Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Lorraine”

PGI-FR-02815

Pieteikuma iesniegšanas datums: 15.11.2021.

1.   Nosaukums

Lorraine

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN — aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Lorraine” apzīmē kvalitatīvus dzirkstošos baltvīnus, sārtvīnus un sarkanvīnus.

Baltvīni ir gaišdzeltenā līdz košzeltainā krāsā. To aromāta buķetē var just kā balto ziedu (smaržīgo sausseržu, jasmīnu u. c.), tā citrusaugļu (citronu, klementīnu u. c.) vai dzelteno augļu (persiku, aprikožu u. c.) notis.

Sārtvīni ir laškrāsā līdz košā peoniju krāsā, dažkārt to ietērps iegūst vara toni. Sārtvīniem piemīt sarkano ogu (zemeņu, sarkano jāņogu u. c.) vai pat greipfrūtu aromāta nianses.

Sarkanvīni ir ķiršsarkanā līdz granātsarkanā krāsā, to aromāts atgādina nogatavojušās sarkanogas, dažkārt ogu ievārījumu vai biezeni.

Vīnos ir daudz sīku burbulīšu. Vīnu galvenā raksturīpašība izpaužas dzīvīgumā un svaigumā, noturīgo pēcgaršu nosaka kupāžā izmantotās vīnogu šķirnes.

Vīni atbilst ES tiesību aktos noteiktajiem analītiskajiem kritērijiem.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	13
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	10
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

Vīnu gatavošana

Vīnu gatavošanā piemērojamais ierobežojums

Nepārtrauktas darbības preses izmantošana ir aizliegta.

Bāzes vīna salikumā šķirnes ‘Riesling B’ īpatsvars nepārsniedz 30 %.

Vīnu gatavošanā izmanto tikai otrējo spirta fermentāciju pudelēs.

Uzglabāšanas laiks uz pudelēs esošajām nogulsnēm nedrīkst būt mazāks par 9 mēnešiem.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

90 hektolitri no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija, vīnu gatavošana, ieskaitot vīnu kopšanu un fasēšanu, tiek nodrošināta tālāk nosaukto Mertas un Mozeles [Meurthe-et-Moselle] departamenta, Mēzas [Meuse] departamenta un Mozeles [Moselle] departamenta pašvaldību teritorijā, kura noteikta, pamatojoties uz oficiālo 2020. gada administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Mertas un Mozeles departamenta (54) pašvaldības:

Agincourt, Allamps, Amance, Arnaville, Atton, Autreville-sur-Moselle, Bainville-sur-Madon, Barisey-la-Côte, Belleville, Bezaumont, Blénod-lès-Pont-à-Mousson, Blénod-lès-Toul, Boucq, Bouxières-aux-Chênes, Bouxières-aux-Dames, Bruley, Bulligny, Chaligny, Champey-sur-Moselle, Champigneulles, Charmes-la-Côte, Chavigny, Choloy-Ménillot, Custines, Dieulouard, Domgermain, Dommartemont, Dommartin-sous-Amance, Écrouves, Essey-lès-Nancy, Eulmont, Faulx, Foug, Houdemont, Jezainville, Lagney, Laître-sous-Amance, Landremont, Laneuveville-derrière-Foug, Laxou, Lay-Saint-Christophe, Leyr, Loisy, Lucey, Ludres, Maidières, Maizières, Malleloy, Malzéville, Marbache, Maron, Maxéville, Messein, Millery, Montauville, Montenoy, Mont-le-Vignoble, Mousson, Neuves-Maisons, Norroy-lès-Pont-à-Mousson, Pagney-derrière-Barine, Pagny-sur-Moselle, Pompey, Pont-à-Mousson, Pont-Saint-Vincent, Prény, Saint-Max, Seichamps, Sexey-aux-Forges, Toul, Trondes, Vandières, Vandœuvre-lès-Nancy, Ville-au-Val, Villers-lès-Nancy, Villers-sous-Prény, Viterne, Vittonville;

Mēzas departamenta (55) pašvaldības:

Apremont-la-Forêt, Bar-le-Duc, Boncourt-sur-Meuse, Buxières-sous-les-Côtes, Combres-sous-les-Côtes, Culey, Euville, Frémeréville-sous-les-Côtes, Girauvoisin, Givrauval, Guerpont, Hannonville-sous-les-Côtes, Han-sur-Meuse, Herbeuville, Heudicourt-sous-les-Côtes, Geville, Ligny-en-Barrois, Loisey, Longeaux, Longeville-en-Barrois, Loupmont, Mécrin, Menaucourt, Montsec, Nançois-sur-Ornain, Pont-sur-Meuse, Resson, Saint-Julien-sous-les-Côtes, Saint-Maurice-sous-les-Côtes, Saint-Mihiel, Sampigny, Savonnières-devant-Bar, Silmont, Sorcy-Saint-Martin, Tannois, Thillot, Trésauvaux, Tronville-en-Barrois, Varnéville, Velaines, Vigneulles-lès-Hattonchâtel, Vignot, Void-Vacon;

Mozeles departamenta (57) pašvaldības:

Ancy-Dornot, Apach, Arry, Ars-sur-Moselle, Augny, Ay-sur-Moselle, Ban-Saint-Martin, Berg-sur-Moselle, Bertrange, Bronvaux, Château-Salins, Châtel-Saint-Germain, Contz-les-Bains, Corny-sur-Moselle, Fèves, Féy, Guénange, Hagondange, Basse-Ham, Hauconcourt, Illange, Jouy-aux-Arches, Jussy, Kœnigsmacker, Haute-Kontz, Lessy, Lorry-lès-Metz, Lorry-Mardigny, Maizières-lès-Metz, Malling, Manom, Marange-Silvange, Marieulles, Marsal, Mondelange, Morville-lès-Vic, Moyenvic, Norroy-le-Veneur, Novéant-sur-Moselle, Pierrevillers, Plappeville, Plesnois, Rettel, Richemont, Rozérieulles, Salonnes, Saulny, Scy-Chazelles, Semécourt, Sierck-les-Bains, Talange, Terville, Thionville, Uckange, Vaux, Vic-sur-Seille, Yutz.

7.   Vīna vīnogu šķirne(-s)

‘Aubin B’

‘Auxerrois B’

‘Cabernet cortis N’

‘Chardonnay B’

‘Gamaret’

‘Gamay N’

‘Johanniter B’

‘Meunier N’

‘Muscaris B’

‘Müller-Thurgau B’

‘Pinot blanc B’

‘Pinot gris G’

‘Pinot noir N’

‘Pinotin N’

‘Riesling B’

‘Solaris B’

‘Souvignier gris Rs’

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Ar AĢIN “Lorraine” apzīmē kvalitatīvu dzirkstošo vīnu, ko ražo teritorijā, kura atrodas Francijas ziemeļaustrumos un aptver Mertas un Mozeles departamentu, Mēzas departamentu un Mozeles departamentu. Vēsturiski šo teritoriju ir ietekmējuši romieši un ģermāņi, un par to liecina šā reģiona nosaukums “Lorraine”, kas ir mantojis pirmā Lotringas valdnieka, t. i., karaļa Lotāra II, vārdu.

Ģeogrāfiskais apgabals iekļaujas ainavās, kurās dominē četras Parīzes baseina austrumdaļas kuestas, proti, Mēzas kuesta, Mozeles kuesta, apakšjuras epohas kuesta [côte infraliasique] un Lotringas kuesta, un to veido daļa no Lotringas plakankalnes un senā Vogēzu masīva, kā arī blakus esošo Mēzas, Ornēnas un Mozeles ieleju ķēde. Šo kuestu reljefu izveidojuši dažāda lieluma ūdensteču ietekmē erodējušie mezozoja ēras cietie (kaļķakmens, smilšakmens) un mīkstie nogulumieži (merģelis, māli).

Šajā teritorijā valda divu veidu klimatiskā ietekme:

—	kontinentālais klimats, kas dažkārt nes postošas salnas, bet vasarā nodrošina vajadzīgo saules gaismas daudzumu. Ainavai raksturīgais plašums novērš aukstā gaisa uzkrāšanos, tādējādi samazinot salnu risku, un optimizē saules gaismas daudzumu vīndārzos;

—	okeāniskais klimats, kas šo teritoriju regulāri nodrošina ar lietusūdeni un kam temperatūras ziņā krasas sezonālās atšķirības nav raksturīgas.

Vīndārzi atrodas vai nu kuestu priekšpusē un pakalnos, vai arī šo četru kuestu otrajā pusē. Šādi reljefs vīndārzus aizsargā no okeāniskā klimata mitruma un valdošajiem vējiem, kā arī tiem nodrošina salīdzinoši lielu saules gaismas daudzumu, un tas rada piemērotu vidi labai vīnogu attīstībai.

8.2.   Produkta specifika

Ar AĢIN “Lorraine” apzīmētais vīns ir vēsturisks produkts, kura izcelsme ir cieši saistīta ar romiešu laiku Lotringas vīndārziem.

Dzirkstošos vīnus reģionā sāka ražot jau 19. gadsimtā. 1870. gadā, lai tos tirgotu Vācijā, vīnkopji aizsāka komercdarbību Mozeles reģionā. 20. gadsimta sākumā kooperatīvs “Bruley” nāca klajā ar “grand mousseux lorrain” [izcilas kvalitātes Lotringas dzirkstošais vīns]. Vairāki vīnu ražotāji savus dzirkstošos vīnus izstādīja 1900. gada Pasaules izstādē, kas notika Parīzē. Tā laika presē tika rakstīts, ka [izstādē] “no Lotringas bija divi [nedzirkstošie] vīni un viens tīrais dzirkstošais vīns”.

20. gadsimta sākumā vīndārzus smagi skāra reģionu plosījušie lielie bruņotie konflikti. Saglabājās tikai daži vīndārzi Mertas un Mozeles departamentā, Mēzas departamentā un Mozeles departamentā. Vīnu ražošana varēja turpināties, tikai pateicoties uzņēmīgiem entuziastiem. Viņu darbības rezultātā 3 nedzirkstošajiem vīniem piešķīra ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, no kurām viena tika piešķirta jau 1950. gados.

Patlaban produkcijas apjoms ir no 1 000 līdz 2 000 hl, un tajā ietilpst trīs krāsu vīni: baltvīni veido 75 % no saražotā kopapjoma, sārtvīni – 20 %, un vīnu klāstu papildina sarkanvīni.

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Lorraine” apzīmētos vīnus galvenokārt raksturo izmantotās vīnogu šķirnes, ko pārsvarā audzē reģionā, vīnu kvalitāti nosaka arī vīnkopju zinātība, kura izpaužas, veicot otrējo fermentāciju pudelēs un vismaz 9 mēnešus vīnu uzglabājot uz nogulsnēm.

Vīnos ir daudz sīku burbulīšu. Vīnu galvenā raksturīpašība izpaužas dzīvīgumā un svaigumā, noturīgo pēcgaršu nosaka vīnogu šķirnes.

Baltvīni ir gaišdzeltenā līdz košzeltainā krāsā. Baltvīnu aromāta buķetē var just kā balto ziedu, tā citrusaugļu vai dzelteno augļu notis. Sārtvīni ir laškrāsā līdz košā peoniju krāsā, dažkārt to ietērps iegūst vara toni. Sārtvīniem piemīt sarkano ogu aromāta nianses. Sarkanvīni ir ķiršsarkanā līdz granātsarkanā krāsā, to aromāts atgādina nogatavojušās sarkanogas, dažkārt ogu ievārījumu vai biezeni.

8.3.   Cēloniskā saikne

Cēloniskā saikne starp ģeogrāfisko izcelsmi un šiem vīniem pamatojas uz organoleptiskajām īpašībām, kuras nosaka apgabala specifika, t. i., dabiskā vide un ražotāju zinātība.

Ar nosaukumu “Lorraine” apzīmētajos vīnos atspoguļojas to izcelsmes vietas īpašības, kā arī reģionālie klimata un augsnes apstākļi, kas palīdz vīnogām sasniegt gatavību un tajā pašā laikā saglabāt svaigumu; pateicoties šiem faktoriem, vīni ir aromātiski un svaigi.

Plašums, kas paveras pār līdzenumu un ielejām, vīndārzos nodrošina optimālu saules gaismas daudzumu, kas ļauj vīnogām labi nogatavoties. Šāda plaša un atvērta teritorija novērš aukstā gaisa uzkrāšanos un samazina vēlīnu salnu risku. Turklāt maksimāli labi izmantot šīs vietas saulainību ļauj nogāzes un to vērsums pret debespusēm, kas ir tāds, ka saules stari vienmērīgi iespiežas augsnē un to sasilda; to veicina arī augsnes sastāvā esošais māls un kaļķakmens.

Lotringā izmantotās vīnogu šķirnes to agrīnuma dēļ ir labi piemērotas ģeogrāfiskajam apgabalam.

Vīnu organoleptisko identitāti ietekmē vīnkopju zinātība un prasmes vienas šķirnes vai vairāku šķirņu salikuma vīnogas pārraudzēt vīnā un veikt otrējo fermentāciju pudelēs. Tādējādi vīni iegūst svaigumu un aromāta buķeti, kurā izpaužas ziediem vai augļiem piemītošas nianses.

Ar AĢIN “Lorraine” apzīmēto vīnu ražotāji ir spējuši turpināt dzirkstošo vīnu ražošanas tradīcijas un ar tiem papildināt citu reģionā ražoto vīnkopības produktu klāstu.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

fasēšana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts:

vīnu pildīšana pudelēs notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, tādējādi ņemot vērā konkrētā vīndarīšanas procesa prasību – otrējo fermentāciju veikt pudelēs.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-736e8dff-d74d-44ef-84fa-2d108a05c22f

---

(1)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/1234/oj