos apjomos, pienākums izkraut visas nozvejas, arī piezvejas, kas no minētajiem krājumiem gūtas jauktu sugu zvejniecībās, izraisītu tā dēvēto kritiskās sugas parādību. Kritiskā suga ir suga, kurai kvotas (vairs) nav, bet kura var likt vienam vai vairākiem zvejas kuģiem pārtraukt zveju, pat ja tiem joprojām ir neizmantota citas sugas kvota. Izpildot Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu daudzgadu plānu 5. panta 3. punktu un pamatregulas 16. panta 4. punktu, lasītu saistībā ar minētās regulas 2. panta 1. punktu un 5. punkta c) un f) apakšpunktu, un lai panāktu līdzsvaru starp zvejniecību darbības turpināšanu, kas aiztaupīs pretējā gadījumā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību panākt minēto krājumu labu bioloģisko stāvokli un ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus apzvejot MSY apjomā, ir lietderīgi no minētajiem krājumiem gūtām piezvejām noteikt īpašas KPN. Šo piezveju KPN būtu jānosaka apjomā, kas minētajos krājumos nodrošina zivju mirstības samazināšanos un/vai biomasas apjoma stabilitāti un rosina uzlabot selektivitāti un nepieļaut piezveju gūšanu. Lai samazinātu nozvejas no krājumiem, kuriem noteiktas piezvejas KPN, zvejniecībās, kas minētos krājumus izmanto, zvejas iespējas būtu jānosaka apjomā, kurš palīdz jutīgo krājumu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim.

(9)Lai jauktu sugu zvejniecībās pēc iespējas garantētu zvejas iespēju izmantošanu saskaņā ar pamatregulas 16. panta 2. punktu, ir lietderīgi izveidot kvotu apmaiņas rezervi tām dalībvalstīm, kurām nav kvotu, ar ko nosegt nenovēršamās piezvejas.

(10)Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 16. panta 4. punktu tādu krājumu gadījumā, uz kuriem Ziemeļjūras daudzgadu plāns vai rietumu ūdeņu daudzgadu plāns neattiecas, un ja ir pieejama atbilstoša zinātniskā informācija, zvejas iespējas būtu jānosaka saskanīgas ar zvejas izraisīto mirstību, kas spēj nodrošināt MSY, bet ja atbilstoša zinātniskā informācija nav pieejama, zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā definēto piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(11)Dažiem krājumiem ICES ieteikums ir derīgs vairākus gadus un uz visu ieteikuma periodu paliek labākais pieejamais zinātniskais ieteikums. Šādos gadījumos ikgadējās KPN būtu jānosaka uzreiz uz visu ieteikuma periodu (“daudzgadu KPN”). Tomēr būtu jānodrošina, ka tad, ja minētajā periodā kļūst pieejams jauns ICES ieteikums, daudzgadu KPN ir saskanīga arī ar jauno ieteikumu. Turklāt būtu jānodrošina, ka ikgadējie atvilkumi, kurus no ieteikumā norādītā kopējo nozveju apjoma izdara, lai ņemtu vērā atbrīvojumus no izkraušanas pienākuma, saglabā saskanību ar pieejamajiem datiem.

(12)Saskaņā ar ICES 2025. gada ieteikumu gaidāms, ka 2024. gadā Eiropas labraka (Dicentrarchus labrax) biomasa ICES 8.a un 8.b rajonā turpinās kristies un, kaut arī lielāka par MSY Blim, tā saglabāsies mazāka par Btrigger. Tāpēc saskanīgi ar rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 8. panta 1. punktu Francijai un Spānijai, kad tās nosaka savas minētā krājuma komerciālo zvejniecību kvotas, kopīgi jānodrošina, ka komerciālo izkrāvumu, komerciālo izmetumu, atpūtas izkrāvumu un atpūtas izmetumu summa ir mazāka par FMSY punktvērtību 38 , kas noteikta attiecībā uz kopējiem ieguves apjomiem, kuri proporcionāli samazināti, lai ņemtu vērā biomasas samazinājumu. Lai Komisija varētu uzraudzīt pamatregulas un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna mērķu un noteikumu piemērošanas pareizību, dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai informācija par minētajām kvotām.

(13)Papildu pasākumi, kas ICES 8.a un 8.b rajonā veikti attiecībā uz Eiropas labraka atpūtas zvejniecībām, būtu jāpatur spēkā, jo atpūtas zvejniecības būtiski ietekmē minētā krājuma biomasu, bet biomasa ir samazinājusies.

(14)Ir daži krājumi, kuru gadījumā ICES iesaka ļoti mazas nozvejas. Tomēr, ja KPN minētajiem krājumiem tiktu noteiktas tādā apjomā, pienākums izkraut visas nozvejas, arī piezvejas, kas no minētajiem krājumiem gūtas jauktu sugu zvejniecībās, izraisītu tā dēvēto kritiskās sugas parādību un novestu pie dažu zvejniecību priekšlaicīgas slēgšanas. Izpildot Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu daudzgadu plānu 5. panta 3. punktu un pamatregulas 16. panta 4. punktu, lasītu saistībā ar minētās regulas 2. panta 1. punktu un 5. punkta c) un f) apakšpunktu, un lai panāktu līdzsvaru starp zvejniecību darbības turpināšanu, kas aiztaupīs pretējā gadījumā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību panākt, lai minētie krājumi būtu labā stāvoklī, kā arī ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus apzvejot MSY apjomā, ir lietderīgi no minētajiem krājumiem gūtām piezvejām noteikt īpašas KPN. Minētās piezvejas KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pierādījumiem par to, ka KPN noteikšana ICES ieteiktajā apjomā izraisītu tiklab priekšlaicīgu vienas vai vairāku zvejniecību slēgšanu kā potenciāli smagas sociālekonomiskās sekas. Turklāt minētās piezvejas KPN būtu jānosaka tādā apjomā, kas i) vājina kritiskās sugas parādību un samazina dažu zvejniecību priekšlaicīgas slēgšanas risku, ii) samazina saistīto sociālekonomisko ietekmi un iii) minētajos krājumos samazina zvejas izraisīto zivju mirstību un/vai nodrošina, ka to biomasa saglabājas stabila, un iv) stimulē selektivitātes uzlabošanu un minēto krājumu piezvejas novēršanu.

(15)[Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu pollaka atpūtas nozvejas ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā nav maznozīmīgas. Tāpēc šajos apgabalos ir lietderīgi paturēt spēkā pollaka atpūtas zvejniecībai noteiktos limitus. Lai aizsargātu nārsta vietas un ierobežotu mazuļu nozvejas, no 1. janvāra līdz 30. aprīlim atpūtas zvejniecībās nedrīkst nozvejot un paturēt nevienu pollaka īpatni, savukārt gada atlikušajā daļā tie varētu būt ne vairāk kā divi īpatņi.]

(16)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti, kad ICES būs publicējusi savu 2025. gada zinātnisko ieteikumu par zuti.] [2022. gada maijā ICES atzīmēja, ka, neraugoties uz dalībvalstu pūliņiem atjaunot zuša (Anguilla anguilla) krājumus, kopumā nav panākts progress, kas ļautu līdz jūrai nokļuvušo sudrabzušu biomasas apjomu visā Savienībā noturēt 40 % līmenī, kā tas prasīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1100/2007 39 2. panta 4. punktā, un ka nav novēroti skaidri izteikti zvejas izraisītas mirstības modeļi. 2023. gada novembrī ICES atkārtoti ieteica, ka tad, kad tiek piemērota piesardzīga pieeja, zuša nozveju apjomam visu veidu dzīvotnēs, visos zuša dzīves posmos un visā tā dabiskās izplatības areālā, kurš ietver Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu un Vidusjūru, vajadzētu būt nullei. Tas attiecas gan uz atpūtas, gan uz komerciālajām nozvejām un ietver stikla zušu nozvejas, ko izmanto krājumu atjaunošanas un akvakultūras vajadzībām.]

(17)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti, kad ICES būs publicējusi savu 2025. gada zinātnisko ieteikumu par zuti.] [Padomes Regula (ES) 2023/194 40 līdz sešiem mēnešiem pagarināja zvejas aizlieguma periodu, kas piemērojams visām komerciālajām zuša zvejas darbībām Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Minētajos ūdeņos regula aizliedza arī jebkādas atpūtas zvejniecības, kurās iegūst zuti. Tika uzskatīts, ka sešus mēnešus ilgs zvejas aizlieguma periods krājumus aizsargās labāk, nekā to spējuši līdz 2022. gadam īstenotie Savienības un nacionālie pasākumi. Bez tam tika uzskatīts, ka ilgāks zvejas aizlieguma periods palīdzēs tuvināties Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. panta 4. punkta mērķim, proti, panākt, lai līdz jūrai nokļūtu vismaz 40 % sudrabzušu. Padomes Regula (ES) 2024/257 41 minētos pasākumus paturēja spēkā un vienlaikus precizēja zvejas aizlieguma perioda noteikšanas kritērijus un iespējamo atkāpi, kas zuša zvejniecībām ļautu ierobežotā apjomā turpināt darboties arī zuša migrācijas perioda laikā. Ņemot vērā zuša pastāvīgi kritisko stāvokli, ir lietderīgi minētos pasākumus paturēt spēkā arī 2024. gadā.]

(18)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti, kad ICES būs publicējusi savu 2025. gada zinātnisko ieteikumu par zuti.] [Stikla zušu krājumu atjaunošana ir saglabāšanas pasākums, ko dažas dalībvalstis uz Regulas (EK) Nr. 1100/2007 pamata ir izvēlējušās iekļaut savos zuša pārvaldības plānos. Lai minētās dalībvalstis varētu šā pasākuma īstenošanu turpināt, var būt vajadzīgs atbilstošajā gada laikā un, iespējams, galvenā migrācijas perioda (periodu) laikā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā esošajos Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos gūt stikla zušu nozvejas. Tāpēc dalībvalstis var atļaut stikla zušu galvenā migrācijas perioda (periodu) laikā stikla zušu zvejošanu vienīgi krājumu atjaunošanas nolūkos turpināt par 50 dienām ilgāk.] 

(19)Dažus plātņžaunzivju (rajveidīgo zivju un haizivju) krājumus ICES iesaka neapzvejot sliktā saglabāšanās stāvokļa dēļ vai tad, ja šo stāvokli varētu nopietni pasliktināt pat ierobežotas zvejas darbības. Turklāt, ja šādas plātņžaunzivis izmet, izdzīvotības rādītāji ir augsti. Līdz ar no minētajiem krājumiem gūtas nozvejas būtu jāizmet, nevis jāizkrauj, jo tiek uzskatīts, ka izmetumi ne tikai būtiski nepalielina zvejas izraisīto zivju mirstību, bet pat veicina šo krājumu saglabāšanu. Tāpēc šādu sugu zvejošana būtu jāaizliedz, jo saskaņā ar pamatregulas 15. panta 4. punkta a) apakšpunktu sugām, kuras zvejot ir aizliegts, izkraušanas pienākumu nepiemēro. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem nebūtu jānodara kaitējums, un tie tūlīt būtu jāatlaiž jūrā.

(20)Lai zvejas iespējas izmantotu maksimāli, ir lietderīgi ļaut dažos KPN apgabalos īstenot savstarpēji elastīgu režīmu, kurš attiecas uz vienu un to pašu bioloģisko krājumu.

(21)Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 42 3. un 4. pants paredz ikgadēju elastību tiklab ar piesardzīgu, kā ar analītisku KPN pārvaldītu krājumu kvotām. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, jālemj, kuriem krājumiem, pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, minētās regulas 3. un 4. pantu nepiemērot. Turklāt pamatregulas 15. panta 9. punkts papildus dod ikgadēju elastību arī visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu KZP mērķu sasniegšanu, ikgadējā elastība, kuru kvotām piemēro saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu un saskaņā ar pamatregulas 15. panta 9. punktu, nebūtu jāpiemēro kumulatīvi. Visbeidzot, atkarībā no krājumu bioloģiskā stāvokļa Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzētās ikgadējās elastības piemērošanas iespēja attiecīgā gadījumā būtu jāizslēdz.

(22)Ja KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti pašai noteikt minēto KPN. Šāds pilnvarojums ir lietderīgs ar noteikumu, ka KPN apjoma noteikšanā dalībvalsts ievēro pamatregulas un Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu daudzgadu plānu mērķus un noteikumus. Lai Komisija varētu uzraudzīt pamatregulas un Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu daudzgadu plānu mērķu un noteikumu piemērošanas pareizību, dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai informācija par minētajām KPN. Turklāt Komisija var lūgt Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK) minētās KPN novērtēt, un, ja ZZTEK ieskatā šīs KPN ir tādas, kas pamatregulas un Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu daudzgadu plānu mērķiem un noteikumiem neatbilst, dalībvalstīm minētās KPN būtu jāpārskata saskanīgi ar ZZTEK ieteikumu.

(23)Lamanša rietumu daļas (ICES 7.e rajons) krājuma jūrasmēles zvejas piepūles limiti jānosaka saskanīgi ar rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 12. pantu.

(24)Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle 2025. gadam jānosaka saskanīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2053 43 6., 11., 13. un 16. pantu.

(25)Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 44 un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(26)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc NEAFC ikgadējās sanāksmes.] [2023. gadā Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) savā ikgadējā sanāksmē uz 2024. gadu apstiprināja saglabāšanas pasākumus, kuri attiecas uz abiem – seklūdens pelaģiskā un dziļūdens pelaģiskā – sarkanasara Sebastes mentella krājumiem Irmingera jūrā un tai piegulošajos ūdeņos un aizliedz minēto krājumu specializētās zvejniecības, kā arī degvielas uzpildīšanu un jebkādas atbalsta darbības. Turklāt, lai minimalizētu piezvejas, NEAFC ir aizliegusi veikt zvejas darbības apgabalā, kurā pulcējas sarkanasaru bari. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.]

(27)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc NEAFC ikgadējās sanāksmes.] [Par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtas makreles (Scomber scombrus), putasu (Micromesistius poutassou) un Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķes (Clupea harengus) zvejniecību pārvaldību apspriežas attiecīgās piekrastes valstis, un minētos krājumus pārvalda arī NEAFC. Apspriedēs Savienība pauda nostājas, ko Padome apstiprinājusi 2023. gada 5. oktobrī. Minēto apspriežu iznākums dokumentēts 2023. gada 13. oktobrī parakstītajā saskaņotajā 2024. gada protokolā par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtu Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķi, 2023. gada 18. oktobrī parakstītajā saskaņotajā 2024. gada protokolā par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtu putasu un 2023. gada 18. oktobrī parakstītajā saskaņotajā 2024. gada protokolā par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtu makreli. 2023. gadā NEAFC savā 42. ikgadējā sanāksmē pieņēma ieteikumu par Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķes un makreles saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem 2024. gadam. Ieteikumu par putasu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem 2024. gadam NEAFC nav pieņēmusi. Tāpēc ir lietderīgi Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtas Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķes un makreles KPN noteikt tādā zvejas iespēju apjomā, kāds ierakstīts attiecīgo piekrastes valstu saskaņotajos protokolos un NEAFC ieteikumos. Tāpat ir lietderīgi Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūta putasu KPN noteikt tādā zvejas iespēju apjomā, kāds ierakstīts piekrastes valstu saskaņotajā protokolā par putasu un ir saskanīgs ar NEAFC satvarā pausto Savienības nostāju.]

(28)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc ICCAT ikgadējās sanāksmes.] [2023. gadā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) savā ikgadējā sanāksmē vienojās 2024. gadā saglabāt KPN, kādas uz 2023. gadu bija noteiktas Atlantijas okeāna austrumu daļas krājuma zilajai tunzivij (Thunnus thynnus), Vidusjūras krājuma garspuru tunzivij un Atlantijas okeāna dienvidu daļas krājuma garspuru tunzivij (Thunnus alalunga), Vidusjūras un Atlantijas okeāna ziemeļu un dienvidu daļas krājuma zobenzivij (Xiphias gladius), Atlantijas zilajam marlīnam (Makaira nigricans), baltajam marlīnam (Tetrapturus albidus), dzeltenspuru tunzivij (Thunnus albacares) un lielacu tunzivij (Thunnus obesus), kā arī saglabāt paturēšanas atļauju attiecībā uz Atlantijas okeāna dienvidu daļas krājuma īsspuru mako (Isurus oxyrinchus). Turklāt ICCAT uz 2024. gadu noteica 47 251 tonnu lielu KPN Ziemeļatlantijas krājuma garspuru tunzivij un 30 000 tonnu un 27 711 tonnu lielu KPN Atlantijas okeāna attiecīgi ziemeļu un dienvidu daļas krājuma zilajai haizivij (Prionace glauca). Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.]

(29)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc CCAMLR ikgadējās sanāksmes.] [2023. gadā Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija (CCAMLR) savā ikgadējā sanāksmē pieņēma mērķsugu un piezvejas sugu nozvejas limitus laikposmam no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.]

(30)2024. gadā Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) savā ikgadējā sanāksmē arī uz 2025. gadu IOTC kompetences apgabalā paturēja spēkā pasākumus, kurus tā par dzeltenspuru tunzivi un lielacu tunzivi bija pieņēmusi attiecībā uz i) nozvejas limitu, ii) zvejas kapacitātes ierobežošanu un iii) zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) un apgādes kuģu izmantošanas ierobežošanu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(31)Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) ikgadējo sanāksmi plānots noturēt 2025. gada 17.–21. februārī. Tātad, kamēr ikgadējā sanāksme vēl nav noturēta un 2025. gada KPN nav noteiktas, SPRFMO konvencijas apgabalā būtu pagaidām jāpatur spēkā pašreizējie pasākumi, kas ir funkcionāli saistīti ar KPN.

(32)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc IATTC ikgadējās sanāksmes.] [2023. gadā Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) savā ikgadējā sanāksmē nolēma paturēt spēkā pašreizējos pasākumus, kas piemērojami IATTC konvencijas apgabalā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.]

(33)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc CCSBT ikgadējās sanāksmes.] [2023. gadā Dienvidu tunzivs saglabāšanas komisija (CCSBT) savā ikgadējā sanāksmē pieņēma dienvidu tunzivs (Thunnus maccoyii) KPN trīs gadu laikposmam no 2024. līdz 2026. gadam. Minētais pasākums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.]

(34)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc SEAFO ikgadējās sanāksmes.] [2023. gadā Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) savā ikgadējā sanāksmē nolēma 2024. gadā paturēt spēkā uz 2023. gadu noteiktās KPN, kas piemērojamas SEAFO konvencijas apgabalā.]

(35)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc WCPFC ikgadējās sanāksmes.] [2023. gadā Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) ikgadējā sanāksme notika 2023. gada 4.–8. decembrī. Kamēr minētās sanāksmes rezultāti vēl nav pieejami, pašreizējie pasākumi, kas piemērojami WCPFC konvencijas apgabalā un ir funkcionāli saistīti ar KPN un zvejas kuģu maksimālo skaitu, būtu provizoriski jāpatur spēkā tik ilgi, līdz kļūst pieejami 2024. gada pasākumi.]

(36)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc NAFO ikgadējās sanāksmes.] [2023. gadā Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) savā 45. ikgadējā sanāksmē attiecībā uz dažiem NAFO konvencijas apgabala krājumiem pieņēma 2024. gada zvejas iespējas. Tā pieņēma arī konkrētus 2024. gada pasākumus, kuri ir funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām attiecībā uz NAFO 3. un 4. apakšapgabala īsspuru kalmāru (Illex illecebrosus) un NAFO 3LNO rajona dzeltenastes pleksti (Limanda ferruginea) un kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt nemērķa sugu piezveju apjomu, un bez kuriem minēto krājumu zvejas iespējas būtu jāsamazina, lai aizsargātu nemērķa sugas. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.]

(37)2024. gadā Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) puses savā ikgadējā sanāksmē pārskatīja ilkņzivju (Dissostichus spp.) zvejas iespējas Delkano apgabalā. Kaut arī zinātniskās komitejas ieteikumu, kas paredzēja jauna ilkņzivju pārvaldības apgabala izveidošanu Dienvidindijas grēdas apkaimē un nozvejas limita noteikšanu, SIOFA nepieņēma, Savienībai šie pasākumi saskanīgi ar minēto ieteikumu un savu SIOFA satvarā pausto nostāju būtu jāpiemēro. Bez tam SIOFA atjaunināja to dziļūdens haizivju sarakstu, kuru specializētā zveja SIOFA nolīguma apgabalā ir aizliegta. Minētie pasākumi būtu jāievieš arī Savienības tiesību aktos.

(38)Saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses 45 (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”), 498. panta 2. punktu Savienībai un Apvienotajai Karalistei ikgadējās apspriedēs līdz katra gada 10. decembrim jāvienojas par Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitīto krājumu KPN nākamajam gadam. Ja šāda vienošanās par KPN līdz 10. decembrim nav panākta, pusēm apspriedes tūlīt jāatsāk, lai pie Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 499. panta 1. punktā prasītās vienošanās par KPN tomēr nonāktu.

(39)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības un Apvienotās Karalistes apspriedes būs noslēgušās.] [2023. gadā Savienība un Apvienotā Karaliste noturēja divpusējas apspriedes par daudzu 2024. gadā piemērojamu KPN noteikšanu attiecībā uz Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitītajiem krājumiem. Minētās apspriedes notika uz Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. panta 2., 4. un 6. punkta pamata. Izpildot Padomes Lēmuma (ES) 2021/1875 46 2. pantu, Savienība šajās apspriedēs vadījās pēc Savienības nostājas specifikācijām, ko Padome apstiprinājusi 2023. gada 12. oktobrī, un pēcākiem papildu neoficiālajiem dokumentiem. Minēto apspriežu iznākums tika dokumentēts rakstiskā protokolā, kas parakstīts 2023. gada 6. decembrī un kam 2023. gada 8. decembrī pievienots papildinājums. Tāpēc relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka tādā apjomā, kāds noteikts minētajā rakstiskajā protokolā. Savienības tiesību aktos būtu jāievieš pārējie pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām un arī ir noteikti rakstiskajā protokolā.]

(40)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas apspriedes būs noslēgušās.] [2023. gadā Savienība, Apvienotā Karaliste un Norvēģija noturēja trīspusējas apspriedes par sešiem kopīgiem un kopīgi pārvaldītiem krājumiem šo triju pušu jurisdikcijā esošos apgabalos. Apspriežu mērķis bija vienoties par minēto krājumu pārvaldību un arī par 2024. gada zvejas iespējām. Minētās apspriedes notika laikā no 2023. gada 3. novembra līdz 8. decembrim un pamatojās uz Savienības nostāju, kuru Padome apstiprinājusi 2023. gada 12. oktobrī, un pēcākiem papildu neoficiālajiem dokumentiem. Apspriežu iznākums tika dokumentēts saskaņotajā protokolā, ko delegāciju vadītāji parakstīja 2023. gada 8. decembrī. Relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka tādā apjomā, par kādu kopā ar citiem saskaņotā protokola noteikumiem panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju.]

(41)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības un Norvēģijas apspriedes būs noslēgušās.] [Savienība un Norvēģija noturēja divpusējas apspriedes par vienu kopīgu un kopīgi pārvaldītu (merlanga) krājumu Skageraka apgabalā. Apspriežu mērķis bija vienoties par šā krājuma pārvaldību un 2024. gada zvejas iespējām, kā arī par kvotu apmaiņu un piekļuves kārtību. Minētās apspriedes notika laikā no 2023. gada 30. oktobra līdz 8. decembrim un pamatojās uz Savienības nostāju, kuru Padome apstiprinājusi 2023. gada 12. oktobrī. Apspriežu iznākums tika dokumentēts saskaņotajā protokolā. Relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka tādā apjomā, par kādu kopā ar citiem saskaņotā protokola noteikumiem panākta vienošanās ar Norvēģiju.]

(42)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības un Grenlandes valdības un Dānijas valdības apspriedes būs noslēgušās.] [Saskanīgi ar procedūru, kas paredzēta Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses, un minētā nolīguma īstenošanas protokolā 47 , apvienotā komiteja ir noteikusi Savienībai 2024. gadā pieejamo zvejas iespēju apjomu Grenlandes ūdeņos. Savienībai 2024. gadā pieejamo zvejas iespēju apjoms Grenlandes ūdeņos ir dokumentēts apvienotās komitejas 2023. gada 21.–23. novembra Briseles sanāksmes protokolā. Tāpēc relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka minētajā protokolā noteiktajā apjomā un ņemot vērā ar ikgadējo zvejas iespēju apmaiņu saistīto zvejas iespēju nodošanu Norvēģijai. Ziemeļu garneles (Pandalus borealis) zvejas iespēju apjoms Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā neietver 150 tonnu rezervi, kas jāņem vērā, kā Savienība un Norvēģija noteikušas saskaņotajā 2024. gada zvejniecības apspriežu protokolā.]

(43)1920. gada 9. februāra Līgums par Špicbergenu (Svalbāra) (“1920. gada Parīzes līgums”) visām minētā līguma pusēm piešķir vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi resursiem, arī zvejas resursiem, kas atrodami ūdeņos ap Svalbāru. Savienība savu nostāju par minēto piekļuvi izklāstījusi vairākās Norvēģijai adresētās verbālnotās, no kurām jaunākās datētas ar 2021. gada 26. februāri, 2021. gada 28. jūniju un 2022. gada 1. augustu. Lai nodrošinātu to, ka sniega krabju (Chionoecetes spp.) izmantošana ūdeņos ap Svalbāru ir saskanīga ar tādiem nediskriminējošiem pārvaldības noteikumiem, kādus noteikusi Norvēģija, kuras suverenitātē un jurisdikcijā saskaņā ar relevantajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas un 1920. gada Parīzes līguma noteikumiem šis apgabals atrodas, attiecībā uz sniega krabju zvejas iespējām, kādas pastāv ūdeņos ap Svalbāru, ir lietderīgi ierobežot to zvejas kuģu skaitu, kuriem ir atļauts veikt sniega krabju zvejas darbības. Šādu zvejas iespēju iedalīšana dalībvalstīm attiecas tikai uz 2025. gadu. Savienībā primārā atbildība par piemērojamo tiesību ievērošanu gulstas uz karoga dalībvalstīm.

(44)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi par Arktikas ziemeļaustrumu krājumiem vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad būs kļuvusi pieejama attiecīgā informācija.] [Attiecībā uz Arktikas ziemeļaustrumu krājuma mencas zvejas iespējām ir lietderīgi Savienības kvotu mencai Svalbāras ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. apakšapgabalā un 2.b rajonā noteikt, pamatojoties uz minētā krājuma atsauces KPN un Savienības vēsturiskajām zvejas tiesībām. Minētā Savienības kvota būtu dalībvalstīm jāiedala saskanīgi ar Padomes Lēmumu 87/277/EEK 48 un ņemot vērā pielāgojumus, kas vajadzīgi sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un izklāstīti Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 36. pielikuma E tabulā.]

(45)[Šis apsvērums un relevantie noteikumi par zvejas iespējām, kas Savienības ūdeņos pieejamas Venecuēlas karoga zvejas kuģiem, vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad būs kļuvusi pieejama attiecīgā informācija.] [Saskaņā ar Venecuēlas Bolivāra Republikai adresēto Savienības deklarāciju, kas Savienības vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1565 49 un ar ko Venecuēlas karoga zvejas kuģiem piešķir zvejas iespējas Savienības ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ir jānosaka lutjānzivju zvejas atļauju maksimālais skaits, kāds Venecuēlai attiecībā uz Savienības ūdeņiem ir pieejams.]

(46)Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras atļaut individuālām dalībvalstīm tām iedalīto zvejas piepūli pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, piešķirt jūrā pavadāmas papildu dienas par pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu un par zinātnisko novērotāju izvietošanas pastiprināšanu un noteikt izklājlapu formātu, kādā vācama un iesūtāma informācija par jūrā pavadāmo dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Minētās pilnvaras Komisijai būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 50 .

(47)Lai nodrošinātu piemērošanas nepārtrauktību un novērstu juridisku nenoteiktību laikā no iepriekšējā gada beigām līdz dienai, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka nākamā gada zvejas iespējas, šīs regulas noteikumus par zvejas aizliegumiem un aizlieguma sezonām būtu jāturpina piemērot arī 2026. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka 2026. gada zvejas iespējas. To pašu iemeslu dēļ noteikumus, ko piemēro no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim, būtu jāturpina piemērot arī 2027. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka 2027. gada zvejas iespējas.

(48)Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un zvejniekiem garantētu iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2025. gada 1. janvāra. Tomēr noteikumi par zvejas piepūles limitiem būtu jāpiemēro no 2025. gada 1. februāra. Steidzamības dēļ un lai juridiskā noteiktība iestātos pēc iespējas drīzāk, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā.

(49)Dažus no starptautiskajiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, relevantās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) ir pieņēmušas 2024. gada beigās, un tie kļuvuši piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc šīs regulas noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un dažas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti uz laikposmu, kurš sākas 2024. gada 1. decembrī, relevantie šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro no minētās dienas. Arī SIOFA nolīguma apgabala ilkņzivju zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un šīs sugu grupas KPN ir noteiktas uz laikposmu, kurš sākas 2024. gada 1. decembrī, tāpēc minētās KPN būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās paļāvības principu, jo līgumslēdzējas puses karoga kuģiem ir aizliegts CCAMLR konvencijas apgabalā un SIOFA nolīguma apgabalā zvejot bez atļaujas.

(50)Saskaņā ar ICCAT noteikumiem dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to zvejas kuģi 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma perioda sākuma, proti, no 2024. gada 17. decembra, neizvieto ZPI. Tāpēc šīs regulas noteikums, ar kuru šo pasākumu ievieš Savienības tiesību aktos, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets

1.Šī regula nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

2.Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)nozvejas limitus 2025. gadam un, ja šajā regulā tā norādīts, arī 2026. gadam;

b)zvejas piepūles limitus 2025. gadam. Izņēmums ir II pielikumā noteiktie zvejas piepūles limiti, kurus piemēros no 2025. gada 1. februāra līdz 2026. gada 31. janvārim;

c)dažu krājumu zvejas iespējas, kas CCAMLR konvencijas apgabalā un SIOFA nolīguma apgabalā noteiktas uz laikposmu no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim;

d)zvejas iespējas, kas Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisijas (NPFC) konvencijas apgabalā noteiktas uz laikposmu no 2025. gada 1. jūnija līdz 2026. gada 31. maijam.

2. pants
Darbības joma

1.Šo regulu piemēro:

a)Savienības zvejas kuģiem;

b)trešo valstu zvejas kuģiem Savienības ūdeņos.

2.Šo regulu piemēro arī:

a)dažām atpūtas zvejniecībām, kas ir konkrēti minētas relevantajos šīs regulas noteikumos;

b)komerciālām zvejniecībām, kuras darbojas no krasta.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

a)“trešās valsts zvejas kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

b)“atpūtas zvejniecības” ir nekomerciālu zvejas darbību kopums, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta kontekstā;

c)“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

d)“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN):

i)zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, ir zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;

ii)visās citās zvejniecībās ir zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

e)“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati (arī tuvinājumi) par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kurš zinātniskā analīzē atzīts par pietiekami kvalitatīvu, lai uz tā pamata sniegtu zinātnisku ieteikumu;

g)“analītiska KPN” ir KPN, par kuru pieejams analītisks novērtējums;

h)“piesardzīga KPN” ir KPN, par kuru nav pieejams analītisks novērtējums, bet ir pieejams piesardzīgs novērtējums vai nav pieejams nekāds novērtējums;

i)“linuma acs izmērs” ir Regulas (ES) 2019/1241 51 6. panta 34. punktā definētais zvejas rīka linuma acs izmērs;

j)“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

k)“zvejas žurnāls” ir Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā minētais žurnāls;

l)“instrumentāla boja” ir boja, kas skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj identificēt tās īpašnieku, un aprīkota ar satelītlokalizācijas sistēmu, kura ļauj uzraudzīt bojas pozīciju;

m)“ekspluatācijā esoša boja” ir jebkura iepriekš aktivizēta, ieslēgta un jūrā izvietota instrumentāla boja, kas atrodas uz dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) vai peldoša baļķa un pārraida pozīcijas datus un jebkādu citu pieejamu informāciju, piemēram, eholotes aplēses.

4. pants
Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zvejas zonu definīcijas:

a)“ICES zonas” jeb Starptautiskās Jūras pētniecības padomes zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 52 III pielikumā;

b)“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēsa bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c)“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenei;

d)“ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–53°30'N 15°00'W,

–53°30'N 11°00'W,

–51°30'N 11°00'W,

–51°30'N 13°00'W,

–51°00'N 13°00'W,

–51°00'N 15°00'W;

e)“ICES 8.c rajona 25. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–43°00'N 9°00'W,

–43°00'N 10°00'W,

–43°30'N 10°00'W,

–43°30'N 9°00'W,

–44°00'N 9°00'W,

–44°00'N 8°00'W,

–43°30'N 8°00'W;

f)“ICES 9.a rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–43°00'N 8°00'W,

–43°00'N 10°00'W,

–42°00'N 10°00'W,

–42 00'N 8°00'W;

g)“ICES 9.a rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–42°00'N 8°00'W,

–42°00'N 10°00'W,

–38°30'N 10°00'W,

–38°30'N 9°00'W,

–40°00'N 9°00'W,

–40°00'N 8°00'W;

h)“ICES 9.a rajona 30. funkcionālā vienība” ir Spānijas jurisdikcijā esošais ģeogrāfiskais apgabals, kas aptver Kadisas līci un tam piegulošos ICES 9.a rajona ūdeņus;

i)“ICES 8.c rajona 31. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–43°30'N 6°00'W,

–44°00'N 6°00'W,

–44°00'N 2°00'W,

–43°30'N 2°00'W;

j)“Kadisas līcis” ir ICES 9.a rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7º 23' 48″ rietumu garuma;

k)“CCAMLR konvencijas apgabals” jeb Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas konvencijas apgabals ir Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencijā 53 definētais ģeogrāfiskais apgabals;

l)“CECAF apgabali” jeb Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas apgabali ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 54 II pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali;

m)“IATTC konvencijas apgabals” jeb Amerikas Tropisko tunzivju komisijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (Antigvas konvencija) 55 ;

n)“ICCAT konvencijas apgabals” jeb Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas konvencijas apgabals ir Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu 56 definētais ģeogrāfiskais apgabals;

o)“IOTC kompetences apgabals” jeb Indijas okeāna tunzivju komisijas kompetences apgabals ir Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi 57 definētais ģeogrāfiskais apgabals;

p)“NAFO apgabali” jeb Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas apgabali ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 58 III pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali;

q)“NAFO konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā 59 ;

r)“NAFO pārvaldības apgabals” ir NAFO konvencijas apgabala daļa, kas atrodas ārpus valstu jurisdikcijas;

s)“NPFC konvencijas apgabals” ir Konvencijā par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā 60 definētais ģeogrāfiskais apgabals;

t)“SEAFO konvencijas apgabals” jeb Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību 61 definētais ģeogrāfiskais apgabals;

u)“SIOFA nolīguma apgabals” jeb Nolīgumam par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā atbilstošais apgabals ir Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā 62 definētais ģeogrāfiskais apgabals;

v)“SPRFMO konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā 63 definētais ģeogrāfiskais apgabals;

w)“WCPFC konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā 64 definētais ģeogrāfiskais apgabals;

x)“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo jūru platums;

y)“IATTC un WCPFC konvencijas apgabalu pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

–150° rietumu garuma meridiāns,

–130° rietumu garuma meridiāns,

–4° dienvidu platuma paralēle,

–50° dienvidu platuma paralēle.

II SADAĻA
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I nodaļa
Vispārīgi noteikumi

5. pants
KPN un to sadalījums

1.Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šo KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2.Ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas zvejniecības jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu attiecīgā piekrastes valsts var atļaut Savienības zvejas kuģiem zvejot ar noteikumu, ka tie ievēro šīs regulas I pielikumā norādītās KPN un nosacījumus, kas noteikti šīs regulas 22. pantā un V pielikuma A daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 65 un deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi uz minētās regulas pamata.

3.Apvienotā Karaliste var atļaut Savienības zvejas kuģiem zvejot ūdeņos, kas atrodas tās zvejniecības jurisdikcijā, ar noteikumu, ka tie ievēro šīs regulas I pielikumā norādītās KPN un nosacījumus, kas noteikti šīs regulas 22. pantā un Regulā (ES) 2017/2403 un deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi uz minētās regulas pamata.

6. pants
KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1.Ja šīs regulas I pielikumā tā norādīts, minētajā pielikumā iekļautās KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts.

2.KPN, kas jānosaka 1. punktā minētajai dalībvalstij:

a)atbilst Regulā (ES) Nr. 1380/2013 un Regulā (ES) 2018/973 un (ES) 2019/472 izklāstītajiem mērķiem un noteikumiem, it sevišķi krājuma ilgtspējīgas izmantošanas mērķim;

b)nodrošina krājuma izmantošanu, kura –

i)ja ir pieejams analītisks novērtējums – ar lielāko iespējamo varbūtību ir saskanīga ar MSY vai –

ii)ja analītisks novērtējums nav pieejams vai ir nepilnīgs – atbilst piesardzīgai pieejai zvejniecību pārvaldībā.

3.Līdz 2025. gada 1. februārim katra attiecīgā dalībvalsts Komisijai iesniedz šādu informāciju:

a)dalībvalsts noteiktās KPN;

b)dati, ko dalībvalsts savākusi, novērtējusi un izmantojusi par KPN noteikšanas pamatu;

c)ziņas par to, kādi aspekti noteiktās KPN padara 2. punkta nosacījumiem atbilstošas.

4.Šā panta 3. punktā minēto informāciju saistībā ar CECAF 34.1.2. apgabalam noteikto melnās matastes (Aphanopus carbo) 2025. gada KPN Portugāle iesniedz līdz 2025. gada 1. februārim, bet saistībā ar 2026. gada KPN – līdz 2026. gada 1. februārim.

5.Attiecīgā gadījumā Komisija var lūgt, lai ZZTEK:

a) novērtē 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto informāciju;

b) novērtē, vai dalībvalstu noteiktās KPN atbilst 2. punkta nosacījumiem.

6. Ja minēto informāciju saskaņā ar ZZTEK ieteikumu uzskata par nepietiekamu, attiecīgās dalībvalstis ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc ZZTEK ieteikuma publicēšanas iesniedz Komisijai ar ZZTEK ieteikumu saskanīgu jaunu informāciju un šīs jaunās informācijas pamatojumu.

7. Ja ZZTEK ieteikums dalībvalstu noteiktās KPN atzīst par tādām, kas neatbilst 2. punkta nosacījumiem, attiecīgās dalībvalstis savas noteiktās KPN pārskata saskanīgi ar ZZTEK ieteikumu un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc minētā ieteikuma publicēšanas iesniedz Komisijai pārskatītās KPN un šo pārskatīto KPN pamatojumu, kuram attiecīgā gadījumā pievieno 6. punktā minētos jaunos datus.

7. pants
Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

1.Nozvejas, uz kurām Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētais izkraušanas pienākums neattiecas, tiek paturētas uz kuģa vai izkrautas tikai tad, ja:

a)tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģi, kurai ir kvota, un minētā kvota nav pilnībā apgūta, vai

b)tās veido daļu no Savienības kvotas, kas nav sadalīta starp dalībvalstīm un nav pilnībā apgūta.

2.Lai varētu piemērot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā paredzēto atkāpi no pienākuma nozvejas ieskaitīt relevantajās kvotās, šīs regulas I pielikumā ir norādīti tajā pašā punktā minētie nemērķa sugu krājumi, kas ir drošās bioloģiskās robežās.

8. pants
Kvotu apmaiņas mehānisms, ko piemēro nenovēršamām piezvejām domātām KPN

1.Lai ņemtu vērā izkraušanas pienākumu un lai konkrētu piezveju kvotas darītu pieejamas dalībvalstīm, kurām tādu nav, IA pielikumā norādītajām KPN piemēro 2.–5. punktā izklāstīto kvotu apmaiņas mehānismu.

2.6 % no katras tādas KPN kvotas mencai (Gadus morhua) Ķeltu jūrā (COD/7XAD34), mencai ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (COD/5BE6A), merlangam Īrijas jūrā (WHG/07A.) un jūras zeltplekstei ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonā (PLE/7HJK.) un 3 % no katras tādas KPN kvotas merlangam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (WHG/56-14), kas iedalīta katrai dalībvalstij, tiek darīti pieejami kvotu apmaiņas rezervei (“rezerve”), kuru atver no 2025. gada 1. janvāra. Dalībvalstīm, kurām pašām šādu kvotu nav, līdz 2025. gada 31. martam ir ekskluzīva piekļuve minētajai rezervei.

3.No rezerves paņemtās kvotas nevar apmainīt vai pārcelt uz nākamo gadu. Pēc 2025. gada 31. marta daudzumus, kas palikuši neizmantoti, atdod atpakaļ dalībvalstīm, kuras rezervi ar tiem sākotnēji papildinājušas.

4.Ja vien dalībvalsts, kurai pašai šādu kvotu nav, un dalībvalsts, kas rezervi papildinājusi, nevienojas citādi, dalībvalstis, kurām šādu kvotu nav, pretī dod IA pielikuma C daļā uzskaitītu krājumu kvotas.

5.Par to, ka 4. punktā minētās kvotas ir ar līdzvērtīgu komerciālo vērtību, pārliecinās, pamatojoties uz tirgus maiņas kursu vai citiem savstarpēji pieņemamiem maiņas kursiem. Ja citu alternatīvu nav, līdzvērtīgu komerciālo vērtību nosaka, pamatojoties uz Savienības iepriekšējā gada vidējām cenām, ko noteicis Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.

6.Ja 2.–5. punktā aprakstītais kvotu apmaiņas mehānisms dalībvalstīm neļauj savas nenovēršamās piezvejas nosegt līdzvērtīgā apmērā, dalībvalstis cenšas par kvotu apmaiņu vienoties, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un nodrošināt, ka apmaiņas kvotu komerciālā vērtība ir līdzvērtīga.

9. pants
Zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā

1.Jūrasmēles zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā uz 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto laikposmu ir noteikti II pielikumā.

2.Pēc dalībvalsts pieprasījuma, ko tā izteikusi saskaņā ar II pielikuma 7.4. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru tā papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām attiecīgajai dalībvalstij iedala vēl citas jūrā pavadāmas dienas, kad minētās dalībvalsts karoga zvejas kuģim, uz kura ir reglamentēti zvejas rīki, var būt atļauts atrasties ICES 7.e rajonā. Minēto īstenošanas aktu Komisija pieņem saskaņā ar šīs regulas 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru tā, pamatojoties uz II pielikuma 8.1. punktā minēto pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām attiecīgajai dalībvalstij iedala ne vairāk kā vēl trīs dienas, kad laikposmā no 2025. gada 1. februāra līdz 2026. gada 31. janvārim zvejas kuģis drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Šādu iedalīšanu tā veic, pamatojoties uz aprakstu, ko attiecīgā dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar II pielikuma 8.3. punktu, un pēc apspriešanās ar ZZTEK. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

[Šīs regulas 10. un 15.–18. pants vēl tiks atjaunināts, kad būs noslēgusies Savienības un Apvienotās Karalistes apspriešanās.]

[10. pants
Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zvejniecībām
ICES 4.b, 4.c un 6.a rajonā un ICES 7. apakšapgabalā

1.Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkādām komerciālām zvejniecībām, kuras darbojas no krasta, ir aizliegts Eiropas labraku (Dicentrarchus labrax) zvejot ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā vai paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā.

2.Šā panta 1. punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz Eiropas labraka piezvejām, kas gūtas no krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar zvejas rīkiem. Šo atbrīvojumu piemēro vēsturiskajam no krasta izliktu zvejas rīku skaitam, kas noteikts tāds, kāds tas bija pirms 2017. gada. No krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar zvejas rīkiem Eiropas labraks nav zvejas mērķsuga, un drīkst izkraut tikai nenovēršamas Eiropas labraka piezvejas.

3.Atkāpjoties no 1. punkta, 2025. gada janvārī un no 2025. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā drīkst zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:

a)ja izmanto demersālos traļus 66 , nenovēršamās piezvejas gadā nepārsniedz 3,8 tonnas uz zvejas kuģi un nepārsniedz 5 % no katrā attiecīgā kuģa zvejas reisā gūtās un uz kuģa paturētās kopējās jūras organismu nozvejas svara;

b)ja izmanto zvejas vadus 67 , nenovēršamās piezvejas gadā nepārsniedz 3,8 tonnas uz zvejas kuģi un nepārsniedz 5 % no katrā attiecīgā kuģa zvejas reisā gūtās un uz kuģa paturētās kopējās jūras organismu nozvejas svara;

c)ja izmanto āķus un āķu rindas 68 , nepārsniedz 6,2 tonnas uz zvejas kuģi;

d)ja izmanto fiksētus žaunu tīklus 69 , nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 1,6 tonnas uz zvejas kuģi.

Atkāpes, kas noteiktas pirmās daļas c) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar āķiem un āķu rindām gūtas Eiropas labraka nozvejas.

Atkāpes, kas noteiktas pirmās daļas d) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar fiksētiem žaunu tīkliem gūtas Eiropas labraka nozvejas.

Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut minētās atkāpes piemērot citam Savienības zvejas kuģim ar noteikumu, ka nepalielinās to Savienības zvejas kuģu skaits un kopējā zvejas kapacitāte, uz kuriem katra atkāpe attiecas.

4.Šā panta 3. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam zvejas kuģim.

5.Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a un 7.a–7.k rajonā:

a)no 2025. gada 1. februāra līdz 31. martam:

i)Eiropas labraku zvejot atļauts vienīgi ar makšķeri vai ar rokas āķu rindu, un nozvejotās zivis uzreiz jāatbrīvo;

ii)aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā;

b)2025. gada janvārī un no 1. aprīļa līdz 31. decembrim:

i)katrs zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus;

ii)paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm;

iii)Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai nedrīkst izmantot stacionārus zvejas rīkus.

6.Šā panta 5. punkts neskar stingrākus nacionālos pasākumus attiecībā uz atpūtas zvejniecībām.]

11. pants
Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zvejniecībām ICES 8.a un 8.b rajonā

1.Kad Francija un Spānija nosaka savas komerciālo zvejniecību kvotas, tās kopīgi nodrošina, ka ICES 8.a un 8.b rajonā nozvejota Eiropas labraka komerciālo izkrāvumu, komerciālo izmetumu, atpūtas izkrāvumu un atpūtas izmetumu summa nav lielāka par 2631 tonnu. Minētās kvotas uzskata par kvotām Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 nozīmē.

2.Līdz 2025. gada 1. februārim Spānija un Francija Komisijai iesniedz šādu informāciju:

a)noteiktās kvotas;

b)dati, kas savākti, novērtēti un izmantoti par kvotu noteikšanas pamatu;

c)ziņas par to, kādi aspekti minētās kvotas padara 1. punkta nosacījumiem atbilstošas.

3.Par nozvejām, kas komerciālajās zvejniecībās gūtas saskaņā ar minētajām kvotām, ziņo Spānija (BSS/8ABSPA) un Francija (BSS/8ABFRA).

4.Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, ICES 8.a un 8.b rajonā:

a)katrs zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā vienu Eiropas labraka īpatni;

b)Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai nedrīkst izmantot stacionārus zvejas rīkus.

5.Šā panta 4. punkts neskar stingrākus nacionālos pasākumus attiecībā uz atpūtas zvejniecībām.

[12. pants
Pasākumi attiecībā uz pollaku ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā

1.Pollaka nozvejām ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā piemērojamais minimālais saglabāšanas references izmērs ir 42 cm.

2.Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā:

a)katrs zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus pollaka (Pollachius pollachius) īpatņus. Kad minētais maksimums ir sasniegts, zvejot drīkst, ja nozvejotās zivis uzreiz atbrīvo;

b)no 1. janvāra līdz 30. aprīlim nedrīkst nozvejot un paturēt nevienu pollaka īpatni. Tomēr minētajā laikposmā zvejot drīkst, ja nozvejotās zivis uzreiz atbrīvo.

2.Šā panta 1. punkts neskar stingrākus nacionālos pasākumus attiecībā uz atpūtas zvejniecībām.]

[13. pants vēl tiks atjaunināts, kad ICES būs publicējusi savu 2025. gada zinātnisko ieteikumu par zuti.]

[13. pants
Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām Savienības ūdeņos ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā

1.Šo pantu piemēro Savienības jūras ūdeņiem un iesāļūdeņiem ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā un tiem piegulošajiem Savienības iesāļūdeņiem. Ar iesāļūdeņiem saprot estuārus, krasta lagūnas un pārejas ūdeņus.

2.Šo pantu nepiemēro komerciālām zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, un ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumiem un ka ZZTEK ir Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm apstiprinājusi, ka šāda zinātniskā izpēte ir pamatota ar zinātniskiem apsvērumiem. Tādus pašus nosacījumus pēc analoģijas piemēro komerciālām zvejas operācijām, ko vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā veic bez zvejas kuģa.

3.Vismaz sešus mēnešus laikposmā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam ir aizliegts veikt jebkurā dzīves posmā esoša zuša (Anguilla anguilla) komerciālās zvejas darbības. Turklāt dalībvalstis un zvejnieki dara visu iespējamo, lai līdz minimumam samazinātu un, ja iespējams, izskaustu zuša nejaušu piezveju. Nejauši nozvejotiem zušu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo. Šajā nolūkā attiecīgā dalībvalsts vai nu atsevišķi, vai kopīgi ar citām nosaka vienu vai vairākus zvejas aizlieguma periodus, kam piemēro sekojošo:

a)attiecīgā gadījumā zvejas aizlieguma periods (periodi) dažādās dalībvalstīs vai vienā dalībvalstī dažādos zvejas apgabalos var atšķirties, lai ņemtu vērā zuša migrācijas ģeogrāfisko un temporālo modeli dažādos zuša dzīves posmos;

b)zvejas aizlieguma periods (periodi) ilgst vismaz sešus secīgus mēnešus vai kopumā vismaz sešus mēnešus, un to piemēro visiem attiecīgajiem zvejniekiem relevantajā zvejas apgabalā;

c)zvejas aizlieguma periods (periodi) ir saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 noteiktajiem saglabāšanas mērķiem un ar nacionālajiem pārvaldības plāniem, kas izveidoti, ievērojot minētās regulas 2. punktu;

d)zvejas aizlieguma periods (periodi) aptver zuša galveno migrācijas periodu (periodus) un arī attiecīgo migrācijas maksimumu konkrētajā zuša dzīves posmā attiecīgajā dalībvalstī.

4.Attiecībā uz zušiem, kuru lielākais garums ir 12 cm vai lielāks, attiecīgās dalībvalstis var, atkāpjoties no 3. punkta d) apakšpunkta, uz ne vairāk kā 30 dienām, kas var būt vai nebūt secīgas, atļaut zvejas darbību veikšanu galvenā migrācijas perioda laikā, un relevantajā zvejas apgabalā šādu atļauju piemēro visiem attiecīgajiem zvejniekiem. Šādā gadījumā attiecīgās dalībvalstis nosaka līdzvērtīgi ilgu papildu zvejas aizlieguma periodu, kurš iekrīt galvenajā migrācijas periodā vai – subsidiāri – ir tieši pirms vai tieši pēc minētā perioda. Ja dalībvalsts atļāvusi zvejot dienās, kas nav secīgas, starplaikā, kurš šādas dienas šķir vienu no otras, zvejas rīkus izņem no ūdens.

5.Attiecībā uz ICES 3. apakšapgabala zušiem, kuru lielākais garums ir 12 cm vai lielāks, par 3. punktā minēto zvejas aizlieguma periodu (periodiem) un 4. punktā minēto atkāpšanos no tiem savstarpēji vienojas visas attiecīgās dalībvalstis, tā lai nodrošinātu efektīvu zuša aizsardzību laikā, kad tas no Baltijas jūras migrē uz Ziemeļjūru. Ja līdz 2025. gada 1. martam šāda vienošanās nav panākta, Dānijā, Vācijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā un Zviedrijā zvejas aizlieguma periods ir no 2025. gada 15. septembra līdz 2026. gada 15. martam, un 4. punktā minētā atkāpšanās nav iespējama.

6.Attiecībā uz zušiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 cm, attiecīgās dalībvalstis var, no jauna atkāpjoties no 3. punkta d) apakšpunkta, uz ne vairāk kā 30 dienām, kas var būt vai nebūt secīgas, atļaut zvejas darbību veikšanu galvenā migrācijas perioda laikā, un relevantajā zvejas apgabalā šādu atļauju piemēro visiem attiecīgajiem zvejniekiem. Bez tam attiecīgās dalībvalstis var uz ne vairāk kā kopumā 50 papildu dienām, kas iekrīt galvenajā migrācijas periodā, atļaut zuša zvejošanu tikai un vienīgi krājumu atjaunošanas nolūkā. Abos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nosaka līdzvērtīgi ilgu papildu zvejas aizlieguma periodu, kurš iekrīt galvenajā migrācijas periodā vai – subsidiāri – ir tieši pirms vai tieši pēc minētā perioda. Ja dalībvalsts atļāvusi zvejot dienās, kas nav secīgas, starplaikā, kurš šādas dienas šķir vienu no otras, zvejas rīkus izņem no ūdens.

7.Ir aizliegtas atpūtas zvejniecības, kurās iegūst jebkurā dzīves posmā esošu zuti.

8.Attiecīgā dalībvalsts vai nu atsevišķi, vai kopīgi ar citām informē Komisiju:

a)par zvejas aizlieguma periodu (periodiem), ko tā noteikusi saskaņā ar 3.–6. punktu. To paziņo līdz 2025. gada 1. martam, un paziņojumam pievieno konkrētā perioda (periodu) izvēli pamatojošu informāciju;

b)par nacionālajiem pasākumiem, kuri attiecas uz zvejas aizlieguma periodu (periodiem), ko tā noteikusi saskaņā ar 3.–6. punktu. Tos paziņo 2 nedēļu laikā pēc minēto pasākumu pieņemšanas.]

14. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1.Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) 2017/2403 12. un 47. pantu;

d)papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g)kvotu nodošanu un apmaiņas, kas veiktas, ievērojot šīs regulas 23. un 53. pantu.

2.Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzēto KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

3.Ja šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

4.Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

[15. pants
Tūbīšu zvejas aizlieguma sezonas

Komerciāla tūbīšu (Ammodytes spp.) zveja ar demersālo trali, zvejas vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2025. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2025. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.]

[16. pants
Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Ziemeļjūrā

1.Apgabali, kuros zvejot aizliegts – izņēmums ir zvejošana ar pelaģiskajiem zvejas rīkiem (riņķvadiem un traļiem) –, un laikposmi, kuros šos aizliegumus piemēro, ir noteikti IV pielikumā.

2.Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm, zvejo ICES 4.a un 4.b rajonā vai ar minētajiem zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm, zvejo ICES 3.a rajonā, un kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām 70 , ir aizliegts zvejot Savienības ūdeņos ICES 4.a rajonā uz ziemeļiem no 58°30′00″ ziemeļu platuma un uz dienvidiem no 61°30′00″ ziemeļu platuma un Savienības ūdeņos ICES 3.a.20. rajonā (Skageraks), 4.a un 4.b rajonā uz ziemeļiem no 57°00′00″ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 5°00′00″ austrumu garuma.

3.Atkāpjoties no 2. punkta, tajā minētie zvejas kuģi drīkst zvejot tajā norādītajos apgabalos ar noteikumu, ka kuģis atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a)kuģa mencas nozvejas nepārsniedz 5 % no kuģa kopējām nozvejām vienā zvejas reisā. Zvejas kuģus, kuru mencas nozvejas 2017.–2019. gadā nav pārsniegušas 5 % no kuģa kopējām nozvejām, pieņem par tādiem, kas ir šim kritērijam atbilstoši, ja tie turpina izmantot tos pašus zvejas rīkus, kas tika izmantoti minētajā periodā. Minēto pieņēmumu var atspēkot;

b)kuģis izmanto reglamentētu un īpaši selektīvu grunts trali vai zvejas vadu, kas saskaņā ar zinātnisku pētījumu mencas nozvejas ļauj samazināt vismaz par 30 % salīdzinājumā ar kuģiem, kuri zvejo ar velkamiem zvejas rīkiem ar linuma acs atsauces izmēru, kas norādīts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas 1.1. punktā. Šādus pētījumus var izvērtēt ZZTEK, un negatīva vērtējuma gadījumā attiecīgos zvejas rīkus vairs neuzskata par derīgiem izmantošanai šā panta 2. punktā minētajos apgabalos;

c)zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks (TR1), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:

i)traļi, kam apakšdaļā pirms āmja ir lielacu (vismaz 600 mm) linuma plātne;

ii)paaugstināta zvejas virve (0,6 m);

iii)horizontāla selektīvā plātne ar lielacu linuma izkļuves plātni;

d)zvejas kuģi, kas ICES 4.a rajonā zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, un kuģi, kas ICES 3.a rajonā zvejo ar minētajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, bet jebkurā gadījumā mazāks nekā 100 mm (TR2), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:

i)horizontāls šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota apaļzivīm paredzētā izeja;

ii)seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm;

iii)šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

e)uz zvejas kuģiem attiecas nacionāls mencas nozveju novēršanas plāns, kas izstrādāts, lai, izmantojot telpiskus vai tehniskus pasākumus vai to kombināciju, mencas nozvejas uzturētu tādā zvejas izraisītas zivju mirstības līmenī, kas atbilst noteiktajām zvejas iespējām. Dalībvalstu gadījumā šādus plānus ne vēlāk kā divus mēnešus pēc to īstenošanas novērtē ZZTEK, bet trešo valstu gadījumā – relevantā nacionālā zinātniskā struktūra, un, ja novērtējot atzīst, ka nacionālā mencas nozveju novēršanas plāna mērķis netiks sasniegts, plānu vajadzības gadījumā pārskata.

4.Lai panāktu atbilstību 3. punkta nosacījumiem, dalībvalstis uzlabo 2. punktā minēto zvejas kuģu uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

5.Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, un ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu.]

[17. pants
Tehniskie pasākumi attiecībā uz Ķeltu jūru, Īrijas jūru un ūdeņiem uz rietumiem no Skotijas

1.Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem zvejo ICES 7.f un 7.g rajonā, 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma, piemēro šādus pasākumus:

a)zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, izmanto zvejas rīkus ar vienu no šādiem linuma acs izmēriem:

i)āmis ar 110 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 120 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)T90 tipa āmis ar 100 mm lielām linuma acīm;

iii)āmis ar 120 mm lielām linuma acīm;

iv)āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

b)turklāt zvejas kuģi, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejās, kas svērtas pirms jebkādiem izmetumiem, vismaz 20 % veido pikša, izmanto zvejas rīku, kas būvēts tā, lai starp zvejas virvi un zvejas rīka apakšējo daļu paliktu vismaz vienu metru plata atstarpe.

Zvejas kuģus, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejās, kas svērtas pirms jebkādiem izmetumiem, menca veido mazāk nekā 1,5 %, dalībvalstis var no šā apakšpunkta piemērošanas atbrīvot ar noteikumu, ka uz šiem kuģiem novērotāju klātbūtne jūrā tiek pakāpeniski palielināta, līdz tā aptver vismaz 20 % no visiem minēto kuģu zvejas reisiem;

c)zvejas kuģi, kuri zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un kuru nozvejās vairāk nekā 30 % ir Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem zvejas rīkiem:

i)300 mm kvadrātveida acu linuma plātne. Kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)seltra tipa plātne;

iii)šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm, vai līdzīgs selektīvais linumrežģis Net grid;

iv)āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

v)dubults āmis, kura augšējais āmis ir izgatavots no T90 tipa linuma ar vismaz 100 mm lielām acīm un aprīkots ar atdalītājplātni, kam linuma acs izmērs nepārsniedz 300 mm;

d)zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 55 % ir merlangs vai vairāk nekā 55 % (kopā) ir Eiropas makšķerniekzivs, heks vai megrims, izmanto vienu no šādiem zvejas rīkiem:

i)āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)T90 tipa āmis ar 100 mm lielām linuma acīm un pagarinājuma daļu.

2.Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem zvejo ICES 6.a un 5.b rajonā Savienības ūdeņos uz austrumiem no 12° rietumu garuma (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas), Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) zvejniecībās piemēro šādus pasākumus:

a)ja kuģa zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, zvejas kuģi izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 300 mm lielām acīm; ja kuģa lielākais garums ir mazāks par 12 m un/vai dzinēja jauda ir 200 kW vai mazāka, plātnes kopējais garums drīkst būt 2 metri un linuma acs izmērs 200 mm;

b)ja kuģa zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir 100–119 mm, zvejas kuģi, kuru nozvejās vairāk nekā 30 % ir Norvēģijas omārs, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 160 mm lielām acīm.

3.Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem zvejo ICES 7.a rajonā (Īrijas jūra), piemēro šādus pasākumus:

a)zvejas kuģi, kuri zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, kam āmja linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, bet mazāks par 100 mm, un kuru nozvejās vairāk nekā 30 % ir Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem rīkiem:

i)300 mm kvadrātveida acu linuma plātne. Zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)seltra tipa plātne;

iii)šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm;

iv)CEFAS Net grid;

v)tralis ar vārstuli;

b)zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai lielāks un kuri darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 10 % (kopā) ir pikša, menca un rajveidīgās zivis, izmanto āmi ar 120 mm lielām linuma acīm.

4.Nozveju procentuālās daļas šā panta 1. un 2. punkta vajadzībām saskanīgi ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu un Regulas (ES) 2019/1241 27. panta 2. punktu aprēķina kā visu katra zvejas reisa beigās izkrauto jūras bioloģisko resursu dzīvsvara proporciju.

5.Zvejas kuģiem ir aizliegts ar grunts traļiem un zvejas vadiem zvejot šādās zonās:

a)ICES 7.f–7.k rajons;

b)ICES 7.e rajona apgabals uz rietumiem no 5° rietumu garuma;

c)ICES 7.b un 7.c rajons.

Šis aizliegums neattiecas uz zvejas kuģiem, kas:

i)izmanto āmi, kura linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm, vai

ii)zvejojot ārpus 1. punktā minētajiem apgabaliem, nav piezvejojuši vairāk par 1,5 % mencas (novērtējusi ZZTEK).]

[18. pants
Tehniskie pasākumi attiecībā uz sarkanspuru pageli ICES 6.–8. apakšapgabalā

1.ICES 6.–8. apakšapgabalā gūtām sarkanspuru pageles (Pagellus bogaraveo) nozvejām piemērojamais minimālais saglabāšanas references izmērs ir 36 cm.

2.Sarkanspuru pageles atpūtas nozvejām ICES 6. un 7. apakšapgabalā piemērojamais minimālais saglabāšanas references izmērs ir 40 cm.

3.No 2025. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Francijas karoga zvejas kuģiem aizliegts jebkādā veidā zvejot sarkanspuru pageli ICES 6., 7. un 8. apakšapgabalā.

4.No 2025. gada 1. februāra līdz 30. septembrim Kantabrijas jūras rietumu daļā iepretim Astūrijai un Galisijai ir aizliegts zvejot ar grunts āķu jedām (LLS) un grunts traļiem (OTB).

5.Sarkanspuru pageles atpūtas zvejniecības ir aizliegtas šādos ģeogrāfiskajos apgabalos: RF 1. apgabals (Cariño/Celeiro), RF 2. apgabals (Ribadeo), RF 3. apgabals (Navia), RF 4. apgabals (Ensenada Canero), RF 5. apgabals (Ensenada de Cabrera/Ría San Martín de la Arena), RF 6. apgabals (Ría de Treto), RF 7. apgabals (Bilbao/Plentzia), RF 8. apgabals (Bermeo/Mundaka).]

[19. pants
Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Kategatā

1.Savienības zvejas kuģi, kas Kategatā zvejo ar grunts traļiem 71 , kuru minimālais linuma acs izmērs ir 70 mm, izmanto vienu no šādiem selektīviem zvejas rīkiem:

a)šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

b)šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota apaļzivīm paredzētā izeja;

c)seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm;

d)reglamentēts īpaši selektīvs zvejas rīks, kura tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK novērtētu zinātnisku pētījumu ir tādi, ka nozvejās mencu ir mazāk nekā 1,5 %, un ar noteikumu, ka tas ir vienīgais uz zvejas kuģa esošais zvejas rīks.

2.Savienības zvejas kuģi, kas piedalās dalībvalsts īstenotā projektā un kam ir funkcionējošs pilnībā dokumentētām zvejniecībām vajadzīgais aprīkojums, var izmantot zvejas rīku, kas atbilst Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas prasībām. Attiecīgā dalībvalsts šādu kuģu sarakstu Komisijai paziņo līdz 2025. gada 31. martam.

3.Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, un ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu.]

20. pants
Aizliegtās sugas

1.Savienības zvejas kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī vai neizkrauj šādu sugu zivis:

a)ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un 7.d rajonā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un Savienības ūdeņos 3.a rajonā;

b)slaidā beriksa (Beryx splendens) NAFO 6. apakšapgabalā;

c)smilšu tīģerhaizivs (Carcharias taurus) visos ūdeņos, izņemot Vidusjūru;

d)parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. un 6.–8. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un 5. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos 3., 9. un 10. apakšapgabalā;

e)lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

f)bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā, Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.–8. apakšapgabalā un starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. apakšapgabalā;

g)siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

h)dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

i)cirtainā raja (Raja undulata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 6. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES 10. apakšapgabalā;

j)vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

k)parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

l)IA pielikuma D daļā uzskaitītās dziļūdens sugas Savienības, Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 2. zonā (izņemot Apvienotās Karalistes ūdeņus 2.a rajonā), 5.–10., 12. un 14. zonā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. apgabalā. Papildus arī Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā, ja minētajā pielikumā ir tā norādīts.

2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

21. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz datus par izkrāvumiem un zvejas piepūli, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II nodaļa
Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

22. pants
Zvejas atļaujas

1.Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas trešo valstu ūdeņos, attiecīgā gadījumā ir noteikts V pielikuma A daļā.

2.Ja dalībvalsts, par to iepriekš paziņojusi Komisijai, saskanīgi ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu kādai citai dalībvalstij nodod šīs regulas V pielikuma A daļā noteiktā zvejas apgabalā izmantojamu kvotu, attiecīgā gadījumā līdz ar kvotu tiek pienācīgi nodotas arī zvejas atļaujas. Atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas V pielikuma A daļā, pārsniegt nedrīkst. Minētās zvejas atļaujas nododošā dalībvalsts par šo atļauju nodošanu Komisijai paziņo tajā pašā laikā, kad tā Komisijai paziņo par kvotu nodošanu.

III nodaļa
Zvejas iespējas, ko pārvalda reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas

1. iedaļa
Vispārīgi noteikumi

23. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa

1.Ja kādas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumi atļauj kvotu nodošanu vai apmaiņu starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu. Attiecīgā dalībvalsts par šo uzmetumu paziņo Komisijai.

2.Saņēmusi saskaņā ar 1. punktu sniegtu paziņojumu, Komisija var iecerētās kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu apstiprināt. Ja Komisija uzmetumu apstiprina, tā bez liekas kavēšanās izsaka piekrišanu uzņemties iecerētās kvotu nodošanas vai apmaiņas uzliktās saistības. Par nodošanu vai apmaiņu Komisija šīs RZPO sekretariātam paziņo saskaņā ar minētās RZPO noteikumiem.

3.Komisija informē dalībvalstis par jebkādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.Zvejas iespējas, kuras no attiecīgās dalībvalsts saņemtas vai tai nodotas kvotu nodošanas vai apmaiņas veidā, par kvotām, kas dalībvalstij iedalītajām zvejas iespējām pieskaitītas vai no tām atvilktas, tiek uzskatītas no brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā attiecīgi saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās ar relevanto RZPO līgumslēdzēju pusi, vai saskaņā ar relevantās RZPO noteikumiem. Šādas nodošanas un apmaiņas neietekmē zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas dalībvalstīm sadala pēc zvejas darbību relatīvās stabilitātes principa.

[Šīs regulas 2.–4. un 8.–9. iedaļa vēl tiks atjaunināta pēc RZPO ikgadējām sanāksmēm.]

[2. iedaļa
NEAFC konvencijas apgabals

24. pants
Sarkanasari Irmingera jūrā

1.Ir aizliegtas jebkādas zvejas darbības apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

2.Zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Savienības ostās un – Savienības zvejas kuģiem – arī trešo valstu ostās izkraut seklūdens pelaģiskos un dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus Sebastes mentella no Irmingera jūras un tai piegulošajiem ūdeņiem (ICES 5., 12. un 14. apakšapgabals un NAFO 1. un 2. apakšapgabals).

3.Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts piedalīties pārkraušanas operācijās, kas saistītas ar 2. punktā minētajiem krājumiem.

4.Savienības kuģiem ir aizliegts uzpildīt degvielu vai sniegt atbalstošus pakalpojumus zvejas kuģiem, kuriem ir 2. punktā minēto krājumu nozvejas.]

[3. iedaļa
ICCAT konvencijas apgabals

25. pants
Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1.To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilo tunzivi (Thunnus thynnus), kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā.

2.To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā.

3.To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas zilo tunzivi Adrijas jūrā zvejo audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 3. punktā.

4.To Savienības zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilo tunzivi, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 4. punktā.

5.To krātiņveida lamatu skaitu, ko izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 5. punktā.

6.To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kam saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2107 72 17. pantu ir atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas VI pielikuma 7. punktā.

7.To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 m un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 8. punktā.

26. pants
Atpūtas zvejniecības

Vajadzības gadījumā dalībvalstis zināmu daļu no savām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala atpūtas zvejniecībām.

27. pants
Haizivis

Papildus Regulas (ES) 2017/2107 32.–36. pantā noteiktajiem aizliegumiem ir aizliegts iesaistīties arī Alopias ģints lapshaizivju specializētajā zvejā.

28. pants
Tropiskajām tunzivīm paredzētas ZPI

1.No 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 12. martam ICCAT konvencijas apgabalā izmantot ZPI ir aizliegts.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka no 2024. gada 17. decembra līdz 2024. gada 31. decembrim šo valstu zvejas kuģi ZPI neizvieto.]

[4. iedaļa
CCAMLR konvencijas apgabals

29. pants
Paziņošana par ilkņzivju izpētes zvejniecībām 2025./2026. gada zvejas sezonā

1.Dalībvalstis laikposmā no 2025. gada 1. decembra līdz 2026. gada 30. novembrim var piedalīties vai atļaut saviem zvejas kuģiem piedalīties ar Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 73 7. panta 2.–7. punktu saskanīgās ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas un kuras FAO 48.6., 88.1. un 88.2. apakšapgabalā un FAO 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā darbojas ārpus apgabaliem, kas ir nacionālajā jurisdikcijā.

2.Dalībvalstis, kas plāno to darīt, par savu ieceri, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. panta 5. un 6. punktā noteiktajiem termiņiem, CCAMLR sekretariātam paziņo ne vēlāk kā 2025. gada 1. jūnijā.

30. pants
Ilkņzivju zvejniecība 2024./2025. gada zvejas sezonā

1.Papildus īpašajām prasībām, kas attiecībā uz izpētes zvejniecībām noteiktas Regulas (EK) Nr. 601/2004 7.a pantā, ilkņzivju zveju laikposmā no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim atļauts veikt tikai VII pielikuma A tabulā noteiktajām dalībvalstīm tajā noteiktajos apakšapgabalos ar tajā noteikto skaitu zvejas kuģu un minētā pielikuma B tabulā noteikto KPN un piezvejas limitu robežās.

2.Specializētā haizivju zveja mērķiem, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegta. Jebkuras haizivis un it īpaši mazuļus un apaugļotas mātītes, kas nejauši piezvejotas ilkņzivju zvejniecībā, atbrīvo dzīvas.

3.Kad paziņotās nozvejas sasniegušas noteikto KPN (ja tāda ir), ilkņzivju zvejošanu konkrētajā mazapjoma pētnieciskajā vienībā (SSRU) beidz un šo SSRU zvejai slēdz uz visu atlikušo zvejas sezonu.

4.Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr FAO 48.6., 88.1. un 88.2. apakšapgabalā ir aizliegts zvejot dziļumā, kas mazāks par 550 m.

31. pants
Krila zvejniecība 2025./2026. gada zvejas sezonā

1.Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a panta nolūkā dalībvalstis, kas plāno laikposmā no 2025. gada 1. decembra līdz 2026. gada 30. novembrim CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), ne vēlāk kā 2025. gada 1. maijā par to Komisijai paziņo VII pielikuma papildinājuma B daļā noteiktajā formā.

2.Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. panta 5. un 6. punktā noteiktajiem termiņiem un uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisija attiecīgos paziņojumus CCAMLR sekretariātam iesniedz ne vēlāk kā 2025. gada 30. maijā.

3.Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. un 3. punktā prasīto informāciju par katru zvejas kuģi, kam iecerēts atļaut piedalīties krila zvejniecībā.

4.Dalībvalsts, kas plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu to darīt paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem, kuri paziņošanas laikā:

a)ir tās karoga kuģi vai

b)ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi, bet sagaidāms, ka zvejniecības darbošanās laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

5.Ja atļauju saņēmušais zvejas kuģis, par kuru CCAMLR sekretariātam paziņots saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, krila zvejniecībā nevar piedalīties pamatotu ekspluatācijas iemeslu vai nepārvaramas varas dēļ, attiecīgā dalībvalsts drīkst atļaut to aizstāt ar citu zvejas kuģi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē CCAMLR sekretariātu (ar kopiju Komisijai) un sniedz:

a)pilnīgas ziņas par plānoto aizstājošo zvejas kuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. un 3. punktā prasīto informāciju;

b)izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un relevantos papildu pierādījumus vai izziņas.]

5. iedaļa
IOTC kompetences apgabals

32. pants
Zvejas kapacitātes limiti
kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā

1.Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir tāda, kāda noteikta VIII pielikuma 1. punktā.

2.Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir tāda, kāda noteikta VIII pielikuma 2. punktā.

3.Kuģus, kas darbojas kādā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis var pārvietot uz citu zvejniecību ar noteikumu, ka minētās dalībvalstis spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu apzvejošanas piepūle.

4.Ja tiek ierosināts zvejas kapacitāti nodot kādas dalībvalsts flotei, minētā dalībvalsts nodrošina, ka nododamie zvejas kuģi ir iekļauti IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā vai citas tunzivju zvejniecību pārvaldošas RZPO reģistrā. Zvejas kapacitāti nevar nodot ar zvejas kuģi, kuru kāda RZPO iekļāvusi nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbībās iesaistījušos kuģu sarakstā.

5.Dalībvalstis savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā minētā maksimuma drīkst palielināt tikai IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktajās robežās.

33. pants
Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi

1.Dreifējošas ZPI aprīko ar instrumentālām bojām. Cita veida boju, piemēram, radioboju, izmantošana ir aizliegta.

2.Riņķvada kuģis nekad vienlaikus neapseko vairāk kā 300 ekspluatācijā esošu boju.

3.Katra riņķvada kuģa vajadzībām gadā drīkst iegādāties ne vairāk kā 500 instrumentālu boju. Riņķvada kuģim nekad, nedz krājumos, nedz ekspluatācijā, nav vairāk kā 500 instrumentālu boju.

4.Ne vairāk kā trīs apgādes kuģi palīdz ne mazāk kā desmit riņķvada kuģiem, un tie visi ir vienas dalībvalsts karoga kuģi. Šis punkts neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.

5.Vienam riņķvada kuģim nekad nepalīdz vairāk kā viens dalībvalsts karoga apgādes kuģis.

6.Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.

6. iedaļa
SPRFMO konvencijas apgabals

34. pants
Pelaģiskās zvejniecības

1.Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IH pielikumā noteikto KPN robežās drīkst tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.

2.Zvejas iespējas, kas noteiktas IH pielikumā, 1. punktā minētās dalībvalstis drīkst izmantot tikai tad, ja tās līdz nākamā mēneša piecpadsmitajai dienai Komisijai iesūta tālāk minēto informāciju, lai Komisija to varētu paziņot SPRFMO sekretariātam, un iesūtāmā informācija ir šāda:

a)to kuģu saraksts, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī;

b)mēneša nozvejas ziņojumi.

[7. iedaļa
IATTC konvencijas apgabals

35. pants
Riņķvada zvejniecības

1.Riņķvada kuģi dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) vai svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) nezvejo:

a)no 2025. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 2025. gada 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2025. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2026. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

–Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

–150° rietumu garuma meridiāns,

–40° ziemeļu platuma paralēle,

–40° dienvidu platuma paralēle;

b)no 2025. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 2025. gada 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

–96° rietumu garuma meridiāns,

–110° rietumu garuma meridiāns,

–4° ziemeļu platuma paralēle,

–3° dienvidu platuma paralēle.

2.Attiecībā uz katru zvejas kuģi, kas minēts 1. punktā un ir dalībvalsts karoga kuģis, minētā karoga dalībvalsts pirms 2025. gada 1. aprīļa informē Komisiju par to, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem aizlieguma periodiem zvejas kuģis ir izvēlējies.

3.Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem pārkrauj citā kuģī vai izkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

4.Šā panta 3. punktu nepiemēro:

a)ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru;

b)reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja tilpnēs vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

36. pants
Dreifējošas ZPI

1.Riņķvada kuģim IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus nav vairāk par 400 aktīvu ZPI. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt atrašanās vietas datus, kuriem līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivizēta vienīgi tad, kad tā ir uz riņķvada kuģa.

2.Riņķvada kuģis 15 dienu laikā, pirms sācies zvejas aizlieguma periods, kas izvēlēts saskaņā ar šīs regulas 35. panta 1. punkta a) apakšpunktu, IATTC konvencijas apgabalā:

a)neizvieto ZPI;

b)savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik sākotnēji izvietojis.

37. pants
Lielacu tunzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas

Lielacu tunzivs gada kopējās nozvejas, ko IATTC konvencijas apgabalā drīkst gūt katras dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, ir noteiktas IL pielikumā.

38. pants
Okeāna baltspuru haizivs zvejas aizliegums

1.Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot minētajā apgabalā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs liemeni vai liemeņa daļas.

2.Nejauši nozvejotiem okeāna baltspuru haizivs īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un zvejas kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.

3.Zvejas kuģu operatori reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi), un minēto informāciju paziņo savas valstspiederības dalībvalstīm. 2023. gadā savākto minēto informāciju dalībvalstis Komisijai nosūta līdz 2024. gada 31. janvārim.]

[8. iedaļa
SEAFO konvencijas apgabals

39. pants
Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

a)spoku kaķhaizivs (Apristurus manis);

b)plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi);

c)īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus);

d)lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps);

e)gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);

f)raju dzimtas (Rajidae) zivis;

g)samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus);

h)Selachimorpha virskārtas haizivis;

i)dzelkņhaizivs (Squalus acanthias).]

[9. iedaļa
WCPFC konvencijas apgabals

40. pants
Nosacījumi, kas piemērojami lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs
un Klusā okeāna dienvidu krājuma garspuru tunzivs zvejniecībās

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kuri lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) ar riņķvadu zvejo WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras apgabalos starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, netiek iedalītas vairāk kā 403 zvejas dienas.

2.Savienības zvejas kuģi neveic Klusā okeāna dienvidu krājuma garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

3.Maksimālais tādu Savienības riņķvada kuģu skaits, kuriem WCPFC konvencijas apgabalā atļauts tropiskās tunzivis zvejot atklātās jūras apgabalos starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniedz IX pielikuma 2. tabulā noteiktos limitus.

41. pants
Zvejošana, izmantojot ZPI, un šādas zvejas pārvaldība

1.Riņķvada kuģi, palīgkuģi un jebkādi citi kuģi, kas darbojas kā riņķvada kuģu atbalsta kuģi, no 2025. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2025. gada 15. augusta plkst. 24.00 neizvieto ZPI, neveic to apkopi un neievieto zvejas rīku ZPI tuvumā WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.

2.Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam atklātās jūras apgabalos, kas ietilpst WCPFC konvencijas apgabala daļā, kura atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, zvejas rīku ievietot ZPI tuvumā ir aizliegts vēl uz vienu papildu mēnesi no 2025. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2025. gada 30. aprīļa plkst. 24.00 vai no 2025. gada 1. maija plkst. 00.00 līdz 2025. gada 31. maija plkst. 24.00, vai no 2025. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2025. gada 30. novembra plkst. 24.00, vai no 2025. gada 1. decembra plkst. 00.00 līdz 2025. gada 31. decembra plkst. 24.00.

3.Attiecīgās dalībvalstis kopīgi nosaka, kuru no 2. punktā minētajiem zvejas aizlieguma periodiem tās piemēros sava karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu. Dalībvalstis līdz 2025. gada 15. februārim kopīgi informē Komisiju par to, kurš aizlieguma periods ticis izvēlēts. Attiecīgo dalībvalstu kopīgi izvēlēto aizlieguma periodu Komisija pirms 2025. gada 1. marta paziņo WCPFC sekretariātam.

4.Katra dalībvalsts nodrošina, ka neviens no tās riņķvada kuģiem nekad jūrā vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām instrumentālām bojām. Bojas tiek aktivizētas vienīgi tad, kad tās ir uz riņķvada kuģa.

42. pants
Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zvejot zobenzivi

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zobenzivi (Xiphias gladius) zvejot WCPFC konvencijas apgabala daļā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts IX pielikumā.

43. pants
Zobenzivs nozveju limiti āķu jedu zvejniecībās uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma

Dalībvalstis nodrošina, ka zobenzivs (Xiphias gladius) nozvejas, ko āķu jedu kuģi guvuši uz dienvidiem no 20º dienvidu platuma, 2025. gadā nepārsniedz IG pielikuma 2. tabulā noteikto limitu. Turklāt tās nodrošina, ka tādēļ zobenzivs zvejas piepūle netiek pārvirzīta uz apgabalu, kas atrodas uz ziemeļiem no 20º dienvidu platuma.]

10. iedaļa
Beringa jūra

44. pants
Aizliegums Beringa jūras atklātajos ūdeņos zvejot mintaju

Mintaja (Gadus chalcogrammus) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

11. iedaļa
SIOFA nolīguma apgabals

45. pants
Grunts zvejas limiti

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi, kuri zvejo SIOFA nolīguma apgabalā:

a)gada grunts zvejas piepūli ierobežo atbilstoši X pielikumā noteiktajiem limitiem;

b)grunts zveju veic tikai ar demersālajām āķu jedām;

c)nezvejo IK pielikumā noteiktajās pagaidu aizsargājamajās teritorijās, proti, Atlantis Bank, Coral, Fools Flat, Middle of What un Walter’s Shoal; izņēmums ir zveja ar demersālajām āķu jedām un ar nosacījumu, ka uz kuģa visu laiku, kamēr tas zvejo minētajos apgabalos, atrodas zinātniskais novērotājs.

46. pants
Ilkņzivju zvejniecības pasākumi

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi, kuri SIOFA nolīguma apgabalā zvejo ilkņzivis (Dissostichus spp.):

a)nezvejo dziļumā, kas ir mazāks par 500 metriem;

b)vienmēr ved vismaz vienu zinātnisko novērotāju, kuram uzdots novērot 25 % āķu, kas līdz ar katru jedu izcelti visā šā zvejas rīka izvietošanas laikā;

c)no katras neapstrādātu ilkņzivju tonnas iezīmē un atlaiž vismaz piecas nozvejotās zivis. Sākot no 30 nozvejotām ilkņzivīm, iezīmēto īpatņu atlaišanā piemēro vismaz 60 % lielu minimālās pārklāšanās statistisko rādītāju (minimum overlap statistic).

47. pants
Dziļūdens haizivju specializētās zvejas aizliegums

SIOFA nolīguma apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

a)baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis), izņemot ja iegūta IK pielikumā noteiktā pieļaujamo piezveju limita kontekstā;

b)lāpstdeguna dzelkņhaizivs (Deania calceus);

c)graudainā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus granulosus);

d)melnā haizivs (Dalatias licha);

e)Baha kaķhaizivs (Bythaelurus bachi);

f)menlmutes himēra (Chimaera buccanigella);

g)Didjē himēra (Chimaera didierae);

h)jūrnieku himēra (Chimaera willwatchi);

i)gardeguna samtainā dzeloņzivs (Centroselachus crepidater);

j)Planketa dzeloņhaizivs (Scymnodon macracanthus);

k)samtainā dzeloņzivs (Zameus squamulosus);

l)baltvaigu laternhaizivs (Etmopterus alphus);

m)Indijas kaķhaizivs (Apristurus indicus);

n)Klusā okeāna gardegunhimēra (Harriotta raleighana);

o)šaurgalvas kaķhaizivs (Bythaelurus tenuicephalus);

p)apmetņa haizivs (Chlamydoselachus anguineus);

q)lielacu sešžaunhaizivs (Hexanchus nakamurai);

r)gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);

s)dienvidu miegainā haizivs (Somniosus antarcticus);

t)rūķhaizivs (Mitsukurina owstoni);

u)klīstošā laternhaizivs (Etmopterus viator);

v)plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi);

w)pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus);

x)mazā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus uyato);

y)Micukuri dzelkņhaizivs (Squalus mitsukurii);

z)garpurna dzelkņhaizivs (Deania quadrispinosa);

za)dziļūdens dzelkņhaizivs (Deania profundorum);

zb)Mozambikas dziļūdens raja (Bathyraja tunae);

zc)Dienvidāfrikas gardegunhimēra (Rhinochimaera africana).

12. iedaļa
NPFC konvencijas apgabals

48. pants
Austrumu makreles zvejniecība

1.Par Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo NPFC konvencijas apgabalā, karoga dalībvalstis tālāk noteiktajos termiņos Komisijai nosūta šādus agregētos datus:

a)līdz nākamā mēneša septītajam datumam – mēneša nozvejas, kas gūtas saskaņā ar austrumu makreles (Scomber japonicus) nozvejas limitiem, kuri visām NPFC līgumslēdzējām pusēm IM pielikumā noteikti attiecīgi zvejai ar traleriem un zvejai ar riņķvada kuģiem; šie dati jāsūta, ja minēto nozvejas limitu izmantojums ir mazāks par 60 %;

b)līdz nākamās nedēļas otrdienai – austrumu makreles nedēļas nozvejas, kas gūtas saskaņā ar minētajiem nozvejas limitiem; šie dati jāsūta, ja minēto nozvejas limitu izmantojums ir lielāks par 60 %, bet mazāks par 95 %.

Komisija minēto informāciju apkopo un tūlīt nosūta NPFC izpildsekretāram.

2.Divu dienu laikā no dienas, kad NPFC izpildsekretārs ir paziņojis, ka nozvejas limitu izmantojums ir sasniedzis 95 %, Komisija aizliedz zvejot saskaņā ar minētajiem nozvejas limitiem.

3.Komisija līdz nākamā gada februāra beigām apkopo un NPFC izpildsekretāram nosūta datus par austrumu makreles gada nozvejām, kas gūtas NPFC konvencijas apgabalā.

4.Šo pantu piemēro papildus Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. pantā noteiktajiem pienākumiem ziņot par zvejas iespējām.

49. pants
Haizivju aizsardzība NPFC konvencijas apgabalā

1.Savienības zvejas kuģi, kas zvejo NPFC konvencijas apgabalā, NPFC konvencijas apgabalā tomēr nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj haizivis.

2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

50. pants
Anadromo zivju aizsardzība NPFC konvencijas apgabalā

1.Savienības zvejas kuģi, kas zvejo NPFC konvencijas apgabalā, tomēr nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj ketlasi (Oncorhynchus keta), kižuču (Oncorhynchus kisutch), kuprlasi (Oncorhynchus gorbuscha), nerku (Oncorhynchus nerka), čaviču (Oncorhynchus tshawytscha), simu (Oncorhynchus masou) un varavīksnes foreli (Oncorhynchus mykiss).

2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

III SADAĻA
TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

51. pants
Norvēģijas vai Fēru Salu karoga zvejas kuģi

Komisija var atļaut Norvēģijas vai Fēru Salu karoga zvejas kuģiem zvejot Savienības ūdeņos, bet ar noteikumu, ka zvejots tiek I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot nosacījumus, kas noteikti šajā regulā, Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā un deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi uz minētās regulas pamata.

52. pants
Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģi, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē, Gērnsijas Teritoriālajā Vienībā, Džērsijas Teritoriālajā Vienībā vai Menas Salā un ko licencējusi kāda no Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldēm

Komisija var atļaut Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģiem, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē, Gērnsijas Teritoriālajā Vienībā, Džērsijas Teritoriālajā Vienībā vai Menas Salā un ko licencējusi kāda no Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldēm, zvejot Savienības ūdeņos, bet ar noteikumu, ka zvejots tiek I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot nosacījumus, kas noteikti šajā regulā, Regulā (ES) 2017/2403 un deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi uz minētās regulas pamata.

53. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa ar Apvienoto Karalisti

1.Jebkāda kvotu nodošana vai apmaiņa starp Savienību un Apvienoto Karalisti notiek saskaņā ar šo pantu.

2.Dalībvalsts, kas plāno nodot kvotas Apvienotajai Karalistei vai ar to apmainīties kvotām, var ar Apvienoto Karalisti apspriesties par kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu. Attiecīgā dalībvalsts par šo uzmetumu paziņo Komisijai.

3.Ja Komisija 2. punktā minēto un attiecīgās dalībvalsts paziņoto kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu apstiprina, tā bez liekas kavēšanās izsaka piekrišanu uzņemties šādas kvotu nodošanas vai apmaiņas uzliktās saistības. Komisija paziņo dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.Zvejas iespējas, kuras no Apvienotās Karalistes saņemtas vai tai nodotas saskaņā ar vienošanos par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij iedalītajām kvotām pieskaitītas vai no tām atvilktas, tiek uzskatītas no brīža, kad par kvotu nodošanu vai apmaiņu ir paziņots saskaņā ar 3. punktu. Šādas nodošanas un apmaiņas neietekmē zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas dalībvalstīm sadala pēc zvejas darbību relatīvās stabilitātes principa.

54. pants
Venecuēlas karoga zvejas kuģi

Venecuēlas karoga zvejas kuģi ievēro nosacījumus, kas noteikti šajā regulā, Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā un deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi uz minētās regulas pamata.

55. pants
Zvejas atļaujas

Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu zvejas kuģiem, kuri darbojas Savienības ūdeņos, ir tāds, kāds noteikts V pielikuma B daļā.

56. pants
Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

Nozvejām un piezvejām, ko guvuši trešo valstu zvejas kuģi, kuri zvejo saskaņā ar šīs regulas 55. pantā minētajām zvejas atļaujām, piemēro šīs regulas 7. panta nosacījumus.

[Šīs regulas 57. pants vēl tiks atjaunināts pēc tam, kad Savienība būs apspriedusies ar trešām valstīm.]

57. pants
Aizliegtās sugas

1.Trešo valstu zvejas kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

a)smilšu tīģerhaizivs (Carcharias taurus) visos Savienības ūdeņos;

b)ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 3.a un 7.d rajonā un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā;

c)parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 3., 4. un 6.–10. apakšapgabalā;

d)bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 4. un 6.–8. apakšapgabalā;

f)siļķu haizivs (Lamna nasus) visos Savienības ūdeņos;

g)dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

h)cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6. un 10. apakšapgabalā;

i)parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Savienības ūdeņos Vidusjūrā;

j)vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos Savienības ūdeņos;

k)IA pielikuma D daļā uzskaitītās dziļūdens sugas Savienības ūdeņos ICES 6.–10. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā; papildus arī Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, ja minētajā pielikumā tā norādīts.

2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

58. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

59. pants
Pārejas noteikumi

Šīs regulas 9.–13., 15.–20., 24., 27., 38., 39., 44., 47., 48. un 57. pantu mutatis mutandis turpina piemērot 2026. gadā, un to dara tik ilgi, līdz spēkā stājas 2026. gada zvejas iespēju regula.

60. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim.

Tomēr:

a)regulas 12. panta 1. punktu piemēro no 2025. gada 1. janvāra un – atkarībā no tā, kura diena pienāk agrāk, – turpina piemērot līdz 2025. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad kļūst piemērojams saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts, ar ko attiecībā uz pollaka minimālo saglabāšanas references izmēru ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā groza minētās regulas VII pielikuma A daļu;

b)regulas 13. panta 1.–7. punktu piemēro no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam;

c)regulas 17. un 18. pantu piemēro no 2025. gada 1. janvāra un – atkarībā no tā, kura diena pienāk agrāk, – turpina piemērot līdz 2025. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad kļūst piemērojami saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 2. punktu pieņemti deleģētie akti, ar ko attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem Ķeltu jūrā, Īrijas jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem par sarkanspuru pageli ICES 6.–8. apakšapgabalā groza minētās regulas VI un VII pielikumu;

d)regulas 23. pantu piemēro no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. janvārim;

e)regulas 28. panta 2. punktu piemēro no 2024. gada 17. decembra līdz 2024. gada 31. decembrim;

f)regulas 30. pantu un VII pielikumu piemēro no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim;

g)regulas 35. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 19. janvārim;

h)regulas 12. iedaļu beidz piemērot dienā, kad kļūst piemērojama attiecīgus pasākumus nosakoša Eiropas Parlamenta un Padomes regula;

i)kad IA–IJ un IL pielikumā ir tā norādīts, minētos pielikumus piemēro arī 2026. gadā;

j) regulas IA pielikuma B daļas 116.–118. tabulas 1. zemsvītras piezīmi piemēro no 2025. gada 1. janvāra un – atkarībā no tā, kura diena pienāk agrāk, – turpina piemērot līdz 2025. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad kļūst piemērojams saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts par atbrīvojumu no parastās dzelkņhaizivs izkraušanas pienākuma;

l)kad IK pielikumā ir tā norādīts, minēto pielikumu piemēro no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim;

m)regulas IM un XI pielikumu piemēro no 2025. gada 1. jūnija līdz 2026. gada 31. maijam;

n)regulas II pielikumu piemēro no 2025. gada 1. februāra līdz 2026. gada 31. janvārim;

o)nozvejas un zvejas piepūles limitus, kas ar šo regulu noteikti 2025. gadam un, kad šajā regulā ir tā norādīts, arī 2026. gadam, turpina piemērot 2026. gadā un – attiecīgā gadījumā – 2027. gadā, taču to dara vienīgi saistībā ar:

i)apmaiņām, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

ii)atvilkumiem un pārdalēm, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

iii)daudzumiem, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

iv)atvilkumiem, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1380/oj ).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/973/oj ).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (OV L 83, 25.3.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/472/oj ).

(4)     https://www.ices.dk/advice/Pages/Latest-Advice.aspx .

(5)    Sīkāk sk. dokumentā ICES approach to advice on fishing opportunities [ICES pieeja ieteikumiem par zvejas iespējām];    
https://doi.org/10.17895/ices.advice.22240624.v2 .

(6)    Padomes Lēmums (ES) 2021/1875 (2021. gada 22. oktobris) par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām (OV L 378, 26.10.2021., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2021/1875/oj ).    Padomes Lēmums (ES) 2023/2900 (2023. gada 11. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/865 (OV L, 2023/2900, 29.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2900/oj ).    Padomes Lēmums (ES) 2023/2807 (2023. gada 11. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/868 (OV L, 2023/2807, 15.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2807/oj ). Padomes Lēmums (ES) 2023/2812 (2023. gada 11. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/867 (OV L, 2023/2812, 15.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2812/oj ).Padomes Lēmums (ES) 2023/2901 (2023. gada 11. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Indijas okeāna tunzivju komisijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/860 (OV L, 2023/2901, 29.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2901/oj ).Padomes Lēmums (ES) 2023/2826 (2023. gada 11. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālajā zvejniecības pārvaldības organizācijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/859 (OV L, 2023/2826, 29.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2826/oj ).`    Padomes Lēmums (ES) 2024/366 (2024. gada 16. janvāris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Amerikas Tropisko tunzivju komisijā un Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu pušu sanāksmē, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/812 (OV L, 2024/366, 19.1.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2024/366/oj ).Padomes Lēmums (ES) 2023/2823 (2023. gada 11. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/861 (OV L, 2023/2823, 15.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2823/oj ).Padomes Lēmums (ES) 2023/2810 (2023. gada 11. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijā (WCPFC), un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/862 (OV L, 2023/2810, 15.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2810/oj ). Padomes Lēmums (ES) 2023/2828 (2023. gada 11. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā gadskārtējā pušu konferencē, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/866 (OV L, 2023/2828, 15.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2828/oj ).Padomes Lēmums (ES) 2023/2888 (2023. gada 11. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā ietvaros, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/858 (OV L, 2023/2888, 21.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2888/oj ).Padomes Lēmums (ES) 2023/2801 (2023. gada 11. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/863 (OV L, 2023/2801, 19.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2801/oj ). Padomes Lēmums (ES) 2024/395 (2024. gada 16. janvāris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par dienvidu tunzivs saglabāšanu paplašinātajā komisijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/824 (OV L, 2024/395, 24.1.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2024/395/oj ).Padomes Lēmums (ES) 2023/2826 (2023. gada 11. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālajā zvejniecības pārvaldības organizācijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/859 (OV L, 2023/2826, 29.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2826/oj ). Padomes Lēmums (ES) 2022/392 (2022. gada 3. marts) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisijā (OV L 79, 9.3.2022., 31. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2022/392/oj ).

(7)    Padomes Regula (ES) 2024/257 (2024. gada 10. janvāris), ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2023/194 (OV L, 2024/257, 11.1.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/257/oj ).

(8)    Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1996/847/oj ).

(9)    Blim ir nārsta bara biomasas limita references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā var samazināties krājuma reproduktīvā spēja.

(10)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.25019351.v1 ,     https://doi.org/10.17895/ices.advice.25019162.v1 .

(11)    FMSY punktvērtība ir aplēstā zvejas izraisītās zivju mirstības vērtība, kāda ar konkrētu zvejas modeli un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos dod ilgstošu MSY.

(12)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.25019306.v1 .

(13)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.24212058.v1 .

(14)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.25019345.v1 ,     https://doi.org/10.17895/ices.advice.25019318.v1 .

(15)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.25019396.v1 .

(16)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.25019435.v1 .

(17)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.25019684.v1 .

(18)    MSY Btrigger ir biomasas apjoms, kura (nevēlamās) sasniegšanas gadījumā pārvaldītājam ir jārīkojas, lai krājums varētu atjaunoties un pārsniegtu apjomu, kas spēj ilgstoši nodrošināt MSY.

(19)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.25019666.v1 .

(20)    Kritiskā suga ir suga, kurai kvotas (vairs) nav, bet kura var likt vienam vai vairākiem zvejas kuģiem pārtraukt zveju, pat ja tiem joprojām ir neizmantota citas sugas kvota.

(21)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.25019312.v1 .

(22)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.25019186.v1 .

(23)    Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2021/689(1)/oj ).

(24)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21828435.v1 .

(25)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21907860.v1 .

(26)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.19902958 .

(27)    Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2007/1100/oj ).

(28)    Padomes Regula (ES) 2023/194 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 28, 31.1.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/194/oj ).

(29)    Padomes Regula (ES) 2024/257 (2024. gada 10. janvāris), ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2023/194 (OV L, 2024/257, 11.1.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/257/oj ).

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2008/56/oj ).

(31)    Ziemeļjūras un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 1. panta 1. punktā nosauktie krājumi.

(32)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1224/oj ).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1380/oj ).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/973/oj ).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (OV L 83, 25.3.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/472/oj ).

(36)    Par Blim zemāku biomasas rādītāju sasnieguša krājuma reproduktīvā spēja var būt ierobežota.

(37)    MSY Btrigger ir biomasas apjoms, kura (nevēlamās) sasniegšanas gadījumā pārvaldītājam ir jārīkojas, lai krājums varētu atjaunoties un pārsniegtu apjomu, kas spēj ilgstoši nodrošināt MSY.

(38)    FMSY punktvērtība ir aplēstā zvejas izraisītās zivju mirstības vērtība, kāda ar konkrētu zvejas modeli un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos dod ilgstošu MSY.

(39)    Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/1100/oj ).

(40)    Padomes Regula (ES) 2023/194 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 28, 31.1.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/194/oj ).

(41)    Padomes Regula (ES) 2024/257 (2024. gada 10. janvāris), ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2023/194 (OV L, 2024/257, 11.1.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/257/oj ).

(42)    Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1996/847/oj ).

(43)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (OV L 238, 27.9.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2053/oj ).

(44)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1224/oj ).

(45)    OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2021/689(1)/oj .

(46)    Padomes Lēmums (ES) 2021/1875 (2021. gada 22. oktobris) par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām (OV L 378, 26.10.2021., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2021/1875/oj ).

(47)    OV L 175, 18.5.2021., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2021/793/oj .

(48)    Padomes Lēmums 87/277/EEK (1987. gada 18. maijs) par mencu nozvejas iespēju piešķiršanu Špicbergenā un Lāču salas teritorijā, kā arī Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas konvencijas noteiktajā rajonā 3M (OV L 135, 23.5.1987., 29. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1987/277/oj ).

(49)     Padomes Lēmums (ES) 2015/1565 (2015. gada 14. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (OV L 244, 19.9.2015., 55. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2015/1565/oj ).

(50)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj ).

(51)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1241/oj ).

(52)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/218/oj ).

(53)    OV L 252, 5.9.1981., 27. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/1981/691/oj . CCAMLR konvenciju Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 81/691/EEK (1981. gada 4. septembris), ar ko noslēdz Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvenciju (OV L 252, 5.9.1981., 26. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1981/691/oj ).

(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/216/oj ).

(55)    OV L 224, 16.8.2006., 24. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/2005/26/oj. Konvenciju par IATTC stiprināšanu Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2006/539/oj ).

(56)    OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/1986/238(1)/oj. Savienība ICCAT pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1986/238/oj ).

(57)    OV L 236, 5.10.1995., 25. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/1995/399/oj. Savienība IOTC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1995/399/oj ).

(58)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/217/oj ).

(59)    OV L 378, 30.12.1978., 2. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/1978/3179/oj. Savienība NAFO konvencijai pievienojusies ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3179/78 (1978. gada 28. decembris) attiecībā uz Konvencijas par daudzpusējo sadarbību nākotnē Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā noslēgšanu, ko veic Eiropas Ekonomikas kopiena (OV L 378, 30.12.1978., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1978/3179/oj ).

(60)    OV L 55, 28.2.2022., 14. lpp. Savienība Konvencijai par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā pievienojusies ar Padomes Lēmumu (ES) 2022/314 (2022. gada 15. februāris) par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā (OV L 55, 28.2.2022., 12. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2022/314/oj ).

(61)    OV L 234, 31.8.2002., 40. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/2001/319/oj. Savienība SEAFO konvenciju apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2002/738/oj ).

(62)    OV L 196, 18.7.2006., 15. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2006/496/oj . Savienība SIOFA apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (2008. gada 29. septembris), lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu par zvejniecību Indijas okeāna dienvidu daļā (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/780/oj ).

(63)    OV L 67, 6.3.2012., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/2012/130/oj. Savienība SPRFMO konvenciju apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2012/130(1)/oj ).

(64)    OV L 32, 4.2.2005., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/2005/75/oj. Savienība WCPFC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2005/75(1)/oj ).

(65)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2403/oj ).

(66)    Jebkāda tipa demersālos traļus (OTB, OTT, PTB, TBB, TBN, TBS un TB).

(67)    Jebkāda tipa zvejas vadus (SSC, SDN, SPR, SV, SB un SX).

(68)    Jebkurā āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecībā (LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS).

(69)    Jebkādus fiksētos žaunu tīklus un zivju krātiņveida lamatas (GTR, GNS, GNC, FYK, FPN un FIX).

(70)    Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB, SDN, SSC, SX, LL, LLS.

(71)    Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB.

(72)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).

(73)    Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).