–

Kamin und Grill Shop GmbH vārdā – B. Ackermann, Rechtsanwältin,

–

Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV vārdā – C. von Gierke, C. Rohnke un T. Winter, Rechtsanwälte,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Lewis un B. Eggers, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV 2007, L 189, 1. lpp.) 28. panta 2. punktu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV (Negodīgas konkurences apkarošanas apvienība, turpmāk tekstā – “Zentrale”) un Kamin und Grill Shop GmbH (turpmāk tekstā – “Kamin”) par bioloģisko produktu tirdzniecības likumību, ja nav ievēroti pienākumi paziņošanas un kontroles jomā, kuri paredzēti Regulas Nr. 834/2007 28. panta 1. punktā.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

3

Regulas Nr. 834/2007 preambulas 3., 5., 22., 31. un 32. apsvērumā ir noteikts:

4

Regulas Nr. 834/2007 1. panta 1. punkta pirmā daļa ir formulēta šādi:

5

Saskaņā ar šīs regulas 2. pantu:

6

Minētās regulas 27. pantā ir paredzēts:

7

Regulas Nr. 834/2007 28. pantā ir noteikts:

Vācijas tiesību akti

8

Vācijas likumdevējs ir izmantojis iespēju, kas paredzēta Regulas Nr. 834/2007 28. panta 2. punktā, Gesetz zur Durchführung der Rechtsakte der Europäischen Union auf dem Gebiet des ökologischen Landbaus – ÖkoLandbaugesetz (Likums par Eiropas Savienības tiesību aktu bioloģiskās lauksaimniecības jomā piemērošanu, turpmāk tekstā – “ÖLG”) 3. panta 2. punktā.

9

ÖLG 3. panta 2. punktā ir paredzēts:

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

10

Kamin internetā tirgo ar kamīna un grila lietošanu saistītas preces, kas tiek nosūtītas pa pastu. Preču, ko 2012. gada decembrī tā piedāvāja pārdošanā, starpā ietilpa dažādi garšvielu maisījumi, kurus tā tirgoja ar nosaukumu “BioGewürze” (bioloģiskās garšvielas). Šajā laikā Kamin vēl netika piemērota Regulas Nr. 834/2007 27. pantā minētā kontroles sistēma.

11

Ar 2012. gada 28. decembra vēstuli, kuras nosaukums ir “Brīdinājums”, Zentrale ir apstrīdējusi piedāvājumu, par kuru ir runa šī sprieduma iepriekšējā punktā. Uzskatot, ka runa ir par negodīgu komercpraksi, jo ir pārkāpts Regulas Nr. 834/2007 28. panta 1. punkts, atbilstoši kuram uzņēmējam, kas tirgo bioloģiskos produktus, ir jāpakļauj savs uzņēmums kontroles sistēmai, Zentrale aicināja uzņemties saistības, kurām pievienota soda klauzula, izbeigt šo pārkāpumu. Kamin izpildīja šo prasību, tomēr neatzīstot šādu pārkāpumu.

12

Pēc tam Zentrale cēla prasību par zaudējumu atlīdzību saistībā ar daļu no brīdinājuma nosūtīšanas izmaksām EUR 219,35 apmērā ar procentiem.

13

Šī prasība tika noraidīta pirmajās instancē, taču apmierināta apelācijas instancē.

14

Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija), kurai iesniegta kasācijas sūdzība Revision kārtībā, uzskata, ka Regulas Nr. 834/2007 28. panta 2. punkta tiesību normas, saskaņā ar kurām produkti ir jāpārdod tieši galapatērētājam vai lietotājam, var tikt dažādi interpretētas.

15

Pirmkārt, esot iespējams uzskatīt, ka šai pārdošanai ir jānotiek produktu uzglabāšanas vietā, vienlaikus klātesot uzņēmējam vai tā pārdevējam un galapatērētājam. Atbilstoši šai interpretācijai tirdzniecībai internetā tāpat kā citām tālpārdošanas formām neesot piemērojama Regulas Nr. 834/2007 28. panta 2. punktā paredzētā atbrīvošana. Otrkārt, šī tiesību norma varētu tikt interpretēta tādējādi, ka prasība, saskaņā ar kuru pārdošanai ir jānotiek tieši, izslēdz pārdošanas, kurās ir bijis starpnieks.

16

Konkrētāk, šī tiesa norāda, ka ir maz iespējams, ka galapatērētājam vai lietotājam, kas no uzņēmēja iegādājas produktus, kurus tas nav pats ražojis, ir labākās iespējas pārbaudīt no Regulas Nr. 834/2007 izrietošo prasību ievērošanu, ja pārdošana notiek fiksētā mazumtirdzniecībā produktu uzglabāšanas vietā, klātesot arī uzņēmējam vai tā pārdevējam, salīdzinājumā ar situāciju, kurā notiek tālpārdošana, ieskaitot interneta izmantošanu.

17

Šajos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

Par prejudiciālo jautājumu

18

Iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 834/2007 28. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai produkti tiktu uzskatīti par pārdotiem “tieši” galapatērētājam vai lietotājam šīs tiesību normas nozīmē, ir nepieciešams, lai pārdošana notiek, klātesot gan uzņēmējam vai tā pārdevējam, gan galapatērētājam, vai ir pietiekami, ka pārdošana notiek bez trešo personu iesaistīšanas.

19

Saskaņā ar Regulas Nr. 834/2007 28. panta 2. punktu dalībvalstis var atbrīvot no saistībām šī panta 1. punkta piemērošanā uzņēmējus, kuri tieši pārdod produktus galapatērētājam vai lietotājam, ja viņi paši neražo, negatavo, neuzglabā vietā, kas nav saistīta ar tirdzniecības vietu, vai neimportē šādus produktus no trešās valsts, vai nav šo darbību veikšanu ar līgumu nodevuši trešajām personām.

20

Vispirms ir jāuzsver, ka šī tiesību norma, tā kā ar to dalībvalstīm ir ļauts atbilstoši tajā noteiktajiem nosacījumiem nepakļaut noteiktus uzņēmējus kontroles sistēmai, kas paredzēta Regulas Nr. 834/2007 27. pantā, ir paredzēta kā atkāpe no noteikuma, kas paredzēts šis regulas 28. panta 1. punktā, un tā kā izņēmums no noteikuma ir jāinterpretē šauri (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2013. gada 26. septembris, Dansk Jurist og Økonomforbund, C546/11, EU:C:2013:603, 41. punkts).

21

Turklāt tas, ka Regulas Nr. 834/2007 preambulas 22. apsvērumā ir uzsvērts, ka atkāpes no prasībām bioloģisko produktu jomā ir jāattiecina vienīgi uz gadījumiem, saistībā ar kuriem izņēmuma noteikumu piemērošana tiek uzskatīta par pamatotu, arī runā par labu šī regulas 28. panta 2. punktā paredzētā atbrīvojuma šaurai interpretācijai, saprotot, ka saskaņā ar minētās regulas 2. panta a) punktu jēdziens “bioloģiskā ražošana” ir šajā regulā paredzētajiem noteikumiem atbilstīgas ražošanas metodes izmantošana visos ražošanas, gatavošanas un izplatīšanas posmos.

22

Turpinājumā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedums, 2017. gada 6. jūlijs, Air Berlin, C290/16, EU:C:2017:523, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

Šajā ziņā saistībā ar Regulas Nr. 834/2007 28. panta 2. punkta tiesību normām, atbilstoši kurām šīs regulas 28. panta 1. punkts var netikt piemērots uzņēmējiem, kas tālākpārdod produktus tieši galapatērētājam vai lietotājam, ir jānorāda, ka 28. panta 2. punktā ir paredzēti vairāki nosacījumi, ar kuriem tiek ierobežotas to uzņēmēju kategorijas, kuriem var tikt piemērots šādi paredzēts atbrīvojums.

24

Tādējādi, ja vārda “tieši” izmantošana neapstrīdami ir vērsta, lai izslēgtu jebkādu trešās personas iesaistīšanos, ir arī jāņem vērā citi elementi, kas ietverti šajā tiesību normā.

25

Konteksts, kurā ietilpst regula, par kuras tiesību normu ir runa pamatlietā, kā arī šīs regulas mērķi arī ir šauri jāinterpretē.

26

Regulas Nr. 834/2007 28. panta 2. punkts ir to šīs regulas tiesību normu starpā, kas attiecas uz prasību pārbaudi, kuras paredzētas saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu bioloģiskās ražošanas jomā. Kā tas ir atgādināts Regulas Nr. 834/2007 31. apsvērumā, lai bioloģiskie produkti tiktu ražoti saskaņā ar šīm prasībām, uzņēmēju veiktām darbībām ikvienā bioloģisko produktu ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas stadijā būtu jāpiemēro kontroles sistēma, kas paredzēta šīs regulas 27. panta 1. punktā.

27

Saskaņā ar šīs regulas 27. panta 13. punktu šī kontroles sistēma ļauj izsekot katram produktam ikvienā ražošanas, gatavošanas un izplatīšanas stadijā, jo īpaši nolūkā patērētājiem garantēt to, ka bioloģiskie produkti ir ražoti atbilstīgi šajā regulā izklāstītajām prasībām.

28

Šajā kontekstā Regulas Nr. 834/2007 preambulas 32. apsvērumā nebūt nav paredzēts vispārējs atbrīvojums no šīs regulas 28. panta 1. punktā paredzētā pienākuma, bet gan ir tieši norādīti “noteikta veida mazumtirdzniecības uzņēmumi” un “daži gadījumi”, lai ierobežojuši noteiktu gadījumus, kuros prasību paziņošanas un kontroles jomā piemērošana varētu šķist nesamērīga.

29

Tādējādi būtu pretrunā ar šo regulu izveidotajai sistēmai atbalstīt interpretāciju, ar kuru izņēmums, kas paredzēts skaidri noteiktiem un ierobežotiem gadījumiem saistībā gan ar to skaitu, gan ar to ekonomisko nozīmīgumu, tiktu pārvērsts noteikumā, kas var būt atkāpe no kontroles sistēmas saistībā ar lielu daļu no tirdzniecības tiešsaistē, kā arī citām tālpārdošanas formām, lai gan šiem izplatīšanas kanāliem ir būtiska un pieaugoša nozīme bioloģiskās ražošanas jomā.

30

Turklāt, ņemot vērā patērētāju aizsardzības mērķi, kas tostarp ietver, kā tas ir izklāstīts Regulas Nr. 834/2007 preambulas 3. un 5. apsvērumā, saglabāt patērētāju uzticēšanos produktiem, kas marķēti kā bioloģiskie produkti, būtu pretēji šim mērķim akceptēt, ka Regulas Nr. 834/2007 28. panta 2. punktā paredzētā atkāpe var tikt piemērota, pārsniedzot tos gadījumus, kurus tieši paredzējis likumdevējs.

31

Visbeidzot interpretāciju, kas ietverta Regulas Nr. 834/2007 28. panta 2. punktā, neatspēko arguments, saskaņā ar kuru nav pierādīts, ka galapatērētājs var labāk pārbaudīt no Regulas Nr. 834/2007 izrietošo prasību ievērošanu, veicot pirkumu mazumtirdzniecībā, salīdzinājumā ar pirkumiem, kas veikti tiešsaistē vai tālpārdošanas gadījumā.

32

Kā to ir norādījusi Komisija, Regulas Nr. 834/2007 28. panta 2. punktā paredzētais atbrīvojums nav pamatots ar šiem apsvērumiem, bet gan pēc vispārējo risku izvērtēšanas bioloģiskās ražošanas ietvaros ir vērsts uz samērīguma principa ievērošanu, atzīstot izņēmumu, kas attiecināts uz gadījumiem, kuros prasību paziņošanas un kontroles jomā piemērošana varētu tikt uzskatīta par pārmērīgu.

33

Šajā ziņā ir jānorāda, gluži kā to paveikusi Komisija, ka šādu prasību piemērošana šķiet pilnībā pamatota mazumtirdzniecības tiešsaistē vai tālpārdošanas režīmā, jo produktu uzglabāšana, kas parasti notiek ļoti lielos daudzumos, kurus piegādā trešās personas, rada pārmarķēšanas, apmaiņas un piesārņojuma risku, kurš nevar tikt kopumā uzskatīts par zemu.

34

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 834/2007 28. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai produkti tiktu uzskatīti par pārdotiem “tieši” galapatērētājam vai lietotājam šīs tiesību normas nozīmē, ir nepieciešams, lai pārdošana notiek, klātesot gan uzņēmējam vai tā pārdevējam, gan galapatērētājam.

Par tiesāšanās izdevumiem

35

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.