<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-650/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CC0650</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:985">EU:C:2020:985</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>26</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>26</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">M. Bobek</HT> secinājumi – Lieta C‑650/18</HT></P><P><HT TYPE="SC">Ungārija/Parlaments</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Mihala Bobeka [<HT TYPE="ITALIC">Michal Bobek</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20201203">2020. gada 3. decembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑650/18</HT></P><P>Ungārija</P><P>pret</P><P>Eiropas Parlamentu</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Prasība atcelt tiesību aktu</KEYWORD><KEYWORD>LES 7. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Pamatots Eiropas Parlamenta priekšlikums</KEYWORD><KEYWORD>Tiesas kompetence</KEYWORD><KEYWORD>LESD 263. pants</KEYWORD><KEYWORD>LESD 269. pants</KEYWORD><KEYWORD>Rezolūcija par priekšlikumu, kas aicina Padomi konstatēt drošu varbūtību, ka Ungārija nopietni pārkāpj Savienības kopīgās vērtības</KEYWORD><KEYWORD>Balsu skaitīšanas noteikumi saskaņā ar LESD 354. pantu un Parlamenta Reglamenta 178. pantu</KEYWORD><KEYWORD>Nodoto balsu jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Atturēšanās izslēgšana</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT><DATE ISO="20180912">2018. gada 12. septembrī</DATE> Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>apstrīdētā rezolūcija<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Rezolūcija P8_TA‑PROV (2018) 0340 (2017/2131(INL)).</P></NOTE>. Ar šo prasību Ungārija lūdz atcelt šo rezolūciju saskaņā ar LESD 263. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Tiesvedībā ir izvirzīti divi galvenie tiesību jautājumi. Pirmkārt, vai pamatotus priekšlikumus, kas pieņemti saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, var pārbaudīt tiesā saskaņā ar LESD 263. pantu, it īpaši, ņemot vērā LESD 269. pantu? Otrkārt, vai patiesi tā ir, ka atturēšanās Parlamentā jāņem vērā, lai noteiktu, vai ir sasniegts divu trešdaļu nodoto balsu vairākums, kā noteikts LESD 354. pantā?</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesiskais regulējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">ES Līgumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>LES 7. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Padome pēc trešdaļas dalībvalstu, Eiropas Parlamenta vai Eiropas Komisijas pamatota priekšlikuma, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar četru piektdaļu tās locekļu balsu<?PAGE NO="2"?> vairākumu var konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt [LES] 2. pantā minētās vērtības. Pirms nākt klajā ar šādu konstatāciju, Padome uzklausa attiecīgo dalībvalsti un, pieņemot lēmumu saskaņā ar to pašu procedūru, var šai dalībvalstij adresēt ieteikumus.</ALINEA><ALINEA>Padome pastāvīgi pārbauda, vai pamatojums, uz kura balstīta konstatācija, vēl aizvien ir spēkā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Eiropadome pēc trešdaļas dalībvalstu vai Eiropas Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu var ar vienprātīgu lēmumu konstatēt, ka kāda dalībvalsts vairākkārt nopietni pārkāpusi 2. pantā minētās vērtības, iepriekš aicinot attiecīgo dalībvalsti izteikt savu viedokli.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja saskaņā ar 2. punktu konstatēti pārkāpumi, tad Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt attiecīgai dalībvalstij uz laiku atņemt dažas tiesības, kas izriet no Līgumu piemērošanas konkrētai dalībvalstij, tostarp šīs dalībvalsts valdības pārstāvja balsstiesības Padomē. To īstenojot, Padome ņem vērā iespējamās sekas, ko šāda tiesību atņemšana var radīt attiecībā uz fizisku un juridisku personu tiesībām un pienākumiem.</ALINEA><ALINEA>Attiecīgai dalībvalstij joprojām ir saistoši Līgumu uzliktie pienākumi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var vēlāk nolemt mainīt vai atcelt pasākumus, kas veikti saskaņā ar 3. punktu, ja mainās apstākļi, kas likuši tos īstenot.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei piemērojamie noteikumi par balsošanas kārtību ir noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 354. pantā.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Saskaņā ar LESD 263. pantu Tiesa izskata jautājumus par to, cik likumīgi ir Eiropas Parlamenta tiesību akti, kas pieņemti, lai radītu tiesiskas sekas attiecībā uz trešām personām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar LESD 269. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>Tiesas jurisdikcijā ir izskatīt lietas par Eiropadomes vai Padomes saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu pieņemta tiesību akta likumību tikai pēc tās dalībvalsts lūguma, uz kuru attiecas Eiropadomes vai Padomes secinājumi, un attiecībā vienīgi uz minētajā pantā paredzētajiem procedūras noteikumiem.</ALINEA><ALINEA>Pieteikums jāiesniedz viena mēneša laikā pēc secinājumu pieņemšanas. Tiesa to izlemj viena mēneša laikā no minētā pieteikuma dienas.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>LESD 231. pantā paredzētajā vispārīgajā noteikumā par balsošanu Eiropas Parlamentā ir noteikts, ka, ja vien Līgumi neparedz citādu procedūru, Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu. Kvorumu nosaka tā reglaments.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Atbilstoši LESD 354. pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Piemērojot Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu par dažu tiesību pārtraukšanu saistībā ar dalību Savienībā, Eiropadomes vai Padomes locekļi no attiecīgās dalībvalsts nepiedalās balsošanā, un attiecīgās dalībvalsts balsis neieskaita vajadzīgajā vienā trešdaļā vai četrās piektdaļās dalībvalstu balsu, kas minētas 1. un 2. punktā. Personiski klātesošu vai pārstāvētu locekļu atturēšanās neliedz pieņemt šā panta 2. punktā minētos lēmumus.</ALINEA><?PAGE NO="3"?><ALINEA>Lai pieņemtu Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 3. un 4. punktā minētos lēmumus kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar 238. panta 3. punkta b) apakšpunktu.</ALINEA><ALINEA>Ja lēmumu atņemt balsstiesības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 3. punktu Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Līgumu noteikumiem, tad šis kvalificētais balsu vairākums ir tāds, kā paredzēts šā Līguma 238. panta 3. punkta b) apakšpunktā, bet ja Padome pieņem lēmumu pēc Komisijas vai pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma, tad to nosaka saskaņā ar 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.</ALINEA><ALINEA>Piemērojot Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu, Eiropas Parlaments pieņem lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu, ko nodevis tā locekļu vairākums.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Vienīgo pantu<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> Protokolā Nr. (24) par patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Ņemot vērā pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības līmeni Eiropas Savienības dalībvalstīs, visos juridiskajos un praktiskajos jautājumos, kas saistīti ar patvēruma lietām, tās uzskatāmas par drošām mītneszemēm. Tādējādi ikvienu patvēruma lūgumu, ko iesniedz kādas dalībvalsts pilsonis, var ņemt vērā vai pasludināt, ka tā izskatīšana ir pieļaujama citā dalībvalstī, tikai šādos gadījumos:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ja dalībvalsts, kuras pilsonis ir patvēruma lūdzējs, atsaucoties uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 15. pantu, pēc Amsterdamas Līguma spēkā stāšanās nosaka savā teritorijā pasākumus, atkāpjoties no pienākumiem, ko uzliek minētā konvencija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ja sākta Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktā minētā procedūra un tikmēr, kamēr Padome vai – attiecīgā gadījumā – Eiropadome pieņem lēmumu šajā sakarā attiecībā uz dalībvalsti, kuras pilsonis ir patvēruma pieteikuma iesniedzējs;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>ja Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu attiecībā uz dalībvalsti, kuras pilsonis ir patvēruma pieteikuma iesniedzējs, vai ja Eiropadome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar minētā Līguma 7. panta 2. punktu attiecībā uz dalībvalsti, kuras pilsonis ir patvēruma pieteikuma iesniedzējs;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta Reglaments</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Reglaments<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>) 83. pantu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Pamatprincipu un pamatvērtību pārkāpumi dalībvalstī<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Tādā redakcijā, kas piemērojama 2014.–2019. gada likumdošanas procesam, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta <DATE ISO="20161213">2016. gada 13. decembra</DATE> lēmumu, par Parlamenta Reglamenta vispārēju pārskatīšanu.</P></NOTE>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="083.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Pamatojoties uz īpašo ziņojumu, ko atbildīgā komiteja sagatavojusi saskaņā ar 45. un 52. pantu, Parlaments var:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>balsot par argumentētu priekšlikumu, kurā aicina Padomi rīkoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>balsot par priekšlikumu, kurā aicina Komisiju vai dalībvalstis iesniegt priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 2. punktu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>balsot par priekšlikumu, kurā aicina Padomi rīkoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 3. punktu vai pēc tam saskaņā ar 7. panta 4. punktu.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="083.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Visus Padomes pieprasījumus sniegt piekrišanu saistībā ar priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. un 2. punktu, kopā ar attiecīgās dalībvalsts apsvērumiem paziņo Parlamentam un jautājumu nodod atbildīgajai komitejai saskaņā ar 99. pantu. Izņemot steidzamus un pamatotus gadījumus, Parlaments pieņem lēmumu par atbildīgās komitejas priekšlikumu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="083.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 354. pantu šā panta 1. un 2. punktā minētos lēmumus pieņem ar divām trešdaļām nodoto balsu vairākuma, kas veido Parlamenta deputātu vairākumu.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Reglamenta 178. pantu, kas attiecās uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>balsošanu<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="178.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Parasti Parlamentā balso, paceļot roku.</ALINEA><ALINEA>Tomēr Parlamenta priekšsēdētājs var jebkurā brīdī nolemt, ka balsošana notiks, izmantojot elektroniskās balsošanas iekārtu.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="178.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Lai aprēķinātu to, vai teksts pieņemts vai noraidīts, uzskaita tikai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>par<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>pret<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> nodotās balsis, izņemot gadījumus, kad Līgumos ir paredzēts konkrēts balsu vairākums.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Reglamenta 226. panta 1. punktā par Reglamenta piemērošanu noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Ja rodas šaubas par Reglamentu piemērošanu vai interpretēšanu, Parlamenta priekšsēdētājs var nodot jautājumu izskatīšanai atbildīgajā komitejā.</ALINEA><ALINEA>Komiteju priekšsēdētāji var tā rīkoties, ja šādas šaubas rodas komitejas darba gaitā un ir ar to saistītas.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības rašanās fakti un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><DATE ISO="20170517">2017. gada 17. maijā</DATE> Eiropas Parlaments (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>atbildētājs<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) pieņēma rezolūciju, ar kuru Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/><HT TYPE="ITALIC">LIBE</HT> komiteja<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>) uzticēja sagatavot īpašu ziņojumu, lai izstrādātu pamatotu priekšlikumu, ar kuru Padome tiek aicināta rīkoties saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz Ungāriju (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>prasītāja<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>P8_TA(2017)0216.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">LIBE</HT> komiteja <DATE ISO="20180704">2018. gada 4. jūlijā</DATE> pieņēma ziņojumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Ziņojums A8‑0250/2018 par priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība (2017/2131(INL)).</P></NOTE>, ko dēvē arī tās referentes vārdā, proti, par Sargentini ziņojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT><DATE ISO="20180907">2018. gada 7. septembrī</DATE> pēc Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja pieprasījuma Parlamenta Juridiskais dienests Parlamenta priekšsēdētājam iesniedza juridisku atzinumu, kura mērķis bija precizēt balsu skaitīšanas noteikumus, kas piemērojami LES 7. panta 1. punktā paredzētajai procedūrai, it īpaši to, vai atturēšanās būtu jāuzskata par nodotajām balsīm, lai noteiktu, vai ir sasniegts nepieciešamais divu trešdaļu nodoto balsu vairākums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180910">2018. gada 10. septembra</DATE> vēstuli Ungārijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā paziņoja Parlamenta ģenerālsekretāram, ka saskaņā ar Ungārijas valdības teikto atturēšanās būtu jāņem vērā balsojumā par Parlamenta apstrīdēto rezolūciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Tajā pašā dienā Parlamenta ģenerālsekretāra vietnieks pa e‑pastu informēja Eiropas Parlamenta deputātus (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>EP deputāti<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>), ka attiecībā uz apstrīdēto rezolūciju tiks ņemtas vērā tikai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>par<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>pret<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> nodotās balsis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT><DATE ISO="20180912">2018. gada 12. septembrī</DATE> Eiropas Parlaments pieņēma apstrīdēto rezolūciju. Par rezolūciju tika nodotas 448 balsis un 197 bija pret; 48 atturējās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Ar šo prasību prasītāja lūdz Tiesu atcelt apstrīdēto rezolūciju un piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Atbildētājs lūdz Tiesu noraidīt prasību kā acīmredzami nepieņemamu vai pakārtoti kā nepamatotu un piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20190514">2019. gada 14. maija</DATE> rīkojumu pēc Parlamenta pieprasījuma Tiesa nolēma, ka no lietas ir jāsvītro Parlamenta Juridiskā dienesta atzinums, kas ietverts prasības 5. pielikumā. Tā tāpat noraidīja Ungārijas lūgumu izpaust šo dokumentu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190514">2019. gada 14. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Ungārija/Parlaments</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑650/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:438">EU:C:2019:438</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Ar Tiesas <DATE ISO="20190522">2019. gada 22. maija</DATE> lēmumu Polijai (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>persona, kas iestājusies lietā<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>) tika atļauts iestāties lietā prasītājas atbalstam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Prasītāja, atbildētājs un persona, kas iestājusies lietā, piedalījās tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20200629">2020. gada 29. jūnijā</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Novērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Turpinājumā ir izklāstīta šo secinājumu struktūra. Vispirms pārbaudīšu šīs prasības atcelt tiesību aktu pieņemamību. Īsāk sakot, šim jautājumam ir jānosaka, vai pamatoti priekšlikumi, ar kuriem tiek uzsākta LES 7. panta procedūra, ir pārbaudāmi saskaņā ar LESD 263. panta parastajiem noteikumiem un vai LESD 269. pants jebkādā veidā var ietekmēt šo vispārīgo priekšlikumu (A). Tad es pievērsīšos lietai pēc būtības, it īpaši koncentrējoties uz pirmo un trešo prasības pamatu, proti, kā jāņem vērā EP deputātu atturēšanās, lai noteiktu, vai apstrīdētā<?PAGE NO="6"?> rezolūcija ir saņēmusi divu trešdaļu balsu vairākumu, kā tas ir paredzēts LESD 354. pantā (B). Tā kā nesaskatu neko nepareizu attiecīgo noteikumu interpretācijā un Parlamenta praksē šajā nozīmē, konkrētajā lietā es ierosinu noraidīt prasību kā nepamatotu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par pieņemamību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Prasītāja</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Pēc prasītājas domām, apstrīdēto rezolūciju var pārbaudīt saskaņā ar LESD 263. pantu, jo tai ir ievērojamas tiesiskas un politiskas sekas trijos aspektos. Pirmkārt, apstrīdētā rezolūcija ne tikai stigmatizē attiecīgo dalībvalsti, bet arī paver Padomei iespēju pieņemt konstatējumu attiecībā uz šo dalībvalsti saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu. Otrkārt, rezolūcija paredz automātisku drošas mītneszemes statusa zaudēšanu patvēruma lietās. Treškārt, tā ietekmē dalībvalstu sadarbības instrumentu, piemēram, Eiropas apcietināšanas orderu, izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Turklāt prasītāja uzskata, ka apstrīdētā rezolūcija nosaka Parlamenta galīgo nostāju. Turpmākā Parlamenta iesaistīšanās LES 7. panta procedūras gaitā ar Parlamenta piekrišanu Padomes konstatējumam atšķiras no sākotnējā priekšlikuma. Tas attiecas uz citu aktu, ko pieņēmusi cita iestāde un kuram ir atšķirīgs saturs un priekšmets. LES 7. panta procedūru nevar salīdzināt ar likumdošanas procedūru. Tādējādi apstrīdētā rezolūcija nav analoga Komisijas likumdošanas priekšlikumiem. LES 7. panta procedūra ir unikāla sankciju procedūra, kuras visi posmi rada tiesiskās sekas pat tad, ja nākamais solis netiek uzsākts. Nav skaidrs, vai apstrīdētajā rezolūcijā konstatēto nelikumību varētu novērst vēlākā posmā, jo nav garantijas, ka Padome galu galā pieņems lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Pēc prasītājas domām, LESD 269. pants nepadara prasību atcelt apstrīdēto rezolūciju nepieņemamu. Šis noteikums attiecas tikai uz tajā minētajiem tiesību aktiem. Tāpēc tas nav piemērojams apstrīdētajai rezolūcijai. LESD 269. pantā ir ietverts izņēmums no vispārējiem tiesvedības noteikumiem, un tāpēc tas ir jāinterpretē šauri. Šis noteikums būtu jāinterpretē, ņemot vērā konstitucionālos grozījumus, kas ieviesti ar Lisabonas līgumu, ar ko tika nodibināta Tiesas kompetence attiecībā uz visām jomām, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti. Katrā LES 7. panta procedūras posmā ir jāievēro visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi. Tādējādi LESD 269. pantu nevar interpretēt kā tādu, kas atbrīvo apstrīdēto rezolūciju no pārbaudes tiesā, it īpaši tādā tiesvedībā, kuras mērķis ir aizsargāt tiesiskumu, vismaz attiecībā uz kompetences un procedūras noteikumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Atbildētājs</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Atbildētājs uzskata, ka prasība atcelt apstrīdēto rezolūciju nav pieņemama. Tas apgalvo, ka LESD 269. pants, kas ir <HT TYPE="ITALIC">lex specialis</HT> attiecībā uz LESD 263. pantu, <HT TYPE="ITALIC">lex generalis</HT>, ir piemērojams šajā lietā. LESD 269. pants ir viens no daudziem citiem noteikumiem, kas ierobežo Tiesas kompetenci īpašās jomās. Tas liedz apstrīdēto rezolūciju pārbaudīt Tiesā. Līgumu autori neplānoja veikt plaša mēroga pārbaudi tiesā attiecībā uz aktiem, kas saistīti ar LES 7. panta procedūru.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>LES 7. panta procedūra ir ārkārtējs politisks nodrošinājums, kas ir lielā mērā izolēts no Tiesas kompetences. Starp dažādiem tiesību aktiem, kurus var pieņemt saskaņā ar LES 7. pantu, tikai Eiropadomes vai Padomes konstatējumu var pārbaudīt tiesā saskaņā ar LESD 269. pantu. It īpaši būtu neloģiski, ja sagatavošanās aktus pilnībā pārbaudītu tiesā saskaņā ar LESD 263. pantu, kamēr konstatējumi tiek pakļauti ierobežotai pārbaudei saskaņā ar LESD 269. pantu. Tas nozīmē, ka politiskās debates, kurām vajadzētu notikt Padomē, tādā gadījumā notiktu tiesas zālē. Tiesa var pārbaudīt iespējamos procesuālos pārkāpumus, kas pieļauti tiesību akta, piemēram, apstrīdētās rezolūcijas, pieņemšanas laikā, bet vēlāk – Padomes vai Eiropadomes konstatējuma pārbaudes tiesā laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Ja Tiesa izmantotu citu pieeju, atbildētājs tomēr uzskata, ka apstrīdēto rezolūciju nevar apstrīdēt, jo tai nav tiesisko seku. Pirmkārt, rezolūcija nerada nekādas izmaiņas prasītājas tiesiskajā situācijā. Padome var brīvi pēc savas izvēles ievērot vai neievērot Parlamenta priekšlikumu. Otrkārt, pat ja apstrīdētā rezolūcija varētu ietekmēt Ungārijas pilsoņu iespējas iesniegt patvēruma pieprasījumu citā dalībvalstī, tas nenosaka galīgā lēmuma, kuru šī dalībvalsts pieņems šajā ziņā, saturu. Jebkurā gadījumā apstrīdētā rezolūcija ir starpposma pasākums, kam nav piemērojama apstrīdēšana tiesā. Tajā nav ietverta Parlamenta galīgā nostāja, jo Parlamentam ir jāapstiprina Padomes saskaņā ar LES 7. pantu izdarītais konstatējums vēlākā procedūras stadijā. Tas ir salīdzināms ar Komisijas priekšlikumiem parastā likumdošanas procesā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Persona, kas iestājusies lietā</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka pieteikums apstrīdētās rezolūcijas pārbaudei tiesā ir pieņemams saskaņā ar LESD 263. pantu. Šis akts nav sagatavošanas akts, ko Padome pieņem saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu. Tādējādi uz procesuālajiem pārkāpumiem, kas, iespējams, kaitē apstrīdētās rezolūcijas pieņemšanai, vēlāk nevar atsaukties, pamatojot prasības, saskaņā ar kurām Padome būtu pārkāpusi procesuālās prasības, izdarot tās konstatējumu saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu. Parlamenta pamatoto priekšlikumu saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu likumdošanas procesā nevar pielīdzināt Komisijas priekšlikumiem. Pēdējā no minētajiem procesiem Komisijas priekšlikums ierobežo Padomes vērtēšanas pilnvaras. Tas neattiecas uz Parlamenta pamatotajiem priekšlikumiem saskaņā ar LES 7. pantu. Pamatotu priekšlikumu autonomo raksturu apstiprina fakts, ka Parlaments ir iesaistīts arī vēlākā procedūras posmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Iespēja pakļaut apstrīdēto rezolūciju pārbaudei tiesā saskaņā ar LESD 263. pantu nav pretrunā ne LESD 269. panta vēsturiskajai, ne arī tā teleoloģiskajai interpretācijai. Atšķirībā no bijušā LES 46. panta, LESD 269. pantā Tiesas kompetence nav attiecināta uz slēgtu aktu sarakstu. LESD 269. panta mērķis ir ierobežot tikai politiski nozīmīgu diskrecionāru aktu, piemēram, LES 7. panta 1. punktā minēto konstatējumu, pārbaudi tiesā. Tādējādi pārējos aktus, kas pieņemti saskaņā ar LES 7. pantu, var pārbaudīt saskaņā ar LESD 263. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatotiem priekšlikumiem, tiem nevar būt imunitāte pret pārbaudi tiesā, vismaz ne attiecībā uz procesuālo noteikumu ievērošanu, ņemot vērā to būtiskās politiskās un tiesiskās sekas. Pamatotu priekšlikumu nelabvēlīgo seku ierobežojuma neesamība laika ziņā arī prasa pārbaudi tiesā. Ja pamatotus priekšlikumus saskaņā ar LESD 263. pantu izslēgtu no pārbaudes tiesā, citi tiesību akti, piemēram, Padomes lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar LES 7. panta 3. punktu un ar kuriem aptur dalībvalsts tiesības, arī nebūtu pārbaudāmi. LES 7. panta procedūras mērķis, kas ir mudināt dalībvalstis ievērot Savienības vērtības, tiktu pilnībā apdraudēts, ja pasākumi, kuru mērķis ir sasniegt šo mērķi, paši varētu apdraudēt individuālās tiesības, tostarp tās, kuras izriet no Savienības pilsonības.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vērtējums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Sākumpunkts – pilnīga tiesiskās aizsardzības līdzekļu sistēma</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Pastāvīgā judikatūra ir tāda, ka Eiropas Savienība ir tiesiska Savienība, kurā tiek pārbaudīta visu tās iestāžu aktu atbilstība, it īpaši attiecībā uz Līgumiem, vispārīgiem tiesību principiem, kā arī pamattiesībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Skat., piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120626">2012. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Polija/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑336/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:386">EU:C:2012:386</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151006">2015. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schrems</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑362/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:650">EU:C:2015:650</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180529">2018. gada 29. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Liga van Moskeeën en Islamitische Organisaties Provincie Antwerpen</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑426/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:335">EU:C:2018:335</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā nolūkā ar LESD ir izveidota pilnīga tiesiskās aizsardzības līdzekļu un procedūru sistēma, kas paredzēta tam, lai nodrošinātu Savienība tiesību aktu likumības pārbaudi tiesā, un šāda pārbaude ir uzticēta Savienības tiesām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Skat., piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131003">2013. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inuit Tapiriit Kanatami</HT> u.c./Parlaments un Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑583/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:625">EU:C:2013:625</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0091">91.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0092">92.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180313">2018. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Industrias Químicas del Vallés/</HT>Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑244/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:177">EU:C:2018:177</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0102">102.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191105">2019. gada 5. novembris</DATE>, <NAME.CASE>ECB u.c./Trasta Komercbanka u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑663/17 P, C‑665/17 P un C‑669/17 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:923">EU:C:2019:923</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Protams, šāda pilnīga tiesiskās aizsardzības līdzekļu sistēma ir jebkura prasītāja rīcībā neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska persona, iestāde vai dalībvalsts. Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">dalībvalstis</HT> savā labā var atsaukties arī uz efektīvas tiesiskās aizsardzības principu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Šajā nozīmē skat., piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171205">2017. gada 5. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Vācija/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑600/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:935">EU:C:2017:935</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0108">108.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200709">2020. gada 9. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Čehija/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑575/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:530">EU:C:2020:530</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Turklāt saskaņā ar LESD 263. panta 2. punktu dalībvalstij kā privileģētai prasītājai iesniedzējai nav jāpierāda tiešs un individuāls skārums. Dalībvalstij, lai tās prasība saskaņā ar LESD 263. pantu būtu pieņemama, principā jāpierāda tikai, ka tiesību aktam – šajā gadījumā vienam no Eiropas Parlamenta tiesību aktiem – bija paredzēts radīt tiesiskās sekas attiecībā pret trešām personām. Tādējādi dalībvalsts var apstrīdēt Savienības aktu pat tad, ja tas nerada tiesiskās sekas tieši attiecībā uz šo dalībvalsti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat., piemēram, rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20011127">2001. gada 27. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Portugāle/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑208/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:638">EU:C:2001:638</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Pilnīgas tiesiskās aizsardzības līdzekļu sistēmas esamībai ir svarīgas sekas. Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Tiesas kompetencē <HT TYPE="ITALIC">parasti</HT> ir visi Savienības institūciju pieņemtie akti, vismaz tie, kuriem paredzēts radīt tiesiskās sekas. No tā izriet, ka Tiesai nav kompetences tikai tad, ja Līgumos ir noteikti skaidri izņēmumi. Piemēram, LESD 275. panta pirmajā daļā un LESD 276. pantā ir paredzēti šādi izņēmumi attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, likumu un kārtības operācijām, kuras tiek veiktas dalībvalstīs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tomēr pat šajos scenārijos Tiesa ir uzstājusi uz to, ka ar LES 19. pantu Tiesai ir piešķirta vispārēja kompetence nodrošināt, ka attiecībā uz Līgumu interpretāciju un piemērošanu tiek ievēroti likumi. Tādējādi visas atkāpes no šī vispārējās kompetences noteikuma ir jāinterpretē šauri<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Skat, piemēram, attiecībā uz LESD 275. panta pirmo daļu spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140624">2014. gada 24. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Parlaments/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑658/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2025">EU:C:2014:2025</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160719">2016. gada 19. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">H</HT>/Padome u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑455/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:569">EU:C:2016:569</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200625">2020. gada 25. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Satcen</HT>/KF</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑14/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:492">EU:C:2020:492</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Detalizētu Tiesas jurisdikcijas piemērošanas jomas pārbaudi kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā skat. manos secinājumos lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Satcen</HT>/KF</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑14/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:220">EU:C:2020:220</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0089">89.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Rezumējot, saskaņā ar Lisabonas līgumu parastais noteikums ir bezkompromisa vienkāršs, proti, ja vien Līgumā tas nav skaidri un nepārprotami izslēgts, Tiesas kompetencē ir visi Savienības akti. Turklāt jebkura šāda izteikta izslēgšana ir jāinterpretē šauri.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">LES 7. pants un tā ietvaros pieņemtie akti</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>LES 7. pants, kas sākotnēji tika saukts par LES F.1. pantu, stājās spēkā ar Amsterdamas līgumu 1997. gadā. LES 7. panta 1. punkts ir procedūras sākumposms gadījumā, ja ir droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts nopietni pārkāpj LES 2. pantā nostiprinātās kopīgās vērtības. LES 7. panta 2. punktā ir reglamentēts nākamais posms, kurā var konstatēt, ka dalībvalsts nopietni un pastāvīgi pārkāpj LES 2. panta vērtības. LES 7. panta 3. punktā galu galā ir paredzēta sankciju noteikšana attiecīgajai dalībvalstij.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Katrā no šiem posmiem LES 7. pantā ir paredzēts, ka attiecīgā(‑ās) iestāde(‑es) pieņemt vairākus tiesību aktus. Pirmkārt, LES 7. panta 1. punkta piemērošanu ierosina ar <HT TYPE="ITALIC">pamatotu priekšlikumu</HT>, ko iesniegusi vai nu viena trešdaļa dalībvalstu, Eiropas Parlaments vai Komisija, un ar kuru Padome tiek aicināta rīkoties. Otrkārt, Padome var izteikt <HT TYPE="ITALIC">ieteikumus</HT> attiecīgajai dalībvalstij. Treškārt, Padome ar Parlamenta <HT TYPE="ITALIC">piekrišanu</HT> var izdarīt <HT TYPE="ITALIC">konstatējumu</HT>, ka pastāv droša varbūtība, ka šī dalībvalsts nopietni pārkāpj LES 2. panta vērtības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>LES 7. panta 2. punkts lielā mērā atbilst tam pašam modelim (kaut arī ar nelielām atšķirībām), taču tas ļauj konstatēt, ka pārkāpums jau pastāv. Pēc vienas trešdaļas dalībvalstu vai Komisijas priekšlikuma Eiropadome var <HT TYPE="ITALIC">konstatēt</HT>, vai kāda dalībvalsts ir nopietni un pastāvīgi pārkāpusi LES 2. pantā minētās vērtības. Parlamentam jāsniedz sava <HT TYPE="ITALIC">piekrišana</HT>, un attiecīgā dalībvalsts tiek aicināta iesniegt apsvērumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Visbeidzot, LES 7. panta 3. punktu var uzskatīt par divu iepriekšējo posmu kulmināciju, kas galu galā ļauj pieņemt <HT TYPE="ITALIC">lēmumu</HT> apturēt noteiktas attiecīgās dalībvalsts tiesības, tostarp balsstiesības. LES 7. panta 4. punkts to papildina, ļaujot pieņemt <HT TYPE="ITALIC">lēmumu</HT>, ar kuru vēlāk mainītu vai atceltu apturēšanas pasākumus, reaģējot uz situācijas izmaiņām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka, izņemot LES 7. panta 1. punktā paredzētos argumentētos priekšlikumus, iestādes saskaņā ar LES 7. panta procedūru var pieņemt daudzus un dažādus tiesību aktus, pirms tie, iespējams, beidzas ar sankciju pasākumu pieņemšanu Padomē saskaņā ar LES 7. panta 3. punktu. Ir diezgan skaidrs, ka LES 7. pantā noteiktā procedūra, visticamāk, nebūs ne ātra, ne vienkārša; taču šī noteikuma struktūrai ir zināma loģika. Konkrēti, atsevišķās lēmumu kaskādēs tiek ievērots noteikts modelis, kas atspoguļojas arī izvēlētajā terminoloģijā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">LESD 269. pants: noteikums, kas izslēdz kompetenci?</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Kā LESD 269. pants, kas kopā ar LESD 263. pantu ir šīs prasības atcelt tiesību aktu pamatā, ietilpst Savienības pilnīgā tiesiskās aizsardzības sistēmā attiecībā uz iepriekš aprakstīto īpašo LES 7. panta procedūru? Vai, kā apgalvo atbildētājs, tas ir <HT TYPE="ITALIC">lex specialis</HT>, kas tiek piemērots visā LES 7. panta procedūrā un izslēdz jebkura šajā procedūrā pieņemta akta pārbaudi tiesā, izņemot LESD 269. pantā skaidri izklāstītos aktus? Vai arī drīzāk, kā apgalvo prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, izņēmums no standarta tiesvedības noteikumiem prasa īpaša veida pārbaudi tikai attiecībā uz šo pēdējo tiesību aktu kategoriju, <HT TYPE="ITALIC">neizslēdzot</HT> citu saskaņā ar LES 7. pantu pieņemto aktu pārbaudi?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Teksts (1), vēsturiskais konteksts (2) un galvenokārt LESD 269. panta sistēma un loģika (3) ļauj man secināt, ka šī norma faktiski nav kompetences izslēgšanas klauzula. Sistēmā un pastāvēšanas loģikā saskaņā ar LESD 263. pantu, it īpaši, ņemot vērā sagatavošanas aktu izslēgšanu no pārbaudes tiesā, LESD 269. panta ietekme ir drīzāk pretēja, proti, tieši apstiprināt un tādējādi piešķirt Tiesai (lai gan ierobežotu) kompetenci attiecībā uz konkrētu veidu aktiem (Eiropadomes vai Padomes konstatējumi), kuri, ja būtu piemērojami parastie noteikumi, varētu tikt izslēgti.<?PAGE NO="10"?> Tādējādi LESD 269. pants <HT TYPE="ITALIC">nereglamentē</HT> – un līdz ar to arī neizslēdz – tādu prasību ierosināšanu par atcelšanu, kas attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">citiem</HT> tiesību aktiem saskaņā ar LES 7. pantu, proti, tiem, kas nav minēti LESD 269. pantā, tostarp pamatoto Parlamenta priekšlikumu saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu. Šiem aktiem piemēro parastos noteikumus, kas paredzēti LESD 263. pantā.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Teksts</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>LESD 269. panta tekstā ir ietverta atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>tiesību akta, ko pieņēmusi Eiropadome vai Padome saskaņā ar [LES]7. pantu<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, pārbaudi tiesā. Papildus šim institucionālajam ierobežojumam attiecībā uz piemērošanas jomu šī pārbaude tiek tālāk ierobežota divos citos veidos: pirmkārt, attiecībā uz potenciālo pieteikuma iesniedzēju (pārbaudes tiesā pieprasījumus var iesniegt tikai attiecīgā dalībvalsts) un, otrkārt, attiecībā uz šīs pārbaudes apjomu (tā aprobežojas ar procesuāliem jautājumiem, ciktāl Tiesai ir jāpārbauda tikai LES 7. pantā ietverto procesuālo noteikumu ievērošana).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Kas attiecas uz LESD 269. panta precīzo <HT TYPE="ITALIC">pozitīvo</HT> piemērošanas jomu, tiesību aktu veidi, kas iekļauti šajā noteikumā, pirmajā skatījumā ir diezgan plaši – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>akts, ko saskaņā ar [LES] 7. pantu ir pieņēmusi Eiropadome vai Padome<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>. Tādējādi LESD 269. pantā, pamatojoties uz šī noteikuma pirmo teikumu, varētu būt iekļauts <HT TYPE="ITALIC">jebkurš</HT> iestādes akts, kas pieņemts saskaņā ar LES 7. panta procedūru: ne tikai konstatējumi (saskaņā ar LES 7. panta 1. un 2. punktu) un ieteikumi (saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu), bet arī tiesību akti, kas nav tieši minēti LES 7. pantā un kurus potenciāli pieņem gan Eiropadome, gan Padome.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tomēr, lasot LESD 269. panta pirmo un otro teikumu kopā, kļūst diezgan skaidrs, ka LESD 269. pants attiecas tikai uz Eiropadomes vai Padomes <HT TYPE="ITALIC">secinājumiem</HT>. Patiesi, šajā noteikumā turklāt tiek prasīts, lai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>dalībvalsts, uz kuru attiecas <HT TYPE="ITALIC">secinājums</HT> [..], pieteikumu iesniegtu viena mēneša laikā no šāda <HT TYPE="ITALIC">secinājuma</HT> pieņemšanas<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Savukārt, ciktāl tas attiecas uz LESD 269. panta <HT TYPE="ITALIC">negatīvo</HT> piemērošanas jomu, pilnīgi noteikti uz tā tekstu, uz citiem tiesību aktiem, kas, iespējams, ir pieņemti saskaņā ar LES 7. pantu, <HT TYPE="ITALIC">izņemot secinājumus</HT>, kurus pieņēmušas <HT TYPE="ITALIC">citas iestādes, nevis Eiropadome vai Padome</HT>, LESD 269. pants vienkārši neattiecas. Tādējādi LESD 269. pantā nav teikts nekas par Parlamenta vai Komisijas aktiem, kas, iespējams, ir pieņemti saskaņā ar LES 7. pantu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vēsturiskais konteksts</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Pašreizējā LESD 269. panta redakcija lielā mērā atspoguļo sākotnējo Līguma par Konstitūciju Eiropai III nodaļas 371. pantu. Šķiet, ka Konvencijas sagatavošanas darbos nav konkrētas diskusijas par šo konkrēto noteikumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>It īpaši diskusiju lokā par Tiesu tika aplūkota tikai tiesas pārbaudes izslēgšana saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (CONV 689/1/03 REV 1).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Puses ir apspriedušas vēl vienu vēsturisku paralēli, uz kuru it īpaši atsaucās atbildētājs, lai izvirzītu argumentu, ka ar pašreizējo LESD 269. pantu bija paredzēts izslēgt visu LES 7. panta procedūru no pārbaudes tiesā. Tas attiecas uz LESD 269. panta priekšteci – bijušo LES 46. panta e) punktu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Nicas līgumu bijušajā LES 46. panta e) punktā bija noteikts: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>[Līgumu] noteikumi par Eiropas Kopienu Tiesas pilnvarām un šo pilnvaru izmantošanu attiecas tikai uz [tīri procesuāliem] noteikumiem [LES] 7. pantā, Tiesai rīkojoties pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma viena mēneša laikā no dienas, kad Padome pieņēmusi konstatējumu šajā pantā<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Ir tiesa, ka šī panta formulējumam ir zināma līdzība ar LESD 269. panta tekstu. Abi noteikumi ierobežo pārbaudi tiesā līdz procesuāliem noteikumiem, kas ietverti LES 7. pantā. Abos noteikumos paredzēts, ka pārbaude jāveic pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma mēneša laikā no konstatējuma izdarīšanas dienas. Tomēr šeit arī līdzība beidzas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Pirmkārt, teksta līmenī vienīgā skaidrā iezīme, kas izriet no bijušā LES 46. panta e) punkta tvēruma, ir tāda, ka LES 7. panta ietvaros Tiesa varētu izmantot savas pilnvaras (tādējādi it īpaši savas pilnvaras veikt pārbaudi tiesā un atcelt tiesību aktu saskaņā ar LESD 263. panta priekšgājēju) tikai attiecībā uz LES 7. pantā noteiktajiem tīri procesuālajiem noteikumiem. Tādējādi bijušā LES 46. panta e) punkta materiālā piemērošanas joma nebija pilnīgi skaidra, jo tajā nebija norādes, <HT TYPE="ITALIC">uz kādiem aktiem tieši</HT> tas attieksies, un vai uz citiem aktiem, kas nav konstatējumi, varētu attiecināt šo noteikumu (un vai uz tiem attiecas tajā paredzētais pārbaudes veids). Turpretim, kā norādīts iepriekš<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Šo secinājumu 45.–48. punktu.</P></NOTE>, LESD 269. panta piemērošanas joma ir ne tikai šaurāka, bet arī skaidrāka nekā bijušā LES 46. panta e) apakšpunkta piemērošanas joma. Atšķirībā no minētajiem noteikumiem, LESD 269. pantā <HT TYPE="ITALIC">neka</HT>s nav pateikts par <HT TYPE="ITALIC">citu</HT> veidu tiesību aktu, kas pieņemti saskaņā ar LES 7. pantu, iespējamo pārbaudi (vai pārbaudes neveikšanu) saskaņā ar citu kompetences pamatu, piemēram, LESD 263. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Otrkārt, Lisabonas līgumā nav pamatojuma, kas vadīja bijušo LES 46. pantu <HT TYPE="ITALIC">kopumā</HT> un kas sākotnēji tika iekļauts Māstrihtas līgumā līdz ar Eiropas <HT TYPE="ITALIC">Savienības</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Tolaik LES L pants.</P></NOTE> izveidošanu. Šis pants bija cieši saistīts ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>pīlāru struktūru<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, proti, tas noteica Tiesas jurisdikciju un ierobežoja to attiecībā uz starpvaldību jautājumiem, kurus agrāk reglamentēja Līgums par Eiropas Savienību, tādējādi paredzot vairākus izņēmumus Tiesas kompetencē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Ne tikai attiecībā uz LES 7. panta procedūru, bet galvenokārt arī attiecībā uz ārpuskopienas otro un trešo pīlāru (kopējo ārpolitiku un drošības politiku un sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā).</P></NOTE>. Tajā laikā Eiropas <HT TYPE="ITALIC">Savienības</HT> īpašais raksturs, atšķirībā no Eiropas <HT TYPE="ITALIC">Kopienas</HT>, prasīja ierobežot Tiesas kompetenci tādos jautājumos kā 7. panta procedūra, kas neietilpa Kopienas pīlārā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir mainījusi paradigmu, padarot liekas jebkādas diskusijas par iespējamo tekstuālo līdzību starp to, kas šodien ir LESD 269. pants, un to, kas kādreiz bija LES 46. panta e) apakšpunkts. LESD 269. pantu nevar uzskatīt par vienkārši sekojošu bijušajam LES 46. panta e) punktam, tādējādi potenciāli pārņemot tā piemērošanas jomu, mērķi un garu, jo ir pazuduši visi pamati, uz kuriem iepriekš bija balstīts bijušais LES 46. pants. Tādējādi vairs nav vispārīga noteikuma, kurā būtu uzskaitītas dažādas jomas, kurās Tiesai nav kompetences attiecībā uz pīlāra struktūru. Tā vietā ar Lisabonas līgumu ir ieviests vispārējās kompetences noteikums, uz kuru attiecas tikai īpaši un konkrēti uzskaitīti izņēmumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. iepriekš šo secinājumu 37. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Kopumā arguments, kas balstīts uz bijušo LES 46. pantu un kas iepriekš bija paralēlās izslēgšanas piemērošanas joma, gandrīz nemaz nesaņem nekādu atsaucību. Patiesībā tas varētu būt vienīgi uz kontrastu balstīts arguments, bet noteikti ne arguments pēc analoģijas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="12"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Sistēma</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Pastāv sistēmiski argumenti, kas izskaidro, kāpēc LESD 269. panta noteikumu nevar uzskatīt par tādu, kas kaut ko izslēgtu no Tiesas kompetences. Šis noteikums drīzāk pozitīvi piešķir kompetenci, skaidri iekļaujot kaut ko.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Pirmkārt, LESD 269. pants nav iekļauts Tiesas kompetences izņēmumu skaitā LESD VI daļas I sadaļas 1. nodaļas 5. iedaļā blakus LESD 274., 275. un 276. pantam. LESD 269. pants ir viens no noteikumiem, ar kuriem Tiesai tiek piešķirta kompetence: tas nāk <HT TYPE="ITALIC">pēc</HT> LESD 268. panta (piešķirot Tiesai kompetenci attiecībā uz Savienības ārpuslīgumisko atbildību) un <HT TYPE="ITALIC">pirms</HT> LESD 270. panta (piešķirot Tiesai kompetenci attiecībā uz strīdiem starp Savienību un tās darbiniekiem).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Otrkārt, šis sistēmiskais izvietojums tiek vienlīdz apstiprināts, ņemot vērā izmantoto valodu. Atšķirībā no formulējuma, kas izmantots patiesajos izņēmumos (LESD 275. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>Tiesai [..] nav jurisdikcijas<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> vai LESD 276. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>Tiesai [..] nav jurisdikcijas<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>), LESD 269. pants ir noteikums, kas pozitīvi piešķir jurisdikciju (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>Tiesas jurisdikcijā ir [..]<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>LESD 269. pants lielākajā daļā valodu, piemēram, čehu, vācu, spāņu, itāļu, spāņu, angļu vai itāļu valodā, ir rakstīts kā pilnvarojoša klauzula. Lai arī formulējums ir negatīvs (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/><HT TYPE="ITALIC">la Cour de Justice n’est compétente</HT> [..] <HT TYPE="ITALIC">que</HT> [..]<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>), franču valodas redakcija nekādā ziņā neliecina, ka Tiesai nav jurisdikcijas attiecībā uz citiem aktiem, izņemot tos, kurus pieņēmusi Eiropadome vai Padome. Tā formulējums tikai skaidri norāda, ka pēdējo no minētajiem tiesību aktu pārbaude tiesā notiek īpašā un ierobežotā veidā, kā noteikts LESD 269. pantā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Treškārt un pats galvenais, tas liek uzdot jautājumu: kāpēc gan bija nepieciešams pozitīvi attiecināt vai drīzāk apstiprināt kompetenci attiecībā uz Padomes vai Eiropadomes konstatējumiem, kas pieņemti saskaņā ar LES 7. panta 1. vai 2. punktu, vienlaikus ierobežojot šo kompetenci attiecībā uz tās piemērošanas jomu?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Manuprāt, šāds izteikts apstiprinājums bija nepieciešams tieši tradicionālākas judikatūras dēļ attiecībā uz tiesiskumu un piekļuvi pārbaudei tiesā saskaņā ar LESD 263. pantu. Atbilstoši šai judikatūrai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Apspriests tieši šajā kontekstā turpinājumā šo secinājumu 82.–102. punktā.</P></NOTE> konstatējumus saskaņā ar LES 7. panta 1. un 2. punktu varētu uzskatīt par sagatavošanās pasākumiem galīgajam lēmumam par apturēšanu saskaņā ar LES 7. panta 3. punktu. Pamatojoties uz to, tos varētu uzskatīt par izslēgtiem no pārbaudes tiesā. Tādējādi, lai novērstu jebkādu šādu nenoteiktību, <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT> jutīgajā politiskajā jomā, kur parasti Tiesa, iespējams, izrādītu atturību veikt pārbaudi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Par Tiesas veiktās pārbaudes tiesā intensitāti atkarībā no apgabala skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Puppinck</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑418/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1113">EU:C:2019:1113</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0087">87.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0097">97.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī, piemēram, attiecībā uz cita veida Eiropas Parlamenta politisko aktu spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141209">2014. gada 9. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schönberger</HT>/Parlaments</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑261/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2423">EU:C:2014:2423</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kurā Tiesa konstatēja, ka Parlamentam ir plaša politiska rakstura rīcības brīvība attiecībā uz veidu, kādā šī petīcija jāizskata. Attiecīgi Tiesa nosprieda, ka šajā nozīmē pieņemto lēmumu nevar pakļaut pārbaudei tiesā.</P></NOTE>, būtu lietderīgi skaidri paredzēt ierobežotu to aktu pārbaudi, kuri tika izvēlēti kā tādi, kuriem jebkurā gadījumā būtu jābūt pakļautiem pārbaudei tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Tādējādi, skatoties šādā sistēmiskā izteiksmē, LESD 269. pants patiesi ir <HT TYPE="ITALIC">lex specialis</HT> veids, taču ļoti atšķirīgs no atbildētāja ieteiktā. Tā nav un loģiski nevar būt vienkārša jebkuru aktu, kas tajā nav skaidri pieminēti, bet tomēr pieņemti saskaņā ar LES 7. pantu, plaša izslēgšana no pārbaudes tiesā. Tas ir īpašs kompetences apstiprinājums vai piešķiršana attiecībā uz konkrētiem tajā minētajiem aktu veidiem, kuri, iespējams, tika izslēgti. Tas tomēr nozīmē arī to, ka akti, kas nav skaidri minēti šajā noteikumā, nav reglamentēti ar šo noteikumu un uz tiem attiecas LESD 263. panta vispārējie noteikumi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="13"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">4)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Kopējā loģika</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Ir vēl viens sistēmisks arguments, kas ir jāpiemin. Tas attiecas uz (ne)loģiskajām sekām, kuras izraisītu atbildētāja piedāvātā interpretācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Pieņemot, ka atbildētājam ir taisnība un LESD 269. panta saturs ir jālasa pret tā formulējumu, kontekstu un sistēmisko loģiku, būtībā norādot, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>Tiesas kompetencē nav pārbaudīt nevienu aktu, kas izdots saskaņā ar LES 7. pantu, izņemot tikai Eiropadomes vai Padomes izdarītos konstatējumus<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>. Nākamais loģiskais jautājums, kas rodas, ir šāds: kā notiek iespējamo Padomes pieņemto lēmumu par apturēšanu pārbaude tiesā saskaņā ar LES 7. panta 3. punktu?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Tiesas sēdē atbildētājs apstiprināja, ka, pēc tā domām, jebkuram aktam, kas pieņemts saskaņā ar LES 7. pantu, izņemot konstatējumus, tostarp LES 7. panta 3. punktā noteiktajiem lēmumiem par Padomes pieņemtajām sankcijām, būtu imunitāte pret pārbaudi tiesā. Atbildētājs būtībā apgalvoja, ka tad, ja attiecīgajai dalībvalstij ir atļauts saskaņā ar LESD 269. pantu apstrīdēt konstatējumus, tostarp Eiropadomes konstatējumu saskaņā ar LES 7. panta 2. punktu, šajā posmā būtu jākonstatē iespējamā nelikumība. Ja Tiesa atceļ konstatējumu saskaņā ar LES 7. panta 2. punktu, lēmumu par apturēšanu nevar pieņemt saskaņā ar LES 7. panta 3. punktu. Ja konstatējums netiek atcelts, tas nodrošinās stabilu juridisko pamatu lēmumam par apturēšanu saskaņā ar LES 7. panta 3. punktu, un tas būtībā ir tikai politisks lēmums, kuru nevar apstrīdēt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Manuprāt, šāda interpretācija ir nepieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Pirmkārt, vēlreiz jāatgādina, ka Eiropas Savienība ir Savienība, kas ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>balstīta uz tiesiskumu, jo <HT TYPE="ITALIC">ne tās dalībvalstis, ne arī tās iestādes</HT> nevar izvairīties no tā, ka tiek pārbaudīts jautājums par to, vai to īstenotie pasākumi atbilst konstitucionālajai pamata hartai – Līgumam<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Skat., piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19860423">1986. gada 23. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Les Verts/</HT>Parlaments</NAME.CASE> (<NO.CASE>294/83</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1986:166">EU:C:1986:166</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 23. pants), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080903">2008. gada 3. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kadi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Al Barakaat International Foundation/</HT>Padome un Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑402/05 P un C‑415/05 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:461">EU:C:2008:461</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0281">281.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Mans izcēlums.</P></NOTE>. LES 7. pantā ir izveidota procedūra, kas īpaši paredzēta, lai <HT TYPE="ITALIC">dalībvalstis</HT> ievērotu tiesiskumu. Tiesiskuma aizsardzība ir viens no būtiskākajiem tiesiskuma principiem. Kā Tiesa nesen atsaucās, pamatojoties uz LES 2. pantu, efektīva pārbaude tiesā, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, pati par sevi ir paredzēta tam, lai nodrošinātu tiesiskumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Skat., piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160719">2016. gada 19. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">H/</HT>Padome u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑455/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:569">EU:C:2016:569</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170328">2017. gada 28. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rosneft</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑72/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:236">EU:C:2017:236</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> un<REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kas apstiprināja Tiesas jurisdikciju, <HT TYPE="ITALIC">neņemot vērā</HT> LESD 275. panta 1. punktu.</P></NOTE>. Šis strukturālais arguments ir īpaši svarīgs LES 7. panta 3. punkta kontekstā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Otrkārt, būtu neloģiski, pakļaujoties atbildētāja ierosinātajai LESD 269. panta interpretācijai, piemērot ierobežotu pārbaudi tiesā konstatējumiem, ko varētu uzskatīt par sagatavošanās aktiem tiesību apturēšanai, bet no jebkuras pārbaudes atbrīvot galīgo aktu (piemēram, lēmumu par apturēšanu). Turklāt atšķirībā no LES 7. panta procedūras iepriekšējiem posmiem Padomes (politisko) rīcības brīvību faktiski tieši ierobežo Līgums šajā konkrētajā posmā, proti, pieņemot lēmumu par apturēšanu (un faktiski izvēloties, kuras tiesības, kas izriet no Līgumu piemērošanas, pārsniedz balsstiesības Padomē), <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>Padome ņem vērā šādas apturēšanas iespējamās sekas uz fizisko un juridisko personu tiesībām un pienākumiem<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Tādējādi posmos, kuros Padomei <HT TYPE="ITALIC">prima facie</HT> ir neierobežota politiskā rīcības brīvība, tās lēmumus varētu pārbaudīt. Bet tad, ja Padomes rīcības brīvība tiktu ierobežota un tai sāktos reāla ietekme, pārbaudes nebūtu. Tas apgrieztu otrādi visu (parasti piemērojamo) pārbaudes tiesā loģiku: (patiesi, būtībā politiski) sagatavošanas akti (konstatējumu veidā) būtu pārbaudāmi, bet<?PAGE NO="14"?> galīgo(‑s) (pēc to satura, iespējams, juridiskāka rakstura) lēmumu(‑s), kas faktiski var skaidri <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>ietekmēt<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> trešās puses un uz kuru(‑iem) attiecas daži materiāli kritēriji, kuri pārsniedz politisko apsvērumus, nevarētu pārbaudīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Treškārt, ir samērā skaidrs, ka LES 7. panta 3. punkta lēmumi savukārt būtu galīgi tiesību akti, kas var radīt tiesiskās sekas ne tikai attiecīgajai dalībvalstij, bet arī trešām personām, privātpersonām, kuras skaidri minētas šajā noteikumā. LES 7. panta 3. punkts atstāj Padomei plašu rīcības brīvību, lai izlemtu, kuras dalībvalstu tiesības tiks apturētas, kā tas būtu darāms un kādā mērā. Savukārt, neņemot vērā veidu, kādā un cik lielā mērā varētu notikt šāda individuāli uzsākta pārbaude, patiesi būtu diezgan savādi, ja, piemēram, aktīvu iesaldēšana un citi pret personu vērsti ierobežojoši pasākumi būtu pārbaudāmi saskaņā ar LESD 275. panta 2. punktu, bet nevarētu pārbaudīt saskaņā ar LES 7. panta 3. punktu pieņemtos lēmumus, kas galu galā var radīt vienlīdz nelabvēlīgas vai pat spēcīgākas tiesiskās sekas indivīdiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Es noteikti piekrītu – kā to apgalvoja atbildētājs tiesas sēdē –, ka šī lieta neattiecas uz LES 7. panta 3. punkta lēmuma par apturēšanu pārbaudes tiesā pieļaujamību. Tomēr šis punkts palīdz uzsvērt, ka atbildētāja vispārējā nostāja saistībā ar piedāvāto LESD 269. panta interpretāciju nav pamatota. Šajā nozīmē gan LES 7. panta 1. punkta aktiem, kas pieņemti <HT TYPE="ITALIC">pirms</HT> konstatējuma izdarīšanas saskaņā ar šo noteikumu, gan visu turpmāko aktu, kas pieņemti <HT TYPE="ITALIC">pēc</HT> konstatējuma izdarīšanas saskaņā ar LES 7. panta 2. punktu, liktenim, kā arī LES 7. panta vispārējai loģikai jāparedz vismaz zināmā mērā saskaņots veselums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Šī iemesla dēļ šī pati loģika jāpiemēro attiecībām starp LESD 269. pantu un LESD 263. pantu, un tā pēc tam jāpiemēro arī LES 7. pantam <HT TYPE="ITALIC">kopumā</HT>. Lai to secinātu, nav jāveic nekādi drosmīgi pasākumi, lai izveidotu jaunus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kā to var secināt atkārtoti atsauktais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Les Verts/</HT>Parlaments<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19860423">1986. gada 23. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Les Verts</HT>/Parlaments</NAME.CASE> (<NO.CASE>294/83</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1986:166">EU:C:1986:166</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, uz kuru atsaucas prasītāja un persona, kas iestājusies lietā. Šajā lietā pietiek vienkārši nepadoties nodalīšanas loģikai piekļuvē atbildētāja atbalstītajai pārbaudei, kas faktiski nozīmētu LES 7. panta sadalīšanu attiecībā uz piekļuvi pārbaudei tiesā atsevišķos etapos, kurus reglamentē dažādi noteikumi vai drīzāk noteikumu vispār nav.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">5)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Starpsecinājumi – LESD 269. pants kā klauzula, kas piešķir (īpaša veida) jurisdikciju</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Ievērojot tekstuālo, vēsturisko, sistemātisko un teleoloģisko interpretāciju, uzskatu, ka LESD 269. pantā ir precizēta un reglamentēta Tiesas kompetence tikai attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">konstatējumu</HT> pārbaudi tiesā. Visi citi tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar LES 7. pantu un nav skaidri minēti LESD 269. pantā, atkal ietilpst parastās pārbaudes tiesā režīmā, proti, LESD 263. pantā, un tie attiecīgi jāizskata.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Pirms šādas pārbaudes veikšanas LES 7. panta 1. punkta attiecīgā pamatotā priekšlikuma kontekstā es vēlētos noslēgt ar vairākiem vispārīgiem jautājumiem par to, kāpēc šāds secinājums diez vai novedīs pie tā, ka Tiesu pēkšņi pārpludinās pēc būtības politiskas lietas, tādējādi faktiski apturot jebkuru LES 7. panta procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Pirmkārt, saskaņā ar LESD 263. pantu vairākus <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>citus aktus<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>, kas nav minēti LESD 269. pantā, var uzskatīt par sagatavošanas aktiem klasiskās judikatūras par LESD 263. pantu izpratnē. Tāpēc šie akti vispār tiks izslēgti no pārbaudes tiesā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Otrkārt, lai varētu apstrīdēt šos aktus ar nosacījumu, ka tie nav tikai sagatavošanas akti, jebkuram neprivileģētam prasītājam saskaņā ar LESD 263. pantu būs jāpierāda, ka šie akti viņu skar individuāli un tieši. Diezgan grūti iedomāties, ka šo kritēriju izpildi, jo īpaši to, kam ir tiešs skārums, individuāli prasītāji izpildīs attiecībā uz aktiem, kas nav iespējamais galīgais lēmums par apturēšanu saskaņā ar LES 7. panta 3. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Treškārt, pārbaude tiesā nebūt nenozīmē padziļinātu pārbaudi. Tas tā nav tikai, ņemot vērā četrus LESD 263. panta 2. punktā uzskaitītos pamatus, kas samazinātu prasības iespējamo sasniedzamību, bet arī, ņemot vērā LES 7. panta īpašo, politisko raksturu. Patiesi ir izveidojusies judikatūra, ka Savienības iestādēm ir jāpiešķir plaša rīcības brīvība, kad tās pieņem pasākumus jomās, kurās ir jāizdara īpaša politiska rakstura izvēle un kompleksi vērtējumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Skat., piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170906">2017. gada 6. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Slovākija un Ungārija/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑643/15 un C‑647/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:631">EU:C:2017:631</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0123">123.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0124">124.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Puppinck</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑418/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1113">EU:C:2019:1113</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0095">95.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Kopsavilkumā – iepriekš minētie apsvērumi liek secināt – maz ticams, ka iespējamie draudi pārcelt pēc būtības politiskas debates no Padomes zālēm uz Tiesas zāli un tādējādi sagraut visas LES 7. panta procedūras vienmērīgu norisi un efektivitāti varētu izrietēt no šeit ierosināto LESD 263. un 269. panta attiecību interpretācijas rezultāta.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">d)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pamatoto priekšlikumu LESD 7. panta 1. punkta izpratnē pārbaude tiesā saskaņā ar LESD 263. pantu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Apstrīdētā rezolūcija ir pamatots priekšlikums LES 7. panta 1. punkta izpratnē, kuru atbildētājs pieņēma <DATE ISO="20180912">2018. gada 12. septembrī</DATE>. Ar šo priekšlikumu ir sākts LES 7. panta sākumposms, tādējādi potenciāli ļaujot Padomei pieņemt konstatējumu saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, atzīstot drošu varbūtību, ka varētu nopietni tikt pārkāptas Savienības vērtības. Tomēr dienā, kad tika iesniegta šī prasība atcelt tiesību aktu, kā arī, kā man zināms, dienā, kad sniedzu šos secinājumus, Padome tā vai citādi nav rīkojusies saistībā ar šo pamatoto priekšlikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>LES 7. panta 1. punkta pamatotais priekšlikums ietilpst sākotnējā posmā saskaņā ar LES 7. pantu. Tie ir vairāki soļi, kas izņemti no lēmuma par apturēšanu pieņemšanas saskaņā ar LES 7. panta 3. punktu vai pat pirms konstatējuma izdarīšanas saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu. Vai LES 7. panta 1. punkta pamatoto priekšlikumu nevajadzētu uzskatīt par vienkāršu provizorisku aktu, nevis par tādu, kas būtu pakļauts pārbaudei tiesā saskaņā ar LESD 263. pantu?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Manuprāt, tas tā nav. Pamatots priekšlikums saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu nav vienkāršs sagatavošanās akts, kā arī nevar uzskatīt, ka tam nebūtu (savu, neatkarīgu) tiesisko seku. Tas ne tikai galīgi nosaka Parlamenta nostāju, bet arī iespējamos trūkumus šajā procedūrā nevar novērst vēlākos posmos. Tomēr galvenokārt pamatotajā priekšlikumā ne tikai ir paredzētas, bet faktiski un nepārprotami ar to tiek radītas (neatkarīgas) tiesiskās sekas (attiecībā pret trešajām personām) LESD 263. panta pirmās daļas izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Parlamenta nostājas galīgā noteikšana</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesību aktu vai lēmumu gadījumā, kas pieņemti ar vairāku posmu procedūru, tiesību aktu var pārbaudīt tikai tad, ja tajā ir galīgi pausta tā pieņēmušās iestādes nostāja<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20000622">2000. gada 22. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Nīderlande/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑147/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:335">EU:C:2000:335</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080717">2008. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Athinaïki Techniki</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑521/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:422">EU:C:2008:422</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Kaut arī prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka tas tā ir, atbildētājam ir pretējs viedoklis. Pēc tā domām, apstrīdētā rezolūcija ir salīdzināma ar Komisijas likumdošanas priekšlikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Es nepiekrītu atbildētājam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Pirmkārt, jāatzīst, ka minētā judikatūra galvenokārt ir formulēta sarežģītu administratīvo procedūru gadījumos, it īpaši ekonomiskās procedūrās, kas ietver tehnisko novērtējumu, it īpaši no Komisijas puses. Tāpēc nav uzreiz redzams, ka tie paši noteikumi attiektos arī uz likumdošanas – un it īpaši – uz konstitucionālām procedūrām. Tomēr, tā kā uz šo judikatūru ir atsauce un tā tālāk tiek apspriesta tiesas sēdē, iespējams, to var pieņemt kā sākumpunktu un kā vispārēju noteikumu, kas piemērojams jebkura veida procedūrās, ka tiesību aktu var pārbaudīt tiesā tikai tad, ja tajā ir pausta iestādes, kura to pieņēma, galīgā nostāja<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Šajā nozīmē attiecībā uz budžeta procedūru skat., piemēram, spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19880927">1988. gada 27. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Parlaments/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>302/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1988:461">EU:C:1988:461</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Oficiālajā līmenī apstrīdētā rezolūcija varētu atgādināt kādu no Komisijas likumdošanas priekšlikumiem, kuri vismaz Vispārējās tiesas ieskatā nav pakļauti pārbaudei tiesā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Attiecībā uz regulas priekšlikumu, ko Komisija iesniedza Padomei, skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19970515">1997. gada 15. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berthu/</HT>Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑175/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1997:72">EU:T:1997:72</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Apstrīdētās rezolūcijas pielikumā patiesi ir iekļauts dokumenta projekts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>Priekšlikums, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Tomēr ar to arī līdzība ar Komisijas likumdošanas priekšlikumiem beidzas. Pirmkārt, pamatotiem priekšlikumiem nav jābūt veidotiem līdzīgi apstrīdētajai rezolūcijai ar pielikumā pievienotu pilnvērtīgu Padomes lēmuma projektu. Tie vienkārši varētu būt tādas rezolūcijās formā, kurai nav pievienots šāds projekts, bet tikai paskaidrojums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Piemēram, Komisijas pamatotajā priekšlikumā par tiesiskumu Polijā bija ļoti garš paskaidrojuma raksts, kam sekoja ļoti īss priekšlikuma projekts (COM(2017) 835 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>).</P></NOTE> – LES 7. panta 1. punkta tekstā tiek prasīts pamatots priekšlikums, nevis obligāti lēmuma projekts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Otrkārt, strukturālā ziņā apstrīdētā rezolūcija vienkārši nav salīdzināma ar Komisijas likumdošanas priekšlikuma projektu. Patiesi, LES 7. pantā ir noteikta <HT TYPE="ITALIC">konstitucionāla</HT> rakstura sankciju procedūra pret atsevišķu dalībvalsti. Tas ļoti atšķiras no vispārējās <HT TYPE="ITALIC">likumdošanas</HT> procedūras, kuras mērķis ir veidot politiku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Tas it īpaši atšķiras no administratīvās procedūras. Tā rezultātā, piemēram, uzskatu, ka judikatūrai par valsts atbalstu (piemēram, spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20011009">2001. gada 9. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Itālija/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑400/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:528">EU:C:2001:528</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) šajā ziņā ir ierobežota nozīme.</P></NOTE>. Vēl svarīgāk, – ir skaidrs, ka Komisijas likumdošanas priekšlikumi nenosaka Komisijas galīgo nostāju. Drīzāk visas likumdošanas diskusijas norisināsies starp vairākām iestādēm, tostarp Komisiju, pamatojoties uz šādiem priekšlikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Pamatots priekšlikums saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu ir pavisam cita lieta. Tas nav uzaicinājums vest sarunas, kopīgi apspriest tekstu un tā atsevišķos noteikumus, kas iemieso likumdošanas procedūras tipisko virzību turp un atpakaļ. Pamatots priekšlikums saskaņā ar LES<?PAGE NO="17"?> 7. panta 1. punktu atspoguļo tā autora galīgo nostāju – daudzpakāpju procedūras metaforiskā stafete saskaņā ar LES 7. pantu tiek nodota no vienas iestādes citai. Tā ir viena stafetes skrējiena dalībnieka pēdējā (un tādā veidā arī neatsaucama) pozīcija. Ar to ir sākta procedūra (un ne tikai provizoriski ierosināta).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Tomēr atšķirībā no Komisijas pamatotā priekšlikuma saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, ja Komisija nav iesaistīta, vismaz nepārprotami, turpmākajos procedūras posmos Parlaments lūdz dot piekrišanu jebkādam iespējamam konstatējumam saskaņā ar LES 7. panta 1. un 2. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Manuprāt, šīs sekojošās piekrišanas prasība neko nemaina attiecībā uz Parlamenta pamatotā sākotnējā priekšlikuma galīgumu. Vissvarīgākais ir tas, ka ne ar vienu no piekrišanām Parlamentam netiek lūgts atkārtoti apsvērt pamatoto priekšlikumu, ja tas patiesi to ir iesniedzis. Abu tiesību aktu priekšmeti ir atšķirīgi – lai gan pamatotais priekšlikums attiecas uz LES 7. panta 1. punkta piemērošanas ierosināšanu, vajadzīgā piekrišana attiecas uz paredzēto Padomes lēmuma saturu un Padomes konstatējumu par drošu varbūtību, ka dalībvalsts nopietni pārkāpj Savienības vērtības, vai par šāda pārkāpuma esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Turklāt Parlaments ir tikai viens no trim iespējamajiem dalībniekiem, kas ierosina LES 7. panta 1. punkta piemērošanu un kas, pieņemot pamatotu priekšlikumu, varētu sākt LES 7. panta procedūru. Ir pamatoti pieņemt, ka pamatotajam priekšlikumam saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu vajadzētu būt vienādai vērtībai neatkarīgi no tā, kura iestāde to pieņēmusi. Tādējādi tam, ka kādai no trim iestādēm, kas var uzsākt šo procedūru, ir pakārtota nozīme, dodot savu piekrišanu, nevajadzētu radīt nekādu atšķirību. Būtu nedaudz neloģiski uzskatīt diezgan netiešo faktu, ka šajā lietā procedūras piemērošanu ierosināja Parlaments, nevis Komisija vai viena trešdaļa dalībvalstu, apvienojumā ar šķietamo līguma veidotāja nodomu piešķirt Parlamentam īpašu vietu visā procedūrā, lai galu galā nonāktu tieši pretēji iecerētajam, proti, nevis, lai palielinātu Parlamenta lomu procedūrā, bet faktiski to samazinātu. Tomēr tas būtu rezultāts, ja uzskatītu, ka Parlamenta pamatotajam priekšlikumam ir nedaudz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>mazāka vērtība<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> vai tas ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>mazāk galīgs<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> nekā Komisijas vai vienas trešdaļas dalībvalstu priekšlikums, un to varētu netieši pārskatīt vai pat atcelt ar šīs iestādes pieprasīto piekrišanu attiecībā uz citu šīs procedūras vēlākā posmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Pēdējais minētais turklāt diez vai notiek: pieņemsim, tīri hipotētiski, ka Parlamentam saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu bija jāizdod pamatots priekšlikums, aicinot Padomi noteikt, ka pastāv droša varbūtība, ka dalībvalsts izdara nopietnus pārkāpumus. Tomēr, kad vēlāk tiek lūgta piekrišana saskaņā ar to pašu noteikumu, Parlaments atsakās to sniegt jebkāda iemesla dēļ – tas varētu nepiekrist ierosinātā konstatējuma tekstam; pēc papildu informācijas iegūšanas vai varbūt pēc dalībvalsts uzklausīšanas Padomē tas vairs nevar būt pārliecināts, ka varbūtība faktiski pastāv; vai Parlamenta vairākums varētu uzskatīt, ka Padomes ieteikto ieteikumu kopums ir pietiekams, lai pašreizējo situāciju labotu. Vai katrā no šiem gadījumiem un varbūt arī citos gadījumos atteikumam dot piekrišanu būtu kāda ietekme uz iepriekš izdotā pamatotā priekšlikuma galīgumu? Vai tas padarītu Parlamenta iepriekšējo nostāju <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>mazāk galīgu<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>? Es tā neuzskatu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka, pieņemot pamatotu priekšlikumu LES 7. panta 1. punkta izpratnē, Parlaments pauž savu <HT TYPE="ITALIC">galīgo</HT> nostāju attiecībā uz LES 7. panta procedūras piemērošanas uzsākšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="18"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vai to var novērst vēlākā posmā?</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>No judikatūras arī izriet, ka par starppasākumu nevar celt prasību arī tad, ja uz nelikumību, kas saistīta ar šo pasākumu, var atsaukties, atbalstot prasību pret galīgo lēmumu, kuram tas ir sagatavošanās posms. Šādos apstākļos prasība, kas celta par lēmumu, ar kuru procedūra tiek izbeigta, nodrošinās pietiekamu tiesību aizsardzību tiesā. Tomēr, ja šis pēdējais nosacījums nav izpildīts, tiks uzskatīts, ka starpposma pasākums – neatkarīgi no tā, vai tajā ir pausts attiecīgās iestādes provizoriskais viedoklis, – rada neatkarīgas tiesiskās sekas, un tāpēc tam ir jābūt iespējai kļūt par atcelšanas prasības priekšmetu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat., piemēram, spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111013">2011. gada 13. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> un Vācija/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑463/10 P un C‑475/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:656">EU:C:2011:656</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Šī judikatūra, ko atsāk piemērot attiecībā uz (ekonomiskajām) administratīvajām procedūrām, darbojas kā iekšējs izņēmums situācijai, kura aprakstīta šo secinājumu iepriekšējā apakšiedaļā. Tas paver iespējas to aktu pārbaudei tiesā, kas <HT TYPE="ITALIC">nenosaka</HT> galīgo nostāju, bet tomēr rada <HT TYPE="ITALIC">neatkarīgas</HT> tiesiskās sekas. Tā kā iepriekšējā punktā esmu ierosinājis, ka apstrīdētajā rezolūcijā ir noteikta Parlamenta galīgā nostāja un līdz ar to tas nav tikai sagatavošanās akts, es aplūkoju šo jautājumu tikai pilnības labad, jo puses to ir izvirzījušas un apspriedušas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Daudzpakāpju konstitucionālā procedūrā, piemēram, LES 7. panta procedūrā, patiesi var šķist saprātīgi, protams, vispārēja un abstrakta priekšlikuma līmenī, gaidīt, kamēr tiek pieņemts lēmums, ar kuru tiek pārtraukta šī procedūra, lai apstrīdētu jebkādu iepriekšēju pārkāpumu, kas izdarīts šīs procedūras laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Tomēr pēc rūpīgākas izpētes šāds priekšlikums šajā lietā kļūst nepieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir grūti iztēloties, kā varētu piedēvēt nelikumības <HT TYPE="ITALIC">visiem</HT> konstitucionālajiem dalībniekiem, <HT TYPE="ITALIC">in casu</HT> sūdzoties Eiropadomei vai Padomei par procesuālu pārkāpumu, kuru, iespējams, izdarījis Parlaments, kad tas pieņēma pamatotu priekšlikumu saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, un pēc tam pieprasīt atcelt, piemēram, Padomes lēmumu par apturēšanu saskaņā ar LES 7. panta 3. punktu par šo iepriekšējo Parlamenta pārkāpumu. Tas tikai norāda uz faktu, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>holistiskās pārbaudes<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> pieeja pārbaudei tiesā varētu labi noderēt sarežģītās procedūrās vienā un tajā pašā iestādē vai viena veida iestādēs, piemēram, dažādu individuālu tādu valsts pārvaldes lēmumu gadījumā, kas saistīti ar vienu galīgu, integrētu lēmumu. Tomēr šo loģiku vienkārši nevar attiecināt uz dažādu konstitucionālo dalībnieku atšķirīgiem, neatkarīgiem un dažādiem lēmumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Otrkārt, nav uzreiz skaidrs, kas patiesībā ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>lēmums par procedūras izbeigšanu<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> LES 7. panta kontekstā. Pirmām kārtam, aplūkojot LES 7. pantu <HT TYPE="ITALIC">kopumā</HT>, lēmums par procedūras izbeigšanu, kas sākts ar pamatotu priekšlikumu, varētu būt lēmums, kurš pieņemts saskaņā vai nu ar LES 7. panta 1. punktu, vai LES 7. panta 2. punktu, kā to ierosināja atbildētājs (iekšējais cikls). Otrām kārtām, tas varētu būt un, iespējams, pat būtu pamatotāk, galīgais lēmums piemērot sankcijas, pamatojoties uz LES 7. panta 3. punktu (ārējais cikls)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Skat. nosaukumu, kas šai procedūrai piešķirts LESD 354. panta pirmajā daļā: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>Līguma par Eiropas Savienību 7. pants par dažu tiesību pārtraukšanu saistībā ar dalību Savienībā<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>. Šis formulējums skaidri liek domāt, ka sankciju pasākumi ir LES 7. panta augstākais punkts.</P></NOTE>. Turklāt atkarībā no tā, kurš no tiem tiek noteikts kā lēmums, ar kuru tiek izbeigta procedūra, pārbaudes tiesā intensitāte, visticamāk, būs atšķirīga. Patiesi, ja attiecīgais <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>lēmums<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> bija konstatējums saskaņā ar LES 7. panta 1. vai 2. punktu, tad būtu jāpiemēro LESD 269. pants, veicot šajā noteikumā paredzēto pārbaudi. Turpretī, ja tas ir lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz LES 7. panta 3. punktu, saskaņā ar LESD 263. pantu tiktu veikta parastā pārbaude.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Treškārt, un, iespējams, pats galvenais, nekad nevar būt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>lēmums par procedūras izbeigšanu<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>, neatkarīgi no attiecīgā noteikuma. LES 7. panta 1. un 2. punktā, vismaz attiecībā uz to tekstu, netiek prasīts, lai Padome rīkotos, atbildot uz pamatotu priekšlikumu. Tajos tāpat nav paredzēts, ka pamatota priekšlikuma sekas izbeidzas pēc saprātīga termiņa, ja nekas nenotiek. Tomēr no Tiesas judikatūras izriet, ka tiesiskās drošības prasība nozīmē, ka Savienības iestādēm savas pilnvaras jāizmanto saprātīgā termiņā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Skat., piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141113">2014. gada 13. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nencini</HT>/Parlaments</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑447/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2372">EU:C:2014:2372</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160614">2016. gada 14. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marchiani</HT>/Parlaments</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑566/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:437">EU:C:2016:437</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0096">96.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Es noteikti neiešu mīnu laukā attiecībā uz to, vai Padomei varētu būt juridisks pienākums pieņemt konstatējumu saprātīgā laikposmā (vai skaidri atteikties to darīt), un vai šāds pienākums, iespējams, izriet no lojālas sadarbības principa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Pēc analoģijas skat., piemēram, spriedumus, 2015. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Parlaments/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑48/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:91">EU:C:2015:91</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180621">2018. gada 21. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Polija/Parlaments un Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑5/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:483">EU:C:2018:483</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0090">90.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī ģenerāladvokāta P. Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">P. Mengozzi</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Nīderlande</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑523/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:717">EU:C:2006:717</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> –<REF.NP.ECR REF="NP0126">126.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) par Nīderlandes apgalvojumu saistībā ar lojālu sadarbību, par Komisijas lēmuma uzsākt pārkāpuma procedūru pret šo dalībvalsti novēloto raksturu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Šo secinājumu nolūkā pietiek tikai norādīt, ka būtu īstenā Kafkas garā uzskatīt, ka piekļuve pārbaudei tiesā ir atkarīga no tā, vai kādu dienu, iespējams, būs pieejams nezināms galīgais lēmums, bet tikmēr pamatotais priekšlikums paliek spēkā uz nenoteiktu laiku. Šāds scenārijs diez vai atbilstu Savienības tiesību aprakstam, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>efektīva pārbaude tiesā, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, pati par sevi ir paredzēta tam, lai nodrošinātu tiesiskumu<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Skat., piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160719">2016. gada 19. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">H/</HT>Padome u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑455/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:569">EU:C:2016:569</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170328">2017. gada 28. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rosneft</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑72/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:236">EU:C:2017:236</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Tāpēc man ir jāsecina, ka efektīvai tiesiskajai aizsardzībai ir nepieciešams, lai pamatotus priekšlikumus varētu pārbaudīt saskaņā ar LESD 263. pantu ar nosacījumu, ka tie rada (neatkarīgas) tiesiskās sekas, kam es tagad pievēršos.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">(Neatkarīgas) tiesiskās sekas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Manuprāt, pamatotais priekšlikums, par kuru ir runa šajā lietā, sāka LES 7. panta procedūru, un, ņemot vērā šo vērtējuma perspektīvu, tam jau ir zināmas tiesiskās sekas vai noteikti tādas bija paredzētas. Tomēr saskaņā ar LESD 263. panta 1. punkta prasību apstrīdētā rezolūcija kā pamatots priekšlikums LES 7. panta 1. punkta izpratnē <HT TYPE="ITALIC">rada</HT> vismaz vēl divus tiesisko seku veidus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Pirmkārt, saskaņā ar Protokola Nr. (24) par patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kas ieviests ar Amsterdamas līgumu, vienīgā panta b) punktu, ja sākta LES 7. panta 1. punktā minētā procedūra, un, kamēr Padome pieņem lēmumu šajā sakarā attiecībā uz dalībvalsti, kuras pilsonis ir patvēruma pieteikuma iesniedzējs, šo dalībvalsti vairs nevar/nedrīkst uzskatīt par drošu mītnesvalsti attiecībā uz citām dalībvalstīm visiem juridiskiem un praktiskiem mērķiem saistībā ar patvēruma jautājumiem. Attiecīgi cita Savienības dalībvalsts pēc būtības var izskatīt šīs dalībvalsts pilsoņa patvēruma pieteikumu pēc būtības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Nav šaubu, ka šādas sekas rada pamatotu priekšlikumu (saistošas) tiesiskās sekas ne tikai attiecīgajai dalībvalstij, bet arī visām pārējām dalībvalstīm, Savienības iestādēm un šīs valsts pilsoņiem. Ja tiek ierosināta Protokola Nr. (24) piemērošana, dalībvalsts patiesi zaudē drošas valsts statusu attiecībā pret citām dalībvalstīm (un, iespējams, arī pret trešajām valstīm). Šo rezultātu nekādi neietekmē iespēja, ka pati Padome var pieņemt nostāju attiecībā uz pamatotiem priekšlikumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Protams, varētu vaicāt, vai ir lietderīgi, ja pamatotam priekšlikumam, ar ko tiek ierosināta LES 7. panta 1. punkta piemērošanu, <HT TYPE="ITALIC">jau</HT> ir tik tālejošas sekas. Varētu pat mēģināt mazināt tā dēvētā Aznara protokola nozīmi, liekot domāt, ka tas tika pieņemts citos laikos un citiem nolūkiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107.</NO.P><TXT>Manuprāt, šāds darbs tiesai nebūtu piemērots, ņemot vērā ļoti skaidro likuma burtu. Protokola, kuram ir tāda pati juridiskā vērtība kā Līgumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Skat., piemēram, secinājumus 2/13 (Eiropas Savienības pievienošanās ECT), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141218">2014. gada 18. decembris</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2454">EU:C:2014:2454</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0161">161.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170510">2017. gada 10. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">de Lobkowicz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑690/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:355">EU:C:2017:355</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, izstrādātāju griba ir skaidra. Šis noteikums un tā piemērošana tagad ir pamatoti izraisījusi Parlamenta pamatotā priekšlikuma pieņemšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108.</NO.P><TXT>Turklāt es uzskatu, ka atbildētāja argumentam, kas būtībā liek domāt, ka Protokola Nr. (24) aktivizēšana var nedot personām tieši īstenojamas tiesības vai ka citu dalībvalstu valsts iestādēm joprojām ir rīcības brīvība attiecībā uz to, vai tās galu galā piešķirs starptautisko aizsardzību patvēruma pieteikuma iesniedzējiem no Ungārijas, nav nozīmes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109.</NO.P><TXT>Manuprāt, šāds arguments jauc indivīdu <HT TYPE="ITALIC">locus standi</HT> (un it īpaši nosacījumu par tiešu skārumu) ar dalībvalsts interesēm. Pirmkārt, dalībvalsts ir privileģēta prasītāja iesniedzēja. Tai nav pienākuma pierādīt tiešu skārumu. Otrkārt, pat ja tai būtu šāds pienākums, <HT TYPE="ITALIC">quod non</HT>, tas būtu <HT TYPE="ITALIC">šīs valst</HT>s, nevis tās pilsoņus vai citu valstu administratīvo iestāžu uzdevums. Šajā lietā nav šaubu par to, ka Ungāriju uztrauc drošas valsts statusa atņemšana, kas tagad skaidri norāda, ka tās pilsoņu citās dalībvalstīs iesniegtos starptautiskās aizsardzības pieteikumus var izskatīt pēc būtības. Tas, vai prasība galu galā būs veiksmīga, ir pavisam cits jautājums. Izmantojot valsts obligāciju pasaules analoģiju, tas ir tas pats kā vienas nakts laikā mainīt valsts kredītreitingu no AAA uz B un pēc tam norādīt, ka šī pazemināšana valsti neuztrauc, jo vairākiem tās pilsoņiem joprojām ir mazliet naudas. Lai arī šis ieteikums, tehniski runājot, varētu būt patiess, tam nav arī nozīmes attiecībā uz sūdzības priekšmetu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110.</NO.P><TXT>Otrkārt, no Tiesas judikatūras izriet cita veida tiesiskās sekas, kas saistītas ar LES 7. panta 1. punkta pamatotajiem priekšlikumiem. Pamatota priekšlikuma esamība patiesi var ietekmēt savstarpēju uzticēšanos un savstarpēju atzīšanu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, jo īpaši saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderu izpildi, taču tā ietekme noteikti neaprobežojas ar šo tiesību jomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111.</NO.P><TXT>Spriedumā <HT TYPE="ITALIC">LM</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑216/18 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:586">EU:C:2018:586</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesa nosprieda, ka lietās, kad pastāv droša varbūtība, ka varētu tikt pārkāptas pamattiesības uz taisnīgu tiesu sistēmisku vai vispārēju trūkumu dēļ, kas saistīti ar izsniegšanas dalībvalsts tiesu neatkarību, izpildiestāde var pēc izvērtējuma katrā atsevišķā gadījumā atteikt personas nodošanu, ja pastāv būtisks pamats uzskatīt, ka šai personai būs šāds risks, ja viņa tiks nodota šai valstij. Iespējams, izdarot šādu secinājumu, izpildiestāde to var izdarīt, ja tās rīcībā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>ir tādi elementi, kuri ietverti <HT TYPE="ITALIC">Komisijas pamatotajā priekšlikumā, kas pieņemts, piemērojot LES 7. panta 1. punktu</HT>, un kuri vedina domāt, ka pastāv faktisks risks, ka tiks pārkāptas pamattiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Turpat, 79. punkts. Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="21"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112.</NO.P><TXT>Noteikti lēmums atteikt Eiropas apcietināšanas ordera izpildi nebūs automātisks. Pamatots priekšlikums ir tikai viens no dokumentiem un faktiem, ko valsts tiesa var ņemt vērā, veicot savu vērtējumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Tomēr Revīzijas palātas atvērtais scenārijs vairs nepaliek hipotēžu statusā. Skat., piemēram, <HT TYPE="ITALIC">Oberlandesgericht Karlsruhe</HT> (Karlsrūes Augstākā apgabaltiesa, Vācija) <DATE ISO="20200217">2020. gada 17. februāra</DATE> lēmumu (301 AR 156/19) un <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas apgabaltiesa, Nīderlande) <DATE ISO="20200903">2020. gada 3. septembra</DATE> lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas pašlaik Tiesā tiek izskatīts kā lieta C‑412/20 PPU.</P></NOTE>. Tomēr sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">LM</HT> 61. punktā ir uzvērts, ka pamatots priekšlikums saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu ir <HT TYPE="ITALIC">īpaši atbilstošs</HT> elements<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>Informācija, kas ietverta pamatotajā priekšlikumā, kuru nesen Komisija adresēja Padomei, pamatojoties uz LES 7. panta 1. punktu, ir <HT TYPE="ITALIC">īpaši atbilstoši</HT> elementi saistībā ar šo vērtējumu<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> (minētā sprieduma 61. punkts). Mans izcēlums.</P></NOTE>. Patiesi ir taisnība, ka spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">LM</HT> bija atsauces uz Komisijas pieņemtu pamatotu priekšlikumu. Tomēr šis paziņojums, manuprāt, tika sniegts vienkārši šī sprieduma faktiskajā kontekstā. Es noteikti to neinterpretēju kā norādi par nodomu izcelt Komisijas pamatotu priekšlikumu, kaitējot tiem priekšlikumiem, kurus varētu pieņemt pārējie divi LES 7. panta 1. punktā paredzētie dalībnieki<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Līdzīgā veidā skat. iepriekš šo secinājumu 91. punktu. Saskaņā ar LES 7. panta 1. punkta loģiku pamatots priekšlikums ir pamatots priekšlikums neatkarīgi no tā, kurš no trim dalībniekiem to ir pieņēmis.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113.</NO.P><TXT>Tādējādi pamatotā priekšlikuma esamībai šajā jomā patiesi nav automātisku seku. Tomēr ir grūti apgalvot, ka jebkam, kas šīs tiesas autoritatīvajā paziņojumā var būt pamats savstarpējās uzticības noliegšanai un savstarpējas atzīšanas apturēšanai, nebūtu tiesisko seku. Vai neapšaubāmi juridisks dokuments, nevis vienkāršs fakts, ko likumīgi var izmantot, lai aizstātu vairākus galvenos dalībvalstu primāro un sekundāro tiesību pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nerada nekādas tiesiskās sekas?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka šāds ierosinājums nav pieņemams. Patiesi, pragmatiski runājot, šādu Eiropas līmeņa autoritatīvu paziņojumu nozīmi diez vai var novērtēt par zemu. Maz ticams, ka krimināltiesa dalībvalstī – parasti pirmās instances krimināltiesa, kas ir kompetenta izskatīt nodošanas lūgumus, – vai nu būtu spējīga, vai arī justos pilnvarota veikt pilnīgu tiesiskuma kvalitātes pārbaudi citā dalībvalstī. Tādējādi, ja šādus dalībniekus nepārprotami aicina atsaukties uz Eiropas iestāžu paziņojumu, tad, ja jāaizstāv šādi paziņojumi un jāpieņem nepieciešamās sekas Eiropas līmenī, kas ietver saprātīgas piekļuves tiesai pieļaušanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Līdzīgi attiecībā uz nepieciešamo korelāciju starp Savienības rīcību, no vienas puses, un nepieciešamo piekļuvi tiesai, lai apstrīdētu šo prasību, no otras puses, skat. manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Région de Bruxelles</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Capitale</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑352/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:588">EU:C:2020:588</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0080">80.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0126">126.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0136">136.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, reiz īstenotā vara, kurai sākās tiesiskās sekas, nevar pēkšņi pazust <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>visu zināšanu noliegšanas miglā<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>, kas atgādina stāstu no <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/><HT TYPE="ITALIC">X</HT> failiem<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115.</NO.P><TXT>Tādējādi Ungārijai ir skaidra interese celt prasību par apstrīdēto rezolūciju. Šī rezolūcija ne tikai ierosina LES 7. panta 1. punkta piemērošanu, tādējādi pilnvarojot Padomi noteikt drošu varbūtību, ka kāda dalībvalsts nopietni pārkāpj Savienības vērtības. Tā rada arī savas tiesiskās sekas dalībvalstij.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116.</NO.P><TXT>Tādējādi prasītājas celtā prasība par apstrīdēto rezolūciju saskaņā ar LESD 263. pantu ir pieņemama.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par lietas būtību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117.</NO.P><TXT>Prasītāja attiecībā uz apstrīdēto rezolūciju ir izvirzījusi četrus pamatus pēc būtības. Vispirms pievērsīšos (kopā) diviem pamatiem, kas būtībā liek domāt, ka atbildētājam, skaitot nodotās balsis, bija jāņem vērā atturēšanās, lai noteiktu, vai ir sasniegts nepieciešamais vairākums. Pēc tam es īsi pievērsīšos abiem pārējiem pamatiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="22"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo un trešo pamatu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118.</NO.P><TXT>Pirmajā pamatā prasītāja uzskata, ka apstrīdētā rezolūcija nebūtu pieņemta, ja būtu pareizi ņemta vērā atturēšanās. Reglamenta 178. panta 3. punktā ir paredzēts, ka tikai balsis <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>par<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>pret<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> ir jāņem vērā kā nodotās balsis, ar atrunu, kas ieviesta 2016. gadā, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>izņemot gadījumus, kad Līgumos ir paredzēts konkrēts balsu vairākums<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>. LESD 354. pantā, kas attiecas uz tiesību aktiem, kurus Parlaments pieņēmis saskaņā ar LES 7. pantu, ir noteikts šāds konkrēts balsu vairākums divu trešdaļu nodoto balsu un EP deputātu vairākuma veidā. Interpretējot 178. panta 3. punktu saskaņā ar LESD 354. pantu, skaitīšanas sistēmā ir jāņem vērā atturēšanās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119.</NO.P><TXT>Atbildētājs uzskata, ka atturēšanās neņemšana vērā nav nedz LESD 354. panta, nedz arī Reglamenta 178. panta 3. punkta pārkāpums. Asamblejām visā pasaulē ir dažādi noteikumi attiecībā uz atturēšanos. Saskaņā ar LESD 232. pantu Parlaments var lemt par savu organizāciju un darbību. Tā kā LESD 354. pantā nav norādīts, kā rīkoties atturēšanās gadījumā, par to lemj Parlaments. Šajā ziņā Parlamenta pastāvīgā prakse vienmēr ir bijusi tāda, ka balsojumos netiek ņemta vērā atturēšanās. 2016. gada Reglamenta pārskatīšanas mērķis nebija nodrošināt izņēmumu no vispārējā noteikuma, saskaņā ar kuru atturēšanās netiek ņemta vērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120.</NO.P><TXT>Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka LESD 354. panta ceturtā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nosaka pienākumu ņemt vērā atturēšanos saskaņā ar LESD 354. panta pirmo daļu. Tā kā pēdējais noteikums skaidri nosaka, ka atturēšanās Padomē vai Eiropadomē nekavē lēmuma pieņemšanu, šādas atrunas neesamība saskaņā ar LESD 354. panta ceturto daļu liek domāt, ka atturēšanās ir jāņem vērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121.</NO.P><TXT>Trešajā pamatā prasītāja apgalvo, ka, neņemot vērā atturēšanos, EP deputāti nav spējuši pildīt savas tautas pārstāvja funkcijas, tādējādi pārkāpjot demokrātijas un vienlīdzīgas attieksmes principu starp deputātiem. Deputātiem vajadzētu būt iespējai paust savu politisko viedokli dažādos veidos. Turklāt deputāti netika pienācīgi informēti par balsošanas kārtību, jo šī informācija e‑pastā tika sniegta tikai pusotru dienu pirms balsošanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122.</NO.P><TXT>Atbildētājs uzskata, ka šis trešais pamats ir uzskatāms par acīmredzami nepamatotu. Tas, ka atturēšanās netiek ņemta vērā, nenozīmē nevienlīdzīgu attieksmi pret EP deputātiem. Visiem EP deputātiem ir vienādas balsstiesības, un viņi var brīvi balsot saskaņā ar savu politisko viedokli un pilnībā apzinoties, kāda būs viņu balsojuma veida ietekme uz galīgo iznākumu. Turklāt šajā jautājumā deputāti varēja izdarīt apzinātu izvēli, jo pirms balsojuma viņi precīzi zināja, kā tiks skaitītas balsis.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vērtējums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123.</NO.P><TXT>Lai gan prasītājas pirmajā pamatā tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto rezolūciju ir pārkāpts LESD 354. pants un Reglamenta 178. panta 3. punkts, trešais pamats ir vērsts uz demokrātijas un vienlīdzības principu pārkāpumiem attiecīgi saskaņā ar LES 2. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>) 21. pantu. Tomēr abi pamati būtībā ir saistīti ar vienu un to pašu jautājumu, proti, vai fakts, ka balsu skaitīšanā nav ņemta vērā atturēšanās, ir saderīgs ar dažādiem Savienības tiesību noteikumiem. Kā tādus tos vislabāk vajadzētu novērtēt kopā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="23"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124.</NO.P><TXT>Saskaņā ar LESD 231. pantu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>ja vien Līgumi neparedz citādu procedūru, Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>. LES 7. pantā ir šāds izņēmums no šī noteikuma. Saskaņā ar LES 7. panta 5. punktu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>Eiropas Parlamentam [..] piemērojamie noteikumi par balsošanas kārtību ir noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 354. pantā<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125.</NO.P><TXT>Saskaņā ar LESD 354. panta ceturto daļu, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>piemērojot Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu, Eiropas Parlaments pieņem lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu, ko nodevis tā locekļu vairākums<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>. No tā izriet, ka LESD 354. pantā ir noteikts <HT TYPE="ITALIC">divu veidu balsu vairākums</HT>, lai pieņemtu pamatotus priekšlikumus, kas aicina Padomi rīkoties saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, proti, divu trešdaļu balsu vairākums <HT TYPE="ITALIC">un</HT> tā locekļu vairākums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Skat. arī Eiropas Parlamenta Reglamenta 83. panta 3. punktu, kas citēts šo secinājumu 9. punktā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126.</NO.P><TXT>Šeit tiek apspriests tikai pirmais vairākuma veids. Procesa dalībnieku viedokļu atšķirības ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>nodoto balsu<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> definīcijā. Kaut arī prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>nodotās balsis<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> ietver atturēšanos, atbildētājs apgalvo, ka šis jēdziens attiecas tikai uz balsīm <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>par<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>pret<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> priekšlikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127.</NO.P><TXT>Manuprāt, atbildētājam šajā jautājumā ir taisnība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128.</NO.P><TXT>Pirmkārt, vienkāršā valodā vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>atturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> cēlies no latīņu vārda <HT TYPE="ITALIC">abstinere</HT>, kas nozīmē <QUOT.START CODE="2018" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>turēties prom vai pa gabalu<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="2019" ID="QE0062"/>, <QUOT.START CODE="2018" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>atturēties no<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="2019" ID="QE0063"/> vai <QUOT.START CODE="2018" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>turēties attālumā<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="2019" ID="QE0064"/>, vai <QUOT.START CODE="2018" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>atturēties/atteikties no kaut kā<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="2019" ID="QE0065"/>. Līdzīgā veidā arī angļu Oksfordas vārdnīcā atturēšanās definēta kā <QUOT.START CODE="2018" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/>oficiāla atteikšanās balsot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0067" ID="QS0067"/>par<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0068" ID="QS0068"/>pret<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> priekšlikumu vai ierosinājumu<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="2019" ID="QE0066"/>. Tādējādi persona, kas atturas, nevēlas, lai uzskatītu, ka viņa ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0069" ID="QS0069"/>par<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0070" ID="QS0070"/>pret<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> priekšlikumu. Viņš vai viņa vienkārši vēlas, lai (vai uzvedas tā, it kā) viņa vai viņas vispār tur nebūtu. Šī persona atsakās nodot balsi un lūdz, lai pret viņu izturas tā, it kā viņa vispār nebūtu balsojusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129.</NO.P><TXT>Savukārt termina <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0071" ID="QS0071"/>nodotās balsis<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> dabiskā nozīme ir tāda, ka persona ir aktīvi izteikusi savu viedokli, balsojot, izvēloties vienu no vairākām alternatīvām. Tad izvēle var notikt kā balsošana <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0072" ID="QS0072"/>par<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0073" ID="QS0073"/>pret<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> kādu vai kaut ko neatkarīgi no tā, vai tā būtu rezolūcija, statūti vai ziņojums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130.</NO.P><TXT>No terminu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0074" ID="QS0074"/>atturas<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0075" ID="QS0075"/>nodotās balsis<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/> kopējās nozīmes izriet, ka tie parasti izslēdz viens otru. Šis loģiskais pamatnosacījums nav apšaubīts citos īpašajos noteikumos, kas izstrādāti citiem mērķiem, kuros EP deputātus varētu aicināt aktīvi paust savu atturēšanos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Piemēram, 180. panta 3. punkts, kas reglamentē sarunu kārtību elektroniskās balsošanas sistēmas atteices gadījumos, kas pēc tam loģiski paredz izteikt trīs iespējas (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0076" ID="QS0076"/>par<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/>, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0077" ID="QS0077"/>pret<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0078" ID="QS0078"/>atturos<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/>); vai, iespējams, īpaši noteikumi attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu, kuriem ir jāatskaitās par viņu fizisko klātbūtni Parlamentā, un tas tiks izpildīts arī tad, ja viņu balsis atsevišķos balsojumos nebūs ierakstītas kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0079" ID="QS0079"/>par<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0080" ID="QS0080"/>pret<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/>.</P></NOTE>. Šādi noteikumi nepārprotami attiecas uz ļoti atšķirīgu jautājumu. Jebkāda argumentācija <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0081" ID="QS0081"/>pēc analoģijas<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/> ar šiem īpašajiem noteikumiem, lai interpretētu vispārīgos noteikumus par balsošanu, vienkārši nav iespējama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131.</NO.P><TXT>Otrkārt, redakcijā, kas bija spēkā apstrīdētās rezolūcijas pieņemšanas laikā, Reglamenta 178. panta 3. punktā, kas ir vispārīgs noteikums par balsošanu, bija teikts, ka, lai aprēķinātu to, vai teksts pieņemts vai noraidīts, uzskaita tikai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0082" ID="QS0082"/>par<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0083" ID="QS0083"/>pret<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/> nodotās balsis, izņemot gadījumus, kad Līgumos ir paredzēts konkrēts balsu vairākums. Šis noteikums skaidri un principiāli izslēdz atturēšanos. To darot, Parlaments ir izmantojis pilnvaras lemt par savu organizāciju un darbību, kā tas patiesi ir atļauts saskaņā ar LESD 232. pantu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="24"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132.</NO.P><TXT>Fakts, ka 2016. gada Reglamenta pārskatīšanas rezultātā 178. panta 3. punktā ir pievienota atruna <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0084" ID="QS0084"/>izņemot gadījumus, kad Līgumos ir paredzēts konkrēts balsu vairākums<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/>, šajā ziņā neko nemaina. Šajā noteikumā saglabātā redakcija ir beztermiņa, vienkārši ietverot likumdošanas atvēršanu un <HT TYPE="ITALIC">renvoi</HT> uz citiem noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0133"><NO.P>133.</NO.P><TXT>Tomēr neviens no prasītājas izvirzītajiem primāro tiesību noteikumiem neliek secināt, ka Reglamenta 178. panta 3. punkts, ņemot vērā minētos primāro tiesību noteikumus, būtu jāinterpretē <HT TYPE="ITALIC">kā pienākums</HT> Parlamentam ņemt vērā atturēšanos kā nodotās balsis, lai aprēķinātu divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu, kas vajadzīgs, lai pieņemtu pamatotu priekšlikumu saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, piemēram, apstrīdēto rezolūciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0134"><NO.P>134.</NO.P><TXT>Atbildot uz šo konkrēto jautājumu tiesas sēdē, prasītāja tikai atsaucās uz LESD 354. pantu. Patiesi, šajā noteikumā ir paredzēts konkrēts balsu vairākums (divu trešdaļu nodoto balsu vairākums, kas pārstāv visu deputātu vairākumu), taču atkal nav konkrētu izņēmuma noteikumu par to, kā skaitīt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0085" ID="QS0085"/>nodotās balsis<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/>. Šajā posmā prasītājas pamatojums kļūst nedaudz apļveida, iesprostots savstarpējās atsaucēs starp tiem pašiem noteikumiem, no kuriem neviens faktiski nenosaka pretējo. Kopumā Reglamenta 178. panta 3. punkts ir atvēris tikai kaut ko tādu, kas nekad nav īstenojies.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0135"><NO.P>135.</NO.P><TXT>Treškārt, atšķirībā no prasītājas argumentiem, ir grūti saprast, kā, izdarot savu brīvu un suverēnu izvēli atturēties, deputāti būtu nespējīgi pildīt savas tautas pārstāvju funkcijas. Galu galā, lēmums par atturēšanos bija viņu (politiskā) izvēle. Turklāt deputātu atturēšanās pati par sevi ir veids, kā paust politisko viedokli. Pat ja tās netiek uzskatītas par nodotajām balsīm, tām parasti ir tieša nozīme, lai aprēķinātu balsu skaitu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgo vairākumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Parasti atturēšanās gadījumā nepieciešamais <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0086" ID="QS0086"/>par<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/> balsu skaits ir mazāks, ja balso ar vienkāršu klātesošo deputātu balsu vairākumu. Tāpēc īpašiem balsošanas veidiem tiek noteikts konkrēts vairākums, kas prasa ne tikai noteiktu klātesošo un balsojošo deputātu skaitu, bet arī noteikta sliekšņa sasniegšanu attiecībā uz visiem likumdošanas asamblejas (veidojošajiem) locekļiem.</P></NOTE>. Tās ir arī būtiskas politiskās leģitimitātes līmenī. Parasti, jo lielāks ir atturēšanās līmenis, jo mazāk leģitīms ir politiskais lēmums, pat ja tas galu galā tiek pieņemts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0136"><NO.P>136.</NO.P><TXT>Ceturtkārt un visbeidzot, runājot tieši par prasītājas trešo pamatu, demokrātijas principu patiesi varētu uzskatīt par <HT TYPE="ITALIC">likumīgu</HT> prasību <HT TYPE="ITALIC">paredzēt</HT> balsošanai piemērojamos noteikumus. EP deputātiem ir jāzina noteikumi, kas attiecas uz balsošanas procesu. Piemēram, viņiem noteikti <HT TYPE="ITALIC">pirms balsojuma</HT> būtu jāzina, kāda ir balsošanas kārtība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0137"><NO.P>137.</NO.P><TXT>Tomēr šajā lietā es neredzu, kā šīs prasības netiktu izpildītas. Nav apstrīdams, ka EP deputāti tika informēti par faktu, ka atturēšanās netiks skaitīta kā nodotās balsis, pusotru dienu pirms balsojuma. Nevēloties iesaistīties debatēs par to, kas ir pietiekams laika periods politikā, tā noteikti bija savlaicīga informēšana par to, kā tiks organizēts faktiskais balsojums. Es tāpat neredzu, kā izvēle nodot šo informāciju pa e‑pastu, kas adresēts deputātiem, varētu nebūt pilnīgi piemērots veids, ņemot vērā šīs informācijas raksturu un funkciju 21. gadsimtā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0138"><NO.P>138.</NO.P><TXT>Tāpēc, manuprāt, pirmais un trešais pamats nav pamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro pamatu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0139"><NO.P>139.</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka tas, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs neprasīja atzinumu Parlamenta Konstitucionālo lietu komitejai (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0087" ID="QS0087"/><HT TYPE="ITALIC">AFCO</HT> komiteja<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/>) par to, kā interpretēt Reglamentu, bija tiesiskās drošības pārkāpums, jo pirms un pēc balsojuma šo<?PAGE NO="25"?> noteikumu interpretācija bija neskaidra. Nekonsultējoties ar <HT TYPE="ITALIC">AFCO</HT> komiteju par balsošanas metodi, Parlamenta priekšsēdētājs nepildīja pienākumu kliedēt neskaidrības. Tā rezultātā nopietni tika iedragāta EP deputātu iespēja izmantot savas kā tautas pārstāvju tiesības attiecībā uz balsošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0140"><NO.P>140.</NO.P><TXT>Atbildētājs uzskata, ka otrais pamats ir uzskatāms par acīmredzami nepamatotu. Prasītāja neapgalvo, ka pastāv tiesiskās drošības pārkāpums. Nav skaidrs, vai ar otro pamatu tiek izvirzīts jautājums par Reglamenta 178. panta 3. punkta spēkā neesamību attiecībā uz tiesisko drošību, vai arī par priekšsēdētāja lēmumu konsultēties ar juridisko dienestu, bet ne ar <HT TYPE="ITALIC">AFCO</HT> komiteju, vai par būtisku formu pārkāpumu rezolūcijas pieņemšanas laikā. Jebkurā gadījumā priekšsēdētājam nav jākonsultējas ar <HT TYPE="ITALIC">AFCO</HT> komiteju par Reglamenta 178. panta 3. punkta interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0141"><NO.P>141.</NO.P><TXT>Otrais pamats ir acīmredzami nepamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0142"><NO.P>142.</NO.P><TXT>Parlamenta Reglamentā nav paredzēts pienākums apspriesties ar <HT TYPE="ITALIC">AFCO</HT> komiteju tādos apstākļos kā šie, lai interpretētu balsošanas noteikumus. Reglamenta 226. panta 1. punktā ir noteikts, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0088" ID="QS0088"/>ja rodas šaubas par Reglamentu piemērošanu vai interpretēšanu, Parlamenta priekšsēdētājs <HT TYPE="ITALIC">var</HT> nodot jautājumu izskatīšanai atbildīgajā komitejā<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Mans izcēlums. Runājot plašāk, Reglamenta 83. panta 1. punktā, kurā ir noteikta procedūra, kas jāievēro Parlamentam, pieņemot pamatotu priekšlikumu saskaņā ar LES 7 panta 1. punktu, ir paredzēts tikai tas, ka pirms balsojuma atbildīgā komitejai (cit. <HT TYPE="ITALIC">LIBE</HT> komitejai, nevis <HT TYPE="ITALIC">AFCO</HT> komitejai) ir jāsagatavo īpašs ziņojums. Oficiālā atbildīgās komitejas iesaiste ir paredzēta tikai vēlāk, kad Parlaments sniedz savu piekrišanu Padomes lēmumam, kā arī saistībā ar turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz šo piekrišanu (skat. Reglamenta 83. panta 2., 4. un 5. punktu).</P></NOTE>. Rezultātā balsošana par apstrīdēto rezolūciju varētu notikt bez iepriekšējas, interpretējošas <HT TYPE="ITALIC">AFCO</HT> komitejas līdzdalības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0143"><NO.P>143.</NO.P><TXT>Tādējādi Parlamenta priekšsēdētājam vienkārši nav pienākuma rīkoties prasītājas norādītajā veidā. Atsauces šajā kontekstā uz tiesiskās drošības principu šajā secinājumā neko nemaina. Turklāt attiecībā uz tiesiskās drošības nodrošināšanu priekšsēdētājs ne tikai lūdza padomu Parlamenta juridiskajam dienestam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Skat. iepriekš šo secinājumu 14. punktu.</P></NOTE>, kaut arī priekšsēdētājam nebija pienākuma to darīt, bet visi deputāti pirms balsojuma tika informēti par veidu, kādā balsis tiks skaitītas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Skat. iepriekš šo secinājumu 16. un 137. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ceturtais pamats</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0144"><NO.P>144.</NO.P><TXT>Pēc prasītājas domām, apstrīdētajā rezolūcijā tika pārkāpti lojālas sadarbības, labas ticības, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi. Sagatavojot ierosināto rezolūciju, atbildētājam nevajadzēja paļauties uz prasītājas ierosinātajām pienākumu neizpildes procedūrām, kuras joprojām notiek vai kuras Komisija ir pabeigusi. Tā kā Komisija kā Līgumu sargātāja neuzskatīja par pamatotu ieviest LES 7. panta procedūras, cita Savienības iestāde nevarēja atsaukties uz slēgtu pārkāpuma procedūru, lai ierosinātu LES 7. panta procedūras piemērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0145"><NO.P>145.</NO.P><TXT>Savukārt atbildētājs uzskata, ka šis pamats ir uzskatāms par acīmredzami nepamatotu. Nav juridiska pamata, kas ļautu secināt, ka notiekošās vai pabeigtās pārkāpumu procedūras kavē uzsākt LES 7. panta procedūru. Saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu Parlamentam ir rīcības brīvība noteikt, uz kādiem faktiem balstās tā nostāja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0146"><NO.P>146.</NO.P><TXT>Arī ceturtais pamats ir acīmredzami nepamatots.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="26"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0147"><NO.P>147.</NO.P><TXT>Ar LES 7. panta 1. punktu netiek ierobežoti pamatojumi, kuru dēļ var pieņemt pamatotu priekšlikumu. Nevarētu nopietni apgalvot arī to, ka ir kāds cits Savienības tiesību aktu noteikums, tostarp lojālas sadarbības pienākums, kas kaut kādā veidā ierobežo to avotu kopumu, uz kuriem būtu atļauts balstīt pamatotu priekšlikumu saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu. Tā kā šim priekšlikumam jābūt pamatotam, Parlamentam ir jāpaļaujas uz objektīviem elementiem, kas norāda uz šāda riska esamību. Iepriekšējie pārkāpumu konstatējumi neapšaubāmi var būt šādi elementi, tādējādi palīdzot ierosināt lietu pret attiecīgo dalībvalsti saskaņā ar LES 7. pantu, ciktāl šie pārkāpumi ir Savienības vērtību neņemšana vērā. Tādējādi, atsaucoties uz pārkāpuma procedūrām, neatkarīgi no tā, vai tās ir slēgtas vai notiekošas, ar apstrīdēto rezolūciju nav pārkāpts neviens no principiem, ko prasītāja ir izvirzījusi ceturtajā pamatā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesāšanās izdevumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0148"><NO.P>148.</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar atbildētāja prasījumiem. Saskaņā ar Reglamenta 140. panta 1. punktu persona, kas iestājusies lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0149"><NO.P>149.</NO.P><TXT>Ierosinu Tiesai:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>prasību noraidīt;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus; un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Polijai segt savus tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>