(1)

Kā atzīts Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) Piespiedu darba konvencijas Nr. 29 (“SDO Konvencija Nr. 29”) 2014. gada protokola preambulā, piespiedu darbs ir nopietns cilvēka cieņas un cilvēka pamattiesību pārkāpums, veicina nabadzības saglabāšanos un liedz panākt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību ikvienam. SDO ir pasludinājusi, ka visu veidu piespiedu vai obligātā darba izskaušana ir viens no pamattiesību ievērošanas principiem. SDO atzinusi SDO Konvenciju Nr. 29, tostarp papildinošo Konvencijas Nr. 29 2014. gada protokolu, un SDO Konvenciju Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu (“SDO Konvencija Nr. 105”) par SDO pamatkonvencijām un izdod ieteikumus, lai novērstu, izskaustu un nepieļautu piespiedu darbu, piemēram, Ieteikums par piespiedu darbu (papildu pasākumi) Nr. 203. SDO ir noteikusi vairākus rādītājus, ko izmanto, lai identificētu piespiedu darbu un to norādītu, piemēram, draudi un faktisks fizisks vai seksuāls kaitējums, ļaunprātīga neaizsargātības izmantošana, ļaunprātīga darba un dzīves apstākļu izmantošana un pārmērīgas virsstundas, maldināšana, pārvietošanās ierobežošana vai ieslodzīšana darbavietā vai ierobežotā teritorijā, izolēšana, parādu verdzība, algu ieturēšana vai pārmērīgi algas samazinājumi, pasu un personu apliecinošu dokumentu paturēšana vai draudi, ka persona tiks nodota iestādēm, ja darba ņēmējam ir neatbilstīga imigranta statuss. Piespiedu darbs ļoti bieži ir saistīts ar nabadzību un diskrimināciju. Kredītu un parādu manipulācijas, ko īsteno vai nu darba devēji, vai rekrutēšanas aģenti, joprojām ir pamatfaktors, kas neaizsargātus darba ņēmējus iesloga piespiedu darba situācijās. Saskaņā ar SDO uzraudzības struktūru sniegto informāciju ieslodzīto darbaspēka izmantošana, tostarp tad, ja to dara privāti uzņēmumi, pats par sevi nav piespiedu darbs, ar noteikumu, ka šo darbu veic brīvprātīgi, ieslodzītās personas labumam un tas ir salīdzināms ar apstākļiem brīvās darba attiecībās. Sabiedriskajam darbam kā soda sankcijai, kas ir alternatīva ieslodzījumam, vienmēr vajadzētu būt sabiedrības interesēs, un valstīm to nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot kā līdzekli, ar ko pazemot notiesāto personu vai liegt minētajai personai cieņpilnu attieksmi. Gadījumos, kad darbu vai pakalpojumu pieprasa, izmantojot darba ņēmēja neaizsargātību, draudot ar sodu, minētajam draudam nav jābūt soda sankcijai, bet tas varētu attiekties arī uz tiesību vai pabalstu zaudēšanu.

(2)

Piespiedu darbs pasaulē ir plaši izplatīts. Tiek lēsts, ka 2021. gadā piespiedu darba situācijās bija iesaistīti aptuveni 27,6 miljoni cilvēku. Nepasargātas un marginalizētas sabiedrības grupas ir īpaši pakļautas riskam ar spiedienu tikt iesaistītām piespiedu darbā. Šādas grupas ietver sievietes, bērnus, etniskās minoritātes, personas ar invaliditāti, zemākas kastas, pirmiedzīvotāju un cilšu tautas, migrantus, it sevišķi tādus migrantus bez dokumentiem, kuriem ir nestabils statuss un kuri darbojas neoficiālajā ekonomikā. Pat tad, ja piespiedu darbs nav valsts uzspiests, to bieži vien izraisa labas pārvaldības nepietiekamība vai trūkums attiecībā uz konkrētiem uzņēmējiem, un tas liecina par to, ka valsts nenodrošina sociālo un darba tiesību izpildi, jo īpaši attiecībā uz nepasargātām un marginalizētām grupām. Piespiedu darbu var izraisīt arī tas, ka iestādes izliekas to nemanām. 86 % no visiem piespiedu darba gadījumiem norisinās privātajā sektorā, jo īpaši piespiedu darbā ekspluatējot 17,3 miljonu cilvēku, kas veido. No šīs regulas izrietošajiem uzņēmēju pienākumiem vajadzētu būt paredzamiem un skaidriem, lai nodrošinātu pilnīgu un efektīvu atbilstību un izbeigtu piespiedu darbu.

(3)

Piespiedu darba visās tā formās, tostarp valsts uzspiesta piespiedu darba, izskaušana ir viena no Savienības prioritātēm. Cilvēka cieņas neaizskaramība un cilvēktiesību universālums un nedalāmība ir stingri nostiprināti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā. Lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu 8.7 mērķrādītāju, Savienībai būtu jāievēro un jāpopularizē savas vērtības un jāveicina cilvēktiesību aizsardzība, jo īpaši bērna tiesību aizsardzība. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 5. pants skaidri aizliedz verdzību, kalpību, piespiedu vai obligātu darbu un cilvēku tirdzniecību, savukārt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4. pantā ir noteikts, ka nevienam nedrīkst likt veikt piespiedu vai obligātu darbu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir vairākkārt interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4. pantu, norādot, ka tas paredz, ka dalībvalstīm ir pienākums sodīt un faktiski saukt pie atbildības par ikvienu darbību, ar kuru persona tiek turēta Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas minētajā pantā izklāstītajās situācijās. Tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret pamattiesību pārkāpumiem ir cilvēktiesības un efektīvas noziegumu izmeklēšanas procesa pamatelements. Pastāvošie Savienības tiesību akti, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām (ANO VP), Eiropas Padomes ieteikumi par cilvēktiesībām un uzņēmējdarbību un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) vadlīnijas, kā piemēram, Atbildīgas uzņēmējdarbības vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, apstiprina cietušo personu tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību ar uzņēmējdarbību saistītos cilvēktiesību pārkāpumu vai aizskāruma gadījumos, tostarp piespiedu darba gadījumos.

(4)

Visas dalībvalstis ir ratificējušas SDO pamatkonvencijas piespiedu darba jomā, proti, SDO Konvenciju Nr. 29 un SDO Konvenciju Nr. 105 un SDO Bērnu darba ļaunāko formu konvenciju Nr. 182 (SDO Konvencija Nr. 182). Tāpēc tām ir juridisks pienākums novērst un izskaust piespiedu darba izmantošanu un regulāri ziņot SDO.

(5)

Ar savu politiku un likumdošanas iniciatīvām Savienība cenšas izskaust piespiedu darba izmantošanu un veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un darba tiesības visā pasaulē. Savienība veicina pienācīgu rūpību saskaņā ar starptautiskām vadlīnijām un principiem, ko noteikušas starptautiskās organizācijas, to skaitā SDO, ESAO un Apvienoto Nāciju Organizācija, lai nodrošinātu, ka Savienībā iedibināto uzņēmumu piegādes ķēdēs netiek izmantots piespiedu darbs.

(6)

Savienības tirdzniecības politika atbalsta cīņu pret piespiedu darbu gan vienpusējās, gan divpusējās tirdzniecības attiecībās. Savienības tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās ir ietverta apņemšanās ratificēt un efektīvi īstenot SDO pamatkonvencijas, to skaitā SDO Konvenciju Nr. 29 un SDO Konvenciju Nr. 105, bet tirdzniecības un dzimumjautājumu noteikumi ietver dzimumperspektīvu, kas ir būtiska sieviešu ekonomiskajai spēcināšanai nolūkā apkarot uz dzimumu balstītu piespiedu darbu. Turklāt par nopietniem un sistemātiskiem SDO Konvencijas Nr. 29 un SDO Konvencijas Nr. 105 pārkāpumiem var atcelt vienpusējas tarifu preferences, kas noteiktas Savienības vispārējo preferenču sistēmā.

(7)

Piespiedu darbam ir izteikta ietekme uz nepasargātām un marginalizētām grupām, piemēram, bērniem, sievietēm, migrantiem, bēgļiem un pirmiedzīvotāju tautām, un tādēļ, lai rezultatīvi apkarotu piespiedu darbu, ir svarīgi īstenot intersekcionālu un dzimumsensitīvu pieeju. Tādēļ paredzams, ka šī regula palīdzēs sasniegt mērķus, kas noteikti attiecīgajos starptautiskajos nolīgumos un konvencijās, piemēram, SDO Konvencijā Nr. 182, Eiropas Padomes Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, Pekinas 1995. gada septembra deklarācijā, Globālajā paktā par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, Ženēvas Konvencijā par bēgļu statusu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām un SDO Konvencijā Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām.

(8)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/36/ES (3) saskaņo cilvēku tirdzniecības definīciju, aptverot piespiedu darbu vai pakalpojumus, un nosaka noteikumus par minimālajiem sodiem. Nevieniem noteikumiem, kas pieņemti attiecībā uz aizliegumu Savienības tirgū laist un darīt pieejamus iekšzemes vai importētus produktus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, vai eksportēt šādus produktus, un pienākumam nodrošināt šādu produktu izņemšanu no Savienības tirgus (produktu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, aizliegums) nevajadzētu skart minēto direktīvu, un jo īpaši tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu kompetenci izmeklēt noziegumus, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību (arī darbaspēka ekspluatāciju) un saukt pie atbildības par tiem.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/821 (4) ir noteikts, ka Savienības importētājiem, kas importē izrakteņus vai metālus, uz kuriem attiecas minētā regula, ir jāievēro pienācīgas pārbaudes (rūpības) pienākumi saskaņā ar ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām II pielikumu un tajā izklāstītajiem pienācīgas rūpības ieteikumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1542 (5) ir ietverti pienākumi uzņēmējiem ievērot pienācīgu rūpību savās piegādes ķēdēs, tostarp attiecībā uz darba tiesībām. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1115 (6) ir prasība ievērot pienācīgu rūpību attiecībā uz konkrētām pirmprecēm un izstrādājumiem, kas saistīti ar atmežošanu un meža degradāciju, tostarp attiecībā uz cilvēktiesībām.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (7) ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai konkrēti uzņēmēji katru gadu publicētu nefinanšu pārskatus, kuros tie ziņo par savas darbības ietekmi uz vides, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītajiem aspektiem un par cilvēktiesību ievērošanu, tostarp par piespiedu darba, pretkorupcijas un kukuļošanas aspektiem. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2022/2464 (8) par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu tika grozīta minētā prasība, ieviešot sīki izstrādātas prasības uzņēmumiem, kuri ietilpst minētās direktīvas darbības jomā, attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, tostarp globālajās piegādes ķēdēs. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu darbu to vērtības ķēdēs.

(11)

Savienība kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībniece ir apņēmusies veicināt uz noteikumiem balstītu, atvērtu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Visiem Savienības ieviestajiem pasākumiem, kas ietekmē tirdzniecību, būtu jāatbilst PTO noteikumiem.

(12)

2021. gada jūlijā Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests publicēja norādes par pienācīgu rūpību ES uzņēmumiem, kas tiem palīdzētu veikt atbilstošus pasākumus, lai savās darbībās un piegādes ķēdēs novērstu piespiedu darba risku.

(13)

Kā atzīts Komisijas 2022. gada 23. februāra paziņojumā par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē globālas taisnīgas pārkārtošanās procesam un ilgtspējīgai atveseļošanai, neraugoties uz pašreizējo politiku un tiesisko regulējumu, ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai sasniegtu noteiktos mērķus, proti, izskaust no Savienības tirgus produktus, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu, un tādējādi dot turpmāku ieguldījumu cīņā pret piespiedu darbu visā pasaulē.

(14)

Savienības pamatprioritātes, kā noteikts ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam, ietver pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un uz cilvēku vērstu nodarbinātības nākotnes veicināšanu, nodrošinot pamatprincipu un cilvēktiesību ievērošanu, sociālā dialoga veicināšanu, kā arī attiecīgo SDO konvenciju un protokolu ratificēšanu un efektīvu īstenošanu, atbildīgas pārvaldības stiprināšanu globālajās piegādes ķēdēs un piekļuvi sociālajai aizsardzībai.

(15)

Eiropas Parlaments 2022. gada 9. jūnija rezolūcijā par jaunu tirdzniecības instrumentu, ar ko aizliegt piespiedu darbā saražotus produktus (9), 2020. gada 17. decembra rezolūcijā par piespiedu darbu un uiguru stāvokli Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā (10) un 2021. gada 16. decembra rezolūcijā par piespiedu darbu Linglongas ražotnē un vides aizstāvības protestiem Serbijā (11) stingri nosodīja piespiedu darbu un aicināja aizliegt produktus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu. Tāpēc tas, ka produkti, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, varētu būt pieejami Savienības tirgū vai eksportēti uz trešām valstīm bez iedarbīga mehānisma šādu produktu aizliegšanai vai izņemšanai no tirgus, ir sabiedrības morāles jautājums.

(16)

Lai pilnībā izveidotu Savienības tiesisko un politisko regulējumu attiecībā uz piespiedu darbu, būtu jāaizliedz Savienības tirgū laist un darīt pieejamus produktus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, vai eksportēt iekšzemē ražotus vai importētus produktus, kuri izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, un būtu jānodrošina, ka šie produkti tiek izņemti no Savienības tirgus.

(17)

Pašlaik nav tādu Savienības tiesību aktu, kas pilnvarotu dalībvalstu iestādes tieši aizturēt, konfiscēt vai likt izņemt produktu, pamatojoties uz konstatējumu, ka tas pilnībā vai daļēji izgatavots, izmantojot piespiedu darbu.

(18)

Lai nodrošinātu šīs regulas efektivitāti, tādu produktu aizliegums, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, būtu jāpiemēro produktiem, attiecībā uz kuriem piespiedu darbs izmantots jebkurā minēto produktu ražošanas, izgatavošanas, novākšanas vai iegūšanas posmā, tostarp ar šādiem produktiem saistītā apstrādē vai pārstrādē. Aizliegumam attiecībā uz produktiem, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, būtu jāattiecas uz visiem jebkura veida produktiem, tostarp to sastāvdaļām, un tas būtu jāpiemēro produktiem neatkarīgi no nozares un izcelsmes, kā arī no tā, vai tie ražoti iekšzemē vai importēti, laisti vai darīti pieejami Savienības tirgū vai eksportēti. Šo regulu nepiemēro transporta pakalpojumiem.

(19)

Aizliegumam attiecībā uz produktiem, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, būtu jāveicina starptautiskie centieni izskaust piespiedu darbu. Tāpēc jēdziena “piespiedu darbs” definīcija būtu jāsaskaņo ar definīciju, kas noteikta SDO Konvencijā Nr. 29, kurā piespiedu vai obligātais darbs ir definēts kā jebkurš darbs vai pakalpojums, kas tiek prasīts no cilvēka, piedraudot ar kādu sodu, un ko minētā persona nav uzņēmusies veikt labprātīgi, izņemot jebkuru tikai militāra rakstura darbu vai dienestu, kuru pieprasa veikt pamatojoties uz obligātā militārā dienesta likumiem; jebkuru darbu vai pakalpojumu, kas ir daļa no pilnībā pašpārvaldes valsts pilsoņu parastajiem pilsoniskajiem pienākumiem; jebkuru darbu vai dienestu, kas tiek pieprasīts no kādas personas saistībā ar notiesāšanu tiesā, ar noteikumu, ka minētais darbs vai dienests tiek veikts valsts iestādes uzraudzībā un kontrolē un ka minētā persona netiek pieņemta darbā vai iekārtota darbā pie atsevišķām privātpersonām, uzņēmumiem vai biedrībām; nevienu darbu vai dienestu, kas tiek pieprasīts ārkārtas gadījumā, tas ir, kara gadījumā vai tādas nelaimes vai nelaimes draudu gadījumā kā ugunsgrēks, plūdi, bads, zemestrīce, spēcīga epidēmija vai epizootiskas slimības, dzīvnieku, kukaiņu vai augu kaitēkļu invāzijas, un citos apstākļos, kuri apdraudētu visu iedzīvotāju vai to daļas pastāvēšanu vai labklājību; un tāda veida mazsvarīgus sabiedriskos pakalpojumus, kurus izpilda sabiedrības locekļi šīs sabiedrības tiešās interesēs, un ko tādējādi var uzskatīt par parastiem pilsoniskiem pienākumiem, ar noteikumu, ka sabiedrības locekļiem vai viņu tiešiem pārstāvjiem ir tiesības tikt uzklausītiem attiecībā uz šādu pakalpojumu nepieciešamību.

(20)

Pamatojoties uz piespiedu darba definīciju, kas sniegta SDO Konvencijā Nr. 29 un izmantota šajā regulā, SDO piespiedu darba rādītāji un SDO vadlīnijās “Grūti pamanīt, vēl grūtāk uzskaitīt” noteiktas visbiežāk sastopamās pazīmes, kas liecina par iespējamu piespiedu darba gadījumu, un būtu jāņem vērā šīs regulas īstenošanā. Tomēr ar minētajiem rādītājiem vien var nepietikt, lai konstatētu valsts iestāžu uzspiestu piespiedu darbu, kura pamatā ir sistēmiskas un globālas uzspiešanas rīcībpolitikas, kuru konstatēšanai nepieciešami īpaši izstrādāti papildu rādītāji.

(21)

Jēdziena “piespiedu darbs, ko piemēro valsts iestādes” definīcija būtu jāsaskaņo ar SDO Konvenciju Nr. 105, kurā konkrēti aizliegts izmantot piespiedu vai obligātu darbu kā politiskas piespiešanas vai izglītošanas veidu vai kā sodu par politisku uzskatu vai tādu uzskatu paušanu, kuri ideoloģiski ir pretrunā iedibinātajai politiskajai, sociālajai vai ekonomiskajai sistēmai. Tā arī aizliedz izmantot piespiedu darbu kā metodi mobilizēt un izmantot to ekonomiskās attīstības mērķiem, kā līdzekli darba disciplīnas nodrošināšanai, kā sodu par piedalīšanos streikos vai kā rasu, reliģiskās vai cita veida diskriminācijas līdzekli.

(22)

Šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj arī tālpārdošana, tostarp pārdošana tiešsaistē. Ja produktu piedāvā pārdošanai tiešsaistē vai, izmantojot citus tālpārdošanas veidus, produkts būtu jāuzskata par darītu pieejamu tirgū, ja pārdošanas piedāvājums ir vērsts uz tiešajiem lietotājiem Savienībā. Saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem par starptautiskajām privāttiesībām būtu jāveic katra atsevišķa gadījuma analīze, lai noteiktu, vai piedāvājums ir vērsts uz tiešajiem lietotājiem Savienībā. Pārdošanas piedāvājums būtu jāuzskata par vērstu uz tiešajiem lietotājiem Savienībā, ja attiecīgais uzņēmējs jebkādā veidā vērš savu darbību uz kādu no dalībvalstīm. Analizējot katru gadījumu atsevišķi, būtu jāņem vērā būtiski faktori, piemēram, ģeogrāfiskie apgabali, uz kuriem ir iespējama nosūtīšana, piedāvājumā vai pasūtījumā pieejamās un izmantotās valodas, maksāšanas līdzekļi, dalībvalsts valūtas vai kādā no dalībvalstīm reģistrēta domēna nosaukuma izmantošana. Attiecībā uz pārdošanu tiešsaistē nepietiek ar to, ka uzņēmēju vai tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāju saskarne ir pieejama dalībvalstī, kurā ir iedibināts vai dzīvo tiešais lietotājs. Tas, ka produktus, ko piedāvā pārdošanai tiešsaistē vai izmantojot citus tālpārdošanas līdzekļus, uzskata par darītiem pieejamiem Savienības tirgū, ja pārdošanas piedāvājums ir vērsts uz tiešajiem lietotājiem Savienībā, piešķir tiesības kompetentajām iestādēm pārbaudīt un veikt nepieciešamās darbības saistībā ar šādiem produktiem, ievērojot šo regulu, pat ja brīdī, kad produkti tiek piedāvāti pārdošanai tiešsaistē vai izmantojot citus tālpārdošanas veidus, tie vēl nav faktiski laisti tirgū. Šādiem produktiem jāatbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kas ir spēkā brīdī, kad tos faktiski laiž Savienības tirgū, un, ja produktus ieved Savienībā, tad, kad tiem piemēro muitas procedūru “laišana brīvā apgrozībā”. Tas, ka produkts, ko piedāvāja pārdošanai tiešsaistē vai izmantojot citus tālpārdošanas veidus, tiek uzskatīts par darītu pieejamu tirgū, ja pārdošanas piedāvājums ir vērsts uz tiešajiem lietotājiem Savienībā, neskar noteikumus attiecībā uz produktiem, ko ieved Savienības tirgū vai izved no tā.

(23)

Ir palielinājusies starpniecības pakalpojumu, jo īpaši tiešsaistes tirdzniecības vietu, izmantošana produktu pārdošanai. Šajā sakarā visa informācija, kas saistīta ar tādu produktu pārdošanu, kuri pārkāpj šajā regulā noteikto aizliegumu attiecībā uz produktiem, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, būtu jāuzskata par nelikumīgu saturu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2065 (12) 3. panta h) punkta nozīmē, un uz to būtu jāattiecina minētajā regulā noteiktie pienākumi un pasākumi.

(24)

Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāidentificē pārkāpumi attiecībā uz tādu produktu aizliegumu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu. Izraugoties kompetentās iestādes, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šīm iestādēm ir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi un ka to darbiniekiem ir nepieciešamā kompetence un zināšanas, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām, darba tiesībām, dzimumu līdztiesību, piegādes ķēdes pārvaldību un pienācīgas rūpības procesiem. Kompetentajām iestādēm būtu cieši jāsadarbojas ar valsts darba inspekciju iestādēm un tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp tām, kas ir atbildīgas par cilvēku tirdzniecības apkarošanu, tā, lai netiktu apdraudēta šo iestāžu veiktā izmeklēšana.

(25)

Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto uzdevumu efektīvu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz izmeklēšanas veikšanu, Komisijai vajadzētu būt iespējai lūgt palīdzību citām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām ar atbilstīgām pilnvarām. Minētie uzdevumi varētu būt: apstrādāt iesniegto informāciju, atbalstīt izmeklēšanu sadali, veikt iepriekšēju izmeklēšanu un izmeklēšanu, atvieglot sadarbību ar dalībvalstu iestādēm un to starpā, veicināt starptautisko sadarbību, atbalstīt atbalsta rīku izstrādi un attiecīgā gadījumā atbalstīt muitas dienestu veikto īstenošanu un atbalstīt Komisiju, sagatavojot lēmumus par tādu produktu aizliegšanu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu. Tas neskar Komisijas kā vadošās kompetentās iestādes uzdevumu pieņemt lēmumus, lai aizliegtu produktu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, laišanu tirgū. Komisijai kā vadošajai kompetentajai iestādei būtu jāīsteno savas pilnvaras objektīvi, pārredzami un pienācīgi ievērojot dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumus, un tai vajadzētu būt nepieciešamajām speciālajām zināšanām. Komisijas rīcībā vajadzētu būt līdzekļiem, ar ko finansēt nepieciešamo personālu un saistītās izmaksas, lai veiktu uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo regulu, un uzkrātu vajadzīgās speciālās zināšanas.

(26)

Šīs regulas īstenošanā kompetentajām iestādēm un Komisijai vajadzētu orientēties pēc proporcionalitātes principa. Kompetentajām iestādēm un Komisijai jo īpaši būtu jānodrošina, ka visi pasākumi un darbības, ko veic sākotnējās izmeklēšanas posmā un izmeklēšanas laikā un kas izklāstīti lēmumā, ir piemēroti un nepieciešami, lai sasniegtu vēlamo mērķi, un nerada uzņēmējiem pārmērīgu slogu.

(27)

Lai nodrošinātu sadarbību starp Komisiju un kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar šo regulu un iestādēm, kuras izraudzītas saskaņā ar citiem attiecīgiem Savienības un valsts tiesību aktiem, un lai nodrošinātu to darbību un lēmumu konsekvenci, Komisijai un kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar šo regulu, vajadzības gadījumā būtu jāpieprasa informācija no citām attiecīgajām iestādēm par to, vai uz novērtējamajiem uzņēmējiem attiecas pienācīga rūpība saistībā ar piespiedu darbu saskaņā ar piemērojamajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, kuros noteiktas pienācīgas rūpības un pārredzamības prasības attiecībā uz piespiedu darbu, un vai tie šādu pienācīgu rūpību ievēro. Pieprasot informāciju no uzņēmējiem, kompetentajām iestādēm pēc iespējas būtu jāievēro Komisijas noteiktais vienreizējas iesniegšanas princips, pastiprinot sadarbību un dialogu starp iestādēm, kas pārrauga produktu regulējumu. Šajā pašā nolūkā un attiecīgā gadījumā kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar šo regulu, par savām darbībām un lēmumiem būtu jāinformē citas attiecīgās iestādes, piemēram, tirgus uzraudzības iestādes.

(28)

Vienotu aizlieguma izpildi attiecībā uz produktiem, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, ko ieved Savienības tirgū vai izved no tā, var panākt tikai, kompetentajām iestādēm, muitas dienestiem un Komisijai sistemātiski apmainoties ar informāciju un savstarpēji sadarbojoties. Komisijai būtu jāatbalsta šāda informācijas apmaiņa un sadarbība.

(29)

Informācijas vākšanai, apstrādei un glabāšanai strukturētā veidā par jautājumiem, kas saistīti ar izmeklēšanām, lēmumu pieņemšanas procesu un tādu produktu aizlieguma izpildi, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēma (ICSMS), kura minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1020 (13) 34. pantā. Komisijai, kompetentajām iestādēm un muitas dienestiem vajadzētu būt piekļuvei šai sistēmai, lai pildītu savus attiecīgos pienākumus saskaņā ar šo regulu. Kompetentajām iestādēm ir arī iespējams izmantot citas pastāvošas sakaru sistēmas, lai sazinātos ar citām iestādēm savā dalībvalstī, ciktāl tas neietekmē pienākumu izmantot ICSMS šīs regulas īstenošanai.

(30)

Lai optimizētu un atslogotu tādu produktu kontroles procesu, ko ieved Savienības tirgū vai izved no tā, ir jānodrošina automātiska datu pārsūtīšana starp ICSMS un muitas sistēmām. Būtu jānošķir trīs dažādi datu nosūtīšanas veidi atkarībā no to attiecīgajiem mērķiem. Pirmkārt, lēmumi, ar kuriem konstatē tādu produktu aizlieguma pārkāpumu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, būtu jānosūta no ICSMS uz elektronisko muitas riska pārvaldības sistēmu, kas minēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (14) 36. pantā, neskarot turpmākas izmaiņas muitas riska pārvaldības vidē, lai muitas dienesti šo informāciju izmantotu tādu produktu identificēšanai, kuri varētu atbilst šādiem lēmumiem. Šo pirmo datu pārsūtīšanai būtu jāizmanto pieejamās muitas vides saskarnes. Otrkārt, ja muitas dienesti identificē šādu produktu, būs jānodrošina lietu pārvaldība, lai cita starpā pārsūtītu paziņojumu par apturēšanu, kompetento iestāžu slēdzienus un informāciju par muitas iestāžu veikto darbību rezultātiem. ES vienloga videi muitas jomā būtu jāatbalsta šie otrā veida pārsūtītie dati starp ICSMS un valstu muitas sistēmām. Treškārt, muitas sistēmās par produktiem, ko ieved Savienības tirgū un izved no tā, ir sniegta informācija, kas būtu svarīga kompetentajām iestādēm, lai tās varētu veikt savus pienākumus, bet kas tām nav pieejama. Tādēļ attiecīgā informācija būtu jāizgūst un jānosūta uz ICSMS. Lai neradītu papildu slogu muitas dienestiem, šiem trim starpsavienojumiem vajadzētu būt lielā mērā automatizētiem un viegli lietojamiem. Būtu jāpilnvaro Komisija sadarbībā ar muitas dienestiem un kompetentajām iestādēm pieņemt īstenošanas aktus, kas vajadzīgi, lai noteiktu procesuālos noteikumus, praktisko kārtību un datu elementus, kuri jānosūta starp ICSMS un muitas sistēmām, kā arī jebkādas citas papildu prasības.

(31)

Komisijai būtu jāizveido indikatīva un neizsmeļoša piespiedu darba risku datubāze, lai atbalstītu kompetento iestāžu darbu, novērtējot tādu produktu aizlieguma iespējamos pārkāpumus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, un palīdzētu uzņēmējiem apzināt iespējamos piespiedu darba riskus to piegādes ķēdēs. Komisijai vajadzētu būt iespējai izmantot ārējus ekspertus, lai izveidotu datubāzi. Datubāzē būtu jāapzina piespiedu darba riski konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos vai attiecībā uz konkrētiem produktiem vai produktu grupām, īpašu uzmanību pievēršot plaši izplatītiem un smagiem piespiedu darba riskiem, pamatojoties uz uzticamu un pārbaudāmu informāciju no starptautiskām iestādēm, piemēram, SDO un ANO, kā arī pētniecības vai akadēmiskām iestādēm. Minētā datubāze būtu jādara publiski pieejama vienotajā portālā informācijai par piespiedu darbu. Ja ir ticami un pārbaudāmi pierādījumi, ka pastāv augsts risks, ka produkti, kuri ražoti konkrētās ekonomikas nozarēs konkrētos ģeogrāfiskajos apgabalos varētu būt izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, ko piemērojušas valsts iestādes, minētās nozares šajos apgabalos būtu jānorāda datubāzē, kura izveidota, ievērojot šo regulu.

(32)

Mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) var būt ierobežoti resursi un iespējas nodrošināt, ka produkti, kurus tie laiž vai dara pieejamus Savienības tirgū, nav ražoti, izmantojot piespiedu darbu. Tāpēc Komisijai būtu jāizstrādā vadlīnijas par pienācīgu rūpību attiecībā uz piespiedu darbu, kurās būtu jāņem vērā arī uzņēmēju lielums un ekonomiskie resursi. Turklāt Komisijai būtu jāizdod vadlīnijas par piespiedu darba riska rādītājiem, tostarp par to, kā tos identificēt, un šo vadlīniju pamatā vajadzētu būt neatkarīgai un pārbaudāmai informācijai, ieskaitot ziņojumus no starptautiskām organizācijām, jo īpaši no SDO.

(33)

Komisijai būtu arī jānovērš lieks administratīvais slogs MVU. Turklāt Komisijai būtu jāizstrādā papildu pasākumi, kas atbalstītu vienas piegādes ķēdes uzņēmēju un to uzņēmējdarbības partneru, jo īpaši MVU, centienus. Dalībvalstīm šīs regulas vajadzībām būtu jāizraugās MVU kontaktpunkti, kas var būt esošie uzņēmējdarbības un cilvēktiesību palīdzības dienesti vai pienācīgas rūpības kontaktpunkti. MVU vajadzētu būt iespējai sazināties ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tie ir iedibināti, izmantojot vienotajā portālā informācijai par piespiedu darbu sniegto informāciju. Tiem jo īpaši vajadzētu būt iespējai sazināties ar kompetento iestādi, lai tie varētu saņemt atbalstu izmeklēšanas gaitā. Pietiekami atbalsta resursi skaidrā un saprotamā veidā būtu jādara pieejami MVU arī tiešsaistē.

(34)

Komisijai būtu jāizstrādā vadlīnijas arī par to, kā iesaistīties dialogā ar kompetentajām iestādēm, lai palīdzētu uzņēmējiem, un jo īpaši MVU, kā arī citām ieinteresētajām personām ievērot tādu produktu aizlieguma prasības, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu. Turklāt Komisijai būtu jāizstrādā arī vadlīnijas, kas palīdzētu jebkurai personai vai apvienībai iesniegt informāciju.

(35)

Ņemot vērā to Savienības tiesību aktu daudzveidību, kas attiecas uz piespiedu darba jautājumiem, Komisijai būtu jāsniedz norādes uzņēmējiem, jo īpaši MVU, par to, kā piemērot dažādās saistības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem.

(36)

Lai uzņēmējiem un kompetentajām iestādēm atvieglotu šīs regulas īstenošanu, Komisijai būtu jāizdod attiecīgas vadlīnijas. Vadlīnijās uzņēmējiem būtu jāiekļauj norādes par pienācīgu rūpību saistībā ar piespiedu darbu, tostarp attiecībā uz dažādiem piegādātājiem un darbības nozarēm, par paraugpraksi piespiedu darba izbeigšanai un remediācijai un par darījumu attiecību atbildīgu izbeigšanu. Remediācija tiek saprasta kā skartās personas vai personu vai kopienu restitūcija līdz tādam stāvoklim, kas ir līdzvērtīgs vai iespējami tuvs stāvoklim, kādā tās būtu, ja nebūtu noticis piespiedu darbs, un kas ir samērīga ar uzņēmuma iesaistīšanos piespiedu darba izraisīšanā, tostarp finansiāla vai nefinansiāla kompensācija, ko uzņēmums sniedz piespiedu darba skartajai personai vai personām, un attiecīgā gadījumā izmaksu kompensācija valsts iestādēm par jebkādiem nepieciešamajiem korektīvajiem pasākumiem. Norādēs kompetentajām iestādēm būtu jākoncentrējas uz informāciju, kas ir būtiska šīs regulas praktiskai īstenošanai. Norādēm par pienācīgu rūpību saistībā ar piespiedu darbu būtu jābalstās uz Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta 2021. gada jūlijā publicētajām Norādēm par ES uzņēmumu pienācīgu rūpību nolūkā mazināt piespiedu darba risku savās darbībās un piegādes ķēdēs. Vadlīnijām vajadzētu būt saskaņotām ar citām Komisijas vadlīnijām šajā jomā un attiecīgo starptautisko organizāciju vadlīnijām. Vadlīnijas būtu jāizstrādā, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, un tajās būtu jāizmanto attiecīgo dalībvalstu iestāžu pieredze un paraugprakse. Lai noteiktu riska rādītājus, būtu jāņem vērā starptautisko organizāciju, jo īpaši SDO, ziņojumi, kā arī citi neatkarīgi un pārbaudāmi informācijas avoti.

(37)

Tā kā piespiedu darbs ir globāla problēma un ņemot vērā globālo piegādes ķēžu savstarpējās saiknes, ir vajadzīgs veicināt starptautisko sadarbību cīņā pret piespiedu darbu – tā uzlabotu arī šīs regulas īstenošanas efektivitāti. Komisijai būtu pienācīgi jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju ar trešo valstu iestādēm, starptautiskām organizācijām un citām attiecīgām ieinteresētām personām, lai veicinātu efektīvu šīs regulas īstenošanu. Starptautiskajai sadarbībai ar trešo valstu iestādēm, tostarp ar valstīm, kurās ir spēkā līdzīgi tiesību akti, vajadzētu notikt strukturētā veidā esošajās dialoga struktūrās ar šīm valstīm vai, ja nepieciešams, īpašās dialoga struktūrās, kas tiks izveidotas uz ad hoc pamata. Šai sadarbībai vajadzētu spēt ietvert informācijas apmaiņu par piespiedu darba riskiem, piemēram, tiem, kas identificēti datubāzē, un par lēmumiem aizliegt produktus, bet tajā nebūtu jāiekļauj informācija par notiekošām izmeklēšanām. Savienības delegācijas var palīdzēt izplatīt informāciju par šo regulu un atvieglot to, ka attiecīgās ieinteresētās personas iesniedz informāciju par piespiedu darba riskiem. Starptautiskā sadarbība var ietvert arī sadarbības iniciatīvu un papildu pasākumu izstrādi, lai atbalstītu attiecīgās ieinteresētās personas to centienos izskaust piespiedu darbu no globālajām piegādes ķēdēm, kā arī radīt labvēlīgu vidi cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai trešās valstīs.

(38)

Jebkurai fiziskai vai juridiska personai vai apvienībai, kas nav juridiska persona, vajadzētu būt iespējai iesniegt informāciju kompetentajām iestādēm, ja tā uzskata, ka Savienības tirgū tiek laisti un darīti pieejami produkti, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, kā arī vajadzētu saņemt informāciju par iesniegtās informācijas novērtējuma rezultātiem. Informācija par iespējamiem pārkāpumiem būtu jāiesniedz, izmantojot vienotu informācijas iesniegšanas punktu, ko izveidojusi Komisija un kas darīts pieejams vienotajā portālā informācijai par piespiedu darbu. Lai nodrošinātu vieglu informācijas iesniegšanu un sniegtās informācijas standartizāciju, Komisijai būtu jāizdod norādes par vienotā informācijas iesniegšanas punkta izmantošanu un tai vajadzētu būt iespējai pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu procesuālos noteikumus, veidnes un sīkāku informāciju par informācijas iesniegumiem. Acīmredzami nepilnīgi, nepamatoti vai negodprātīgi informācijas iesniegumi būtu jānoraida. Būtu jāievieš atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu jebkuras personas, kas saistīta ar iesniegumu vai tajā ietverto informāciju, aizsardzību, tostarp pret pretpasākumiem.

(39)

Trauksmes cēlēji var vērst kompetento iestāžu uzmanību uz jaunu informāciju, lai palīdzētu tām konstatēt šīs regulas pārkāpumus un īstenot rīcību. Lai nodrošinātu, ka ir ieviesti atbilstīgi pasākumi, kas ļauj trauksmes cēlējiem brīdināt kompetentās iestādes par faktiskiem vai iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem un lai pasargātu trauksmes cēlējus no pretpasākumiem, šajā regulā būtu jāparedz, ka ziņošanai par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzībai, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (15), ciktāl tās ietilpst minētās direktīvas darbības jomā attiecībā uz personām.

(40)

Lai uzlabotu juridisko noteiktību, Direktīvas (ES) 2019/1937 piemērojamība, ievērojot šo regulu, attiecībā uz ziņojumiem par šīs regulas pārkāpumiem un piemērojamība to personu aizsardzībai, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, būtu jāatspoguļo minētajā direktīvā. Tāpēc Direktīvas (ES) 2019/1937 pielikums būtu attiecīgi jāgroza. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka no šīs regulas piemērošanas dienas minētais grozījums tiek atspoguļots transponēšanas pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu. Tomēr valsts transponēšanas pasākumu pieņemšana nav nosacījums tam, lai minēto direktīvu piemērotu ziņošanai par šīs regulas pārkāpumiem vai ziņojošo personu aizsardzībai.

(41)

Lai nodrošinātu vieglu piekļuvi attiecīgajai informācijai par šo regulu, Komisijai Savienības līmenī būtu jāizveido vienots tīmekļa portāls, kas būtu publiski pieejams visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

(42)

Identificējot iespējamos tādu produktu aizlieguma pārkāpumus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, Komisijai vai kompetentajām iestādēm būtu jāievēro uz risku balstīta pieeja un jānovērtē visa tām pieejamā informācija. Lai īstenotu uz risku balstītu pieeju izmeklēšanas prioritāšu noteikšanā, Komisijai un kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā tās produkta daļas īpatsvars galaproduktā, par kuru ir aizdomas, ka tā ir izgatavota, izmantojot piespiedu darbu, attiecīgo produktu kvantitāte un daudzums un piespiedu darba, par kuru ir radušās aizdomas, apjoms un smagums, tostarp tas, vai varētu būt bažas par valsts iestāžu uzspiestu piespiedu darbu. Komisijai un kompetentajām iestādēm būtu arī jāņem vērā uzņēmēju lielums un saimnieciskie resursi un piegādes ķēdes sarežģītība un, ciktāl iespējams, jākoncentrējas uz tiem uzņēmējiem un attiecīgā gadījumā produktu piegādātājiem, kuriem ir lielāks piespiedu darba risks un kuriem ir vislielākā ietekme, lai novērstu, mazinātu un izbeigtu piespiedu darba izmantošanu.

(43)

Pirms izmeklēšanas sākšanas vadošajai kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai pieprasīt informāciju no novērtējamajiem uzņēmējiem un no citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp personām vai apvienībām, kas kompetentajām iestādēm iesniegušas attiecīgo informāciju. Vadošajai kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai izvēlēties nepieprasīt papildu informāciju no uzņēmējiem, ja tā uzskata, ka tas varētu novest pie tā, ka minētie uzņēmēji mēģina slēpt piespiedu darba situāciju un tādējādi apdraudēt izmeklēšanu. Vadošajai kompetentajai iestādei būtu jāsāk izmeklēšana, ja, pamatojoties uz savu visas pieejamās informācijas novērtējumu vai citiem pieejamiem faktiem, ja nebija iespējams savākt informāciju un pierādījumus izmeklēšanas sākotnējā posmā, tā konstatē, ka pastāv pamatotas bažas par tādu produktu aizlieguma pārkāpumu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu.

(44)

Lai produktu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, aizliegums labāk darbotos, kompetentajām iestādēm būtu jādod uzņēmējiem saprātīgs termiņš, kurā identificēt, mazināt, novērst un izbeigt piespiedu darba risku, cita starpā ņemot vērā šā procesa sarežģītību un iesaistīto ieinteresēto personu skaitu.

(45)

Pirms izmeklēšanas sākšanas vadošajai kompetentajai iestādei no novērtējamajiem uzņēmējiem būtu jāpieprasa sniegt informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu, novērstu, izbeigtu piespiedu darba riskus vai īstenotu remediāciju attiecībā uz piespiedu darba gadījumiem to darbībās un piegādes ķēdēs saistībā ar novērtējamajiem produktiem. Šādas pienācīgas rūpības ievērošanai saistībā ar piespiedu darbu būtu jāpalīdz uzņēmējam mazināt piespiedu darba izmantošanas risku savās darbībās un piegādes ķēdēs. Pienācīga rūpība saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem starptautiskajiem standartiem var palīdzēt identificēt un novērst piespiedu darbu piegādes ķēdē saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem standartiem. Tas nozīmē, ka izmeklēšana nebūtu jāsāk, ja vadošā kompetentā iestāde uzskata, ka nav pamatotu bažu par tādu produktu aizlieguma pārkāpumu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, vai ka iemesli, uz ko balstījušās pamatotās bažas, ir novērsti, piemēram, tāpēc, ka citu starpā ir piemēroti attiecīgie tiesību akti, vadlīnijas, ieteikumi vai jebkāda citāda pienācīga rūpība saistībā ar piespiedu darbu tā, ka tiek mazināts, novērsts un izbeigts piespiedu darba risks.

(46)

Vadošajai kompetentajai iestādei, pieprasot informāciju izmeklēšanas laikā, ciktāl iespējams un lai sekmētu izmeklēšanas efektīvu norisi, prioritāri būtu jāizraugās tie izmeklējamie uzņēmēji, kuri ir iesaistīti tādos piegādes ķēdes posmos, kas ir pēc iespējas tuvāk vietām vai jomām, kurās varētu rasties piespiedu darba risks, un būtu jāņem vērā uzņēmēju lielums un ekonomiskie resursi, attiecīgo produktu daudzums, kā arī tā piespiedu darba apjoms, par kuru ir radušās aizdomas.

(47)

Vadošajai kompetentajai iestādei būtu jāuzņemas pienākums pierādīt, vai piespiedu darbs ir izmantots kādā produkta, kas laists vai darīts pieejams tirgū vai tiek eksportēts, ražošanas, izgatavošanas, novākšanas vai ieguves posmā, tai skaitā ar produktu saistītā apstrādē vai pārstrādē, pamatojoties uz visu informāciju un pierādījumiem, kas savākti izmeklēšanas laikā, tostarp tās sagatavošanas posmā. Lai nodrošinātu uzņēmēju tiesības uz pienācīgu procesu, tiem vajadzētu būt iespējai sniegt kompetentajām iestādēm informāciju savas aizstāvības nolūkā izmeklēšanas laikā. Ja, atbildot uz vadošās kompetentās iestādes informācijas pieprasījumu, ekonomikas dalībnieks vai publiska iestāde atsakās sniegt vai bez derīga pamatojuma nesniedz pieprasīto informāciju, sniedz nepilnīgu vai nepareizu informāciju ar mērķi bloķēt izmeklēšanu, sniedz maldinošu informāciju vai citādi kavē izmeklēšanu, tostarp gadījumos, kad ir konstatēts valsts iestāžu noteiktais piespiedu darba risks, vadošajai kompetentajai iestādei būtu jāspēj konstatēt, ka produktu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, aizliegums ir pārkāpts, pamatojoties uz jebkādu citu būtisku un pārbaudāmu informāciju, kas savākta izmeklēšanas sākotnējā posmā vai izmeklēšanas laikā. Vadošajai kompetentajai iestādei minētie faktori būtu jāņem vērā arī, pārskatot uz minētā pamata pieņemtu lēmumu.

(48)

Ja vadošā kompetentā iestāde konstatē, ka uzņēmēji ir pārkāpuši produktu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, aizliegumu, tai būtu nekavējoties jāaizliedz šādus produktus laist un darīt pieejamus Savienības tirgū, kā arī tos eksportēt no Savienības un jāpieprasa, lai izmeklējamie uzņēmēji izņem attiecīgos produktus, kas jau ir darīti pieejami Savienības tirgū, un ziedo ātrbojīgus produktus labdarības vai sabiedrības interešu mērķiem. Ja produkti nav ātrbojīgi, uzņēmējiem šādi produkti būtu jāreciklē, bet, ja tas nav iespējams, tiem produkts būtu jāiznīcina, jāpadara neizmantojams vai jālikvidē kā citādi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ievērojot Savienības tiesību aktus, tostarp Savienības tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu. Tomēr īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai novērstu traucējumus piegādes ķēdēs, kas Savienībai ir stratēģiski vai kritiski svarīgas, un šajā sakarā – produktiem, kuru likvidēšana mainītu iekšējā tirgus un šādu piegādes ķēžu pienācīgu darbību. Minētajos gadījumos, atkāpjoties no pienākuma izdot rīkojumu par attiecīgā produkta likvidēšanu, vadošajai kompetentajai iestādei attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai uz noteiktu laiku pieprasīt, lai attiecīgais produkts tiktu aizturēts uz noteiktu laiku uz uzņēmēju rēķina. Novērtējot produkta stratēģisko vai kritisko nozīmi Savienībā, vadošajai kompetentajai iestādei jo īpaši būtu jāņem vērā nozaru saraksts, kas izveidots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1735 (16) un Komisijas Ieteikumā (ES) 2023/2113 (17), kā arī produkti, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1252 (18). Novērtējot, vai atkāpe no pienākuma uzlikt atsavināšanas rīkojumu ir piemērota, vadošajai kompetentajai iestādei būtu jāpatur prātā iespējamība, ka ekonomikas dalībnieki ir izpildījuši nosacījumus, lai vadošās kompetentās iestādes noteiktajā termiņā tiktu pārskatīts lēmums par produktu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, aizlieguma pārkāpumu. Vadošās kompetentās iestādes noteiktais termiņš ļautu attiecīgajiem uzņēmējiem pierādīt, ka tie ir izskauduši piespiedu darbu saistībā ar attiecīgo produktu, izbeidzot to savā piegādes ķēdē. Piegādes ķēdes maiņu, proti, paļaušanos uz dažādiem piegādātājiem, nevar uzskatīt par veidu, kā ar minēto lēmumu izskaust piespiedu darbu saistībā ar attiecīgo produktu, jo tā rezultātā tiktu iegūts cits produkts. Ja attiecīgie uzņēmēji sniedz pierādījumus, kas apliecina, ka tie ir izskauduši piespiedu darbu saistībā ar attiecīgajiem produktiem, vadošajai kompetentajai iestādei būtu jāpārskata lēmums, ar ko aizliedz šādus produktus laist un darīt pieejamus Savienības tirgū, kā rezultātā tas tiek atcelts, un tādējādi jāatceļ attiecīgo produktu aizturēšana. Ja attiecīgie uzņēmēji nesniedz šādus pierādījumus, tiem būtu jāpilda rīkojums likvidēt attiecīgos produktus pēc tam, kad beidzies termiņš, kurš ietverts lēmumā, ar ko aizliedz šādus produktus laist un darīt pieejamus Savienības tirgū un kas satur rīkojumu uz noteiktu laiku aizturēt produktus.

(49)

Lēmumā, ar kuru konstatē, ka ir pārkāpts produktu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, aizliegums, vadošajai kompetentajai iestādei būtu jānorāda izmeklēšanas konstatējumi un informācija, kas ir šo konstatējumu pamatā, un jānosaka saprātīgs termiņš, kurā uzņēmējiem minētais lēmums būtu jāizpilda, kā arī informācija, kas ļauj identificēt produktu, uz kuru lēmums attiecas. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, kas vajadzīgi, lai precizētu informāciju, kura jāiekļauj šādos lēmumos. Vadošās kompetentās iestādes pieņemtais lēmums būtu jādara publiski pieejams.

(50)

Nosakot saprātīgu termiņu, kurā jāizpilda rīkojumi, kas ietverti lēmumā, ar kuru konstatē tādu produktu aizlieguma pārkāpumu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, vadošajai kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā attiecīgo uzņēmēju lielums un ekonomiskie resursi.

(51)

Lai nodrošinātu efektīvu izpildi, vienas dalībvalsts vadošās kompetentās iestādes pieņemtie lēmumi būtu jāatzīst un jāizpilda citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz produktiem ar tādu pašu identifikācijas informāciju no tās pašas piegādes ķēdes, kurā konstatēts piespiedu darbs.

(52)

Uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt vadošo kompetento iestāžu lēmumu pārskatīšanu, ievērojot šo regulu, pēc tam, kad tie ir iesnieguši jaunu būtisko informāciju, kas apliecina, ka produkti, kuri ir laisti vai darīti pieejami Savienības tirgū vai tos paredzēts eksportēt no Savienības tirgus, atbilst aizliegumam attiecībā uz produktiem, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu. Vadošajai kompetentajai iestādei būtu jāatsauc savs lēmums attiecībā uz nākotni, ja uzņēmēji apliecina, ka ir izpildījuši minēto lēmumu un izskauduši piespiedu darbu savās darbībās vai piegādes ķēdēs saistībā ar attiecīgajiem produktiem. Vadošo kompetento iestāžu lēmumi, ievērojot šo regulu, būtu jāpārskata tiesā saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

(53)

Ja uzņēmēji līdz noteiktā termiņa beigām neizpilda vadošās kompetentās iestādes lēmumu, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka attiecīgos produktus ir aizliegts laist vai darīt pieejamus Savienības tirgū vai eksportēt, vai ka tie tiek izņemti no Savienības tirgus un ka visi ātrbojīgi produkti, kas palikuši pie attiecīgajiem uzņēmējiem, tiek ziedoti labdarības vai sabiedrības interešu mērķiem. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka produkti, kas nav ātrbojīgi, tiek reciklēti, vai, ja tas nav iespējams, tiek iznīcināti, padarīti neizmantojami vai kā citādi likvidēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ievērojot Savienības tiesību aktus, tostarp Savienības tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu un par produktu ilgtspējas ekodizainu, un attiecīgās izmaksas būtu jāsedz pašiem uzņēmējiem. Ja iespējams, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka no visām pieejamajām iespējām izvēlētajai likvidēšanas vai iznīcināšanas metodei ir vismazākā iespējamā ietekme uz vidi. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par lēmumu, tostarp Komisijas pieņemto lēmumu, izpildi savā teritorijā. Pēc tam, kad lēmums ir paziņots ar ICSMS starpniecību, visām kompetentajām iestādēm, uz kurām attiecas minētais lēmums, būtu jāveic šajā regulā paredzētās attiecīgās izpildes panākšanas darbības.

(54)

Lai pasargātu attiecīgos dzīvniekus no jebkādām sāpēm, stresa vai ciešanām, no kurām var izvairīties, būtu jāņem vērā ietekme uz dzīvnieku labturību, īstenojot aizliegumu laist un darīt pieejamus tirgū vai eksportēt produktus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu. Turklāt šai regulai nebūtu jāskar Savienības tiesību akti par dzīvnieku labturību, piemēram, Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 (19) un (EK) Nr. 1099/2009 (20).

(55)

Vadošo kompetento iestāžu lēmumi, ar kuriem konstatē produktu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, aizlieguma pārkāpumu, būtu jāpaziņo muitas dienestiem, kurām būtu jācenšas identificēt attiecīgo produktu starp produktiem, kas deklarēti laišanai brīvā apgrozībā vai eksportam. Atbildība par produktu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, aizlieguma vispārēju izpildi attiecībā uz Savienības tirgu, kā arī produktiem, ko ieved minētajā tirgū vai izved no tā, būtu jāuzņemas dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tā kā piespiedu darbs ir daļa no izgatavošanas procesa un uz paša produkta nekādas pēdas neatstāj un tā kā Regula (ES) 2019/1020 attiecas tikai uz rūpnieciski ražotiem (izgatavotiem) produktiem un tās darbības jomā ietilpst vienīgi produktu laišana brīvā apgrozībā, muitas dienesti saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020 nevarētu rīkoties patstāvīgi, lai piemērotu un izpildītu produktu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, aizliegumu. Tam, kā katrā dalībvalstī organizē kontroles īstenošanu, nevajadzētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (21) un tās vispārīgos noteikumus par muitas dienestu kontroles un uzraudzības pilnvarām.

(56)

Informācija, ko uzņēmēji patlaban nodrošina vai sniedz muitas dienestiem, ietver tikai vispārīgu informāciju par produktiem, bet trūkst informācijas par izgatavotāju vai ražotāju un produktu piegādātājiem, kā arī konkrētas informācijas par produktiem. Lai muitas dienesti varētu identificēt produktus, kurus ieved Savienības tirgū vai izved no tā un kuri pārkāpj šo regulu, un kuri attiecīgi būtu jāaptur uz Savienības ārējām robežām, uzņēmējiem būtu jāiesniedz muitas dienestiem informācija, kas ļautu identificēt produktus, uz kuriem attiecas vadošās kompetentās iestādes lēmums. Tajā būtu jāiekļauj informācija par izgatavotāju vai ražotāju un produkta piegādātājiem, kā arī cita informācija par pašu produktu. Šajā nolūkā Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, kuros būtu norādīti produkti, par kuriem šāda informācija būtu jāsniedz, cita starpā izmantojot saskaņā ar šo regulu izveidoto datubāzi, kā arī informāciju un vadošo kompetento iestāžu lēmumus, kas kodēti ICMS. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, kas vajadzīgi, lai precizētu informāciju, kura uzņēmējiem jānodrošina vai jādara pieejama muitas dienestiem. Šādai informācijai būtu jāietver produkta apraksts, nosaukums vai zīmols, konkrētas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības produkta identifikācijai, piemēram, tips, atsauce, modelis, partijas vai sērijas numurs, kas piestiprināts produktam vai norādīts uz iepakojuma vai produktam pievienotā dokumentā, vai arī digitālās produkta pases unikālais identifikators, kā arī tādas ziņas par izgatavotāju vai ražotāju un produkta piegādātājiem, kuras norāda arī katra ražotāja vai izgatavotāja nosaukumu, komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, kontaktinformāciju, unikālo identifikācijas numuru valstī, kurā tas iedibināts, un, ja pieejams, saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas un identifikācijas numuru. Savienības Muitas kodeksa pārskatīšanas procesā tiks apsvērta iespēja tiesību aktos muitas jomā ieviest informāciju, kas uzņēmējiem ir jānodrošina vai jādara pieejama muitas dienestiem, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi un, raugoties plašāk, – lai stiprinātu piegādes ķēdes pārredzamību. Komisijai būtu jāizdod uzņēmējiem, it īpaši MVU, norādes par to, kā vākt vajadzīgo informāciju, un tie jāatbalsta.

(57)

Muitas dienestiem, kas identificē produktu, uz kuru varētu attiekties vadošās kompetentās iestādes paziņotais lēmums, ar ko konstatē produktu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, aizlieguma pārkāpumu, būtu jāaptur šā produkta laišana brīvā apgrozībā un nekavējoties jāinformē kompetentās iestādes. Kompetentajām iestādēm par lietu, par kuru tām paziņojuši muitas dienesti, saprātīgā termiņā būtu jāsniedz slēdziens, vai nu apstiprinot, vai noliedzot, ka uz attiecīgo produktu attiecas minētais lēmums. Vajadzības gadījumā un ja tas ir pienācīgi pamatoti, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām pieprasīt, lai tiktu saglabāta attiecīgā produkta laišanas brīvā apgrozībā apturēšana, ņemot vērā iespējamo kaitējumu uzņēmējam. Ja kompetentās iestādes noteiktajā termiņā slēdzienu nesniedz, muitas dienestiem produkti būtu jālaiž brīvā apgrozībā, ja ir izpildītas visas pārējās piemērojamās prasības un formalitātes. Kopumā nebūtu jāuzskata, ka produkta laišana brīvā apgrozībā vai eksports pierāda atbilstību Savienības tiesību aktiem, jo šāda procedūra ne vienmēr ietver pilnīgu šādas atbilstības novērtējumu.

(58)

Ja kompetentās iestādes secina, ka produkts atbilst lēmumam, ar kuru konstatēts produktu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, aizlieguma pārkāpums, tām būtu nekavējoties jāinformē muitas dienesti, kuriem būtu jānoraida attiecīgā produkta laišana brīvā apgrozībā vai eksports. Muitas dienestiem vajadzētu būt iespējai, ja kompetentā iestāde to pieprasa un minētās kompetentās iestādes vārdā un uz tās atbildību, kā alternatīvu konfiscēt minēto produktu un nodot to minētās kompetentās iestādes rīcībā un pakļautībā. Šādos gadījumos attiecīgajai kompetentajai iestādei būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais produkts tiek pienācīgi likvidēt, tostarp to ziedojot labdarības vai sabiedrības interešu mērķiem, reciklējot vai citādi iznīcinot saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ievērojot Savienības tiesību aktus, uz attiecīgā uzņēmēja rēķina.

(59)

Vadošajai kompetentajai iestādei būtu pienācīgi jāņem vērā risks, ka uzņēmēji, kuri ir saistīti ar datubāzē iekļautajiem produktiem vai reģioniem vai kuru produkts ir izņemts no Savienības tirgus, varētu izbeigt darījumu attiecības, kā arī sekas skartajiem darba ņēmējiem. Tādēļ vadošajai kompetentajai iestādei attiecīgā gadījumā būtu jāatbalsta uzņēmēji piemērotu un iedarbīgu pasākumu pieņemšanā un īstenošanā ar mērķi izbeigt piespiedu darbu. Atbildīga darījumu attiecību izbeigšana ietver koplīgumu ievērošanu un eskalācijas pasākumu formulēšanu.

(60)

Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013 muitas dienestiem būtu jānosaka nosacījumi, kas piemērojami produktiem laikā, kad šādu produktu laišana brīvā apgrozībā vai eksports ir apturēts, arī attiecībā uz to uzglabāšanu vai iznīcināšanu un likvidēšanu gadījumā, ja ir atteikta šādu produktu laišana brīvā apgrozībā. Ja produktiem, ko ieved Savienības tirgū, ir nepieciešama turpmāka pārstrāde, tiem būtu jāpiemēro atbilstoša muitas procedūra, kas ļauj veikt šādu pārstrādi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 220., 254., 256., 257. un 258. pantu.

(61)

Ja produktu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, aizlieguma izpildes nolūkos ir jāapstrādā personas dati, ievērojot šo regulu, šāda apstrāde būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Visai personas datu apstrādei saskaņā ar tādu produktu aizlieguma izpildi, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (22) un (ES) 2018/1725 (23).

(62)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz procesuālajiem noteikumiem un detalizēti izstrādātu informāciju attiecībā uz ICSMS izmantošanas kārtību; procesuālajiem noteikumiem, veidnēm un sīkāku informāciju par iespējamiem pārkāpumiem attiecībā uz aizliegumu izvietot, darīt pieejamus vai eksportēt produktus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu; Komisijas pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem konstatē, ka ir pārkāpts aizliegums laist vai darīt pieejamus Savienības tirgū vai eksportēt produktus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu; minēto lēmumu atsaukšanu; sīkāku informāciju par minēto lēmumu un vadošo kompetento iestāžu pieņemtu līdzvērtīgu lēmumu saturu; un kārtību un detalizētu informāciju, kādā muitas dienestiem sniedz vai dara pieejamu konkrētu informāciju par konkrētiem produktiem vai ražojumu grupām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (24).

(63)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar tādu lēmumu atsaukšanu, ar kuriem konstatē, ka ir pārkāpts aizliegums laist, darīt pieejamus vai eksportēt produktus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(64)

Lai papildinātu vai grozītu atsevišķus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (25). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(65)

Lai nodrošinātu, ka muitas dienesti spēj efektīvi rīkoties, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz sīkāk precizētu papildu informāciju, ar kuru identificē attiecīgo produktu un kura uzņēmējiem būtu jādara pieejama vai jāsniedz muitas dienestiem attiecībā uz produktiem, ko ieved Savienības tirgū vai izved no tā. Minētajai informācijai vajadzētu būt informācijai, kas identificē attiecīgo produktu, informācijai par izgatavotāju vai ražotāju un informācijai par produkta piegādātājiem. Lai efektīvi un ātri veiktu darbības un pasākumus, muitas dienestiem ir jābūt iespējai ātri iegūt informāciju par konkrētiem produktiem, kas norādīti vadošo kompetento iestāžu lēmumos. Šādos gadījumos deleģētie akti būtu jāpieņem, ievērojot steidzamības procedūru.

(66)

Dalībvalstīm būtu jāpiešķir savām kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot un īstenot iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus gadījumos, kad uzņēmējs nav izpildījis lēmumu, ar ko aizliedz produktu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, laišanu tirgū. Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sodiem, kas piemērojami, ja netiek ievērots lēmums, pienācīgi ņemot vērā tādus elementus kā pārkāpuma smagums un ilgums, uzņēmēja iepriekš izdarītie pārkāpumi, sadarbības ar kompetentajām iestādēm pakāpe un jebkādi citi atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši faktori, kas piemērojami konkrētās lietas apstākļiem. Komisijai būtu jāizdod norādes dalībvalstīm par finansiālo sodu aprēķināšanas metodi un piemērojamām robežvērtībām, un Savienības Piespiedu darbā izgatavotu produktu apkarošanas tīklam būtu jāveicina paraugprakse šādu sodu piemērošanā.

(67)

Komisijai būtu šīs regulas īstenošana un izpilde jāizvērtē un par to būtu jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumā būtu jānovērtē šīs regulas ieguldījums tādu produktu izskaušanā no Savienības tirgus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, un piespiedu darba apkarošanā, kā arī kompetento iestāžu sadarbībā un starptautiskajā sadarbībā piespiedu darba izskaušanā. Ziņojumā būtu arī jānovērtē šīs regulas ietekme uz uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un uz cietušajiem, kā arī produktu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, aizlieguma kopējās izmaksas un ieguvumi. Ziņojumā būtu sīkāk jāizvērtē šīs regulas saskaņošana ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

(68)

Šajā regulā ir ievērotas Hartas 41. pantā nostiprinātās tiesības uz labu pārvaldību, kas cita starpā ietver ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt. Šajā sakarībā vadošajai kompetentajai iestādei, kas veic izmeklēšanu, būtu jāinformē attiecīgie uzņēmēji par izmeklēšanas sākšanu un tās iespējamām sekām. Lai nodrošinātu uzņēmēju tiesības uz pienācīgu procesu, tiem vajadzētu būt iespējai pēc pieprasījuma sniegt kompetentajām iestādēm informāciju savas aizstāvības nolūkā izmeklēšanas laikā. Uzņēmējiem, sniedzot jaunu būtisku informāciju, vajadzētu būt iespējai pieprasīt vadošajai kompetentajai iestādei pārskatīt tos ietekmējošo lēmumu. Dalībvalstu kompetento iestāžu lēmumi būtu jāpārskata tiesā saskaņā ar piemērojamiem dalībvalstu tiesību aktiem. Lēmumiem, ko saskaņā ar šo regulu pieņēmusi Komisija, var veikt pārbaudi Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 263. pantu.

(69)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, aizliegt uzņēmējiem Savienības tirgū laist un darīt pieejamus vai eksportēt no Savienības tirgus produktus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus palīdzot cīņā pret piespiedu darbu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(70)

Lai nodrošinātu tūlītēju šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,