EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 21.9.2026
COM(2026) 498 final
2026/0289(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko vienkāršošanas nolūkā un lai transponētu PTO Nolīgumu par subsīdijām zivsaimniecībā, groza Regulu (ES) 2021/1139
{SWD(2026) 282 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Regulas (ES) 2021/1139 (“EJZAF regula”) izveidotais Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF) iedala ES budžeta resursus, ar kuriem atbalsta kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), Savienības jūrlietu politiku un starptautiskās saistības, ko Savienība uzņēmusies okeāna pārvaldības jomā. KZP tiesiskais regulējums aptver jūras bioloģisko resursu saglabāšanu (tā ir ekskluzīvā ES kompetencē) un apvienojumā ar EJZAF sniegto strukturālo atbalstu ir pierādījis savu efektivitāti veselīgu zivju krājumu uzturēšanā vai atjaunošanā un akvakultūras ilgtspējīguma veicināšanā. Zvejniecības un akvakultūras sektors kā svarīgs ES pārtikas ražošanas elements prasa uzticamu finansējumu, kas tam vajadzīgs, lai pārvarētu nelabvēlīgu ārējo ietekmi, spētu darboties svārstīgos vides apstākļos un varētu inovēt, plānot stratēģiski un pielāgoties. Tādā veidā EJZAF kalpo par pamatu zvejniecības un akvakultūras ilgtspējai, jūras bioloģisko resursu saglabāšanai, nodrošinātībai ar pārtiku, zilajai ekonomikai un jūras un okeāna veselīgumu, drošumu un drošību veicinošai pārvaldībai. Dalībvalstis izstrādā savām vajadzībām pielāgotas nacionālās EJZAF programmas, kuras pamatojas uz EJZAF regulā noteiktajām prioritātēm un mērķiem.
Pašreizējo tiesisko regulējumu, neraugoties uz tā stratēģisko nozīmi, ir sarežģīti īstenot. EJZAF vidusposma izvērtējums un regulāras atsauksmes no dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un konsultatīvajām padomēm rāda, ka finansēšanas iespējas tiek uzskatītas par ierobežotām un nepietiekami elastīgām. Juridiskā nenoteiktība un sarežģītība ir atzītas par galvenajiem enerģētiskās pārkārtošanas, mazapjoma zvejas un paaudžu nomaiņas atbalstīšanas kavēkļiem. Turklāt, kaut arī EJZAF finansē galvenokārt KZP īstenošanu, daži tā noteikumi pārsniedz KZP regulā prasīto un kopš EJZAF regulas pieņemšanas tos skārušas būtiskas ārēju faktoru diktētas izmaiņas, piemēram, aizvien steidzamākā nepieciešamība atbalstīt sektora enerģētisko pārkārtošanu. Tāpēc izvērtējums iesaka mērķētus pasākumus, ar kuriem tiktu saīsināti īstenošanas grafiki un samazināta administratīva kavēšanās.
Šā priekšlikuma mērķis ir EJZAF regulu grozīt, lai to padarītu piekļūstamāku un dalībvalstīm un labuma guvējiem vieglāk īstenojamu. Grozīšana ietver arī izmaiņas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka ES tiesību aktos tiek pilnībā ieviests Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgums par subsīdijām zivsaimniecībā, ko PTO divpadsmitā ministru konference pieņēma 2022. gada 17. jūnijā, ES ratificēja 2023. gada 7. jūnijā un kas stājās spēkā 2025. gada 15. septembrī. Nosakot attiecīgus jaunus pienākumus, nolīgums aizliedz kaitējošas zivsaimniecības subsīdijas un ir par specifiskām zvejas darbībām un apgabaliem, proti, par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, pārzvejotu krājumu apzvejošanu un neregulētu zvejošanu atklātā jūrā.
•Saskanība ar spēkā esošajiem konkrētās rīcībpolitikas noteikumiem
Priekšlikums ietver vienīgi mērķētus grozījumus Regulā (ES) 2021/1139 un ir saskanīgs ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar Regulu (ES) 2021/1060 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz Savienības fondiem, kurus īsteno dalītā pārvaldībā.
•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām
Šis priekšlikums un tā mērķi ir saskanīgi ar citām Savienības rīcībpolitikām, jo īpaši ar vides, klimata, kohēzijas, lauksaimniecības, sociālo, tirgus un tirdzniecības politiku.
Priekšlikums ir saskanīgs arī ar iniciatīvām, kas izklāstītas Eiropas Okeāna paktā, kurā izmantota integrēta pieeja finansējumam un ar okeānu saistītajām rīcībpolitikām, kas tiek īstenotas tik daudzveidīgās jomās kā jūras bioloģisko resursu saglabāšana (viena no piecām ES ekskluzīvajām kompetencēm), jūras biodaudzveidības atjaunošana, zvejniecības un ilgtspējīgas akvakultūras pārvaldība un ar to saistītā inovācija, KZP īstenošana, zināšanas par okeānu, jūras drošība, nodrošinātība ar pārtiku un konkurētspējīgas un ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstīšana un izvēršana. Turklāt priekšlikums palīdz virzīties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi (“saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus”), ko ES ir apņēmusies sasniegt.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību 42. pants, 43. panta 2. punkts, 91. panta 1. punkts, 100. panta 2. punkts, 173. panta 3. punkts, 175. pants, 188. pants, 192. panta 1. punkts, 194. panta 2. punkts, 195. panta 2. punkts un 349. pants.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Ierosinātie noteikumi tiks īstenoti dalītā pārvaldībā, ko veiks saskaņā ar Finanšu regulu.
•Proporcionalitāte
Ierosinātie noteikumi atbilst proporcionalitātes principam, jo tie ir pienācīgi un vajadzīgi un iecerēto politikas mērķu sasniegšanai nav pieejami citi, mazāk ierobežojoši pasākumi.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Ierosinātais instruments ir Eiropas Parlamenta un Padomes regula.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Retrospektīvajā (ex post) EJZF regulas izvērtējumā par 2014.–2020. gada periodu un EJZAF regulas vidusposma izvērtējumā par 2021.–2027. gada periodu iegūtie provizoriskie rezultāti rāda, ka iepriekšējie līdzīgi mērķētie ES fondi, it īpaši uzlabojot zivsaimniecības kontroli un noteikumu izpildes panākšanu un atbalstot datu vākšanu, ir labvēlīgi ietekmējuši zvejniecības un akvakultūras sektoru un veicinājuši KZP īstenošanu, t. sk. jūras bioloģisko resursu saglabāšanu. Arī to pienesums jūrlietu politikā, starptautiskajā okeāna pārvaldībā un piekrastes kopienu attīstīšanā un ilgtspējīgā zilajā ekonomikā ir bijis pozitīvs.
EJZAF vidusposma izvērtējums liecina, ka dalībvalstu ieskatā galvenie īstenošanas gausuma cēloņi ir ierobežota spēja, institucionālās struktūras un stingri attiecināmības nosacījumi, kas izvirzīti ar floti saistītiem pasākumiem, un tas rāda, ka īstenošanas sistēmu ir jāturpina uzlabot. Kopumā izvērtējums apstiprina, ka EJZAF ir un paliek stratēģisks ES rīcībpolitisko prioritāšu un valstu vajadzību instruments, kas dod dalībvalstīm iespēju finansējumu plānot elastīgi, reaģējot uz mainīgo politisko kontekstu un prioritāšu izmaiņām.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Lai pamatotu mērķētos EJZAF regulas grozījumus, Komisija papildus EJZAF vidusposma izvērtēšanā savāktajām liecībām, atbalstošai izpētei un informācijas apmaiņai ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem, NVO un vispārīgi ar pilsonisko sabiedrību ir apkopojusi daudz dažādu pienesumu no dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Grozījumus sagatavot palīdzējušas arī diskusijas ekspertu grupās, valstu ekspertu ieguldījums un darbs, ko paveikusi Komisijas īpašā EJZAF uzraudzības un izvērtēšanas atbalsta vienība – Zvejniecības un akvakultūras uzraudzības, izvērtēšanas un vietējā atbalsta tīkls (FAMENET).
Eiropas Parlaments vairākās rezolūcijās ir aicinājis Komisiju izskatīt EJZAF regulu. Savā 2024. gada janvāra rezolūcijā par KZP īstenošanas stāvokli Parlaments atzina, ka EJZAF iespējas ir ierobežotas, un aicināja Komisiju un dalībvalstis atvieglot nozares profesionāļu piekļuvi EJZAF atbalstam. 2026. gada marta rezolūcijā Parlaments aicināja likvidēt nevajadzīgus EJZAF regulatīvos šķēršļus. Līdzīgā kārtā, 2025. gada decembra rezolūcijā par ES zvejas flotes dekarbonizāciju un modernizāciju Parlaments uzsvēra, ka pašreizējie noteikumi var būtiski ierobežot piekļuvi finansējumam, kas domāts kuģu atjaunošanai un energoefektivitātei. Tāpēc Parlaments, uzskatot, ka pastāvošie satvari kavē nepieciešamos drošības un energoefektivitātes uzlabojumus un apdraud ES zvejnieku konkurētspēju un darbības rentabilitāti salīdzinājumā ar trešo valstu flotēm, atkārtoti aicināja izdarīt mērķētus grozījumus gan KZP satvarā, gan EJZAF.
Konkrētāk, Eiropas Parlaments aicināja pārskatīt EJZAF regulas 17.–19. pantu, lai vienkāršotu attiecināmības kritērijus, un to pamatoja ar to, ka pastāvošie nosacījumi ir pārāk iegrožojoši, ierobežo noteikumu praktisko piemērošanu un noved pie zema apguves līmeņa. Šīs bažas atspoguļojas Zivsaimniecības komitejas (PECH) uzdevumā veiktajā, zvejas flotes enerģētiskajai pārkārtošanai veltītajā pētījumā, kurā pēc apspriešanās ar EJZAF vadošo iestādi un nozares pārstāvjiem ir konstatēts, ka ieinteresētās personas par prioritāti uzskata flotes modernizēšanu, jo tā samazinās darbības izmaksas un uzlabos darba apstākļus, bet dekarbonizāciju atzīst par papildinošu mērķi.
Papildus regulārai administratīvās informācijas apmaiņai vairāku dalībvalstu ministri ir atsūtījuši kopīgu vēstuli, kurā Komisiju aicina novērtēt, vai EJZAF regulu, arī vienkāršošanas paketes satvarā, nevarētu izskatīt, lai tā labāk atbalstītu enerģētisko pārkārtošanu un paaudžu nomaiņu. Dažas dalībvalstis, piemēram, Igaunija, Somija un Spānija, šo jautājumu aktualizējušas, rakstveidā pieprasot noturēt īpašas sanāksmes. Par šo tematu spriests arī Padomē, piemēram, Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes (AGRIFISH) 2025. gada marta, 2025. gada novembra un 2026. gada marta sanāksmēs.
Vairākas ieinteresētās personas, to vidū konsultatīvās padomes un sektorālās apvienības, ir iesniegušas mērķētu grozījumu priekšlikumus. Konsultatīvo padomju aktualizētie jautājumi ir par īstenošanas iegrožojumiem, īpaši par to, ka dalībvalstis nevar izsludināt ar konkrētu darbību saistītus uzaicinājumus potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem, termiņi ir neskaidri, bet administratīvās procedūras – sarežģītas. Sektorālās apvienības ir aicinājušas veikt strukturālus pasākumus, kas stiprinātu nozares ilgtermiņa noturību, kā arī mērķēti pielāgot un palielināt atbalstu taisnīgai enerģētiskajai pārkārtošanai. Šīs organizācijas ir, piemēram, Europêche, SEA Europe, LIFE, Francijas Nacionālā ražotāju organizāciju apvienība (ANOP), Francijas Nacionālā jūras zvejniecības un jūras akvakultūras komiteja (CNPMEM) un divas šīs komitejas reģionālās pārstāvniecības (Finistēras CDPMEM un Bretaņas CRPMEM).
Atsauksmes par iespējamu mērķētu EJZAF grozīšanu Komisija lūgusi, izmantojot arī atsauksmju iesniegšanas uzaicinājumu, uz kuru varēja atsaukties no 2026. gada 23. jūnija līdz 21. jūlijam. Kopumā tika saņemtas 69 atbildes no ieinteresētajām personām 18 dalībvalstīs. Lielākā respondentu grupa bija uzņēmumu apvienības (20 atbildes), tai sekoja NVO (17 atbildes). Spānija vien iesūtījusi 29 atbildes.
Uzņēmumu apvienības (lielākā respondentu grupa) iesūtījušas 21 no 69 saņemtajiem pienesumiem. Kopumā tās aicināja vienkāršot administratīvās procedūras, finansējuma saņemšanas tiesības attiecināt ne tikai uz MVU, bet arī uz lielākiem uzņēmumiem, mainīt noteikumus par flotes kapacitāti un ieviest elastīgākus paaudžu nomaiņas nosacījumus. Turklāt tās uzsvēra, ka nodalītā EJZAF budžeta daļa jāsaglabā, nevis jāintegrē plašākā fondā, kas nāks pēc 2027. gada.
Nevalstiskās organizācijas caurmērā atbalstīja to, ka pilnībā jātransponē PTO Nolīgums par subsīdijām zivsaimniecībā, arī stingri noteikumi, kas nepieļauj ar NNN zveju saistītu atbalstu. Vienlaikus tās atzīmēja, ka vienkāršošana nedrīkst vājināt attiecināmības noteikumus, uzraudzības prasības vai ieinteresēto personu līdzdalību. Daudzas aizstāvēja arī finansējuma novirzīšanu mazapjoma un mazietekmējošai zvejai, ekosistēmu atjaunošanai, dzīvnieku labturības aizsardzības pasākumiem un lielākai subsīdiju piešķiršanas pārredzamībai.
Publiskās iestādes kopumā atbalstīja vienkāršošanu un elastīgāku īstenošanu. Daudzas apgalvoja, ka robežvērtību izteikšana ar GT/kW ir novecojusi pieeja un tāpēc zvejas kapacitātes koncepcija būtu jāpārskata. Reģionālās iestādes un tālāko reģionu iestādes aicināja vairāk atzīt salu un reģionālās īpatnības, pieņemt elastīgākus noteikumus par paaudžu nomaiņu un flotes atjaunošanu un dažos gadījumos – izveidot īpašu krīzes mehānismu, kas varētu novērst tādus satricinājumus kā degvielas cenu pieaugums.
Uzņēmumi apgalvoja, ka finansējuma saņemšanas tiesību ierobežošana, attiecinot tās tikai uz MVU, netaisnīgi atstumj lielākus pārstrādātājus un tirdzniecības operatorus. Uzņēmumi atbalstīja arī izkraušanas deklarācijām un ziņošanai domātas digitālās infrastruktūras finansēšanu un pauda bažas par juridiskajām sekām, ko radītu pilnīga ar grunts tralēšanu saistīto subsīdiju izslēgšana.
Citi respondenti līdzīgā veidā atbalstīja to, ka pilnībā jātransponē PTO Nolīgums par subsīdijām zivsaimniecībā un ka vides jautājumiem domātais finansējums jāmērķē precīzāk. Visbeidzot, viņi aicināja vienkāršot pieteikšanās procedūras, paātrināt maksājumu izpildi un finansējuma saņemšanas tiesības attiecināt ne tikai uz MVU.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Nepiemēro.
•Ietekmes novērtējums
Nepiemēro.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Nepiemēro.
•Pamattiesības
Pamattiesību aizsardzību šis priekšlikums neietekmē.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Ierosinātie grozījumi neietver nekādas izmaiņas maksimālajos gada saistību un maksājumu apjomos, kas paredzēti saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un pārraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Piemēro Regulās (ES) 2021/1139 un (ES) 2021/1060 noteiktās īstenošanas, uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas prasības.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Neattiecas.
2026/0289 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko vienkāršošanas nolūkā un lai transponētu PTO Nolīgumu par subsīdijām zivsaimniecībā, groza Regulu (ES) 2021/1139
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu, 195. panta 2. punktu un 349. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Ņemot vērā Eiropas Savienības zivsaimniecības nozares vajadzības un pašreizējos izaicinājumus, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) atbalsta pasākumiem ir jākļūst labāk pielāgotiem un vienkāršākiem. Šajā regulā ierosināto korekciju mērķis ir EJZAF īstenošanu uzlabot un atvieglot, risinot kādu daļu no EJZAF vidusposma izvērtējumā, kā arī apspriedēs ar ieinteresētajām personām konkretizētās problemātikas, bet neatkāpjoties no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pamatprincipiem un vienlaikus nodrošinot atbilstību KZP regulai. Grozījumu mērķis ir palielināt dalībvalstīm pieejamo elastību un samazināt slogu labuma guvējiem, tādējādi ļaujot tiem labāk izmantot EJZAF iespējas, kas tiek piedāvātas atlikušajā plānošanas periodā.
(2)Budžetārie ierobežojumi, kas noteikti attiecībā uz flotes pasākumiem un zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, būtu jāpārskata, lai dalībvalstīm dotu lielāku elastību un spēju veikli reaģēt, kad tās plāno papildu finanšu piešķīrumus saskaņā ar šiem pasākumiem.
(3)Lai drošību uz jūras uzlabotu, nepalielinot zvejas kapacitāti, būtu jāparedz tiesības saņemt atbalstu par tādām navigācijas tehnoloģijām kā GPS vai radari.
(4)Eiropas nodrošinātībai ar pārtiku, ilgtspējai un piekrastes reģionu dzīvotspējai būtiski ir tas, lai zvejniecībā notiktu paaudžu nomaiņa. Tāpēc būtu jāatvieglo īpašumtiesību nodošana gados jauniem zvejniekiem un mazapjoma piekrastes zvejniecībām. Lai nodrošinātu mazapjoma zvejnieku rūpala dzīvotspēju un mazinātu viņu ekonomisko neaizsargātību, ir finansiāli pienācīgi jāstimulē darbību dažādošana.
(5)Tāpēc saskaņā ar ceturto apsvērumu dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai atbalstu gados jauniem zvejniekiem piešķirt ar augstākas intensitātes likmi, lai tādējādi atbalstītu paaudžu nomaiņu un atvieglotu gados jaunu zvejnieku ienākšanu nozarē.
(6)Lai nodrošinātu to, ka zivsaimniecības nākotne ir ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīga, un vienlaikus aizsargātu pašreizējo uzņēmējdarbības modeļu dzīvotspēju, enerģētiskās pārkārtošanas procesam jākļūst elastīgākam un vienkāršākam. Dzinēju nomaiņa vai modernizēšana, piemēram, izmantojot uz ūdeņradi, amonjaku, iekšdedzi, kurināmā elementiem vai elektroenerģiju bāzētu tehnoloģiju, elektroenerģijas un sadedzināšanas hibrīdtehnoloģiju, kurināmā elementu hibrīdtehnoloģiju vai jebkādu citu līdzvērtīgu energoefektīvu vai alternatīvās degvielas tehnoloģiju, ir viens no veidiem, kā paātrināt enerģētisko pārkārtošanu zivsaimniecības nozarē un strauji palielināt Savienības konkurētspēju. Lai atbalstītu enerģētiskās pārkārtošanas procesu un vairotu nozares pievilcīgumu, būtu jādod mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem lielāka elastība attiecībā uz dzinēju modernizēšanu vai nomaiņu. Tāpēc Regulas (ES) 2021/1139 18. panta 2. punkta c) apakšpunkta prasības būtu jāgroza, lai uzsvaru no kilovatos izteiktas dzinēja jaudas pārvirzītu uz dzinēja energoefektivitāti, kuru mēra ar ierosināto CO2 emisiju samazinājumu. Regulas (ES) 2021/1139 18. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktās dzinēja nomaiņas prasības būtu jāpielāgo, lai atceltu pašreizējās stingrās, atturošās robežvērtības un tādējādi padarītu iespējamu plašāku dekarbonizāciju visā zvejas flotē.
(7)Lai zivsaimniecības nozarē turpinātu samazināt administratīvo slogu, prasītais zvejas kuģu reģistrācijas periods būtu no 10 kalendārajiem gadiem jāsamazina līdz pieciem. Turklāt, lai pielāgotos sakarā ar dzinēja nomaiņu vai energoefektivitātes uzlabošanu vajadzīgajam apjoma pieaugumam, mazapjoma piekrastes zvejniecībās būtu jāatļauj palielināt kuģu bruto tilpību.
(8)Zuša zvejniecības ir izteikti sezonālas, jo tās ietekmē ģeogrāfiskie faktori un sarežģītais zuša dzīves cikls. Jūrā veikto zvejas darbību ilguma aprēķinā būtu vienkāršošanas nolūkā jāatspoguļo zuša zvejniecību īpatnības, un Regulas (ES) 2021/1139 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā, līdzīgi kā minētās regulas 21. pantā, būtu jāparedz atkāpe no prasības par 90 jūrā pavadāmajām dienām.
(9)Lai mīkstinātu sociālekonomisko ietekmi, kādu uz zvejniekiem atstātu ievērojams un negaidīts zvejas iespēju samazinājums, būtu jāatļauj piešķirt finansiālu atbalstu par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu.
(10)Lai it īpaši zvejniecības un akvakultūras sektorā veicinātu inovāciju, enerģētisko pārkārtošanu un virzītu energoefektivitātes iniciatīvas, kas palīdz sasniegt Savienības mērķus vides un klimata jomā, ir vajadzīgs papildu finansiālais atbalsts. Tāpēc šajos sektoros būtu jāatļauj sniegt tālāku mērķētu atbalstu izmēģinājuma un pētniecības projektiem – eksperimentālām iniciatīvām, kuru mērķis ir pārliecināties par to, vai pasākums ir piemērojamajā tiesiskajā regulējumā īstenojams. Tāpat būtu jāatļauj finansiāli atbalstīt tādu investēšanu ostās un infrastruktūrā, kas veicina zvejniecības sektora enerģētisko pārkārtošanu.
(11)Būtu jāļauj dalībvalstīm turpināt atbalstīt aizsargājamām jūras teritorijām un zvejas ierobežojumu apgabaliem veltītu valsts stratēģiju izstrādi, pilnveidošanu un kolektīvu īstenošanu un minēto teritoriju un apgabalu pārvaldību.
(12)Regula (ES) 2021/1139 jāgroza arī tādēļ, lai transponētu Protokolu, ar kuru groza Marrākešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu un kurš ietver Nolīgumu par subsīdijām zivsaimniecībā.
(13)Eiropas Savienība ir locekle Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), kura 2001. gada novembrī sāka Dohas tirdzniecības sarunu kārtu, ko dēvē par Dohas Attīstības programmu. PTO sarunās par zivsaimniecības subsīdijām mērķis bija tuvināties Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu 14.6. mērķrādītājam, kas ir par to, lai zivsaimniecībā aizliegtu noteiktu veidu subsīdijas, kuras noved pie pārāk lielas kapacitātes un pie pārzvejas, izslēgtu subsīdijas, ar kurām atbalsta nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, un atturētos no jaunu kaitējošu subsīdiju ieviešanas.
(14)2022. gada 17. jūnijā Divpadsmitā ministru konference pieņēma Protokolu, ar kuru groza Marrākešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (“protokols”) un kurš ietver Nolīgumu par subsīdijām zivsaimniecībā (“nolīgums”). Protokols stājās spēkā 2025. gada 15. septembrī, kad savus nolīguma pieņemšanas instrumentus bija deponējušas prasītās divas trešdaļas PTO locekļu.
(15)Nolīgums vairāku veidu zivsaimniecības subsīdijas atzīst par kaitējošām un uzliek PTO loceklēm pienākumu aizliegt tādu kuģu vai operatoru subsidēšanu, kas iesaistījušies NNN zvejā vai NNN zveju atbalstošās, ar zveju saistītās darbībās, un aizliegt tādas zvejas un ar zveju saistītu darbību subsidēšanu, kas notiek atklātās jūras teritorijās ārpus attiecīgas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas vai režīma (“RZPO/R”) regulatīvās kompetences.
(16)Protokols ir apstiprināts ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1116. Eiropas Savienība savu pieņemšanas instrumentu deponēja 2023. gada 7. jūnijā. Protokols būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.
(17)Lai īstenotu nolīguma noteikumus un nodrošinātu, ka tā uzliktie pienākumi, it īpaši attiecībā uz ES finansējumu, tiek pilnībā izpildīti, ir jāgroza Regula (ES) 2021/1139 un tajā jānoteic, ka uz EJZAF atbalstu pretendēt nevar operatori un kuģi, kas saskaņā ar nolīguma 3.2. punktā paredzēto konstatāciju ir iesaistījušies NNN zvejā vai NNN zveju atbalstošās, ar zveju saistītās darbībās, un arī par zveju un ar zveju saistītām darbībām, kas notiek atklātās jūras teritorijās ārpus attiecīgas RZPO/R regulatīvās kompetences, atbalstu no EJZAF saņemt nevar.
(18)Saskaņā ar nolīguma 5.1. punktu neviena PTO locekle nepiešķir un nesaglabā subsīdijas zvejai vai ar zveju saistītām darbībām, kas notiek ārpus piekrastes locekles vai citas piekrastes valsts jurisdikcijas un nav attiecīgas RZPO/R kompetencē. Lai šo noteikumu ieviestu Savienības tiesību aktos, ir jānoteic, ka arī par šādām darbībām un izdevumiem finansējumu no EJZAF nepiešķir. Tālab būtu jāiekļauj jauns 13.a pants, kurš papildina neattiecināmo darbību un izdevumu sarakstu, kas dots Regulas (ES) 2021/1139 13. pantā.
(19)Lai nodrošinātu konsekvenci ar nolīguma uzliktajiem pienākumiem, minētā nolīguma īstenošanas noteikumi būtu jāpiemēro no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas līdz dienai, kad nolīgums, kāds publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, beidz darboties. Minētajā laikposmā atbalsta pieteikumiem, kas neatbilst nolīguma noteikumiem, vajadzētu būt nepieņemamiem, bet darbībām un izdevumiem – neattiecināmiem.
(20)NNN zveju apstiprinošai konstatācijai, kas izdarīta saskaņā ar nolīguma 3.2. punktu, nevajadzētu skart konstatējumus, kuri par NNN zveju izdarīti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 un (EK) Nr. 1224/2009,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2021/1139
Regulu (ES) 2021/1139 groza šādi:
1) regulas 2. panta 2. punktā pievieno šādu 16), 17), 18), 19), 20), 21), 22) un 23) apakšpunktu:
“16)
“apstiprinoša konstatācija” ir galīgs faktu apstiprinājums par to, ka operators vai kuģis ir iesaistījies nelegālā, nereģistrētā vai neregulētā zvejā (“NNN zveja”) vai NNN zveju atbalstošās, ar zveju saistītās darbībās, ja minēto konstatāciju izdara:
(a)Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) locekle par darbībām tās jurisdikcijā esošajās teritorijās (“piekrastes valsts”) vai
(b)attiecīga reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija vai režīms (“RZPO/R”), kas šo konstatējumu par darbībām tās kompetencē esošajos apgabalos un par tās kompetencē esošajām sugām izdara saskaņā ar minētās RZPO/R noteikumiem un procedūrām un attiecīgajām starptautiskajām tiesībām;
17)
“PTO Nolīgums par subsīdijām zivsaimniecībā” ir zivsaimniecības subsīdiju nolīgums, kurš ietverts Protokolā, ar ko Marrākešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu groza attiecībā uz Nolīgumu par subsīdijām zivsaimniecībā un ko PTO pieņēma 2022. gada 17. jūnijā, kas ir spēkā kopš 2025. gada 15. septembra un kas Savienības vārdā apstiprināts ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1116;
18)
“zvejniecības un akvakultūras sektora enerģētiskā pārkārtošana” ir izmērāma zvejas un akvakultūras darbību pārveidošana, lai samazinātu enerģijas patēriņu, siltumnīcefekta gāzu emisijas un atkarību no fosilajām degvielām, ja to panāk, ieviešot un izmantojot energoefektīvas tehnoloģijas un dizaina risinājumus, zvejniecības un akvakultūras sektorā apgūstot alternatīvu degvielu un mazoglekļa energoresursu lietošanu un attīstot atbalstošo infrastruktūru, kas neapdraud kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu;
19)
“gados jauns zvejnieks” ir zvejnieks vai zvejniece, kas atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā nav vecāks vai vecāka par 40 gadiem;
20)
šīs regulas 11.a un 13.a pantā “kuģis” ir Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 4) apakšpunktā definēts zvejas kuģis vai jebkurš cits lielāks vai mazāks kuģis vai laiva, kas tiek izmantota, ir aprīkota izmantošanai vai ko iecerēts izmantot zvejā vai ar zveju saistītās darbībās;
21)
šīs regulas 11.a un 13.a pantā “zveja” ir zivju meklēšana, pievilināšana, atrašana, nozvejošana, notveršana vai ieguve vai jebkāda darbība, kuras pamatoti sagaidāmais rezultāts ir zivju pievilināšana, atrašana, nozvejošana, notveršana vai ieguve;
22)
šīs regulas 11.a un 13.a pantā “ar zveju saistīta darbība” ir jebkura darbība, ar ko atbalsta vai sagatavo zveju, iepriekš ostā neizkrautu zivju izkraušanu, iepakošanu, apstrādi, pārkraušanu citā kuģī vai transportēšanu, kā arī personāla, degvielas, zvejas rīku un citu piegāžu nodrošināšana jūrā;
23)
šīs regulas 11.a un 13.a pantā “operators” ir kuģa īpašnieks vai jebkura persona, kas ir atbildīga par kuģi, to vada vai to kontrolē.”;
2) regulas 5. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
“Šīs regulas 17., 18., 19. un 20. pantā paredzēta Savienības finansiālā atbalsta summa, kuru saskaņā ar EJZAF iedala katra dalībvalsts, nepārsniedz 30 % no minētajai dalībvalstij iedalītā Savienības finansiālā atbalsta.”;
3) aiz 11. panta iekļauj šādu 11.a pantu:
“11.a pants
Pieteikumu pieņemamība apstiprinošas konstatācijas gadījumā
1. Neskarot 11. pantu, operatora iesniegts atbalsta pieteikums ir vai kļūst nepieņemams, ja piekrastes valsts vai RZPO/R karoga dalībvalstij paziņo par apstiprinošu konstatāciju attiecībā uz operatoru vai tā ekspluatēto kuģi.
2. Gadījumā, kad par apstiprinošu konstatāciju paziņojusi piekrastes valsts, operatora iesniegts atbalsta pieteikums ir nepieņemams, ja apstiprinošā konstatācija ir balstīta uz attiecīgu faktisku informāciju un piekrastes valsts ir karoga dalībvalstij un (ja zināma) subsidētājai dalībvalstij sniegusi:
(a)savlaicīgu paziņojumu pa pienācīgiem kanāliem. Paziņojumā iekļauj arī atsauces uz piemērojamajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai citu attiecīgu informāciju un sīkas ziņas par visiem veiktajiem pasākumiem, arī par:
i)kuģa vai operatora aizturēšanu uz laiku, kamēr tiek izmeklēta to iesaistīšanās NNN zvejā, vai
ii)piekrastes valsts sāktu izmeklēšanu par NNN zveju;
(b)iespēju, pirms apstiprinošā konstatācija kļuvusi galīga, piekrastes valsts noteiktā veidā un laikposmā apmainīties ar attiecīgu informāciju, kuru pienāktos ņemt vērā galīgajā apstiprinošajā konstatācijā.
Par galīgo apstiprinošo konstatāciju un visām piemērotajām sankcijām, attiecīgā gadījumā arī par to ilgumu, piekrastes valsts paziņo karoga dalībvalstij.
3. Ja apstiprinošā konstatācija paziņota par kādu konkrētu kuģi, minētā kuģa operatora iesniegta pieteikuma nepieņemamība skar to atbalstu, kas ir tieši saistīts ar minēto konkrēto kuģi vai tā darbībām.
4. Ja apstiprinoša konstatācija tiek paziņota laikposmā no atbalsta piešķiršanas līdz galīgā maksājuma izdarīšanai, visu atbalstu, kas saistībā ar minētajā apstiprinošajā konstatācijā norādīto kuģi un darbībām jau ir no EJZAF izmaksāts, no operatora atgūst saskaņā ar šīs regulas 44. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 103. pantu.
5. Pieteikumi ir saskaņā ar 2.–4. punktu nepieņemami ilgākajā no šādiem laikposmiem:
(a)apstiprinošo konstatāciju izdarījušās piekrastes valsts noteikumos paredzētās sankcijas ilgums vai
(b)laikposms, kurā kuģis vai operators paliek iekļauts attiecīgajos RZPO/R sarakstos.
6. Dalībvalstis, ņēmušas vērā kuģa vai operatora veiktās NNN zvejas vai NNN zveju atbalstošo, ar zveju saistīto darbību veidu, pārkāpuma smagumu un atkārtošanos, var saskaņā ar saviem valsts noteikumiem piemērot ilgāku nepieņemamības laikposmu, nekā noteikts 5. punktā.
7. Ja sankcijas piemērošanas ilgums karoga dalībvalstij paziņotajā apstiprinošajā konstatācijā nav norādīts, karoga dalībvalsts nepieņemamības laikposmu nosaka, ņemot vērā NNN zvejas un NNN zveju atbalstošo, ar zveju saistīto darbību veidu, pārkāpuma smagumu un atkārtošanos.
8. Ja viens un tas pats NNN zvejas vai NNN zveju atbalstošo, ar zveju saistīto darbību gadījums noved pie nepieņemamības gan saskaņā ar 11. panta 1. punktu, gan saskaņā ar 11.a pantu, kopējais nepieņemamības laikposms nav ilgāks par ilgāko nepieņemamības laikposmu, kas izriet no 11. panta vai šā panta 5., 6. un 7. punkta.
9. Ja karoga dalībvalsts par kādu no saviem kuģiem vai operatoriem saņem apstiprinošu konstatāciju, tā 10 darbdienu laikā pēc apstiprinošās konstatācijas saņemšanas par to elektroniski informē Komisiju, norādot attiecīgo operatoru un kuģi un (attiecīgā gadījumā) sankcijas ilgumu. Komisija šo informāciju dara pieejamu visām pārējām dalībvalstīm, šajā nolūkā to publicējot savas tīmekļvietnes sadaļā ar ierobežotu piekļuvi.”;
4) regulas 13. pantu groza šādi:
a) ievadfrāzi aizstāj ar šādu:
“1. EJZAF atbalsta kontekstā neattiecināmas ir šādas darbības un izdevumi:”;
b) panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“a) darbības, kas palielina zvejas kuģa zvejas kapacitāti, ja vien 19. un 19.a pantā nav paredzēts citādi;”;
c) panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“c) zvejas kuģu būve, iegāde vai imports, ja vien 17. un 19.a pantā nav paredzēts citādi;”;
d) panta 1. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“g) uzņēmuma īpašumtiesību nodošana, ja vien atbalsts netiek piešķirts šīs īpašumtiesības saņemošam gados jaunam zvejniekam vai ja vien uzņēmums nenodarbojas tikai ar mazapjoma piekrastes zveju;”;
e) panta 1. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“k) ja vien 19.a un 22. pantā nav paredzēts citādi, tādas investīcijas uz zvejas kuģiem, kas vajadzīgas, lai izpildītu Savienības tiesību aktu prasības, kuras ir spēkā atbalsta pieteikuma iesniegšanas laikā, to vidū no tādām saistībām izrietošās prasības, ko Savienība uzņēmusies RZPO kontekstā;”;
f) panta 1. punkta m) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“m) zvejas kuģa galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija, ja vien 18. un 19.a pantā nav paredzēts citādi.”;
g) pievieno šādu 2. punktu:
“2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktu nepiemēro tādas navigācijas ierīcēm, kura darbojas tikai virs ūdens virsmas, piemēram, GPS un radartehnoloģijai, ko uz jūras izmanto vienīgi tādēļ, lai novērstu negadījumus un palielinātu drošību.”;
6) aiz 13. panta iekļauj šādu 13.a pantu:
“13.a pants
Tāda atbalsta neattiecināmība, kas sniegts par zveju vai ar zveju saistītām darbībām, kuras ir ārpus piekrastes valsts jurisdikcijas un nav attiecīgas RZPO/R kompetencē
Papildus neattiecināmajām darbībām un izdevumiem, kas noteikti 13. pantā, par darbībām un izdevumiem, ar ko atbalsta zveju vai ar zveju saistītas darbības, kuras ir ārpus piekrastes valstu (arī tādu, kas nav PTO locekles) jurisdikcijas un nav attiecīgas RZPO/R kompetencē, atbalstu no EJZAF saņemt nevar.”;
7) regulas 18. pantu groza šādi:
a) panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“c) mazapjoma piekrastes zvejas kuģu gadījumā jaunais vai modernizētais dzinējs palīdz samazināt CO2 emisijas;”;
b) panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“d) tādu citu kuģu gadījumā, kuru lielākais garums nepārsniedz 24 metrus, jaunā vai modernizētā dzinēja jauda kilovatos nav lielāka par pašreizējā dzinēja jaudu un jaunais vai modernizētais dzinējs atbilst 5. punkta prasībām.”;
c) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
“5. Šā panta 2. punkta d) apakšpunktā minētais jaunais dzinējs:
(a)izmanto energoefektīvu tehnoloģiju vai alternatīvas degvielas tehnoloģiju, kas ir saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvu;
(b)ir tāds, kura tips apstiprināts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1628, un
(c)ir vismaz par septiņiem gadiem jaunāks nekā aizstājamais dzinējs.”;
8) regulas 19. pantu groza šādi:
a) panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“c) zvejas kuģis ir Savienības zvejas flotes reģistrā ierakstīts vismaz piecus kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada;”;
b) panta 3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“d) bruto tilpības palielināšana, kas ir nepieciešama, lai pēc tam uzstādītu vai atjaunotu tādu dzinēju vai piedziņas sistēmu, kura uzrāda labāku energoefektivitāti vai zemākas CO2 emisijas salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju, un kuras jauda, ja vien attiecīgais kuģis nav mazapjoma piekrastes nozvejotājkuģis, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 40. panta 1. punktu nepārsniedz zvejas kuģa iepriekš sertificēto dzinēja jaudu, un kuras maksimālo jaudu šim dzinēja vai piedziņas sistēmas modelim sertificējis ražotājs;”;
9) aiz 19. panta iekļauj šādu 19.a pantu:
“19.a pants
Atbalsts enerģētiskajai pārkārtošanai
1. Lai sasniegtu šīs regulas 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, EJZAF var atbalstīt arī izmēģinājuma un pētniecības projektus un tādu investēšanu ostās un infrastruktūrā, kas veicina zivsaimniecības enerģētisko pārkārtošanu.
2. Ar izmēģinājuma un pētniecības projektiem saprot inovatīvu tehnoloģisko un darbības risinājumu testēšanu, ko, lai pierādītu un validētu šo risinājumu devumu enerģētiskajā pārkārtošanā, neatkarīgas zinātniskas, pētnieciskas vai tehniskas struktūras uzraudzībā veic, izmantojot vienu vai vairākus zvejas kuģus vai akvakultūras ražotājsistēmas. Šādi projekti var ietvert arī zvejas kuģa iegādi, zvejas kuģa dzinēja nomaiņu un/vai zvejas kuģa aprīkojuma nodrošināšanu, ja attiecīgo kuģi neizmanto komerciālajā zvejā. Kuģus, dzinējus vai jebkādu aprīkojumu, ko finansē saskaņā ar šādiem projektiem, pēc tam drīkst komerciālajā zvejā izmantot tikai tad, ja attiecīgais operators tos iegādājies, atlīdzinot patieso tirgus vērtību, bez publiskā atbalsta vai ar publisko atbalstu, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem.
3. Investēšana ostās un infrastruktūrā ir ostās, piestātnēs un dokos veiktas investīcijas, ar kurām enerģētisko pārkārtošanu ES zvejniecībā un akvakultūrā atbalsta tādos veidos, kādi minēti 2. panta 2. punkta 18) apakšpunktā.”;
10) regulas 20. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“c) zvejas kuģis ir reģistrēts kā aktīvs kuģis un pēdējos divos kalendārajos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas ir zvejas darbības jūrā veicis vismaz 90 dienas gadā; ja kuģim ir zuša zvejas licence un tam ir atļauts zvejot zušus, šo nosacījumu nepiemēro.”;
11) regulas 21. panta 2. punktā pievieno šādu f) apakšpunktu:
“f) sociālekonomiskā ietekme, ko pēc zvejas iespēju samazinājuma, kuru Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 3. punktu, rada operatoram iedalīto zvejas iespēju samazināšana vismaz par 40 %. Samazinājuma aprēķināšanas bāzes gads ir iepriekšējais kalendārais gads pirms tā gada, kuram ar attiecīgo Padomes regulu zvejas iespējas noteiktas.”;
12) regulas 25. pantā pievieno šādu h) punktu:
“h) darbībām, kas atbalsta aizsargājamām jūras teritorijām un zvejas ierobežojumu apgabaliem veltītu valsts stratēģiju izstrādi, pilnveidošanu un kolektīvu īstenošanu, aizsargājamo jūras teritoriju un zvejas ierobežojumu apgabalu pārvaldību un kopīgas zvejniecību pārvaldīšanas shēmu izstrādi, un izpratnes veicināšanas pasākumiem, kas veicina ieinteresēto personu sadarbošanos aizsargājamu jūras teritoriju un zvejas ierobežojumu apgabalu izveidē un pārvaldībā.”;
13) aiz 30. panta iekļauj šādu 30.a pantu:
“30.a pants
Mazapjoma zveja
Lai sasniegtu šīs regulas 29. pantā minēto konkrēto mērķi, EJZAF var atbalstīt arī darbības, kas iecerētas, lai uzturētu mazapjoma piekrastes zvejas dzīvotspēju un, attīstot papildinošas darbības, veicinātu to, ka mazapjoma piekrastes zvejnieku ienākumi dažādojas.”;
14) aiz 44. panta iekļauj šādu 44.a pantu:
“44.a pants
Dalībvalstu veiktas finanšu korekcijas apstiprinošas konstatācijas gadījumā
1.1.Ja finanšu korekcijas tiek veiktas, lai atbalstu atgūtu saskaņā ar 11.a panta 4. punktu, dalībvalsts noteiktā korekcijas summa ir samērīga ar attiecīgā saņēmēja piekoptās NNN zvejas vai NNN zveju atbalstošo, ar zveju saistīto darbību veidu, pārkāpuma smagumu, ilgumu un atkārtošanos un ar EJZAF ieguldījuma nozīmīgumu minētā saņēmēja saimnieciskajā darbībā.”;
15) regulas 66. pantu aizstāj ar šādu:
“66. pants
Stāšanās spēkā un piemērošanas sākuma diena
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Attiecībā uz III sadaļā paredzēto atbalstu, ko nodrošina tiešā un netiešā pārvaldībā, to piemēro no 2021. gada 1. janvāra. Regulas 2. panta 2. punkta 16), 17), 20), 21), 22) un 23) apakšpunktu un 11.a, 13.a un 44.a pantu piemēro no [ierakstīt datumu, kurā regulu grozošie noteikumi stājas spēkā]. Regulas 2. panta 2. punkta 16), 17), 20), 21), 22) un 23) apakšpunktu un 11.a, 13.a un 44.a pantu piemēro līdz dienai, kad PTO Nolīgums par subsīdijām zivsaimniecībā, kāds tas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, beidz darboties.”;
16) regulas III pielikuma 1. rindu aizstāj ar šādu:
|
“Darbības, ko atbalsta saskaņā ar 18. un 19. pantu
Darbības, ar ko gados jaunus zvejniekus atbalsta saskaņā ar 17. pantu
|
40 %
60 %”.
|
2. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā –
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3
1.2.Attiecīgā politikas joma3
1.3.Mērķi3
1.3.1.Vispārīgie mērķi3
1.3.2.Konkrētie mērķi3
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3
1.3.4.Snieguma rādītāji3
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8
2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12
3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12
3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24
3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24
3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24
3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24
3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25
3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25
3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26
3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26
3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28
3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28
3.2.7.Trešo personu iemaksas28
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29
4.Digitālā dimensija29
4.1.Digitālās vajadzības30
4.2.Dati30
4.3.Digitālie risinājumi31
4.4.Sadarbspējas novērtējums31
4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko vienkāršošanas nolūkā un lai transponētu PTO Nolīgumu par subsīdijām zivsaimniecībā, groza Regulu (ES) 2021/1139
1.2.Attiecīgā politikas joma
Priekšlikums attiecas uz 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 8. programmu kopu “Lauksaimniecības politika un jūrlietu politika”, kas ietilpst 3. izdevumu kategorijā “Dabas resursi un vide”. Tas ietver vienīgi mērķētus grozījumus Regulā (ES) 2021/1139 un ir saskanīgs ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar Regulu (ES) 2021/1060 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz Savienības fondiem, kurus īsteno dalītā pārvaldībā.
Turklāt tas ir sasaistē ar citām Savienības rīcībpolitikām, jo īpaši ar vides, klimata, kohēzijas, lauksaimniecības, sociālo, tirgus un tirdzniecības politiku. Priekšlikums ir saskanīgs ar Eiropas Okeāna pakta iniciatīvām un palīdz virzīties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi (“saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus”), ko ES ir apņēmusies sasniegt.
1.3.Mērķi
1.3.1.Vispārīgie mērķi
Šā priekšlikuma mērķis ir EJZAF regulu grozīt, lai to padarītu piekļūstamāku un dalībvalstīm un labuma guvējiem vieglāk īstenojamu. Priekšlikumā iekļautas arī izmaiņas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka ES tiesību aktos tiek pilnībā ieviests Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgums par subsīdijām zivsaimniecībā.
1.3.2.Konkrētie mērķi
Priekšlikums ievieš jaunas definīcijas (tās dod lielāku juridisko noteiktību), padara elastīgākus dažus dzinēju nomaiņas vai modernizēšanas nosacījumus, ievieš divas jaunas shēmas – zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai un mazapjoma zvejai –, palielina paaudžu nomaiņu veicinošā atbalsta intensitāti un mazina dažus budžeta piešķīrumu ierobežojumus. Turklāt priekšlikums šajā juridiskajā pamatā transponē Nolīgumu par subsīdijām zivsaimniecībā.
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.
Paredzams, ka priekšlikums:
– definējot jaunus jēdzienus “enerģētiskā pārkārtošana”, “izmēģinājuma projekti” un “demonstrētāji” – pēdējos nevajadzētu uzskatīt par parastiem zvejas kuģiem –, dos lielāku juridisko noteiktību un atvieglos jaunu tehnoloģiju testēšanu,
– vienkāršojot apstiprināšanas procesu un emisiju samazinājuma aprēķināšanas metodiku, padarīs dzinēju nomaiņas un modernizēšanas noteikumus elastīgākus un tādējādi paātrinās ES zvejas flotes enerģētisko pārkārtošanu,
– palielinot gados jauniem zvejniekiem pieejamā atbalsta intensitāti un palīdzot likvidēt uzņēmumu īpašumtiesību nodošanas šķēršļus, labvēlīgi ietekmēs paaudžu nomaiņu,
– lai mīkstinātu sociālekonomisko ietekmi, kādu uz zvejniekiem atstātu ievērojams un negaidīts zvejas iespēju samazinājums, ieviesīs jaunu, zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai domātu shēmu,
– flotes pasākumiem un zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai pieejamo maksimālo summu no 15 % palielinot līdz 30 % no katrai dalībvalstij iedalītā apjoma, dos dalībvalstīm lielāku budžetāro elastību,
– nosakot, ka EJZAF atbalstu nevar saņemt operatori vai kuģi, kas iesaistījušies NNN zvejā vai tāljūras zvejas darbībās, kuras nav reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) kompetencē, nodrošinās pilnīgu atbilstību Nolīgumam par subsīdijām zivsaimniecībā.
1.3.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
Piemēro Regulās (ES) 2021/1139 un (ES) 2021/1060 noteiktās īstenošanas, uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas prasības.
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
¨ jaunu darbību
¨ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību
☒ esošas darbības pagarināšanu
¨ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
ES līmeņa rīcības pamatojums (ex ante) [...]
Sagaidāmā radītā ES pievienotā vērtība (ex post)
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums
¨ Ierobežots ilgums
–¨
Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.
–¨
Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam
¨ Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes
¨ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
–¨ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās
–¨
ko veic izpildaģentūras
¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
¨ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
–¨ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām
–¨ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)
–¨ Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam
–¨ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām
–¨ publisko tiesību subjektiem
–¨ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas
–¨ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas
–¨ struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā
–¨ struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai
Piezīmes
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumu veids
|
Iemaksas
|
|
|
Numurs
|
Dif./nedif.
|
no EBTA valstīm
|
no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm
|
no citām trešām valstīm
|
citi piešķirtie ieņēmumi
|
|
|
[XX.YY.YY.YY]
|
Dif./nedif.
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
|
|
[XX.YY.YY.YY]
|
Dif./nedif.
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
|
|
[XX.YY.YY.YY]
|
Dif./nedif.
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumu veids
|
Iemaksas
|
|
|
Numurs
|
Dif./nedif.
|
no EBTA valstīm
|
no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm
|
no citām trešām valstīm
|
citi piešķirtie ieņēmumi
|
|
|
[XX.YY.YY.YY]
|
Dif./nedif.
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
|
|
[XX.YY.YY.YY]
|
Dif./nedif.
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
|
|
[XX.YY.YY.YY]
|
Dif./nedif.
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
–¨
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
–¨
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Numurs
|
|
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
Darbības apropriācijas
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
|
Budžeta pozīcija
|
|
(3)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
KOPĀ apropriācijas
<….> ĢD
|
Saistības
|
=1a+1b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
=2a+2b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
Darbības apropriācijas
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
|
Budžeta pozīcija
|
|
(3)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
KOPĀ apropriācijas
<….> ĢD
|
Saistības
|
=1a+1b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
=2a+2b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības
|
(4)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(5)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
(6)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ
|
Saistības
|
=4+6
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
daudzgadu finanšu shēmā
|
Maksājumi
|
=5+6
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Numurs
|
|
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
Darbības apropriācijas
|
|
|
|
|
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
|
Budžeta pozīcija
|
|
(3)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
KOPĀ apropriācijas
|
Saistības
|
=1a+1b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
<….> ĢD
|
Maksājumi
|
=2a+2b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
Darbības apropriācijas
|
|
|
|
|
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
|
Budžeta pozīcija
|
|
(3)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
KOPĀ apropriācijas
|
Saistības
|
=1a+1b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
<….> ĢD
|
Maksājumi
|
=2a+2b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības
|
(4)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(5)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
(6)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ
|
Saistības
|
=4+6
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
daudzgadu finanšu shēmā
|
Maksājumi
|
=5+6
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
|
|
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)
|
Saistības
|
(4)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(5)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)
|
(6)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā
|
Saistības
|
=4+6
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
daudzgadu finanšu shēmā
(atsauces summa)
|
Maksājumi
|
=5+6
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
7
|
“Administratīvie izdevumi”
|
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
Ÿ Cilvēkresursi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Ÿ Citi administratīvie izdevumi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
KOPĀ <….> ĢD
|
Apropriācijas
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
Ÿ Cilvēkresursi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Ÿ Citi administratīvie izdevumi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
KOPĀ <….> ĢD
|
Apropriācijas
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
|
(Saistību summa = maksājumu summa)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
|
Saistības
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
daudzgadu finanšu shēmā
|
Maksājumi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Numurs
|
|
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
Darbības apropriācijas
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
|
Budžeta pozīcija
|
|
(3)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
KOPĀ apropriācijas
<….> ĢD
|
Saistības
|
=1a+1b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
=2a+2b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
Darbības apropriācijas
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
|
Budžeta pozīcija
|
|
(3)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
KOPĀ apropriācijas
<….> ĢD
|
Saistības
|
=1a+1b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
=2a+2b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības
|
(4)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(5)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
(6)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ
|
Saistības
|
=4+6
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
daudzgadu finanšu shēmā
|
Maksājumi
|
=5+6
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Numurs
|
|
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
Darbības apropriācijas
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
|
Budžeta pozīcija
|
|
(3)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
KOPĀ apropriācijas
<….> ĢD
|
Saistības
|
=1a+1b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
=2a+2b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
Darbības apropriācijas
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2a)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(2b)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
|
Budžeta pozīcija
|
|
(3)
|
|
|
|
|
0,000
|
|
KOPĀ apropriācijas
<….> ĢD
|
Saistības
|
=1a+1b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
=2a+2b+3
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības
|
(4)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(5)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
(6)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ
|
Saistības
|
=4+6
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
daudzgadu finanšu shēmā
|
Maksājumi
|
=5+6
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
|
|
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)
|
Saistības
|
(4)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
Maksājumi
|
(5)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)
|
(6)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā
|
Saistības
|
=4+6
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa)
|
Maksājumi
|
=5+6
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
7
|
“Administratīvie izdevumi”
|
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
Ÿ Cilvēkresursi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Ÿ Citi administratīvie izdevumi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
KOPĀ <….> ĢD
|
Apropriācijas
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
Ÿ Cilvēkresursi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Ÿ Citi administratīvie izdevumi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
KOPĀ <….> ĢD
|
Apropriācijas
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
|
(Saistību summa = maksājumu summa)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
|
Saistības
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
daudzgadu finanšu shēmā
|
Maksājumi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un iznākumus
ò
|
|
|
Gads
2024
|
Gads
2025
|
Gads
2026
|
Gads
2027
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ
|
|
|
IZNĀKUMI
|
|
|
Veids
|
Vidējās izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Kopējais daudzums
|
Kopējās izmaksas
|
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1…
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
- Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
- Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
- Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 …
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
- Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPSUMMAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
–¨
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
–¨
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta
|
APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
|
Cilvēkresursi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Citi administratīvie izdevumi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
Cilvēkresursi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Pārējie administratīvie izdevumi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
|
KOPĀ
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem
|
ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
|
Cilvēkresursi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Citi administratīvie izdevumi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
Cilvēkresursi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Pārējie administratīvie izdevumi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
|
KOPĀ
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
3.2.3.3.Kopējās apropriācijas
|
KOPĀ
APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS + ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
|
Cilvēkresursi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Citi administratīvie izdevumi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
Cilvēkresursi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Pārējie administratīvie izdevumi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
|
KOPĀ
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
–¨
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
–¨
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta
Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās
|
APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
|
|
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
|
|
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Administratīvā atbalsta pozīcija
[XX.01.YY.YY]
|
- galvenajā birojā
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
|
- ES delegācijās
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
KOPĀ
|
0
|
0
|
0
|
0
|
3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem
|
ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
|
|
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
|
|
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Administratīvā atbalsta pozīcija
[XX.01.YY.YY]
|
- galvenajā birojā
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
|
- ES delegācijās
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
KOPĀ
|
0
|
0
|
0
|
0
|
3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības
|
KOPĀ – APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS + ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
|
|
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
|
|
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Administratīvā atbalsta pozīcija
[XX.01.YY.YY]
|
- galvenajā birojā
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
|
- ES delegācijās
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
KOPĀ
|
0
|
0
|
0
|
0
|
Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):
|
|
Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla
|
Ārkārtas papildu personāls*
|
|
|
|
Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības
|
Tiks finansēts no BA pozīcijas
|
Tiks finansēts no maksām
|
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas
|
|
|
Neattiecas
|
|
|
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)
|
|
|
|
|
Veicamo uzdevumu apraksts:
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki
|
|
|
Ārštata darbinieki
|
|
3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām
Obligāti: nākamajā tabulā jāiekļauj priekšlikumā / iniciatīvā ietverto ar digitālajām tehnoloģijām saistīto investīciju labākā aplēse.
Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, 7. izdevumu kategorijas apropriācijas būtu jānorāda noteiktajā pozīcijā.
Apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas izmantojams, lai atkalizmantotu/pirktu/izstrādātu IT platformas/instrumentus, kas ir tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu, un uz saistītajām investīcijām (tādām kā licences, pētījumi, datu glabāšana utt.). Tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.
|
KOPĀ digitālās un IT apropriācijas
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2021–2027
|
|
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
|
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
|
IT izdevumi (korporatīvie)
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
|
|
KOPĀ
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:
–¨
pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā
–¨
jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā
–¨
jāpārskata DFS
3.2.7.Trešo personu iemaksas
Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:
–¨
nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums
–¨
ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
Gads
2024
|
Gads
2025
|
Gads
2026
|
Gads
2027
|
Kopā
|
|
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas
|
|
|
|
|
|
3.3.
Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
–¨
Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus
–¨
Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
–¨
pašu resursus
–¨
citus ieņēmumus
–¨
atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija:
|
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas
|
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme
|
|
|
|
Gads
2024
|
Gads
2025
|
Gads
2026
|
Gads
2027
|
|
.............. pants
|
|
|
|
|
|
Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.
Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).
4.Digitālā dimensija
4.1.Digitālās vajadzības
|
Digitālās vajadzības priekšlikumā nav iekļautas, jo nav paredzētas ne izmaiņas ziņošanas pienākumos, ne jaunas prasības attiecībā uz datu plūsmām. Kaut arī vispār dalībvalstis digitālās tehnoloģijas EJZAF īstenošanā izmanto, ierosinātie grozījumi ar šīm digitālajām tehnoloģijām nav saistīti.
Vienīgās digitālās izmaiņas ir nelieli pielāgojumi Eiropas Komisijas uzturētās ES fondu pārvaldības sistēmas jeb SFC sistēmas (iekšējā) administratīvajā un pārvaldības daļā.
SFC2021 ir elektroniskās datu apmaiņas sistēma, kuru dalībvalstis un Komisija izmanto visā oficiālajā informācijas apmaiņā, kā tas attiecībā uz fondu pārvaldību prasīts 69. panta 9. punktā Kopīgo noteikumu regulā jeb Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulā (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai. Tā kā darbībām pieejamās maksimālās summas nu varētu būt lielākas nekā kādreiz, minētajā elektroniskajā sistēmā, ko vadošās iestādes un Eiropas Komisija izmanto oficiālai informācijas apmaiņai, ir nedaudz jāpielāgo iekšējie parametri. Vadošo iestāžu finansēšanas plāni tiks pielāgoti ar programmas grozījumiem, bet kopējie finanšu piešķīrumi nemainīsies. Iesniegšanas, darbplūsmas un validācijas procesi paliek nemainīgi.
Dalībvalstu vadošās iestādes kā SFC2021 galalietotājas tiks informētas par izmaiņām, bet nav paredzams, ka tām būs jelkādā veidā jāpielāgo savas sistēmas vai procedūras, jo izmaiņas attiecas tikai uz aizmugursistēmas parametru robežvērtībām.
Lai vadošās iestādes varētu lielākas maksimālās summas ietverošas darbības pieteikt un pārvaldīt netraucēti, plānots, ka tehniskā pielāgošana notiks pirms grozītās EJZAF regulas stāšanās spēkā vai vienlaikus ar to.
|
4.2.Dati
|
Nepiemēro. Priekšlikums nenosaka nekādus jaunus datu vākšanas, kopīgošanas vai apstrādes pienākumus atsevišķas rīcībpolitiskas prasības veidā. Digitālais elements ir neliels ar SFC2021 saistīts iekšējs pielāgojums, ar kuru ieinteresētajām personām vai dalībvalstīm netiek noteikti jauni datu jomas pienākumi. Tāpēc saskaņā ar norādījumiem digitālo vai datu jomas prasību ietekmes būtiskums nav jāvērtē.
|
4.3.Digitālie risinājumi
|
Nepiemēro, jo specifisku digitālo risinājumu izmantošana priekšlikumā nav paredzēta un nav noteikti nekādi digitālie noklusējuma rīki. Vienīgās ar sistēmu saistītās sekas ir daži ierobežoti SFC administratīvās aizmugursistēmas pielāgojumi.
|
4.4.Sadarbspējas novērtējums
|
Nepiemēro. Priekšlikums neizveido un nemaina pārrobežu digitālos publiskos pakalpojumus un neuzliek valstu vai ES digitālo sistēmu sadarbspējas pienākumus.
|
4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi
|
Nepiemēro. Priekšlikumā nav iekļauti īpaši pasākumi, kas organizētu vai atbalstītu digitālo īstenošanu kā tādu.
|