C_202402206LV.000101.fmx.xml

Protokols par Eiropas Komisijas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sadarbību

(C/2024/2206)

Preambula

Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (turpmāk – Komiteja) uzskata, ka to kopējās interesēs ir pastiprināt abu iestāžu attiecības, piemērojot šo Protokolu, ar ko aizstāj 2012. gada 22. februāra protokolu, un paredzot ciešākas sadarbības nosacījumus.

Šādi sadarbības nosacījumi iekļaujas tādas vides radīšanā, kas veicina pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīvāku līdzdalību gan attiecīgās valsts, gan Eiropas līmenī Eiropas Savienības politikas un lēmumu izstrādē un pieņemšanā, kā arī sekmē minēto organizāciju un Savienības iestāžu pastāvīgu strukturēto dialogu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. panta 1. un 2. punktā.

Atbilstoši funkcijām, kas tai noteiktas Līgumos, Komitejai ir īpašs uzdevums veicināt Eiropas Savienības iestāžu un politikas demokrātiskās leģitimitātes un efektivitātes stiprināšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komitejai, kas ir privileģēta starpniece starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un Savienības iestādēm, kā norādīts LES 13. pantā, ir izšķiroša loma, nodrošinot, ka minētās iestādes īsteno LES 11. panta noteikumus.

Komisija un Komiteja sadarbojas, pildot trīs Komitejas pamatuzdevumus, kas noteikti tās pamatuzdevumu deklarācijā:

—

rūpēties, lai Eiropas Savienības politika un tiesību akti labāk atbilstu reālajiem ekonomikas, sociālajiem un pilsoniskajiem apstākļiem un šajā nolūkā, izmantojot gan Komitejas locekļu pieredzi un pārstāvību, gan dialogu un tiekšanos pēc konsensa vispārējo interešu labā, palīdzēt Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai;

—	palīdzēt veidot tādu Eiropas Savienību, kas vērsta uz līdzdalību un kas vairāk ieklausās sabiedrības viedoklī, un tādēļ darboties kā institucionālam pārstāvības forumam, kas sniedz informāciju, pauž viedokli un nodrošina dialogu ar organizētu pilsonisko sabiedrību;

—	popularizēt vērtības, kas ir Eiropas integrācijas pamatā, un veicināt līdzdalības demokrātiju, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu Eiropā un visā pasaulē.

Komisija atbalsta, ka tiek stiprināta Komitejas konsultatīvā funkcija, ko tās specializētās nodaļas, Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI) un tādas Komitejas struktūrvienības kā novērošanas centri un ad hoc grupas pilda gan Savienības politikas veidošanas un likumdošanas procesa sākumposmā, gan pēc tā noslēgšanās.

Komisija atbalsta ciešu partnerību ar Komiteju, lai Savienībā nodrošinātu ekonomisko labklājību, sociālo iekļautību, vides ilgtspēju un pilnībā izmantotu digitālās sabiedrības un ekonomikas pozitīvo ietekmi. Komisija un Komiteja ir vienisprātis, ka ir svarīgi aizsargāt Eiropas Savienības pamatvērtības un tiesiskumu un vienlaikus panākt, lai Eiropas Savienība kļūtu uzņēmējdarbībai pievilcīga vieta un orientētos uz pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu, augstu vides aizsardzības līmeni un vides kvalitātes uzlabošanu.

Komiteja var sniegt ieguldījumu ES tiesību aktu īstenošanas novērtēšanā, it īpaši attiecībā uz vispārēji piemērojamiem noteikumiem, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. līdz 12. pantā.

Komisija un Komiteja sadarbojas līdzdalības demokrātijas attīstīšanā Savienības līmenī nolūkā stiprināt tās demokrātisko leģitimitāti.

Komisija un Komiteja uzskata minēto sadarbību par īpaši piemērotu līdzekli, lai organizētu atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības un tās apvienību pārstāvjiem, kā norādīts LES 11. pantā.

Komisija atbalsta gan Komitejas iniciatīvas, kuru mērķis ir atvieglot, sekmēt un strukturēt dialogu un apspriešanos ar Eiropas organizēto pilsonisko sabiedrību, gan arī iniciatīvas, kurās iesaistīta pilsoniskā sabiedrība kopumā. Lai Komiteja varētu pilnvērtīgi pildīt savu starpnieces lomu, uzklausot organizētas pilsoniskās sabiedrības vēlmes un ieceres, Komisija atbalsta arī Komitejas ierosmes, kas stiprina sakarus ar dalībvalstu ekonomikas un sociālo lietu padomju un tām līdzīgu organizāciju tīklu.

Turpmāk Komisija un Komiteja var noteikt veidus, kā stiprināt sadarbību, piemēram, īstenojot darbu ar priekšlikumiem, kas sagatavoti Konferencē par Eiropas nākotni.

I. Institucionālās un administratīvās attiecības

Komisijas darba programma

Komisijas pilnvaru termiņa sākumā Komisijas priekšsēdētājs iepazīstina pilnsapulci ar saviem stratēģiskajiem mērķiem.

Katra gada pirmajā pusgadā Komiteja dara zināmas savas svarīgākās politiskās prioritātes attiecībā uz Komisijas darba programmu nākamajam gadam un paskaidro, kā tā paredzējusi tās īstenot.

Vismaz reizi gadā, kad tiek gatavota Komisijas darba programma un lai izskatītu vispārējas intereses jautājumus, tiek rīkota Komisijas priekšsēdētāja un/vai par sadarbību ar Komiteju atbildīgā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka tikšanās ar Komitejas priekšsēdētāju.

Katra gada otrajā pusgadā Komiteja organizē debates par Eiropas Savienības nākotni, kurās Komisijas priekšsēdētājs vai par sadarbību ar Komiteju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks iepazīstina ar Eiropas Savienības stratēģiskajām prioritātēm nākamajam gadam.

Sanāksmes un informācijas apmaiņa

Komisijas locekļi tiek aicināti piedalīties Komitejas darbā, it īpaši plenārsesijās, lai apspriestu stratēģiskās pamatnostādnes attiecīgajā kompetences jomā, kā arī citus, iepriekš vienojoties noteiktus jautājumus. Komisijas locekļi var arī lūgt, lai viņus uzklausa pilnsapulcē. Komisijas locekļi vai, izņēmuma gadījumos, augsta līmeņa amatpersonas var lūgt, lai tās uzklausa Komitejas Biroja debatēs par Komisijas ierosinātajām iniciatīvām.

Vismaz reizi gadā tiek organizētas specializēto nodaļu un CCMI priekšsēdētāju vai to pārstāvju un attiecīgo Komisijas locekļu vai Komisijas augsta līmeņa amatpersonu sanāksmes, lai izskatītu kopīgu interešu jautājumus un kopīgus pasākumus. Šādas sanāksmes var būt ad hoc sanāksmes, vai tās var notikt specializētās nodaļas / CCMI sanāksmes vai konferences ietvaros.

Komisijas pārstāvji iesaistās Komitejas darbā pie dosjē, kas ir viņu kompetencē, un pēc iespējas piedalās sanāksmēs, uz kurām ir uzaicināti. Viņi iepazīstina ar Komisijas priekšlikumiem vai citiem izskatāmiem dokumentiem, kā arī sniedz informāciju par dosjē sagatavošanas gaitu.

Komisijas pārstāvji cieši sadarbojas ar Komitejas kolēģiem darbā ar dosjē, kas ir viņu kompetencē.

Katra Komisijas dienesta ieceltie koordinatori vai atbildīgās personas, kā arī Komitejas specializēto nodaļu sekretariāti un CCMI sekretariāts regulāri apmainās ar informāciju, it īpaši saistībā ar Komisijas departamentu darba plānošanu un specializēto nodaļu darba prioritāšu īstenošanu, kā arī kopīgo darbību noteikšanu.

Savu nākamo sanāksmju darba kārtību Komisija dara pieejamu Komitejas prezidijam.

Vismaz reizi gadā katra Komisijas departamenta ieceltie koordinatori tiekas ar Komitejas sekretariāta pārstāvjiem, lai apmainītos ar informāciju par galvenajiem pasākumiem vai kopīgu interešu iniciatīvām, ko īstenojusi vai plānojusi Komisija vai Komiteja.

Kopīgās sadarbības iniciatīvas

Pamatojoties uz attiecīgajām Komisijas un Komitejas prioritātēm, Komiteju saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem var uzaicināt piedalīties visās attiecīgajās Komisijas ekspertu grupās, kas izskata tematus, kuri ir Komitejas kompetencē. Vajadzības gadījumā Komisija un Komiteja var nolemt kopīgi pārvaldīt sadarbības platformas vai turpmākās iniciatīvas, kas vērstas uz jautājumiem, kuri ir Komitejas kompetencē.

Vajadzības gadījumā Komiteja var dažādos līmeņos cieši sadarboties ar Komisijas dienestiem par konkrētiem tematiem. Šāda veida sadarbība var būt divpusēja, proti, ietvert zināšanu apmaiņu un kopīgu dalību pasākumos, taču tās var būt arī vienreizējas iniciatīvas.

II. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas konsultatīvā funkcija

Komiteja uzsver, ka svarīga nozīme ir pienācīgai likumdošanas plānošanai un savlaicīgai informēšanai, it īpaši steidzamu un sensitīvu dosjē gadījumā. Organizējot darbu, Komiteja cenšas ievērot Komisijas prioritātes un termiņus. Šajā nolūkā Komisija regulārajā saziņā starp specializētajām nodaļām / CCMI un Komisijas dienestiem sniedz Komitejai informāciju par savu priekšlikumu iesniegšanas grafiku.

Ja Komisija būtiski groza savu priekšlikumu pēc tam, kad sākotnējais atzinuma pieprasījums jau ir nosūtīts Komitejai, un ja Līgumos ir paredzēta obligāta konsultēšanās, Komisija nodrošina atkārtotu konsultēšanos ar Komiteju.

Fakultatīva apspriešanās un pašiniciatīvas atzinumi

Pamatojoties uz Komisijas gada darba programmu un Komisijas un Komitejas attiecīgo prioritāšu pārbaudi, Komisijas ģenerālsekretārs nosūta Komitejai sarakstu ar priekšlikumiem, par kuriem ir paredzēta fakultatīva konsultēšanās. Minētajā sarakstā iekļauj arī neleģislatīvus dokumentus, par kuriem Komisija vēlas pieprasīt Komitejai atzinumu.

Komisija pieņem zināšanai, ka Komiteja katrā laikā var izteikt vēlmi izstrādāt atzinumu tajās jomās, kurās, pēc Komitejas domām, tai ir atbilstoša kompetence un speciālās zināšanās un kurās tā varētu sniegt pievienoto vērtību.

10.

Komisijai un Komitejai, pienācīgi ievērojot Līgumus, jāspēj mērķorientēti izdarīt izvēli, lai to sadarbība sniegtu pēc iespējas labāku rezultātu.

Tādēļ, pieņemot lēmumu par fakultatīvu konsultēšanos, Komisija balstās galvenokārt uz šādiem kritērijiem:

—	izskatāmais temats ir vispārēji nozīmīgs un attiecas uz jomu, kurā Komitejas atzinums sniegtu pievienoto vērtību saistībā ar Savienības politikas un lēmumu izstrādi;

—	konsultēšanās mērķis ir rosināt debates par Savienības rīcības lietderību kādā konkrētā jomā vai par kādu konkrētu jautājumu.

Komiteja mērķtiecīgi turpina centienus racionalizēt savu darbu, lai pirmām kārtām koncentrētos uz tiem atzinumiem, kas var sniegt reālu pievienoto vērtību Savienības politikas un lēmumu izstrādes procesā.

Izpētes atzinumi

11.

Komisija Savienības politikas izstrādes procesā un sava darba plānošanas ietvaros var lūgt Komitejai sagatavot izpētes atzinumus par organizētai pilsoniskai sabiedrībai īpaši svarīgām jomām, kuras tā uzskata par Komitejas kompetencei un speciālajām zināšanām atbilstošām.

Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi savu darba programmu, Komisija un Komiteja apspriež Komisijas iniciatīvas, lai kopīgi noteiktu piecus tematus, par kuriem varētu izstrādāt izpētes atzinumus. Šādus izpētes atzinumu pieprasījumus Komitejai dara zināmus Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kura kompetencē ir attiecības ar Komiteju. Minētajos pieprasījumos ir precīzas norādes par atzinuma tematu un, attiecīgā gadījumā, izstrādes termiņu. Izpētes atzinumu Komiteja pieņem noteiktajā termiņā un katrā ziņā savlaicīgi, lai Komisija varētu pieņemt priekšlikumu, kā plānots.

Komisija un Komiteja cenšas izpētes atzinumu pieprasījumus ietvert integrētā pieejā, kas nodrošinātu iespēju ņemt vērā visu pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto pušu viedokli pēc iespējas plašākā mērogā.

Komisijas dokumentu nosūtīšana un Komitejas atzinumu struktūra

12.

Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei un vienlaikus arī Komitejai visus dokumentus un informāciju, kas nepieciešama Komitejas konsultatīvās funkcijas izpildei.

13.

Atzinumu labākas lasāmības labad Komiteja it īpaši cenšas

—	precīzi norādīt grozījumus, ko tā ierosina Komisijas tiesību aktu priekšlikumos;

—	apkopot savus galvenos ieteikumus un priekšlikumus.

Darbs pēc atzinumu pieņemšanas

14.

Komisija, izstrādājot Savienības politiku un lēmumus, nodrošina piemērotus turpmākos pasākumus saistībā ar Komitejas sagatavotajiem atzinumiem, tostarp pašiniciatīvas atzinumiem. Tāpēc Komisija sistemātiski ziņo par iemesliem, kuru dēļ Komitejas atzinumos minētie grozījumu priekšlikumi un saturiskie ierosinājumi ir vai nav ņemti vērā.

Attiecībā uz izpētes atzinumiem Komisija nodrošina arī to ņemšanu vērā politikas veidošanā, un kompetentais Komisijas loceklis iespēju robežās sniedz informāciju nākamajā plenārsesijā pēc tās plenārsesijas, kurā attiecīgais atzinums pieņemts. Principā Komisija tiesību akta priekšlikuma ietekmes novērtējumā ietver atsauci uz Komitejas izstrādāto izpētes atzinumu.

Komisijas apstiprinātos tiesību aktu grozījumu priekšlikumus Komisija pēc iespējas iestrādā savos grozītajos priekšlikumos.

Labāka regulējuma programma

15.

Komisija un Komiteja sadarbojas, lai efektīvi uzlabotu likumdošanas procesu un pilnveidotu labāka regulējuma programmu. Komiteja sniedz ieguldījumu, uz pierādījumiem balstītajā procesā iekļaujot organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokli.

Komiteja pēc Komisijas pieprasījuma sniedz ieguldījumu Komisijas ex post novērtējumos. Balstoties uz nākamajos divos gados plānotajiem novērtējumiem, Komisija aicina Komiteju izvēlēties tos dosjē, kuros tā saskaņā ar Komitejas Reglamentu vēlas sniegt savu ieguldījumu atzinuma vai ietekmes novērtējuma formā.

Komiteju varētu iesaistīt arī sagatavošanas darbā, kad notiek apspriešanās ietekmes novērtējumu un izvērtējumu izstrādes ietvaros. Šajā sakarā Komiteja var atbalstīt Komisiju tās apspriežu procesā jomās, kas ir īpaši svarīgas pilsoniskajai sabiedrībai. Turklāt Komiteja var informēt savu locekļu pārstāvētās aprindas par sabiedriskajām apspriedēm, kuras tā uzskata par tām piemērotākajām, un tādējādi palielināt informētību.

Komiteja un Komisija turpinās sadarbību REFIT programmas ietvaros. Tā ietilpst labāka regulējuma programmā un platformā “Gatavi nākotnei”.

Komisija un Komiteja sadarbojas stratēģiskās prognozēšanas jomā administratīvā līmenī Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas (ESPAS) ietvaros. Komiteja var sniegt ieguldījumu arī dažās Komisijas prognozēšanas darbībās, paužot pilsoniskās sabiedrības viedokli, kā arī daloties ar savu locekļu un tīklu speciālajām zināšanām. Komisija, apmainoties ar informāciju un pieredzi, piemēram, par esošajiem procesiem vai instrumentiem, atbalstīs Komitejas prognozēšanas spēju stiprināšanu.

III. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un organizēta pilsoniskā sabiedrība

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un tīkli

16.

Komitejai ir īpašs uzdevums īstenot līdzdalības demokrātiju, un, pamatojoties uz LES, Komitejai ir piešķirtas papildu pilnvaras, lai tā varētu pildīt savu privileģētās starpnieces lomu organizētas pilsoniskās sabiedrības un Savienības iestāžu dialogā.

Saskaņā ar LES 11. pantu Komisija un Komiteja sadarbojas, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju turpmāku līdzdalību un dialogu ar tām gan valstu, gan Eiropas līmenī un lai veicinātu minēto organizāciju ciešāku iesaistīšanu politikas veidošanā un Savienības tiesību aktu izstrādē.

Komisija un Komiteja kopīgi veicina Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju un tīklu savstarpēju strukturētu dialogu, kā arī minēto organizāciju un ES iestāžu strukturētu dialogu, it īpaši ar Komitejas izveidotās Sadarbības grupas starpniecību.

Attiecībā uz konsultāciju politiku Komisija vajadzības gadījumā paļaujas uz Komitejas atbalstu, it īpaši, lai stiprinātu savas attiecības ar organizētu pilsonisko sabiedrību gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Šajā sakarā Komiteja atbalsta Komisiju, organizējot kopīgas uzklausīšanas, seminārus un konferences ar ieinteresētajām personām par konkrētiem politikas jautājumiem, kas skar kopīgas intereses, un ja tai ir atbilstoša kompetence un speciālās zināšanas, un it sevišķi rīkojot “Pilsoniskās sabiedrības dienas” – gadskārtēju pasākumu, kurā Komisiju parasti pārstāv kāds Komisijas loceklis.

17.

Pildīdama savas konsultatīvās funkcijas, Komiteja uzklausīšanas sanāksmju, semināru vai konferenču veidā rīko strukturētu konsultēšanos ar organizētu pilsonisko sabiedrību, lai pēc iespējas plašāk apzinātu attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļus.

Komisija ir gatava sadarboties šādu konsultāciju rīkošanā un īstenošanā iespējami atbilstošākajā veidā un atkarībā no pieejamajiem līdzekļiem, tai skaitā sniedzot loģistikas un/vai finansiālu atbalstu.

18.

Komisija atzinīgi vērtē Komitejas palīdzību Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) īstenošanā attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Ja iniciatīvas temats ir Komitejas kompetencē, tā katrā atsevišķā gadījumā apsvērs iespēju savlaicīgi pieņemt pašiniciatīvas atzinumus par derīgām Eiropas pilsoņu iniciatīvām, pirms Komisija pieņem lēmumu par šādām iniciatīvām.

Komiteja ir gatava arī turpmāk veicināt izpratni par pilsoņu iniciatīvu, piemēram, organizējot gadskārtējo EPI dienu kā dialoga, paraugprakses apmaiņas un tīklošanās pasākumu, kura laikā Komisiju parasti pārstāvēs kāds Komisijas loceklis.

Eiropas pusgads

19.

Komisija un Komiteja turpinās vairot savu pasākumu un iniciatīvu sinerģiju tajās politikas jomās, kas visvairāk attiecas uz organizētu pilsonisko sabiedrību, it īpaši saistībā ar Eiropas pusgadu, kā arī ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām, iekšējā tirgus padziļināšanu, cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību, imigrāciju, energoapgādi, nodarbinātību un prasmju politiku. Saistībā ar Eiropas pusgadu Komiteja, sniedzot savu ieguldījumu, palīdz Komisijai izstrādāt analīzi un politikas ieteikumus. Komiteja seko līdzi Eiropas pusgada prioritāšu īstenošanai, un paredzētajā kārtībā galvenajos pusgada norises posmos Komisija informē Komiteju par šo prioritāšu īstenošanu.

Katru gadu Komiteja publicē ziņojumu, kur ciešā sadarbībā ar valstu ekonomikas un sociālo lietu padomju un tām līdzīgu organizāciju tīklu ir novērtēta pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana valstu reformu programmu izstrādē. Minēto ziņojumu apspriež plenārsesijā pirms Eiropadomes pavasara sanāksmes.

Komiteja uzaicina atbildīgo Komisijas locekli piedalīties minētajās debatēs un iepazīstināt ar gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu.

Valstu ekonomikas un sociālo lietu padomju tīkls

20.

Komisija un Komiteja cenšas veicināt iedzīvotāju līdzdalību Savienības politikā. Tāpēc Komisija atzinīgi vērtē Komitejas nodomu turpināt iesākto, lai iesaistītu valstu ekonomikas un sociālo lietu padomju un tām līdzīgu organizāciju tīklu.

Ārējā dimensija un sadarbība ar pilsonisko sabiedrību ārpus Savienības

21.

Komiteja vēlas atbalstīt Savienības darbības ārējo dimensiju, uzturot dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām tajās valstīs un reģionos, ar kuriem Eiropas Savienībai ir strukturētas attiecības. Šajā nolūkā Komisija atbalsta Komitejas iniciatīvas, kas stiprina organizētas pilsoniskās sabiedrības lomu ārpus ES un veicina ar šo procesu saistītā dialoga un konsultāciju kultūru un struktūras.

Komiteja un Komisija sadarbojas, lai sekmētu tādu pilsoniskās sabiedrības mehānismu izveidi, kas ļauj uzraudzīt ES un trešo valstu tirdzniecības nolīgumu attiecīgo daļu īstenošanu, un nodrošinātu šādu mehānismu pārvaldību un darbību. Komiteja ar Komisijas atbalstu koordinē ES un trešo valstu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju kopīgās sanāksmes saistībā ar tirdzniecības nolīgumu īstenošanu.

IV. Partnerība informācijas sniegšanā par Eiropu

22.

Gan Komisijai, gan Komitejai ir ļoti svarīgi pastiprināt savstarpējo sinerģiju komunikācijas jomā, lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Komunicēšana par Eiropu ar iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir visu ES iestāžu un struktūrvienību kopīgā kompetencē. Efektīva informēšana un komunikācija, ko nodrošina Eiropas Savienība, pirmām kārtām būtu uzskatāma par publisko dienestu uzdevumu, lai sniegtu iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām iespēju pilnībā iesaistīties debatēs par Eiropu un demokrātiskā Savienības lēmumu un politikas veidošanas procesā.

23.

Komisija un Komiteja ir vienisprātis par to, ka Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju vispārējās interesēs ir stiprināt savstarpējās attiecības informācijas un komunikācijas jomā un šajā nolūkā cieši sadarboties.

Tā kā komunikācija par Eiropas Savienību ir ES iestāžu un struktūru kopīga atbildība, Komisija un Komiteja turpinās regulāru informācijas apmaiņu savā starpā un ar ES iestādēm, tostarp augstākās vadības līmenī, lai apspriestu informācijas un komunikācijas jautājumus.

24.

Komisija un Komiteja ir vienisprātis par to, ka komunikācija ir jāintegrē lēmumu pieņemšanas procesā. Komisija atzīst, ka, ņemot vērā Komitejas sastāvu un tai ar Līgumiem piešķirtās pilnvaras, Komitejai ir izšķiroša loma, veidojot patiesu Eiropas publisko telpu dialogam un diskusijām par tiem jautājumiem, kas iedzīvotājus skar visvairāk un kas noteiks Eiropas projekta nākotni. Komitejas locekļi darbojas kā Komitejas vēstnieki, kas valstu un ES līmenī informē par Komitejas lomu un darba rezultātiem. Ciešāka iestāžu sadarbība ļaus Eiropas iestādēm un struktūrām izmantot Komitejas speciālās zināšanas.

25.

Komisija un Komiteja sadarbosies, lai, izmantojot pieejamos komunikācijas forumus un instrumentus, medijos atspoguļotu kopīgos pasākumus. Publiskajos komunikācijas un informēšanas pasākumos Komisija un Komiteja atspoguļo savas attiecīgās funkcijas. Komisija un Komiteja izpētīs sadarbības iespējas mediju uzraudzības jomā, tostarp iespēju Komitejai dot piekļuvi noteiktiem pakalpojumiem Komisijas preses telpā.

26.

Komisija un Komiteja aktualizēs oficiālo kontaktpersonu sarakstus centrālo dienestu līmenī un dalībvalstīs un, ievērojot datu aizsardzības noteikumus, savstarpēji apmainīsies ar tiem.

Komisijas pārstāvniecības, kas atrodas dalībvalstīs, un Komitejas kontaktpersona katrā no dalībvalstīm apmainīsies ar informāciju par komunikācijas plāniem un apvienos centienus, lai vajadzības gadījumā piedalītos attiecīgajos pasākumos. Komisijas pārstāvniecību telpas pēc abu pušu vienošanās vajadzības gadījumā un loģistikas iespēju robežās būs pieejamas Komitejas ierosmju realizēšanai. Iespējams, ka attiecīgā gadījumā būs jākonsultējas arī ar Eiropas Parlamenta Informācijas birojiem.

Ciešāka sadarbība ar Komisijas pārstāvniecībām var ietvert atbalstu Komitejas vietējo pasākumu organizēšanai (piemēram, uzaicinot žurnālistus uz Komitejas preses pasākumiem, iespējams, pārstāvniecību telpās), informācijas apmaiņu un iespējamus kontaktus ar medijiem, ja to ļauj resursi un ievērojot datu aizsardzības noteikumus.

Sanāksmes ar pārstāvniecību vadītājiem Komiteja var rīkot vai nu klātienē, hibrīdformātā vai tiešsaistē, ja ir panākta kopīga vienošanās par šādu pasākumu konkrētajām vajadzībām un mērķiem.

27.

Komiteja kopā ar locekļiem, partnerorganizācijām un valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm un tām līdzīgām organizācijām veido nozīmīgu informācijas un komunikācijas tīklu. Komisija pēc iespējas piedalīsies sanāksmēs, ko Komiteja organizēs ar locekļiem, organizācijām, kurām locekļi ir piederīgi, valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm un tām līdzīgām organizācijām.

V. Protokola īstenošana

28.

Šā Protokola īstenošanu katru gadu uzraudzīs Komitejas priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kas atbild par attiecībām ar Komiteju. Šajā sakarā pamatu veidos novērtējums, ko Komisijas un Komitejas ģenerālsekretāru uzraudzībā būs izstrādājuši attiecīgie Komisijas un Komitejas dienesti.

Briselē, 2022. gada 27. oktobrī

Eiropas Komisijas vārdā

Maroš ŠEFČOVIČ

Priekšsēdētājas vietnieks

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas vārdā

Christa SCHWENG

Priekšsēdētāja