<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T-663/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019TJ0663</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2021:211">EU:T:2021:211</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>19</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>19</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20210421">21.4.2021</DATE>. – Lieta T‑663/19</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Hasbro</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Kreativni Događaji</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>MONOPOLY<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (sestā palāta paplašinātā sastāvā)</P><P><DATE ISO="20210421">2021. gada 21. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – angļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Eiropas Savienības preču zīme</KEYWORD><KEYWORD>Spēkā neesamības atzīšanas process</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības vārdiska preču zīme <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>MONOPOLY<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></KEYWORD><KEYWORD>Absolūts atteikuma pamats</KEYWORD><KEYWORD>Ļaunticība</KEYWORD><KEYWORD>Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts)</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā T‑663/19,</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Hasbro, Inc</HT></HT>., Potaketa [<HT TYPE="ITALIC">Pawtucket</HT>], Rodailenda (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">J. Moss</HT>, <HT TYPE="ITALIC">barrister</HT>,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>)</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">P. Sipos</HT> un <HT TYPE="ITALIC">V. Ruzek</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētājs,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS><INTERVENERS><P>otra procesa <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Kreativni Događaji d.o.o</HT></HT>., Zagreba (Horvātija), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">R. Kunze</HT>, advokāts,</P></INTERVENERS></PARTIES><P>par prasību, kas celta par <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Apelācijas otrās padomes <DATE ISO="20190722">2019. gada 22. jūlija</DATE> lēmumu (lietā R 1849/2017‑2) attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp <HT TYPE="ITALIC">Kreativni Događaji</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Hasbro</HT>,</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta paplašinātā sastāvā)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētāja A. Markulli [<HT TYPE="ITALIC">A. Marcoulli</HT>], tiesneši S. Frimods Nilsens [<HT TYPE="ITALIC">S. Frimodt Nielsen</HT>], J. Švarcs [<HT TYPE="ITALIC">J. Schwarcz</HT>] (referents), K. Iliopuls [<HT TYPE="ITALIC">C. Iliopoulos</HT>] un R. Norkus [<HT TYPE="ITALIC">R. Norkus</HT>],</P><P>sekretāre: A. Juhāsa‑Tota [<HT TYPE="ITALIC">A. Juhász‑Tóth</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20190930">2019. gada 30. septembrī</DATE>,</VISA><VISA>ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20200108">2020. gada 8. janvārī</DATE>,</VISA><VISA>ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kurš Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20200107">2020. gada 7. janvārī</DATE>,</VISA><VISA>pēc tiesas sēdes <DATE ISO="20201009">2020. gada 9. oktobrī</DATE>,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT><DATE ISO="20100430">2010. gada 30. aprīlī</DATE> prasītāja, <HT TYPE="ITALIC">Hasbro, Inc</HT>., iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="078" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 78, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kas grozīta (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (<DATE ISO="20170614">2017. gada 14. jūnijs</DATE>) par Eiropas Savienības preču zīmi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="154" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2017">OV 2017, L 154, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>MONOPOLY<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, pēc procesā <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> veiktās ierobežošanas (saraksta saīsināšanas) ietilpst 9., 16., 28. un 41. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam <DATE ISO="19570615">1957. gada 15. jūnija</DATE> Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>9. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Zinātniskie, kuģniecības, ģeodēziskie, fotogrāfiskie, kinematogrāfiskie, optiskie, svēršanas, mērīšanas, signalizācijas, kontroles (pārbaudes), glābšanas un mācību aparāti, ierīces un instrumenti; aparāti, ierīces un instrumenti elektriskās strāvas pārvadei, komutācijai, pārveidošanai, uzkrāšanai, regulēšanai vai kontrolei; aparāti skaņas vai attēlu ierakstam, pārraidei vai reproducēšanai; magnētiskās informācijas vides, ieraksta diski; tirdzniecības automāti un mehānismi ar naudu iedarbināmiem aparātiem; kases aparāti, rēķināšanas mašīnas, informācijas apstrādes ierīces un datori; ugunsdzēsības ierīces; elektroniski izklaides aparāti; elektroniskās spēles; datorspēles; datoru aparatūra; datoru programmatūra; iepriekšminēto preču vadības ierīces; kartes, diski, lentes, vadi un shēmas, kas pārnes vai ir paredzēti datu un/vai datorprogrammatūras pārnešanai; spēles spēļu zāļu automātiem; interaktīva izklaides programmatūra, proti, datorspēļu programmatūra, datorspēļu programmas, datorspēļu kasetnes, datorspēļu diski; interaktīvas virtuālas realitātes videospēles, kas sastāv no datoru tehniskā nodrošinājuma un programmatūras; interaktīvas multimediju spēļu programmas; lejupielādējama programmatūra izmantošanai kopā ar datoriem un datorspēlēm, portatīvām spēļu ierīcēm, spēļu vadības pultīm, sakaru spēļu ierīcēm un mobilajiem tālruņiem; elektroniskās spēles, videospēles; videospēļu programmatūra, videospēļu programmas, videospēļu kasetnes, videospēļu diski, viss izmantošanai saistībā ar datoriem, portatīvām spēļu ierīcēm, vadības pultīm, sakaru ierīcēm un mobilajiem tālruņiem; videoloteriju termināļi; datora un video spēļu ierīces, proti, videospēļu iekārtas izmantošanai ar televizoriem; aparāti spēlēm, kas pielāgotas izmantošanai tikai ar televīzijas uztvērējiem; audio un/vai video ieraksti; lāzerdiski, videodiski, fonogrāfa ieraksti, kompaktdiski, CD‑ROM ar spēlēm, filmām, izklaides saturu un mūziku; vadības pultis spēlēm; sakaru ierīces un mobilie tālruņi; iepriekš ierakstītās filmas; iepriekš ierakstīti televīzijas, radio un izklaides raidījumi un materiāli; visu iepriekš minēto preču daļas un piederumi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>;</P></ITEM><ITEM><P>16. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Papīrs, kartons un no šiem materiāliem izgatavotās preces, kas nav iekļautas citās klasēs; iespiedprodukcija; grāmatsiešanas materiāli; fotogrāfijas; rakstāmlietas; līmvielas biroja vai mājturības vajadzībām; materiāli māksliniekiem; otas; rakstāmmašīnas un kancelejas piederumi (izņemot mēbeles); mācību un uzskates līdzekļi (izņemot aparatūru); sintētiskie iesaiņojuma materiāli (kas nav ietverti citās klasēs); iespiedburti; klišejas; visu iepriekš minēto preču daļas un piederumi<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>;</P></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><P>28. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Spēles un rotaļlietas; vingrošanas un sporta preces, kas nav ietvertas citās klasēs; eglīšu rotājumi; spēļu automāti; ar naudu iedarbināmi spēļu aparāti, spēļu kārtis; visu iepriekš minēto preču daļas un piederumi<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>;</P></ITEM><ITEM><P>41. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Izglītošana; apmācība; izpriecas; izklaide, kas pieejama filmu, televīzijas raidījumu un radio raidījumu veidā; sporta un kultūras pasākumi<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts <DATE ISO="20100809">2010. gada 9. augusta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Bulletin des marques communautaires</HT> [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 2010/146.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Apstrīdētā preču zīme tika reģistrēta <DATE ISO="20110325">2011. gada 25. martā</DATE> ar numuru 9071961.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Turklāt prasītāja bija arī triju Eiropas Savienības vārdisku preču zīmju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>MONOPOLY<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> īpašniece, pirmā bija reģistrēta <DATE ISO="19981123">1998. gada 23. novembrī</DATE> ar numuru <FT TYPE="NUMBER">238352</FT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>agrākā preču zīme Nr. <FT TYPE="NUMBER">238352</FT><QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>), otrā – <DATE ISO="20090121">2009. gada 21. janvārī</DATE> ar numuru <FT TYPE="NUMBER">6895511</FT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>agrākā preču zīme Nr. <FT TYPE="NUMBER">6895511</FT><QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) un trešā – <DATE ISO="20100802">2010. gada 2. augustā</DATE> ar numuru <FT TYPE="NUMBER">8950776</FT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>agrākā preču zīme Nr. <FT TYPE="NUMBER">8950776</FT><QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Agrākā preču zīme Nr. <FT TYPE="NUMBER">238352</FT> aptver preces, kas ietilpst 9., 25. un 28. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>9. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Elektroniskās ierīces izklaidei; elektroniskās spēles; datorspēles; datoraparatūra; programmatūra; pultis iepriekš minēto preču izmantošanai; kartes, diski, lentes, kabeļi un shēmas, kas satur vai ir paredzēti datu pārraidei vai programmatūras savienošanai; videospēles; visu iepriekš minēto preču detaļas un sastāvdaļas<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>;</P></ITEM><ITEM><P>25. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Apģērbi, apavi, galvassegas; visu iepriekš minēto preču daļas un piederumi<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>;</P></ITEM><ITEM><P>28. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Spēles, rotaļlietas; vingrošanas un sporta preces, kas nav ietvertas citās klasēs; ziemassvētku eglīšu rotājumi; visu iepriekš minēto preču detaļas un sastāvdaļas<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Agrākā preču zīme Nr. <FT TYPE="NUMBER">6895511</FT> aptver 41. klasē ietilpstošos <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>izklaides pakalpojumus<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Agrākā preču zīme Nr. <FT TYPE="NUMBER">8950776</FT> ir reģistrēta galvenokārt attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 16. klasē un atbilst šādam aprakstam: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Papīrs, kartons un no šiem materiāliem izgatavotās preces, kas nav iekļautas šajā klasē; iespiedprodukcija; grāmatsiešanas materiāli; fotogrāfijas; rakstāmlietas; līmvielas biroja vai mājturības vajadzībām; materiāli māksliniekiem; otas; rakstāmmašīnas un kancelejas piederumi (izņemot mēbeles); mācību un uzskates līdzekļi (izņemot aparatūru); sintētiskie iesaiņojuma materiāli (kas nav ietverti citās klasēs); iespiedburti; klišejas<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><DATE ISO="20150825">2015. gada 25. augustā</DATE> persona, kas iestājusies lietā, <HT TYPE="ITALIC">Kreativni Događaji</HT> <HT TYPE="ITALIC">d.o.o</HT>., atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktam (tagad Regulas Nr. 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts) iesniedza pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, ko aptver šī preču zīme. Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka prasītāja, iesniedzot apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, esot rīkojusies ļaunticīgi, pamatojot ar to, ka šis pieteikums esot agrāko preču zīmju Nr. <FT TYPE="NUMBER">238352</FT>, <FT TYPE="NUMBER">6895511</FT> un <FT TYPE="NUMBER">8950776</FT> (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>agrākās preču zīmes<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>) atkārtota iesniegšana un tās mērķis bija apiet pienākumu pierādīt to faktisku izmantošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT><DATE ISO="20170622">2017. gada 22. jūnijā</DATE> Anulēšanas nodaļa noraidīja spēkā neesamības atzīšanas pieteikumu. Tā tostarp uzskatīja, pirmkārt, ka šīs pašas preču zīmes aizsardzība četrpadsmit gadu laikposmā pati par sevi nav norāde uz nodomu izvairīties no pienākuma pierādīt agrāko preču zīmju faktisku izmantošanu un, otrkārt, ka personas, kas iestājusies lietā, apgalvojumus neapstiprina pierādījumu elementi par prasītājas ļaunticību apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><DATE ISO="20170822">2017. gada 22. augustā</DATE> persona, kas iestājusies lietā, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu (tagad Regulas 2017/1001 66.–71. pants), iesniedza <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><DATE ISO="20180803">2018. gada 3. augustā</DATE> lietas dalībnieki tika informēti, ka tiks uzsākts mutvārdu process, lai labāk izprastu īpašos apstākļus, uz kuriem bija balstīta prasītājas stratēģija, iesniedzot apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><DATE ISO="20181112">2018. gada 12. novembrī</DATE> prasītāja iesniedza tās komercsabiedrībā strādājošas personas liecību (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>liecība<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>), kurai bija pievienoti pierādījumu elementi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT><DATE ISO="20181119">2018. gada 19. novembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> telpās notika [administratīvā procesa] sēde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><DATE ISO="20190121">2019. gada 21. janvārī</DATE> persona, kas iestājusies lietā, iesniedza apsvērumus par protokolu un mutvārdu procesa saturu, kuros tā lūdza neņemt vērā liecību. Prasītāja uz šiem apsvērumiem atbildēja 2019. gada 22. februārī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20190722">2019. gada 22. jūlija</DATE> lēmumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>) <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Apelācijas otrā padome daļēji atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu, atzina apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu attiecībā uz daļu no aptvertajām precēm un pakalpojumiem, pārējā daļā sūdzību noraidīja un piesprieda lietas dalībniekiem segt savus izdevumus saistībā ar spēkā neesamības atzīšanas un apstrīdēšanas procesiem. Būtībā Apelācijas padome uzskatīja, ka ar iegūtajiem pierādījumu elementiem varēja pierādīt, ka attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, ko aptver apstrīdētā preču zīme un kuri ir identiski ar agrākajām preču zīmēm aptvertajām precēm un pakalpojumiem, prasītāja, iesniedzot apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, bija rīkojusies ļaunticīgi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt apstrīdēto lēmumu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt prasību;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt prasību;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp personas, kas iestājusies lietā izdevumus saistībā ar procesu Apelācijas padomē.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par piemērojamo materiālo tiesību noteikšanu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Ņemot vērā datumu, kurā tika iesniegts apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikums, proti, 2010. gada 30. aprīli, kas ir izšķirošais piemērojamo materiālo tiesību noteikšanai, šīs lietas faktiskajiem apstākļiem ir piemērojamas Regulas Nr. 207/2009 materiālo tiesību normas (šajā nozīmē skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20041005">2004. gada 5. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Alcon</HT>/ITSB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑192/03 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:587">EU:C:2004:587</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200423">2020. gada 23. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gugler France</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Gugler</HT> un <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑736/18 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:308">EU:C:2020:308</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0003">3.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to šajā lietā attiecībā uz materiālajām tiesību normām apstrīdētajā lēmumā Apelācijas padomes un lietas dalībnieku procesuālajos rakstos izdarītās atsauces uz Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir jāsaprot kā atsauces uz identiska satura Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par strīda priekšmetu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Lai gan prasītāja lūdz Vispārējo tiesu pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu, ir jānorāda, ka, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu tiesas sēdē, tā atzina, ka strīda priekšmets ir ierobežojams ar apstrīdētā lēmuma atcelšanu daļā, kurā apstrīdētā preču zīme ir atzīta par spēkā neesošu attiecībā uz 9., 16., 28. un 41. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem, kuri norādīti apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 1) punktā un kuri ir identiski ar agrākajām preču zīmēm aptvertajām precēm un pakalpojumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par prasības pieņemamību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Atbildes raksta 17.–19. punktā, kā arī tiesas sēdē persona, kas iestājusies lietā, būtībā norādīja, ka saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 172. un 177. pantu prasība ir acīmredzami nepieņemama, jo prasības pieteikumā <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> nav minēts kā lietas dalībnieks, pret kuru vērsta prasība, un ka prasības pieteikuma trūkumu novēršana ar Vispārējās tiesas kancelejā <DATE ISO="20191017">2019. gada 17. oktobrī</DATE> iesniegto vēstuli nevar savlaicīgi novērst šo trūkumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Šajā ziņā, kā to turklāt norāda persona, kas iestājusies lietā, atbildes raksta 20. punktā, ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa, ņemot vērā katras lietas apstākļus, ir tiesīga izvērtēt, vai pareiza tiesvedība attaisno prasības noraidīšanu pēc būtības, iepriekš nelemjot par tās pieņemamību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2002. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">Boehringer</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑23/00 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:118">EU:C:2002:118</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Izskatāmās lietas apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, ka procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ vispirms ir jāizvērtē prasības par tiesību akta atcelšanu pamatotība, iepriekš nelemjot par tās pieņemamību, jo katrā ziņā un turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ prasība nav pamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Pamatojot savu prasību, prasītāja būtībā izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais ir saistīts ar Regulas 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, bet otrais – ar tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Ar pirmo pamatu prasītāja apstrīd Apelācijas padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru tā, iesniedzot apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, esot rīkojusies ļaunticīgi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka Eiropas Savienības preču zīmi paziņo par spēkā neesošu, ja <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> iesniegts attiecīgs iesniegums vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesā par pārkāpumu, ja pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot pieteikumu par preču zīmi, ir rīkojies ļaunprātīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms jāatgādina, ka tad, ja kāds no Regulā Nr. 207/2009 ietvertajiem jēdzieniem tajā nav definēts, tā nozīmes un tvēruma noteikšana ir jāveic atbilstoši tā ierastajai nozīmei ikdienas valodā, ievērojot kontekstu, kādā tas tiek izmantots, un ar šo regulu sasniedzamos mērķus (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190912">2019. gada 12. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑104/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:724">EU:C:2019:724</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Tas ir piemērojams Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>ļaunprātības [ļaunticības]<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> jēdzienam, jo Savienības likumdevējs nav definējis šo jēdzienu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Lai gan atbilstoši tā ierastajai nozīmei ikdienas valodā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>ļaunticība<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> nozīmē, ka ir jābūt negodīgai attieksmei vai nodomam, šis jēdziens turklāt ir jāsaprot saistībā ar preču zīmju tiesību kontekstu, kas ir komercdarbības konteksts. Šajā ziņā secīgi pieņemtās Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 (<DATE ISO="19931220">1993. gada 20. decembris</DATE>) par Kopienas preču zīmi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="011" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1994">OV 1994, L 11, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), Nr. 207/2009 un Nr. 2017/1001 ir vērstas uz vienu un to pašu mērķi, proti, iekšējā tirgus izveidi un darbību. Regulējums attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmi it īpaši ir vērsts uz to, lai veicinātu neizkropļotas konkurences sistēmu Savienībā, kurā katram uzņēmumam, lai piesaistītu klientus ar savu preču vai pakalpojumu kvalitāti, ir jāspēj kā preču zīmes reģistrēt tādus apzīmējumus, kas ļauj patērētājam bez sajaukšanas iespējas nošķirt šī uzņēmuma preces vai pakalpojumus no precēm vai pakalpojumiem, kam ir cita izcelsme (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190912">2019. gada 12. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑104/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:724">EU:C:2019:724</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Līdz ar to Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais absolūtais spēkā neesamības pamats ir piemērojams tad, ja no atbilstīgām un saskanīgām norādēm izriet, ka Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks ir iesniedzis šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikumu nevis ar mērķi godīgi piedalīties konkurences norisē, bet ar nodomu godīgai praksei neatbilstošā veidā radīt kaitējumu trešo personu interesēm vai ar nodomu, kas pat nav vērsts uz konkrētu trešo personu, iegūt ekskluzīvas tiesības citiem mērķiem, nevis tiem, kas izriet no preču zīmes funkcijām, tostarp izcelsmes norādes pamatfunkcijas (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190912">2019. gada 12. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑104/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:724">EU:C:2019:724</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Turklāt ir jāpiebilst, ka <DATE ISO="20090611">2009. gada 11. jūnija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chocoladefabriken Lindt &amp; Sprüngli</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑529/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:361">EU:C:2009:361</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa sniedza vairākus precizējumus par veidu, kādā ir jāinterpretē Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais ļaunticības jēdziens.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Tiesas ieskatā, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja ļaunticības esamību Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ir jāņem vērā visi faktori, kuriem ir nozīme izskatāmajā lietā un kuri eksistēja brīdī, kad tika iesniegts pieteikums par apzīmējuma kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju, tostarp, pirmkārt, apstāklis, ka pieteikuma iesniedzējs zināja vai tam bija jāzina, ka trešā persona vismaz vienā dalībvalstī izmanto identisku vai līdzīgu apzīmējumu attiecībā uz identisku vai līdzīgu preci vai pakalpojumu, kas var izraisīt sajaukšanas iespēju ar reģistrācijai pieteikto apzīmējumu, otrkārt, pieteikuma iesniedzēja nodoms liegt šai trešai personai turpināt izmantot šādu apzīmējumu, kā arī, treškārt, trešās personas apzīmējumam un reģistrācijai pieteiktajam apzīmējumam piešķirtās juridiskās aizsardzības apjoms (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090611">2009. gada 11. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chocoladefabriken Lindt &amp; Sprüngli</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑529/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:361">EU:C:2009:361</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Šādi no formulējuma, ko Tiesa izklāstījusi <DATE ISO="20090611">2009. gada 11. jūnija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chocoladefabriken Lindt &amp; Sprüngli</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑529/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:361">EU:C:2009:361</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), izriet, ka tajā uzskaitītie faktori ir vienīgi piemēri, kas ilustratīvi izraudzīti no visiem elementiem, kuri var tikt ņemti vērā, lai spriestu par preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja eventuālo ļaunticību pieteikuma iesniegšanas brīdī (skat. spriedumu, 2015. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pangyrus</HT>/ITSB – <HT TYPE="ITALIC">RSVP Design</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>COLOURBLIND<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑257/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:115">EU:T:2015:115</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0067">67.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Proti, minētajā spriedumā Tiesa tikai atbildēja uz valsts tiesas uzdotajiem jautājumiem, kas būtībā attiecās uz to, vai šādiem faktoriem ir nozīme (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090611">2009. gada 11. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chocoladefabriken Lindt &amp; Sprüngli</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑529/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:361">EU:C:2009:361</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tātad kāda no minēto faktoru neesamība, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, neliedz konstatēt pieteikuma iesniedzēja ļaunticību (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160707">2016. gada 7. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Copernicus‑Trademarks</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Maquet</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>LUCEO<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑82/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:396">EU:T:2016:396</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0147">147.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāuzsver, ka ģenerāladvokāte E. Šarpstone [<HT TYPE="ITALIC">E. Sharpston</HT>] secinājumu lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chocoladefabriken Lindt &amp; Sprüngli</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑529/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:148">EU:C:2009:148</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 60. punktā norādīja, ka ļaunticīgas rīcības [ļaunticības] jēdziens Regulas 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nevar tikt sašaurināts ar ierobežotas kategorijas apstākļiem. Proti, šīs tiesību normas vispārējo interešu mērķis, kas ir novērst ļaunprātīgu vai godīgai praksei rūpniecības un tirdzniecības jomā pretēju preču zīmju reģistrāciju, tiktu apdraudēts, ja ļaunticība varētu tikt pierādīta tikai ar apstākļiem, kas ir izsmeļoši uzskaitīti <DATE ISO="20090611">2009. gada 11. jūnija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chocoladefabriken Lindt &amp; Sprüngli</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑529/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:361">EU:C:2009:361</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100603">2010. gada 3. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Internetportal und Marketing</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑569/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:311">EU:C:2010:311</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Tādējādi saskaņā ar pastāvīgo judikatūru visaptverošā vērtējumā, kas veikts saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tāpat var tikt ņemta vērā apstrīdētā apzīmējuma izcelsme un tā izmantošana kopš tā radīšanas, kā arī uzņēmējdarbības loģika, ar kādu iesniegts pieteikums reģistrēt šo apzīmējumu kā Eiropas Savienības preču zīmi, kā arī notikumu hronoloģija saistībā ar minēto iesniegšanu (skat. spriedumu, 2015. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>COLOURBLIND<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑257/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:115">EU:T:2015:115</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Tāpat ir jāņem vērā pieteikuma iesniedzēja nodoms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090611">2009. gada 11. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chocoladefabriken Lindt &amp; Sprüngli</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑529/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:361">EU:C:2009:361</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šajā ziņā tika paskaidrots, ka pieteikuma iesniedzēja nodoms vērā ņemamajā brīdī ir subjektīvs elements, kas ir jānosaka, atsaucoties uz izskatāmās lietas objektīvajiem apstākļiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090611">2009. gada 11. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chocoladefabriken Lindt &amp; Sprüngli</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑529/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:361">EU:C:2009:361</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Tādējādi ļaunticības jēdziens ir saistīts ar personas, kas ir iesniegusi preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, subjektīvo motivāciju, proti, negodīgu vai cita veida kaitniecisku nodomu. Tas nozīmē rīcību, kas atkāpjas no principiem, kuri ir atzīti par ētiskai rīcībai vai godīgai praksei rūpniecības vai tirdzniecības jomā raksturīgiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160707">2016. gada 7. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>LUCEO<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑82/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:396">EU:T:2016:396</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Tieši pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējam, kurš vēlas atsaukties uz Regulas 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir jāpierāda apstākļi, kas ļauj secināt, ka Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts ļaunticīgi, jo pieteikuma iesniedzēja labticība tiek prezumēta, kamēr nav pierādīts pretējais (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170308">2017. gada 8. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Biernacka‑Hoba</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Formata Bogusław Hoba</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>Formata<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑23/16</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:149">EU:T:2017:149</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ja <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> konstatē, ka konkrētās lietas objektīvie apstākļi, uz kuriem atsaucas pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja, var likt atspēkot labticības prezumpciju, kas ir piemērojama attiecīgās preču zīmes īpašniekam šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī, pēdējam minētajam būtu jāsniedz ticami paskaidrojumi par šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikuma mērķiem un komerciālo loģiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Proti, preču zīmes īpašniekam ir daudz labākas iespējas skaidrot <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> savus nodomus, kādi bija, iesniedzot šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, un iesniegt attiecīgus pierādījumu elementus, ar kuriem varētu pārliecināt <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>, ka, neraugoties uz objektīvu apstākļu neesamību, šis nodoms bija leģitīms (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170505">2017. gada 5. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">PayPal</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Hub Culture</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>VENMO<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑132/16</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:316">EU:T:2017:316</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161109">2016. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Birkenstock Sales/EUIPO</HT> (Viļņotu krustojošos līniju raksta attēls)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑579/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:650">EU:T:2016:650</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0136">136.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Dažādie iebildumi, ko prasītāja izvirzījusi saistībā ar pirmo pamatu, kuru būtībā veido sešas daļas, ir jāizvērtē, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata pirmo daļu – noteikumu par ļaunticības novērtēšanu nepareizu piemērošanu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Saistībā ar pirmā pamata pirmo daļu prasītāja, pirmkārt, pārmet Apelācijas padomei, ka tā nav veikusi visu lietā vērā ņemamo elementu visaptverošu vērtējumu. Tā nepamatoti esot koncentrējusies tikai uz vienu aspektu, proti, administratīvo priekšrocību, kas izpaužas tādējādi, ka atkārtotā pieteikuma gadījumā nav jāpierāda attiecīgās preču zīmes faktiska izmantošana, un neesot ņēmusi vērā vairākus citus saprātīgus iemeslus, uz kuriem tā atsaucās, lai pamatotu savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas stratēģiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Otrkārt, prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka tā apstrīdētā lēmuma 66. punktā esot uzskatījusi, ka ikviena atkārtota preču zīmes pieteikuma iesniegšana automātiski ir līdzvērtīga ļaunticīgi veiktam reģistrācijas pieteikumam. Taču tas esot pretrunā <DATE ISO="20121213">2012. gada 13. decembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">pelicantravel.com</HT>/ITSB – <HT TYPE="ITALIC">Pelikan</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>Pelikan<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>)</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑136/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:689">EU:T:2012:689</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un ģenerāladvokātes E. Šarpstones secinājumos lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chocoladefabriken Lindt</HT> &amp; <HT TYPE="ITALIC">Sprüngli</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑529/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:148">EU:C:2009:148</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izklāstītajiem principiem. Treškārt, tā uzskata, ka esot kļūdaina apstrīdētā lēmuma 79. punktā ietvertā Apelācijas padomes norāde, saskaņā ar kuru tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>arī [bija] atzinusi, ka [tās] stratēģijas priekšrocība bija tāda, ka iebildumu procesā tai [nebija] jāpierāda [strīdīgās] preču zīmes faktiska izmantošana<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>. Tās ieskatā pierādījumu elementi pierāda, ka viena no priekšrocībām, kas saistīta ar tās praksi preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas jomā, varētu būt administratīvā efektivitāte, bet runa nav par galveno un pat ne par būtisku iemeslu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šīs daļas pamatotību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Lai pārbaudītu pirmā pamata pirmās daļas ietvaros sniegtās argumentācijas pamatotību, pirmkārt, ir jāatgādina, kādi ir principi, kas reglamentē Eiropas Savienības preču zīmju tiesības, un noteikums par šo preču zīmju izmantošanas pierādīšanu. Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, kā to apstrīdētā lēmuma 29. punktā darījusi Apelācijas padome, ka no Regulas Nr. 207/2009 2. apsvēruma (tagad Regulas 2017/1001 3. apsvērums) būtībā izriet, ka Regulas Nr. 207/2009 mērķis ir nodrošināt neizkropļotu konkurenci. Turklāt ir nospriests, ka preču zīmju tiesības ir pamatelements netraucētas konkurences sistēmā, kuru tiecas iedibināt un saglabāt ar Līgumu un ka tiesības un iespējas, ko preču zīme piešķir tās īpašniekam, ir jāanalizē, ņemot vērā šo mērķi (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030506">2003. gada 6. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Libertel</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑104/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:244">EU:C:2003:244</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Otrkārt, kā apstrīdētā lēmuma 31. un 32. punktā būtībā ir uzsvērusi Apelācijas padome, lai gan no Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta (tagad – Regulas 2017/1001 9. panta 1. punkts) izriet, ka Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācija piešķir īpašniekam izņēmuma tiesības, no Regulas<?PAGE NO="9"?> Nr. 207/2009 10. apsvēruma (tagad – Regulas 2017/1001 24. apsvērums) izriet, ka pamats aizsargāt Eiropas Savienības preču zīmes vai aizsargāt pret tām kādu agrāku preču zīmi ir tikai tad, ja šīs preču zīmes faktiski izmanto. Proti, Eiropas Savienības preču zīme, kura netiek izmantota, var radīt šķērsli konkurencei, jo tā ierobežo to apzīmējumu spektru, kurus citi var reģistrēt kā preču zīmes, un liedz konkurentiem iespēju izmantot šo preču zīmi vai līdzīgu preču zīmi, iekšējā tirgū laižot preces vai pakalpojumus, kas ir identiski vai līdzīgi tiem, kuri ir aizsargāti ar attiecīgo preču zīmi. Tādējādi Eiropas Savienības preču zīmes neizmantošana rada arī risku, ka tiks ierobežota preču brīva aprite un pakalpojumu sniegšanas brīvība (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121219">2012. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leno Merken</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑149/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:816">EU:C:2012:816</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Treškārt, attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmes faktisku izmantošanu ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punktam (tagad – Regulas 2017/1001 18. panta 1. punkts), <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>[j]a piecos gados pēc Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas tās īpašnieks nav sācis šo preču zīmi Savienībā patiesi izmantot saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta, vai ja tās izmantošana ir pārtraukta uz nepārtrauktu piecu gadu laikposmu, uz Eiropas Savienības preču zīmi attiecina šajā regulā paredzētās sankcijas, ja vien šai neizmantošanai nav pamatotu iemeslu<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Turklāt atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktam (tagad – Regulas 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts) <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieka tiesības paziņo par atceltām, ja [<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>] iesniegts attiecīgs iesniegums vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesu attiecībā uz pārkāpumu[,] ja nepārtrauktā piecu gadu ilgā laikā preču zīme nav patiesi izmantota Savienībā saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta, un nav pamatotu iemeslu tās neizmantošanai<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Šajā ziņā Regulas Nr. 207/2009 51. panta 2. punktā (tagad Regulas 2017/1001 58. panta 2. punkts) paredzēts, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>[ja] tiesību atcelšana ir pamatota tikai attiecībā uz dažām precēm vai pakalpojumiem, uz ko Eiropas Savienības preču zīme ir reģistrēta, īpašnieka tiesības paziņo par atceltām tikai attiecībā uz minētajām precēm vai pakalpojumiem<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Prasības, saskaņā ar kuru preču zīmei ir jābūt faktiski izmantotai, lai tā tiktu aizsargāta saskaņā ar Savienības tiesībām, <HT TYPE="ITALIC">ratio legis</HT> ir ietverts faktā, ka Eiropas Savienības preču zīmes ierakstīšana <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> reģistrā nevar tikt pielīdzināta pieteikuma stratēģiskai un statiskai iesniegšanai, kas neaktīvam [tiesību] īpašniekam piešķir likumīgu monopolu uz neierobežotu laiku. Gluži pretēji, minētajam reģistram būtu ticami jāatspoguļo norādes, ko uzņēmumi faktiski izmanto tirgū, lai nošķirtu savas preces un pakalpojumus ekonomiskajā dzīvē (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150715">2015. gada 15. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Rockwool Mineralwoll</HT>/ITSB – <HT TYPE="ITALIC">Recticel</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>λ<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑215/13</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:518">EU:T:2015:518</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Kā apstrīdētā lēmuma 35. punktā ir uzsvērusi Apelācijas padome, no Eiropas Savienības preču zīmju tiesību reglamentējošiem principiem un no šī sprieduma 49.–53. punktā izklāstītā noteikuma par izmantošanas pierādījumu izriet, ka, ja preču zīmes īpašniekam ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības, šīs ekskluzīvās tiesības var tikt aizsargātas tikai tad, ja piecu gadu termiņa beigās minētais īpašnieks var pierādīt savas preču zīmes faktisku izmantošanu. Šāda sistēma līdzsvaro preču zīmes īpašnieka likumīgās intereses, no vienas puses, un tā konkurentu likumīgās intereses, no otras puses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāatgādina, ka no šā sprieduma 36. punktā minētās judikatūras izriet, ka tāda faktora neesamība, kuru Vispārējā tiesa vai Tiesa kāda konkrēta strīda kontekstā vai saistībā ar prejudiciālu jautājumu, kas tām bija jāatrisina, ir uzskatījušas par vērā ņemamu preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja ļaunticības noteikšanā, obligāti neliedz konstatēt preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja ļaunticību atšķirīgos apstākļos. Proti, kā atgādināts šā sprieduma 37. punktā, ļaunticības jēdziens Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nevar tikt sašaurināts vienīgi ar kādu ierobežotu īpašu apstākļu kategoriju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Treškārt, lai gan atkārtoti preču zīmes reģistrācijas pieteikumi nav aizliegti, šāda iesniegšana, kas veikta, lai izvairītos no agrāko preču zīmju faktiskās neizmantošanas sekām, var būt atbilstošs elements, kas var pierādīt šīs reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja ļaunticību (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121213">2012. gada 13. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pelikan</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑136/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:689">EU:T:2012:689</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Visbeidzot, ceturtkārt, ir jāatgādina, kādi apstākļi ir likuši Apelāciju padomei uzskatīt, ka agrāko preču zīmju atkārtota iesniegšana liecina par prasītājas ļaunticību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Pirmkārt, apstrīdētā lēmuma 71. punktā Apelācijas padome norādīja, ka prasītāja ir balstījusies uz apstrīdēto preču zīmi, kā arī uz agrākajām preču zīmēm divu iebildumu procesu ietvaros. Šajā ziņā tā konstatēja, ka lēmumi, ar kuriem prasītāja šajos procesos bija panākusi labvēlīgu iznākumu, bija balstīti uz apstrīdēto preču zīmi, ņemot vērā, ka attiecībā uz šo preču zīmi nebija jāiesniedz faktiskas izmantošanas pierādījumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Otrkārt, apstrīdētā lēmuma 72. punktā Apelācijas padome norādīja, ka, runājot par iespējamiem iemesliem, kas esot pamatojuši šīs pašas preču zīmes jaunas reģistrācijas pieteikumu, prasītāja <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> instancēs ir norādījusi administratīvā sloga samazināšanu. Apelācijas padome būtībā piebilda, ka saskaņā ar liecībām, kuras <DATE ISO="20181119">2018. gada 19. novembra</DATE> tiesas sēdē sniegusi tās komercsabiedrībā strādājoša persona, prasītāja iesniedza jaunus reģistrācijas pieteikumus vairāku iemeslu dēļ, kas varētu atvieglot tās pārvaldību administratīvā ziņā, bet, ka šie reģistrācijas pieteikumi nebija identiski atkārtoti reģistrācijas pieteikumi, jo minētie reģistrācijas pieteikumi esot plašāki un pamatoti ar lietderīgiem komerciāliem apsvērumiem. Turklāt Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 73. punktā uzskatīja, ka, tā kā agrākās preču zīmes nav tikušas atsauktas, šādu pieteikumu iesniegšanas interese saistībā ar administratīvā sloga samazināšanu ir grūti konstatējama darba apjoma pieauguma un lielāku ieguldījumu dēļ, kas ir saistīti ar identisku preču zīmju uzkrāšanos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Treškārt, apstrīdētā lēmuma 75. punktā Apelācijas padome būtībā norādīja, ka no liecībām, kuras <DATE ISO="20181119">2018. gada 19. novembra</DATE> tiesas sēdē sniegusi tās komercsabiedrībā strādājoša persona, izrietot vispirms, ka iespēja atsaukties uz preču zīmes reģistrāciju bez pienākuma pierādīt tās izmantošanu ir priekšrocība prasītājai un ka runa ir par visiem preču zīmju īpašniekiem zināmu aspektu, turpinot, ka runa ir ne tikai par prasītājas secīgi veiktās preču zīmju reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas motīviem un, visbeidzot, ka, ja uzņēmumam ir dažādas preču zīmes ar dažādiem to reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas datumiem, šis uzņēmums var tiesiski iebilst pret vēlāku preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, balstoties uz jaunāku preču zīmi, kuras faktiskā izmantošana nav jāpierāda, lai mazinātu izdevumus saistībā ar pierādījuma elementu iesniegšanu un palīdzības sniegšanu tiesas sēdēs, kas nozīmē, ka no administratīvā skatupunkta ir efektīvāk, ja šis pierādījums nav jāsniedz.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Ceturtkārt, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 77. punktā norādīja, ka saskaņā ar liecībām fakts, ka sabiedrības iesniedz reģistrācijas pieteikumus attiecībā uz preču zīmēm, kas jau ir reģistrētas Savienībā, un šajos jaunajos pieteikumos iekļauj preces vai pakalpojumus, kas aptverti ar agrākajām preču zīmēm, attiecīgajā laikposmā bija akceptēta rūpnieciskā prakse.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Piektkārt, ņemot vērā apstrīdētā lēmuma 71.–78. punktā minētos apstākļus, Apelācijas padome šī lēmuma 79. punktā uzskatīja, ka prasītāja apzināti bija atkārtoti iesniegusi preču zīmes <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>MONOPOLY<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> reģistrācijas pieteikumu, lai tas aptvertu arī preces un pakalpojumus, kuri jau tika aptverti ar agrākām preču zīmēm. Turklāt tā konstatēja, ka prasītāja ir atzinusi, ka šīs stratēģijas priekšrocība ir tāda, ka iebildumu procesa ietvaros tai neesot bijis jāpierāda apstrīdētās preču zīmes faktiskā izmantošana, kas bija viens no faktoriem, ko prasītāja ir ņēmusi vērā, reģistrējot preču zīmi, un piebilda, ka tā nesaskata nekādu citu šādas reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas stratēģijas pamatā esošu komerciālu loģiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Sestkārt, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 80. punktā uzskatīja, ka tas, ka prasītāja ir apgalvojusi, ka runa ir par ierastu rūpniecisko praksi, skaidri nozīmē, ka šīs stratēģijas izmantošana bija tīša.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus šos apstākļus, pirmkārt, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 81. punktā secināja, ka prasītājas nodoms bija gūt labumu no Eiropas Savienības preču zīmju tiesību normām, mākslīgi radot situāciju, kurā tai nebūtu jāpierāda agrāko preču zīmju faktiskā izmantošana attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kurus aptver apstrīdētā preču zīme. Otrkārt, apstrīdētā lēmuma 82. punktā tā norādīja, ka prasītājas rīcība ir jāuzskata par tādu, kas izriet no nodoma kropļot no šīm tiesībām izrietošo sistēmu, kādu to ir izveidojis Savienības likumdevējs, un izjaukt šīs sistēmas līdzsvaru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Prasītājas argumenti ir jāizvērtē, ņemot vērā šī sprieduma 49.–65. punktā norādītos elementus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir jānoraida arguments, saskaņā ar kuru Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 66. punktā esot kļūdaini uzskatījusi, ka ikviena atkārtota Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšana automātiski ir līdzvērtīga ļaunticīgai pieteikuma iesniegšanai, jo tas izriet no kļūdainas apstrīdētā lēmuma interpretācijas. Proti, ir jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma 66.–70. punktā Apelācijas padome vien atgādināja piemērojamo judikatūru, lai novērtētu iespējamo Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieka ļaunticību. Tikai apstrīdētā lēmuma 71. un nākamajos punktos Apelācijas padome izvērtēja konkrētās lietas apstākļus, ņemot vērā judikatūru, un secināja, ka prasītāja, iesniedzot apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, ir rīkojusies ļaunticīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Turklāt, pat pieņemot, ka prasītājas arguments būtu jāsaprot tādējādi, ka Apelācijas padomei tiek pārmests, ka tā apstrīdētajā lēmumā vispārīgi ir uzskatījusi, ka jebkura atkārtota reģistrācijas pieteikuma iesniegšana noteikti ir notikusi ļaunticīgi, arī tas ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Proti, Apelācijas padomes argumentācija, kas īsumā izklāstīta šī sprieduma 59.–64. punktā, nepārprotami parāda, ka par prasītājas ļaunticību ir uzskatīta nevis atkārtota Eiropas Savienības preču zīmes pieteikuma iesniegšana, bet gan tas, ka lietas materiāli pierāda, ka prasītāja apzināti ir vēlējusies apiet Eiropas Savienības preču zīmju tiesību pamatnoteikumu, proti, to, kas attiecas uz izmantošanas pierādījumu, lai no tā gūtu labumu, kaitējot no šīm tiesībām izrietošās sistēmas, kādu to izveidojis Savienības likumdevējs, līdzsvaram.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāuzsver, ka neviena tiesiskā regulējuma par Eiropas Savienības preču zīmēm norma neaizliedz atkārtoti iesniegt preču zīmes reģistrācijas pieteikumu un ka līdz ar to šāda iesniegšana pati par sevi nevar pierādīt pieteikuma iesniedzēja ļaunticību, ja nav pievienoti citi atbilstoši [pierādījumu] elementi, uz kuriem atsaucas pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs vai <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>. Tomēr ir jākonstatē, ka izskatāmajā lietā no Apelācijas padomes apsvērumiem izriet, ka prasītāja ir atzinusi un pat apgalvojusi, ka viena no priekšrocībām, kas pamato apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu, balstās uz faktu, ka tai nebija jāiesniedz pierādījumi par šīs preču zīmes faktisko izmantošanu. Šāda rīcība nevar tikt uzskatīta par likumīgu rīcību, bet ir uzskatāma par pretēju Regulas Nr. 207/2009 mērķiem, principiem, kuri reglamentē Eiropas Savienības preču zīmju tiesības, un noteikumam par faktiskās izmantošanas pierādījumu, kas atgādināti šī sprieduma 49.–55. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Proti, šīs lietas īpašajos apstākļos prasītājas atkārtotās pieteikuma iesniegšanas mērķis, kā tā pati ir atzinusi, tostarp bija, lai tai nebūtu jāpierāda apstrīdētās preču zīmes faktiskā izmantošana, tādējādi pagarinot agrākajām preču zīmēm Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto piecu gadu labvēlības periodu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jākonstatē, ka prasītājas praktizētā reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas stratēģija ne vien neatbilst Regulā Nr. 207/2009 izvirzītajiem mērķiem, bet nevar neatgādināt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>tiesību ļaunprātīgu izmantošanu<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>, ko raksturo apstākļi, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, neraugoties uz formālu Savienības tiesību normās paredzēto nosacījumu ievērošanu, nav sasniegts ar šo tiesisko regulējumu īstenojamais mērķis un, ka, otrkārt, pastāv nodoms gūt labumu no minētā tiesiskā regulējuma, mākslīgi radot nepieciešamos priekšnosacījumus tā iegūšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050721">2005. gada 21. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eichsfelder Schlachtbetrieb</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑515/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:491">EU:C:2005:491</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru Apelācijas padome nepamatoti esot koncentrējusies uz vienu aspektu, proti, administratīvo priekšrocību, kas izpaužas kā tās preču zīmes, kuras reģistrācijas pieteikums tika iesniegts atkārtoti, faktiskās izmantošanas nepierādīšana, un neesot ņēmusi vērā daudzus citus pamatotus iemeslus, uz kuriem prasītāja atsaucās, lai attaisnotu savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas stratēģiju (skat. šī sprieduma 46. punktu), ir jāuzskata, ka, ņemot vērā šī sprieduma 59.–64. punktā atgādinātos elementus, nevar pamatoti apgalvot, ka Apelācijas padome būtu koncentrējusies vienīgi uz minēto aspektu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Proti, kā uzsver <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>, neraugoties uz pierādījumiem, kas liecina, ka prasītājas nodoms tostarp bija izvairīties no pierādījumu sniegšanas par apstrīdētās preču zīmes izmantošanu, Apelācijas padome ir ņēmusi vērā citus apstākļus. Tā, apstrīdētā lēmuma 71. un 80. punktā tā konstatēja, ka prasītāja faktiski ir guvusi labumu no savas reģistrācijas pieteikumu atkārtotas iesniegšanas stratēģijas divu iebildumu procesu ietvaros, izvairoties no pienākuma pierādīt apstrīdētās preču zīmes izmantošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Turklāt pretēji tam, ko prasītāja nepamatoti apgalvo prasības pieteikumā, Apelācijas padome nav ignorējusi daudzus citus iemeslus, kurus tā ir norādījusi, lai attaisnotu savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas stratēģiju. Kā izriet no apstrīdētā lēmuma 61.–64. punkta, tā izvērtēja un uzskatīja par lietderīgiem prasītājas paskaidrojumus, saskaņā ar kuriem prasītājas mērķis būtībā bija aizsargāt preču zīmi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>MONOPOLY<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> citām precēm un pakalpojumiem, lai sekotu tehnoloģiju attīstībai un savas darbības paplašināšanai. Šī iemesla dēļ Apelācijas padome neatzina apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas nav aptverti ar agrākajām preču zīmēm. Tomēr, kā pamatoti norāda <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>, Apelācijas padome nav nospriedusi, ka šie skaidrojumi varētu attaisnot apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir identiski ar agrākajām preču zīmēm aptvertajām precēm un pakalpojumiem. Šajā ziņā tā apstrīdētā lēmuma 72.–74. punktā it īpaši uzskatīja, ka šķietamais administratīvā sloga samazinājums, kas izriet no apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, ir grūti savienojams ar papildu izmaksām un administratīvo slogu saistībā ar agrāko preču zīmju saglabāšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>No tā izriet, ka ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru Apelācijas padome neesot veikusi visu vērā ņemamo lietas apstākļu visaptverošu vērtējumu, jo tā nepamatoti esot koncentrējusies tikai uz vienu aspektu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Visbeidzot, treškārt, ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 79. punktā esot kļūdaini norādījusi, ka prasītāja esot atzinusi, ka vienīgā tās iesniegšanas prakses priekšrocība bija tas, ka tai iebildumu procesa ietvaros nebija jāpierāda preču zīmes faktiska izmantošana (skat. šī sprieduma 47. punktu). Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka no apstrīdētā lēmuma 75., 76. un 79. punkta skaidri izriet, ka Apelācijas padome ir uzsvērusi, ka runa ir tikai par vienu no prasītājas iesniegšanas stratēģijas priekšrocībām vai vienu no pamatojumiem. Turklāt Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 76. punktā skaidri norādīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>tas, ka [pieteikuma] iesniegšanu pamato ne vien priekšrocība, ka nav jāiesniedz pierādījums par preču zīmes faktisko izmantošanu un ka pastāv citi iemesli, pats par sevi nepadara šādu stratēģiju par pieņemamu<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Iepriekš izklāstīto apsvērumu gaismā pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata otro daļu – kaitējuma neesamība prasītājas darbībās</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Pirmā pamata otrajā daļā prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka tā neesot guvusi nekādu priekšrocību no savas rīcības, kuras mērķis bija iegūt vai saglabāt preču zīmi, attiecībā uz kuru tai nav nekādu tiesību. Otrkārt, tā uzsver, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>Monopoly<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> viesību spēle ir tik slavena, ka būtu nereāli domāt, ka tā nav izmantojusi preču zīmi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>MONOPOLY<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> attiecībā uz spēlēm. Tā norāda, ka spēkā neesamības atzīšanas procesā pienākums pierādīt šīs preču zīmes izmantošanu attiecībā uz galda spēlēm izraisa būtisku izmaksu rašanos. Treškārt, tā apgalvo, ka, ja apstrīdētais lēmums tiktu apstiprināts, tas izraisītu to, ka <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Anulēšanas nodaļa tiktu pārslogota ar lietām, kurās atsauce uz ļaunprātību tiktu veikta katrā<?PAGE NO="13"?> atkārtotā preču zīmes, kas aptver identiskas vai līdzīgas preces vai pakalpojumus, reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas gadījumā. Visbeidzot, ceturtkārt, prasītāja saistībā ar kaitējuma izvērtēšanu apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav ietverts konstatējums par reāla kaitējuma esamību, bet vienīgi netiešs secinājums, ka kaitējums teorētiski varētu izrietēt no iespējama labvēlības perioda pagarinājuma uz pieciem gadiem. Tomēr tā uzskata, ka šāds teorētisks kaitējums nekādā ziņā nebūtu pamats secinājumam, ka tā ir rīkojusies krāpnieciski.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šīs daļas pamatotību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Vispirms ir jānoraida prasītājas pirmais un ceturtais arguments, saskaņā ar kuriem būtībā tās rīcība tai neesot sniegusi nekādas priekšrocības un neesot radījusi nekādu kaitējumu (skat. šī sprieduma 79. punktu). Proti, kā būtībā apgalvo persona, kas iestājusies lietā, ir jākonstatē, ka ne Regulā Nr. 207/2009, ne judikatūrā nav sniegts pamatojums, kas ļautu uzskatīt, ka šajā lietā priekšrocības gūšanas vai kaitējuma rašanās fakts ir atbilstošs, lai vērtētu prasītājas ļaunticību apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Attiecībā uz otro argumentu par preču zīmes <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>MONOPOLY<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> izmantošanu spēlēm Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 81. punktā pamatoti nosprieda, ka jautājumam par to, vai prasītāja faktiski būtu varējusi pierādīt šādu izmantošanu, nav nozīmes, jo ir jāizvērtē preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja nodoms. Turklāt un katrā ziņā, kā atgādina <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>, prasītājas norādītā minētās preču zīmes pierādītā izmantošana attiecas tikai uz galda spēlēm, nevis uz visām precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem apstrīdētā preču zīme ir tikusi atzīta par spēkā neesošu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Visbeidzot, kā neiedarbīgs ir jānoraida arguments, saskaņā ar kuru, ja tiktu apstiprināts apstrīdētais lēmums, Anulēšanas nodaļa tiktu pārslogota ar lietām, kurās būtu atsauce uz ļaunticību. Katrā ziņā šo argumentu nepamato neviens konkrēts pierādījums un līdz ar to tas ir vienkārši spekulatīvs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata trešo daļu –īpašas pārbaudes neesamība katrai agrākai preču zīmei</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Saistībā ar pirmā pamata trešo daļu prasītāja, pirmkārt, norāda, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšana nekādā veidā neatbilst preču zīmes reģistrācijas pieteikuma atkārtotas iesniegšanas tradicionālajai shēmai dažus mēnešus pirms piecu gadu labvēlības perioda beigām. Tā uzskata, ka Apelācijas padome tātad esot pieļāvusi kļūdu, ignorējot to, ka, ņemot vērā agrāko preču zīmju Nr. <FT TYPE="NUMBER">6895511</FT> un Nr. <FT TYPE="NUMBER">8950776</FT> reģistrācijas datumus, apstrīdētā preču zīme netika iesniegta datumā, kas ir tuvs piecu gadu labvēlības perioda, kurš bija piešķirts katrai no šīm agrākajām preču zīmēm, beigām. Otrkārt, prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka tās attieksme pret agrāko preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem esot bijusi tāda, it kā patiesībā runa būtu par vienu un to pašu reģistrācijas pieteikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šīs daļas pamatotību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Attiecībā uz pirmo prasītājas izvirzīto argumentu ir jānorāda, ka tā pamatoti apgalvo, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšana nav notikusi datumā, kas būtu tuvs agrāko preču zīmju Nr. <FT TYPE="NUMBER">6895511</FT> un Nr. <FT TYPE="NUMBER">8950776</FT> labvēlības perioda beigu datumiem. Proti, tā kā agrākā preču zīme Nr. <FT TYPE="NUMBER">6895511</FT> ir reģistrēta <DATE ISO="20090121">2009. gada 21. janvārī</DATE> un agrākā preču zīme Nr. <FT TYPE="NUMBER">8950776</FT> – <DATE ISO="20100802">2010. gada 2. augustā</DATE>, apstrīdētās preču zīmes reģistrācija pagarināja labvēlības periodu attiecībā uz pirmās no šīm divām agrākajām preču zīmēm neizmantošanu no diviem gadiem un diviem mēnešiem saistībā ar 41. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, kurus tā aptver, un pagarināja labvēlības periodu par gandrīz astoņiem mēnešiem attiecībā uz otrās no šīm divām agrākajām preču zīmēm neizmantošanu saistībā ar 16. klasē ietilpstošajām precēm, kuras tā aptver.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88</NO.P><TXT>Tomēr pretēji tam, ko liek saprast prasītāja, ar šo apstākli vien nepietiek, lai uzskatītu, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī tā nebija rīkojusies ļaunticīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89</NO.P><TXT>Šajā ziņā, kā to būtībā uzsver <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>, neatkarīgi no labvēlības perioda pagarinājuma ilguma, ir svarīgs pieteikuma iesniedzēja nodoms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī. Ir jāatgādina, ka prasītāja ir atzinusi un pat uzsvērusi, ka viena no priekšrocībām, kas pamatoja apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu, ir tas, ka tai nebija jāiesniedz pierādījumi par apstrīdētās preču zīmes faktisko izmantošanu. Līdz ar to, lai gan agrāko preču zīmju labvēlības periodu pagarināšana nav īpaši ilga, tomēr prasītāja ieguva vēlamo priekšrocību, proti, tai nav jāpierāda preču zīmes <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>MONOPOLY<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> izmantošana vēl uz diviem gadiem un diviem mēnešiem saistībā ar 41. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, kurus aptver agrākā preču zīme Nr. <FT TYPE="NUMBER">6895511</FT>, un gandrīz uz astoņiem mēnešiem saistībā ar 16. klasē ietilpstošajām precēm, kuras aptver agrākā preču zīme Nr. <FT TYPE="NUMBER">8950776</FT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90</NO.P><TXT>Attiecībā uz otro argumentu, saskaņā ar kuru Apelācijas padomes attieksme pret agrāko preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem esot bijusi tāda, it kā patiesībā runa būtu par vienu un to pašu reģistrācijas pieteikumu, ir jānoraida. Proti, no apstrīdētā lēmuma 54.–62. punkta skaidri izriet, ka Apelācijas padome ir ņēmusi vērā gan dažādās preces un pakalpojumus, ko aptver agrākās preču zīmes, gan dažādos minēto preču zīmju reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas datumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka pirmā pamata trešā daļa ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata ceturto daļu – fakta, ka prasītāja esot īstenojusi ierastu un plaši pieņemtu praksi, neņemšana vērā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92</NO.P><TXT>Pirmā pamata ceturtajā daļā prasītāja būtībā norāda, ka Apelācijas padome nevarēja uzskatīt, ka tā ir rīkojusies ļaunticīgi, atkārtoti iesniedzot savu agrāko preču zīmju reģistrācijas pieteikumu, tādēļ, ka tā esot ierasta un acīmredzami pieņemama rūpnieciskā prakse. Tā piebilst, ka tai nevar pārmest, ka tā bija rīkojusies ļaunticīgi, jo tā esot rīkojusies <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>saskaņā ar vietējo advokātu viedokli par to pieteikumiem kopumā<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>. Turklāt tā apgalvo, ka Apelācijas padome esot centusies izmantot to kā piemēru, lai parādītu, kā tā plānoja grozīt tiesisko regulējumu, ko tā esot atzinusi apstrīdētā lēmuma 87. punktā, kurā tā esot piekritusi vienpusēji izstrādāt jaunu tiesisko regulējumu. Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka, ja apstrīdētais lēmums tiktu apstiprināts, tai un ļoti daudziem citiem Eiropas Savienības preču zīmju īpašniekiem <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> atņemtu to īpašuma tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šīs daļas pamatotību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka argumentācija, ko prasītāja izvirzījusi saistībā ar šo daļu, nekādā veidā nav pamatota. Tā vienīgi apgalvo, ka atkārtota agrāko preču zīmju reģistrācijas pieteikuma iesniegšana ir ierasta prakse, nesniedzot nekādus pierādījumu elementus šī apgalvojuma pamatojumam. Katrā ziņā ir jākonstatē, ka ne Regula Nr. 207/2009, ne judikatūra nesniedz pamatu, kas ļautu noraidīt prasītājas iespējamo ļaunticību, pamatojoties uz to, ka tā esot sekojusi ierastai rūpnieciskajai praksei un esot rīkojusies atbilstoši advokātu ieteikumam. Kā Apelācijas padome pamatoti norādījusi apstrīdētā lēmuma 78. punktā, tas vien, ka citi uzņēmumi var izmantot noteiktu [preču zīmju reģistrācijas pieteikumu] iesniegšanas stratēģiju, šo stratēģiju obligāti nepadara likumīgu un pieņemamu. Turklāt, kā būtībā uzsver <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>, tas, vai šāda stratēģija atbilst Regulai Nr. 207/2009, ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus. No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasītāja apzināti centās apiet Eiropas Savienības preču zīmju tiesību pamatnoteikumu, proti, noteikumu par izmantošanas pierādījumu, lai no tā gūtu labumu, kaitējot no šīm tiesībām izrietošās sistēmas, kādu to ir izveidojis Savienības likumdevējs, līdzsvaram. Līdz ar to, lai gan nekas neliedz Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam atkārtoti iesniegt šīs preču zīmes pieteikumu, prasītājas nodoms ir jāuzskata par pretēju Regulas Nr. 207/2009 mērķiem (skat. šī sprieduma 70. punktu). Šīs lietas īpašajos apstākļos prasītāja, lai apstrīdētu vērtējumu, saskaņā ar kuru tā ir rīkojusies ļaunticīgi, nevar lietderīgi atsaukties –<?PAGE NO="15"?> pieņemot, ka tie ir pierādīti, – ne uz faktu, ka bija zināms, ka uzņēmumi īsteno to pašu preču zīmju reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas stratēģiju, ne uz faktu, ka tā ir rīkojusies atbilstoši advokātu ieteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95</NO.P><TXT>Turpinot, arguments, saskaņā ar kuru Apelācijas padome būtībā esot grozījusi tiesisko regulējumu, ko tā esot atzinusi apstrīdētā lēmuma 87. punktā, var tikt vienīgi noraidīts. Kā pamatoti norāda persona, kas iestājusies lietā, un pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Apelācijas padome ir vienīgi piemērojusi spēkā esošo tiesisko regulējumu, kā arī esošo judikatūru un nekādi nav atzinusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>grozītu tiesisko regulējumu<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>. Fakts, ka Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 87. punktā ir atsaukusies uz Apelācijas padomju pastāvošo judikatūru, turklāt ir pretrunā prasītājas nepamatotajam argumentam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96</NO.P><TXT>Visbeidzot, apgalvojums, ka, ja apstrīdētais lēmums tiktu apstiprināts, prasītājai un ļoti daudziem citiem Eiropas Savienības preču zīmju īpašniekiem <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> atņemtu to īpašuma tiesības, nav pamatots ne ar vienu konkrētu pierādījuma elementu un līdz ar to tas ir tikai spekulatīvs apgalvojums, kuru var vienīgi noraidīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka pirmā pamata ceturtā daļa ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata piekto daļu – kļūda, ko Apelācijas padome esot pieļāvusi, atzīstot apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu attiecībā uz ar šo preču zīmi aptvertajām tā sauktajām <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>saistītajām<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> precēm, lai gan šīs preces neesot identiskas tām, kas aptvertas ar agrākajām preču zīmēm</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98</NO.P><TXT>Pirmā pamata piektās daļas ietvaros prasītāja būtībā apstrīd Apelācijas padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces, proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>spēļu automāti; ar naudu iedarbināmi spēļu aparāti; spēļu kārtis<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, no vienas puses, un ar agrāko preču zīmi Nr. <FT TYPE="NUMBER">238352</FT> aptvertās preces, proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>spēles, rotaļlietas<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, no otras puses, ir identiskas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99</NO.P><TXT>Tās ieskatā secinājums par šo preču identiskumu liecina par dažādu attiecīgo tirgu esamības nepietiekamo izpratni. It īpaši attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>ar naudu iedarbināmiem spēļu aparātiem<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> prasītāja uzsver, ka tie ir ļoti regulētas darbības priekšmeti un ir paredzēti pieaugušajiem, kas ir atšķirīga sabiedrības daļa salīdzinājumā ar to, kurai ir paredzētas rotaļlietas vai viesību spēles. Tā piebilst, ka, spēlējot ar naudu iedarbināmus spēļu aparātus, rodas jautājums, vai šis aparāts ir uzskatāms par spēli vai rotaļlietu. Tādēļ tāda iesniegšanas sistēma kā šajā lietā neizbēgami rada jautājumus, jo preces skaidri neietilpst vienā vai otrā klasē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šīs daļas pamatotību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka prasītāja nav izvirzījusi nevienu specifisku argumentu, lai mēģinātu pierādīt, ka Apelācijas padome būtu kļūdaini uzskatījusi, ka ar apstrīdēto preču zīmi aptvertie <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>spēļu automāti<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> un ar agrāko preču zīmi Nr. <FT TYPE="NUMBER">238352</FT> aptvertās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>spēles, rotaļlietas<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>, ir identiski. Tā vienīgi sniedz vāji pamatotu argumentāciju attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>ar naudu iedarbināmiem spēļu aparātiem<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, kuri neesot identiski ar agrāko preču zīmi Nr. <FT TYPE="NUMBER">238352</FT> aptvertajām <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>spēlēm<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102</NO.P><TXT>Konkrētajā lietā ir jāatgādina, ka Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 60. punktā būtībā uzskatīja, ka ar agrāko preču zīmi Nr. <FT TYPE="NUMBER">238352</FT> aptvertās preces, ko apzīmē vispārīgi termini <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>spēles<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>rotaļlietas<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>, ietver <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>spēļu automātus”; ar naudu iedarbināmus spēļu aparātus; spēļu kārtis<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>. Tādējādi tā uzskatīja, ka ar agrāko preču zīmi Nr. <FT TYPE="NUMBER">238352</FT> aptvertās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>spēles<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>rotaļlietas<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> un ar apstrīdēto preču zīmi aptvertie <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>spēļu automāti; ar naudu iedarbināmi spēļu aparāti, spēļu kārtis<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> ir identiskas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103</NO.P><TXT>Šis Apelāciju padomes vērtējums ir jāapstiprina.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104</NO.P><TXT>Proti, lai gan ir taisnība, ka preču un pakalpojumu klasifikācija tiek veikta tikai administratīviem mērķiem, un tādējādi preces un pakalpojumus nevar uzskatīt par līdzīgiem tādēļ vien, ka tie ir iekļauti vienā un tajā pašā klasē, un tos nevar uzskatīt par atšķirīgiem tādēļ vien, ka tie ir dažādās klasēs, ir jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru preces var uzskatīt par identiskām tad, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītās preces ir iekļautas vispārīgākā kategorijā, ko apzīmē agrākā preču zīme (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060907">2006. gada 7. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Meric</HT>/ITSB – <HT TYPE="ITALIC">Arbora &amp; Ausonia</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>PAM‑PIM’S BABY‑PROP<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑133/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2006:247">EU:T:2006:247</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105</NO.P><TXT>Taču šajā lietā, kā to apgalvo <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>, ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces, kas ietilpst 28. klasē, proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>spēļu automāti<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>ar naudu iedarbināmi spēļu aparāti<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>spēļu kārtis<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>, ir jāuzskata par tādām, kas ietilpst vispārīgākā kategorijā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>spēles<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>, kuras arī ietilpst 28. klasē un ir aptvertas ar agrāko preču zīmi Nr. <FT TYPE="NUMBER">238352</FT>. Ir acīmredzams, ka ļoti vispārīgais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>spēles<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> aptver vairākus spēļu veidus, tostarp tos, ko aptver iepriekš minētā apstrīdētā preču zīme. Tātad Apelācijas padomei nevar pamatoti pārmest, ka tā ir uzskatījusi, ka ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās un 28. klasē ietilpstošās preces, proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>spēļu automāti; ar naudu iedarbināmi spēļu aparāti; spēļu kārtis<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> un ar agrāko preču zīmi Nr. <FT TYPE="NUMBER">238352</FT> aptvertās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>spēles<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>, kas arī ietilpst 28. klasē, ir identiskas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106</NO.P><TXT>Visbeidzot, nav nozīmes prasītājas argumentiem, saskaņā ar kuriem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>ar naudu iedarbināmi spēļu aparāti<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> ir ļoti regulētas darbības priekšmets un ir paredzētas pieaugušajiem, kas ir atšķirīga sabiedrības daļa salīdzinājumā ar to, kurai ir paredzētas rotaļlietas vai viesību spēles. Proti, kā jau konstatēts šā sprieduma 105. punktā, ar agrāko preču zīmi Nr. <FT TYPE="NUMBER">238352</FT> aptvertā kategorija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>spēles<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> ir pietiekami plaša, lai tajā iekļautu ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās [preces]: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>spēļu automāti<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>ar naudu iedarbināmi spēļu aparāti<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>spēļu kārtis<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>, un līdz ar to, lai varētu uzskatīt, ka minētās preces, kas aptvertas ar šīm divām preču zīmēm, ir identiskas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka pirmā pamata piektā daļa ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata sesto daļu – Apelāciju padomes pieļautā kļūda, uzskatot, ka prasītājas rīcība nav ļāvusi palielināt administratīvo efektivitāti</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108</NO.P><TXT>Pirmā pamata sestās daļas ietvaros prasītāja apstrīd apstrīdētā lēmuma 73. punktā ietverto vērtējumu, saskaņā ar kuru būtībā bija grūti saprast, kā tās administratīvais slogs varētu tikt samazināts, atkārtoti iesniedzot agrākajām preču zīmēm identiskas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. Tās ieskatā, tā esot iesniegusi vairākus pierādījumu elementus, galvenokārt liecības, kas pierādot, ka šī prakse tai būtu ļāvusi būt administratīvi efektīvākai, savukārt Apelācijas padomes pretējais vērtējums neesot balstīts ne uz vienu pierādījumu elementu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šīs daļas pamatotību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110</NO.P><TXT>Šajā lietā ir jāuzsver, ka apstrīdētā lēmuma 73. punktā ietvertais vērtējums ir balstīts uz fakta konstatējumu, ka prasītāja nav atteikusies ne no vienas no savām agrākajām preču zīmēm, kuras pašlaik ir aptvertas ar apstrīdēto preču zīmi. Turklāt Apelācijas padome uzsvēra, kā to ir norādījusi persona, kas iestājusies lietā, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>pastāvošu identisku preču zīmju saglabāšana izraisīja preču zīmju uzkrāšanu [..], kas izraisīja administratīvā darba apjoma pieaugumu un lielākus ieguldījumus, piemēram, maksājot reģistrācijas nodevas un sedzot ar reģistrāciju saistītās izmaksas juridiskajiem pārstāvjiem par katru reģistrācijai pieteikto un reģistrēto preču zīmi, maksājot katras preču zīmes pagarināšanas nodevu, sedzot izdevumus saistībā ar administratīvo uzraudzību īpašnieka uzņēmumā un advokātu birojā, dažādu preču zīmju uzraudzību un kontroli, lai garantētu identisku un/vai līdzīgu preču zīmju pastāvēšanas neesamību, kā arī izdevumus saistībā ar iebildumu procesiem, kas uzsākti, lai aizstāvētu katru no šīm dažādajām preču zīmēm<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111</NO.P><TXT>Šajos apstākļos prasītāja nevar pamatoti apgalvot, ka Apelācijas padome ir veikusi apstrīdētā lēmuma 73. punktā ietverto vērtējumu bez jebkādiem pierādījumiem un pamatojoties vienīgi uz savu pārliecību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112</NO.P><TXT>Attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru tā esot iesniegusi pierādījumus par administratīvo efektivitāti, kas saistīta ar apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu, ir jākonstatē, ka tas nav nekādi pamatots. Proti, tā vienīgi norāda, pirmkārt, ka apstrīdētās preču zīmes iesniegšana <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>ir veids, kādā prasītāja pārvaldīja savu milzīgo preču zīmju portfeli<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>, un, otrkārt, ka tā izmanto datorizētu reģistrācijas sistēmu, līdz ar to papildu preču zīmes ievietošana šajā sistēmā neesot administratīvi sarežģīta darbība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113</NO.P><TXT>Visbeidzot, arguments, saskaņā ar kuru Apelācijas padome, veicot attiecīgo vērtējumu, neesot ņēmusi vērā to, cik nozīmīgs ir jautājums par agrāko preču zīmju prioritāti gadījumā, ja to īpašnieks pieņem lēmumu par to iespējamo pagarināšanu, var tikt vienīgi noraidīts, tādēļ ka tam nav nozīmes saistībā ar jautājumu, vai prasītājas administratīvo slogu var samazināt, atkārtoti iesniedzot [pieteikumu par] agrākajām preču zīmēm identisku preču zīmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114</NO.P><TXT>No visa iepriekš minētā izriet, ka pirmā pamata sestā daļa un līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida pilnībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par otro pamatu – tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115</NO.P><TXT>Otrajā pamatā prasītāja pārmet Apelācijas padomei, pirmkārt, ka tā esot pārkāpusi tās tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, jo tā savu vērtējumu esot balstījusi uz noteiktiem strīda aspektiem, kurus tā nav iesniegusi prasītājai, pārkāpjot tiesības uz objektīvu procesu, otrkārt, ka tā ir lēmusi kā pirmās instances tiesa, tādējādi tai liedzot apelācijas līmeni, un, treškārt, esot ņēmusi vērā citas lietas saistībā ar agrākajām preču zīmēm, neinformējot par to prasītāju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd otrā pamata pamatotību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117</NO.P><TXT>Vispirms attiecībā uz tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu, uz ko atsaucas prasītāja, ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru tiesību uz taisnīgu tiesu piemērošana <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Apelācijas padomes procesam ir izslēgta, ņemot vērā, ka šis process ir raksturojams nevis kā tiesas, bet gan kā administratīvs process (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141212">2014. gada 12. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comptoir d’Épicure</HT>/ITSB – <HT TYPE="ITALIC">A‑Rosa Akademie</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>da rosa<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑405/13</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:1072">EU:T:2014:1072</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0071">71.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180503">2018. gada 3. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Raise Conseil</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Raizers</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>RAISE<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑463/17</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:249">EU:T:2018:249</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). No tā izriet, ka prasītājas otrais pamats daļā, kurā tas attiecas uz tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpumu, ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118</NO.P><TXT>Pieņemot, ka otrais pamats ir jāinterpretē tādējādi, ka prasītāja atsaucas uz savu tiesību tikt uzklausītai atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 75. pantam (tagad – Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkts) pārkāpumu, arī tas ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 75. pantu <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> lēmumi balstās tikai uz tādiem iemesliem vai pierādījumiem, par ko attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus. Ar šo tiesību normu tiek īpaši piemērots arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā nostiprinātais tiesību uz aizstāvību aizsardzības vispārējais princips, saskaņā ar kuru ikvienai personai, kuras intereses tiek skartas ar publiskas iestādes lēmumu, ir jābūt iespējai lietderīgi darīt zināmu savu viedokli (skat. spriedumu, 2013. gada 8. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Piotrowski</HT>/ITSB (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>MEDIGYM<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑33/12</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:71">EU:T:2013:71</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120</NO.P><TXT>Regulas Nr. 207/2009 75. pantā paredzētās tiesības tikt uzklausītam attiecas uz visiem šāda lēmuma pamatā esošajiem faktiskajiem un tiesību apstākļiem, bet ne uz galīgo nostāju, ko iestāde ir paredzējusi paust (skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150908">2015. gada 8. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">DTL Corporación</HT>/ITSB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑62/15 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:568">EU:C:2015:568</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121</NO.P><TXT>Ir jāpiebilst, ka šajā lietā, kā to būtībā norāda gan <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>, gan persona, kas iestājusies lietā, no <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> instancēs notikušā procesa gaitas izriet, ka lietas dalībniekiem ir bijusi iespēja apspriest dažādos izskatāmās lietas aspektus. Turklāt <DATE ISO="20181112">2018. gada 12. novembrī</DATE> prasītāja [ie]sniedza liecības. Apelācijas padomes sēde notika <DATE ISO="20181119">2018. gada 19. novembrī</DATE>. <DATE ISO="20190121">2019. gada 21. janvārī</DATE> persona, kas iestājusies lietā, iesniedza apsvērumus par protokolu un mutvārdu procesa saturu, kuros tā lūdza neņemt vērā liecības, un prasītāja uz to sniedza atbildi 2019. gada 22. februārī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122</NO.P><TXT>Ir jākonstatē, ka prasītāja nav pierādījusi, ka tai būtu bijusi liegta iespēja izteikties par atsevišķiem lietas aspektiem, uz kuriem Apelācijas padome ir balstījusi savu galīgo nostāju. Līdz ar to nevar piekrist prasītājas argumentam, saskaņā ar kuru tā neesot tikusi īpaši iztaujāta par atsevišķiem lietas aspektiem, neatkarīgi no tā, ka tas nav pamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123</NO.P><TXT>Visbeidzot, katrā ziņā no judikatūras arī izriet, ka tiesības uz aizstāvību procesuāla pārkāpuma dēļ tiek pārkāptas tikai tad, ja tas konkrēti ietekmē attiecīgo uzņēmumu iespējas aizstāvēties. Tādējādi tādu spēkā esošu tiesību normu neievērošanas dēļ, kuru mērķis ir aizsargāt tiesības uz aizstāvību, administratīvā procesa pārkāpums var būt pieļauts tikai tad, ja tiek pierādīts, ka, ja tiesību norma būtu ievērota, tam varētu būt citāds iznākums (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090512">2009. gada 12. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Jurado Hermanos</HT>/ITSB (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>JURADO<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑410/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2009:153">EU:T:2009:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124</NO.P><TXT>Taču izskatāmajā lietā prasītāja nemin nevienu faktu un neizvirza nevienu argumentu, lai pierādītu, ka, ja Apelācijas padome ar to būtu apspriedusies par atsevišķiem lietas aspektiem, administratīvajam procesam varētu būt bijis atšķirīgs iznākums. Tā nesniedz nekādu informāciju par iespējām aizstāvēties, kuras tai būtu liegtas, ne arī par [pierādījumu] elementiem, kurus tā esot iesniegusi vai uz kuriem tā būtu atsaukusies, ja tai būtu bijusi iespēja paust savu nostāju par jautājumiem, kurus, tās ieskatā, tai būtu bijis jāuzdod.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, otrais pamats un līdz ar to prasība kopumā ir jānoraida, nelemjot par personas, kas iestājusies lietā, argumentu par atsevišķu pielikumu, kurus prasītāja iesniegusi Vispārējā tiesā, nepieņemamību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127</NO.P><TXT>Turklāt persona, kas iestājusies lietā, lūdza, lai prasītājai tiktu piespriests atlīdzināt izdevumus, kas tai radušies saistībā ar procesu <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Apelācijas padomē. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 190. panta 2. punktu nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu Apelācijas padomē, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem. Līdz ar to personas, kas iestājusies lietā, lūgums piespriest prasītājai atlīdzināt nepieciešamos izdevumus, kas tai ir radušies saistībā ar procesu <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Apelācijas otrajā padomē, ir jāapmierina.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Pamatojoties uz iepriekšminēto,</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta paplašinātā sastāvā)</P><?PAGE NO="19"?><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prasību noraidīt.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Hasbro, Inc</HT>. atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas <HT TYPE="ITALIC">Kreativni Događaji d.o.o</HT></HT>. <HT TYPE="BOLD">radušies procesā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>) Apelācijas otrajā padomē</HT>.</TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Marcoulli</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Frimodt Nielsen</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Schwarcz</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Iliopoulos</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Norkus</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20210421">2021. gada 21. aprīlī</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>