EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 2.4.2020
COM(2020) 142 final
2020/0059(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar kuru attiecībā uz īpašiem pasākumiem Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai zvejniecībā un akvakultūrā groza Regulu (ES) Nr. 1379/2013 un Regulu (ES) Nr. 508/2014
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
Covid-19 uzliesmojums dalībvalstis skāris pēkšņi un smagi un, saimnieciskajai darbībai strauji pieklustot, ir ļoti būtiski ietekmējis sabiedrību un ekonomiku. Tas visai ES ir radījis ārkārtas situāciju, kuras dēļ Savienības un dalībvalstu līmenī jāmobilizē visi pieejamie resursi, lai pārvarētu līdz šim nepieredzētas problēmas, kas saistītas ar Covid-19 uzliesmojumu.
2020. gada 13. martā Komisija ierosināja “Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu”, kuras mērķis ir, mobilizējot pieejamās naudas rezerves Eiropas strukturālajos un investīciju fondos, veicināt investīcijas, lai krīzi apkarotu nekavējoties. 2020. gada 19. martā Komisija pieņēma jaunu valsts atbalsta shēmu.
Tomēr dalībvalstu intervences iespējas zivsaimniecībā ierobežo Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) noteikumi, kas patlaban nepiedāvā atbalstu vissteidzamāk vajadzīgajai Covid-19 uzliesmojuma seku pārvarēšanas rīcībai. Tas ierobežo dalībvalstu spēju izmantot EJZF, lai cīnītos pret krīzi.
Būtiskais pieprasījuma kritums ir satricinājis tirgu un sevišķi smagi skāris zvejniecību un akvakultūru. Veikalu, tirgu, tirdzniecības vietu un izplatīšanas kanālu slēgšanas dēļ ievērojami samazinājušās cenas un pārdošanas apjomi. Pieprasījuma un cenu samazināšanās apvienojumā ar sarežģītas piegādes ķēdes neaizsargātību (ātrbojīgi produkti, prasa daudz darbaspēka) zvejas flotu darbību un jūras produktu ražošanu padarījusi neizdevīgu. Līdz ar to zvejnieki ir spiesti palikt ostās un akvakultūras ražotājiem pēc dažām nedēļām nāksies savu produkciju izmest vai iznīcināt vai domāt, kā tikt galā ar ārkārtējām krājumu pārvaldības izmaksām, piemēram, kur turēt un ar ko barot pāraugušās zivis, kuras pieprasījuma samazināšanās dēļ nevar nonāvēt. Straujais pieklusums īpaši skar piekrastes mazapjoma zvejas operatorus un zivju produkcijas ražotājus.
Tā kā pašreizējās krīzes beigas nav paredzamas, tā var ātri izbeigt jebkādu rosību un uzņēmējdarbību sektorā, kas ir izteikti jutīgs pret cikliskām izmaiņām. Tādējādi šai krīzei var būt smagas sociālekonomiskās sekas atsevišķās kopienās, kur zvejniecībai un akvakultūrai ir liela nozīme. Mazapjoma piekrastes zvejniecības pārstāv gandrīz 75 % no visiem aktīvajiem kuģiem un vairāk nekā 55 % no tiešās nodarbinātības; daudzviet piekrastē šis rūpals ir galvenā saimnieciskā darbība. Zivkopība ir piekrastes kopienu un lauku apvidu balsts. Zvejniecības un akvakultūras operatoriem, kas galvenokārt ir mikrouzņēmumi, bieži vien trūkst finanšu rezervju, lai segtu pastāvīgās izmaksas. Tiklīdz tie beigs darboties, tiks pārrautas tirdzniecības ķēdes.
Atšķirībā no vairuma citu ekonomikas jomu zivsaimniecība ir Savienības ekskluzīvā kompetencē un tiek reglamentēta Savienības līmenī, izmantojot kopēju politiku; tas praktiski nepieļauj valstu noteikumus, to vidū finansiāla atbalsta noteikumus. Publiskā atbalsta nosacījumus reglamentē EJZF.
Tāpēc Komisija pieņem tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir grozīt Regulu (ES) Nr. 508/2014 (EJZF regula) un Regulu (ES) Nr. 1379/2013 (TKO regula), lai tādējādi ieviestu īpašus EJZF pasākumus, kas mazinātu Covid-19 uzliesmojuma ietekmi zvejniecībā un akvakultūrā.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts un 175. pants.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Priekšlikuma noteikumus īsteno dalītā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulu.
•Proporcionalitāte
Ierosinātie noteikumi atbilst proporcionalitātes principam, jo tie ir atbilstīgi, vajadzīgi un vēlamo politikas mērķu sasniegšanai nav pieejami citi, mazāk ierobežojoši pasākumi.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Ierosinātais juridiskais instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes regula.
3.PRIEKŠLIKUMA SATURS
Ierosinātie īpašie pasākumi Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai zvejniecībā un akvakultūrā ir:
–atbalsts zvejniekiem par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu Covid-19 uzliesmojuma rezultātā,
–atbalsts akvakultūras zivkopjiem par ražošanas pagaidu apturēšanu vai samazināšanu Covid-19 uzliesmojuma rezultātā,
–atbalsts ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām par zvejas un akvakultūras produktu uzglabāšanu saskaņā ar tirgu kopīgo organizāciju.
Tiek ierosināts, lai šie pasākumi ar atpakaļejošu spēku kļūst atbilstīgi no 2020. gada 1. februāra un ir pieejami līdz 2020. gada 31. decembrim.
EJZF regulā izdarāmu papildu grozījumu mērķis ir nodrošināt finanšu līdzekļu pārdalīšanas elastīgumu darbības programmas ietvaros:
–svītrotas 13. panta fiksētās summas, izņemot tās, kas noteiktas zvejas kontrolei, zinātnisko datu vākšanai un papildu izmaksu kompensēšanai tālākajos reģionos,
–ņemot vērā īpašo pasākumu ieviešanu un ar tiem saistīto finanšu līdzekļu pārdali, mainīta vienkāršotā darbības programmu grozīšanas procedūra.
Īpašos EJZF pasākumus papildina TKO regulas grozījumi, ar kuriem:
–dod iespēju uzglabāšanas mehānismu izmantot arī tad, ja dalībvalstis nav noteikušas un publicējušas sliekšņa cenas,
–ļauj uzglabāšanas mehānismu izmantot arī akvakultūras ražotāju organizācijām.
4. EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
Komisija ar ieinteresētajām personām apspriedās, aptaujājot zvejniecības un akvakultūras ražotāju organizācijas, konsultatīvās padomes un saņemot nozares apvienību, individuālu operatoru un dalībvalstu atsauksmes par tirgus attīstību un iespējamiem palīdzības pasākumiem. Ieinteresēto personu vērtējums par krīzes situāciju un to, kā cīnīties pret tās sekām, ir gandrīz pilnībā saskanīgs un vienprātīgs. Šīs atsauksmes Komisija ņēma vērā priekšlikuma sagatavošanā.
5.IETEKME UZ BUDŽETU
Ierosinātais grozījums nekādi nemaina daudzgadu finanšu shēmas (DFS) gada maksimumus, kas saistībām un maksājumiem noteikti Regulas (ES) Nr. 1311/2013 I pielikumā. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda saistību apropriāciju sadalījums pa gadiem nemainās.
Tā kā zvejas un akvakultūras darbības ir apturētas vai ievērojami sarukušas, ir maz iespēju pašreizējos EJZF pasākumus un darbības programmas īstenot parastajā kārtībā. Ja krīzei netiks dots reāls pretspars, ir maz izredžu, ka EJZF izdosies pilnībā īstenot līdz pašreizējā plānošanas perioda beigām. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savas darbības programmas finanšu resursus īsā laikā pārdalīt par labu īpašajiem pasākumiem. Šo iespēju ierobežos budžeta piešķīrumi, ko dalībvalstis jau ir saņēmušas un ko tās nevar pārsniegt.
2020. gada budžetā EJZF pieejamās maksājumu apropriācijas pieļauj līdzekļu pārdali starp darbības programmā ietvertām Savienības prioritātēm. Jaunie pasākumi lielā mērā aizstās sākotnēji plānotās iniciatīvas, kuras tagad tiek apturētas saimnieciskās darbības vispārējā pieklusuma dēļ. Tāpēc ierosināto pasākumu mērķis ir nodrošināt efektīvu 2020. gada budžeta izpildi un EJZF 2014.–2020. gada piešķīruma apgūšanu.
Komisija rūpīgi uzraudzīs ierosināto grozījumu ietekmi uz maksājumu apropriācijām 2020. gadā un ņems vērā gan budžeta izpildi, gan pārskatītās dalībvalstu prognozes.
2020/0059 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar kuru attiecībā uz īpašiem pasākumiem Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai zvejniecībā un akvakultūrā groza Regulu (ES) Nr. 1379/2013 un Regulu (ES) Nr. 508/2014
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 175. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 1 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Būtiskais pieprasījuma kritums pēc Covid-19 uzliesmošanas ir satricinājis tirgu un sevišķi smagi skāris zvejniecību un akvakultūru. Veikalu, tirgu, tirdzniecības vietu un izplatīšanas kanālu slēgšanas dēļ ievērojami samazinājušās cenas un pārdošanas apjomi. Pieprasījuma un cenu samazināšanās apvienojumā ar sarežģītas piegādes ķēdes neaizsargātību zvejas flotu darbību un jūras produktu ražošanu padarījusi neizdevīgu. Līdz ar to zvejnieki ir spiesti palikt ostās un zivkopjiem pēc dažām nedēļām nāksies savu produkciju izmest vai iznīcināt.
(2)Būtu jārod iespēja no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 508/2014 2 , līdz 2020. gada 31. decembrim atbalstīt īpašus pasākumus, kuru mērķis ir mazināt Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz zvejniecību un akvakultūru. Šiem pasākumiem būtu jāietver atbalsta izmaksāšana par zvejas darbību, arī iekšzemes ūdeņos notiekošās zvejas pagaidu pārtraukšanu un akvakultūras produkcijas ražošanas pagaidu apturēšanu vai samazināšanu, ja tās ir Covid-19 uzliesmojuma sekas. Šiem īpašajiem pasākumiem būtu jāietver arī atbalsta izmaksāšana ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām par zvejas un akvakultūras produktu uzglabāšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1379/2013 3 . Izdevumiem par darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šiem pasākumiem, par atbilstīgiem būtu jākļūst no 2020. gada 1. februāra.
(3)Resursi, kas dalītās pārvaldības ietvaros saistībām pieejami no EJZF, būtu jāsadala tā, lai nodrošinātu fiksētu summu noteikšanu zvejas kontrolei, zinātnisko datu vākšanai un papildu izmaksu kompensēšanai tālākajos reģionos. Pārējie dalītās pārvaldības resursi dalībvalstīm būtu jāiedala atkarībā no savām vajadzībām.
(4)Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojuma būtiskās sociālekonomiskās sekas un nepieciešamību pēc ekonomikas likviditātes, būtu jārod iespēja zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, ko izraisījusi Covid-19 uzliesmojuma krīze, atbalstīt ar maksimālo līdzfinansējuma likmi 75 % apmērā no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem.
(5)Lai mazinātu Covid-19 uzliesmojuma sekas, finanšu resursu pārdalei jābūt elastīgai, tāpēc atbalsta summas maksimumu, kāds piešķirams par šā uzliesmojuma ietekmē apturēto zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, noteikt nevajadzētu. Tam nebūtu jāskar spēkā esošie finansiālie maksimumi attiecībā uz citiem pagaidu pārtraukšanas gadījumiem. Būtu jāpatur spēkā pienākums par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu piešķirto atbalstu atvilkt no atbalsta, kas tam pašam kuģim piešķirts par zvejas darbību izbeigšanu.
(6)Ņemot vērā nepieciešamā atbalsta steidzamību, būtu jārod iespēja paplašināt vienkāršotās procedūras darbības jomu un iekļaut tajā grozījumus darbības programmās, kuras attiecas uz Covid-19 uzliesmojuma seku mazināšanai paredzētajiem īpašajiem pasākumiem un ar tiem saistīto finanšu līdzekļu pārdali. Šai vienkāršotajai procedūrai būtu jāaptver visi grozījumi, kas vajadzīgi attiecīgo pasākumu pilnīgai īstenošanai, arī to ieviešana un atbalsta aprēķināšanas metožu apraksts.
(7)Ņemot vērā ražotāju organizāciju būtisko lomu krīzes pārvarēšanā, ražošanas un tirdzniecības plānu atbalsta maksimālais apjoms būtu jāpalielina līdz 12 % no tirgū laistās produkcijas gada vidējās vērtības. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šo atbalstu ražotāju organizācijām izmaksāt avansā līdz 100 % apmērā no paredzētā finansiālā atbalsta.
(8)Covid-19 uzliesmojuma izraisīto pēkšņo zvejas un akvakultūras darbību traucējumu un ar tiem saistītā zvejas un akvakultūras produktu tirgu apdraudējuma sakarībā ir lietderīgi izveidot pārtikas vajadzībām paredzētu zvejas un akvakultūras produktu uzglabāšanas mehānismu. Tā mērķis būs veicināt lielāku tirgus stabilitāti, mazināt risku, ka šādi produkti tiek izšķērdēti vai novirzīti nepārtikas vajadzībām, un palīdzēt mīkstināt krīzes ietekmi uz minēto produktu ienesto peļņu. Minētajam mehānismam būtu jāļauj zvejas un akvakultūras ražotājiem attiecībā uz līdzīgām sugām izmantot vienas un tās pašas saglabāšanas vai konservēšanas metodes, šādi nodrošinot godīgas konkurences saglabāšanu ražotāju starpā.
(9)Covid-19 uzliesmojuma rezultātā ir pēkšņi un ievērojami samazinājies pieprasījums pēc zvejas un akvakultūras produktiem, tāpēc būtu jārod iespēja daudzumus, par kuriem var pretendēt uz uzglabāšanas atbalstu, palielināt līdz 25 % no attiecīgo produktu daudzuma, ko attiecīgā ražotāju organizācija gadā laidusi pārdošanā.
(10)Lai dalībvalstis varētu ātri reaģēt uz Covid-19 uzliesmojuma pēkšņumu un neparedzamību, tām vajadzētu būt tiesīgām noteikt uzglabāšanas mehānismu iedarbinošās sliekšņa cenas savām ražotāju organizācijām. Minētās sliekšņa cenas būtu jānosaka tā, lai tirgus dalībnieku starpā saglabātos godīga konkurence.
(11)Atbalsts ir nepieciešams steidzami, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk.
(12)Tādēļ Regula (ES) Nr. 1379/2013 un Regula (ES) Nr. 508/2014 būtu attiecīgi jāgroza,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 508/2014
Regulu (ES) Nr. 508/2014 groza šādi:
1)regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:
“13. pants
Budžeta līdzekļi dalītā pārvaldībā
1.Līdzekļi, kas laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ir pieejami EJZF saistībām dalītā pārvaldībā, ir EUR 5 749 331 600 pašreizējās cenās saskaņā ar II pielikumā norādīto sadalījumu pa gadiem.
2.No 1. punktā minētajiem budžeta līdzekļiem EUR 580 000 000 piešķir 76. pantā minētajiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem.
3.No 1. punktā minētajiem budžeta līdzekļiem EUR 520 000 000 piešķir 77. pantā minētajiem datu vākšanas pasākumiem.
4.No 1. punktā minētajiem budžeta līdzekļiem EUR 192 500 000 saskaņā ar V sadaļas V nodaļu piešķir tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām. Minētās kompensācijas gadā nepārsniedz:
(a)EUR 6 450 000 Azoru salām un Madeirai;
(b)EUR 8 700 000 Kanāriju salām;
(c)EUR 12 350 000 Francijas tālākajiem reģioniem, kas minēti LESD 349. pantā.
5.Dalībvalstīm ir iespēja 2. un 3. punktā pieejamos resursus izmantot, tos savstarpēji pārdalot.”;
2)regulas 16. panta 1. punktu groza šādi:
“1. Dalībvalstu saistībām laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam pieejamie līdzekļi, kas minēti 13. panta 1 punktā un norādīti II pielikuma tabulā, tiek noteikti, pamatojoties uz šādiem objektīviem kritērijiem:”;
3)regulas 22. panta 2. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:
“e) tādu darbības programmu grozījumu gadījumā, kas attiecas uz 33. panta 1. punkta d) apakšpunktā, 35. pantā, 44. panta 4.a punktā, 55. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 57., 66. un 67. pantā minēto atbalstu, arī uz finanšu līdzekļu pārdali Covid-19 uzliesmojuma seku novēršanai.”;
4)regulas 22. panta 3. punktu groza šādi:
“3. Šā panta 2. punkts neattiecas uz 33. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā, 34. pantā un 41. panta 2. punktā minēto atbalstu.”;
5)regulas 25. panta 3. punktu groza šādi:
“3. Neskarot 5. punktu, EJZF sniegtais kopējais finansiālais ieguldījums 33. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā un 34. pantā minētajos pasākumos un 41. pantā minētajā galveno dzinēju vai palīgdzinēju nomaiņā vai modernizācijā nepārsniedz augstāko no šādām divām robežvērtībām:”;
6)regulas 33. panta 1. un 2. punktu groza šādi:
“1. EJZF var atbalstīt pasākumus zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai šādos gadījumos:
a) ja tiek īstenoti attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantā minētie Komisijas pasākumi vai dalībvalstu ārkārtas pasākumi, vai saglabāšanas pasākumi, kas minēti attiecīgās regulas 7. pantā, to vidū bioloģiskās atjaunošanās laikposmi;
b) ja netiek atjaunoti ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi vai tiem pievienotie protokoli;
c) ja pagaidu pārtraukšana ir paredzēta apsaimniekošanas plānā, kas pieņemts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, vai daudzgadu plānā, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu, ja – pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem – zvejas piepūles samazinājums ir vajadzīgs, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā un 2. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos mērķus;
d) ja pagaidu pārtraukšana laikposmā no 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim notiek Covid-19 uzliesmojuma rezultātā, arī kuģiem, kuri darbojas saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu.
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 9. punkta pirmās daļas, izdevumi par darbībām, ko atbalsta saskaņā ar d) apakšpunktu, par atbilstīgiem kļūst no 2020. gada 1. februāra.
2. Šā panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā minēto atbalstu var piešķirt laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ne ilgāk kā sešu mēnešu garumā par vienu kuģi. Šo maksimālo ilgumu nepiemēro atbalstam, kas minēts tā paša punkta d) apakšpunktā.”;
7) regulas 44. pantu groza šādi:
a) pievieno šādu 4.a punktu:
“4.a Ar 33. panta nosacījumiem EJZF var atbalstīt Covid-19 uzliesmojuma rezultātā veiktos zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas paredzēti 33. panta 1. punkta d) apakšpunktā.”;
b) panta 5. punktu groza šādi:
“5. Šā panta 1. un 4.a punkta piemērošanas vajadzībām:
a) atsauces uz zvejas kuģiem 30., 32., 33., 38., 39., 41. un 42. pantā uzskata par atsaucēm uz kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos;
b) atsauces uz jūras vidi 38. pantā uzskata par atsaucēm uz vidi, kurā darbojas iekšējo ūdeņu zvejas kuģis.”;
8) regulas 55. pantu aizstāj ar šādu:
“55. pants
Pasākumi sabiedrības veselības jomā
1.EJZF var atbalstīt šādas kompensācijas shēmas:
a) kompensācijas par zaudējumiem, kas gliemju audzētājiem rodas, uz laiku apturot audzēto gliemju ieguvi vienīgi sabiedrības veselības iemeslu dēļ;
b) kompensācijas par ražošanas pagaidu apturēšanu vai samazināšanu, ko akvakultūras zivkopji laikposmā no 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim veikuši Covid-19 uzliesmojuma rezultātā.
2.Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto atbalstu var piešķirt tikai tad, ja ieguvi aptur sakarā ar gliemju kontamināciju, ko izraisījusi toksīnus izdaloša planktona savairošanās vai biotoksīnus saturoša planktona klātbūtne, un ar noteikumu, ka:
a) kontaminācija ilgst ilgāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas vai
b) zaudējumi, kas rodas ieguves apturēšanas dēļ, pārsniedz 25 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz minētā uzņēmuma vidējo apgrozījumu trīs kalendārajos gados pirms tā gada, kurā tika apturēta ieguve.
Piemērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus aprēķinu veikšanai attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas mazāk nekā trīs gadus.
3.Laiks, par kādu var piešķirt 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto kompensāciju, ir ne vairāk kā 12 mēneši visā plānošanas periodā. Pienācīgi pamatotos nepieciešamības gadījumos to var vienreiz pagarināt vēl ne vairāk kā par papildu 12 mēnešiem, bet kopējais ilgums nepārsniedz 24 mēnešus.
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 9. punkta pirmās daļas, izdevumi par darbībām, ko atbalsta saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, par atbilstīgiem kļūst no 2020. gada 1. februāra.”;
9) regulas 66. panta 3. un 4. punktu groza šādi:
“3. Atbalsts, kas gadā piešķirts katrai ražotāju organizācijai saskaņā ar šo pantu, nepārsniedz 12 % no katras minētās ražotāju organizācijas iepriekšējos trīs kalendārajos gados tirgū laistās produkcijas gada vidējās vērtības. Jebkurai jaunatzītai ražotāju organizācijai minētais atbalsts nepārsniedz 12 % no tās biedru iepriekšējos trīs kalendārajos gados tirgū laistās produkcijas gada vidējās vērtības.
4. Pēc ražošanas un tirdzniecības plāna apstiprināšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 28. panta 3. punktu attiecīgā dalībvalsts var piešķirt avansu 50–100 % apmērā no finansiālā atbalsta.”;
10) regulas 67. panta 1. un 2. punktu groza šādi:
“1. Ja tas vajadzīgs, lai reaģētu uz Covid-19 uzliesmojumu, no EJZF var izmaksāt kompensāciju atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, kuras uzglabā zvejas vai akvakultūras produktus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1379/2013 II pielikumā, vai produktus ar KN kodu 0302, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1379/2013 I pielikuma a) iedaļā, ar noteikumu, ka minētos produktus uzglabā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 30. un 31. pantu, un ievērojot šādus nosacījumus:
a) uzglabāšanas atbalsta summa nepārsniedz attiecīgo produktu stabilizēšanai un uzglabāšanai vajadzīgo darbību tehnisko un finansiālo izmaksu summu;
b) daudzumi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz uzglabāšanas atbalstu, nepārsniedz 25 % no attiecīgo produktu daudzuma gadā, ko ražotāju organizācija laidusi pārdošanā;
c) finansiālais atbalsts gadā nepārsniedz 20 % no ražotāju organizācijas biedru tirgū laistās produkcijas gada vidējās vērtības laikposmā no 2017. gada līdz 2019. gadam.
Piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu, ja ražotāju organizācijas biedri laikposmā no 2017. gada līdz 2019. gadam produkciju tirgū nav laiduši, ņem vērā minēto biedru tirgū laistās produkcijas gada vidējo vērtību pirmajos trīs ražošanas gados.
2. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, izbeidz 2020. gada 31. decembrī.
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 9. punkta pirmās daļas, izdevumi par darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šo pantu, par atbilstīgiem kļūst no 2020. gada 1. februāra.”;
11) regulas 79. panta 2. punktu svītro;
12) regulas 94. panta 3. punkta c) apakšpunktu groza šādi:
“c) 50 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem atbalstam, kas minēts 33. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā, 34. pantā un 41. panta 2. punktā;”.
2. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1379/2013
Regulu (ES) Nr. 1379/2013 groza šādi:
1) regulas 8. panta 3. punktam pievieno šādu f) apakšpunktu:
“f) pārvaldīt akvakultūras produktu pagaidu uzglabāšanu saskaņā ar šīs regulas 30. un 31. pantu.”;
2) regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:
“30. pants
Uzglabāšanas mehānisms
Zvejas un akvakultūras produktu ražotāju organizācijas var saņemt finansiālu atbalstu par II pielikumā uzskaitīto produktu vai Regulas (ES) Nr. 1379/2013 I pielikuma a) iedaļā uzskaitīto ar KN kodu 0302 apzīmēto produktu uzglabāšanu ar noteikumu, ka:
a) ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 508/2014 nosacījumi par uzglabāšanas atbalstu;
b) ražotāju organizācijas ir laidušas tirgū attiecīgos produktus un par 31. pantā minēto sliekšņa cenu tiem nav atrasts pircējs;
c) produkti atbilst kopējiem tirdzniecības standartiem, kas attiecīgā gadījumā noteikti saskaņā ar 33. pantu, un produktu kvalitāte ir piemērota, lai tos lietotu pārtikā;
d) produkti ir stabilizēti vai apstrādāti un pēc sasaldēšanas uz kuģa vai krastā, sālīšanas, vītināšanas, marinēšanas vai – attiecīgā gadījumā – vārīšanas un pasterizēšanas tiek uzglabāti tvertnēs vai sprostos neatkarīgi no tā, vai tie ir filetēti, sadalīti gabalos un – attiecīgā gadījumā – vai galva ir atdalīta;
e) akvakultūras produktus neuzglabā dzīvā veidā;
f) produktus no uzglabāšanas vietas vēlākā posmā atkārtoti laiž tirgū lietošanai pārtikā;
g) produkti uzglabāšanas vietā atrodas vismaz piecas dienas.”;
3) regulas 31. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu groza šādi:
“Pirms katra gada sākuma ikviena ražotāju organizācija var izteikt individuālu priekšlikumu par cenu, kura attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem produktiem vai Regulas (ES) Nr. 1379/2013 I pielikuma a) iedaļā uzskaitītajiem ar KN kodu 0302 apzīmētajiem produktiem iedarbina 30. pantā minēto uzglabāšanas mehānismu.”;
b) pievieno šādu 5. punktu:
“5. Ja dalībvalsts 4. punktā paredzēto sliekšņa cenu noteikšanu nav izdarījusi pirms Covid-19 uzliesmošanas, šī dalībvalsts, pamatojoties uz šā panta 2. un 3. punkta kritērijiem, nekavējoties nosaka attiecīgās sliekšņa cenas. Cenas dara publiski pieejamas.”
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētājs priekšsēdētājs