European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2024/2033

29.7.2024

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2024/2033

(2023. gada 21. septembris)

par pasākumu SA.39451 (2015/C) (ex 2015/NN), ko īstenojusi Itālija attiecībā uz Banca Tercas

(izziņots ar dokumenta numuru C(2024) 6281)

(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt savas piezīmes atbilstoši minētajiem noteikumiem (1), un ņemot vērā to piezīmes,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

No preses un bankas Tercas-Cassa di Risparmio della Provincia di Teramo S.p.A (“Tercas”) un Itālijas noguldījumu garantiju sistēmas (“NGS”) Fondo interbancario di tutela dei depositi (“FITD”) tīmekļa vietnēm Komisija uzzināja, ka FITD ir īstenojusi iejaukšanos, lai atbalstītu minēto banku (“FITD iejaukšanās atbalsta sniegšanai”).

(2)

Komisija 2014. gada 8. augustā un 10. oktobrī nosūtīja Itālijai informācijas pieprasījumu. Itālija uz to atbildēja 2014. gada 16. septembrī un 14. novembrī.

(3)

Komisija 2015. gada 27. februāra vēstulē (“lēmums par procedūras sākšanu”) informēja Itāliju, ka tā ir nolēmusi attiecībā uz šiem pasākumiem sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 108. panta 2. punktā noteikto procedūru.

(4)

Lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja attiecīgās ieinteresētās personas iesniegt to piezīmes par minētajiem pasākumiem.

(5)

Komisija 2015. gada 2. aprīlī saņēma piezīmes no Itālijas.

(6)

Komisija 2015. gada 22. maijā saņēma piezīmes no divām ieinteresētajām personām, proti, Tercas un Banca Popolare di Bari S.C.p.A. (“BPB”).

(7)

Tajā pašā dienā tā saņēma piezīmes no Itālijas Bankas (“IB”) un FITD.

(8)

Komisija 2015. gada 9. jūnijā pārsūtīja 6. un 7. apsvērumā minētās piezīmes Itālijai un sniedza tai iespēju atbildēt. Itālija informēja Komisiju, ka tai nav apsvērumu par šīm piezīmēm.

(9)

2015. gada 13. augustā un 17. septembrī tika organizētas divas sanāksmes, kurās piedalījās Komisija, Itālija un ieinteresētās personas. Sanāksmēs Itālija plašāk izvērsa argumentus, kas izklāstīti tās agrākajos oficiālajos paziņojumos.

(10)

Komisija Lēmumā (ES) 2016/1208 (3) secināja, ka FITD pieņemtie pasākumi par labu Tercas ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un uzdeva atgūt šo atbalstu.

(11)

2016. gada 4. martā, 29. aprīlī un 1. maijā Itālija, BPB un FITD ar IB atbalstu cēla prasības Vispārējā tiesā, lūdzot atcelt Lēmumu (ES) 2016/1208.

(12)

Vispārējā tiesa ar 2019. gada 19. marta spriedumu apvienotajās lietās T-98/16, T-196/16 un T-198/16 (4) atcēla Lēmumu (ES) 2016/1208.

(13)

Turpmāka informācijas apmaiņa starp Komisiju un Itāliju notika 2019. gada 20. decembrī, 2020. gada 30. janvārī un 2020. gada 19. februārī.

(14)

Tiesa ar 2021. gada 2. marta spriedumu lietā C-425/19 P (5) noraidīja Komisijas iesniegto apelācijas sūdzību par spriedumu apvienotajās lietās T-98/16, T-196/16 un T-198/16.

2.   PRIEKŠVĒSTURE UN PASĀKUMU DETALIZĒTS APRAKSTS

2.1.   Tercas

(15)

Tercas bija pārvaldītājsabiedrība banku grupā, kas darbojās galvenokārt Abruco reģionā. Pārvaldītājsabiedrības galvenais akcionārs 2011. gada beigās bija Fondazione Tercas, kam tobrīd piederēja 65 % pārvaldītājsabiedrības akciju.

(16)

Tercas grupā 2011. gada beigās bija iekļauta pārvaldītājsabiedrība un Banca Caripe S.p.A (“Caripe”) – reģionāla banka, kas aktīvi darbojās galvenokārt Abruco reģionā un ko Tercas iegādājās 2010. gada beigās, nopērkot 90 % tās akciju, un kas tika konsolidēta Tercas finanšu pārskatos.

(17)

2011. gada beigās Tercas kopējā bilance bija 5,3 miljardi EUR, neto aizdevumi klientiem – 4,5 miljardi EUR, klientu noguldījumi – 2,7 miljardi EUR, un tai bija 165 filiāles un 1 225 darbinieki.

(18)

IB 2012. gada 17. aprīlī pēc pārbaudes veikšanas Tercas bankā (6) ierosināja Itālijas ekonomikas un finanšu ministram piemērot Tercas īpašu administrēšanas procedūru saskaņā ar Itālijas Banku likuma (7) (Testo Unico Bancario – “TUB”) 70. pantu.

(19)

Itālijas Ekonomikas un finanšu ministrija 2012. gada 30. aprīlī izdeva rīkojumu par īpašas administrēšanas procedūras piemērošanu Tercas (8). IB iecēla īpašo administratoru, kurš pārliecinātos par situāciju, novērstu pārkāpumus un ieteiktu noderīgus risinājumus noguldītāju interesēs. Īpašais administrators stājās amatā 2012. gada 4. maijā.

(20)

Lai rastu risinājumu Tercas problēmām, īpašais administrators novērtēja dažādas iespējas. Sākotnēji īpašais administrators apsvēra divas iespējas, kas paredzēja Tercas rekapitalizāciju, kuru veiktu vai nu ar Fondazione Tercas (Tercas galvenais akcionārs), vai arī Credito Valtellinese (akcionārs, kuram pieder 7,8 % akciju) iejaukšanos, bet vēlāk atmeta šīs iespējas.

(21)

Tercas īpašais administrators 2013. gada oktobrī, vienojoties ar IB, sazinājās ar BPB, kas izrādīja interesi par kapitāla iepludināšanu Tercas, ar nosacījumu, ka pirms tam tiek veikta Tercas un Caripe aktīvu pienācīga pārbaude un FITD pilnā apmērā sedz Tercas negatīvo pašu kapitālu.

(22)

Pamatojoties uz FITD statūtu (9) 29. pantu, Tercas īpašais administrators 2013. gada 25. oktobrī pieprasīja, lai FITD īsteno iejaukšanos, sniedzot atbalstu par summu līdz 280 miljoniem EUR rekapitalizācijas veidā, tādējādi sedzot Tercas negatīvo pašu kapitālu uz 2013. gada 30. septembri un uzņemoties saistības iegādāties aktīvus, kuru vērtība ir samazinājusies.

(23)

FITD izpildu komiteja 2013. gada 28. oktobra sapulcē nolēma īstenot iejaukšanos, lai sniegtu atbalstu Tercas saskaņā ar TUB 96.b panta 1. punkta d) apakšpunktu, piešķirot summu līdz 280 miljoniem EUR. Lēmumu iejaukties FITD valde ratificēja 2013. gada 29. oktobrī.

(24)

FITD2013. gada 30. oktobrī lūdza IB atļauju īstenot minēto iejaukšanos atbalsta sniegšanai. IB atļauju piešķīra 2013. gada 4. novembrī. Tomēr galu galā FITD iejaukšanos atbalsta sniegšanai neīstenoja.

(25)

Pienācīga Tercas un Caripe aktīvu pārbaude tika pabeigta 2014. gada 18. martā, pastāvot domstarpībām starp FITD ekspertiem un ekspertiem no banku grupas, ko kontrolēja pārvaldītājsabiedrība BPB. Šo jautājumu atrisināja šķīrējtiesnesis, ko izvēlējās pēc IB priekšlikuma. Pienācīgas pārbaudes laikā tika konstatēts vēl lielāks aktīvu vērtības samazinājums.

(26)

FITD2014. gada 1. jūlijā atkārtoti lūdza, lai IB atļauj īstenot iejaukšanos atbalsta sniegšanai Tercas, bet ar mainītiem nosacījumiem.

(27)

IB 2014. gada 7. jūlijā atļāva īstenot iejaukšanos atbalsta sniegšanai ar mainītiem nosacījumiem (10).

(28)

IB atļāva Tercas īpašajam administratoram 2014. gada 27. jūlijā sasaukt akcionāru ārkārtas sapulci, kurā bija paredzēts lemt par pasākumiem īpašās administrēšanas procedūras laikā radušos zaudējumu segšanai un par vienlaicīgu kapitāla palielinājumu 230 miljonu EUR apmērā, kas rezervēti BPB.

(29)

Tercas zaudējumi laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. martam bija 603 miljoni EUR. Tādējādi pēc atlikušā kapitāla pilnīgas norakstīšanas 337 miljonu EUR apmērā Tercas neto pašu kapitāls 2014. gada 31. martā bija negatīvs, un tā summa bija –266 miljoni EUR.

(30)

Tercas akcionāru sapulcē 2014. gada 27. jūlijā tika nolemts (11):

a)

daļēji segt zaudējumus, cita starpā samazinot kapitālu līdz nullei un atceļot visas apritē esošās parastās akcijas;

b)

palielināt kapitālu līdz 230 miljoniem EUR, emitējot jaunas parastās akcijas, kas piedāvājamas vienīgi BPB. Kapitāla palielināšana notika 2014. gada 27. jūlijā un tika apmaksāta, daļēji kompensējot 480 miljonu EUR aizdevumu, ko BPB piešķīra Tercas2013. gada 5. novembrī.

(31)

Tercas 2014. gada septembrī rekapitalizēja savu meitasuzņēmumu Caripe, iepludinot kapitālu 75 miljonu EUR apmērā.

(32)

2014. gada 1. oktobrī tika pārtraukta Tercas īpašās administrēšanas procedūra, un BPB iecēla jaunu vadību.

(33)

Īpašās administrēšanas procedūras beigās 2014. gada 30. septembrī Tercas aktīvu kopējā vērtība bija 2 994 miljoni EUR, klientu noguldījumi – 2 198 miljoni EUR, ieņēmumus nesošie neto aizdevum – 1 766 miljoni EUR, uzkrājumi ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem – 716 miljoni EUR, un kopējai pirmā līmeņa kapitāls – 182 miljoni EUR.

(34)

BPB 2015. gada martā parakstīja jaunu Tercas kapitāla palielinājumu par summu 135,4 miljoni EUR (ieskaitot 40,4 miljonus EUR tās meitasuzņēmumam Caripe), lai kompensētu papildu zaudējumus, kas radušies 2014. gada ceturtajā ceturksnī, segtu pārstrukturēšanas izmaksas 2015. un 2016. gadā un uzlabotu Tercas kapitāla rādītājus.

2.2.   BPB

(35)

BPB bija pārvaldītājsabiedrība banku grupā, kas darbojās galvenokārt Itālijas dienvidos. BPB kopējā bilance 2013. gada beigās bija 10,3 miljardi EUR, aizdevumi klientiem – 6,9 miljardi EUR, klientu noguldījumi – 6,6 miljardi EUR; tai bija 247 filiāles un 2 206 darbinieki; pirmā līmeņa kapitāla rādītājs bija 8,1 %, un kopējais kapitāla rādītājs – 11 %.

(36)

BPB 2014. gada decembrī veica kapitāla palielināšanu par 500 miljoniem EUR, emitējot jaunas akcijas par summu līdz 300 miljoniem EUR un izsniedzot otrā līmeņa subordinēto aizdevumu par summu līdz 200 miljoniem EUR. Minētās kapitāla palielināšanas mērķis bija nostiprināt BPB kapitāla rādītājus, ko bija ietekmējusi Tercas iegāde.

2.3.   Itālijas NGS tiesiskais regulējums un FITD

(37)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/19/EK (12), kas bija piemērojama, kad notika FITD iejaukšanās atbalsta sniegšanai, kredītiestāde nedrīkst pieņemt noguldījumus, ja tā nav oficiāli atzītas noguldījumu garantiju sistēmas dalībniece (13). Saskaņā ar TUB 96. panta 1. punktu “Itālijas bankas ir Itālijā izveidotas un atzītas noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieces. Kooperatīvas kredītiestādes (banche di credito cooperativo) ir to tīklā izveidotās noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieces”  (14) .

(38)

FITD iejaukšanās atbalsta sniegšanai laikā Itālijā bija izveidotas divas NGS:

a)

FITD – obligāts konsorcijs, kas izveidots atbilstoši privāttiesībām, bija vienīgā izveidotā un atzītā Itālijas noguldījumu garantiju sistēma, kuras dalībnieki var būt bankas, kas nav kooperatīvas kredītiestādes. Saskaņā ar IB apstiprināto FITD statūtu 2. pantu “Itālijas bankas ir Fonda dalībnieces, izņemot kooperatīvas kredītiestādes”;

b)

Fondo di Garanzia dei Depositanti del Credito Cooperativo bija likumiska noguldījumu garantiju sistēma, kurā var piedalīties tikai kooperatīvas kredītiestādes, kam jābūt dalībniecēm.

(39)

Saskaņā ar TUB 96.a pantu un FITD statūtu 29. pantu FITD konkrētos apstākļos varēja veikt iejaukšanās pasākumus, lai atbalstītu dalībniekus, kam piemēro īpašo administrēšanas procedūru.

(40)

Šādus iejaukšanās pasākumus finansēja ex post no ieguldījuma, ko nodrošināja dalībbankas. Individuālā ieguldījuma summu noteica atbilstoši attiecīgajiem statūtu noteikumiem (15) proporcionāli katrā bankā turētajiem garantētajiem noguldījumiem. Ieguldījumu neierakstīja tieši FITD bilancē, bet norādīja atsevišķā pārskatā par konkrēto iejaukšanos.

(41)

Lēmumus par iejaukšanās pasākumiem atbalsta sniegšanai pieņēma abas FITD pārvaldes struktūras:

a)

pirmā bija valde (16), kas lēmumus pieņēma ar to locekļu absolūto balsu vairākumu, kuri piedalās sapulcē, kad tiek pieņemts lēmums. Valdes priekšsēdētāju iecēla valdes locekļi. Valdes parastos locekļus izvēlējās proporcionāli katrā bankā turētajiem garantētajiem noguldījumiem, tādējādi dodot priekšroku lielākiem ieguldījuma veicējiem, bet vienlaikus nodrošinot, ka ir pārstāvētas arī mazākas bankas (17). Valdes pārējie locekļi, kuri tajā laikā bija 23, pārsvarā bija lielāko dalībbanku pārstāvji (18), t. sk. pa diviem pārstāvjiem no Unicredit, Intesa Sanpaolo un Monte dei Paschi di Siena. Arī Associazione Bancaria Italiana (ABI) priekšsēdētājs bija valdes loceklis;

b)

otrā pārvaldes struktūra bija izpildu komiteja (19), kas lēmumus pieņēma ar to valdes locekļu balsu vairākumu, kuri piedalās sapulcē, kad tiek pieņemts lēmums. Tās locekļi bija valdes priekšsēdētājs, valdes priekšsēdētāja vietnieks, kurš bija arī komitejas priekšsēdētāja vietnieks, un seši citi valdes locekļi.

(42)

Par iejaukšanās pasākumiem atbalsta sniegšanai finansējuma un garantiju veidā lēma izpildu komiteja (20), savukārt par pašu kapitāla daļu iegādi un citu tehnisku atbalstu lēma valde pēc izpildu komitejas priekšlikuma (21).

2.4.   Izmeklētie pasākumi

(43)

FITD atbalsts, ko IB apstiprināja 2014. gada 7. jūlijā, sastāvēja no šādiem pasākumiem (“FITD veiktie pasākumi”):

a)

pasākums Nr. 1 – 265 miljoni EUR kā neatmaksājams ieguldījums Tercas negatīvā pašu kapitāla segšanai;

b)

pasākums Nr. 2 – 35 miljoni EUR kā trīs gadu garantija, lai segtu kredītrisku, kas saistīts ar konkrētiem Tercas riska darījumiem. Minētos riska darījumus (divus vienā reizē atmaksājamus aizdevumus, kuru termiņš iestājās 2015. gada 31. martā) debitori pilnībā atmaksāja līdz ar to termiņa iestāšanos, un tādējādi arī garantijas termiņš beidzās bez garantijas izmantošanas;

c)

pasākums Nr. 3 – līdz 30 miljoniem EUR kā garantija, lai segtu papildu izmaksas, kas varēja rasties no nodokļa samaksas par pasākumu Nr. 1. Šādi nodokļu maksājumi būtu bijuši nepieciešami, ja pasākumu Nr. 1 neuzskatītu par atbrīvojamu no nodokļiem atbilstoši Itālijas tiesību aktiem. Saskaņā ar attiecīgajiem Itālijas tiesību aktiem konkrētais nodokļu atbrīvojums attiecībā uz FITD veiktajiem atbalsta pasākumiem bija jāapstiprina Eiropas Komisijai (22). FITD izmaksāja Tercas pilnu summu – 30 miljonus EUR –, pirms Komisija bija pieņēmusi lēmumu par atbrīvojumu no nodokļiem.

2.5.   Lēmums (ES) 2016/1208

(44)

Lēmumā (ES) 2016/1208 Komisija secināja, ka FITD veiktie pasākumi ietvēra nelikumīgu valsts atbalstu Tercas, un uzdeva nekavējoties un faktiski atgūt šo atbalstu.

(45)

Jo īpaši, Lēmumā (ES) 2016/1208 izvērtējot FITD veikto pasākumu attiecināmību uz Itāliju, Komisija atgādināja, ka Tiesa spriedumā Stardust Marine lietā (23) ir precizējusi, ka prima facie neatkarīgas struktūras, kas pati par sevi nav daļa no valsts, atbalsta pasākuma attiecināmību uz valsti var izsecināt no vairākiem rādītājiem, kas izriet no lietas apstākļiem. Viens no šādiem rādītājiem – attiecīgā struktūra nevarētu pieņemt apstrīdēto lēmumu, kas, iespējams, ietver valsts atbalstu, neņemot vērā publisko iestāžu prasības vai norādījumus. Secinot, ka valsts uzņēmuma īstenots atbalsta pasākums ir attiecināms uz valsti, konkrētos apstākļos būtiska nozīme varētu būt citiem rādītājiem (Lēmuma (ES) 2016/1208 115. un 116. apsvērums).

(46)

Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka cita starpā no šādiem elementiem kopumā varēja izsecināt, ka FITD veiktie pasākumi bija attiecināmi uz Itāliju:

a)

FITD ar likumu tika uzticēts valsts mandāts, proti, aizsargāt uzkrājumus un noguldītājus, kas izpaudās dažādos iejaukšanās veidos. TUB noteikumi, kas ļāva FITD izmantot no dalībbankām iekasētos resursus dažāda veida iejaukšanās pasākumiem atbalsta sniegšanai, piemēram, tāda atbalsta sniegšanai, kā izskatāmajā lietā, bija jāinterpretē kā šā valsts mandāta izpausme (Lēmuma (ES) 2016/1208 117.–121. apsvērums).

Lai gan FITD bija konsorcijs atbilstoši privāttiesībām, to vien, ka FITD tika nodibināta atbilstoši vispārējām tiesībām, nevar uzskatīt par pietiekamu, lai izslēgtu iespējamību, ka šādas struktūras veikts pasākums varētu būt attiecināms uz valsti. Uzņēmuma autonomija principā neizslēdz valsts iesaistīšanos praksē (Lēmuma (ES) 2016/1208 122. apsvērums).

Jebkurā gadījumā Savienības un valsts tiesību akti piešķīra IB pilnvaras un līdzekļus, lai nodrošinātu, ka iejaukšanās pasākumi, ko veic FITD kā atbilstoši Banku likumam atzīta NGS, atbilda tā valsts mandātam un veicināja noguldītāju aizsardzību. Tādējādi IB bija jāapstiprina jebkādas šādas FITD iejaukšanās pēc būtības, izvērtējot, vai tā bija izpildījusi savu valsts mandātu saskaņā ar TUB (Lēmuma (ES) 2016/1208 123. un 124. apsvērums);

b)

IB bija plašas pilnvaras attiecībā uz FITD saskaņā ar TUB, un Itālijas publiskajām iestādēm bija dažādas pilnvaras attiecībā uz tādu pasākumu pieņemšanu, kā izskatāmajā lietā, ko varēja veikt tikai attiecībā uz bankām, kam piemēro īpašo administrēšanas procedūru. Tām bija pilnvaras uzsākt šos pasākumus, pamatojoties uz īpašā administratora (valsts amatpersonas, ko ieceļ un uzrauga IB) pieprasījumu, un ietekmēt tos, ņemot vērā IB pilnvaras atļaut tos pēc būtības un publisko iestāžu klātbūtni visās attiecīgajās lēmumu pieņemšanas sanāksmēs, kurās tās varēja darīt zināmas savas bažas (Lēmuma (ES) 2016/1208 127.–130. apsvērums);

c)

pieņemot konkrētos pasākumus, Itālijas publiskās iestādes īstenoja tām piešķirtās pilnvaras. No attiecīgajiem Itālijas iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka IB bija atļāvusi FITD veiktos pasākumus, ņemot vērā noguldītāju un klientu intereses TUB attiecīgo noteikumu izpratnē un tādējādi saskaņā ar īpašām valsts publisko tiesību normām. Sarunas starp Tercas īpašo administratoru un BPB notika, “veicot saskaņošanu ar IB”. Turklāt IB aicināja FITD panākt līdzsvarotu vienošanos ar BPB (Lēmuma (ES) 2016/1208 131. apsvērums).

Ņemot vērā šos elementus, kā arī a) un b) apakšpunktā minētos elementus, Komisija konstatēja, ka attiecīgās iejaukšanās mērķi un nolūki bija sīki izklāstīti FITD valsts mandātā saskaņā ar TUB un tos pēc būtības kontrolēja publiskās iestādes (Lēmuma (ES) 2016/1208 132. apsvērums).

(47)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka izskatāmo pasākumu saturs, virziens un mērķis bija tādi, ka iepriekš minētie elementi skaidri parādīja, ka publisko iestāžu neiesaistīšanās to pieņemšanā bija maz ticama un ka bija pietiekami daudz rādītāju, lai pierādītu, ka attiecīgie pasākumi bija attiecināmi uz valsti un tika finansēti no valsts līdzekļiem. Pat ja principā būtu bijis iespējams, ka atsevišķi iepriekš minētie elementi paši par sevi varēja būt nepietiekami, lai secinātu, ka pasākumi kopumā bija attiecināmi uz valsti, šis rādītāju kopums liecināja par pasākumu attiecināmību uz Itāliju (Lēmuma (ES) 2016/1208 143., 144. un 145. apsvērums).

2.6.   Attiecīgās tiesvedības kopsavilkums

2.6.1.   Lēmuma (ES) 2016/1208 atcelšana Vispārējā tiesā: spriedums apvienotajās lietās T-98/16, T-196/16 un T-198/16

(48)

Ar spriedumu apvienotajās lietās T-98/16, T-196/16 un T-198/16 Vispārējā tiesa atcēla Lēmumu (ES) 2016/1208, pamatojoties uz to, ka nav izpildīts pirmais nosacījums, lai atbalstu varētu kvalificēt par “valsts atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, proti, ka šo atbalstu ir piešķīrusi valsts vai tas ir piešķirts no valsts līdzekļiem.

(49)

Konkrētāk, attiecībā uz FITD veikto pasākumu attiecināmību uz Itāliju Vispārējā tiesa, pamatojoties uz Komisijas izmantoto pierādījumu analīzi, konstatēja, ka Komisija no juridiskā viedokļa nav pietiekami pierādījusi Itālijas valsts iestāžu iesaisti attiecīgo pasākumu pieņemšanā vai to attiecināmību uz valsti LESD 107. panta 1. punkta nozīmē (24).

(50)

Vispārējā tiesa īpaši vērtēja FITD piešķirtā valsts mandāta apmēru un tās autonomiju pasākumu pieņemšanā.

(51)

Vispārējā tiesa konstatēja, ka FITD veiktie pasākumi galvenokārt bija vērsti uz FITD dalībbanku privāto interešu īstenošanu un ka, lai gan šīs privātās intereses varēja sakrist ar sabiedrības interesēm, tas pats par sevi nesniedza nekādu norādi par valsts iestāžu iespējamo iesaistīšanos pasākuma pieņemšanā (25). Tāpat Vispārējā tiesa norādīja, ka, pretēji tam, ko apgalvoja Komisija Lēmumā (ES) 2016/1208, ar FITD veiktajiem pasākumiem netika īstenots nekāds Itālijas tiesību aktos paredzēts valsts mandāts. FITD kā NGS piešķirtais valsts mandāts attiecās vienīgi uz atmaksāšanu noguldītājiem, ja FITD dalībbanku skāra piespiedu likvidācija (26).

(52)

Vispārējā tiesa arī norādīja, ka saistībā ar to, kā FITD bija organizēta, nepastāvēja nekādi apstākļi, kas FITD saistītu ar Itālijas valsts iestādēm, un ka Komisija nebija pierādījusi Itālijas valsts iestāžu iesaisti attiecīgo pasākumu pieņemšanā (27).

(53)

Šai sakarā Vispārējā tiesa nosprieda, ka, pirmkārt, IB atļauja FITD veikt pasākumus Tercas nebija norāde, kas ļautu attiecīgos pasākumus attiecināt uz Itāliju, jo šai sakarā valsts tikai uzraudzīja pasākumu atbilstību tiesiskajam regulējumam prudenciālās uzraudzības nolūkā (28). Otrkārt, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka IB pārstāvju klātbūtne FITD pārvaldes struktūru sanāksmēs nebija pietiekams pierādījums tam, ka pasākumi bija attiecināmi uz valsti, jo šie pārstāvji bija tikai novērotāji bez balsstiesībām un padomdevēja tiesībām (29). Treškārt, Vispārējā tiesa nosprieda, ka Komisija nebija iesniegusi pierādījumus, kas pierādītu, ka IB būtu būtiski ietekmējusi sarunas, kas notika starp FITD, no vienas puses, un BPB un īpašo administratoru, no otras puses, un ka IB būtu izmantojusi savus sakarus ar FITD, lai izšķiroši ietekmētu attiecīgo pasākumu saturu. Vispārējā tiesa konstatēja, ka šādi sakari tikai ļāva IB kā kompetentajai uzraudzības iestādei būt informētai par norisēm un neietekmēja FITD lēmumu pieņemt pasākumus Tercas (30). Visbeidzot, Vispārējā tiesa nosprieda, ka īpašā administratora nozīme šajā procesā nevarēja likt apšaubīt FITD autonomiju lemt par šādu iejaukšanos. Turklāt iesniegtie pierādījumi neliecināja par to, ka īpašā administratora lūgums FITD īstenot iejaukšanos būtu iesniegts IB norādījumu dēļ (31).

(54)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija no juridiskā viedokļa nav pietiekami pierādījusi Itālijas valsts iestāžu iesaisti FITD īstenotā pasākuma pieņemšanā vai attiecīgi to, ka minētie pasākumi bija attiecināmi uz valsti LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(55)

Komisija pārsūdzēja spriedumu apvienotajās lietās T-98/16, T-196/16 un T-198/16, ar ko tika atcelts Lēmums (ES) 2016/1208.

2.6.2.   Tiesas nolēmums par Komisijas apelācijas sūdzības noraidīšanu

(56)

Tiesa ar spriedumu lietā C-425/19 P noraidīja Komisijas iesniegto apelācijas sūdzību par spriedumu apvienotajās lietās T-98/16, T-196/16 un T-198/16.

(57)

Konkrēti attiecībā uz FITD veikto pasākumu attiecināmību uz Itāliju Tiesa norādīja, ka Vispārējā tiesa nebija pieļāvusi kļūdu, nospriežot, ka Komisijas sniegtie pierādījumi, lai pierādītu Itālijas valsts iestāžu ietekmi uz FITD, neļāva attiecīgos pasākumus attiecināt uz Itāliju.

(58)

Tiesa nosprieda, ka Vispārējā tiesa nebija prasījusi Komisijai izpildīt augstāku pierādījumu standartu saistībā ar pasākuma attiecināmību uz valsti tikai tādēļ, ka FITD bija privāta struktūra, bet bija izdarījusi atbilstīgus secinājumus no objektīvajām atšķirībām starp situāciju, kurā atbalstu piešķirošā struktūra ir valsts uzņēmums, un situāciju, kurā šīs struktūra ir privāta. Šai sakarā Tiesa precizēja, ka attiecīgie pierādījumi, ar kuriem var pierādīt pasākuma attiecināmību, izriet no lietas apstākļiem un konteksta, kādā šis pasākums tika īstenots, un kapitāla saiknes starp attiecīgo struktūru un valsti neesamībai šajā ziņā ir nozīme (32).

(59)

Turklāt Tiesa norādīja, ka tās judikatūra par “valsts emanācijas” jēdzienu, kas tika izstrādāts, lai ļautu attiecīgajām personām atsaukties uz beznosacījuma un pietiekami precīziem noteikumiem direktīvā, kas nav transponēta vai nav pareizi transponēta, attiecībā pret struktūrām vai vienībām, kuras ir pakļautas valsts varai vai kontrolei, nevar tikt attiecināta uz jautājumu par atbalsta pasākumu attiecināmību uz valsti LESD 107. panta 1. punkta nozīmē (33).

(60)

Tāpat Tiesa norādīja, ka Vispārējā tiesa bija veikusi Komisijas sniegto pierādījumu visaptverošu analīzi. Vispārējā tiesa, tieši pamatojoties uz tādu Komisijas izmantoto pierādījumu kopuma analīzi, kuri aplūkoti to kontekstā, konstatēja tiesību kļūdu, ko bija pieļāvusi šī iestāde, uzskatīdama, ka Itālijas iestādes bija īstenojušas būtisku publisku kontroli FITD iejaukšanās par labu Tercas noteikšanā (34).

3.   BŪTISKAS IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

(61)

Pēc lēmuma par procedūras sākšanu ieinteresētās personas iesniedza piezīmes. Šajā iedaļā ir apkopotas tikai piezīmes, kas saistītas ar novērtējumu par attiecīgo pasākumu attiecināmību uz valsti, un tādēļ tajā nav iekļautas visas saņemtās piezīmes.

3.1.   Itālijas piezīmes

(62)

Saistībā ar FITD pasākumu attiecināmību uz Itāliju Itālija savu analīzi pamatoja ar spriedumā Stardust Marine lietā noteikto attiecināmības kritēriju, kas, kā apgalvoja Itālija, šajā gadījumā nebija izpildīts turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(63)

Pirmkārt, FITD ir privāttiesību struktūra, un visus FITD lēmumus pieņem tās pārvaldes struktūras, kuru dalībnieki ir tās dalībbanku pārstāvji un kas rīkojas pilnīgi neatkarīgi. Lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz šādiem atbalsta pasākumiem bija pilnīgi neatkarīgs, un nebija noteikuma, kas paredzētu IB vai jebkuras citas valsts iestādes aktīvu iesaistīšanos. Faktu, ka IB pārstāvis piedalījās FITD pārvaldes struktūru sapulcēs, nevarēja uzskatīt par apliecinājumu tam, ka IB aktīvi iesaistījās lēmumu pieņemšanas procesā, jo pārstāvim bija tikai pasīva novērotāja loma.

(64)

Itālija arī apgalvoja, ka IB pilnvaras apstiprināt FITD statūtus un to grozījumus un atļaut veikt individuālos iejaukšanās pasākumus neietekmēja FITD lēmumu neatkarīgo pieņemšanu, jo šādu pilnvaru ietvaros IB tikai piešķīra ex post atļauju kā iestāde, kas uzraudzīja un vadīja krīžu pārvarēšanu atbilstoši TUB. IB lēmums bija ratifikācija, kas aprobežojās tikai ar privāta lēmuma likumības oficiālu retrospektīvu pārbaudi, kurš jau visādā ziņā bija īstenots. Šādu analīzi apstiprināja fakti un jo īpaši IB rīkojumā par FITD pasākumu atļaušanu iekļautais paskaidrojuma raksts, kurā IB atzina, ka tā nebija veikusi nekādu izmeklēšanu par FITD izdarītajām izvēlēm pēc būtības. Lai pamatotu šo argumentu, Itālija apgalvoja, ka ir velkamas skaidras paralēles starp pašreizējo lietu un Sicilcassa lietu (35), kurā Komisija secināja, ka attiecīgais iejaukšanās pasākums nebija valsts atbalsts, ņemot vērā privāto struktūru apņēmīgo dalību.

(65)

Attiecībā uz pierādījumiem, ko Komisija minējusi lēmumā par procedūras sākšanu, Itālija apgalvoja, ka tie nepierādīja IB iejaukšanos FITD lēmumu pieņemšanas procesā. Itālija norādīja, ka, lai gan īpašo administratoru ieceļ IB, viņam nebija pilnvaru tieši ietekmēt FITD lēmumu piešķirt finansējumu grūtībās nonākušai bankai. Tā vietā īpašais administrators darbojās kā bankas, kurai piemēro īpašo administrēšanas procedūru, vadītājs un likumīgais pārstāvis, nevis IB vārdā, proti, viņš uzņēmās visas ar privāttiesībām piešķirtās likvidēto pārvaldes struktūru pilnvaras. Tāpat Itālija iebilda pret to, ka pastāvēja norāde par IB iejaukšanos. FITD ģenerāldirektora 2014. gada 28. maija dienesta vēstules rindkopa, kurā minēts, ka IB pārstāvis bija “aicinājis FITD panākt līdzsvarotu vienošanos ar BPB par negatīvā pašu kapitāla segšanu”, bija jāsaprot kā cerības paušana, bet katrā ziņā ne kā pavēle. Tāpat Itālija norādīja, ka nevienā no protokoliem, kas attiecas uz FITD pārvaldes struktūru pieņemtajiem lēmumiem par iejaukšanos Tercas labā, nav izklāstīta IB nostāja, kas varētu liecināt, ka IB īstenoja ietekmi attiecībā uz FITD.

3.2.   IB piezīmes (36)

(66)

IB savās piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu noliedza, ka FITD iejaukšanās atbalsta sniegšanai bija attiecināma uz valsti šādu iemeslu dēļ:

a)

FITD, atbalstot kredītiestādes, nepildīja valsts politikas mandātu. NGS vienīgais valsts politikas mandāts bija veikt atmaksājumus noguldītājiem. TUB 96.a panta 1. punkta pēdējo teikumu, kas ļāva FITD iejaukties citos veidos, nevis veicot tiešus atmaksājumus iesaistītajiem noguldītājiem likvidācijas gadījumā, nevar interpretēt kā apliecinājumu FITD iejaukšanās pasākumu, kas nav atmaksājumi noguldītājiem, attiecināmībai uz valsti, un nevar arī uzskatīt, ka tas piešķir valsts mandātu FITD. Minētais noteikums tikai ļauj īstenot citus iejaukšanās pasākumu veidus;

b)

IB neizlēma kopīgi ar FITD iejaukties, lai atbalstītu konkrētu uzņēmumu – ne vispār, ne konkrētajā gadījumā –, un nekontrolēja to, vai FITD rīkojās atbilstoši tai piešķirtam valsts politikas mandātam. IB īstenoja uzraudzības pilnvaras tikai attiecībā uz tādiem mērķiem kā noguldītāju aizsardzība, banku sistēmas stabilitāte un pareiza un pārdomāta bankas pārvaldība. Turklāt IB norādīja, ka tā nebija sniegusi ieguldījumu FITD atbalsta pasākumu izstrādē vai īstenošanā un ka saziņu starp to un FITD, kas notikusi, pirms FITD oficiāli iesniedza pieteikumu IB atļaujas saņemšanai, nevarēja klasificēt kā ieguldījumu šādos pasākumos. IB tikai sniedza sākotnējās norādes, pilnībā pamatojoties uz leģislatīviem kritērijiem, kas piemērojami turpmākajai atļaujas procedūrai. Faktam, ka IB iecēla un uzraudzīja īpašo administratoru, konkrētajā gadījumā nebija nozīmes, jo īpašā administratora darbību uzdevumi un mērķi būtiski neatšķiras no krīzē nonākuša privāta uzņēmuma “parasta” direktora darbību uzdevumiem un mērķiem. Līdz ar to īpašais administrators nerīkojās IB vārdā. IB pārstāvis, kas piedalījās FITD valdes un izpildu komitejas sapulcēs, bija tikai novērotājs bez balsstiesībām. Faktam, ka strīdu starp FITD un BPB par Tercas negatīvā pašu kapitāla apjomu izšķīra IB izvirzīts šķīrējtiesnesis, nav nozīmes, jo puses bija tās, kas pilnīgi neatkarīgi un pēc savstarpējas vienošanās lūdza, lai IB iesaka personu, kuru tās vēlāk iecēla par šķīrējtiesnesi;

c)

pašreizējā lieta būtiski atšķīrās no Dānijas, Spānijas un Polijas veiktajiem valsts atbalsta pasākumiem, kas minēti lēmuma sākt procedūru 28. zemsvītras piezīmē, kurā Komisija konstatēja, ka līdzekļi, kas izmantoti iejaukšanās pasākumos attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām, ir publisko iestāžu rīcībā un ka tāpēc pasākumi ir attiecināmi uz valsti.

3.3.   Citu ieinteresēto personu piezīmes

(67)

Pārējās trīs ieinteresētās personas, proti, FITD, BPB un Tercas, apgalvoja, ka Komisija ir kļūdījusies, norādīdama, ka ir ļoti liela iespēja, ka noguldījumu garantiju sistēmas nodrošina valsts atbalstu, jo minētās sistēmas darbojas atbilstoši valsts mandātam un ir publisko iestāžu kontrolē. Tās uzskatīja, ka Komisija nonāca pie sākotnējā secinājuma, ka FITD pasākumi bija attiecināmi uz valsti, pamatojoties tikai uz to, ka šāda iejaukšanās bija noteikta ar likumu. Tās atsaucās uz TUB 96.a pantu, kurš paredzēja, ka NGS “drīkst iesaistīties citu veidu iejaukšanās pasākumos”, un cita starpā norādīja, ka FITD iejaukšanās neobligātais raksturs izslēdza saikni starp FITD rīcību un FITD tiesību aktos noteikto uzdevumu.

(68)

FITD apgalvoja, ka tā bija privāttiesību struktūra, ko kontrolē un pārvalda tās dalībbankas, un ka tā darbojās kā instruments, lai īstenotu iejaukšanās pasākumus, kas bija tieši attiecināmi uz tām. FITD pārvaldes struktūra pati pēc saviem ieskatiem izlēma, vai, kad un kā veikt iejaukšanās pasākumuss atbalsta sniegšanai – vienīgā prasība bija tāda, ka rīcībai jārada mazākas izmaksas, nekā radītu atmaksājumi noguldītājiem. FITD, veicot atbalsta pasākumus, nerīkojās atbilstoši valsts mandātam, un neviena valsts iestāde nevarēja likt FITD iejaukties. IB vēlākā atļauja bija paredzēta vienīgi, lai nodrošinātu pārliecību par iejaukšanās piemērotību no prudenciālās uzraudzības viedokļa, nodrošinot tās saderību ar vajadzību aizsargāt ieguldītājus un ar banku sistēmas stabilitāti.

(69)

Turklāt citas ieinteresētās personas norādīja, ka dalība FITD nebija obligāta un ka valsts neiejaucās ne FITD pārvaldes struktūru locekļu iecelšanā, ne tās lēmumu pieņemšanas procesā. Tas, ka IB piedalījās kā novērotāja bez balsstiesībām, neietekmēja FITD lēmumu neatkarīgu pieņemšanu. Atsaucoties uz spriedumu lietā EARL Salvat père et fils (37), tās uzskatīja, ka, lai pastāvētu valsts atbalsts, valstij jābūt pārstāvētai organizācijas lēmumu pieņēmējā struktūrā, kā arī tai jābūt iespējai ietekmēt lēmumus.

(70)

Pārējās ieinteresētās personas arī norādīja, ka FITD bija struktūra, kas pārstāvēja tās dalībbanku intereses, un ka pilnvaras, kas piešķirtas IB attiecībā uz FITD darbībām, tikai ļāva IB īstenot tās vispārējos uzraudzības mērķus un konkrēti – uzraudzīt tās pārraudzībā esošo struktūru pareizu un pārdomātu pārvaldību un aizsargāt noguldītāju intereses. Tas, ka IB bija iecēlusi īpašu krīzes situācijā esošu banku administratoru, neliecina par saikni ar valsti. FITD arī norādīja, ka, lai gan īpašo administratoru iecēla IB, viņš nebija uzraudzības iestādes pārstāvis. Īpašais administrators darbojās ar plašu rīcības brīvību un pēc savas iniciatīvas un varēja iesniegt FITD vienkāršu lūgumu par iejaukšanos, kas varēja brīvi lemt par alternatīvu iejaukšanos savu dalībbanku interesēs. Pašreizējā gadījumā īpašais administrators neaizstāja bankas kopsapulci, kas bija vienīgā struktūra, kura pilnvarota apstiprināt ārkārtas darbības. Attiecībā uz IB atļauju FITD īstenot iejaukšanos FITD apgalvoja, ka minētā atļauja izsniegta tikai pēc tam, kad FITD bija pieņēmusi neatkarīgu lēmumu iejaukties, un atļaujas izsniegšana bija daļa no IB parastajām uzraudzības funkcijām. Turklāt IB pārstāvis, kas piedalījās FITD valdes un izpildu komitejas sapulcēs, bija tikai novērotājs bez balsstiesībām. Tāpat kā Itālija, arī pārējās ieinteresētās personas apgalvoja, ka lietas, uz kurām Komisija atsaucās lēmumā par procedūras sākšanu attiecībā uz NGS, nebija salīdzināmas ar attiecīgo lietu.

4.   PASĀKUMU NOVĒRTĒJUMS

4.1.   Atbalsta esība

(71)

Lai novērtētu, vai pasākums ir valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, Komisijai jānosaka, vai: i) pasākumu piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem; ii) pasākums sniedz ekonomisku priekšrocību; iii) sniedzot selektīvas priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, tas varētu radīt konkurences izkropļojumus; iv) pasākums ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Lai pasākums būtu valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ir jābūt izpildītiem visiem šiem nosacījumiem.

(72)

Ar spriedumu apvienotajās lietās T-98/16, T-196/16 un T-198/16 Vispārējā tiesa atcēla Lēmumu (ES) 2016/1208. Konkrētāk, Vispārējā tiesa nosprieda, ka, pretēji tam, ko apgalvoja Komisija Lēmumā (ES) 2016/1208, ar FITD veiktajiem pasākumiem netika īstenots nekāds Itālijas tiesību aktos paredzēts valsts mandāts. Tā arī vērtēja pierādījumus, ko Komisija izmantoja, pieņemot Lēmumu (ES) 2016/1208, un konstatēja, ka, ņemot vērā minētos pierādījumus, Komisija no juridiskā viedokļa nebija pietiekami pierādījusi Itālijas valsts iestāžu iesaisti FITD īstenotā pasākuma pieņemšanā vai attiecīgi to, ka minētie pasākumi bija attiecināmi uz valsti LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(73)

Šo spriedumu apelācijas tiesvedībā apstiprināja Tiesa, kas virspalātas sastāvā precizēja savu judikatūru par tādu atbalsta pasākumu attiecināmību uz valsti, kurus piešķīrusi privāttiesību struktūra, kas nav ne valsts struktūra, ne valsts uzņēmums.

(74)

Konkrētāk, Tiesa nosprieda, ka situācijā, kurā struktūrai, kas ir sniegusi atbalstu, ir privāts raksturs, attiecīgie pierādījumi, ar kuriem var pierādīt pasākuma attiecināmību uz valsti, atšķiras no tiem, kas tiek pieprasīti gadījumā, ja atbalsta sniedzējs ir valsts uzņēmums, un kapitāla saiknes starp attiecīgo struktūru un valsti neesībai šajā ziņā nepārprotami ir nozīme. Tiesa uzskatīja, ka Komisija nevar pamatoties uz kapitāla saiknēm starp šādu struktūru un valsti, jo šāda veida situācijā šādas saiknes nav. Līdz ar to šādās situācijās Komisijai vēl jo vairāk ir jāizklāsta pierādījumi, kas ļautu konstatēt, ka attiecīgais pasākums ir ticis pieņemts valsts iestāžu faktiskā ietekmē vai kontrolē.

(75)

Tiesa arī norādīja, ka, pamatojoties uz visu to pierādījumu izvērtējumu attiecīgajā kontekstā, kurus Komisija bija izmantojusi Lēmumā (ES) 2016/1208, Vispārējā tiesa secināja, ka Komisija nebija pietiekami pierādījusi FITD pasākumu attiecināmību uz Itāliju.

(76)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tā kā Komisijas rīcībā nav nekādu citu atbilstošu pierādījumu, kas no juridiskā viedokļa pietiekami pierādītu, ka FITD ir veikusi attiecīgos pasākumus Itālijas iestāžu ietekmē vai faktiskā kontrolē, jāsecina, ka, pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošajiem pierādījumiem, attiecīgie pasākumi nav attiecināmi uz Itāliju.

4.2.   Secinājums

(77)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija secina, ka tās rīcībā esošie pierādījumi nav pietiekami, lai pierādītu, ka FITD veiktie pasākumi ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

5.   SECINĀJUMS

(78)

Komisija uzskata, ka FITD 2014. gadā veiktie pasākumi Tercas labā nav uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pasākumi, ko Itālijas noguldījumu garantiju sistēma Fondo interbancario di tutela dei depositi 2014. gadā veica Tercas labā, nav atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2023. gada 21. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Didier REYNDERS


(1)   OV C 136, 24.4.2015., 17. lpp.

(2)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  Komisijas Lēmums (ES) 2016/1208 (2015. gada 23. decembris) par valsts atbalstu, ko Itālija piešķīrusi bankai Tercas (lieta SA.39451 (2015/C) (ex 2015/NN)) (OV L 203, 28.7.2016., 1. lpp).

(4)  Spriedums, 2019. gada 19. marts, Itālija u.c./Komisija, T-98/16, T-196/16 un T-198/16, ECLI: EU:T:2019:167.

(5)  Spriedums, 2021. gada 2. marts, Komisija/Itālija un citi, C-425/19 P, ECLI: EU:C:2021:154.

(6)  IB laikposmā no 2011. gada 5. decembra līdz 2012. gada 23. martam veica Tercas pārbaudi. Pārbaudes laikā IB atklāja daudzus pārkāpumus un plaši izplatītas problēmas saistībā ar: i) bankas vadību un pārvaldību; ii) iekšējās revīzijas funkciju; iii) kreditēšanas procesu; iv) informācijas sniegšanu pārvaldības struktūrām un uzraudzības struktūrai.

(7)   Decreto legislativo 1 settembre 1993, n. 385 – “Testo unico delle leggi in materia bancaria e creditizia” (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana, Serie generale n. 230, 30.9.1993 – Supplemento ordinario n. 92). Atsauces uz TUB uzskata par atsaucēm uz likuma redakciju, kas bija spēkā laikā, kad FITD īstenoja iejaukšanos atbalsta sniegšanai.

(8)  Pamatojoties uz nopietniem administratīviem un tiesību aktu pārkāpumiem.

(9)  Atsauces uz FITD statūtiem uzskata par atsaucēm uz FITD statūtu redakciju, kas bija spēkā FITD iejaukšanās atbalsta sniegšanai laikā.

(10)  Sk. 43. apsvērumu.

(11)  Akcionāru sapulces protokols (repertorio n. 125.149, raccolta n. 28.024 del 29 luglio 2014 ), notārs Dr. Vicenzo Galeota.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.).

(13)  Direktīvas 94/19/EK 3. panta 1. punkts.

(14)   “ Le banche italiane aderiscono a uno dei sistemi di garanzia dei depositanti istituiti e riconosciuti in Italia. Le banche di credito cooperativo aderiscono al sistema di garanzia dei depositanti costituito nel loro ambito ”.

(15)  Sk. FITD statūtu 25. pantu un statūtu pielikuma 9.–14. pantu.

(16)   FITD statūtu 3.–15. pants.

(17)   FITD statūtu 12. panta 3. punkts.

(18)   FITD statūtu 13. panta 10. punkts. Tajā laikā Unicredit, Intesa Sanpaolo un Monte dei Paschi di Siena katru pārstāvēja divi locekļi. Credem, Credito Valtellinese, BNL, Deutsche Bank, Cariparma, Veneto Banca, CheBanca, BPM, Banco Desio e della Brianza, UBI, Banca di Credito Popolare Torre del Greco, Cassa di Risparmio di Rimini, Banca Popolare Pugliese, Unipol Banca, Banco Popolare, Banca Popolare dell’Emilia-Romagna un banca del Piemonte katru pārstāvēja viens loceklis.

(19)  Sk. FITD statūtu 16., 17. un 18. pantu.

(20)  Sk. FITD statūtu 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(21)  Sk. FITD statūtu 14. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

(22)  Saskaņā ar 1. panta 627. punktu likumā Legge 7 dicembre 2013, n. 147 – ‘isposizioni per la formazione del bilancio annuale e pluriennale dello Stato (Legge di stabilità 2014) (Likums Nr. 147/2013), “ Ai fini del riassetto economico e finanziario dei soggetti in amministrazione straordinaria, gli interventi di sostegno disposti dal Fondo interbancario di tutela dei depositi non concorrono alla formazione del reddito dei medesimi soggetti ”. Saskaņā ar Likuma Nr. 147/2013 1. panta 628. punktu “ L'efficacia delle disposizioni del comma 627 è subordinata all'autorizzazione della Commissione europea ”.

(23)  Spriedums, 2002. gada 16. maijs, Francija/Komisija, C-482/99, ECLI: EU:C:2002:294.

(24)  Spriedums apvienotajās lietās T-98/16, T-196/16 un T-198/16, 132. punkts.

(25)  Turpat, 96.–99. punkts.

(26)  Turpat, 100.–106. punkts.

(27)  Turpat, 113. un 132. punkts.

(28)  Turpat, 115.–120. punkts.

(29)  Turpat, 121.–124. punkts.

(30)  Turpat, 125., 126. un 127. punkts.

(31)  Turpat, 128.–131. punkts.

(32)  Spriedums lietā C-425/19 P, 69.–73. punkts.

(33)  Turpat, 77. punkts.

(34)  Turpat, 80.–85. punkts.

(35)  Komisijas 1999. gada 10. novembra Lēmums 2000/600/EK, ar ko nosacīti apstiprina Itālijas piešķirto atbalstu valsts bankām Banco di Sicilia un Sicilcassa (izziņots ar dokumenta numuru C(1999) 3865) (OV L 256, 10.10.2000., 21. lpp.).

(36)  IB iesniedza piezīmes kā trešā persona, tādēļ tās nav izklāstītas kopā ar Itālijas piezīmēm šajā iedaļā. Tomēr, tā kā IB ir valsts iestāde, kuras rīcība kā tāda ir dalībvalsts rīcība un tā nav izslēgta no LESD 107. panta darbības jomas, pamatojoties uz to, ka tā ir neatkarīga iestāde, tā iedaļā par pasākumu novērtējumu tiek saukta arī par “Itāliju”.

(37)  Spriedums, 2007. gada 20. septembris, EARL Salvat père & fils un citi/Komisija, T-136/05, ECLI: EU:T:2007:295, 154. punkts.


ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2024/2033/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)