<TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata septīto daļu, kas attiecas uz pamatnostādņu 38.–40. punktu par to, ka noteiktie kompensācijas pasākumi nav samērīgi ar attiecīgo pabalstu radīto konkurences traucējumu</HT></P></TI>44Attiecībā uz kompensācijas pasākumu noteikšanu pārstrukturēšanas pabalsta piešķiršanas ietvaros ir jānorāda, ka pamatnostādņu 38.–40. punktā ir minēta izvairīšanās no pārmērīgiem konkurences traucējumiem. Saskaņā ar šīm tiesību normām – un kā to savos rakstos arī atgādina Komisija –, pirmām kārtām, kompensācijas pasākumi ir jānosaka, lai ierobežotu pārstrukturēšanas atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību (pamatnostādņu 38. punkts). Otrām kārtām, šiem pasākumiem ir jābūt piemērotiem tādā ziņā, ka tie neietekmē tirgus struktūru (pamatnostādņu 39. punkts). Trešām kārtām, tiem jābūt samērīgiem ar attiecīgā atbalsta radīto traucējumu sekām. Šai sakarā, pirmkārt, tiem ir jāattiecas uz vienu vai vairākiem tirgiem, kuros uzņēmumam saglabājas būtiska pozīcija pēc pārstrukturēšanas. Otrkārt, ja šos pasākumus var ieviest pirms vai pēc atbalsta piešķiršanas, tad tiem visādā ziņā jābūt neatņemamai pārstrukturēšanas plāna sastāvdaļai. Treškārt, tie nevar izpausties kā vienkārša zaudējumus radošu darbību daļēja norakstīšana vai slēgšana, jo citādi tie nenovestu pie attiecīgā uzņēmuma jaudas vai klātbūtnes tirgū samazināšanas (pamatnostādņu 40. punkts).45Prasītājas norāda, ka saskaņā ar pamatnostādņu 38. un 40. punktu kompensācijas pasākumiem būtībā ir, no vienas puses, jābūt samērīgiem ar pārstrukturēšanas atbalsta radīto traucējumu sekām un, no otras puses, tiem ir jāattiecas uz vienu vai vairākiem tirgiem, kuros uzņēmumam būs būtiska pozīcija pēc pārstrukturēšanas. Tās šai sakarā min trīs galvenos iebildumus. Izvirzīdamas pirmo iebildumu, tās norāda, ka Komisijas noteiktie kompensācijas pasākumi ir nepietiekami, ņemot vērā būtisko pozīciju, kāda tirgū ir FagorBrandt. Ar otro iebildumu tiek apgalvots, ka Brandt Components atsavināšana nav atbilstošs kompensācijas pasākums. Trešajā iebildumā tās norāda, ka saldēšanas, kulinārās apstrādes iekārtu un trauku mazgāšanas mašīnu ražošanas ar preču zīmi Vedette pārtraukšana uz pieciem gadiem neesot samērīgs kompensācijas pasākums, ņemot vērā ar attiecīgo atbalstu radīto traucējumu sekas.46Komisija iebilst ikvienam no šiem trim iebildumiem.47Šai gadījumā ir jākonstatē, ka, apstrīdētā lēmuma 80. un 81. apsvērumā norādījusi, ka pasākumi, kas izpaudušies kā divu FagorBrandt rūpnīcu slēgšana, neesot kompensācijas pasākumi, jo runa esot par divām zaudējumus nesošām slēgšanām, Komisija apstrīdētā lēmuma 82. un 83. apsvērumā attiecībā uz Brandt Components atsavināšanu norādīja šādi:(82)Pretēji tam, 2004. gada martā uzņēmums pārdeva savu meitas uzņēmumu Brandt Components (Nevēras rūpnīca) Austrijas grupai ATB par [2–5] miljoniem [euro]. Šī pārdošana nav ne darbības norakstīšana [..], ne arī darbības pārtraukšana. Tātad šis pasākums nav izslēgts ar nosacījumu, kas minēts iepriekš pārstrukturēšanas pamatnostādņu 40. punktā. 2004. gada martā pārdotās darbības [..] apgrozījums 2003. gadā bija [25–45] miljoni [euro], kas ir līdzvērtīgs [2–5] % uzņēmuma apgrozījuma 2003. gadā, un tajā strādāja [250–500] darba ņēmēju, kas ir [5–10] % no uzņēmuma darbiniekiem. Uzņēmums bija iesaistīts mazgāšanas mašīnu elektromotoru projektēšanā, attīstībā, ražošanā un tirdzniecībā. Tādējādi minētā pārdošana samazināja uzņēmuma pārstāvību veļas mazgāšanas mašīnu daļu tirgū.(83)Pieņemot, ka šis pasākums ir kompensācijas pasākums, Komisija uzskata, ka tas viens pats nevar kompensēt [attiecīgā] atbalsta negatīvās sekas. Komisija jo īpaši norāda, ka šis pasākums nemazina uzņēmuma FagorBrandt pārstāvību lielās sadzīves elektrotehnikas tirgū [..], kas ir galvenais tirgus, kurā FagorBrandt turpinās darboties.
48Apstrīdētā lēmuma 32. zemsvītras piezīmes, uz kuru ir atsauce minētā lēmuma 83. apsvērumā, redakcija ir šāda:Francijas iestādes norāda, ka Brandt Components darbība ļāva uzņēmumam gūt labumu no integrācijas, kas saistīta ar augstas klases veļas mazgāšanas mašīnu ražošanu, kur grupai FagorBrandt vēsturiski ir stabila pozīcija. Saskaņā ar Francijas iestāžu informāciju šāda veida integrācija īpaši tiek vērsta uz inovatīviem ražojumiem vai tādiem, kur ir nepieciešamas īpašas prasmes, un to veic nozares spēcīgākie uzņēmumi (piemēram, BSH vai Miele). Tomēr Komisija norāda, ka bez iepriekš minētajiem apgalvojumiem Francijas iestādes nav sniegušas informāciju, kas tai ļautu nešaubīgi konstatēt (un vēl mazāk izteikt šo ietekmi skaitļos), ka Brandt Components pārdošana samazinās FagorBrandt iespējas attīstīt konkurētspējīgas veļas mazgāšanas mašīnas un tādējādi samazinās FagorBrandt tirgus daļu veļas mazgāšanas mašīnu tirgū. Līdz ar to Komisija nevar secināt, ka Brandt Components pārdošanai ir reāla ietekme uz lielās sadzīves elektrotehnikas tirgu.
49Pirmkārt, no apstrīdētā lēmuma 82. un 83. apsvēruma, kā arī minētā lēmuma 32. zemsvītras piezīmes izriet, ka Komisija uzskatīja, ka Brandt Components atsavināšana varēja būt kvalificēta kā kompensācijas pasākums, jo runa neesot ne par vienkāršu norakstīšanu, ne arī par uzņēmējdarbības izbeigšanu, un ka atsavināšana esot novedusi pie uzņēmuma esamības samazināšanās veļas mazgājamo mašīnu detaļu tirgū. Otrkārt, un tai pašā laikā Komisija uzskatīja, ka šis kompensācijas pasākums nemazina FagorBrandt klātesamību galvenajā tirgū, kurā šis uzņēmums darbojās, proti, lielās elektrotehnikas jomā, tādējādi, ka ar minēto pasākumu vien nepietiek, lai ierobežotu no attiecīgā atbalsta piešķiršanas izrietošo konkurences traucējumu.50Iepriekš 47.–49. punktā izklāstīto secinājumu kontekstā Vispārējā tiesa uzskata par piemērotu izvērtēt vispirms prasītāju otro iebildumu, saskaņā ar kuru Komisija nepamatoti uzskatīja, ka Brandt Components atsavināšana esot atbilstošs kompensācijas pasākums.51Pirmkārt, ir skaidrs, ka Brandt Components atsavināšana norisinājās 2004. gada martā un ka Francijas Republika paziņoja Komisijai par attiecīgo atbalstu 2007. gada 6. augustā, proti, gandrīz trīsarpus gadus pēc minētās atsavināšanas norises. Šai sakarā var norādīt – kā to dara Komisija – pat ja Francijas Republika uzskatīja, ka Brandt Components atsavināšana ir neatņemama pārstrukturēšanas plāna, par kuru tā bija paziņojusi Komisijai, sastāvdaļa, šis pasākums – tā kā tas tika noteikts 2004. gada martā – kā to apgalvo prasītājas, nav un nevarēja būt mērķis tam, lai mazinātu konkurences traucējumus, kas tiktu radīti ar Francijas Republikas iecerēto atbalstu saskaņā ar 2007. gada 6. augusta paziņojumu.52Šai sakarā kā nepamatots ir jānoraida Komisijas, ko atbalsta FagorBrandt, arguments, saskaņā ar kuru no iepriekš 37. punktā minētā sprieduma lietā Corsica Ferries France/Komisija (225. punkts) izriet, ka kompensācijas pasākumu var noteikt pirms pārstrukturēšanas plāna uzsākšanas. Faktiski – kā to pamatoti norāda prasītājas –, ja Vispārējā tiesa minētajā spriedumā uzskatīja, ka kompensācijas pasākumu var noteikt pirms pārstrukturēšanas plāna uzsākšanas, tā ņēma vērā īpašos apstākļus, kuros attiecīgais pasākums tika noteikts gandrīz vienu mēnesi pirms minētā pārstrukturēšanas plāna pieņemšanas un tika īstenots gandrīz vienu mēnesi pēc tam, kad šis plāns tika paziņots Komisijai. Apstākļi lietā, kas bija pamats šī sprieduma taisīšanai, tātad nav salīdzināmi ar šīs lietas apstākļiem, kādos Brandt Components ir notikusi atsavināšana, kas bija gandrīz trīsarpus gadus agrāk nekā brīdis, kad Komisijai tikai tika paziņots FagorBrandt pārstrukturēšanas atbalsts, kā arī pārstrukturēšanas plāns.53Otrkārt, ja nav apstrīdēts – kā to apstrīdētā lēmuma 82. apsvērumā norādīja Komisija –, ka Brandt Components atsavināšanas rezultātā samazinājās FagorBrandt klātesamība veļas mazgājamo mašīnu detaļu tirgū, ir savukārt jānorāda, ka neviens lietas dalībnieks administratīvā procesa vai tiesvedības Vispārējā tiesā laikā nav norādījis vai pierādījis, ka minētās atsavināšanas dēļ ir samazinājušās – kaut vai minimāli – no attiecīgā atbalsta izrietošās nelabvēlīgā ietekme uz konkurenci, kas pastāv galvenajā tirgū, kurā darbojās FagorBrandt. Tieši otrādi – kā tas skaidri izriet no apstrīdētā lēmuma 83. apsvēruma un 32. zemsvītras piezīmes (skat. iepriekš 47. un 48. punktu), Komisija izslēdza to, ka Brandt Components atsavināšanai bija reāla ietekme uz veļas mazgājamo mašīnu, kas ir daļa no lielās sadzīve elektrotehnikas, tirgu, galveno tirgu, kurā saskaņā ar Komisijas teikto darbojās FagorBrandt.54Treškārt, pretēji Komisijas uzskatam apstrīdētā lēmuma 82. apsvērumā tas, ka Brandt Components atsavināšana nebija vienkārša norakstīšana, ne arī uzņēmējdarbības izbeigšana, nenozīmē, ka runa noteikti ir par kompensācijas pasākumu ar mērķi ierobežot negatīvo ietekmi uz konkurenci, kas radusies, piešķirot attiecīgo atbalstu. Faktiski, tā kā – kā tas jau konstatēts iepriekš 52. un 53. punktā – ne minētā pasākuma mērķis, ne arī sekas nebija ierobežot attiecīgā atbalsta piešķiršanas negatīvo ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci, to pamatoti nevar kvalificēt kā kompensācijas pasākumu.55Iepriekš 51.–54. punktā izklāstīto apsvērumu kontekstā ir jāatzīst, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apstrīdētā lēmuma 83. apsvērumā uzskatīdama, ka Brandt Components atsavināšana bija kompensācijas pasākums pamatnostādņu 38.–40. punkta izpratnē. Tādējādi ir jāvērtē šādas kļūdas ietekme uz to, cik pamatota ir Komisijas analīze, saskaņā ar kuru šai gadījumā noteiktie kompensācijas pasākumi ļāva mazināt no attiecīgā atbalsta piešķiršanas izrietošo negatīvo ietekmi uz konkurenci.56Vispirms jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 94. punktā Komisija norādīja:Kompensācijas pasākumi ir preču zīmes Vedette [..] atsevišķu ražojumu (kulinārās apstrādes aprīkojuma, aukstuma iekārtu, trauku mazgāšanas mašīnu) tirdzniecības pārtraukšana uz pieciem gadiem [..] un Brandt Components pārdošana. Tas attiecas uz faktiskas (t.i., būtiskas), bet ierobežotas [Fargo Brandt] tirgus daļas samazināšanu. Tādējādi, kā tas tika analizēts iepriekš, šis samazinājums ir proporcionāls konkurences un tirdzniecības traucējumu apjomam.
57Šai sakarā Komisija savā analīzē apstrīdētā lēmuma 95. punktā secina, norādīdama:Līdz ar to Komisija uzskata, ka [kompensācijas] pasākumi ļauj izvairīties no pārmērīgiem konkurences traucējumiem pārstrukturēšanas pamatnostādņu 38. līdz 40. punkta izpratnē. [..]
58Visa iepriekš minētā kontekstā ir jāatzīst – kā tas tika norādīts iepriekš 53. punktā – ciktāl Brandt Components atsavināšanai nebija nekādas reālas ietekmes uz galveno tirgu, kurā darbojās FagorBrandt, Komisijas secinājums, atbilstoši kuram būtībā šī kompensācijas pasākuma kombinēšana ar pasākumu, kas izpaudās kā noteiktu šo produktu tirdzniecības izbeigšana uz pieciem gadiem ar preču zīmi Vedette, samērīgi esot ļāvusi ierobežot negatīvo ietekmi uz konkurenci, ko radīja attiecīgā atbalsta piešķiršana, noteikti ir kļūdains. Pirmkārt, šai sakarā jānorāda, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā un turklāt arī Vispārējā tiesā nedz pauda uzskatu, nedz arī pierādīja, ka šī kompensācijas pasākuma noteikšana pati par sevi bija pietiekama, lai saskaņā ar pamatnostādņu 38.–40. punktā izvirzītajām prasībām samērīgi mazinātu no atbalsta piešķiršanas izrietošo negatīvo ietekmi uz konkurenci. Otrkārt, katrā gadījumā saskaņā ar iepriekš 42. punktā minēto judikatūru Vispārējai tiesai nav Komisijas vietā jāveic vērtējums par to, vai šis pēdējais minētais kompensācijas pasākums pats par sevi bija pietiekams, lai ierobežotu no attiecīga atbalsta piešķiršanas izrietošo negatīvo ietekmi uz konkurenci, un jāizdara secinājumi, kas Komisijai varēja būt radušies no minētā vērtējuma.59Šādos apstākļos, nepastāvot nepieciešamībai paust viedokli par pirmā pamata septītās daļas pirmo un trešo iebildumu, ir jāatzīst minētās daļas otrais iebildums, ko izvirza prasītājas, uzskatot, ka Brandt Components atsavināšana nav atbilstošs kompensācijas pasākums.60Neskatoties uz iepriekš minēto secinājumu, Vispārējā tiesa uzskata par vajadzīgu pakārtoti izvērtēt prasītāju izvirzītā pirmā pamata trešo daļu.<TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata trešo daļu par agrāk piešķirto un neatgūto atbalstu neņemšanu vērā</HT></P></TI>61Pirmā pamata trešās daļas ietvaros prasītājas izvirza divus galvenos iebildumus par Komisijas piemēroto pamatnostādņu 23. punkta pārkāpumu, atsaucoties uz iepriekš 10. punktā minēto spriedumu lietā Deggendorf. Tās uzsver, ka Komisija nav vērtējusi attiecīgā atbalsta kumulatīvo iedarbību, pirmkārt, ar 44.f atbalstu un, otrkārt, ar nesaderīgo Itālijas atbalstu, jo abi pēdējie minētie atbalsti neesot bijuši atgūti.62Komisija iebilst pret šiem diviem iebildumiem.63Vispārējā tiesa vispirms izvērtēs prasītāju iebildumu, saskaņā ar kuru Komisija neesot ņēmusi vērā attiecīgā atbalsta kumulatīvo iedarbību ar nesaderīgo Itālijas atbalstu.64Vispirms jāatgādina, ka iepriekš 10. punktā minētajā spriedumā lietā Deggendorf Tiesa pamatoti noteica, ka Komisija nav pārsniegusi tai piešķirto izvērtēšanas brīvību, kad tā, saņemot atbalsta projektu, ko dalībvalsts piedāvā piešķirt kādam uzņēmumam, pieņem lēmumu atzīt šo atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu ar atrunu, ka uzņēmumam sākotnēji ir jāatlīdzina iepriekš saņemtais prettiesiskais atbalsts sakarā ar attiecīgo atbalstu kumulācijas efektu (skat. 2009. gada 8. septembra spriedumu lietā T-303/05 AceaElectrabel/Komisija, Krājumā nav publicēts, 116. punkts un tajā minētā judikatūra).65Tālāk ir jāatgādina, ka pamatnostādņu 23. punkta, kur Komisija 14. zemsvītras piezīmē atsaucas uz iepriekš 10. punktā minēto spriedumu lietā Deggendorf, redakcija ir šāda:Ja grūtībās nonākušam uzņēmumam iepriekš sniegts nelikumīgs atbalsts, par ko Komisija ir pieņēmusi negatīvu lēmumu ar rīkojumu par atbalsta atmaksāšanu, un ja šāda atmaksāšana nav notikusi atbilstīgi 14. pantam Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [EKL 88]. panta piemērošanai, novērtējot jebkādu glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu, ko gatavojas piešķirt šim pašam uzņēmumam, ņem vērā gan vecā un jaunā atbalsta kumulatīvo iedarbību, gan arī to, ka vecais atbalsts nav atmaksāts [..].
66No vienas puses, no iepriekš 10. punktā minētā sprieduma lietā Deggendorf, kā arī no pamatnostādņu 23. punkta tātad izriet, ka pārstrukturēšanas atbalsta saderības ar kopējo tirgu vērtējuma ietvaros Komisijai principā ir jāveic šī atbalsta kumulatīvās iedarbības ar iespējamo, vēl neatgūto iepriekšējo atbalstu vērtējums. Šāds vērtējums ir pamatots ar to, ka ar iepriekšējo nesaderīgo, vēl neatgūto atbalstu piešķirtās priekšrocības vēl aizvien turpina ietekmēt konkurenci.67No otras puses, ja Komisija iecerētā atbalsta piešķiršanu pakārto iepriekšējai vienai vairāku iepriekšējo atbalstu atgūšanai, tai nav jāveic šādu atbalstu kumulatīvās ietekmes uz konkurenci vērtējums. Šāda pakārtošana ļauj izvairīties no tā, ka ar iecerēto atbalstu piešķirtā priekšrocība tiek kombinēta ar iepriekšējo atbalstu piešķirto, jo ar iepriekšējo atbalstu piešķiršanu radītā negatīvā ietekme uz konkurenci tiek likvidēta, atmaksājot tā summu un procentus. Faktiski saskaņā ar judikatūru atbalsta atgūšana ar procentiem ļauj radušos nepienācīgo priekšrocību likvidēt, nemaksājot procentus, ko ieguvējs būtu saņēmis par saderīgā atbalsta attiecīgo summu, ja tam šāda summa būtu jāaizņemas tirgū, gaidot Komisijas lēmumu, kā arī uzlabojot konkurētspējas pozīciju attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem visā atbalsta nelikumības periodā (Tiesas 2008. gada 12. februāra spriedums lietā C-199/06 CELF un ministre de la Culture et de la Communication, Krājums, I-469. lpp., 51. punkts).68Šai gadījumā jānorāda, ka, apstrīdētā lēmuma 48. punktā konstatējusi, ka nav faktoru, kas liedz piemērot [sprieduma lietā] Deggendorf pieeju, proti, izskatīt [attiecīgu] saderīgu atbalstu ar nosacījumu, ka tā izmaksāšana tiek atlikta līdz 44.f atbalsta atgūšanai, Komisija minētā lēmuma 50. apsvērumā norādīja:[..] Pamatnostādņu 23. punktā Komisijai ir noteikts pienākums, vērtējot jebkādu pārstrukturēšanas atbalstu, ņemt vērā gan vecā un jaunā atbalsta kumulatīvo iedarbību, gan arī to, ka vecais atbalsts nav atmaksāts. Kā ir norādīts pārstrukturēšanas pamatnostādņu [14.] zemsvītras piezīmē, šis noteikums pamatojas uz [spriedumu lietā Deggendorf]. Minētajā gadījumā Francija apņēmās atgūt 44.f atbalstu, pirms sākt jauna atbalsta izmaksāšanu. Šajā lēmumā Komisija uzskatīja, ka saskaņā ar [spriedumu] lietā Deggendorf ir jāmaina šīs saistības, nosakot paziņoto atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu. Šādā veidā Komisija nodrošinās, ka netiek summēts vecais un jaunais atbalsts un iepriekš piešķirtais atbalsts tiek atmaksāts. Līdz ar to jaunā atbalsta novērtējuma pārējā daļā vairs nebūs jāņem vērā ne atbalstu kumulatīvā iedarbība, ne tas, ka nav veikta atmaksa.
69Šai sakarā attiecībā uz nesaderīgo Itālijas atbalstu it īpaši, pirmkārt, ir jānorāda, ka ir skaidrs – kā tas būtībā izriet no apstrīdētā lēmuma 61. apsvēruma – FagorBarandt Itālijas meitas uzņēmums apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā vēl aizvien bija parādā daļu no minētā atbalsta mazāk par vienu miljonu euro apmērā.70Otrkārt, jāatzīst – kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 50. apsvēruma un izklāstīts iepriekš 68. punktā –, no vienas puses, ka atšķirībā no 44.f atbalsta Komisija apstrīdētajā lēmumā nepakārtoja attiecīgā atbalsta piešķiršanu iepriekšējai nesaderīgā Itālijas atbalsta atmaksai. No otras puses, no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisija nav ņēmusi vērā minētās priekšrocības kumulatīvo iedarbību ar to, kas izriet no attiecīgā atbalsta piešķiršanas. Faktiski apstrīdētā lēmuma punkta 6.6. Izvairīšanās no pārmērīgiem konkurences traucējumiem ietvaros un it īpaši minētā lēmuma 76. apsvērumā Komisija veica tikai tādu faktu vērtējumu, kuri veicina konkurences izkropļojumu negatīvo seku ierobežošanu, ko izraisījusi attiecīgā pabalsta piešķiršana. Tāpat jānorāda, ka kompensācijas pasākumi, no kuriem Komisija padarīja atkarīgu attiecīgā pabalsta saderīgumu ar kopējo tirgu – kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 94. apsvēruma –, ir saistīti ar konkurences traucējumiem, kas radīti vien ar šī atbalsta piešķiršanu, neņemot vērā šī pēdējā minētā kumulatīvo iedarbību ar nesaderīgo Itālijas atbalstu.71Tā kā Komisija attiecīgā atbalsta piešķiršanu nepakārtoja nesaderīgā Itālijas atbalsta atgūšanai, tai tātad noteikti bija jāizvērtē šo divu atbalstu kumulatīvā iedarbība; šajā gadījumā tā to nedarīja. Tā tas ir arī tad, ja būtu jāpieņem – kā Komisija to būtībā norādīja lēmuma par procedūras aizsākšanu 31. apsvērumā un kopā ar Francijas Republiku un FagorBrandt apgalvoja tiesas sēdē –, ka tā saskaņā ar iepriekš 10. punktā minēto spriedumu lietā Deggendorf nevarēja Francijas Republikas attiecīgā atbalsta piešķiršanu pakārtot iepriekšējai Itālijas Republikas piešķirtā nesaderīgā Itālijas atbalsta atgūšanai.72Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāatzīst, ka Komisija šai gadījumā veiktā konkurences traucējuma vērtējuma ietvaros ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.73Šo secinājumu nekādi neietekmē ne Komisijas, ne arī FagorBrandt un Francijas Republikas izvirzītie argumenti šai sakarā.74Pirmkārt, Komisijas arguments, ko tā izvirzījusi savos procesuālajos rakstos un atbildē uz Vispārējās tiesas jautājumiem tiesas sēdes laikā, saskaņā ar kuru tā vērtēja attiecīgās summas atmaksas ietekmi uz pārstrukturēšanas dzīvotspēju, ir jānoraida kā neefektīvs. Tam, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 61. apsvērumā konstatēja, ka Francijas iestāžu skatījumā minētā atbalsta atmaksai nevajadzētu ietekmēt grupas finansiālo stāvokli, nav nekāda sakara un tas neietekmē vērtējumu, kuru Komisijai vajadzēja veikt saistībā ar aplūkojamo atbalstu kumulatīvo ietekmi uz konkurenci, kā arī uz kompensācijas pasākumiem, kurus tādēļ vajadzēja noteikt.75Otrkārt, Komisijas procesuālajos rakstos izvirzītais arguments par to, ka [nesaderīgā Itālijas pabalsta] faktiskā ekonomiskā ietekme bija minimāla, katrā ziņā nevar pamatot to, ka netika ņemta vērā attiecīgā atbalsta kumulatīvā ietekme ar nesaderīgo Itālijas atbalstu.76Faktiski, ja – kā tas izriet no iepriekš 37. punktā minētās judikatūras – Komisijai ir plaša rīcības brīvība, vērtējot pārstrukturēšanas atbalsta saderību ar kopējo tirgu, tad fakts, ka iepriekšējā atbalsta atmaksājamā summa salīdzinājuma ar iecerēto atbalstu ir salīdzinoši niecīga, saskaņā ar iepriekš 10. punktā minēto spriedumu lietā Deggendorf to neatbrīvo no pienākuma veikt divu atbalstu kumulatīvās ietekmes uz konkurenci analīzi. Šai sakarā jāatgādina, ka Vispārējai tiesai saskaņā ar iepriekš 42. punktā minēto judikatūru šāds vērtējums nav jāveic un nav jāizdara pieņēmumi par secinājumiem, ko Komisija no šī vērtējuma būtu radusi.77Tādējādi ir jāatbalsta pirmā pamata trešās daļas otrais iebildums, nepastāvot vajadzībai izskatīt minētās daļas pirmo iebildumu.78Tādējādi apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, nelemjot nedz par citām sešām pirmā pamata daļām, nedz par otro pamatu, it īpaši par šī pēdējā minētā pamata pirmo daļu par pamatojuma neesamību apstrīdētajā lēmumā saistībā ar strukturālo jaudas pārpalikumu tirgū (skat. iepriekš 33. punktu).