<TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2014/24</HT></HT></P></TI>3Direktīvas 2014/24 84., 101. un 102. apsvērumā ir noteikts:(84)Daudzi ekonomikas dalībnieki un jo īpaši [mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)] uzskata, ka to dalību publiskajā iepirkumā būtiski ierobežo administratīvie slogi, ko rada nepieciešamība nodrošināt ievērojamu skaitu sertifikātu vai citu dokumentu, kuri saistīti ar izslēgšanas un atlases kritērijiem. Šādu prasību ierobežošana, piemēram, izmantojot Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD), kas sastāv no atjauninātas pašdeklarācijas, varētu nodrošināt būtisku vienkāršošanu gan līgumslēdzēju iestāžu, gan ekonomikas dalībnieku labā.Tomēr pretendentam, kam nolemts piešķirt līguma slēgšanas tiesības, vajadzētu būt pienākumam iesniegt attiecīgos pierādījumus, un līgumslēdzējām iestādēm nebūtu jāslēdz līgumi ar pretendentiem, kas to nespēj. Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt arī tiesīgām pieprasīt visus vai daļu apliecinošo dokumentu jebkurā brīdī, kad tās uzskata, kas tas vajadzīgs procedūras pienācīgai norisei. Tā jo īpaši varētu būt divu posmu procedūru gadījumā – slēgtas procedūras, konkursa procedūras ar sarunām, konkursa dialogs un inovācijas partnerība –, kurās līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju ierobežot to kandidātu skaitu, kurus uzaicina iesniegt piedāvājumu. Prasība iesniegt apliecinošos dokumentus brīdī, kad tiek atlasīti uzaicināmie kandidāti, varētu būt pamatota ar to, lai nepieļautu, ka līgumslēdzējas iestādes uzaicina kandidātus, par kuriem vēlāk izrādās, ka tie nespēj iesniegt apliecinošos dokumentus līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas posmā, tādējādi liedzot dalību kandidātiem, kuriem ir vajadzīgā kvalifikācija.
Būtu arī skaidri jāizklāsta, ka ESPD vajadzētu būt arī attiecīgai informācijai par subjektiem, uz kuru spējām paļaujas ekonomikas dalībnieks, lai informāciju par šādiem subjektiem varētu pārbaudīt vienkopus ar pārbaudi, ko veic par galveno ekonomikas dalībnieku, un pamatojoties uz tiem pašiem nosacījumiem.
[..]
(101)Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu dot arī iespēju izslēgt ekonomikas dalībniekus, kas izrādījušies neuzticami, piemēram, tādēļ, ka pārkāpuši vides vai sociālos pienākumus, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai izdarījuši citus smagus pārkāpumus saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Būtu jāpaskaidro, ka smagi pārkāpumi saistībā ar profesionālo darbību var likt šaubīties par ekonomikas dalībnieka godīgumu un tādējādi var būt par pamatu tam, ka ekonomikas dalībnieks nav atbilstīgs, lai tam piešķirtu tiesības slēgt publisku līgumu, neatkarīgi no tā, vai šim ekonomikas dalībniekam citādā ziņā ir tehniskas un saimnieciskas spējas izpildīt līgumu.Paturot prātā, ka līgumslēdzēja iestāde būs atbildīga par sekām, kas var būt tās iespējami kļūdainam lēmumam, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei uzskatīt, ka ir bijis smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību, ja, pirms ir pieņemts galīgs un saistošs lēmums par to, ka pastāv obligāts izslēgšanas iemesls, tās var ar jebkādiem pienācīgiem līdzekļiem pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir pārkāpis savas saistības, tostarp saistības attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi. Tām vajadzētu būt arī iespējai izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas agrāku publisko līgumu izpildē pieļāvuši nozīmīgas nepilnības attiecībā uz būtiskām prasībām, piemēram, piegāžu vai darbu neveikšana, nopietni trūkumi piegādātajā produktā vai sniegtajā pakalpojumā, kuru dēļ tas nav lietojams iecerētajam nolūkam, vai neatbilstīga rīcība, kas liek nopietni apšaubīt ekonomikas dalībnieka uzticamību. Valsts tiesību aktos būtu jāparedz šādas izslēgšanas maksimālais ilgums.
Piemērojot fakultatīvus izslēgšanas iemeslus, līgumslēdzējām iestādēm jo īpaši būtu jāpievērš uzmanība samērīguma principa ievērošanai. Nelielām neatbilstībām tikai izņēmuma gadījumos vajadzētu novest pie ekonomikas dalībnieka izslēgšanas. Savukārt, ja nelielas neatbilstības tiek konstatētas atkārtoti, tas var radīt šaubas par ekonomikas dalībnieka uzticamību un var būt par pamatu tā izslēgšanai.
(102)Tomēr būtu jāpieļauj iespēja ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos. Minētie pasākumi jo īpaši varētu būt ar personālu un organizāciju saistīti pasākumi, piemēram, visu saikņu saraušana ar personām vai organizācijām, kas ir iesaistītas neatbilstīgajā rīcībā, atbilstīgi personāla reorganizācijas pasākumi, ziņojumu sniegšanas un kontroles sistēmu ieviešana, iekšējās revīzijas struktūras izveide, lai uzraudzītu atbilstību, un iekšējo atbildības un kompensācijas noteikumu pieņemšana. Ja šādi pasākumi nodrošina pietiekamas garantijas, attiecīgais ekonomikas dalībnieks vairs nebūtu jāizslēdz tikai minēto iemeslu dēļ. Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai lūgt, lai tiktu izskatīti atbilstības pasākumi, kas veikti ar mērķi potenciāli piedalīties iepirkuma procedūrā. Tomēr dalībvalstīm būtu jāļauj pašām noteikt precīzus procesuālos un materiālos nosacījumus, kas piemērojami šādos gadījumos. Tām jo īpaši vajadzētu būt brīvai izvēlei lemt, vai atļaut, lai attiecīgos novērtējumus veic atsevišķas līgumslēdzējas iestādes, vai minēto uzdevumu uzticēt citām iestādēm centralizētā vai decentralizētā līmenī.4Šīs direktīvas 18. panta Iepirkuma principi 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts:Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.
5Minētās direktīvas 57. panta Izslēgšanas iemesli 4.–7. punktā ir noteikts:4.Līgumslēdzējas iestādes no dalības iepirkuma procedūrā var izslēgt vai dalībvalstis var tām prasīt izslēgt ikvienu ekonomikas dalībnieku, kas nonācis jebkurā no šādām situācijām:
[..]
- c)ja līgumslēdzēja iestāde ar atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs kādā ar profesionālo darbību saistītā smagā pārkāpumā, kas liek apšaubīt šā ekonomikas dalībnieka godprātību;
[..]
- h)ja ekonomikas dalībnieks bijis vainīgs tādas informācijas nopietnā sagrozīšanā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un ir izpildīti atlases kritēriji, nav atklājis šādu informāciju vai nespēj iesniegt apliecinošus dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar 59. pantu; vai
- i)ja ekonomikas dalībnieks ir [..] netīši snie[dzis] maldinošu informāciju, kas varētu būtiski ietekmēt lēmumus par izslēgšanu, atlasi vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
[..]
5.[..]Līgumslēdzējas iestādes jebkurā procedūras brīdī var izslēgt vai dalībvalstis var tām prasīt izslēgt ekonomikas dalībnieku, ja izrādās, ka šis ekonomikas dalībnieks sakarā ar darbībām vai bezdarbību pirms procedūras vai tās laikā ir nonācis kādā no 4. punktā minētajām situācijām.6.Ikviens ekonomikas dalībnieks, kas nonācis kādā no 1. un 4. punktā minētajām situācijām, var iesniegt pierādījumus, ka šā ekonomikas dalībnieka veiktie pasākumi ir pietiekami, lai pierādītu savu uzticamību, neraugoties uz to, ka pastāv atbilstīgs izslēgšanas iemesls. Ja šādus pierādījumus uzskata par pietiekamiem, attiecīgo ekonomikas dalībnieku neizslēdz no iepirkuma procedūras.Šajā nolūkā ekonomikas dalībnieks pierāda, ka viņš ir samaksājis vai apņēmies samaksāt kompensāciju attiecībā uz jebkādu kaitējumu, ko radījis noziedzīgais nodarījums vai pārkāpums, ir pilnībā izskaidrojis attiecīgos faktus un apstākļus, aktīvi sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm, un ir veicis konkrētus un atbilstīgus tehniskus, organizatoriskus un ar personālu saistītus pasākumus, lai novērstu jaunus noziedzīgos nodarījumus vai pārkāpumus.Ekonomikas dalībnieku veiktie pasākumi tiek izvērtēti, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma vai pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Ja tiek uzskatīts, ka šie pasākumi ir nepietiekami, ekonomikas dalībnieks saņem paziņojumu par minētā lēmuma iemesliem.Ekonomikas dalībniekam, kas ar galīgu spriedumu izslēgts no dalības iepirkuma vai koncesijas piešķiršanas procedūrās, izslēgšanas laikposmā, kas izriet no šāda sprieduma, nav tiesību izmantot šajā punktā paredzēto iespēju dalībvalstīs, kurās šis spriedums ir spēkā.7.Dalībvalstis saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus nosaka šā panta īstenošanas nosacījumus. Tās jo īpaši nosaka maksimālo izslēgšanas laikposmu, ja ekonomikas dalībnieks neveic 6. punktā norādītos pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību. Ja izslēgšanas laikposms nav noteikts ar galīgu spriedumu, tas nepārsniedz piecus gadus no dienas, kad notikusi notiesāšana ar galīgu spriedumu 1. punktā minētajos gadījumos, un trīs gadus no attiecīgā notikuma dienas 4. punktā minētajos gadījumos.6Šīs pašas direktīvas 59. pantā Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments ir noteikts:1.Dalības pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas laikā līgumslēdzējas iestādes pieņem Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD) ar ietvertu atjauninātu pašdeklarāciju, kas kalpo par sākotnēju pierādījumu publiskā sektora iestāžu vai trešo personu izdotu sertifikātu vietā un apliecina, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:
- a)tas nav nonācis kādā no 57. pantā minētajām situācijām, kuru dēļ ekonomikas dalībniekus izslēdz vai var izslēgt;
- b)tas atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 58. pantu;
- c)attiecīgā gadījumā – tas atbilst objektīvajiem noteikumiem un kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 65. pantu.
Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saskaņā ar 63. pantu, ESPD par šādiem subjektiem iekļauj arī šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju.
ESPD ietver ekonomikas dalībnieka oficiālu paziņojumu, ka attiecīgais izslēgšanas iemesls nepastāv un/vai ka ir izpildīts attiecīgais atlases kritērijs, un tajā sniedz atbilstīgu informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde. ESPD arī norāda publiskā sektora iestādi vai trešo personu, kas atbildīga par apliecinošo dokumentu sagatavošanu, un iekļauj oficiālu paziņojumu par to, ka ekonomikas dalībnieks spēs pēc pieprasījuma un bez kavēšanās iesniegt minētos apliecinošos dokumentus.
Ja līgumslēdzēja iestāde apliecinošos dokumentus var iegūt pati, piekļūstot datubāzei saskaņā ar 5. punktu, ESPD iekļauj arī tam nepieciešamo informāciju, piemēram, datubāzes interneta adresi, jebkādus identifikācijas datus un – attiecīgā gadījumā – apliecinājumu par piekrišanu.
[..]
4.Līgumslēdzēja iestāde jebkurā brīdī procedūras laikā var lūgt pretendentiem un kandidātiem iesniegt visus apliecinošos dokumentus vai daļu no tiem, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu procedūras pareizu norisi.Izņemot līgumus, kuru pamatā ir pamatnolīgumi, un ja šādi līgumi ir noslēgti saskaņā ar 33. panta 3. punktu vai 33. panta 4. punkta a) apakšpunktu, pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumslēdzēja iestāde pretendentam, kam tā nolēmusi piešķirt tiesības slēgt līgumu, prasa iesniegt atjauninātus apliecinošos dokumentus saskaņā ar 60. pantu un – attiecīgā gadījumā – 62. pantu. Līgumslēdzēja iestāde var aicināt ekonomikas dalībniekus papildināt vai precizēt sertifikātus, kas saņemti saskaņā ar 60. un 62. pantu.5.Neatkarīgi no 4. punkta ekonomikas dalībniekiem neprasa iesniegt apliecinošos dokumentus vai citus dokumentārus pierādījumus, ja un ciktāl līgumslēdzējai iestādei ir iespējams pašai iegūt sertifikātus vai attiecīgo informāciju, piekļūstot jebkuras dalībvalsts datubāzei, kas pieejama bez maksas, piemēram, valsts iepirkumu reģistram, virtuālai uzņēmuma dokumentācijai, elektroniskai dokumentu glabāšanas sistēmai vai pirmskvalifikācijas sistēmai.[..]
7Direktīvas 2014/24 60. pantā Pierādījumi ir paredzēts:1.Līgumslēdzējas iestādes var prasīt sertifikātus, izziņas un citus pierādījumus, kas minēti šā panta 2., 3. un 4. punktā un XII pielikumā, kā apliecinājumu tam, ka nepastāv 57. pantā minētie izslēgšanas iemesli un ka ir izpildīti atlases kritēriji saskaņā ar 58. pantu.Līgumslēdzējas iestādes neprasa citus pierādījumus kā vien tos, kas minēti šajā pantā un 62. pantā. Attiecībā uz 63. pantu ekonomikas dalībnieki var izmantot jebkādus atbilstīgus līdzekļus, lai līgumslēdzējai iestādei pierādītu, ka to rīcībā būs vajadzīgie resursi.2.Līgumslēdzējas iestādes kā pietiekamu apliecinājumu tam, ka ekonomikas dalībnieks nav nonācis nevienā no 57. pantā minētajām situācijām, pieņem šādus dokumentus:
- a)attiecībā uz minētā panta 1. punktu – izrakstu no attiecīgā reģistra, piemēram, sodāmības reģistra, vai, ja tāda nav, līdzvērtīgu dokumentu, ko izdevusi kompetenta tiesu vai administratīvā iestāde dalībvalstī vai izcelsmes valstī, vai valstī, kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību, un kas pierāda, ka minētās prasības ir izpildītas;
- b)attiecībā uz minētā panta 2. punktu un 4. punkta b) apakšpunktu – attiecīgās dalībvalsts vai valsts kompetentās iestādes izdotu sertifikātu.
[..]
8Šīs direktīvas 63. pants Paļaušanās uz citu subjektu spējām ir formulēts šādi:1.Attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, kā noteikts 58. panta 3. punktā, un attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz tehnisko un profesionālo spēju, kā noteikts 58. panta 4. punktā, ekonomikas dalībnieks var attiecīgā gadījumā un saistībā ar konkrētu līgumu paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāda veida juridiskās saiknes pastāv starp to un šiem subjektiem. Tomēr attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kā noteikts XII pielikuma II daļas f) punktā, vai uz attiecīgo profesionālo pieredzi, ekonomikas dalībnieki var paļauties tikai uz citu subjektu spējām, ja šis subjekts veiks darbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz citu subjektu spējām, tas līgumslēdzējai iestādei pierāda, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi, piemēram, uzrādot minēto subjektu saistības šajā sakarā.Līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu pārbauda, vai šie subjekti, uz kuru spējām ekonomikas dalībnieks paredz paļauties, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem un vai ir iemesls to izslēgšanai saskaņā ar 57. pantu. Līgumslēdzēja iestāde prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kurš neatbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem, vai kura gadījumā ir obligāts iemesls izslēgšanai. Līgumslēdzēja iestāde var prasīt vai dalībvalsts var pieprasīt līgumslēdzējiestādei prasīt, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kura gadījumā ir neobligāts iemesls izslēgšanai.Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saistībā ar kritērijiem, kas attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu solidāri atbildīgi par līguma izpildi.Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 19. panta 2. punktā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.2.Attiecībā uz būvdarbu līgumiem, pakalpojumu līgumiem un izvietošanas vai uzstādīšanas darbiem saistībā ar piegādes līgumu līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai konkrētus kritiski svarīgus uzdevumus pildītu tieši pats pretendents vai – ja piedāvājumu iesniegusi ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 19. panta 2. punktā, – šīs grupas dalībnieks.
<TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Itālijas tiesības</HT></HT></P></TI>9Atbilstoši 2016. gada 18. aprīļa decreto legislativo n. 50 – Codice dei contratti pubblici (Likumdošanas dekrēts Nr. 50 par publisko līgumu kodeksu) (2016. gada 19. aprīļa GURI Nr. 91 kārtējais pielikums; turpmāk tekstā – Publisko līgumu kodekss) 32. panta 7. punktam:Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana stājas spēkā pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai kritēriji ir izpildīti.
10Publisko līgumu kodeksa 80. panta 5. punkta f‑bis) apakšpunktā ir noteikts:Līgumslēdzējas iestādes izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā ekonomikas dalībnieku, kurš atrodas kādā no turpmāk norādītajām situācijām, tostarp, ja šī situācija ir saistīta ar tā apakšuzņēmumiem 105. panta 6. punktā paredzētajos gadījumos: [..] f‑bis) ekonomikas dalībnieks notiekošā iepirkuma procedūrā un, paļaujoties uz citu subjektu spējām, iesniedz nepatiesus dokumentus vai paziņojumus.
11Šī kodeksa 89. pantā ir paredzēts:1.[..]Ekonomikas dalībnieks, kurš vēlas paļauties uz citu subjektu spējām, [..] pievieno [palīgpakalpojumu uzņēmuma] parakstītu paziņojumu, kurā ir apliecināts, ka tas atbilst 80. pantā minētajiem vispārīgajiem, kā arī tehniskajiem kritērijiem, un ka tam ir resursi, kas ir paļaušanās uz tā spējām priekšmets. Ekonomikas dalībnieks līgumslēdzējai iestādei pierāda, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot palīgpakalpojumu uzņēmuma parakstītu paziņojumu, kurā tas uzņemas saistības attiecībā pret pretendentu un līgumslēdzēju iestādi visā līguma darbības laikā nodot pretendenta rīcībā nepieciešamos resursus, kuru tam trūkst. Nepatiesu paziņojumu gadījumā līgumslēdzēja iestāde izslēdz pretendentu un īsteno nodrošinājumu, neskarot 80. panta 12. punkta piemērošanu minēto paziņojumu parakstītājiem. [..]3.Līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar 85., 86. un 88. pantu pārbauda, vai šie subjekti, uz kuru spējām ekonomikas dalībnieks paredz paļauties, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem vai arī pastāv izslēgšanas iemesli 80. panta izpratnē. Tā uzdod ekonomikas dalībniekam aizstāt subjektus, kuri neatbilst kādam no attiecīgajiem atlases kritērijiem vai attiecībā uz kuriem pastāv obligāti izslēgšanas iemesli. Paziņojumā par iepirkumu var arī norādīt gadījumus, kuros ekonomikas dalībniekam ir jāaizstāj subjekts, uz kuru ir attiecināmi neobligāti izslēgšanas iemesli, ar nosacījumu, ka runa ir par tehniskiem kritērijiem.