<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-326/16 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0326</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:83">EU:C:2018:83</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>8</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>8</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20180221">21.2.2018</DATE>. – Lieta C‑326/16 P</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">LL</HT>/Parlaments</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (piektā palāta)</P><P>2018. gada 21. februārī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – lietuviešu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Prasība atcelt tiesību aktu</KEYWORD><KEYWORD>LESD 263. panta sestā daļa</KEYWORD><KEYWORD>Pieņemamība</KEYWORD><KEYWORD>Termiņš prasības celšanai</KEYWORD><KEYWORD>Aprēķināšana</KEYWORD><KEYWORD>Bijušais Eiropas Parlamenta loceklis</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums par parlamentārās palīdzības piemaksas atgūšanu</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumi</KEYWORD><KEYWORD>72. pants</KEYWORD><KEYWORD>Sūdzību procedūra Eiropas Parlamentā</KEYWORD><KEYWORD>Nelabvēlīga lēmuma paziņošana</KEYWORD><KEYWORD>Ierakstīts pasta sūtījums, ko adresāts nav izņēmis</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑326/16 P</P><P>par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko <DATE ISO="20160609">2016. gada 9. jūnijā</DATE> iesniedza</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">LL</HT></HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">J. Petrulionis</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advokatas</HT>,</P><PARTY.STATUS>apelācijas sūdzības iesniedzējs,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>otrs lietas dalībnieks –</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlaments</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">G. Corstens</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S. Toliušis</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētājs pirmajā instancē.</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs L. da Krušs Vilasa [<HT TYPE="ITALIC">J. L. da Cruz Vilaça</HT>], tiesneši E. Levits, E. Borgs Bartets [<HT TYPE="ITALIC">A. Borg Barthet</HT>], M. Bergere [<HT TYPE="ITALIC">M. Berger</HT>] (referente) un F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F. Biltgen</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: M. Špunars [<HT TYPE="ITALIC">M. Szpunar</HT>],</P><P>sekretārs: M. Aleksejevs [<HT TYPE="ITALIC">M. Aleksejev</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20170517">2017. gada 17. maija</DATE> tiesas sēdi,</VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Ar savu apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">LL</HT>, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts, lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas <DATE ISO="20160419">2016. gada 19. aprīļa</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">LL</HT>/Parlaments (T‑615/15, nav publicēts, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>pārsūdzētais rīkojums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:432">EU:T:2016:432</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ar ko Vispārējā tiesa kā acīmredzami nepieņemamu novēlotības dēļ noraidīja viņa prasību, kurā tostarp tika lūgts atcelt Parlamenta <DATE ISO="20140417">2014. gada 17. aprīļa</DATE> lēmumu, kas attiecās uz apelācijas sūdzības iesniedzējam viņa parlamentāro pilnvaru laikā izmaksātās parlamentārās palīdzības piemaksas atgūšanu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta Prezidija lēmuma (<DATE ISO="20080519">2008. gada 19. maijs</DATE> un 9. jūlijs) attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas pasākumiem [noteikumiem] (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="159" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, C 159, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), redakcijā, kas ir spēkā no <DATE ISO="20101021">2010. gada 21. oktobra</DATE> (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="283" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="2010">OV 2010, C 283, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>īstenošanas noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>), 68. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Nepamatotu maksājumu atgūšana<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Saistībā ar šiem īstenošanas noteikumiem nepareizi izmaksātos līdzekļus atgūst. Ģenerālsekretārs attiecīgajam deputātam sniedz norādījumus par šo summu atmaksu.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Šo īstenošanas noteikumu 72. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Sūdzības<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="072.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Deputāts, kurš uzskata, ka kompetentais dienests attiecībā uz viņu šos īstenošanas noteikumus nepareizi piemērojis, var rakstveidā iesniegt sūdzību ģenerālsekretāram.</ALINEA><ALINEA>Ģenerālsekretāra pieņemtajā lēmumā par izskatīto sūdzību norāda tā pamatojumu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="072.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Deputāts, kurš nepiekrīt ģenerālsekretāra lēmumam, divu mēnešu laikā pēc ģenerālsekretāra lēmuma paziņošanas var pieprasīt šo jautājumu nodot kvestoriem, kuri pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar ģenerālsekretāru.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="072.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja kāda sūdzību procedūras puse nepiekrīt kvestoru pieņemtajam lēmumam, tā divu mēnešu laikā pēc attiecīgā lēmuma paziņošanas var pieprasīt šo jautājumu nodot Prezidijam, kas pieņem galīgo lēmumu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="072.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Šo pantu piemēro arī deputāta pilnvaru pārņēmējam, kā arī bijušajiem deputātiem un viņu pilnvaru pārņēmējiem.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture un strīdīgais lēmums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējs īstenoja Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaras no <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE> līdz <DATE ISO="20040719">2004. gada 19. jūlijam</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Pēc Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (<HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT>) veiktās izmeklēšanas, kurā tika konstatēts, ka parlamentārās palīdzības piemaksa EUR <FT TYPE="NUMBER">37728</FT> apmērā apelācijas sūdzības iesniedzējam tika samaksāta nepamatoti, Parlamenta ģenerālsekretārs <DATE ISO="20140417">2014. gada 17. aprīlī</DATE> pieņēma apstrīdēto lēmumu par šīs summas atgūšanu. <DATE ISO="20140522">2014. gada 22. maijā</DATE> šis lēmums, kā arī <DATE ISO="20140505">2014. gada 5. maija</DATE> paziņojums par parādu, kurā bija izklāstīta atgūšanas kārtība, tika paziņoti prasītājam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējs nepiekrita apstrīdētajam lēmumam, viņš atbilstoši Nolikuma īstenošanas noteikumu 72. panta 2. punktam vērsās pie kvestoriem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējam par viņa sūdzības noraidīšanu tika paziņots ar kvestoru <DATE ISO="20141203">2014. gada 3. decembra</DATE> vēstuli (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>kvestoru lēmums<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>), attiecībā uz kuru viņš ir norādījis, ka ir iepazinies ar to nākamajā dienā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>2015. gada 2. februārī prasītājs, pamatojoties uz Nolikuma īstenošanas noteikumu 72. panta 3. punktu, Parlamenta prezidijā iesniedza sūdzību par kvestoru lēmumu un par apstrīdēto lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Parlamenta Prezidijs ar <DATE ISO="20150626">2015. gada 26. jūnija</DATE> lēmumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Prezidija lēmums<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) apelācijas sūdzības iesniedzēja sūdzību noraidīja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Parlaments apgalvo, ka šis lēmums tika nosūtīts pa pastu <DATE ISO="20150630">2015. gada 30. jūnijā</DATE> ierakstītā vēstulē uz adresi, kuru apelācijas sūdzības iesniedzējs bija norādījis savā Prezidijam iesniegtajā sūdzībā. Pēc 15 dienu ilga uzglabāšanas termiņa Beļģijas pasts šo vēstuli nosūtīja atpakaļ, jo apelācijas sūdzības iesniedzējs nebija to izņēmis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT><DATE ISO="20150910">2015. gada 10. septembrī</DATE> prasītājs no Parlamenta amatpersonas saņēma sūtījumu, kuram tostarp bija pievienots Prezidija lēmums.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais rīkojums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20151104">2015. gada 4. novembrī</DATE>, apelācijas sūdzības iesniedzējs cēla prasību, kurā viņš lūdza atcelt apstrīdēto lēmumu, kā arī <DATE ISO="20140505">2014. gada 5. maija</DATE> paziņojumu par parādu un lūdza piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Savas apelācijas sūdzības atbalstam apelācijas sūdzības iesniedzējs būtība izvirza divus pamatus, kuri attiecas, pirmkārt, uz apstrīdētā lēmuma, kvestoru lēmuma, Prezidija lēmuma un paziņojuma par parādu prettiesiskumu un nepamatotību, kā arī, otrkārt, uz noilguma termiņa un saprātīga termiņa principa, tiesiskās noteiktības principa un tiesiskās paļāvības principa neievērošanu apstrīdētajā lēmumā un paziņojumā par parādu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Pārsūdzētajā rīkojumā Vispārējā tiesa atgādināja, ka saskaņā ar LESD 263. panta sesto daļu prasība atcelt tiesību aktu ir jāceļ divu mēnešu laikā pēc tam, kad tiesību akts ir vai nu publicēts, vai darīts zināms attiecīgajai personai, vai, ja tas nenotiek, tad no dienas, kad tas šai personai ir kļuvis zināms. Uzsvērusi šā prasības celšanas termiņa absolūto raksturu, tā pārsūdzētā rīkojuma 7. un 8. punktā konstatēja, ka apstrīdētie akti bija pieņemti attiecīgi <DATE ISO="20140417">2014. gada 17. aprīlī</DATE> un <DATE ISO="20140505">2014. gada 5. maijā</DATE> un paziņoti apelācijas sūdzības iesniedzējam <DATE ISO="20140522">2014. gada 22. maijā</DATE>, savukārt prasība tika iesniegta vairāk nekā 17 mēnešus pēc pēdējā minētā datuma, kaut arī apelācijas sūdzības iesniedzējs neatsaucās uz neparedzētiem apstākļiem vai nepārvaramu varu. Rezultātā Vispārējā tiesa noraidīja prasību kā acīmredzami nepieņemamu novēlotības dēļ.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pušu prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto rīkojumu un</P></ITEM><ITEM><P>nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai otrreizējai izskatīšanai.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Parlaments lūdz Tiesai:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt apelācijas sūdzību kā acīmredzami nepamatotu un</P></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><P>piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par apelācijas sūdzību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza četrus pamatus. Ar pirmo pamatu viņš apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav pietiekami izvērtējusi lietas materiālus, kā arī ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz LESD 263. panta sesto daļu un Nolikuma īstenošanas noteikumu 72. pantu. Ar otro pamatu viņš apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi sava Reglamenta 126. pantu. Trešais pamats attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa nav ievērojusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmo un otro daļu. Visbeidzot, ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā, pārkāpjot Vispārējās tiesas Reglamenta 133. pantu un 134. panta 1. punktu, ir nolēmusi, ka prasītājs pats sedz savus tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo pamatu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Pirmais pamats ir iedalīts divās daļās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Ar pirmā pamata pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā pārmet, ka Vispārējā tiesa nav izsmeļoši izvērtējusi visus pierādījumus, kas iesniegti prasības pamatošanai, jo tā nav ņēmusi vērā faktu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs bija uzsācis Nolikuma īstenošanas noteikumu 72. pantā paredzēto sūdzības procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Ar pirmā pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pārkāpusi LESD 263. panta sesto daļu, kā arī Nolikuma īstenošanas noteikumu 72. pantu, jo no pārsūdzētā rīkojuma netieši izriet, ka šajā 72. pantā paredzētās sūdzības procedūras izmantošana neskar minētajā 263. pantā paredzētā prasības celšanas termiņa aprēķinu, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā šī procedūra ir obligāta pirmstiesas procedūra.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Parlaments it īpaši apgalvo, ka attiecīgajai procedūrai – pretēji Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētajai sūdzībai – ir fakultatīvs raksturs. Turklāt Parlaments apgalvo, ka, līdzko apelācijas sūdzības iesniedzējs ir izvēlējies Nolikuma īstenošanas noteikumu 72. pantā paredzēto procedūru, viņš nevar celt prasību tiesā par apstrīdēto lēmumu, bet viņam ir pienākums sagaidīt sūdzības procedūras noslēgumu un – attiecīgā gadījumā – vērsties pret Prezidija lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Runājot par Prasības celšanas termiņa aprēķināšanu, Parlaments norāda, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs gan Vispārējā tiesā, gan savā apelācijas sūdzībā lūdz atcelt nevis Prezidija lēmumu, bet gan apstrīdēto lēmumu un paziņojumu par parādu. No tā esot secināms, ka, tā kā LESD 263. panta sestajā daļā minētais prasības celšanas termiņš – kas tiek aprēķināts, sākot no apstrīdētā lēmuma un paziņojuma par parādu paziņošanas datuma, – ir pārsniegts par vairāk nekā 17 mēnešiem, Vispārējai tiesai prasība bija jānoraida kā novēlota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Pirmā pamata otrā daļa, kuru ir jāizvērtē vispirms, attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar LESD 263. panta sestās daļas un Nolikuma īstenošanas noteikumu 72. panta piemērošanu, ciktāl apstrīdētajā rīkojumā ir izdarīts pieņēmums, ka 72. pantā paredzētās procedūras uzsākšana neietekmē prasības celšanas termiņa ievērošanu pirmās minētās normas izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Runājot par Nolikuma īstenošanas noteikumu 72. pantā minēto sūdzības procedūru, vispirms ir jākonstatē, ka no pašas šā panta redakcijas izriet, ka tajā minētajai procedūrai ir fakultatīvs raksturs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, kā ģenerāladvokāts to ir norādījis savu secinājumu 35. un 36. punktā, ka administratīvās sūdzības mērķis – neatkarīgi no tā, vai tā ir fakultatīva vai nav, – ir ļaut un veicināt strīda starp attiecīgo personu un administrāciju atrisināšanu ar izlīgumu (pēc analoģijas skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19860123">1986. gada 23. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rasmussen</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>173/84</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1986:29">EU:C:1986:29</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19860507">1986. gada 7. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rihoux</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>52/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1986:199">EU:C:1986:199</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), lai izvairītos no procesa tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>No tā izriet, ka administratīvas sūdzības fakultatīvajam vai obligātajam raksturam nav ietekmes uz faktu, ka iepriekšējs administratīvs process ir uzskatāms par pirmstiesas procesu. Proti, kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 42. punktā, runājot par Parlamenta izvirzīto argumentu, ka Parlamenta administrācijai nav noteikts atbildes sniegšanas termiņš – atšķirībā no Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos paredzētās sūdzības, attiecībā uz kuru šāds termiņš ir noteikts –, ir jānorāda, ka pēdējais minētais ietver obligātas administratīvas pārsūdzības gadījumā vajadzīgu garantiju, lai izvairītos no nokavējumiem vai pat neiespējamības attiecīgajai personai celt prasību tiesā administrācijas bezdarbības rezultātā. Savukārt šāda termiņa neesamība fakultatīva administratīvā procesa ietvaros nevar ierobežot piekļuvi tiesai, jo attiecīgā persona jebkurā brīdī var atteikties no šī iepriekšējā administratīvā procesa turpināšanas un celt prasību tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāuzsver, ka sūdzības procedūrai tiktu atņemta lietderīgā iedarbība, ja Eiropas Parlamenta deputātam – pēc tam, kad viņš ir izmantojis šo iespēju izlīguma panākšanas nolūkos, – pirms šī administratīvā procesa noslēguma būtu jāceļ prasība tiesā, lai ievērotu prasības celšanas termiņu attiecībā uz apstrīdēto lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Līdz ar to, tā kā Vispārējā tiesa ir konstatējusi prasības novēlotību, neņemot vērā apelācijas sūdzības iesniedzēja uzsākto sūdzības procesu, tā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Rezultātā – nepastāvot vajadzībai lemt par šā pamata pirmo daļu vai citiem apelācijas sūdzības pamatiem – ir jāapmierina pirmais pamats un jāatceļ pārsūdzētais rīkojums.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par prasības pirmajā instancē pieņemamību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmās daļas otrajam teikumam Vispārējās tiesas nolēmuma atcelšanas gadījumā Tiesa pati var pieņemt galīgo nolēmumu lietā, ja strīds ir izskatāmā stāvoklī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Šajā tiesvedības stadijā Tiesa nevar izskatīt Vispārējā tiesā celto prasību pēc būtības, kas ietver faktisku jautājumu izvērtēšanu, balstoties uz apstākļiem, kurus Vispārējā tiesa nav vērtējusi un kuri Tiesā nav apspriesti (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080717">2008. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Athinaïki Techniki</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑521/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:422">EU:C:2008:422</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Savukārt Tiesas rīcībā ir vajadzīgā informācija, lai pieņemtu galīgo lēmumu par minētās attiecībā uz apstrīdēto lēmumu celtās prasības pieņemamību (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140227">2014. gada 27. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stichting Woonpunt</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑132/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:100">EU:C:2014:100</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Pirmām kārtām, runājot par prasības celšanas termiņa aprēķināšanu, Parlaments šajā lietā uzskatīja, ka Eiropas Parlamenta deputāts, kurš lēmuma apstrīdēšanai ir izvēlējies sūdzības procedūru Nolikuma īstenošanas noteikumu 72. panta izpratnē, par šo lēmumu vairs nevar celt prasību tiesā, bet viņam ir jāvēršas pret Prezidija lēmumu, ar ko sūdzība ir noraidīta.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Taču, kā izriet no šā sprieduma 26. punkta, administratīvas sūdzības fakultatīvais vai obligātais raksturs nekādi neietekmē nedz faktu, ka iepriekšējs administratīvs process ir pirmstiesas process, nedz attiecīgās personas tiesības jebkurā brīdī celt prasību tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Līdz ar to – it īpaši attiecībā uz tiesībām uz efektīvu pārsūdzības tiesā iespēju, kas ir paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, – nevar tikt uzskatīts, ka Nolikuma īstenošanas noteikumu 72. pantā minētās sūdzības procedūras uzsākšana aizskar tiesības uz apstrīdētā lēmuma efektīvu pārsūdzību tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Papildus tam ir jāatgādina, ka Tiesa saistībā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzēto sūdzības procedūru ir norādījusi, ka administratīvā sūdzība un tās tieša vai netieša noraidīšana ir sarežģītas procedūras būtiska daļa. Šajos apstākļos prasība tiesā, pat ja tā formāli attiecas uz sūdzības noraidīšanu, tiek celta, lai vērstos Tiesā pret nelabvēlīgo aktu, par kuru ir iesniegta sūdzība (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19890117">1989. gada 17. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vainker</HT>/Parlaments</NAME.CASE>, <NO.CASE>293/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:8">EU:C:1989:8</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0007">7.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0008">8.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Turklāt Tiesa attiecībā uz minētajiem noteikumiem ir nospriedusi, ka prasība ir pieņemama – neatkarīgi no tā, vai tā ir vērsta tikai pret lēmumu, kas ir sūdzības priekšmets, pret lēmumu, ar kuru šī sūdzība ir noraidīta, vai pret abiem šiem lēmumiem kopā – ar nosacījumu, ka minētā sūdzība ir iesniegta un prasība ir celta minētajos pantos paredzētajos termiņos (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19890126">1989. gada 26. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Koutchoumoff</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>224/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:38">EU:C:1989:38</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0007">7.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19890310">1989. gada 10. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Del Plato</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>126/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:115">EU:C:1989:115</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0009">9.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Tomēr saskaņā ar procesuālās ekonomijas principu tiesa var nolemt, ka nav konkrēti jālemj par prasījumiem, kas ir vērsti pret lēmumu noraidīt sūdzību, ja tā konstatē, ka tiem nav patstāvīga satura un tie patiesībā atbilst prasījumiem, kas ir vērsti pret lēmumu, par kuru ir iesniegta sūdzība (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19890117">1989. gada 17. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vainker</HT>/Parlaments</NAME.CASE>, <NO.CASE>293/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:8">EU:C:1989:8</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0007">7.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0009">9.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Tas it īpaši tā var būt tad, ja tiesa konstatē, ka lēmums par sūdzības noraidīšanu – arī tad, ja šis lēmums ir netiešs, – tikai apstiprina lēmumu, uz kuru attiecās šī sūdzība, un ka tādēļ lēmuma par minētās sūdzības noraidīšanu atcelšana neietekmē ieinteresētās personas tiesisko stāvokli citādi kā tā lēmuma atcelšana, uz kuru attiecās šī pati sūdzība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 40. punktā, tie paši apsvērumi ir piemērojami attiecībā uz sūdzības procedūru, kuru saskaņā ar Nolikuma īstenošanas noteikumu 72. pantu var izmantot Eiropas Parlamenta deputāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Rezultātā Vispārējā tiesa, uzskatot, ka prasības celšanas termiņa skaitījums sākas no apstrīdētā lēmuma, nevis no Prezidija lēmuma, ir nepamatoti noraidījusi <HT TYPE="ITALIC">LL</HT> prasību kā acīmredzami nepieņemamu novēlotības dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Proti, pirmkārt, kā izriet no Tiesai – tostarp tiesas sēdē – sniegtās informācijas, apelācijas sūdzības iesniedzējs tika vienīgi kopsavilkuma veidā informēts par savu sūdzību noraidīšanu ar kvestoru lēmumu un Prezidija lēmumu, jo šie lēmumi, kas ir tikai apstrīdēto lēmumu apstiprinoši lēmumi, negroza viņa tiesisko stāvokli salīdzinājumā ar to tiesisko stāvokli, kāds izrietēja no apstrīdētā lēmuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Otrkārt, ņemot vērā šā sprieduma 34. un 35. punktā izklāstītos apsvērumus, ir jākonstatē, ka prasības par tiesību akta atcelšanu termiņa skaitījums attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju ir sācies tikai datumā, kad tika paziņots Prezidija lēmums, ar kuru tika pabeigta Nolikuma īstenošanas noteikumu 72. pantā paredzētā sūdzības procedūra.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Katrā ziņā no pieteikuma par lietas ierosināšanu Vispārējā tiesā izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs vērsās arī pret kvestoru un Prezidija lēmumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Otrām kārtām, runājot par Prezidija lēmuma paziņošanu, ir jāatgādina, ka, pirmkārt, atbilstoši LESD 297. panta 2. punkta trešajai daļai lēmumi, kuros ir norādīts adresāts, tam ir jāpaziņo un tie stājas spēkā līdz ar šādu paziņošanu, lai gan šajā normā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>paziņošana<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> nav definēts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 59. punktā, šajā tiesību normā ir nostiprināts tiesiskās noteiktības princips, no kura izriet, ka no individuāla administratīvā akta izrietošo tiesību un pienākumu ievērošana tā adresātam nevar tikt prasīta, ja šis akts šim adresātam nav pienācīgi paziņots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Otrkārt, no LESD 263. panta sestās daļas izriet, ka prasība atcelt tiesību aktu ir jāceļ divu mēnešu laikā pēc tam, kad – attiecībā uz aktu, kurš ir jādara zināms, – tas ir darīts zināms prasītājam, vai, ja tas nenotiek, tad no dienas, kad tas tam ir kļuvis zināms. Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>darīt zināmu<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> šajā normā – tāpat kā LESD 297. panta 2. punkta trešajā daļā – nav definēts. Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 60. pantu šis termiņš, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, ir pagarināms par vienotu desmit dienu termiņu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Runājot par Savienības aktu paziņošanas tiesiskumu, Tiesa ir norādījusi, ka lēmums ir pienācīgi darīts zināms vai paziņots LESD 263. panta sestās daļas un LESD 297. panta 2. punkta trešās daļas izpratnē, ja tas ir darīts zināms tā adresātam un viņš ir varējis ar to iepazīties (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19890713">1989. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Olbrechts</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>58/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:323">EU:C:1989:323</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0010">10.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141002">2014. gada 2. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Page Protective Services</HT>/EĀDD</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑501/13 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2259">EU:C:2014:2259</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Tāpat ir jāatgādina, ka lietas dalībniekam, kurš apgalvo, ka prasības pieteikums ir iesniegts novēloti, ir jāpierāda, no kura datuma ir sācies termiņš šā prasības pieteikuma iesniegšanai (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19800605">1980. gada 5. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Belfiore</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>108/79</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1980:146">EU:C:1980:146</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0007">7.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080717">2008. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Athinaïki Techniki</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑521/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:422">EU:C:2008:422</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Šajā lietā Parlaments apgalvo, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs par Prezidija lēmumu tika informēts ar <DATE ISO="20150626">2015. gada 26. jūnija</DATE> vēstuli, kas tika nosūtīta ierakstītā sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu, attiecībā uz kuru Beļģijas pasta dienesti <DATE ISO="20150630">2015. gada 30. jūnijā</DATE> izsniedza paziņojumu par sūtījumu. Parlamenta ieskatā šī vēstule atbilstoši valsts noteikumiem par pasta piegādi ir jāuzskata par pienācīgi paziņotu adresātam datumā, kurā beidzas parastais 15 dienu uzglabāšanas termiņš, ko piemēro Beļģijas pasts, jo apelācijas sūdzības iesniedzējs minēto vēstuli šajā termiņā neizņēma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Šajā kontekstā nav strīda par to, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs attiecīgo vēstuli nav saņēmis, jo tā tika nosūtīta atpakaļ nosūtītājam tāpēc, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs to nebija izņēmis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Tomēr papildus savai pasta adresei apelācijas sūdzības iesniedzējs administratīvajā sūdzībā bija norādījis savu elektroniskā pasta adresi, kurā viņš <DATE ISO="20150910">2015. gada 10. septembrī</DATE> no Parlamenta amatpersonas saņēma e‑pastu, kuram bija pievienots Prezidija lēmums. Apelācijas sūdzības iesniedzējs nekavējoties apstiprināja šā e‑pasta saņemšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Tādējādi Parlaments nepamatoti apgalvo, ka šajā lietā paziņošana tika veikta tikai ar ierakstītu vēstuli, kaut arī tā netika izņemta Beļģijas pasta dienestu noteiktajā termiņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Tāpat nozīmes nav Parlamenta norādītajam apstāklim, ka attiecīgā vēstule tika nosūtīta uz Beļģijā esošo adresi, kura bija norādīta apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniegtajā administratīvajā sūdzībā, un ka viņš nebija nedz informējis Parlamentu par pārcelšanos uz savu izcelsmes valsti, nedz uzdevis pārsūtīt viņam adresētos sūtījumus uz jauno adresi; tas tā vēl jo vairāk ir tāpēc, ka – pat pieņemot, ka pastāv pienākums paziņot par minēto adreses maiņu, – nav noteiktas tiesiskās sekas, kas ir piemērojamas nepaziņošanas gadījumā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Proti, šajā lietā ir jāuzskata, ka Parlaments ir paziņojis apstrīdēto lēmumu arī ar <DATE ISO="20150910">2015. gada 10. septembra</DATE> e‑pastu un tāpēc divu mēnešu un desmit dienu termiņš attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju varēja sākties tikai no dienas, kad viņš iepazinās ar šo lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Tā kā Parlaments nav iesniedzis pierādījumus, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs bija iepazinies ar apstrīdēto lēmumu pirms minētā e‑pasta saņemšanas, divu mēnešu un desmit dienu termiņš sākās tikai no <DATE ISO="20150910">2015. gada 10. septembra</DATE>. Līdz ar to prasība pirmajā instancē, kas tika iesniegta <DATE ISO="20151104">2015. gada 4. novembrī</DATE>, nav novēlota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Tā kā lieta tiek nodota atpakaļ Vispārējai tiesai, lēmuma par tiesāšanās izdevumiem, kas ir saistīti ar šo apelācijas tiesvedību, pieņemšana ir jāatliek.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas <DATE ISO="20160419">2016. gada 19. aprīļa</DATE> rīkojumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">LL</HT>/Parlaments</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑615/15</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:432">EU:T:2016:432</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai sprieduma taisīšanai pēc būtības.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>