1.   Komisija savu novērtējumu par pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvu darbību balsta uz visu pieejamo revīziju rezultātiem, ko veikušas dalībvalstis, Komisijas dienesti un Revīzijas palāta, uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai veikto izmeklēšanu rezultātiem vai uz jebkuru citu informāciju par atbilstību izraudzīšanās kritērijiem, kas norādīti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1042/2014 (*1) 2. panta 1. punktā.

Komisijas novērtējums attiecas uz valsts programmas iekšējās kontroles apstākļus, atbildīgās iestādes veiktajiem pārvaldības un kontroles pasākumiem un revīzijas iestādes veiktajiem kontroles un revīzijas pasākumiem, un to balsta uz atbilstības pārbaudi pielikuma 1. tabulā iekļautajām galvenajām prasībām.

2.   Atbilstību 1. punktā minētajām galvenajām prasībām saskaņā ar pielikuma 2. tabulā norādītajām kategorijām izmanto, lai novērtētu katras kompetentās iestādes efektīvu darbību un izdarītu vispārēju secinājumu par pārvaldības un kontroles sistēmu. Vispārējā secinājumā par pārvaldības un kontroles sistēmu ņem vērā jebkādus mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus.

3.   Gadījumos, kad novērtēts, ka jebkura no pielikuma 1. tabulā iekļautajām galvenajām prasībām Nr. 2, 4, 5, 8, 11, 12 vai 14 vai divas vai vairāk no citām tabulā iekļautajām galvenajām prasībām ietilpst pielikuma 2. tabulā norādītajā 3. vai 4. kategorijā, tas uzskatāms par būtisku nepilnību pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā.

1.   Komisija piemēro finanšu korekcijas, kad tā konstatē vienu vai vairākus atsevišķus vai sistēmiskus pārkāpumus vai vienu vai vairākas nepilnības pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā (“sistēmas nepilnības”).

Šajā regulā “pārkāpums” nozīmē jebkādu Savienības vai valstu tiesību normu neievērošanu vai jebkādu valstu tiesību normu neievērošanu, ko rada saņēmēja vai saņēmēju rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam, radot tam nepamatotus izdevumus.

Finanšu korekcijas apmēru pēc iespējas nosaka katrā atsevišķā gadījumā, un tas precīzi atbilst izdevumu apmēram, kas nepamatoti veikti no Savienības vispārējā budžeta.

Gadījumos, kad Komisija konstatē pārkāpumus valsts programmas vai tās daļas izdevumu reprezentatīvā paraugā, bet nav lietderīgi pārbaudīt pārējo izdevumu pareizību, korekciju var noteikt, ekstrapolējot parauga pārbaudes rezultātus attiecībā pret pārējo datu kopumu, no kura ņemts paraugs.

Gadījumos, kad Komisija konstatē sistēmiskus pārkāpumus vai sistēmas nepilnības, bet nav iespējams kvantitatīvi izteikt korekciju, pat piemērojot ekstrapolēšanu, izdevumiem, kas deklarēti attiecībā uz skarto sistēmas daļu, piemēro vienotas likmes finanšu korekciju saskaņā ar 2. un 3. punktā norādītajiem indikatīvajiem kritērijiem un likmēm.

Vienotas likmes korekcijas var piemērot arī atsevišķiem pārkāpumiem.

2.   Vienotas likmes korekcijas līmeni nosaka, ņemot vērā turpmāk norādītos faktorus:

3.   Korekcijas līmeni nosaka šādi:

Saskaņā ar proporcionalitātes principu likmi var samazināt līdz 2 %, ja pārkāpuma vai sistēmas nepilnības raksturs un smagums nav uzskatāmi par pietiekamiem, lai pamatotu 5 % korekcijas likmes piemērošanu.

4.   Ja finanšu korekcijas piemērošanas noteiktā finanšu gadā kompetentā iestāde nav veikusi piemērotus koriģējošos pasākumus un līdz ar to nākamajā finanšu gadā konstatēts tas pats pārkāpums vai pārkāpumi vai nepilnība vai nepilnības, korekcijas likmi, pamatojoties uz pārkāpuma vai pārkāpumu vai nepilnības vai nepilnību atkārtošanos, var paaugstināt līdz līmenim, kas nepārsniedz nākamo līmeni 3. punktā izklāstītajā likmju skalā.