(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2603/2000 (2) noteica galīgos kompensācijas maksājumus cita starpā Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (“PET”) importam (sākotnējā izmeklēšana).

(2)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Lēmumu 2000/745/EK (3) pieņēma trīs Indijas ražotāju eksportētāju piedāvāto minimālo importa cenu.

(3)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1645/2005 (4) grozīja spēkā esošo kompensācijas pasākumu apjomu, ko piemēro Indijas izcelsmes PET importam. Grozījumi tika pieņemti paātrinātā pārskatīšanā, kas tika sākta saskaņā ar pamatregulas 20. pantu.

(4)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 193/2007 (5) piemēroja galīgos kompensācijas maksājumus vēl uz pieciem gadiem.

(5)

Vēlāk pēc daļējām starpposma pārskatīšanām kompensācijas pasākumi tika grozīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1286/2008 (6) un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 906/2011 (7).

(6)

Vēlāk ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 559/2012 (8) veiktā daļējā starpposma pārskatīšana tika izbeigta bez spēkā esošo pasākumu grozīšanas.

(7)

Pēc vēl vienas termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 461/2013 (9) piemēroja galīgos kompensācijas maksājumus vēl uz pieciem gadiem.

(8)

Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2014/109/ES (10) atsauca saistību pieņemšanu sakarā ar izmaiņām apstākļos, kuros saistības tika pieņemtas.

(9)

Pēc divām daļējām starpposma pārskatīšanām Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1350 (11) grozīja spēkā esošo kompensācijas pasākumu līmeni attiecībā uz PET importu no Indijas.

(10)

Pēc divām daļējām starpposma pārskatīšanām Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1468 (12) (“2018. gada regula”) grozīja spēkā esošo kompensācijas pasākumu līmeni.

(11)

Pēc visnesenākās termiņbeigu pārskatīšanas Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1286 (13) piemēroja galīgos kompensācijas maksājumus vēl uz pieciem gadiem (“2019. gada termiņbeigu pārskatīšana”). Šie pasākumi, kuri patlaban ir spēkā (“spēkā esošie pasākumi”), ietver specifiskus maksājumus diapazonā no 0 EUR/t līdz 74,6 EUR/t individuāli uzskaitītajiem Indijas ražotājiem ar atlikušo likmi 69,4 EUR/t, kas noteikta visu pārējo ražotāju izcelsmes importam.

(12)

Ar 2018. gada regulu Komisija grozīja to kompensācijas pasākumu līmeni, kuri bija spēkā attiecībā uz diviem ražotājiem eksportētājiem, uz ko attiecās pārskatīšana, un secināja, ka atšķirībā no sākotnējās izmeklēšanas specifiski maksājumi, iespējams, vairs nav vispiemērotākais pasākumu veids.

(13)

Tomēr Komisija arī norādīja, ka tā nevar mainīt pasākumu veidu minētajās pārskatīšanās, jo tā pabeidza divas daļējas starpposma pārskatīšanas, kas attiecās tikai uz divu ražotāju eksportētāju subsidēšanu.

(14)

Tādējādi Komisija 2019. gada 25. martā saskaņā ar pamatregulas 19. panta 1. punktu sāka ex officio daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanu, kas attiecās tikai uz Indijas izcelsmes PET importam piemērojamo pasākumu veidu (14) (“paziņojums par procedūras sākšanu”). Procedūras sākšanu atbalstīja Eiropas PET ražotāju komiteja (“CPME”) – Eiropas tirdzniecības asociācija, kas pārstāv visus Eiropas PET sveķu ražotājus.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja – ir pietiekami pierādījumi tam, ka ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem tika noteikti spēkā esošie pasākumi, un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Šie pierādījumi ir saistīti ar cenu dinamikas un antidempinga un kompensācijas pasākumu īpašo kontekstu sākotnējā izmeklēšanā, kā arī ar to, ka pieaug tādu subsīdiju nozīme, kuras sniedz finansiālu ieguvumu, kas galvenokārt ir proporcionāls eksporta vērtībai.

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas pieteikties, lai piedalītos izmeklēšanā. Bez tam Komisija par pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Indijas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(17)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(18)

Eiropas tirdzniecības apvienība, kas pārstāv PET ražotājus, viens Indijas ražotājs eksportētājs un seši lietotāji sniedza piezīmes par izmeklēšanas sākšanu. Pieteicās arī divi citi ražotāji eksportētāji, bet tie nesniedza piezīmes par procedūras sākšanu.

(19)

Komisija 2019. gada 11. jūnijā uzklausīja trīs lietotājus, kas pieteicās.

(20)

Indijas valdība (“IV”) un citas ieinteresētās personas 2020. gada 6. aprīlī tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Komisija plāno ierosināt mainīt to pasākumu veidu, kas piemērojami PET importam no Indijas. Tām tika dots samērīgs laiks piezīmju sniegšanai.

(21)

Indijas valdība un viens ražotājs eksportētājs iesniedza piezīmes par šo informācijas izpaušanu, kuras tika pienācīgi ņemtas vērā, kā izklāstīts turpmāk.

(22)

Pārskatāmais ražojums ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā, proti, Indijas izcelsmes polietilēntereftalāts (“PET”), kura viskozitātes koeficients ir 78 ml/g vai lielāks atbilstīgi ISO standartam 1628-5 un kuru pašlaik klasificē ar KN kodu 3907 61 00 (“pārskatāmais ražojums”).

(23)

Komisija uzskatīja, ka Indijā ražotajam un uz Savienību eksportētajam pārskatāmajam ražojumam, un ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vienādi pamatlietojumi. Tāpēc tie tika uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(24)

Sākotnējā izmeklēšanā tika noteikti specifiski kompensācijas maksājumi (pretēji ad valorem likmēm). Šie pasākumi tika papildināti ar specifiskiem antidempinga maksājumiem (15), kas tika noteikti tajā pašā dienā. Tolaik tika uzskatīts, ka piemērotāk ir noteikt specifiskus maksājumus, nevis ad valorem maksājumus (pamatojoties uz faktisko eksporta cenu līmeni). Šī izvēle tika izdarīta, lai izvairītos no tā, ka jēlnaftas cenu svārstību izraisīto PET cenu svārstību rezultātā tiktu iekasēti lielāki maksājumi (16).

(25)

Padome 2013. gadā izbeidza antidempinga pasākumus (17), savukārt kompensācijas maksājumi tika vairākkārt pārskatīti un pašlaik svārstās no 0 līdz 74,6 EUR par tonnu.

(26)

Komisija 2018. gada regulā norādīja, ka atšķirībā no sākotnējās izmeklēšanas specifiskie maksājumi varētu vairs nebūt vispiemērotākais pasākumu veids, lai kompensētu piešķirtās subsīdijas. Tas ir tāpēc, ka divas galvenās subsīdiju shēmas (Nodokļu atmaksas shēma (“DDS”) un Indijas preču eksporta shēma (“MEIS”), kuras pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija pieejamas PET ražotājiem eksportētājiem, sniedza finansiālu ieguvumu, kas bija lielākoties saistīts ar eksporta cenu.

(27)

Komisijas analīzes pamatā bija 2018. gada regulas konstatējumi. Šie konstatējumi tika uzskatīti par ilglaicīgiem, un tos apstiprināja arī 2019. gada termiņbeigu pārskatīšana. Minēto konstatējumu pamatā bija pārbaudīti dati, ko sniedza Indijas valdība un divi ražotāji eksportētāji, proti, IVL Dhunseri Petrochem Industries Private Limited (“Dhunseri”) un Reliance Industries Limited (“Reliance”). Šie ražotāji eksportētāji veidoja gandrīz visu PET eksportu no Indijas uz ES 2019. gada termiņbeigu pārskatīšanā noteiktajā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam). Tiem piemēro kompensācijas maksājumus attiecīgi 18,73 EUR par tonnu un 29,21 EUR par tonnu (pamatojoties attiecīgi uz ad valorem subsīdijas likmi 2,3 % un 4 % apmērā).

(28)

Savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu ražotājs eksportētājs atkārtoja savas izmeklēšanas sākšanas laikā izteiktās piezīmes attiecībā uz ex officio uzsākšanu – tās ir apkopotas 50. apsvērumā. Savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu IV izteica līdzīgus apsvērumus. Komisija jau ir izskatījusi šīs piezīmes 51. apsvērumā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 1. panta 1. punktu kompensācijas maksājumu var noteikt, lai kompensētu jebkuru subsīdiju, kas tieši vai netieši piešķirta par jebkura tāda ražojuma izgatavošanu, ražošanu, eksportu vai pārvadāšanu, kura laišana brīvā apgrozībā Savienībā rada kaitējumu.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu Komisija var pārskatīt pasākumu turpmāku piemērošanu, ja ir pietiekami pierādījumi, ka spēkā esošais pasākums nav vai vairs nav pietiekams, lai neitralizētu kompensējamo subsīdiju, kas rada kaitējumu. Ja izmeklēšanā pierādās, ka apgalvojumi ir patiesi, kompensācijas maksājumi var tikt palielināti, lai sasniegtu cenu paaugstinājumu, kas vajadzīgs subsīdijas neitralizēšanai.

(31)

Tāpēc no šiem diviem noteikumiem skaidri izriet, ka kompensācijas maksājuma mērķis ir kompensēt vai neitralizēt subsīdiju.

(32)

Pašreizējie subsidēšanas apjomi, kas noteikti 2018. gada regulā, galvenokārt balstās uz divām subsīdiju shēmām, proti, DDS un MEIS. Šīs shēmas veido 97 % un 89 % no subsīdiju apjomiem, kas tolaik tika noteikti attiecīgi Dhunseri un Reliance. Ar šīm divām shēmām IV pārmērīgi atmaksā ražotājiem eksportētājiem procentuālu daļu no atbilstīgo eksportēto ražojumu vidējās eksporta vērtības. Tāpēc, jo lielāka ir vienas eksporta tonnas vērtība, jo lielāka ir pārmērīgā atmaksājuma summa, ko ražotāji eksportētāji atgūst, un līdz ar to arī subsidēšanas apjoms. Tas nozīmē, ka kompensējamo subsīdiju apjoms palielinās līdz ar eksporta cenas pieaugumu.

(33)

Kad šie maksājumi 2018. gadā tika noteikti, subsīdijas apjomi tika pārrēķināti specifiskos maksājumos, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, PET cenām minētajā izmeklēšanā noteiktajā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, proti, no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam. Šīs cenas minētajā periodā bija salīdzinoši zemas – no aptuveni 730 EUR līdz 815 EUR par tonnu atkarībā no ražotāja eksportētāja. Saskaņā ar 2019. gada termiņbeigu pārskatīšanu Indijas izcelsmes PET vidējā importa cena 2016. gadā bija īpaši zema –776 EUR par tonnu (18). Tās bija zemākās gada vidējās cenas visā minētās regulas attiecīgajā periodā (no 2014. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. martam). Vidējā PET importa cena no Indijas 2019. gada termiņbeigu pārskatīšanā noteiktajā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam), kas ir visnesenākais Komisijas izmeklētais periods saistībā ar PET importu no Indijas, bija 916 EUR par tonnu (19). Tā kā atbilstīgi 32. apsvērumam PET eksporta no Indijas subsidēšana ir proporcionāli saistīta ar eksporta cenu, specifiskie maksājumi, kas aprēķināti pēc cenām no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam, nebūtu pietiekami, lai kompensētu subsidēšanu, kuras pamatā ir cenas no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam.

(34)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā šīs konkrētās subsidēšanas raksturu, specifiskie maksājumi var būt nepietiekami, lai to kompensētu, kā prasīts pamatregulas 1. panta 1. punktā. Šim nolūkam ir labāk piemēroti ad valorem maksājumi.

(35)

Kā norādīts iepriekš, pamatojoties uz Savienības interesēm, specifiskie maksājumi sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīti par piemērotākiem, lai izvairītos no tā, jēlnaftas cenu svārstību izraisīto PET cenu svārstību rezultātā tiktu iekasēti lielāki maksājumi. Lai gan jēlnaftas cenas un tādējādi arī PET cenas turpina svārstīties, lēmums noteikt fiksētus maksājumus ir jāskata kontekstā, kurā tas tika pieņemts.

(36)

Pašreizējie apstākļi, kas aprakstīti 32.–34. apsvērumā, ļoti atšķiras no situācijas 2000. gadā, kad kompensācijas maksājumi tika noteikti pirmo reizi. Sākotnējo subsīdiju apjomu pamatā bija trīs subsīdiju shēmas: i) Piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem (“DEPS”); ii) Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma (“EPCGS”); iii) eksportam atbrīvotas rūpniecības zonas (“EPZ”)/uz eksportu orientētas struktūras (“EOU”). Vislabvēlīgākās no tām bija DEPS un EOU/EPZ. Atšķirībā no pašlaik spēkā esošajām shēmām tās automātiski nedeva tiesības uz kompensāciju, pamatojoties uz eksportēto vērtību.

(37)

Saskaņā ar DEPS eksportētājam tika piešķirta kredīta licence preču (piemēram, izejmateriālu vai ražošanas līdzekļu) importam. Ieguvums un tādējādi subsidēšana notika, importējot šīs preces, nevis eksportējot PET. Lai gan eksporta vērtība noteica subsidēšanas maksimālo robežu, ko ražotājs eksportētājs varēja saņemt, pati subsidēšana tika noteikta pēc importa līmeņa. EPZ/EOU, kas veidoja gandrīz visu subsīdijas apjomu (13,5 no 13,9 %) un kas attiecas uz struktūru, kura tagad ir Dhunseri (20), veidoja dažādi mehānismi (21). Neviens no tiem nebija vienkāršs maksājums, kas saistīts ar eksportēto vērtību, kā tas ir pašlaik piemērojamo DDS un MEIS shēmu gadījumā.

(38)

Piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu ražotājs eksportētājs atkārtoja savas izmeklēšanas sākšanas laikā izteiktās piezīmes attiecībā uz to, ka subsīdiju shēmas nav mainījušās, kā izklāstīts 59. un 60. apsvērumā. Ražotājs eksportētājs atgādināja, ka lietas materiāliem pievienotajā informācijā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka 79 % no sākotnējā izmeklēšanā konstatētās subsidēšanas izrietēja no shēmas, kas sniedza ieguvumu proporcionāli eksporta cenai. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tas ir tikai nedaudz mazāk nekā no DDS un MEIS izrietošās subsidēšanas īpatsvars, kas konstatēts 2018. gada regulā un 2019. gada termiņbeigu pārskatīšanā. Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka absolūtā izteiksmē subsīdijas, kas piešķirtas saistībā ar eksporta cenu, faktiski ir mazāk dominējošas nekā tas bija sākotnējās izmeklēšanas laikā. Visbeidzot, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka MEIS tiks pārtraukta un aizstāta ar tādu shēmu, kas ir atbilstīga PTO.

(39)

Komisija norādīja, ka lietas materiāliem pievienotajā informācijā par procedūras sākšanu ir minēts, ka 79 % no sākotnējā izmeklēšanā konstatētās subsidēšanas izrietēja no shēmas (DEPB Post-export), ar ko tika sniegts finansiāls ieguvums, par kuru tika konstatēts, ka tas ir proporcionāls eksporta cenai. Šīs saiknes būtību un atšķirību no DDS un MEIS Komisija sīkāk izskaidroja 36. un 37. apsvērumā, un piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu ražotājs eksportētājs to neapstrīdēja.

(40)

Attiecībā uz piezīmi par MEIS Komisija norādīja, ka šī daļējā starpposma pārskatīšana neattiecas uz šīs shēmas nākotni un iespējamās aizstāšanas shēmas saderību ar PTO noteikumiem.

(41)

Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(42)

PET cenu svārstības bija iemesls specifisku maksājumu noteikšanai 2000. gadā – tobrīd nebija tiešas saiknes starp saņemto subsidēšanas apjomu un ražotāju eksportētāju eksporta cenām. Turpretī 2020. gadā lielākā daļa no Indijas uz Savienību eksportētā PET subsidēšanas ir tieši saistīta ar šā eksporta vērtību. Vienīgais piemērotais risinājums ir sasaistīt maksājumu summu ar to pašu vērtību, izmantojot ad valorem maksājumus.

(43)

Lai gan šajā pārskatīšanā netiek veikta jauna Savienības interešu pārbaude, tiek norādīts, ka paredzamās par tonnu piemērojamā maksājuma svārstības lietotājiem 2020. gadā radītu daudz mazāk problēmu nekā 2000. gadā. 2000. gadā noteiktās kompensācijas maksājuma likmes bija ne tikai augstākas (līdz pat 8,2 % un 13,9 % 2005. gadā, kad Dhunseri sāka eksportēt), bet tās tika noteiktas kopā ar antidempinga maksājumiem, tādējādi kopā maksājuma likmes bija robežās no 30 % līdz 44,3 %. Līdz ar to pēkšņs PET cenas par tonnu pieaugums lietotājiem būtu radījis vairāk problēmu. Savukārt augstākais ad valorem maksājums, kas pašlaik būtu piemērojams lielākajai daļai patreizējā importa, būtu tikai līdz 4 %.

(44)

Savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka naftas cenas pēc 2014. gada aizvien ir nepastāvīgas, īpaši 2020. gadā. Ražotājs eksportētājs norādīja – Komisija informācijas izpaušanā konstatēja, ka naftas cenas kopš 2014. gada ir stabilas un šī stabilitāte attaisno pasākuma maiņu uz ad valorem likmēm. Tāpat ražotājs eksportētājs minēja, ka pasākuma maiņa uz ad valorem likmēm, pamatojoties uz Komisijas argumentu par stabilām jēlnaftas cenām, bija nepamatota.

(45)

Komisija norāda, ka šajā piezīmē tiek sagrozīta Komisijas nostāja par naftas cenu svārstībām un to ietekmi uz šajā pārskatīšanā izdarītajiem secinājumiem. Kā minēts 35. apsvērumā, Komisija skaidri atzina, ka PET cenas un jēlnaftas cenas pēc pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas 2014. gadā turpināja svārstīties. Kā turpmāk norādīts 58. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka ad valorem maksājums ir piemērotāks, lai precīzi kompensētu subsīdiju, kas svārstās kopā ar PET un jēlnaftas cenu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(46)

Šī apstākļu maiņa ir ilglaicīga. To apstiprināja 2018. gada regula, kurā divu galveno shēmu (DDS un MEIS) raksturs un izplatība tika atzīta par ilglaicīgu (22).

(47)

Savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu IV apgalvoja – Komisijas apgalvojums, ka dažas izmaiņas ir ilglaicīgas, ir nepareizs. IV minēja, ka tas īpaši attiecas uz jēlnaftas cenām, kas ir zemākas par jēlnaftas cenām 2000. gadā.

(48)

Attiecībā uz jēlnaftas cenu svārstībām, kas ir vienīgais IV minētais nepareizais elements apstākļu maiņas ilglaicīguma novērtējumā, Komisija atkārtoja savus argumentus 45. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(49)

Eiropas PET ražotāju asociācija atbalstīja pārskatīšanas sākšanu.

(50)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ex officio procedūras sākšana ir nelikumīga, piebilstot, ka Komisija ir pakļāvusies CPME pieprasījumam sākt šo pārskatīšanu, neraugoties uz to, ka netika sniegti nekādi pierādījumi vai informācija. Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka Komisija nevarēja noraidīt pārskatīšanas pieprasījumu, vienlaikus uzsākot pārskatīšanu pēc savas iniciatīvas. Ražotājs eksportētājs uzskatīja, ka ir pārkāptas pamatregulas 19. panta 2. punkta un PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SKP nolīgums”) 21. panta 2. punkta procedūras prasības.

(51)

CPME e-pasta vēstulē ir ņemti vērā Komisijas apgalvojumi 2018. gada regulā, kas apkopoti iepriekš 27. apsvērumā. CPME savā e-pastā norāda, ka atbalsta Komisijas argumentāciju, un lūdz Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus. CPME e-pastā nav ietverts termins “pārskatīšanas pieprasījums”. Tā tikai atbalsta šādas pārskatīšanas iespējamu uzsākšanu, ja Komisija to uzskatītu par lietderīgu. Komisija nevarēja noraidīt pārskatīšanas pieprasījumu, kas netika iesniegts. Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, pārskatīšanu uzsāka Komisija pēc savas iniciatīvas saskaņā ar pamatregulas 19. panta 1. punktu, kas atbilst SKP nolīguma 21. panta 2. punktam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(52)

Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka maksājumi bijuši spēkā 20 gadus un ka Komisijai beidzot būtu jāļauj tiem beigties, jāvēro tirgus reakcija un pēc tam, ja tas vispār būtu nepieciešams, jāuzsāk jauna, atsevišķa izmeklēšana.

(53)

Komisija norādīja, ka šī daļējā starpposma pārskatīšanas izmeklēšana attiecas tikai uz pasākumu veidu. Pasākumu turpināšana vai beigšanās nesen tika izmeklēta 2019. gada termiņbeigu pārskatīšanā, kurā ražotājs eksportētājs sadarbojās. Minētajā pārskatīšanā tika konstatēts, ka būtu jāsaglabā kompensācijas pasākumi, kas piemērojami Indijas izcelsmes PET importam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(54)

Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka nav pamata veikt daļēju starpposma pārskatīšanu vai mainīt pasākumu veidu. Antidempinga pasākumu beigšanās un saistību atsaukšana gandrīz pirms sešiem gadiem neietekmējot pašreizējo kompensācijas pasākumu efektivitāti. Turklāt ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka subsīdiju shēmās nav izmaiņu un ka jēlnaftas cena ir svārstījusies un paaugstinājusies pirms starpposma pārskatīšanas uzsākšanas, un joprojām ir nepastāvīga.

(55)

Kā Komisija norāda 32. un 34. apsvērumā, pretēji situācijai, kad kompensācijas maksājums tika sākotnēji noteikts, specifiskā kompensācijas maksājuma likmes vairs nav piemērotas, lai pilnībā kompensētu pašreizējo subsidēšanas līmeni, kurš svārstās kopā ar PET cenām. Piesaistot maksājuma summu PET cenai, izmantojot ad valorem maksājumus, Komisija labāk nodrošinās, ka subsidēšanas līmenis tiek neitralizēts. Attiecībā uz saikni starp antidempinga maksājumu pārtraukšanu un apstākļu maiņu Komisija atgādināja 43. apsvērumā minēto. Kopējais maksājumu līmenis bija daļa no konteksta, kurā 2000. gadā tika pieņemts lēmums piemērot specifiskus maksājumus, un šis konteksts vairs nepastāv. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(56)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka apstākļi ir mainījušies jau pirms kāda laika, Komisija norāda, ka pasākumu veida pārskatīšanas uzsākšanai termiņa nav. Kopš šīm izmaiņām nav veikta pārskatīšana, ar ko būtu bijis iespējams risināt šo situāciju, jo vienīgā procedūra, kas sākta kopš izmaiņu veikšanas, bija daļēja starpposma pārskatīšana, kura attiecās tikai uz subsidēšanu, ko saņēma divi ražotāji eksportētāji, kā arī termiņbeigu pārskatīšanas. Šī pārskatīšana ir pirmā izmeklēšana kopš apstākļu maiņas, ar ko īpaši pievēršas specifisko maksājumu efektivitātei attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem. Tādēļ arī šis apgalvojums tika noraidīts.

(57)

Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka fiksētais maksājums joprojām ir atbilstošs, lai izvairītos no tā, ka jēlnaftas cenu svārstību dēļ notiekošās PET cenu svārstības izraisītu pārmērīgu un nepamatotu maksājumu iekasēšanu.

(58)

Kā norādīts 32. un 34. apsvērumā, Komisija uzskata, ka ad valorem maksājums ir piemērotāks, lai precīzi kompensētu subsīdiju, kas svārstās kopā ar PET un jēlnaftas cenu. Nav skaidrs, kāpēc šāds maksājums būtu nepamatots. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(59)

Visbeidzot, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka subsīdiju shēmas nav mainījušās, jo 2000. gadā kompensētā DEPB ir līdzīga DDS un MEIS.

(60)

Komisija jau 37. apsvērumā norādīja, ka DEPB atšķiras no DDS vai MEIS ar to, ka ieguvuma un tādējādi subsidēšanas pamatā bija izejmateriālu vai ražošanas līdzekļu imports, nevis attiecīgā gatavā ražojuma eksports. Tādējādi faktu ziņā šis apgalvojums bija nepareizs un tādējādi tika noraidīts.

(61)

Seši lietotāji apgalvoja, ka, mainot pasākumu veidu no specifiskajiem nodokļiem uz ad valorem maksājumiem, palielinātos cenu svārstības un palielinātos faktiskais maksājums (un tādējādi arī ražojuma kopējā cena), kas kaitētu visu pakārtoto lietotāju darījumdarbības ilgtspējai. Tie arī norādīja, ka izmaksu pieaugums samazinātu to peļņu un konkurētspēju.

(62)

Komisija jau 34. apsvērumā norādīja, ka galveno shēmu uzbūves dēļ subsidēšanas līmenis ir galvenokārt saistīts ar PET cenu līmeni. Vienīgais veids, kā to pienācīgi kompensēt, ir izveidot pasākumu, kas ir saistīts arī ar eksporta cenu līmeni. Tie būtu ad valorem maksājumi. Pārmaiņa uz ad valorem maksājumiem nenozīmē, ka PET cenas automātiski paaugstināsies. Ja eksporta cenas samazināsies, kā tika novērots 2019. gadā, samazināsies arī piemērojamie maksājumi. Turklāt, kā norādīts 43. apsvērumā, ad valorem maksājumi divu galveno Indijas ražotāju eksportētāju veiktajam importam būtu zemi (2,3 % un 4 %) un tos nevar uzskatīt par tādiem, kas kaitē pakārtoto lietotāju darījumdarbības ilgtspējai. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(63)

Lietotāji apgalvoja, ka Eiropas PET ražotāju uzstādītā jauda nav pietiekama, lai apmierinātu PET iekšējo pieprasījumu.

(64)

Kā norādīts 2019. gada termiņbeigu pārskatīšanā, Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, lai segtu 85 % no kopējā pašreizējā iekšzemes patēriņa. Turklāt ir pieejams arī imports no citām valstīm, kurām nepiemēro pasākumus, savukārt vēl viens avots ir PET reciklēšana. Turklāt pašreizējās pārskatīšanas izmeklēšanas mērķis nav palielināt PET importam no Indijas piemērojamo maksājumu, bet gan, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, ar ad valorem maksājumiem pienācīgi kompensēt faktisko subsidēšanu. Ņemot vērā jēlnaftas cenas 2020. gada pirmā ceturkšņa beigās, šīs izmaiņas, visticamāk, izraisīs PET cenu pazemināšanos. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(65)

Lietotāji arī apgalvoja, ka Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta imports nenodara kaitējumu Eiropas PET ražotājiem. Gluži pretēji, tie ilgstoši piedzīvojuši neparasti lielas peļņas periodu.

(66)

Šī daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšana attiecas tikai uz Indijas izcelsmes PET importam noteikto pasākumu veidu. Tomēr Komisija norādīja, ka kaitējuma analīze ir veikta pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā, kas tika pabeigta 2019. gada jūlijā. Minētajā pārskatīšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums, bet tās stāvoklis joprojām ir nestabils, par ko liecina zemā rentabilitāte. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(67)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka spēkā esošajiem kompensācijas pasākumiem vajadzētu būt atbilstoša līmeņa ad valorem maksājumiem, kā noteikts jau vairākās iepriekšējās izmeklēšanās (23).

(68)

Piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu IV un ražotājs eksportētājs apgalvoja – ja Komisija nolemj mainīt pasākumu veidu uz ad valorem maksājumiem, tai būtu jāpiemēro subsīdijas likme, kas noteikta 2019. gada termiņbeigu pārskatīšanā, proti, 3,6 %.

(69)

Komisija norādīja, ka šī daļējā starpposma pārskatīšana attiecas tikai uz pasākumu veidu un neattiecas uz to līmeni. Komisija norāda – lai gan pašreizējais maksājuma līmenis tika noteikts 2018. gada regulā, pašlaik spēkā esošie pasākumi tika noteikti 2019. gada termiņbeigu pārskatīšanā. Reliance gadījumā šie pasākumi ir 29,21 EUR par tonnu, pamatojoties uz 4 % subsīdijas likmi. Saskaņā ar šo daļējo starpposma pārskatīšanu nevar noteikt citus ad valorem maksājumus, jo šādas izmaiņas neietilpst šīs pārskatīšanas tvērumā, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(70)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Komisija secināja, ka apstākļi ir mainījušies un specifisko maksājumu izmantošana vairs nav piemērota, lai kompensētu faktisko subsidēšanas līmeni. Tā kā iespēja, ka subsidēšana turpināsies, jau ir apstiprināta 2019. gada termiņbeigu pārskatīšanā, pasākumu veids mainīsies no specifiskiem maksājumiem uz ad valorem kompensācijas maksājumiem.

(71)

Piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu IV un ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka maksājumi par PET importu no Indijas bijuši spēkā divas desmitgades un tiem būtu jābeidzas, jo galīgais mērķis ir pasākumu izbeigšana, taču pasākumu turpināšana ir izņēmums. Turklāt IV un ražotājs eksportētājs norādīja, ka sākotnējie sūdzības iesniedzēji ir nozuduši un ka Komisija tagad aizsargā ražotājus ārpus iekšzemes ražošanas nozares.

(72)

Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka Indorama Ventures Europe B.V. būtu jāsvītro no pašreizējās ES ražošanas nozares tvēruma. Ražotājs eksportētājs tāpat norādīja, ka pasākumi nav Savienības interesēs, jo tie kaitē visu pakārtoto lietotāju un patērētāju darījumdarbības ilgtspējai. Visbeidzot, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, atļaujot turpināt pasākumus, tiek diskriminēta Indija un jo īpaši šis ražotājs eksportētājs.

(73)

Komisija norādīja, ka neviens no šiem apsvērumiem neietilpst šīs daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas tvērumā – tā attiecas uz pasākumu veidu. Komisija arī norādīja, ka 2019. gada termiņbeigu pārskatīšanā, kurā sadarbojās gan IV, gan ražotājs eksportētājs, nesen tika nolemts, ka pasākumu pagarināšana ir pamatota saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu. Komisija atgādināja, ka atbilstīgi pamatregulas 19. panta 2. punktam ražotāji eksportētāji var pieprasīt Komisijai sākt subsidēšanas līmeņa pārskatīšanu, ja tie uzskata, ka pamatojums, kā dēļ šāda pārskatīšana būtu nepieciešama, ir ilglaicīgs.

(74)

Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(75)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar 15. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1036 (24),