EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.1.2025
COM(2025) 25 final
2025/0011(NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,
ar ko groza 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10157/21 INIT; ST 10157/21 ADD 1) par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
{SWD(2025) 10 final}
2025/0011 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,
ar ko groza 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10157/21 INIT; ST 10157/21 ADD 1) par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Pēc tam, kad Latvija 2021. gada 30. aprīlī bija iesniegusi nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (“ANP”), Komisija ierosināja Padomei sniegt pozitīvu novērtējumu. Padome pozitīvo novērtējumu apstiprināja ar Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmumu. Minētais Padomes īstenošanas lēmums tika grozīts 2023. gada 8. decembrī.
(2)Latvija 2024. gada 18. decembrī saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21. panta 1. punktu iesniedza Komisijai pamatotu lūgumu ierosināt grozījumus Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmumā, jo objektīvu apstākļu dēļ ANP daļēji vairs nav iespējams īstenot. Pamatojoties uz to, Latvija iesniedza grozītu ANP.
Grozījumi, kuru pamatā ir Regulas (ES) 2021/241 21. pants
(3)Latvijas objektīvu apstākļu dēļ iesniegtie ANP grozījumi attiecas uz 28 pasākumiem.
(4)Latvija ir paskaidrojusi, ka 10 pasākumi ir grozīti, lai īstenotu labākas alternatīvas nolūkā sasniegt pasākuma sākotnējo mērķi. Tas attiecas uz 1. komponenta (Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja) 1.1.1.r. pasākuma (Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana) aprakstu, 4. mērķrādītāju un 5.a atskaites punktu; 2. komponenta (Digitālā pārveide) 2.2.1.1.i. pasākuma (Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei) aprakstu, 43. un 44. mērķrādītāju un 44.a atskaites punktu, 2.2.1.4.i. pasākuma (Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai) aprakstu un 50., 51. un 52. mērķrādītāju, 2.3.2.1.i. komponenta (Digitālās prasmes iedzīvotājiem) aprakstu un 71. un 72. mērķrādītāju un 2.3.2.2.i. pasākuma (Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība) aprakstu un 74., 75. un 76. mērķrādītāju; 3. komponenta (Nevienlīdzības mazināšana) 3.1.2.1.i. pasākuma (Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem) aprakstu un 115., 116. un 117. mērķrādītāju; 6. komponenta (Likuma vara) 6.2.1.3.i. pasākuma (Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide) 193. un 194. mērķrādītāju, 6.3.1.1.i. pasākuma (Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde) aprakstu, 200. atskaites punktu un 201. mērķrādītāju un 6.3.1.2.i. komponenta (Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās kapacitātes stiprināšana) aprakstu, 202. atskaites punktu un 203. mērķrādītāju; kā arī 7. komponenta (REPowerEU) 7.3.i. pasākuma (Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība) 224. mērķrādītāju. Pamatojoties uz to, Latvija ir lūgusi grozīt iepriekš minētos pasākumus, tostarp attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus. Turklāt Latvija ir lūgusi atcelt 1. komponenta (Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja) 1.1.1.1.i pasākuma (Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā) 4. mērķrādītāju un 1.1.1.2.i pasākuma (Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā) 5.a mērķrādītājā iekļauto ātrgaitas autobusu tranzīta joslu 5,3 km garumā. Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.
(5)Latvija ir paskaidrojusi, ka 13 pasākumi ir grozīti, lai īstenotu labāku alternatīvu, kas ļautu samazināt administratīvo slogu, vienlaikus joprojām sasniedzot attiecīgā pasākuma mērķus. Tas attiecas uz 1. komponenta (Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja) 1.2.1.5.i. pasākuma (Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija) un 1.3.1.r. pasākuma (Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai) aprakstu; 2. komponenta (Digitālā pārveide) 2.2.1.3.i. pasākuma (Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā) aprakstu un 47., 48. un 49. mērķrādītāju, 2.3.1.r. pasākuma (Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība) aprakstu un 57. un 57.a mērķrādītāju, 2.3.2.3.i. komponenta (Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātiem izglītojamajiem un izglītības iestādēm) aprakstu un 79. mērķrādītāju un 2.4.1.2.i. pasākuma (Platjoslas vai ļoti augstas veiktspējas tīkla “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstība) 83. mērķrādītāju; 3. komponenta (Nevienlīdzības mazināšana) 3.1.1.6.i. pasākuma (Pašvaldību funkciju īstenošanai un saistīto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde) 108. mērķrādītāju un 3.1.2.5.i. pasākuma (Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū) aprakstu; 4. komponenta (Veselība) 4.1.1.3.i. pasākuma (Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai) 141. un 142. mērķrādītāju; 5. komponenta (Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma) 5.1.1.1.i. pasākuma (Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana) aprakstu, 155. mērķrādītāju un 156. atskaites punktu, 5.2.1.r. pasākuma (Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma) aprakstu, 160. atskaites punktu un 162. mērķrādītāju un 5.2.1.1.i. pasākuma (Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti) aprakstu un 164. un 165. mērķrādītāju; kā arī 6. komponenta (Likuma vara) 6.2.1.1.i. pasākuma (Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas inovācijas centra izveide, lai uzlabotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanu) aprakstu un 187. atskaites punktu. Latvija tāpēc pieprasīja svītrot lieko pamatinformāciju vai procedūras elementus, kuriem nav nozīmes pasākumu mērķu sasniegšanā, precizēt, ka daži elementi ir saistīti ar pasākumu mērķiem vai kontekstu, un vienkāršot tādus pasākumu, atskaites punktu vai mērķrādītāju aprakstus, kas attiecīgo pasākumu mērķu sasniegšanai rada nepamatotu administratīvo slogu. Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.
(6)Latvija ir paskaidrojusi, ka tirgus pieprasījuma izmaiņu dēļ divi pasākumi vairs nav īstenojami ar sākotnējā ANP paredzētajiem konkrētajiem nosacījumiem, ņemot vērā, ka netika saņemts tik liels skaits pieteikumu, ar kādu iestādes bija rēķinājušās pirms konkursu izsludināšanas. Tas attiecas uz 2. komponenta (Digitālā pārveide) 2.3.1.2.i. pasākuma (Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība) aprakstu un 63. un 64. mērķrādītāju un 3. komponenta (Nevienlīdzības mazināšana) 3.1.2.3.i. pasākuma (Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība) aprakstu un 122. un 123. mērķrādītāju. Pamatojoties uz to, Latvija ir lūgusi samazināt 2.3.1.2.i. pasākuma (Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība) 63. un 64. mērķrādītāja nepieciešamās īstenošanas līmeni. Turklāt Latvija ir lūgusi samazināt 3.1.2.3.i. pasākuma (Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība) 122. un 123. mērķrādītāja nepieciešamās īstenošanas līmeni. Latvija ir lūgusi grozīt pasākuma aprakstu un 122. un 123. mērķrādītāju, samazinot to līgumu skaitu, kas jānoslēdz Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, un samazinot to personu skaitu, kurām jāsaņem ilgtermiņa aprūpe. Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza. Latvija ir lūgusi ļaut izmantot resursus, kas ir atbrīvoti, atceļot pasākumus un samazinot to īstenošanas līmeni saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21. pantu, trīs jaunu pasākumu pievienošanai un viena pasākuma īstenošanas līmeņa palielināšanai. Tas attiecas uz 1. komponenta (Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja) 1.1.1.i. pasākuma (Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana) 4. un 4.a mērķrādītāju; 2. komponenta (Digitālā pārveide) 2.2.1.4.i. pasākuma (Finanšu instrumenti ekonomikas dalībnieku digitālās pārveides veicināšanai) 50. un 51. mērķrādītāju; 3. komponenta (Nevienlīdzības mazināšana) 3.1.1.7.i. pasākuma (Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres mājokļu būvniecībai) 109.a un 109.b atskaites punktu; 3. komponenta 3.1.2.6.i. pasākuma (Tehnisko līdzekļu pieejamības veicināšana) 130.a mērķrādītāju. Pamatojoties uz to, Latvija ir lūgusi palielināt 4. atskaites punkta īstenošanas līmeni, aizstājot 4. mērķrādītāju ar 4. atskaites punktu un pievienojot līgumu parakstīšanu par jauno investīciju – Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas modernizāciju –, un pievienot 4.a atskaites punktu, lai atspoguļotu pievienoto jauno investīciju: Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas modernizācijas būvniecības pabeigšanu. Šajā sakarībā Latvija ir lūgusi palielināt nepieciešamās īstenošanas līmeni, grozot 1. komponenta (Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja) 1.1.1.i. pasākuma (Rīgas metropoles transporta infrastruktūras uzlabošana) aprakstu un pievienot transporta investīciju – Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas modernizāciju. Turklāt Latvija ir lūgusi palielināt 2. komponenta (Digitālā pārveide) 2.2.1.4.i. pasākuma (Finanšu instrumenti ekonomikas dalībnieku digitālās pārveides veicināšanai) 50. un 51. mērķrādītāja nepieciešamās īstenošanas līmeni. Latvija ir arī lūgusi 3. komponenta (Nevienlīdzības mazināšana) 3.1.1.7.i. pasākumam (Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres mājokļu būvniecībai) pievienot 109.a un 109.b atskaites punktu. Ar 3.1.1.7.i. pasākumu (Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres mājokļu būvniecībai) tiek pildīts 2019. gada 3.2. ieteikums Latvijai uz ieguldījumiem vērsto ekonomikas politiku koncentrēt uz cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvāšanu. Turklāt šis jaunais pasākums ir pamatots ar attiecīgo aizdevumu ilgo termiņu (30 gadi), pasākuma nelielo apmēru (29 miljoni EUR, kas atbilst 1,5 % no plāna), ierobežoto kapitāla tirgu Latvijā, kur šāda veida ilgtermiņa projektiem ir maz alternatīvu finansējuma avotu, kā arī ar pasākuma sociālo mērķi: ilgtermiņa finansējuma šādiem sociāliem pasākumiem ir salīdzinoši mazāk nekā pasākumu citās politikas jomās. Latvija ir arī lūgusi 3. komponentam (Nevienlīdzības mazināšana) pievienot 130.a mērķrādītāju un 3.1.2.6.i. pasākumu (Tehnisko līdzekļu pieejamības veicināšana).
(7)Komisija uzskata, ka Latvijas norādītie argumenti attaisno grozīšanu atbilstoši Regulas (ES) 2021/241 21. panta 2. punktam, un Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.
Atskaites punktu un mērķrādītāju sadalījums
(8)Būtu jāgroza atskaites punktu un mērķrādītāju sadalījums pa maksājumiem, lai ņemtu vērā plāna grozījumus un Latvijas iesniegto indikatīvo grafiku.
Pārrakstīšanās kļūdu labojumi
(9)Padomes īstenošanas lēmuma tekstā ir konstatētas piecas pārrakstīšanās kļūdas, kas ietekmē vienu mērķrādītāju, vienu atskaites punktu un četrus pasākumus četros komponentos. Padomes īstenošanas lēmums būtu jāgroza, labojot minētās pārrakstīšanās kļūdas, kuru dēļ netiek atspoguļots Komisijai 2021. gada 30. aprīlī iesniegtā ANP saturs, par kuru bija vienojušās Komisija un Latvija. Šīs pārrakstīšanās kļūdas skar 2. komponenta (Digitālā pārveide) 2.1.2.1.i. pasākuma (Centralizētās platformas, sistēmas un kopīgie pakalpojumi) 33. mērķrādītāju, 3. komponenta (Nevienlīdzības mazināšana) 3.1.1.3.i. pasākuma (Ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā, lai attīstītu industriālos parkus reģionos) 94. atskaites punktu, kā arī šādu pasākumu aprakstus: 1. komponenta (Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja) 1.2.1.3.i. pasākums (Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām un uzlabojot energoefektivitāti), 3. komponenta (Nevienlīdzības mazināšana) 3.1.1.3.i. pasākums (Ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā, lai attīstītu industriālos parkus reģionos) un 3.1.2.4.i. pasākums (Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību) un 4. komponenta (Veselība) 4.1.1.2.i. pasākums (Atbalsts universitāšu un reģionālo slimnīcu veselības infrastruktūras stiprināšanai). Minētie labojumi neietekmē attiecīgo pasākumu īstenošanu.
Komisijas novērtējums
(10)Komisija ir novērtējusi grozīto ANP saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem.
Princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”
(11)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā un V pielikuma 2.4. kritērijā, gaidāms, ka grozītais ANP nodrošinās, ka neviens (A reitings) ANP iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē (princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”).
(12)Ir konstatēts, ka grozītais ANP atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, kā noteikts tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), un saskaņā ar metodiku, kas paredzēta tehniskajos norādījumos, kuri sniegti Komisijas paziņojumā “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu”. Komisija ir secinājusi, ka attiecībā uz visiem grozītajiem un jaunajiem pasākumiem Latvijas sniegtā informācija liecina par atbilstību šim principam.
Zaļā pārkārtošanās, tai skaitā bioloģiskā daudzveidība
(13)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktā un V pielikuma 2.5. kritērijā, grozītajā ANP ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Klimata mērķu atbalstam paredzētie pasākumi veido 38,14 % no grozītā ANP kopējā piešķīruma un 100 % no kopējām aplēstajām pasākumu izmaksām REPowerEU nodaļā, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku. Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 17. pantā, grozītais ANP ir saderīgs ar informāciju, kas iekļauta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.
(14)Pēc ierosinātajiem ANP grozījumiem ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā samazinājās no bijušā 41,51 % līdz pašreizējiem 38,14 %. Samazinātais ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā atspoguļo 1. komponenta (Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja) 1.1.1.1.i pasākuma (Investīcija: konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā) investīcijas atcelšanu un tās aizstāšanu ar jaunu plāna investīciju, kas atbalsta multimodālas sabiedriskā transporta sistēmas izveidi Rīgā ar dzelzceļu kā transporta galveno asi. Izmaiņas ietver tādu investīciju likvidēšanu, kas iepriekš nodrošināja klimata mērķu sasniegšanu 100 % apmērā, savukārt jaunās investīcijas – 40 % apmērā.
Izmaksas
(15)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktā un V pielikuma 2.9. kritērijā, grozītajā ANP sniegtais pamatojums par ANP aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (B reitings) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo jomu.
(16)Latvijas sniegtā informācija par izmaksām saistībā ar grozīto ANP ir detalizēta un labi pamatota. Turklāt Latvija kā dokumentāciju iesniedza atsevišķus dokumentus, tostarp detalizētākus aprakstus par metodiku, kas ir izmaksu aprēķinu pamatā, un skaidrojumus par to, kā iepriekšējie projekti ir saistīti ar jauno pasākumu izmaksu aplēsēm, kā arī attiecīgajos gadījumos – par ES finansējuma papildināmību. Izmaksu aplēšu un pamatojošās informācijas novērtējums liecina, ka lielākā daļa jauno pasākumu izmaksu ir labi pamatotas, saprātīgas un ticamas un neietver izmaksas, ko sedz no esošā vai plānotā Savienības finansējuma. Tomēr, tā kā daži izmaksu elementi nav pilnībā dokumentēti, tiek secināts, ka informācija ir tikai zināmā mērā skaidra, kas pamato B reitingu. Visbeidzot, ANP aplēsto kopējo izmaksu summa atbilst izmaksu lietderības principam un ir samērīga ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.
Pozitīvs novērtējums
(17)Pēc tam, kad Komisija ir pozitīvi novērtējusi grozīto ANP un konstatējusi, ka ANP apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem, saskaņā ar minētās regulas 20. panta 2. punktu un V pielikumu būtu jānorāda reformas un investīciju projekti, kas nepieciešami grozītā ANP īstenošanai, kādi ir attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un citi rādītāji un kādu summu neatmaksājama finansiālā atbalsta veidā Savienība dara pieejamu grozītā ANP īstenošanai.
Finanšu iemaksa
(18)Latvijas grozītā ANP aplēstās kopējās izmaksas ir 1 969 244 522 EUR. Tā kā grozītā ANP aplēsto kopējo izmaksu summa ir vienāda ar Latvijai pieejamo atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu, finanšu iemaksai, kas noteikta saskaņā ar 20. panta 4. punktu un iedalīta Latvijas grozītajam ANP, vajadzētu būt vienādai ar kopējo maksimālās finanšu iemaksas summu, kura pieejama Latvijas grozītajam ANP. Šī summa ir 1 969 244 522 EUR.
(19)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) ST 10157/21 INIT; ST 10157/21 ADD 1 par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu. Minētā Padomes īstenošanas lēmuma pielikums skaidrības labad pilnībā būtu jāaizstāj,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu groza šādi:
1) īstenošanas lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:
“1. pants
ANP novērtējuma apstiprināšana
Pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts grozītā Latvijas ANP novērtējums. ANP ietvertās reformas un investīciju projekti, ANP uzraudzības un īstenošanas kārtība un grafiks, tai skaitā attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, citi attiecīgie rādītāji, kas attiecas uz paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.”;
2) lēmuma pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.
2. pants
Adresāts
Šis lēmums ir adresēts Latvijas Republikai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs