TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)
2024. gada 21. novembrī ( *1 )
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Atvērtie dati un publiskā sektora informācijas atkalizmantošana – Direktīva (ES) 2019/1024 – 1. pants – Piemērošanas joma – 2. pants – Dokumentu “atkalizmantošanas” jēdziens – Tiesības piekļūt publiskā sektora struktūras turējumā esošiem dokumentiem
Lietā C‑336/23
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Visoki upravni sud (Administratīvā apelācijas tiesa, Horvātija) iesniegusi ar 2023. gada 25. maija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 26. maijā, tiesvedībā
HP – Hrvatska pošta d.d.
pret
Povjerenik za informiranje,
piedaloties
STAS d.o.o.,
TIESA (desmitā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias] (referents), ceturtās palātas priekšsēdētājs I. Jarukaitis [I. Jarukaitis] un tiesnesis Z. Čehi [Z. Csehi],
ģenerāladvokāts: P. Pikamēe [P. Pikamäe],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
|
– |
Povjerenik za informiranje vārdā – Z. Pičuljan, pārstāvis, |
|
– |
Horvātijas valdības vārdā – G. Vidović Mesarek, pārstāvis, |
|
– |
Čehijas valdības vārdā – J. Očková, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji, |
|
– |
Austrijas valdības vārdā – A. Posch un J. Schmoll, pārstāvji, |
|
– |
Eiropas Komisijas vārdā – U. Małecka, M. Mataija un G. Meessen, pārstāvji, |
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
|
1 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV 2019, L 172, 56. lpp.) 1. panta 2. punktu un 2. pantu. |
|
2 |
Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību HP – Hrvatska pošta d.d. (turpmāk tekstā – “HP”) prasībā pret Povjerenik za informiranje (informācijas atklātības uzraudzītājs, Horvātija) par HP saņemto informācijas pieprasījumu, kurā tai tostarp lūgts izpaust informāciju par būvdarbu līgumiem, būvdarbu statusu un ēku nodošanas ekspluatācijā protokoliem. |
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
|
3 |
Direktīvas 2019/1024 9., 13., 23. un 70. apsvērumā teikts:
[..]
[..]
[..]
|
|
4 |
Šīs direktīvas 1. pants “Priekšmets un darbības joma” noteic: “1. Lai veicinātu atvērto datu izmantošanu un stimulētu produktu un pakalpojumu inovāciju, ar šo direktīvu nosaka tādu minimālo noteikumu kopumu, ar kuriem reglamentē atkalizmantošanu un praktiskus noteikumus atkalizmantošanas veicināšanai:
2. Šo direktīvu nepiemēro: [..]
[..]
[..]
[..] 3. Šī direktīva pamatojas uz Savienības un valstu piekļuves režīmiem un neskar tos. [..] 7. Šī direktīva reglamentē dalībvalstu publiskā sektora struktūru un publisku uzņēmumu turējumā jau esošu dokumentu atkalizmantošanu [..].” |
|
5 |
Direktīvas 2019/1024 2. pants “Definīcijas” formulēts šādi: “Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
[..]
[..]
[..].” |
Horvātijas tiesības
|
6 |
Zakon o pravu na pristup informacijama (Likums par tiesībām piekļūt informācijai; Narodne novine, br. 25/13, 85/15 un 69/22, turpmāk tekstā – “Likums par piekļuvi informācijai”) 5. pants noteic: “Šajā likumā ir lietoti šādi termini: [..]
[..]
[..].” |
|
7 |
Šā likuma IV nodaļā “Tiesību piekļūt informācijai ierobežojumi” ietilpstošais 15. pants noteic: “[..] (2) Publiskas iestādes var ierobežot piekļuvi informācijai: [..]
[..] (4) Publiskas iestādes var ierobežot piekļuvi informācijai, ja:
[..]
[..]” |
|
8 |
Minētā likuma VI nodaļā “Informācijas atkalizmantošana” ietilpstošais 27. pants noteic: “[..]
[..]
[..]” |
|
9 |
Likuma par piekļuvi informācijai 29. pants “Informācijas atkalizmantošanas pieprasījums un lietotāju tiesību aizsardzība” noteic: “(1) Informācijas atkalizmantošanas pieprasījumā tā iesniedzējam papildus šā likuma 18. panta 3. punktā minētajiem datiem jānorāda arī, kādu informāciju tas vēlas atkalizmantot, kādā formātā un veidā tas vēlas saņemt pieprasītās informācijas saturu, kā arī šīs informācijas izmantošanas nolūks (komerciāli vai nekomerciāli mērķi). (2) Šādām struktūrām informācijas atkalizmantošanas pieprasījums nav jāpilda: [..]
[..] (7) Lēmumu par informācijas atkalizmantošanu var pārsūdzēt [informācijas atklātības] uzraudzītājam 15 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. [Informācijas atklātības] uzraudzītāja lēmumi nav pārsūdzami, taču par tiem var celt administratīvi tiesisku prasību Visoki upravni sud [(Administratīvā apelācijas tiesa, Horvātija)]. [..]” |
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
|
10 |
Horvātijas Republikai 100 % apmērā piederošā sabiedrība HP ir universālā pasta pakalpojuma sniedzēja šajā dalībvalstī. Tā veic arī komercdarbību. |
|
11 |
HP saņēma pieprasījumu sniegt informāciju tostarp par būvdarbu līgumiem, būvdarbu statusu un ēku nodošanas ekspluatācijā protokoliem. |
|
12 |
Tā kā HP šo pieprasījumu bija noraidījusi, attiecīgais noraidošais lēmums tika pārsūdzēts informācijas atklātības uzraudzītajam, kurš uzdeva HP šo pieprasījumu izpildīt. |
|
13 |
Izskatījusi HP prasību par šo informācijas atklātības uzraudzītāja lēmumu, Visoki upravni sud (Administratīvā apelācijas tiesa) nosūtīja lietu atpakaļ šim uzraudzītājam atkārtotai izskatīšanai tāpēc, ka dienā, kad šis uzraudzītājs bija pieņēmis minēto lēmumu, termiņš Direktīvas 2019/1024 transponēšanai bija beidzies un izpaušanas pienākums, ko minētais uzraudzītājs bija uzlicis HP, bija jāizvērtē, ņemot vērā jaunās definīcijas un izņēmumus, kurus noteic šī direktīva. |
|
14 |
Izskatījis lietu atkārtoti, informācijas atklātības uzraudzītājs no jauna uzdeva HP izpaust pieprasīto informāciju. |
|
15 |
Par šo lēmumu HP cēla prasību Visoki upravni sud (Administratīvā apelācijas tiesa), kas ir iesniedzējtiesa. |
|
16 |
Prasības pamatošanai HP apgalvo tostarp, ka Direktīva 2019/1024 Horvātijas tiesībās esot transponēta nepareizi, jo jēdzienam “publiska iestāde” Likuma par piekļuvi informācijai izpratnē neesot tāds pats tvērums kā jēdzienam “publisks uzņēmums” šīs direktīvas 2. panta 3. punkta izpratnē. Turklāt otrā jēdziena definīcija, kas rodama minētajā direktīvā, esot attiecināma gan uz informācijas atkalizmantošanu, gan uz piekļuvi informācijai. Visbeidzot HP apgalvo, ka informācija, kuru tai uzdots sniegt, esot saistīta ar tās sektoriālo darbību un esot komercnoslēpums. |
|
17 |
Savukārt informācijas atklātības uzraudzītājs apgalvo, ka pamatlietā strīds esot par to, kā īstenojamas nevis tiesības uz informācijas atkalizmantošanu, bet gan tiesības uz piekļuvi informācijai. Taču Direktīva 2019/1024 reglamentējot atvērtos datus un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, nevis tiesības piekļūt informācijai. |
|
18 |
Iesniedzējtiesa uzskata, ka, lai izspriestu tajā izskatāmo lietu, tai jāizlemj, vai HP pamatlietas apstākļos bija pienākums izpaust informāciju, kas nav tieši saistīta ar tās sniegtajiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem, un tālab esot tostarp jānoskaidro informācijas “atkalizmantošanas” jēdziena tvērums Direktīvas 2019/1024 izpratnē. |
|
19 |
Šādos apstākļos Visoki upravni sud (Administratīvā apelācijas tiesa) ir nolēmusi apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:
|
Tiesvedība Tiesā
|
20 |
Ar Tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 27. jūlija rīkojumu HP – Hrvatska pošta (C‑336/23, EU:C:2023:617) Visoki upravni sud (Administratīvā apelācijas tiesa) pieteikums piemērot šīs lietas izskatīšanai Tiesas Reglamenta 105. pantā paredzēto paātrināto tiesvedību tika noraidīts. |
Par prejudiciālajiem jautājumiem
|
21 |
Ievadam jānorāda, pirmkārt, ka no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet: pamatlietā aplūkotais pieprasījums, kas minēts šā sprieduma 11. punktā, attiecas vienīgi uz piekļuvi publiskā sektora struktūras turējumā esošiem dokumentiem, nevis uz šo dokumentu atkalizmantošanu. |
|
22 |
Otrkārt, no šā lūguma izriet, ka – iesniedzējtiesas ieskatā –, lai noskaidrotu, kuri tiesību akti pamatlietā ir piemērojami ratione temporis, jāņem vērā datums, kad informācijas atklātības uzraudzītājs ir pieņēmis lēmumu, ar kuru HP tika uzdots apmierināt šo pieprasījumu, taču minētajā datumā Direktīvas 2019/1024 transponēšanai atvēlētais termiņš bija beidzies. |
|
23 |
Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai jautājumus par Savienības tiesību interpretāciju valsts tiesa uzdod pašas noteiktā tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu kontekstā, kura pareizība Tiesai nav jāpārbauda (spriedums, 2023. gada 27. aprīlis, M.D. (Aizliegums ieceļot Ungārijā), C‑528/21, EU:C:2023:341, 55. punkts un tajā minētā judikatūra). |
|
24 |
Tātad ar saviem jautājumiem, kas jāizskata kopīgi, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīva 2019/1024 jāinterpretē tādējādi, ka pieprasījums piekļūt publiskā sektora struktūras turējumā esošiem dokumentiem ietilpst tās piemērošanas jomā. |
|
25 |
Šajā ziņā jānorāda, ka Direktīvas 2019/1024 mērķis, kā izriet no tās 1. panta 1. punkta, lasot to šīs direktīvas 9., 13. un 70. apsvēruma gaismā, ir veicināt atvērto datu izmantošanu un radīt apstākļus, kas veicina uz publiskā sektora dokumentiem balstītu digitāla satura pakalpojumu un produktu attīstību Savienības mērogā un dalībvalstīs, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību. |
|
26 |
Tālab šī direktīva noteic gan atkalizmantošanas noteikumu minimumu, gan praktisko kārtību, lai veicinātu dalībvalstu publiskā sektora struktūru un noteiktu publisko uzņēmumu turējumā esošo dokumentu atkalizmantošanu, kā arī pētniecības datu atkalizmantošanu. |
|
27 |
Saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta 11. punktu “atkalizmantošana” ir šādu dokumentu izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav sākotnējais mērķis – pildīt publisko uzdevumu vai sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus –, kuram dokumenti tika sagatavoti. |
|
28 |
Lai arī “atkalizmantošanas” – Direktīvas 2019/1024 izpratnē – priekšnosacījums ir piekļuve attiecīgajiem dokumentiem, tās tomēr ir un paliek divas acīmredzami atšķirīgas darbības (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 27. oktobris, Komisija/Polija, C‑362/10, EU:C:2011:703, 54. punkts). |
|
29 |
Savukārt šī direktīva – kā noteic tās 1. panta 7. punkts – reglamentē dalībvalstu publiskā sektora struktūru un publisku uzņēmumu turējumā jau esošu dokumentu atkalizmantošanu, taču neparedz nekādu pienākumu attiecībā uz piekļuvi dokumentiem. |
|
30 |
Proti, Direktīva 2019/1024 – saskaņā ar tās 1. panta 3. punktu, lasot to šīs direktīvas 23. apsvēruma gaismā, – pamatojas uz Savienības un valstu piekļuves režīmiem un neskar tos. Minētās direktīvas 1. panta 2. punkta d) un f) apakšpunkts turklāt noteic, ka šo direktīvu nepiemēro dokumentiem, kuriem piekļuve ir liegta vai ierobežota saskaņā ar dalībvalstīs noteiktajiem piekļuves režīmiem. |
|
31 |
Tādējādi Direktīvā 2019/1024 nav nostiprinātas tiesības piekļūt publiskā sektora dokumentiem, taču tiek prezumēta šādu tiesību esamība dalībvalstu tiesībās vai Savienības tiesībās, un līdz ar to piekļuves šiem dokumentiem nosacījumi neietilpst tās piemērošanas jomā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 14. novembris, NKBM, C‑215/17, EU:C:2018:901, 32. punkts). |
|
32 |
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir atbildams, ka Direktīva 2019/1024 jāinterpretē tādējādi, ka pieprasījums piekļūt publiskā sektora struktūras turējumā esošiem dokumentiem neietilpst tās piemērošanas jomā. |
Par tiesāšanās izdevumiem
|
33 |
Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi. |
|
Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež: |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu |
|
jāinterpretē tādējādi, ka |
|
pieprasījums piekļūt publiskā sektora struktūras turējumā esošiem dokumentiem neietilpst tās piemērošanas jomā. |
|
[Paraksti] |
( *1 ) Tiesvedības valoda – horvātu.