European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2025/835

6.5.2025

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/835

(2025. gada 5. maijs),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 18. pantu, nosaka galīgo kompensācijas maksājumu Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 18. pantu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/244 (2) Eiropas Komisija (“Komisija”) noteica galīgo kompensācijas maksājumu Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, turpmāk tiks saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Patlaban spēkā esošo kompensācijas maksājumu likmes ir no 25 % līdz 33,4 % attiecībā uz atlasīto ražotāju eksportētāju importu, 28,2 % – uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē, un 33,4 % – visiem pārējiem uzņēmumiem no Argentīnas. Komisija 2019. gada februārī pieņēma arī Argentīnas eksportētāju piedāvātos saistību piedāvājumus (3), kas sastāvēja no gada beznodokļu kvotas biodīzeļdegvielas par minimālo cenu, pamatojoties uz Argentīnas oficiālo sojas pupu eļļas cenu, kurai pieskaitītas ražošanas izmaksas un vedmaksa.

(3)

Biodīzeļdegvielas importam patlaban piemēro antidempinga pasākumus, ja biodīzeļdegvielas izcelsmes valsts ir Ķīnas Tautas Republika (“Ķīna”) (4) vai Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”) (5), un kompensācijas pasākumus, ja biodīzeļdegvielas izcelsmes valsts ir Indonēzija (6) vai ASV (7).

1.2.   Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(4)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (8) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(5)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2023. gada 10. novembrī iesniedza Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (“pieprasījuma iesniedzējs” jeb “EBP”) Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozares vārdā pamatregulas 10. panta 6. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties subsidēšana un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

1.3.   Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(6)

Pirms termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas Komisija informēja Argentīnas valdību (“AV”) (9), ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu pieprasījumu, un aicināja AV uz apspriešanos saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu. Apspriešanās notika 2024. gada 5. februārī. Tomēr ar abpusēji pieņemams risinājums ar AV netika panākts. Ņemot vērā pamatregulas 18. panta 2. punktu, Komisija sagatavoja memorandu par pierādījumu pietiekamību, kurā ietverts Komisijas novērtējums par visiem tās rīcībā esošajiem pierādījumiem, uz kuru pamata tika sākta šī izmeklēšana. Memorands atrodams lietas materiālos, kuri pieejami ieinteresētajām personām. Piezīmes, ko AV sniedza šajā sakarā, tika apkopotas un aplūkotas memorandā.

(7)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 (10) 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2024. gada 9. februārī, pamatojoties uz pamatregulas 18. pantu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Argentīnas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes biodīzeļdegvielas importu Savienībā. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (11) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

1.4.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(8)

Izmeklēšana par subsidēšanas turpināšanos aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču izpēte aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.5.   Ieinteresētās personas

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus Argentīnā un Argentīnas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar termiņbeigu izmeklēšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(10)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

1.6.   Piezīmes par procedūras sākšanu

(11)

Argentīnas Biodegvielu kamera (“CARBIO”) 2024. gada 15. marta iesniegumā apstrīdēja procedūras sākšanu, pamatojoties uz to, ka pieprasījumā iekļautajā kaitējuma analīzē nebija ņemti vērā citi būtiski faktori, kas varētu radīt kaitējumu. CARBIO arī apgalvoja, ka pieprasījums nebija pietiekami pamatots, konkrētāk, attiecībā uz pieņēmumu, ka, ja kompensācijas pasākumi zaudētu spēku, biodīzeļdegvielas imports no Argentīnas pieaugtu un radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(12)

Komisija uzskatīja, ka pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi, lai pierādītu, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt subsidēšanas turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos. Nav izslēgts, ka pieprasījumā ir daži trūkumi vai elementi, kas nav pamatoti pieejami Savienības ražošanas nozarei, taču šī situācija nevar negatīvi ietekmēt vispārējo secinājumu, ka bija pietiekami pierādījumi, lai veiktu turpmāku izmeklēšanu. Turklāt pierādījumu standarti nav vienādi attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu un citiem izmeklēšanas posmiem. Komisija noraidīja CARBIO apgalvojumus.

(13)

CARBIO un AV savās piezīmēs par procedūras sākšanu apgalvoja, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas ir veiktas attiecīgas izmaiņas tiesību aktos, jo īpaši attiecībā uz atbrīvojumu no nodokļa Santafē provincē un iekšzemes tirgum doto uzdevumu nodrošināt biodīzeļdegvielu. Tās arī apgalvoja, ka bija sagaidāms, ka izmeklēšanas gaitā tiks veiktas vēl citas izmaiņas tiesību aktos.

(14)

Komisija ņēma vērā šo informāciju, analizējot attiecīgās subsīdiju shēmas 35.–51. apsvērumā un 271.–283. apsvērumā, kā arī analizējot iespējamības 323.–330. apsvērumā.

1.7.   Atlase

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

1.7.1.   Savienības ražotāju atlase

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija to izveidoja, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma reprezentativitāti Savienībā laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim. Tika ņemts vērā arī atlasīto ražojumu sortiments. Izlasē tika iekļauti četri Savienības ražotāji. Ņemot vērā informāciju, kas bija pieejama procedūras sākšanas posmā, atlasītie Savienības ražotāji veidoja aptuveni 15 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 24 % no to ražotāju pārdošanas apjoma Savienībā, kuri atbildēja uz aicinājumu piedalīties izmeklēšanā. Komisija saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Neviena persona piezīmes nesniedza. Savienības ražotāju izlase bija uzskatāma par Savienības ražošanas nozares reprezentatīvu izlasi.

1.7.2.   Importētāju atlase

(17)

Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītus importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(18)

Viens nesaistīts importētājs sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka to iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

1.7.3.   Argentīnas ražotāju eksportētāju atlase

(19)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Argentīnas ražotājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Argentīnas pārstāvniecību apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(20)

Septiņi ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem, kas pieder pie divām grupām, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, kurus paredzētajā termiņā varēja pienācīgi izmeklēt. Atlasītās ražotāju eksportētāju grupas veidoja 68 % no kopējā importa apjoma Savienībā no Argentīnas, par ko Eurostat ziņoja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Par izveidoto izlasi saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Piezīmes netika saņemtas.

1.8.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaude

(21)

Komisija nosūtīja anketas AV, atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, atlasītajiem Savienības ražotājiem, nesaistītam importētājam un pieprasījuma iesniedzējam. Procedūras sākšanas dienā šīs anketas tika darītas pieejamas tiešsaistē (12), izņemot anketas, kuras bija paredzētas AV un pieprasījuma iesniedzējam, jo tās tika darītas pieejamas lietas materiālos, kuri pieejami ieinteresētajām personām.

(22)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no AV, atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, atlasītajiem Savienības ražotājiem, nesaistīta importētāja un pieprasījuma iesniedzēja.

(23)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanas un kaitējuma turpināšanās iespējamību un Savienības intereses.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 26. pantu pārbaudes apmeklējumi tika veikti AV iestāžu un šādu uzņēmumu telpās:

 

Savienības ražotāji:

—

Chevron, Amsterdama, Nīderlande,

—

Masol Iberia Biofuel, S.L.U., El Grao (Kastelona) un Barselona, Spānija,

—

Raffineria di Gela, Džela un Roma, Itālija,

—

Saipol, Parīze, Francija;

 

pieteikuma iesniedzējs:

—

Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (EBP), Brisele, Beļģija;

 

ražotāji eksportētāji Argentīnā:

—

Renova grupa:

—

Viterra Argentina S.A., Villa Adelina,

—

Molinos Agro S.A., Viktorija,

—

LDC Argentina S.A., Buenosairesa.

2.   PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Pārskatāmais ražojums

(25)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, ir nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļas, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, tīrā veidā vai maisījumā (“pārskatāmais ražojums”) un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 1516 20 98 (TARIC kodi 1516 20 98 21, 1516 20 98 29 un 1516 20 98 33), ex 1518 00 91 (TARIC kodi 1518 00 91 21, 1518 00 91 29 un 1518 00 91 33), ex 1518 00 95 (TARIC kods 1518 00 95 21), ex 1518 00 99 (TARIC kodi 1518 00 99 21, 1518 00 99 29 un 1518 00 91 33), ex 2710 19 42 (TARIC kodi 2710 19 42 21 un 2710 19 42 29), ex 2710 19 44 (TARIC kodi 2710 19 44 21, 2710 19 44 29 un 2710 19 44 33), ex 2710 19 46 (TARIC kodi 2710 19 46 21, 2710 19 46 29 un 2710 19 46 33), ex 2710 19 47 (TARIC kodi 2710 19 47 21, 2710 19 47 29 un 2710 19 47 33), 2710 20 11 , 2710 20 16 , ex 3824 99 92 (TARIC kodi 3824 99 92 10, 3824 99 92 14 un 3824 99 92 17), 3826 00 10 un ex 3826 00 90 (TARIC kodi 3826 00 90 11, 3826 00 90 19 un 3826 00 90 33) (13).

(26)

Pārskatāmo ražojumu var ražot, izmantojot dažādus procesus, piemēram, eļļu un tauku pāresterifikāciju, Fišera–Tropša sintēzi vai atjaunīgo izejvielu hidroapstrādi. Pārskatāmais ražojums ir atjaunīgā degviela, ko ražo no visdažādākajām izejvielām, to skaitā no tādām augu eļļām kā rapša sēklu eļļa, sojas pupu eļļa vai palmu eļļa, lietotas cepamās eļļas, dzīvnieku taukiem vai biomasas.

(27)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Argentīnā ražotā biodīzeļdegviela ir tikai sojas pupu metilesteris (“SME”), kas iegūts no sojas pupu eļļas, savukārt Savienībā ražotā biodīzeļdegviela galvenokārt ir rapša metilesteris (“RME”). Gan SME, gan RME pieder pie taukskābju metilesteru (FAME) kategorijas.

(28)

Biodīzeļdegvielu parasti izmanto transporta nozarē, galvenokārt maisījumā ar fosilo dīzeļdegvielu, bet arī tīrā veidā.

2.2.   Attiecīgais ražojums

(29)

Ražojums, uz ko attiecas šī izmeklēšana, ir pārskatāmais ražojums, kura izcelsme ir Argentīnā.

2.3.   Līdzīgais ražojums

(30)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

—

attiecīgajam ražojumam, ko eksportē uz Savienību,

—

Argentīnā ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam pārskatāmajam ražojumam,

—

pārskatāmajam ražojumam, ko ražotāji eksportētāji ražo un pārdod pārējām pasaules valstīm, kā arī

—

pārskatāmajam ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(31)

Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

2.4.   Apgalvojumi par ražojuma tvērumu

(32)

Piezīmes par ražojuma tvērumu netika saņemtas.

3.   SUBSIDĒŠANAS TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(33)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un, kā minēts paziņojumā par procedūras sākšanu, pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā subsidēšana varētu turpināties.

3.1.   Subsīdijas un subsīdiju programmas, kas ietilpst šīs izmeklēšanas tvērumā

(34)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju, kā arī uz AV un ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, iesniegto informāciju, tika izmeklētas tālāk minētās shēmas, kas, iespējams, ietver subsīdiju piešķiršanu:

 

Sākotnēji izmeklētās un kompensētās shēmas:

(a)

valdības atbalsts biodīzeļdegvielas nozarei, tai skaitā nodrošinot sojas pupas par neatbilstoši zemu atlīdzību;

(b)

nekustamā īpašuma atbrīvojums saskaņā ar Santafē Rūpniecības likumu: atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas saskaņā ar provinces likumu Nr. 8478/1979 (4. pants) par rūpniecības veicināšanu; provinces atbrīvojumi no nodokļiem, ko piešķīrusi Santafē province; 183.29. pants – Santafē piešķirts atbrīvojums no zīmognodevas un 127. pants – Santafē piešķirts atbrīvojums no apgrozījuma nodokļa eksporta pārdošanai;

 

Sākotnēji izmeklētās shēmas, attiecībā uz kurām netika konstatēts ieguvums:

(c)

aizdevumu un eksporta finansējuma nodrošināšana ar preferenciāliem noteikumiem un preferenciāli aizdevumi;

(d)

2006. gada Biodegvielas likuma dēļ nesaņemti vai neiekasēti valdības ieņēmumi;

(e)

provinces atbrīvojumi no nodokļiem, ko piešķīrusi Kordovas province;

(f)

provinces atbrīvojumi no nodokļiem, ko piešķīrusi Buenosairesas province;

(g)

Santjago del Estero provinces veicināšanas un rūpniecības attīstības sistēma (PSPID) – provinces likums Nr. 6.750;

 

Jaunas shēmas:

(h)

tieša naudas līdzekļu pārskaitīšana: apgrozāmā kapitāla finansēšanas programma biodīzeļdegvielas nozarē;

(i)

jaunā Biodegvielas likuma Nr. 27640/2021 dēļ negūtie ieņēmumi.

3.2.   Vispārīga informācija par AV preferenciālo politiku biodīzeļdegvielas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

(35)

Kopš sākotnējās izmeklēšanas AV preferenciālā politika attiecībā uz biodīzeļdegvielas nozari ir attīstījusies, kā paskaidrots turpmāk.

(36)

Lai gan norises likumdošanas jomā saistībā ar katru subsīdiju shēmu ir analizētas attiecīgajās iedaļās, kopumā jānorāda, ka Likums Nr. 26093 par biodegvielu tiesisko regulējumu, kas pieņemts 2006. gadā un analizēts sākotnējā izmeklēšanā (“2006. gada Biodegvielu likums”), 2021. gada maijā (14) zaudēja spēku. Tāpēc 2021. gadā tas tika aizstāts ar Likumu Nr. 27640 (“2021. gada Biodegvielu likums”), kas bija spēkā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (15).

(37)

2021. gada Biodegvielu likums paredzēja uzdevumu iekšzemes tirgum attiecībā uz biodīzeļdegvielu, un saskaņā ar to vertikāli neintegrētiem biodīzeļdegvielas iekšzemes ražotājiem tika piešķirtas ikmēneša kvotas biodīzeļdegvielas piegādei iekšzemes maisījumu ražotājiem par valdības regulētām fiksētām cenām.

(38)

Šajā nolūkā ar 2021. gada Biodegvielas likumu Enerģētikas sekretariātam kā izpildiestādei cita starpā tika uzticētas šādas funkcijas: “regulēt, administrēt un uzraudzīt biodegvielu ražošanu, tirdzniecību un ilgtspējīgu izmantošanu”, “veikt revīzijas un inspekcijas uzņēmumos un biodegvielas ražošanas, uzglabāšanas un/vai sajaukšanas objektos”, “piemērot 2021. gada Biodegvielu likumā paredzētās sankcijas”, “garantēt nepieciešamo resursu pieejamību, lai sagatavotu biodegvielu obligātai sajaukšanai, spēt izšķirt domstarpības un izveidot mehānismus, ko tas uzskata par vajadzīgiem, lai biodegvielu iegāde notiktu normālos un parastos tirgus apstākļos un neradot nekādus kropļojumus, attiecīgā gadījumā kā robežvērtību noteikt šādu resursu eksporta cenu, kas ir mazāka par attiecīgajām izmaksām”, “noteikt biodegvielas piešķīrumus obligātās sajaukšanas nodrošināšanai” un “noteikt (..) cenas, ar kādām ir jāveic obligātai sajaukšanai ar fosilajām degvielām paredzētās biodegvielas komercializācija (..)” (16).

(39)

Saskaņā ar 2021. gada Biodegvielu likumu uz biodīzeļdegvielu, kas jāpiegādā saskaņā ar iekšzemes tirgum doto uzdevumu, attiecās prasība par vietējas izcelsmes sastāvu, proti, tai bija jābūt “ražotai Argentīnas Republikā esošās ražotnēs no valstī iegūtām izejvielām” (17). Pārbaudes apmeklējuma laikā AV apstiprināja, ka sojas pupu eļļai, ko izmanto, lai ražotu biodīzeļdegvielu, kas jāpiegādā saskaņā ar uzdevumu, bija jābūt Argentīnas izcelsmes. Tas nozīmēja, ka biodīzeļdegvielai, ko izmantoja piejaukuma normas izpildei, bija jābūt ražotai Argentīnas ražotnēs, izmantojot iekšzemē ražotas izejvielas (18).

(40)

2021. gada Biodegvielu likumā ir noteikts šādi: “Biodīzeļdegvielas ikmēneša daudzuma piegādi (..) veic uzņēmumi, kuri ražo attiecīgo biodegvielu un kuri tieši vai netieši ar savu kontrolējošo un/vai kontrolēto uzņēmumu starpniecību neveic darbības, kas saistītas ar biodīzeļdegvielas un/vai tās galveno izejresursu eksportu” (19). Tādējādi uzdevuma nodrošināt biodīzeļdegvielu izpildē varēja iesaistīt tikai vertikāli neintegrētus uzņēmumus, kas neveic eksportu, savukārt lielie uzņēmumi, kas eksportēja biodīzeļdegvielu, savu ražojumu minimālajam piejaukumam piegādāt nevarēja. Atlasītie ražotāji eksportētāji LDC Argentina S.A., Molinos Agro S.A. (“Molinos Agro”) un Viterra Argentina S.A. (“Viterra Argentina”) nebija iesaistīti iekšzemes tirgum dotā uzdevuma izpildē. Papildus biodīzeļdegvielas ražošanai un eksportam tie visi aktīvi nodarbojās arī ar sojas pupu spiešanu, iegūstot sojas pupu eļļu, ko tie pārdeva arī iekšzemes biodīzeļdegvielas ražotājiem, kuri bija iesaistīti iekšzemes tirgum dotā uzdevuma izpildē, lai ražotu to biodīzeļdegvielu. Tomēr Renova grupā bez ražotājiem eksportētājiem Molinos un Viterra Argentina bija arī uzņēmumi, kas ražoja biodīzeļdegvielu iekšzemes tirgum un/vai, veicot pārstrādi, ražoja biodīzeļdegvielu ražotājiem eksportētājiem, kas to vēlāk eksportēja. Šie uzņēmumi bija iesaistīti iekšējam tirgum dotā uzdevuma izpildē.

(41)

No iepriekš minētā izriet arī pretējais, ka biodīzeļdegvielas ražotājiem, kas iesaistīti iekšzemes tirgum dotā uzdevuma izpildē, ir juridiski liegts veikt eksportu, un tādējādi AV nodalīja iekšzemes un eksporta tirgus un attiecīgos tirgus dalībniekus.

(42)

Turklāt “iepriekš aprakstītās piegādes veikšanas nolūkā tiek apsvērti [tikai] tādi uzņēmumi, kuru ražotnes atbilst šiem noteikumiem, ko apstiprinājusi izpildiestāde saskaņā ar Likumu Nr. 26.093 biodīzeļdegvielas piegādei obligātai sajaukšanai šā likuma piemērošanas laikā (..)” (20). Tas nozīmē, ka saskaņā ar jauno likumu par piegādātājiem var kļūt tikai tie uzņēmumi, kas ir bijuši aktīvi piegādātāji iepriekšējā uzdevuma izpildē saskaņā ar 2006. gada Biodegvielu likumu.

(43)

Sākotnēji, izpildot uzdevumu nodrošināt biodīzeļdegvielu saskaņā ar 2006. gada Biodegvielu likumu, biodīzeļdegvielas minimālais piejaukuma īpatsvars degvielā, ko iegūst, veicot sajaukšanu, bija 10 %. Minētais īpatsvars tika samazināts ar 2021. gada Biodegvielu likumu, un minimālais piejaukuma īpatsvars tika noteikts 5 % apmērā (21). Saskaņā ar 2021. gada Biodegvielu likumu Enerģētikas sekretariāts varēja pat samazināt biodīzeļdegvielas īpatsvaru maisījumā līdz 3 %, ja tas uzskatīja, ka ekonomisko apstākļu dēļ ir jāsamazina degvielas cenas, proti, “ja biodīzeļdegvielas ražošanas pamata izejvielu cenas var izkropļot fosilās degvielas cenu degvielas uzpildes stacijās” (22). Tomēr 2022. gada jūnijā ar Rezolūciju 438/2022 minimālais piejaukuma īpatsvars tika paaugstināts līdz 7,5 % (23).

(44)

Taču četru mēnešu laikā no 2022. gada jūnija vidus līdz 2022. gada oktobra vidum, proti, pārskatīšanas izmeklēšanas perioda sākumā, AV ar Dekrētu 330/2022 un Rezolūciju 638/2022 uz laiku paaugstināja uzdevuma nodrošināt biodīzeļdegvielu normu par 5 % līdz 12,5 %, jo tirgū trūka dīzeļdegvielas (24). Izņēmuma kārtā to uzņēmumu vidū, kas piegādāja papildu procentuālo daļu, bija ne tikai uzņēmumi, kas parasti bija iesaistīti iekšzemes tirgum dotā uzdevuma izpildē, bet arī biodīzeļdegvielas eksportētāji (25). Piegādi veica arī Molinos Agros. AV norādīja, ka cenu par šīm papildu biodīzeļdegvielas piegādēm varēja brīvi noteikt, taču Dekrētā 330/2022 bija norādīts, ka arī šo īslaicīgo papildu piegāžu cena tika regulēta, nosakot maksimālo cenu (26).

(45)

Tāpēc pārskatīšanas izmeklēšanas periodā divas nedēļas minimālais piejaukuma īpatsvars bija 12,5 % un pārējā perioda posmā – 7,5 %.

(46)

Pārbaudes apmeklējuma laikā AV paskaidroja, ka Argentīnā ir arī neliels iekšzemes biodīzeļdegvielas tirgus, uz kuru piejaukuma norma neattiecas. Šajā tirgū var piedalīties arī biodīzeļdegvielas eksportētāji un vertikāli integrēti biodīzeļdegvielas ražotāji. Šis tirgus, uz kuru norma neattiecas, veido tikai 1,5–2 % no kopējā biodīzeļdegvielas iekšzemes tirgus.

(47)

Turklāt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, konkrētāk, no 2022. gada decembra līdz 2023. gada jūlijam, Argentīnu skāra spēcīgs sausums, kas negatīvi ietekmēja sojas pupu, kā arī citu kultūraugu ražošanu. Par to skaidri liecina 1. diagramma, kurā redzams sojas pupu, kukurūzas un kviešu ražošanas ievērojams samazinājums minētajā periodā (125. apsvērums). Tomēr ražošanas jauda saglabājās stabila arī sausuma apstākļos, un, kā redzams 1. diagrammā, pēc sausuma ražošanas apjoms palielinājās. Tāpēc Komisija uzskatīja sausumu par īslaicīgu parādību.

(48)

Tādējādi, lai gan kopumā sojas pupu ražošana Argentīnā apmierina pieprasījumu, atlasītie ražotāji eksportētāji 2023. gadā importēja sojas pupas no sausuma mazāk skartajām kaimiņvalstīm – Paragvajas, Brazīlijas ziemeļu reģioniem un Bolīvijas. To apstiprināja arī publiski pieejamā informācija (27).

(49)

Tāpat kā sākotnējās izmeklēšanas laikā, šīs sojas pupas tika importētas saskaņā ar pagaidu importa režīmu. Saskaņā ar pagaidu importa režīmu, kas ir līdzīgs ES ievešanas pārstrādei sistēmai, ievedmuitas nodokļus neiekasē, ja izejvielas tiek pārstrādātas un iegūtā izlaide tiek reeksportēta.

(50)

Sojas pupas, ko importēja saskaņā ar pagaidu importa režīmu, tika izmantotas nevis biodīzeļdegvielas ražošanai, bet tikai sojas pupu miltu un eļļas ražošanai un pēc tam tika reeksportētas. Pagaidu importa režīms darbojas, pamatojoties uz pārstrādes koeficientu starp importētajām izejvielām un reeksportēto izlaidi, ko var piemērot tikai sojas pupu spiešanai, iegūstot sojas pupu miltus un eļļu un reeksportējot šos produktus, bet nevar piemērot biodīzeļdegvielas turpmākai ražošanai un reeksportam, jo tas ir otrais lejupējais ražošanas posms vērtības ķēdē.

(51)

Importētās sojas pupas biodīzeļdegvielas ražošanā varētu izmantot tikai tad, ja tās tiktu faktiski importētas, nevis tās importējot saskaņā ar pagaidu importa režīmu. Tas nenotika vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, sojas pupām (arī sojas pupu eļļai un biodīzeļdegvielai), ko importēja no Mercosur valstīm (piemēram, Paragvajas, Brazīlijas un Urugvajas), tika piemērots nodoklis par ārvalstu valūtas iegādi, ko sauc par impuesto PAIS (Para una Argentina lnclusiva y Solidaria) un ko aprēķina kā procentuālo daļu no importa CIF vērtības. Turklāt sojas pupām (arī sojas pupu eļļai un biodīzeļdegvielai), kas importētas no valstīm, kuras nav Mercosur valstis (piemēram, Bolīvijas), papildus PAIS tika piemērots kopējais Mercosur ievedmuitas nodoklis un statistikas nodeva. Tādējādi faktiski sojas pupu imports Argentīnā ir dārgs un tāpēc nav ekonomiski pievilcīgs. Otrkārt, atlasītie ražotāji eksportētāji paskaidroja, ka no Paragvajas un Brazīlijas importētajām sojas pupām salīdzinājumā ar Argentīnā ražotajām sojas pupām bija sarežģītāk iegūt ilgtspējas sertifikātu, kas vajadzīgs konkrētiem eksporta galamērķiem, jo īpaši ES. Tas jo īpaši attiecās uz atmežošanas noteikumu ievērošanu, kas neskar Argentīnas plašos līdzenumus bez kokiem. Visbeidzot, biodīzeļdegviela, ko izmanto piejaukuma normas izpildei (kā minēts 46. apsvērumā, tā veido lielāko daļu iekšzemes tirgus), bija jāražo Argentīnas ražotnēs, izmantojot iekšzemē ražotas izejvielas. Tādējādi importētās sojas pupas varētu izmantot biodīzeļdegvielas ražošanai pavisam nelielajam iekšzemes tirgum, uz kuru neattiecas uzdevums, vai eksporta tirgiem, kuru gadījumā būtu jāņem vērā ekonomiskā pamatojuma trūkums un iepriekš aprakstītās sertifikācijas problēmas.

3.3.   Sākotnēji izmeklētās un kompensētās shēmas

3.3.1.   Valdības atbalsts biodīzeļdegvielas nozarei, tai skaitā nodrošinot sojas pupas par neatbilstoši zemu atlīdzību

(52)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā atsaucās uz Komisijas konstatējumiem sākotnējā izmeklēšanā, ka AV ir sojas pupu audzētājiem uzticējusi vai tos norīkojusi īstenot tās politiku – izveidot fragmentētu iekšzemes tirgu un nodrošināt iekšzemes biodīzeļdegvielas nozarei sojas pupas par neatbilstoši zemu atlīdzību. Turklāt sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja arī to, ka AV piešķīra ieguvumu, ko veidoja starpība starp cenām, ko maksāja iekšzemes biodīzeļdegvielas ražotāji, un cenu, ko tie būtu maksājuši, ja Argentīnas sojas pupu tirgū darbotos normāli tirgus apstākļi. Turklāt AV pasākumu kopums tika atzīts par īpašu, jo pasākumi attiecās tikai uz uzņēmumu grupu vai nozaru grupu, tai skaitā iekšzemes biodīzeļdegvielas nozari.

(53)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka šie pasākumi joprojām bija piemērojami un turpmākajos gados būs pieejami Argentīnas biodīzeļdegvielas nozarei. Šie pasākumi, iespējams, dod iespēju Argentīnas biodīzeļdegvielas nozarei iegādāties izejvielas par zemākām cenām, lai veicinātu biodīzeļdegvielas ražošanu un eksportu.

3.3.1.1.   Pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumu piemērošana

(54)

2025. gada 20. janvārī Komisija informēja AV, ka tai, pārbaudot biodīzeļdegvielas nozarei piešķirtā iespējamā atbalsta, arī nodrošinot sojas pupas par neatbilstoši zemu atlīdzību, esību un apmēru, turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ, iespējams, būs jāizmanto pieejamie fakti saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu.

(55)

Pirmkārt, anketā Komisija lūdza AV sniegt kontaktinformāciju (nosaukumu, adresi un e-pasta adresi) visiem uzņēmumiem, kas piegādā sojas pupas un sojas pupu eļļu pārskatāmā ražojuma ražošanai.

(56)

AV savā atbildē norādīja tikai to vērtības ķēdes dalībnieku nosaukumu un adresi, kuri iesaistīti sojas pupu eļļas izplatīšanā, bet nenorādīja sojas pupu piegādātāju nosaukumu un adresi. AV paskaidroja, ka tā sniedza tikai to informāciju, kuru sniedzot, tās ieskatā, netiek pārkāpti juridiski ierobežojumi, kas noteikti, lai aizsargātu uzņēmumu informācijas konfidencialitāti saskaņā ar Likumu Nr. 17622 (jo īpaši tā 11. un 13. pantu) un papildu noteikumiem.

(57)

Komisija savā vēstulē par nepilnībām atkārtoti pieprasīja sojas pupu ražotāju kontaktinformāciju, jo AV bija norādījusi sojas pupu ražotāju kopējo skaitu Argentīnā, kas bija iegūts no Federālās valsts ieņēmumu administrācijas Vienkāršotās lauksaimniecības informācijas sistēmas, un tāpēc tās rīcībā vajadzēja būt šādai informācijai.

(58)

AV atbildē norādīja, ka informāciju par attiecīgajiem uzņēmumiem nevarēja sniegt, jo uz to ne tikai attiecās Likums Nr. 17622, bet to aizsargāja arī Likuma Nr. 11683 par fiskālo datu konfidencialitāti 101. pants, un tāpēc to nevarēja sniegt izmeklēšanas ietvaros.

(59)

Otrkārt, anketā Komisija lūdza AV arī norādīt 10 lielākos i) sojas pupu ražotājus un ii) sojas pupu eļļas ražotājus Argentīnā, kā arī par tiem visiem sniegt šādu informāciju: a) nosaukums, b) atrašanās vieta un c) uzņēmuma īpašumtiesības (piemēram, valsts īpašumā, kolektīvā īpašumā, privātpersonas īpašumā, ārvalstnieka īpašumā). Turklāt par katru no 10 lielākajiem i) sojas pupu un ii) sojas pupu eļļas ražotājiem un izplatītājiem Argentīnā Komisija lūdza AV sniegt sīkāku informāciju par valdes locekļiem un vadību, kā arī norādīt tos valdes locekļus, kuri ir arī valdības amatpersonas vai ieņem amatu kādā valdības iestādē vai publiskā struktūrā.

(60)

AV savā atbildē norādīja, ka uz pieprasīto informāciju attiecas Likums Nr. 17622 un papildinošie noteikumi un ka minēto informāciju sniegt nav iespējams.

(61)

Komisija savā vēstulē par nepilnībām atkārtoti pieprasīja minēto informāciju, atsaucoties uz AV atbildi uz anketas jautājumiem un norādot uz savu sākotnējo izpratni par Likuma Nr. 17622 darbības jomu, kā arī norādot uz vairākiem citiem gadījumiem, kad sojas pupu piegādātāji bija snieguši centrālajām un provinču iestādēm būtiskus datus, kas, iespējams, neietilpst Likuma Nr. 17622 darbības jomā. Komisija arī jautāja, vai uzņēmumu reģistrā parasti tiek sniegta informācija par uzņēmuma īpašumtiesībām, kā arī par tā valdes sastāvu.

(62)

AV savā atbildē paskaidroja, ka Lauksaimniecības, lopkopības un zivsaimniecības sekretariāta informācija ir aizsargāta saskaņā ar Likumu Nr. 17622 un tāpēc to nevar sniegt izmeklēšanas ietvaros. Turklāt AV paskaidroja, ka katra Argentīnas province un autonomais reģions izveido un uztur savu uzņēmumu reģistru, un atzina, ka informācija par uzņēmuma īpašumtiesību struktūru un valdi tiek paziņota, piemēram, Buenosairesas autonomās pilsētas reģistram. Tomēr pieejamā informācija par uzņēmuma īpašumtiesību struktūru ir atkarīga no vienības juridiskās formas, savukārt valdes locekļu vārdu un uzvārdu var noskaidrot, taču ne visa informācija ir publiski pieejama, un tāpēc no nevar sniegt izmeklēšanas ietvaros.

(63)

Treškārt, anketā Komisija arī lūdza AV nosūtīt A papildinājumu (anketa izejvielu piegādātājiem) i) desmit lielākajiem attiecīgo izejvielu ražotājiem un izplatītājiem, kā arī ii) visiem citiem sojas pupu un sojas pupu eļļas ražotājiem un izplatītājiem, kas ir piegādājuši izejvielas abiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem. Šai sakarā Komisija informēja AV, ka tā ir pieprasījusi katram uzņēmumam, kas sadarbojās, sagatavot visu to attiecīgo izejvielu piegādātāju sarakstu, un aicināja AV koordinēt darbības ar ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās. Komisija pieprasīja arī pierādījumus (e-pasta vēstules, vēstules vai faksa kopiju), kas apliecina, ka AV ir nosūtījusi A papildinājumu attiecīgajiem ražotājiem un izplatītājiem, kā arī, ja iespējams, pierādījumus, ka ražotāji un izplatītāji ir saņēmuši A papildinājumu (piemēram, saņemšanas apstiprinājums).

(64)

AV savā atbildē nesniedza pieprasīto informāciju, kā arī nenorādīja, vai šī informācija jau bija tās rīcībā un vai tā ir nosūtījusi A papildinājumu attiecīgajiem izejvielu ražotājiem un izplatītājiem. AV tikai minēja, ka uz pieprasīto informāciju attiecas Likums Nr. 17622 un papildinošie noteikumi un tāpēc to sniegt nav iespējams.

(65)

Komisija savā vēstulē par nepilnībām atkārtoti pieprasīja informāciju, precizējot, ka Komisija nepieprasīja AV informāciju, bet tikai lūdza AV palīdzēt iegūt informāciju no sojas pupu piegādātājiem.

(66)

AV savā atbildē paskaidroja, ka tā pilnībā izprot Komisijas pieprasījumu, bet atkārtoti norādīja, ka tai nav juridiskā pamata, lai varētu sniegt pieprasīto informāciju, jo attiecīgos uzņēmumu datus aizsargā Likuma Nr. 11.683 par nodokļu informācijas konfidencialitāti 101. pants un tāpēc tos nevar sniegt notiekošās antisubsidēšanas izmeklēšanas ietvaros. Arī šajā atbildē AV nenorādīja, vai tā bija nosūtījusi A papildinājumu attiecīgajiem izejvielu ražotājiem un izplatītājiem, kā arī nesniedza pierādījumus par šādām darbībām.

(67)

Veicot pārbaudes apmeklējumu, Komisija atkārtoti rosināja AV sniegt atbildes uz šiem jautājumiem.

(68)

Atbildot uz to, AV ne tikai atkārtoja, ka Argentīnas iestādēm ir saistoši pienākumi ievērot konfidencialitāti, bet arī norādīja, ka AV nevar iesniegt reģistrētu sojas pupu ražotāju sarakstu, pirmkārt, tāpēc, ka sojas pupu ražotāju skaits katrā ražas sezonā mainās, un, otrkārt, tāpēc, ka katrā ražas gadā bija aptuveni 60 000 sojas pupu ražotāju. AV arī paskaidroja, ka situācija saistībā ar biodīzeļdegvielas maisījumu ražotājiem ir atšķirīga, un tāpēc tā atbildēs uz anketas jautājumiem varēja norādīt biodīzeļdegvielas maisījumu ražotāju nosaukumu un kontaktinformāciju. Tas ir tāpēc, ka atšķirībā no sojas pupu ražotājiem maisījumu ražotājiem, lai veiktu darījumdarbību, ir jāreģistrējas publiski pieejamā reģistrā. Tomēr turpmāk 80. apsvērumā Komisija ir konstatējusi, ka AV varēja sagatavot pieprasīto informāciju, piekļūstot Argentīnas nodokļu iestāžu datubāzēm.

(69)

Tādējādi attiecībā uz iespējamību, ka sojas pupas ir tikušas nodrošinātas par neatbilstoši zemu atlīdzību, AV liedza piekļuvi nepieciešamajai informācijai un pierādījumiem, ko Komisija pieprasīja savā anketā un vēstulē par nepilnībām, kā arī pārbaudes apmeklējuma laikā, un arī tos nesniedza.

(70)

Pietiekamas sadarbības trūkums neļāva Komisijai savākt visu informāciju, ko tā uzskata par būtisku konstatējumiem šajā izmeklēšanā. Konkrētāk, Komisija nevarēja iegūt informāciju un datus par sojas pupu un sojas pupu eļļas ražotājiem un izvedmuitas nodokļa ietekmi uz sojas pupu, sojas pupu eļļas un biodīzeļdegvielas ražošanu (sk. 101. un 123. apsvērumu) un uz sojas pupu un sojas pupu eļļas ražotāju ražošanas procesu un cenu politiku, kā arī uz piegādēm biodīzeļdegvielas ražotājiem.

(71)

Šī informācija ietvēra ziņas sojas pupu un sojas pupu eļļas ražotāju identificēšanai, valsts līdzdalības līmeni un kontroli pār lielākajiem ražotājiem, sojas pupu un sojas pupu eļļas ražotāju rīcību un lēmumiem, ieviešot izvedmuitas nodokļus un to izmaiņas, to ražošanas stratēģijām un iespēju pāriet uz alternatīviem kultūraugiem, aramzemes pieejamību un piekļuvi tai, tirgus iezīmēm un dinamiku saistībā ar diferenciāciju starp lieliem uzņēmumiem un MVU, pārdošanas un tirdzniecības kanāliem un stratēģijām iekšzemes un eksporta tirgos, cenām un cenu politiku iekšzemes un eksporta tirgos, starptautiskās cenas ietekmi uz minēto ražotāju cenu politiku, konkurences situāciju iekšzemes tirgū un eksporta tirgos, rentabilitāti gadu gaitā, iespējamā jaudas pārpalikuma ietekmi un krājumu veidošanas stratēģijām, galveno pircēju importu un eksportu iekšzemes tirgū un eksporta tirgos, ietverot sojas pupu eļļas spiešanas nozares lomu un eļļas spiešanas nozares radīto pievienoto vērtību, kā arī konkurences stāvokli eļļas spiešanas nozarē Argentīnā un starptautiskajos tirgos.

(72)

Visa šī informācija, dati un dokumenti bija nepieciešami, jo to trūkums radīja nopietnas grūtības izdarīt precīzus un pamatotus secinājumus par subsidēšanas turpināšanos attiecībā uz iespējamo subsīdiju shēmu, kas ietver sojas pupu nodrošināšanu par neatbilstoši zemu atlīdzību. Tādējādi visas šīs nepieciešamās informācijas trūkums ievērojami kavēja izmeklēšanu.

(73)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija izdarīja šādus secinājumus:

—

AV atteica piekļuvi nepieciešamajai pieprasītajai informācijai, proti, i) sojas pupu piegādātāju kontaktinformācijai un ii) informācijai par Argentīnas desmit lielāko sojas pupu un sojas pupu eļļas ražotāju nosaukumu, atrašanās vietu un īpašumtiesību situāciju, kā arī valdes locekļu un vadības pārstāvju datiem, tai skaitā informācijai par to saistību ar AV, kā arī iii) nepieciešamajai informācijai, kas attiecīgajiem sojas pupu un sojas pupu eļļas ražotājiem pieprasīta A papildinājumā, tai skaitā pierādījumiem, kas apliecinātu, ka AV A papildinājumu bija nosūtījusi attiecīgajiem ražotājiem un izplatītājiem,

—

AV savās atbildēs noteiktajā termiņā nesniedza šādu nepieciešamo informāciju: i) sojas pupu piegādātāju kontaktinformāciju un ii) informāciju par Argentīnas desmit lielāko sojas pupu un sojas pupu eļļas ražotāju nosaukumu, atrašanās vietu un īpašumtiesību situāciju, kā arī valdes locekļu un vadības pārstāvju datus, tai skaitā informāciju par to saistību ar AV, kā arī

—

AV ievērojami kavēja izmeklēšanu, savās atbildēs noteiktajā termiņā nesniedzot nepieciešamo un pieprasīto informāciju, proti, i) sojas pupu piegādātāju kontaktinformāciju un ii) informāciju par Argentīnas desmit lielāko sojas pupu un sojas pupu eļļas ražotāju nosaukumu, atrašanās vietu un īpašumtiesību situāciju, kā arī valdes locekļu un vadības pārstāvju datus, tai skaitā informāciju par to saistību ar AV.

(74)

Pamatojoties uz to, Komisija 2025. gada 20. janvārī informēja AV par savu nodomu piemērot pamatregulas 28. panta 1. punktu un lūdza AV sniegt piezīmes.

(75)

AV 2025. gada 27. janvārī sniedza piezīmes par paredzēto pamatregulas 28. panta 1. punkta piemērošanu. Arī CARBIO sniedza piezīmes šajā sakarā.

(76)

Būtībā AV atzina, ka daļa sniegtās informācijas bija nepilnīga vai ka tā nebija sniegta prasītajā līmenī vai detalizācijas pakāpē, jo īpaši attiecībā uz sojas pupu ražotājiem, bet nepiekrita tam, ka šis sadarbības trūkums tiek kvalificēts kā atteikums sniegt nepieciešamo informāciju un būtiska izmeklēšanas kavēšana. AV uzskata, ka nepieciešamās informācija nesniegšana labāk raksturoja lietas apstākļus.

(77)

Proti, pirmkārt, AV un CARBIO atgādināja, ka pašreizējā termiņbeigu pārskatīšana attiecās uz biodīzeļdegvielu, kuras ražošanā izejviela ir sojas pupu eļļa, nevis sojas pupas. Tādējādi sojas pupu ražošana ir tikai netieši saistīta ar biodīzeļdegvielas ražošanu un informācija par to nav uzskatāma par nepieciešamu informāciju. Taču Komisija ir kļūdaini paplašinājusi savu analīzi, ietverot tajā visu augšupējo vērtības ķēdi.

(78)

Šai sakarā Komisija norādīja, ka tā ir pieprasījusi informāciju, kas vajadzīga, lai analizētu apgalvojumu par subsidēšanu, ko pieprasījuma iesniedzējs izklāstījis pieprasījumā un kas jo īpaši attiecas uz sojas pupu, kas ir biodīzeļdegvielas galvenā izejviela, nodrošināšanu par neatbilstoši zemu atlīdzību, sniedzot ieguvumu biodīzeļdegvielas ražotājiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(79)

Otrkārt, AV paskaidroja, ka tā nevāca informācija un neuzturēja sojas pupu ražotāju sarakstu, ko bija pieprasījusi Komisija, un tāpēc nevarēja sniegt šādu informāciju.

(80)

Komisija nepiekrita tam, ka AV nevarēja sniegt šādu informāciju, kas bija nepieciešama izmeklēšanai. Konkrētāk, Komisija norādīja, ka AV savās piezīmēs par pamatregulas 28. panta piemērošanu paskaidroja, ka, lai sagatavotu pieprasīto informāciju, būtu jāpiekļūst Argentīnas nodokļu iestāžu datubāzēm, tādējādi apstiprinot, ka AV varēja sagatavot pieprasīto informāciju. Tāpēc Komisija atsauca formulējumu, saskaņā ar kuru AV atteica piekļuvi nepieciešamajai informācijai un būtiski kavēja izmeklēšanu saistībā ar sojas pupu piegādātāju kontaktinformāciju, un secināja, ka AV nesniedza nepieciešamo pieprasīto informāciju. Tomēr neatkarīgi no formulējuma, AV joprojām nesadarbojās tādējādi, ka tā nesniedza nepieciešamo informāciju, un Komisijas rīcībā joprojām nebija nepieciešamās pieprasītās informācijas, un tā piemēroja pamatregulas 28. panta 1. punktu.

(81)

Treškārt, AV paskaidroja, ka tā sniedza visu tai pieejamo informāciju, taču juridisku apsvērumu dēļ tā nevarēja sniegt cita veida informāciju, jo īpaši informāciju par Argentīnas desmit lielāko sojas pupu un sojas pupu eļļas ražotāju nosaukumu, atrašanās vietu un īpašumtiesību situāciju, kā arī valdes locekļu un vadības pārstāvju datus, tai skaitā informāciju par to saistību ar AV.

(82)

Komisija norādīja, ka Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SKP nolīgums”) ir ietverti sīki izstrādāti noteikumi un izmeklēšanas iestādes pienākumi aizsargāt konfidenciālu informāciju. Komisija uzskatīja, ka, ja šāda informācija netiek sniegta, izmeklēšanas iestādei ir atļauts izmantot pieejamos faktus. Tāpēc Komisijai bija jāsaglabā formulējums, ka AV atteicās sniegt nepieciešamo informāciju un būtiski kavēja izmeklēšanu saistībā ar informāciju ar Argentīnas desmit lielākajiem sojas pupu un sojas pupu eļļas ražotājiem, un tā noraidīja šo apgalvojumu.

(83)

Visbeidzot, AV pievērsās informācijas sarakstam, ko Komisija nevarēja iegūt, kā minēts iepriekš 71. apsvērumā, apgalvojot, pirmkārt, ka sojas pupu ražotāju saraksts nebūtu nodrošinājis šo trūkstošo informāciju, otrkārt, ka AV pārbaudes laikā sniedza atbildes uz vairākiem minētās informācijas pieprasījumiem, un, treškārt, ka bija pieejami citi uzticami avoti, kuriem nebija saistošas tās juridiskās prasības, kas attiecās uz AV, piemēram, atlasītie ražotāji eksportētāji attiecībā uz informāciju par sojas pupu spiešanas rentabilitāti un pievienoto vērtību. Attiecībā uz informācijas avotiem tika norādīts, ka arī Argentīnas Sojas pupu vērtības ķēdes apvienība (Asociación de la Cadena de la Soja Argentina – “ACSOJA”) sniedza informāciju par iespējām pievērsties citu kultūru izmantošanai un ar tirgu saistītu lēmumu pieņemšanu.

(84)

Komisija norādīja, ka iepriekš 71. apsvērumā minētā informācija netika iegūta ne tikai tāpēc, ka netika iesniegts sojas pupu ražotāju saraksts, bet arī tāpēc, ka netika iesniegta nekāda prasītā informācija, kā izklāstīts 73. apsvērumā. Turklāt Komisija nenoraidīja citu AV sniegto informāciju, taču, ja AV būtu sojas audzētājiem nosūtījusi A papildinājumu, Komisija būtu varējusi saņemt precīzāku informāciju tieši no tiem. Visbeidzot, Komisijai nebija pretenziju pret informāciju, ko AV un ACSOJA sniedza pārbaudes laikā, taču tā nebija pietiekama, lai aizstātu nesniegto informāciju, un tā neietekmē formulējumu par AV sadarbības trūkumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(85)

Visbeidzot, tā kā trūka nepieciešamās informācijas, Komisija saskaņā ar pamatregulas 28. pantu savos konstatējumos attiecībā uz šiem izmeklēšanas aspektiem, kas minēti 70. un 71. apsvērumā, daļēji balstījās uz pieejamajiem faktiem.

(86)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas AV atkārtoti norādīja, ka tai nebija sojas pupu ražotāju saraksta.

(87)

Kā norādīts 80. apsvērumā, Komisija neapgalvoja, ka AV rīcībā bija šāds saraksts, bet norādīja, ka AV bija apstiprinājusi, ka sarakstā prasīto informāciju varēja sagatavot un iesniegt.

(88)

AV arī apgalvoja, ka, lai sagatavotu šādu sarakstu un lai anketu nosūtītu desmit lielākajiem sojas pupu un sojas pupu eļļas piegādātājiem, būtu nepieciešama ne tikai piekļuve datiem, bet arī būtu jāpārkāpj tiesību normas, kas liedz AV sniegt šādu informāciju trešai personai. Šai sakarā AV apgalvoja, ka Komisija bija kļūdaini atsaukusies uz SKP nolīguma noteikumiem, apgalvojot, ka valdības amatpersonu pienākums attiecībā uz piekļuvi noteikta veida informācijai un tās kopīgošanu ir neatkarīgs no jebkādām konfidenciālas informācijas, kas darīta pieejama SKP nolīgumā, apstrādes procedūrām un nav saistīts ar to.

(89)

AV arī apgalvoja, ka Komisija bija informēta par šiem ierobežojumiem kopš sākotnējās izmeklēšanas un ka tai vajadzēja norādīt konkrētus sojas pupu ražotājus, kuru dalība šajā izmeklēšana, tās ieskatā, bija ļoti būtiska. Tādējādi šiem ražotājiem AV noteiktie ierobežojumi netiktu piemēroti un tiem varētu nosūtīt anketas.

(90)

Komisija uzskatīja, ka SKP nolīguma darbības joma attiecas uz situāciju, kad valdības amatpersonām ir saistoši valsts līmenī noteiktie pienākumi, kā jau paskaidrots 82. apsvērumā. Pretējā gadījumā dalībvalsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, vienmēr varētu atsaukties uz valsts līmenī noteiktajiem konfidencialitātes pienākumiem, lai nesadarbotos antisubsidēšanas izmeklēšanas kontekstā. Komisijai ir pienākums aizsargāt sniegto konfidenciālo informāciju. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 29. panta 6. punktu Komisija nevar izmantot iegūto informāciju citiem mērķiem, jo antisubsidēšanas izmeklēšanā saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta. Komisija arī norādīja, ka tā nevarēja iepriekš zināt par AV ierobežotajām iespējām sniegt šādu informāciju, pamatojoties uz iepriekšēju izmeklēšanu, jo apstākļi, iespējams, ir mainījušies. Tā kā AV ne sākotnējā izmeklēšanā, ne šajā pārskatīšanas izmeklēšanā neiesniedza sojas pupu ražotāju sarakstu, Komisija nevarēja ne iegūt informāciju par kādu no šiem ražotājiem, ne arī identificēt kādu no tiem. Vēl būtiskāk ir tas, ka AV to ierosināja kā iespējamu risinājumu tikai pēc galīgās informācijas izpaušanas, t. i., ļoti vēlīnā izmeklēšanas posmā, kad to vairs nebija iespējams īstenot, kā arī tā nepaskaidroja, kāpēc ierobežojumi saistībā ar konfidencialitāti nebūtu piemērojami. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(91)

AV arī izteica vairākus apgalvojumus, lai aizstāvētos saistībā ar katru no iepriekš 71. apsvērumā minētajiem trūkstošās informācijas veidiem, skaidrojot AV nostāju attiecībā uz katru no tiem un atsaucoties uz atbildēm, ko AV bija sniegusi šīs termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā.

(92)

Komisija 84. apsvērumā jau paskaidroja, ka tai nebija iebildumu pret AV sniegto informāciju, bet gan pret to, ka AV nebija sniegusi informāciju vai ar tās starpniecību nebija sniegta informācija, jo īpaši tāpēc, ka AV nebija nosūtījusi A papildinājumu attiecīgajiem piegādātājiem. Saistībā ar A papildinājumu jānorāda, ka Komisija nelūdza AV viedokli par informāciju, kas tika prasīta no sojas pupu un sojas pupu eļļas piegādātājiem. Komisija jau veica izmeklēšanu un bija informēta par AV viedokli, pateicoties AV atbildēm uz anketas jautājumiem, lai gan tās bija nepilnīgas. Drīzāk Komisija centās noskaidrot piegādātāju viedokli un iegūt informāciju no tiem, ņemot vērā to, ka izmeklēto shēmu veidoja sojas pupu nodrošināšana par neatbilstoši zemu atlīdzību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

3.3.1.2.   Analīze

(93)

Lai konstatētu kompensējamu subsīdiju, ir jābūt trim šādiem elementiem: a) finansiāls ieguldījums vai ienākumu/cenu atbalsts, b) ieguvums un c) īpašas iezīmes.

(94)

Lai nonāktu pie secinājuma par pirmo elementu, Komisija analizēja, vai AV pieņemto pasākumu kopums radīja finansiālu ieguldījumu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, nodrošinot sojas pupas par neatbilstoši zemu atlīdzību Argentīnas biodīzeļdegvielas ražotājiem eksportētājiem, un/vai to, vai AV pieņemtie pasākumi ietilpst biodīzeļdegvielas nozares ienākumu/cenu atbalsta kategorijā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

3.3.1.3.   Finansiāls ieguldījums

(95)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, Komisija konstatēja, ka visi atlasītie uzņēmumi iepirka sojas pupas iekšzemē gan no saistītiem, gan no nesaistītiem uzņēmumiem, lai tās pārstrādātu sojas pupu eļļā un pēc tam biodīzeļdegvielā. Atlasītie ražotāji eksportētāji neiepirka sojas pupu eļļu, lai to tālāk pārstrādātu biodīzeļdegvielā (izņemot nelielus iepirkumus, ko veica viens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem un kas atbilda 0,004 % no tā sojas pupu un sojas pupu eļļas iegādes apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā), jo tie paši spieda sojas pupas, lai iegūtu sojas pupu eļļu, kas ir starpposms biodīzeļdegvielas ražošanā. Tāpēc turpmākajās apakšiedaļās veiktā analīze ir vērsta uz to, vai AV par neatbilstoši zemu atlīdzību nodrošināja sojas pupas (nevis sojas pupu eļļu).

(96)

Pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta otrajā ievilkumā noteikts, ka finansiāls ieguldījums pastāv, ja valdība “uztic privātai organizācijai vai norīko privātu organizāciju pildīt vienu vai vairākas funkcijas, kas minētas i), ii) un iii) punktā, kam parasti vajadzētu atrasties valdības kompetencē, un minētā darbība pēc būtības neatšķiras no darbības, ko parasti veic valdības”. Pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā aprakstītās funkcijas rodas, ja “valdība piegādā preces vai pakalpojumus, kas nav daļa no vispārējās infrastruktūras, vai pērk preces”. Minētie noteikumi atspoguļo SKP nolīguma 1.1. panta a) iedaļas 1. punkta iii) un iv) apakšpunktu, un tie būtu jāinterpretē un jāpiemēro, ņemot vērā attiecīgo PTO judikatūru.

(97)

Saskaņā ar attiecīgo PTO judikatūru (28) Komisija pārbaudīja, vai sākotnējā izmeklēšanā izdarītie konstatējumi par i) AV iejaukšanās veidu (vai AV iejaukšanās ietver funkciju uzticēšanu sojas pupu audzētājiem vai sojas pupu audzētāju norīkošanu veikt funkcijas), ii) organizāciju, kurām uzticētas attiecīgās funkcijas, veidu (vai sojas pupu audzētāji ir privātas organizācijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē) un iii) to organizāciju rīcību, kurām uzticētas attiecīgās funkcijas vai kuras norīkotas veikt attiecīgās funkcijas (vai sojas pupu audzētāji, kam uzticētas attiecīgās funkcijas vai kas norīkoti veikt attiecīgās funkcijas, nodrošina sojas pupas Argentīnas biodīzeļdegvielas nozarei par neatbilstoši zemu atlīdzību un tādējādi kalpo par AV starpniekiem), bija spēkā arī šajā izmeklēšanā. Komisija novērtēja visus termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā un attiecīgajos pielikumos ietvertos pierādījumus par pasākuma turpināšanu, kā arī izmeklēšanā gūtos pierādījumus. Komisija arī pārbaudīja, vai sojas pupu ražotāju veiktā funkcija parasti būtu valdības kompetencē (vai sojas pupu nodrošināšana par neatbilstoši zemu atlīdzību sojas pupu eļļas ražotājuzņēmumiem Argentīnā ir parasta valdības darbība) un vai šāda funkcija pēc būtības atšķiras no funkcijas, ko parasti veic valdības (vai tas, ka patiesībā sojas pupas nodrošina audzētāji, pēc būtības atšķiras no tā, ko parasti darītu pati valdība).

3.3.1.3.1.   Argentīnas valdības veikta uzticēšana sojas pupu audzētājiem vai to norīkošana

(98)

Komisija vispirms analizēja, vai AV atbalsts Argentīnas biodīzeļdegvielas nozarei joprojām faktiski bija valdības politikas mērķis, nevis tikai vispārīgo regulatīvo pilnvaru īstenošanas “blakusefekts”. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā izmeklēšanā jo īpaši tika izvērtēts, vai konstatētie cenu izkropļojumi ir daļa no valdības mērķiem vai arī šādi izkropļojumi drīzāk ir vispārējā valdības regulējuma “netīšs” blakusefekts. Saskaņā ar 85. apsvērumā izdarītajiem secinājumiem Komisija nolēma daļēji izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. pantu, lai noteiktu, vai AV ir veikusi funkciju uzticēšanu sojas pupu audzētājiem vai tos norīkojusi veikt funkcijas.

(99)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija secināja, ka vairāki dokumenti liecināja, ka atbalsts biodīzeļdegvielas nozarei un tās attīstība ir skaidri noteikts AV politikas mērķis, jo īpaši cenšoties samazināt izejvielu (sojas pupu) iekšzemes cenu un tādējādi sniedzot finansiālu ieguldījumu biodīzeļdegvielas ražošanā (29). Komisija arī secināja, ka šis atbalsts tika panākts, veicot vairākus pasākumus, kas, kaut arī kopš to ieviešanas 1994. gadā vairākkārt pārveidoti, tika pastāvīgi piemēroti, lai, kā tiesību aktos norādījusi pati AV, samazinātu sojas pupu iekšzemes cenu, ņemot vērā pieaugošās cenas pasaulē, un veicinātu pievienotās vērtības ķēdes attīstību Argentīnā, cita starpā ietverot arī biodīzeļdegvielas nozari (30).

(100)

Arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atbalsts biodīzeļdegvielas nozarei tika panākts ar vairākiem pasākumiem, kas attiecināmi uz AV (tai skaitā izvedmuitas nodoklis sojas pupām; pasākumi, kas vērsti pret citu graudu ražošanu, piemēram, eksporta kvotu noteikšana; citi pasākumi sojas pupu audzētāju atbalstam, proti, prasība par vietējas izcelsmes sastāvu biodīzeļdegvielai, kas piegādāta saskaņā ar iekšzemes tirgum doto uzdevumu; subsīdijas sojas pupu ražotājiem, lai turpinātu ražošanu un pārdošanu iekšzemes tirgū biodīzeļdegvielas ražotājiem).

Izvedmuitas nodokļi

(101)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija skaidroja sojas pupu izvedmuitas nodokļa izmaiņas kopš tā ieviešanas 1994. gadā 3,5 % līmenī līdz 30 % saskaņā ar Dekrētu 133/2015 (31). Šai sakarā AV savās piezīmēs par pašreizējās izmeklēšanas sākšanu paskaidroja, ka vairākas aprakstītās rezolūcijas vairs nav piemērojamas. Tas attiecās uz Rezolūciju 10/2007, Rezolūciju 369/2007, Rezolūciju 64/2008 un Rezolūciju 125/2008.

(102)

Kopš sākotnējās izmeklēšanas ar Dekrētu 230/2020 (32), kas ir bijis spēkā esošais tiesiskais pamats un kas ir piemērojams kopš 2020. gada marta, izvedmuitas nodokļa likme gan sojas pupām, gan arī sojas pupu eļļai ir palielināta no 30 % līdz 33 %.

(103)

Pēc tam Dekrēts 790/2020 (33), kas bija spēkā no 2020. gada oktobra, paredzēja pakāpeniski mainīt izvedmuitas nodokļa likmes, kā rezultātā no 2021. gada janvāra sojas pupām un sojas pupu eļļai tiek piemērota diferencēta izvedmuitas nodokļa likme. No 2021. gada janvāra sojas pupu eļļai patiešām tika piemērota samazināta 31 % likme, savukārt sojas pupām joprojām tika piemērota 33 % likme.

(104)

Tomēr ar Dekrētu 131/2022 (34), kas ir spēkā kopš 2022. gada marta, uz laiku līdz 2022. gada 31. decembrim tika apturēts ar Dekrētu 790/2020 sojas pupu eļļai noteiktais izvedmuitas nodokļa samazinājums. Tādējādi ar to tika atjaunots augstāks izvedmuitas nodoklis sojas pupu eļļai, kas noteikts Dekrētā 230/2020 (33 %). Izvedmuitas nodoklis sojas pupām šajā periodā saglabājās 33 % līmenī.

(105)

2023. gada 1. janvārī Dekrēts 790/2020 tika automātiski atjaunots, atkal nosakot izvedmuitas nodokli sojas pupu eļļai 31 % apmērā un sojas pupām – 33 % apmērā.

(106)

Tādējādi pārskatīšanas izmeklēšanas perioda pirmajā ceturksnī gan sojas pupām, gan sojas pupu eļļai tika piemērots izvedmuitas nodoklis 33 % apmērā, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas perioda pēdējos trīs ceturkšņos izvedmuitas nodoklis sojas pupām bija 33 % un sojas pupu eļļai – 31 %.

(107)

Arī biodīzeļdegvielai piemēro izvedmuitas nodokli. Saskaņā ar Dekrētu 230/2020 izvedmuitas nodoklis biodīzeļdegvielai 2020. gada martā tika paaugstināts no 27 % līdz 30 %. Pēc tam saskaņā ar Dekrētu 790/2020, kas stājās spēkā 2020. gada oktobrī, izvedmuitas nodoklis 2020. gada oktobrī tika samazināts līdz 26 %, bet turpmākajos mēnešos tas tika pakāpeniski palielināts, un rezultātā no 2021. gada janvāra izvedmuitas nodoklis bija 29 %. Ar Dekrētu 131/2022 uz laiku līdz 2022. gada 31. decembrim tika atjaunots 30 % izvedmuitas nodoklis saskaņā ar Dekrētu 230/2020. Visbeidzot, no 2023. gada 1. janvāra izvedmuitas nodoklis biodīzeļdegvielai atkal tika noteikts 29 % apmērā.

(108)

Tāpēc biodīzeļdegvielai piemērojamā izvedmuitas nodokļa likme pārskatīšanas izmeklēšanas perioda pirmajā ceturksnī bija 30 % un pārskatīšanas izmeklēšanas perioda pēdējos trijos ceturkšņos – 29 %.

(109)

Pārbaudes apmeklējuma laikā AV paskaidroja, ka izvedmuitas nodokļa likmes starpības samazinājums pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās, salīdzinot visus trīs ražojumus (33 % sojas pupām, 31 % sojas pupu eļļai un 29 % biodīzeļdegvielai), atbilda radītajai pievienotajai vērtībai ražošanas posmos.

(110)

Tomēr veids, kā aprēķina abus izvedmuitas nodokļus, proti, sojas pupām un sojas pupu eļļai, no vienas puses, un biodīzeļdegvielai, no otras puses, ir atšķirīgs, un tas neapstiprina AV apgalvojumu šajā sakarā.

(111)

AV pārbaudes apmeklējuma laikā patiešām paskaidroja, ka izvedmuitas nodokli sojas pupām un sojas pupu eļļai piemēro kā procentuālo daļu no attiecīgā ražojuma oficiālās FOB cenas, ko katru dienu publicē Lauksaimniecības, lopkopības un zivsaimniecības sekretariāts saskaņā ar Agrorūpniecības ministrijas Rezolūciju 411E/2017, un pamatojoties uz vidējo cenu, ko eksportētāji deklarējuši dienas laikā (35). Oficiālo FOB cenu publicē gan sojas pupām, gan sojas pupu eļļai, bet tas netiek darīts attiecībā uz biodīzeļdegvielu.

(112)

Faktiski atlasītie ražotāji eksportētāji pārbaudes apmeklējuma laikā paskaidroja, ka FOB cena USD, kas deklarēta muitas iestādēs, eksportējot biodīzeļdegvielu, jau iekļauj izvedmuitas nodokli, kas arī deklarēts USD, un tas nozīmē, ka 29 % izvedmuitas nodoklis biodīzeļdegvielai faktiski tiek aprēķināts cenai, kas ir zemāka par kopējo FOB cenu, kas deklarēta muitā. Rezultātā faktiskā likme (tasa efectiva), ko piemēro biodīzeļdegvielai, ir tikai 22,48 % no FOB cenas USD.

(113)

No iepriekš minētā izriet, ka faktiskā starpība starp biodīzeļdegvielas izvedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli pirmajam ražojumam vērtības ķēdes augšposmā, t. i., sojas pupu eļļai, ir lielāka par abu nodokļa likmju (attiecīgi 29 % un 31 ) 2 % starpību un faktiski ir 8,52 % (salīdzinot faktisko 22,48 % likmi biodīzeļdegvielai un 31 % likmi sojas pupu eļļai). Turklāt šī faktiskā starpība bija vēl lielāka pārskatīšanas izmeklēšanas perioda pirmajā ceturksnī, kad biodīzeļdegvielas izvedmuitas nodoklis 30 % apmērā atbilda faktiskajai 23,07 % likmei un sojas pupu eļļai noteiktais izvedmuitas nodoklis bija 33 %. Šajā ceturksnī faktiskā starpība bija 9,93 %. To apstiprināja gan Argentīnas, gan starptautiski publiski pieejami avoti (36).

(114)

Tāpēc Komisija konstatēja, ka vairāku starptautisko aģentūru novērtējums par ietekmi, kuru rada izvedmuitas nodokļa dažādās likmes, par ko ziņots sākotnējā izmeklēšanā (37), joprojām bija atbilstīgs un derīgs.

(115)

Konkrētāk, saskaņā ar ESAO datiem, izmantojot izvedmuitas nodokļa režīmu, AV uzliek “augstākas likmes izejvielām vai izejvielu ražotājiem, savukārt zemākas likmes – gataviem produktiem. (..) Iekšzemes lejupējām nozarēm sniegtās cenu priekšrocības var izkropļot un mazināt konkurenci gan iekšzemes, gan ārvalstu tirgos (38).” Turklāt Starptautiskā Atjaunojamo energoresursu aģentūra (IRENA) ziņojumā par Argentīnu norādīja šādi: “Diferencēti izvedmuitas nodokļi biodegvielai salīdzinājumā ar citiem produktiem, kas iegūti no vienas un tās pašas izejvielas, veicināja biodegvielu, īpaši biodīzeļdegvielas, eksportu” (39). Savukārt Pasaules Banka norādīja, ka AV “uzliek augstus izvedmuitas nodokļus gan sojas pupu eļļai, gan arī biodīzeļdegvielai” (ziņojuma sagatavošanas laikā izvedmuitas nodokļi bija attiecīgi 32 % un 16,6 %) un ka tas “iekšzemē samazina izejvielu izmaksas un veicina biodīzeļdegvielas eksportu” (40).

(116)

Komisija norādīja, ka šis novērtējums atbilst AV politikas mērķiem, kas aprakstīti attiecīgajos tiesību aktos. Komisija norādīja, ka vienā no nenumurētiem apsvērumiem Dekrētā 131/2022, ar kuru tika saglabāts 33 % izvedmuitas nodoklis sojas pupām un uz laiku paaugstināti izvedmuitas nodokļi sojas pupu eļļai un biodīzeļdegvielai, viens no noteiktajiem mērķiem, kura sasniegšanai AV bija pilnvarota noteikt izvedmuitas nodokļus, bija “stabilizēt iekšzemes tirgus cenas izdevīgā līmenī vai uzturēt piedāvājuma apjomu atbilstīgi iekšzemes tirgus piegāžu vajadzībām”.

(117)

To, ka sojas pupu izvedmuitas nodokļa mērķis bija nodrošināt izejvielu piegādi tieši biodīzeļdegvielas nozarei, apliecina ar pasākumu saistītās likumdošanas izmaiņas. Jau iepriekšējā izmeklēšanā Komisija bija norādījusi, ka Kopīgajā rezolūcijā 438/2012, 269/2012, 1001/2012 (41) ir minēta starpība starp faktisko likmi biodīzeļdegvielai un likmi tās galvenajai izejvielai (proti, sojas pupām) (42) un ka ar Dekrētu 133/2015 (43) tika koriģēts izvedmuitas nodoklis sojas pupām, un atgādināja, ka “apsētās platības pieaugums un iepriekšējās sezonas rekordaugstā raža nav kavējusi konkurētspējas un rentabilitātes samazināšanos visā ar to saistītajā vērtības ķēdē”, tai skaitā biodīzeļdegvielas nozarē (44).

(118)

Līdzīga pieeja tika pieņemta ar vairākiem secīgiem tiesību aktiem. Piemēram, Dekrētā 1343/2016 (45), ar kuru tika nedaudz pazemināti ar Dekrētu 133/2015 noteiktie izvedmuitas nodokļi, apsvērumos ir paskaidrots, ka “ir jāturpina īstenot efektīvi pasākumi minētā mērķa sasniegšanai, jo īpaši attiecībā uz sojas pupām un to blakusproduktiem, kas nodrošina paredzamību un noteiktību tirgū, lai pakāpeniski samazinātu šādiem produktiem piemērojamos izvedmuitas nodokļus” (izcēlums mūsu). Sojas pupu blakusprodukti ietver biodīzeļdegvielu.

(119)

Tāpat arī Dekrētā 1025/2017 (46), ar kuru tobrīd biodīzeļdegvielas izvedmuitas nodoklis tika noteikts 8 % apmērā, apsvērumos ir atgādināts, ka “ir jāsaskaņo izvedmuitas nodokļi biodīzeļdegvielai un tās galvenajai izejvielai, proti, sojas pupu eļļai, lai panāktu to konverģenci” (izcēlums mūsu).

(120)

Dekrētā 230/2020 un Dekrētā 131/2022 šī saikne nebija skaidri minēta, jo ar šiem dekrētiem tika grozītas tikai spēkā esošās izvedmuitas nodokļa likmes dažādiem ražojumiem. Tā vietā AV oficiālā nostāja par sojas pupām kā biodīzeļdegvielas izejvielu joprojām bija skaidri redzama Dekrētā 790/2020, jo tas attiecās tikai uz izvedmuitas nodokļiem sojas pupām un no sojas pupām iegūtai produkcijai, tai skaitā biodīzeļdegvielai. Konkrētāk, Dekrēta 790/2020 apsvērumos ir atgādināts, ka “ar Dekrētu 230/20 tika noteiktas izvedmuitas nodokļa likmes dažādām precēm, tai skaitā noteiktām Mercosur kopējās nomenklatūras (MKN) tarifa pozīcijām, kas attiecas uz konkrētiem sojas pupu produktiem un blakusproduktiem” (izcēlums mūsu). Sojas pupu produkti, kuru izvedmuitas nodokļa likme tika grozīta, ietver biodīzeļdegvielu.

(121)

Tādējādi, kā jau noteikts sākotnējā izmeklēšanā, AV, vienlaikus ar vienu tiesību aktu, proti, Dekrētu 790/2020, nosakot izvedmuitas nodokļa likmes sojas pupām, sojas pupu eļļai un biodīzeļdegvielai, joprojām apliecināja, ka tā plānoja savu politiku attiecībā uz sojas pupām tā, lai nodrošinātu piedāvājumu par zemu cenu biodīzeļdegvielas ražošanai arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. To apstiprina fakts, ka, kā minēts iepriekš 109. apsvērumā, AV bija norādījusi, ka, tās ieskatā, trīs izvedmuitas nodokļa likmes sojas pupām, sojas pupu eļļai un biodīzeļdegvielai atbilst dažādiem pievienotās vērtības radīšanas posmiem un tādējādi tiek piemērotas vienā vērtības ķēdē.

(122)

Šo konstatējumu apstiprina arī fakts, ka izvedmuitas nodoklis aizsargā visus vērtības ķēdes posmus, sākot no attiecīgajām izejvielām, proti, sojas pupām, līdz starpposmam – sojas pupu eļļai – un izmeklējamajam ražojumam, t. i., biodīzeļdegvielai, atstājot sojas pupu ražotājus bez “drošības vārsta” vai alternatīvas iekšzemes piegādēm, ņemot vērā to, ka visi biodīzeļdegvielas eksportētāji ir vertikāli integrēti un ir arī galvenie tirgus dalībnieki, kas spiež sojas pupas, iegūstot sojas pupu eļļu.

(123)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nosakot sojas pupu izvedmuitas nodokļus, AV nostāda Argentīnas sojas pupu audzētājus ekonomiski neracionālā stāvoklī, piespiežot tos iekšzemes tirgū pārdot savas preces par zemāku cenu, nekā viņi varētu iegūt bez šiem izvedmuitas nodokļiem. Tādējādi tiem ir liegta racionāla izvēle, un tie tiek piespiesti ievērot politikas mērķi, kas ir izvedmuitas nodokļa piemērošanas pamatā.

Kukurūzas un kviešu eksporta kvota

(124)

Sākotnējā izmeklēšanā konstatēts, ka šo neracionālo situāciju, kāda bija radīta sojas pupu audzētājiem, vēl vairāk pastiprināja citi eksporta ierobežojumi, piemēram, eksporta kvotas kukurūzai un kviešiem, kas bija spēkā no 2008. līdz 2015. gadam un kas attur no citu kultūru eksporta un liek audzētājiem turpināt sojas pupu ražošanu (nevis citas kultūras) un vēl vairāk samazina iekšzemes cenu (47). Šāds ilgstošs citu kultūru eksporta ierobežošanas periods ir veicinājis ievērojamu sojas pupu ražošanas apjoma pieaugumu, kas tiek dēvēts par sojización (48). Kā redzams 1. diagrammā, sojas pupu ražošana laikposmā no 2008. līdz 2015. gadam pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot rekordaugstu ražošanas apjomu – 61,4 miljonus tonnu. Pēc eksporta kvotu atcelšanas 2015. gadā un līdz 2016.–2017. ražas novākšanas gadam sojas pupu ražošana šajā ierobežotajā periodā salīdzinājumā ar citām kultūrām būtiski nesamazinājās un saglabājās diezgan stabila (49).

(125)

Komisija 1. diagrammā parādīja sojas pupu, kukurūzas un kviešu ražošanu katrā ražas novākšanas gadā kopš 2008. gada, papildinot attiecīgos datus, kas ziņoti sākotnējās izmeklēšanas laikā. Šajā kontekstā ražas novākšanas jeb ražas gads ir laikposms no vienas ražas līdz nākamajai ražai. Tādējādi pastāv zināma neatbilstība starp ražas novākšanas gadiem un kalendārajiem gadiem. Sojas pupu ražas novākšanas gads sākas 1. aprīlī un beidzas 31. martā.

1. diagramma

Sojas pupu, kukurūzas un kviešu ražošana Argentīnā pa ražas novākšanas gadiem

Image 1

Avots:

http://datosestimaciones.magyp.gob.ar/.

(126)

Dati liecina, ka kopš 2018. gada laikā, kad eksporta kvotas netika piemērotas, jo īpaši kukurūzas un kviešu ražošana pieauga, savukārt sojas pupu ražošana samazinājās. Pieprasījuma iesniedzējs šo samazinājumu skaidroja ar Eiropas Savienības, ASV un Peru piemēroto tirdzniecības aizsardzības pasākumu ietekmi.

(127)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka, lai novērstu tirdzniecības aizsardzības pasākumu negatīvo ietekmi, AV ar Rezolūciju 276/2021 (50) atjaunoja eksporta kvotas kukurūzai un kviešiem, sagaidot, ka tām būs tāda pati izmaiņas veicinoša ietekme, kā 2008.–2015. gadā īstenotajai politikai.

(128)

Tāpēc Komisija izmeklēja, vai eksporta kvotas kukurūzai un kviešiem joprojām bija spēkā.

(129)

ACSOJA pārbaudes apmeklējuma laikā paskaidroja, ka nav pienākuma pāriet no vienas kultūras uz citu un ka audzētāji var brīvi izlemt, kurus kultūraugus audzēt zemē, ko tie apstrādā, un ka tie var audzēt gan sojas pupas, gan citas kultūras. AV savās atbildēs uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējuma laikā paskaidroja, ka ar Rezolūciju 276/2021 izveidoto sistēmu kvalificēt par eksporta kvotām nav pareizi, jo ar to drīzāk tika noteikti eksporta līdzsvarošanas apjomi (volúmenes de equilibrio). Minētos apjomus noteica Konsultatīvā padome (Consejo Consultivo), kurā darbojas iekšzemes patēriņa, eksporta nozares un AV pārstāvji. Pamatojoties uz iekšzemes patēriņu un eksporta vajadzībām, padome nosaka līdzsvarošanas apjomu, kas tiek koriģēts, pamatojoties uz piedāvājumu un pieprasījumu. AV paskaidroja, ka apjomus parasti noteica lielākus par faktisko eksporta apjomu, jo mērķis bija nodrošināt paredzamību tirgus dalībniekiem, nevis bloķēt eksportu. Tomēr, ja tiktu sasniegti 90 % no līdzsvarošanas apjoma, muitas iestādēm varētu iesniegt tikai obligātos eksporta pārdevumu apliecinājumus, kas derīgi eksportam 30 dienas (declaraciones juradas de venta al exterior – “DJVE” 30), nevis DJVE, kas derīgi eksportam 360 dienas (DJVE 360). Kad viss līdzsvarošanas apjoms bija izsmelts, kukurūzas un kviešu eksportu vairs nevarēja veikt. Līdzsvarošanas apjomi bija publiski pieejami (51).

(130)

Izmeklēšana parādīja, ka attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu sākotnējais līdzsvarošanas apjoms 2022.–2023. ražas novākšanas gadā, proti, 10 miljoni tonnu kukurūzas (52), vēlāk tika koriģēti uz 20 miljoniem tonnu (53) un vēl vēlāk uz 26 miljoniem tonnu (54).

(131)

Savukārt sākotnējais līdzsvarošanas apjoms kviešiem, kas 2022.–2023. ražas novākšanas gadam tika noteikts divu miljonu tonnu apmērā (55), vēlāk tika koriģēts uz 10 miljoniem tonnu (56) un pēc tam apstiprināts tajā pašā 10 miljonu tonnu apmērā (57).

(132)

Pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda 2023. gada decembrī tika sasniegta līdzsvarošanas apjoma robežvērtība, un AV uz dažām dienām bloķēja jaunu DJVE reģistrāciju (58). Arī viens atlasītais ražotājs eksportētājs ziņoja, ka pat tad, ja attiecīgajā gadā tika sasniegts līdzsvarošanas apjoms un eksports tika bloķēts, tam nebija būtiskas ietekmes uz eksportu, jo tas notika attiecīgā gada beigās.

(133)

Komisija norādīja, ka, lai gan jaunās sistēmas, kas izveidota ar Rezolūciju 276/2021, izmaiņas veicinošo ietekmi, iespējams, ierobežoja sausums, kas 2023. gadā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ietekmēja visu trīs attiecīgo kultūraugu ražošanu Argentīnā, 1. diagrammā ir redzams, ka sojas pupu ražošanas apjoms 2021.–2022. ražas novākšanas gadā pirms sausuma tomēr bija par 42 % lielāks par apjomu, kas tika reģistrēts, pirms AV īstenoja politiku izmaiņu panākšanai graudaugu ražošanā 2008.–2009. ražas novākšanas gadā, atbalstot sojas pupu audzētājus. Turklāt 2023.–2024. ražas novākšanas gadā pēc sausuma, lai gan sojas pupu ražošanas nozare atguvās un ražošanas apjoms salīdzinājumā ar ražošanas apjomu pirms sausuma 2021.–2022. ražas novākšanas gadā pieauga, ne kukurūzas, ne kviešu ražošanā neizdevās sasniegt ražošanas līmeni, kāds bija pirms sausuma.

(134)

Turklāt laikposmā no 2015. līdz 2021. gadam, kad ierobežojumu nebija, sojas pupu ražošana samazinājās, bet kukurūzas un kviešu ražošana palielinājās.

(135)

Visbeidzot, lai gan sistēma, kas izveidota, izmantojot eksporta līdzsvarošanas apjomu, iespējams, noteica koriģējamas kvotas, tā pēc kvotu izsmelšanas tomēr paredzēja kukurūzas un kviešu eksporta bloķēšanu. Tas, ka 2023. gadā bloķēšanas notika tikai dažas dienas, neizslēdz eksporta ilgāku bloķēšanu, ko AV pēc saviem ieskatiem varēja darīt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(136)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka kopš 2021. gada un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā spēkā esošie eksporta līdzsvarošanas apjomi veicināja to, ka priekšroka tika dota sojas pupu ražošanai, nevis kukurūzas un kviešu ražošanai, mudinot audzētājus turpināt ražot sojas pupas (nevis citus graudaugus), tādējādi samazinot iekšzemes cenu atbilstīgi AV politikas mērķiem.

Sojas pupu importa pagaidu aizliegums un citi pasākumi sojas pupu audzētāju atbalstam

(137)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija skaidroja ietekmi uz iekšzemē ražoto sojas pupu izmantošanu biodīzeļdegvielas ražošanai, ko radīja sojas pupu importa pagaidu aizliegums un – pēc tā atcelšanas – ļoti apgrūtinošās sojas pupu importa procedūras. Komisija arī secināja, ka importa aizliegums kopā ar izvedmuitas nodokli sojas pupām apstiprina AV politikas mērķi veicināt pilnībā iekšzemē ražotas biodīzeļdegvielas nozares attīstību, iekļaujot piegādes ķēdē iekšzemē ražotas izejvielas. Tas radīja mākslīgu, valdības virzītu sojas pupu produkciju Argentīnā iekšzemes patēriņam, nodrošinot, ka iekšzemes pieprasījums pēc sojas pupām tiek apmierināts, pamatojoties uz iekšzemes piedāvājumu, kas vērsts uz noteikto politikas mērķu sasniegšanu (59).

(138)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa aizliegumu sojas pupām nepiemēroja.

(139)

Tomēr, kā paskaidrots iepriekš 38. apsvērumā, 2021. gada Biodegvielu likums, ko piemēroja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, mazināja interesi par sojas pupu importu, kad ar to tika ieviesta prasība par vietējas izcelsmes sastāvu, kas nozīmē, ka biodīzeļdegvielai, ko izmantoja piejaukuma normas izpildei, bija jābūt ražotai Argentīnas ražotnēs, izmantojot iekšzemē ražotas izejvielas. Rezultātā AV izveidoja ierobežotu iekšzemē ražotu sojas pupu tirgu, nošķirot iekšzemes vērtības ķēdi no pasaules tirgus un pasargājot to no importa radītā spiediena. AV, iejaucoties tirgū, sasniedza savu mērķi palielināt izlaidi un pazemināt iekšzemes cenas par labu biodīzeļdegvielas nozarei.

Subsīdijas sojas pupu ražotājiem

(140)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka AV virzīja sojas pupu audzētājus uz sojas pupu ražošanu un tādējādi radīja lielāku sojas pupu piedāvājumu iekšzemes tirgū, pozitīvi ietekmējot biodīzeļdegvielas nozares attīstību (60).

(141)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka AV turpināja sniegt atbalstu sojas pupu ražotājiem, jo īpaši īstenojot divas kompensācijas programmas.

(142)

Pirmā no tām bija kompensācijas un stimulu programma mazajiem sojas ražotājiem un kooperatīviem saskaņā ar Dekrētu 786/2020 (61). Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka saskaņā ar šo programmu sojas pupu audzētāji saņēma izvedmuitas nodokļa atmaksu atkarībā no to apstrādātajām platībām un ka, lai gan shēma bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, tā tika turpināta, valdībai īstenojot pasākumus un pieņemot tiesību aktus, ko pieprasījuma iesniedzējs neprecizēja.

(143)

Tāpēc Komisija izmeklēja, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā shēma joprojām bija spēkā.

(144)

AV apgalvoja, ka sojas pupu audzētāji nesaņēma izvedmuitas nodokļa atmaksu, jo nemaksāja izvedmuitas nodokļus. AV paskaidroja, ka Dekrēta 786/2020 attiecīgajā apsvērumā bija atsauce uz Likumu Nr. 27541 (62), kas atļāva AV paaugstināt izvedmuitas nodokļus līdz 33 %, bet vienlaikus paredzēja, ka 3 % no izvedmuitas nodokļu inkrementālās vērtības bija jānovirza fonda izveidei, kas veicinātu mazo un vidējo ražotāju un kooperatīvu konkurētspēju (63). Likumā Nr. 27541 bija arī noteikts šādi: “Valsts izpildvara izveido segmentēšanas un stimulu mehānismus, lai uzlabotu tādu mazo ražotāju un kooperatīvu rentabilitāti un konkurētspēju, kuru darbību ietekmē izvedmuitas nodokļa likmes iespējamā palielināšana (..)” (izcēlums mūsu) (64). Izmaksas no šā fonda bija balstītas uz audzētāju pārdoto sojas pupu apjomu laikposmā no 2020. gada februāra līdz 2020. gada decembrim, nepārsniedzot noteiktu robežvērtību, kas izteikta kā sojas pupu apjoms uz apstrādātu hektāru.

(145)

Tā kā AV nesadarbojās saistībā ar A papildinājuma nosūtīšanu sojas pupu piegādātājiem, Komisija nevarēja pārbaudīt, vai sojas pupu audzētāji guva labumu no šīs shēmas. Tomēr, pamatojoties uz 28. panta noteikumiem, AV sniegtais sīki izstrādātais skaidrojums ietvēra faktus, kas liecināja, ka shēma patiešām darbojās un maksājumi tika veikti saistībā ar pārdevumiem līdz 2020. gada 31. decembrim. Tā kā pieprasījuma iesniedzējs nebija precizējis, ar kādiem turpmākiem valdības pasākumiem un tiesību aktiem šī shēma tika turpināta, Komisija šai sakarā nevarēja konstatēt nevienu pasākumu un AV apstiprināja, ka pasākums tika piemērots pārdevumiem līdz 2020. gada 31. decembrim, Komisija secināja, ka, tā kā maksājumi tika veikti līdz 2020. gada 31. decembrim, šī shēma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedarbojās.

(146)

Otrā no šīm programmām ietvēra kompensācijas programmu maziem un vidējiem sojas pupu un kukurūzas ražotājiem saskaņā ar Rezolūciju 862/2022, kas pieņemta 2022. gada novembrī (65). Saskaņā ar šo programmu paredzētais ieguvums katram sojas pupu ražotājam bija līdz 6500 USD par katru deklarēto sojas pupu hektāru, un kopējais paredzētais ieguvums saņēmējiem bija 1730 miljoni USD.

(147)

Izmeklēšanā atklājās, ka kompensācijas programmu finansēja Eksporta veicināšanas fonds (Fondo Incremento Exportador), kas izveidots saskaņā ar Dekrēta 576/2022 (66) 9. pantu. Savukārt šis fonds tika finansēts no papildu izvedmuitas nodokļa (tai skaitā sojas pupām, sojas pupu eļļai un biodīzeļdegvielai), kas tika iekasēts, panākot eksporta apjoma pieaugumu, īstenojot Eksporta veicināšanas programmu (Programa de Incremento Exportador). Saskaņā ar Dekrētu 576/2022 Eksporta veicināšanas programma bija AV programma eksporta veicināšanai, piedāvājot pievilcīgu USD un ARS valūtas maiņas kursu sojas pupu produktu eksportētājiem (t. s. sojadollar), kas nodrošināja ārvalstu valūtas ieplūšanu federālajās rezervēs augstas inflācijas ekonomiskajā situācijā.

(148)

Kompensācijas programmas īstenošanas un izbeigšanas termiņš tika noteikts Rezolūcijas 862/2022 5. pantā, kas paredz, ka pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 15 darba dienas no noteikumu publicēšanas oficiālajā biļetenā. Pēc minētā termiņa beigām jaunus pieteikumus iesniegt nebija iespējams. Attiecīgi programmas īstenošana saskaņā ar Rezolūcijas 862/2022 8. pantu tika apstiprināta 2022. gada decembrī, pieņemot Rezolūciju 276/2022 (67), kurā bija iekļauts programmas atbalsta saņēmēju saraksts. Ar minēto administratīvo aktu programmas piemērošana noslēdzās. Pieprasījuma iesniedzējs neapgalvoja, ka programma turpinājās, un Komisija šai sakarā neguva nekādus pierādījumus.

(149)

Tādējādi kompensācijas programma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā darbojās. Tā kā AV nesadarbojās saistībā ar A papildinājuma nosūtīšanu sojas pupu piegādātājiem, Komisija nevarēja pārbaudīt šīs kompensācijas programmas ietekmi uz tiem. Tomēr, pamatojoties uz 28. panta noteikumiem, programmas atbalsta saņēmēju saraksts bija pietiekams pierādījums par maksājumiem no šīs programmas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(150)

Visbeidzot, kompensācijas programma un tās juridiskais pamats ir skaidrs pierādījums tam, ka AV rēķinājās ar to, ka tās eksporta pasākumiem varētu būt negatīva ietekme uz iekšzemes sojas pupu audzētājiem, un tā nekavējās izmantot ieņēmumiem no šiem pašiem eksporta pasākumiem (proti, ieņēmumus no izvedmuitas nodokļiem), lai mazinātu šādu ietekmi, piešķirot kompensācijas sojas pupu audzētājiem. Šī shēma ir vēl viens veids, kā AV ir sojas pupu audzētājiem uzticējusi vai tos norīkojusi īstenot tās politiku un nodrošināt iekšzemes biodīzeļdegvielas nozarei sojas pupas par neatbilstoši zemu atlīdzību.

Analīze

(151)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, AV turpināja “rīkoties aktīvāk, nevis tikai īstenoja veicinošus pasākumus”, kā to noteikusi Apelācijas institūcija (68). AV veikto pasākumu kopums, kopā ņemot, ierobežo sojas pupu audzētāju rīcības brīvību, praktiski ierobežojot to darījumdarbības lēmumus attiecībā uz to, par kādu cenu pārdot savu ražojumu un kur to darīt.

(152)

Tādējādi sojas pupu audzētāji nevar gūt maksimālus ienākumus, ko tie varētu gūt, ja nebūtu sojas pupu izvedmuitas nodokļa vai citu līdzīgi ierobežojošu pasākumu (piemēram, eksportējot savu produkciju, lai saņemtu augstāku cenu, vai palielinot cenas iekšzemes tirgū).

(153)

Minētie pasākumi tika atbalstīti arī ar Rezolūciju 862/2022, kurā paredzēts, ka AV veic īpašus pasākumus, lai palīdzētu sojas pupu nozarei un ar to saistītajai vērtības ķēdei apvērst piedzīvoto visas saistītās vērtības ķēdes konkurētspējas un rentabilitātes kritumu. Tādējādi AV finansiāli atbalsta, mudina vai norīko sojas pupu audzētājus saglabāt ražošanu, lai apgādātu iekšzemes tirgu, lai gan situācijā, kurā eksports netiek stimulēts, racionāls piegādātājs pielāgotu savu produkcijas apjomu un cenas.

(154)

Tādējādi ar šiem pasākumiem AV piespiež sojas audzētājus saglabāt sojas pupas Argentīnā, jo viņi tās nevar pārdot par labākām cenām, kas Argentīnā dominētu, ja nebūtu šo pasākumu.

(155)

Ņemot to vērā, AV izejvielu ražotājiem ir “uzticējusi” vai tos “norīkojusi” nodrošināt preces sojas pupu iekšzemes lietotājiem, t. i., biodīzeļdegvielas ražotājiem, par neatbilstoši zemu atlīdzību. Sojas pupu audzētājiem ir noteikts pienākums Argentīnā izveidot mākslīgu un fragmentētu iekšzemes tirgu ar zemām cenām.

(156)

Citiem vārdiem sakot, iepriekš aprakstītā AV piemērotā pasākumu kopuma mērķis bija līdz minimumam samazināt pasākumu negatīvo ietekmi uz sojas pupu audzētājiem, vienlaikus mudinot viņus rīkoties noteiktā veidā, kas nav tikai AV pasākumu rezultāts vai sekas. Lai gan sojas audzētāji var nedaudz samazināt iekšzemes ražošanu, lai reaģētu uz izvedmuitas nodokļiem un citiem ierobežojošiem pasākumiem, pierādījumi liecina, ka ražošana neapstājās un tā arī ievērojami nesamazinājās (izņemot 2023. gadu, ko ietekmēja sausums; sk. 1. tabulu turpmāk). Komisija secināja, ka tas ir rezultāts AV darbībām, uzticot sojas pupu audzētājiem un norīkojot tos turpināt ražošanu.

(157)

Pasākumi, kas mazina AV eksporta ierobežojumu ietekmi uz sojas pupu ražotājiem, tika paredzēti tajā pašā juridiskajā pamatā, kurā tika noteikti eksporta ierobežojumi: piemēram, Eksporta veicināšanas fonda izveide bija paredzēta Dekrētā 576/2022, ar ko izveido Eksporta veicināšanas programmu, savukārt iepriekšējais Likums Nr. 27541, kas ļāva AV palielināt izvedmuitas nodokļus līdz 33 %, vienlaikus paredzēja, ka 3 % no izvedmuitas nodokļu inkrementālās vērtības jānovirza fonda izveidei skartajiem sojas pupu audzētājiem). Tādējādi AV noteica ietekmi ex ante, nevis ex post, tādēļ tā nebija “netīša”. Pastāv skaidra “pierādāma saikne” starp politiku un to iesaistīto privāto organizāciju rīcību, kuras darbojas kā AV starpnieki, īstenojot tās politiku un nodrošinot biodīzeļdegvielas nozari ar sojas pupām par neatbilstoši zemu atlīdzību.

(158)

CARBIO un AV apgalvoja, ka attiecīgie izvedmuitas nodokļi nebija kompensējama subsīdija. CARBIO ieskatā, izvedmuitas nodokļi nav finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. CARBIO apgalvoja, ka, pamatojoties uz Vispārējās tiesas (69) un PTO judikatūras piedāvāto jēdzienu “uzticēšana” vai “norīkošana” interpretāciju, nevarēja secināt, ka AV bija veikusi uzticēšanu sojas pupu ražotājiem vai tos norīkojusi. Faktiski sojas pupu izvedmuitas nodoklis neparedzēja to, ka sojas pupu ražotājiem bija dots uzdevums pārdot sojas pupas iekšzemes tirgū par cenām, kas bija zemākas par pasaules cenām. AV uzskata, ka tas bija paredzēts fiskālo ieņēmumu palielināšanai un, pamatojoties uz budžeta datiem, joprojām bija ļoti būtisks AV ieņēmumu avots.

(159)

Komisija atgādināja, ka tikai tas, ka izvedmuitas nodokļi kā tādi nav skaidri minēti pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, neizslēdz to, ka tie ir iespējams finansiāla ieguldījuma veids, un tāpēc tie ietilpst subsīdijas definīcijā saskaņā ar pamatregulu un SKP nolīgumu, jo īpaši, ja tos piemēro kopā ar citu valdības pasākumu kopumu. Vispārējās tiesas judikatūra apstiprina, ka eksporta ierobežojumu sistēmu mērķis var būt tieši un netieši atbalstīt biodīzeļdegvielas nozari (70). Komisija sniedza plašus pierādījumus tam, ka sojas pupu izvedmuitas nodoklis kopā ar citiem instrumentiem tika izmantots, lai piespiestu sojas audzētājus ievērot noteiktos politikas mērķus tādā veidā, kas atbilst kompensējamai subsīdijai, kā tā noteikta pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Attiecībā uz izvedmuitas nodokļu mērķi Komisija norādīja, ka tiesību aktos bija minēts arī mērķis “stabilizēt iekšzemes tirgus cenas izdevīgā līmenī vai uzturēt piedāvājuma apjomu atbilstīgi iekšzemes tirgus piegāžu vajadzībām”, – sk. 116. apsvērumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(160)

CARBIO un AV apgalvoja, ka izvedmuitas nodokļi nekā citādi neierobežo to izvēli attiecībā uz savu ražojumu ražošanu, pārdošanu un eksportu. Turklāt AV apgalvoja, ka oficiālās FOB cenas tika izmantotas tikai kā izvedmuitas nodokļa bāze, un tādējādi eksporta cenas tika noteiktas bez ierobežojumiem.

(161)

Komisija norādīja, ka izmeklēšanā atklājās, ka sojas pupu ražošanu patiešām ietekmēja citu kultūraugu eksporta ierobežojumi, ka sojas pupu iekšzemes cena saglabājās zemāka par pasaules tirgus cenu (sk. 3. diagrammu) un ka par sojas pupām samaksāto izvedmuitas nodokļu summa bija atkarīga no oficiālās FOB cenas, ko noteica AV. Izvedmuitas nodoklis, kas noteikts, pamatojoties uz oficiālo FOB cenu, ne vienmēr sniedz rīcības brīvību sojas pupu audzētājiem eksporta cenas noteikšanā. Visbeidzot, kā liecina iepriekš izklāstītā analīze, izvedmuitas nodoklis nav vienīgais AV izstrādātais instruments, ar kuru norīkot sojas pupu audzētājus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(162)

Noslēgumā, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, Komisija konstatēja, ka AV turpināja sojas pupu audzētājiem uzticēt vai tos norīkoja īstenot tās politiku – izveidot fragmentētu iekšzemes tirgu un piegādāt iekšzemes biodīzeļdegvielas nozarei sojas pupas par neatbilstoši zemu atlīdzību.

(163)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas AV apgalvoja, ka sojas pupas nav tieša izejviela biodīzeļdegvielas ražošanā un ka Komisijai tas būtu jāņem vērā, veicot analīzi, jo īpaši par izejvielu uzskatot sojas pupu eļļu, attiecībā uz kuru Argentīnai ir dabiskas konkurences priekšrocības.

(164)

Komisija apstiprināja, ka tā ņēma vērā šo aspektu, aprēķinot subsidēšanas apjomu atlasītajiem Argentīnas ražotājiem eksportētājiem. Aprēķinot shēmas sniegto ieguvumu, saucējs bija apgrozījums, ko nodrošināja ne tikai biodīzeļdegvielas, bet visu sojas pupu produktu pārdošana. Šā iemesla dēļ Komisijai nevajadzēja noteikt saņemto ieguvumu, pamatojoties uz iepirkto sojas pupu galapatēriņu. Visbeidzot, tā kā atlasītie ražotāji eksportētāji bija vertikāli integrēti, Komisijai nebija jāņem vērā nekādi turpmāki posmi vērtības ķēdē starp sojas pupām un biodīzeļdegvielu, turklāt netika nodrošināta sojas pupu eļļa, kā apgalvots pieprasījumā un ko varētu analizēt, jo to ražoja paši atlasītie ražotāji eksportētāji. Turklāt šīs regulas 3.3.1.3.3. iedaļā, konkrētāk, 1. tabulā, Komisija analizēja sojas pupu eļļas nozīmi vērtības ķēdē starp sojas pupām un biodīzeļdegvielu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(165)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas AV un CARBIO apgalvoja, ka izvedmuitas nodoklis bija vispārēji piemērojams fiskālās politikas pasākums. AV norādīja, ka avoti, kas bija Komisijas konstatējumu pamatā, kā ziņots 115. apsvērumā, neapstiprina, ka tās mērķis bija nodrošināt sojas pupas biodīzeļdegvielas nozarei par neatbilstoši zemu atlīdzību. CARBIO atgādināja, ka izvedmuitas nodokļi tika piemēroti pirms biodīzeļdegvielas nozares izveides Argentīnā 2007. gadā un ir izmantoti kā fiskālās politikas instruments. CARBIO ziņoja, ka izvedmuitas nodokļi var pat radīt slogu ražotājiem eksportētājiem, kuri par tiem nesaņem kompensāciju. Tādējādi jebkāda izvedmuitas nodokļa ietekme uz sojas pupu cenām un jebkāds ieguvums būtu bijusi AV publisko ieņēmumu iekasēšanas darbības blakusiedarbība un tikai valdības regulējuma “blakusprodukts” (71). Šāda parasta ieņēmumu iekasēšanas darbība neatbilstu juridiskajam standartam “valdības aktīvāka rīcība, nevis tikai veicināšanas pasākumi” (72).

(166)

Komisija atgādināja, ka 116. apsvērumā tā konstatēja, ka viens no mērķiem, kuru sasniegšanai AV bija tiesīga iekasēt izvedmuitas nodokļus, bija “stabilizēt iekšzemes tirgus cenas izdevīgā līmenī vai uzturēt piedāvājuma apjomu atbilstīgi iekšzemes tirgus piegāžu vajadzībām”. Turklāt 117.–123. apsvērumā ir izklāstīti pieejamie pierādījumi, kas liecina, ka sojas pupu izvedmuitas nodoklis bija paredzēts, lai nodrošinātu izejvielu piegādes, jo īpaši biodīzeļdegvielas nozarei. Tāpēc Komisija, atzīstot, ka sojas pupu izvedmuitas nodoklis, iespējams, tika izmantots arī kā fiskālās politikas instruments, secināja, ka tas nebija vienīgais mērķis. Tā kā Argentīnas tiesību akti liecināja par to, ka izvedmuitas nodokļa piemērošanas valsts mērķis bija lejupējās ražošanas nozares, it īpaši biodīzeļdegvielas nozares, attīstība, izvedmuitas nodokļa ietekme uz cenām nav tikai AV regulējuma “blakusprodukts”, bet gan noteikts AV nodoms. Šajā kontekstā tas, ka izvedmuitas nodokļi tika uzlikti pirms biodīzeļdegvielas nozares izveides Argentīnā 2007. gadā, neizslēdz iespēju, ka politikas instruments tiek pielāgots vai piemērots jauniem politikas mērķiem, kas radušies vēlāk. Faktiski sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka iemesls izvedmuitas nodokļa likmes maiņai 2007. gadā bija tieši izmantošana “jauniem ražošanas mērķiem, par piemēru nepārprotami norādot biodegvielas” (73). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(167)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CARBIO atkārtoja savas iepriekš 158. un 160. apsvērumā izklāstītās piezīmes. Arī AV atkārtoja savas 158. apsvērumā izklāstītās piezīmes. Gan CARBIO, gan AV atsaucās uz ekspertu grupas piedāvāto SKP nolīguma 1.1. panta a) punkta 1) apakšpunkta iv) punkta interpretāciju ziņojumā “US – Export Restraints”, saskaņā ar kuru eksporta ierobežojums “nevar būt valdības uzticēta vai valdības norīkota preču nodrošināšana iv) punkta nozīmē” (74). Gan CARBIO, gan AV arī minēja, ka Savienība bija skaidri piekritusi šai judikatūrai savā trešās personas iesniegumā ziņojumā “US – Export Restraints” (75). Turklāt CARBIO apgalvoja, ka eksporta ierobežojumi nevar būt līdzeklis, lai veiktu uzticēšanu privātā sektora dalībniekiem vai tos norīkotu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. Pamatojot savu nostāju, CARBIO atsaucās uz Vispārējās (76) tiesas interpretāciju un ekspertu grupas sniegto SKP nolīguma 1.1. panta a) punkta 1) punkta iv) apakšpunkta interpretāciju ziņojumā “China – GOES” (77) un ziņojumā “US – Countervailing Measures (China)”, paskaidrojot, ka “ja Ķīnas valdība ierobežo magneziālā cementa un koksa iekšzemes ražotāju iespējas eksportēt šos produktus, tā “neuzliek pienākumu” iekšzemes ražotājiem kaut ko darīt” (78). Tādējādi CARBIO apgalvoja, ka eksporta ierobežojumus nevar uzskatīt par finansiālu ieguldījumu uzticēšanas vai norīkošanas veidā. No tā izriet, ka, CARBIO ieskatā, izvedmuitas nodokļi, kā arī kukurūzas un kviešu eksporta ierobežojumi nebija kompensējamas subsīdijas.

(168)

Komisija norādīja, ka tā analizēja ne tikai eksporta ierobežojumus, piemēram, izvedmuitas nodokli un eksporta ierobežojumus kukurūzai un kviešiem, bet visu pasākumu kopumu, tai skaitā, bet ne tikai, eksporta ierobežojumus, kas aprakstīti 101.–150. apsvērumā. Visi šie pasākumi kopā ļāva AV uzticēt sojas pupu audzētājiem vai tos norīkot īstenot tās politikas mērķus tādā veidā, ka tika piešķirta kompensējama subsīdija, kā noteikts pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Tādējādi apgalvojumi, kas attiecas tikai uz eksporta ierobežojumiem, Komisijas veiktās analīzes ietvaros ir neefektīvi. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(169)

CARBIO pievērsās iepriekš 159. apsvērumā sniegtajai Komisijas atsaucei uz spriedumu lietā PT Wilmar Bioenergi Indonesia un citi/Komisija un jo īpaši norādei, ka tā apstiprina Komisijas apgalvojumu, ka Komisija pati ir sniegusi plašus pierādījumus tam, ka sojas pupu izvedmuitas nodoklis kopā ar citiem instrumentiem tika izmantots, lai piespiestu sojas audzētājus ievērot noteiktos politikas mērķus tādā veidā, kas atbilst kompensējamai subsīdijai. CARBIO apgalvoja, ka spriedums neapstiprina šo apgalvojumu, jo īpaši tāpēc, ka minētajā spriedumā aplūkotie eksporta ierobežojumi bija saistīti ar starptautiskajām cenām.

(170)

Komisijas ieskatā, 159. apsvērumā minētais spriedums pamato to, ka Vispārējās tiesas judikatūra ir apstiprinājusi, ka eksporta ierobežojumu sistēmu mērķis var būt tieši un netieši atbalstīt biodīzeļdegvielas nozari. Tomēr tā neatsaucās uz šo spriedumu, lai pamatotu savu konstatējumu attiecībā uz izvedmuitas nodokli sojas pupām. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(171)

Turklāt AV, atzīstot to, ka Komisija pareizi noteica atšķirīgu nodokļu bāzi (t. i., FOB cenu, kas ņemta vērā) sojas pupām un sojas pupu eļļai, no vienas puses, un biodīzeļdegvielai, no otras puses, apgalvoja, ka Komisija to ir sajaukusi ar vērtību, kurai uzliek nodokli (t. i., vērtību, kurai aprēķina izvedmuitas nodokli) un 113. apsvērumā ir nepareizi noteikusi starpību starp biodīzeļdegvielas izvedmuitas nodokļa faktisko likmi un sojas pupu un sojas pupu eļļas izvedmuitas nodokļa likmi. AV ieskatā, Komisijai bijis jāsalīdzina biodīzeļdegvielas izvedmuitas nodokļa faktiskā likme ar sojas pupu un sojas pupu eļļas izvedmuitas nodokļa iespējamo faktisko likmi, kas bija daudz zemāka. AV uzskata, ka, lai gan nodokļu bāze atšķiras, vērtības, kurai uzliek nodokli, aprēķināšanas veids visiem trim izvedmuitas nodokļiem ir vienāds.

(172)

Komisija norādīja, ka AV šai sakarā sniedza pretrunīgu informāciju. Pati AV, atbildot uz anketas jautājumu C.II.22. jautājumu, paskaidroja šādi: “Ja precēm nosaka oficiālu cenu (piemēram, precēm saskaņā ar Likumu Nr. 21453 [proti, sojas pupām un sojas pupu eļļai]), vērtība, kurai uzliek nodokli, ir vienāda ar oficiālo cenu”. No tā izriet, ka Komisija pareizi noteica sojas pupu un sojas pupu eļļas vērtību, kurai uzliek nodokli, oficiālajā FOB cenā, līdz ar to izvedmuitas nodoklis tiek uzlikts tieši oficiālajai FOB cenai, neaprēķinot faktisko likmi sojas pupām un sojas pupu eļļai. Tādējādi faktiski tiek izmantota starpība, kas aprakstīta 113. apsvērumā un ziņota publiskos avotos. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(173)

AV arī kritizēja to, ka, ņemot vērā AV piemērotos pasākumus, kas aprakstīti 123. apsvērumā, sojas pupu ražotāju situācija tika raksturota kā “neracionāla”, neraugoties uz to, ka 2025. gadā tika paredzēta veselīga ražošana.

(174)

Komisija norādīja, ka raksturojums “neracionāls” attiecās uz pārdošanu, nevis ražošanu, un šo apgalvojumu noraidīja.

(175)

AV arī apgalvoja, ka kukurūzas un kviešu eksporta līdzsvarošanas apjomi nebija atbalsts sojas pupu ražotājiem, bet drīzāk to mērķis bija mazināt tirgus traucējumus, kas radušies Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu dēļ. AV arī apgalvoja, ka, gluži pretēji, Komisijas analīzē galvenā uzmanība bija pievērsta pasākuma ietekmei. Tāpat AV norādīja, ka tā visu gadu mainīja līdzsvarošanas apjomus, tos palielinot, nevis samazinot, kas būtu bijis vēlamais virziens, ja mērķis būtu stimulēt sojas pupu ražošanu. Visbeidzot, AV ieskatā, Komisija neņēma vērā, ka sojas pupu ražotāji var brīvi mainīt kultūraugus un ka kvota tika izpildīta gandrīz vienlaikus ar tās termiņa beigām.

(176)

Komisija 136. apsvērumā secināja, ka eksporta līdzsvarošanas apjomi veicināja to, ka priekšroka tika dota sojas pupu ražošanai, nevis atbalstīja to. Turklāt eksporta līdzsvarošanas apjomi tika ieviesti ar 2021. gada 16. decembra Rezolūciju 276/2021, proti, pirms Krievija uzsāka militāro agresiju pret Ukrainu 2022. gada februārī. Visbeidzot, Komisija neveica eksporta līdzsvarošanas apjomu kompensēšanu atsevišķi, bet gan pasākumu kopuma ietvaros, ar kuru AV uzticēja sojas pupu piegādātājiem vai norīkoja tos sasniegt skaidri noteiktu mērķi nodrošināt sojas pupas biodīzeļdegvielas nozarei par neatbilstoši zemu atlīdzību. Eksporta līdzsvarošanas apjomu izmaiņu pamatā bija iekšzemes patēriņa un eksporta vajadzības. Tādējādi apjomu palielināšana liecināja tikai par iekšzemes patēriņa samazināšanos un nepieciešamību palielināt eksportu. Savukārt par mērķi atbalstīt sojas pupu ražošanu liecināja eksporta līdzsvarošanas apjomu noteikšana kukurūzai un kviešiem. Jāatzīmē, ka eksporta līdzsvarošanas apjomi tika noteikti pēc perioda, kurā eksporta ierobežošana nenotika. Šajā periodā bez eksporta ierobežojumiem sojas pupu ražošana samazinājās, savukārt kukurūzas un kviešu ražošana pieauga. Iespēja brīvi mainīt kultūraugus apstiprina Komisijas konstatējumus, jo 1. diagrammā redzamie ražošanas dati liecina par ciešo korelāciju starp sojas pupu ražošanu un eksporta ierobežojumiem, un par to liecina arī ražotāju izvēlētie kultūraugi periodā bez ierobežojumiem. Visbeidzot, eksporta līdzsvarošanas apjomi saglabāja stingrus ierobežojumus, un par to liecina arī tas, ka apjomi bija izsmelti, tādējādi to esība kā tāda veicina sojas pupu ražošanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

3.3.1.3.2.   Uzticēšana privātām struktūrām vai to norīkošana pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē

(177)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, Komisija pēc tam novērtēja, vai Argentīnas sojas pupu audzētāji ir privātas struktūras, kam AV veikusi uzticēšanu vai ko norīkojusi pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(178)

Atlasītie Argentīnas ražotāji eksportētāji visas sojas pupas, ko izmanto biodīzeļdegvielas ražošanā, iepirka no iekšzemes avotiem. Tās tika pirktas no privātām sojas pupu saimniecībām, izņemot noteiktus daudzumus sojas pupu, kas tika iegūti no valstij piederošā uzņēmuma YPF SA.

(179)

AV paskaidroja, ka Argentīnā ir vairāk nekā sešdesmit tūkstoši sojas pupu audzētāju, kas atrodas plašā teritorijā un ražo dažādos ekonomiskajos un ražošanas apstākļos, un apgalvoja, ka tos nevar uzskatīt par privātu struktūru, kurai veikta uzticēšana vai kura norīkota saskaņā ar SKP nolīguma 1.1. panta a) punkta 1. apakšpunkta iv) punktu, izņemot to, ka valsts šīs struktūras reglamentē un ka uz tām attiecas valsts noteiktā fiskālā politika, kas ir vispārēji piemērojama.

(180)

Komisija norādīja, ka atrašanās vietas vai ražošanas apstākļu daudzveidība vai atšķirības kā tādas nav pretrunā konstatējumam par uzticēšanu vai norīkošanu. Sojas pupu tirgus fragmentārā struktūra drīzāk liecina par tirgus līdzsvara trūkumu, jo īpaši salīdzinājumā ar dažiem vertikāli integrētiem biodīzeļdegvielas eksportētājiem (saskaņā ar AV datiem to ir mazāk nekā ducis), kuri ir arī galvenie sojas pupu spiedēji ar daudz lielāku ietekmi tirgū. Turklāt attiecīgā fiskālā politika, proti, izvedmuitas nodokļi, nav vispārēji piemērojama, bet skar konkrētus lauksaimniecības pārtikas produktus un atvasinātos produktus, proti sojas pupas, sojas pupu eļļu un biodīzeļdegvielu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(181)

Tāpēc, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, uzskatīja, ka visi sojas pupu audzētāji ir privātas struktūras, kurām AV pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē ir uzticējusi nodrošināt sojas pupas par neatbilstoši zemu atlīdzību.

3.3.1.3.3.   Sojas pupu nodrošināšana par neatbilstoši zemu atlīdzību, ko veic sojas pupu audzētāji

(182)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija izmeklēja, vai sojas pupu audzētāji faktiski īstenoja Argentīnas valdības politiku, lai nodrošinātu sojas pupas par neatbilstoši zemu atlīdzību.

(183)

Komisija veica tādu pašu analīzi, atjauninot tajā laikā savāktos datus. Saskaņā ar 85. apsvērumā izdarītajiem secinājumiem Komisijai bija daļēji jāizmanto pieejamie fakti saskaņā ar pamatregulas 28. pantu, lai noteiktu, vai sojas pupu audzētāji bija nodrošinājuši sojas pupas par neatbilstoši zemu atlīdzību.

(184)

Ar 101.–150. apsvērumā aprakstīto pasākumu kopumu AV piespieda sojas pupu audzētājus pārdot sojas pupas iekšzemē par zemākām cenām, nekā tas būtu citādos apstākļos (proti, ja nebūtu šo pasākumu, sojas pupu audzētāji būtu eksportējuši sojas pupas par daudz augstāko pasaules tirgus cenu vai būtu vienkārši pielāgojuši savu piedāvājumu tirgus ierobežojumiem). Sojas pupu audzētāji to nedarīja tāpēc, ka AV politika veicina lejupējās biodīzeļdegvielas nozares attīstību.

(185)

Kā parādīts 1. tabulā, gandrīz viss sojas pupu iekšzemes patēriņš tiek ar spiešanu tālāk pārstrādāts sojas pupu eļļā. Dati par sojas pupu ražošanu, eksportu, importu un iekšzemes spiešanu gadu gaitā ir šādi:

1. tabula

Argentīnas sojas pupu, sojas pupu eļļas un biodīzeļdegvielas ražošana

 

Sojas pupu ražošana (t)

Sojas pupu eksports (t)

Sojas pupu imports (t)

Sojas pupu spiešana (t)

Sojas pupu eļļas ražošana (t)

Sojas pupu eļļas iekšzemes patēriņš (t)

Biodīzeļdegvielas ražošana (t)

2020

48 780 412

6 640 000

4 930 000

42 680 000

7 160 243

1 791 370

1 157 364

2021

46 217 911

5 500 000

4 430 000

45 840 000

8 392 043

2 524 210

1 723 665

2022

43 861 066

5 540 000

4 570 000

39 940 000

7 447 690

2 890 010

1 909 618

2023

25 044 982

2 000 000

10 000 000

38 500 000

5 270 048

1 887 864

831 269

Avots:

AV atbildes uz anketas jautājumiem, kas sniegtas, izmantojot dažādas publiski pieejamas Argentīnas datubāzes (). Tikai dati par biodīzeļdegvielas ražošanu par laikposmu no 2023. gada oktobra līdz decembrim tika izgūti no šīs vietnes: http://datos.energia.gob.ar/dataset/estadisticas-de-biodiesel-y-bioetanol/archivo/4e04bc74-8625-412c-acc2-48412f2509b4. Dati par 2023. gada decembri bija provizoriski.

(186)

Kā paskaidrots 133. apsvērumā, sojas pupu ražošanas apjoma samazinājums līdz 2022. gadam bija saistīts ar eksporta kvotu atcelšanu kukurūzai un kviešiem un Eiropas Savienības, ASV un Peru tirdzniecības aizsardzības pasākumu piemērošanu. Pēc tam 2023. gadā ražošanas apjoms samazinājās dēļ ievērojamā sausuma Argentīnā. 2024. gadā pēc sausuma sojas pupu ražošanas nozare atguvās un ražošanas apjoms salīdzinājumā ar apjomu pirms sausuma 2022. gadā pieauga.

(187)

Šī tendence ir redzama turpmāk 2. diagrammā (tonnās).

2. diagramma

Sojas pupu pārstrāde Argentīnā

Image 2

Avots:

1. tabulā sniegtie dati.

(188)

1. tabula un 2. diagramma liecina, ka praktiski visa sojas pupu produkcija nonāca spiestuvēs un iegūtā sojas pupu eļļa tika galvenokārt izmantota biodīzeļdegvielas ražošanai iekšzemē. Turklāt, kad 2023. gada sausuma dēļ ražošanas apjoms bija zems, Argentīna importēja vairāk sojas pupu, lai izmantotu savu spiešanas jaudu.

(189)

Turklāt sojas pupu eksports notika tikai tad, kad bija pilnībā apmierināts iekšzemes patēriņš sojas pupu spiešanai un biodīzeļdegvielas ražošanai. 1. tabulā un 2. diagrammā ir arī redzams, ka eksporta ierobežojumu piemērošanas gados, izņemot 2023. gadu, kad bija sausums, sojas pupu importa nav bijis nemaz vai tas ir bijis ļoti ierobežots. To apstiprina arī atlasīto ražotāju eksportētāju darījumdarbības modelis. Neviens no tiem neimportēja sojas pupas biodīzeļdegvielas ražošanai. Toties tie importēja sojas pupas vienīgi tādēļ, lai tās izmantotu spiešanas iekārtās, un pēc tam eksportēja visu no šīm sojas pupām iegūto eļļu un miltus ārpus Argentīnas.

(190)

Tādējādi ir sasniegts AV pasākumu galvenais mērķis: iekšzemē ražotas sojas pupas pilnībā apmierina iekšzemes pieprasījumu pēc izejvielām iekšzemes biodīzeļdegvielas ražošanā uz sojas pupu ražotāju rēķina, kuri nevarēja optimizēt savu peļņu, vai nu eksportējot visu savu produkciju, vai pārdodot to iekšzemes tirgū par augstākām cenām, eksporta ierobežojumu dēļ.

(191)

Saskaņā ar attiecīgo PTO judikatūru, lielākajā daļā gadījumu vajadzētu būt zināmiem draudiem vai stimulam no valdības puses attiecībā uz izejvielu piegādātājiem, lai iegūtu pierādījumus par uzticēšanu un norīkošanu. Rīcības brīvības atstāšana šo konstatējumu automātiski neizslēdz. Šī analīze katrā atsevišķā gadījumā ir balstīta uz pierādījumiem. Šajā gadījumā tas, ka Argentīna ir viena no lielākajām sojas pupu ražotājvalstīm pasaulē, taču eksports ļoti starptautiskā pirmpreču tirgū ir diezgan ierobežots, ir atzīmēšanas vērts, jo īpaši ņemot vērā, ka cena starptautiskajos tirgos ir ievērojami augstāka par iekšzemes cenu Argentīnā (sk. 3. diagrammu).

(192)

Argentīnas tiesību aktos rodamie pierādījumi (sk. 116.–120. apsvērumu) liecina, ka AV politikas mērķis ir attīstīt augstākas pievienotās vērtības lejupējās ražošanas nozares, tostarp biodīzeļdegvielas nozari, dodot tām priekšroku. Turklāt AV ir skaidri paziņojusi, ka tās mērķis ir pasargāt lejupējās nozares no starptautisko cenu pieauguma.

(193)

Ir skaidrs arī tas, ka neskaitāmi mazie sojas pupu lauksaimnieki, lai gan AV tiem oficiāli neliedz eksportēt savus produktus, ar šo politiku tiek piespiesti pārdot gandrīz visu savu produkciju iekšzemes tirgū par zemākām cenām, nekā tie citādi būtu ieguvuši starptautiskajos tirgos. Nav pierādījumu tam, ka AV kādā veidā mēģinātu veicināt un/vai aktīvi tieši vai netieši atbalstīt eksporta pieaugumu un tādējādi sojas pupu lauksaimnieku peļņas palielināšanos, neraugoties uz zināmajām mazo lauksaimnieku grūtībām atrast klientus ārvalstīs, sazināties svešvalodā un organizēt visas apgrūtinošās eksporta administratīvās formalitātes.

(194)

Tā kā nav citu pierādījumu par pretējo un ņemot vērā to, ka AV nav pietiekami sadarbojusies, lai šajā saistībā sniegtu attiecīgus pierādījumus un informāciju, Komisija secināja, ka šie pierādījumi liecina par to, ka sojas pupu audzētāji tiek piespiesti pārdot savu produkciju iekšzemes tirgū, nodrošinot ieguvumu lejupējām nozarēm (tostarp biodīzeļdegvielas ražotājiem), nevis ļaujot tiem palielināt savu peļņu citos veidos, piemēram, ar ražošanas apjoma pielāgošanu vai pat pāreju uz cita veida ražošanu (piemēram, citiem graudiem).

(195)

Tas, ka vismaz oficiāli sojas pupu audzētājiem ir zināma rīcības brīvība pārdot ārvalstīs un ka eksports ļoti ierobežotā apjomā ir noticis, nav pretrunā galvenajam secinājumam par uzticēšanas vai norīkošanas esību saskaņā ar PTO judikatūru (80).

(196)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, Komisija arī analizēja, kā sojas pupu piegāde sakarā ar AV pasākumiem ietekmētu sojas pupu iekšzemes cenu Argentīnā.

(197)

Komisija izmantoja sojas pupu vidējo iekšzemes cenu Argentīnā, kuras pamatā ir mēneša dati no Buenos Aires Grain Exchange for Rosario, Bahia Blanca un Quequen, ko sniedza AV.

(198)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, atlasītie ražotāji eksportētāji patiešām importēja nedaudz sojas pupu. Lai gan uzņēmumi neizmantoja šo importu biodīzeļdegvielas ražošanai (tas tika izmantots, lai izgatavotu sojas pupu eļļu, ko pēc tam eksportēja), šā importa cenu varēja uzskatīt par reprezentatīvu, jo sojas pupas tika importētas eļļas spiešanai un reeksportēšanai sojas pupu eļļas veidā un to cena atspoguļoja sojas pupu pasaules tirgus cenu (Meksikas līča cena).

(199)

Turpmāk 3. diagrammā ir redzamas cenu svārstības pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (izņemot mēnešus, kas iekšzemes cena netika paziņota) un cenu atšķirība starp Argentīnas iekšzemes cenu un pasaules tirgus cenu.

3. diagramma

Argentīnas iekšzemes cena pret pasaules tirgus cenu

Image 3

Avots:

AV atbildes uz anketas jautājumiem par Argentīnas iekšzemes cenu, atlasīto ražotāju eksportētāju atbildes uz anketas jautājumiem par to importa cenu, kā arī Meksikas līča indekss, kas paziņots Lauksaimniecības, lopkopības un zivsaimniecības sekretariāta tīmekļa vietnē (https://www.magyp.gob.ar/sitio/areas/ss_mercados_agropecuarios/areas/granos/_archivos/000057_Precios%20Internacionales/_series/_golfo_mex/golfo_mexico.php).

(200)

3. diagrammā ir redzama cenu starpība starp Argentīnas iekšzemes cenu un pasaules tirgus cenu, kā arī atlasīto ražotāju eksportētāju CIF importa cenu visā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. AV norīkojošā politika neļauj sojas pupu audzētājiem gūt peļņu no pasaules tirgus cenām. Sojas pupu audzētājiem faktiski ir liegta racionāla izvēle pārdot starptautiskos tirgos par daudz augstākām cenām.

(201)

Tā vietā tie gūst salīdzināmu peļņu gan iekšzemes, gan starptautiskajā tirgū uz tā rēķina, ka iekšzemes cenas tiek samazinātas par izvedmuitas nodokļa apjomu. Tādējādi AV apspiež iekšzemes cenas par labu iekšzemes pārstrādes nozarei.

(202)

AV veic norīkošanu, neļaujot sojas pupu audzētājiem izdarīt racionālu izvēli. Turklāt, kā redzams diagrammā, cenu starpība starp iekšzemes cenām un starptautiskajām cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir ne tikai saglabājusies nemainīga, bet ir arī pasargājusi biodīzeļdegvielas nozari un visas citas lejupējās nozares (piemēram, eļļas spiedējus, kas lielākoties ir integrēti biodīzeļdegvielas ražotāju struktūrās) no lielākām cenām starptautiskajā tirgū.

(203)

Tāpēc AV pasākumu kopums ir sasniedzis tam iepriekš noteikto mērķi, proti, samazināt iekšzemes cenas pieaugošu starptautisko cenu situācijā par labu iekšzemes pievienotās vērtības nozarei, arī biodīzeļdegvielas nozarei.

(204)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka sojas pupu audzētājiem Argentīnā ir uzticēts vai tie ir norīkoti nodrošināt sojas pupas iekšzemes biodīzeļdegvielas nozarei par neatbilstoši zemu atlīdzību.

(205)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CARBIO apgalvoja, ka, atšķirībā no sākotnējās izmeklēšanas (81), šajā termiņbeigu pārskatīšanā Komisija nav secinājusi, ka sojas pupu ražotāji nevar brīvi noteikt sojas pupu cenu. CARBIO norādīja, ka atlasītie ražotāji eksportētāji pārbaudes laikā paskaidroja, ka sojas pupu tirgū pircēji un pārdevēji brīvi veic darījumus un nosaka cenas. Tāpat CARBIO apgalvoja, ka, kā redzams 1. tabulā un 195. apsvērumā, izvedmuitas nodoklis neliedz sojas pupu piegādātājiem izdarīt racionālu izvēli un neapdraud to spēju eksportēt. Visbeidzot, audzētāji varēja brīvi izlemt, kurus kultūraugus audzēt.

(206)

Pretēji apgalvojumam Komisija 161. apsvērumā secināja, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, sojas pupu iekšzemes cena joprojām bija zemāka par pasaules tirgus cenu un sojas pupu audzētāji nevarēja brīvi noteikt eksporta cenu izvedmuitas nodokļa dēļ. Atlasīto ražotāju eksportētāju paskaidrojumi nebija pretrunā šiem diviem konstatējumiem. Turklāt Komisija 161. apsvērumā un 193.–195. apsvērumā jau ir paskaidrojusi, kā AV ierobežoja sojas pupu ražotāju rīcības brīvību. Visbeidzot, tiesības brīvi lemt par to, kurus kultūraugus audzēt, neliedza Komisijai iepriekš 135. apsvērumā secināt, ka eksporta līdzsvarošanas apjomi veicināja sojas pupu ražošanu, nevis kukurūzas un kviešu ražošanu. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(207)

AV apgalvoja, ka pierādījumu trūkumu par AV darbībām, lai atbalstītu sojas pupu ražotāju eksporta darbību, nevajadzētu uzskatīt par pierādījumu par pretējo. Turklāt, AV ieskatā, Komisija neņēma vērā to, ka starptautiskais pirmpreču tirgus ir sarežģīts un sojas pupu ražotāji tajā iesaistās nevis tieši, bet gan ar tirgotāju starpniecību.

(208)

Komisija norādīja, ka tās konstatējums attiecās uz to, ka AV ierobežoja sojas pupu ražotāju rīcības brīvību, pamatojoties uz pozitīviem pierādījumiem, kas iegūti izmeklēšanā, nevis uz to trūkumu, un ka AV nav iesniegusi nekādus papildu pierādījumus pēc galīgās informācijas izpaušanas. Faktam, ka starptautiskajam pirmpreču tirgum parasti piekļūst ar tirgotāju starpniecību, nevajadzētu liegt sojas pupu ražotājiem veikt eksportu. Argentīnas biodīzeļdegvielas ražotāji eksportētāji patiešām parasti veic eksportu ar tirgotāju starpniecību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

3.3.1.3.4.   Funkcija, kam parasti vajadzētu atrasties valdības kompetencē, un darbība, kura pēc būtības neatšķiras no darbības, ko parasti veic valdības

(209)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā (82), Komisija uzskatīja, ka, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar vispārīgajiem starptautiskajiem tiesību aktiem valstīm ir suverēnas tiesības uz dabas resursiem, Argentīnā esošu sojas pupu nodrošināšana Argentīnas biodīzeļdegvielas nozarei ir funkcija, kas parasti ir valdības kompetencē. Tā vietā, lai nodrošinātu izejvielas tieši biodīzeļdegvielas nozarei ar mērķi sasniegt AV publiskās politikas mērķus veicināt biodīzeļdegvielas nozares attīstību, tai skaitā tās eksporta potenciālu, AV ar pasākumu kopumu piespiež privātas struktūras to darīt AV vārdā, tādējādi veicot funkciju, kas faktiski neatšķiras no prakses, kuru parasti īsteno valdības un kura ietver ieņēmumu zaudēšanu.

(210)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas AV apgalvoja, ka sojas pupu nodrošināšana nebija funkcija, kas parasti ir valdības kompetencē, jo AV nepiedalījās darbībās, kas saistītas ar sojas pupu ražošanu. Arī CARBIO apgalvoja, ka Komisija nebija sniegusi nekādus pierādījumus tam, ka privātā sektora piegādātāju lēmumi par tādu sojas pupu ražošanu un pārdošanu, kuras tiek audzētas uz privātīpašumā esošas zemes Argentīnā, liecina par funkciju, kas parasti ir AV kompetencē. AV un CARBIO uzskata, ka tas vien, ka valsts var īstenot regulatīvās pilnvaras attiecībā uz dabas resursiem tās teritorijā, nenozīmē, ka šo dabas resursu nodrošināšana privātiem uzņēmumiem ir arī funkcija, kas parasti ir valdības kompetencē. Gluži pretēji – dabas resursu komerciāla izmantošana, izplatīšana un pārdošana ir funkcija, kas parasti ir uzticēta privātiem uzņēmumiem, un valsts loma aprobežojas ar reglamentēšanu un uzraudzību. Citiem vārdiem sakot, lai gan dabas resursu reglamentēšana un uzraudzība ir funkcijas, kas parasti ir valdības kompetencē, tieša iesaistīšanās dabas resursu nodrošināšanā privātām struktūrām nav šāda funkcija.

(211)

Pirmkārt, attiecībā uz argumentiem, ka AV nepiedalījās sojas pupu ražošanā, ka piegādātāji ir privāti uzņēmumi un ka tie pārdod sojas pupas, kas audzētas uz privātas zemes, Komisija norādīja, ka AV ir uzticējusi sojas pupu ražotājiem vai norīkojusi tos sasniegt konkrētu politikas mērķi. Šāda sojas pupu nodrošināšana, ko veic sojas pupu ražotāji, kuriem uzticēta šāda funkcija, neatšķiras no situācijas, kad AV pati ir sojas pupu tiešā ražotāja. Turklāt Komisija nepiekrīt CARBIO mākslīgajam nošķīrumam, saskaņā ar kuru dabas resursu komerciāla izmantošana, izplatīšana un pārdošana nav funkcija, kas parasti ir valdības kompetencē, jo tās uzdevums ir tikai veikt dabas resursu reglamentēšanu un uzraudzību. Šādas pieejas sekas būtu tādas, ka preču vai pakalpojumu nodrošināšanu par neatbilstoši zemu atlīdzību nekad nevarētu uzskatīt par funkciju, kas ir valdības kompetencē, jo valsts funkcija būtu tikai reglamentēt šādu preču nodrošināšanu vai pakalpojumu sniegšanu. Komisija nepiekrita šādam nošķīrumam un uzskatīja, ka, pateicoties AV regulatīvo pilnvaru īstenošanai sojas pupu nodrošināšanā, šādu sojas pupu nodrošināšanu var uzskatīt par funkciju, kas parasti ir valdības kompetencē. Šajā kontekstā fakts, ka šīs preces saņēmēji ir privātas struktūras, nevis valstij piederošas struktūras, neietekmē šo secinājumu, jo tam nav nozīmes attiecībā uz politikas mērķi attīstīt biodīzeļdegvielas nozari. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

3.3.1.3.5.   Secinājums par finansiālo ieguldījumu

(212)

Ar pasākumu kopumu, tai skaitā izvedmuitas nodokļiem, kvantitatīviem ierobežojumiem, subsīdijām iekšzemes ražotājiem un publiskās politikas paziņojumiem, AV piespieda sojas pupu iekšzemes audzētājus pārdot sojas pupas un “uzticēja” tiem vai tos “norīkoja” nodrošināt šo izejvielu Argentīnā par neatbilstoši zemu atlīdzību. Minētajiem pasākumiem bija vēlamās sekas, proti, tie izkropļoja sojas pupu iekšzemes tirgu Argentīnā un nospieda cenu līdz mākslīgi zemam līmenim par labu lejupējai biodīzeļdegvielas nozarei. Sojas pupu nodrošināšana par neatbilstoši zemu atlīdzību parasti ir valdības kompetencē, lai sasniegtu valsts mērķi atbalstīt biodīzeļdegvielas nozari. Turklāt tas, ka sojas pupu audzētāji veic šo funkciju, faktiski neatšķiras no prakses, ko īsteno valdības, virzoties uz līdzīgiem politikas mērķiem, izmantojot citas atbalsta formas (piemēram, dotācijas vai negūtie ieņēmumi).

(213)

Tāpēc Komisija secināja, ka AV sniedza netiešu finansiālu ieguldījumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē, kā to interpretē un piemēro saskaņā ar attiecīgo PTO standartu atbilstīgi SKP nolīguma 1.1. panta a) apakšpunkta iv) punktam.

3.3.1.4.   Ienākumu vai cenu atbalsts

(214)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija uzskatīja, ka “finansiāla ieguldījuma” un “ienākumu vai cenu atbalsta” kategorijas viena otru neizslēdz (83). Saskaņā ar šo interpretāciju papildus pārbaudei attiecībā uz to, vai AV pieņemto pasākumu kopumu varētu raksturot kā “finansiālu ieguldījumu” preču nodrošināšanas veidā par neatbilstoši zemu atlīdzību, Komisija arī analizēja, vai AV pasākumu kopumu var raksturot kā ienākumu vai cenu atbalstu, uz ko attiecas pamatregulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts (84).

(215)

Kā norādīts memorandā par pierādījumu pietiekamību, Komisija uzskatīja, ka pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pierādījumus, apgalvojot, ka saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu AV pasākumu kopumu varētu kvalificēt arī kā ienākumu vai cenu atbalstu. Tāpēc Komisija, pirmkārt, pārbaudīja, vai AV joprojām bija nodoms atbalstīt biodīzeļdegvielas nozares izveidi un attīstību; otrkārt, Komisija pārbaudīja, kādus pasākumus AV pieņēma vai turpināja pieņemt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lai atbalstītu biodīzeļdegvielas nozari, un, treškārt, tā pārbaudīja, vai minētie pasākumi bija kvalificējami kā “jebkāda veida ienākumu/cenu atbalsts”GATT 1994 XVI panta nozīmē.

3.3.1.4.1.   AV nodoms atbalstīt iekšzemes biodīzeļdegvielas nozari

(216)

Sākotnējā izmeklēšanā saistībā ar ienākumu vai cenu atbalsta analīzi Komisija ziņoja par tiesību aktiem, kas apliecina AV nodomu atbalstīt biodīzeļdegvielas nozari, jo īpaši par Dekrētu 1396/2001 (85), Rezolūciju 1156/2004 (86) un 2006. gada Biodegvielu likumu.

(217)

Šajā izmeklēšanā papildus elementiem, kas 117.–122. apsvērumā uzsvērti izvedmuitas nodokļa kontekstā, un secinājumiem, kas 136. apsvērumā izdarīti attiecībā uz kukurūzas un kviešu eksporta līdzsvarošanas apjomiem un 150. apsvērumā attiecībā uz subsīdijām sojas pupu audzētājiem, Komisija izmeklēja, vai turpmākie tiesību akti liecināja par to, ka AV bija pieņēmusi skaidru politiku par atbalstu iekšzemes biodīzeļdegvielas nozares attīstībai. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā 2006. gada Biodegvielu likums vairs nebija spēkā un bija aizstāts ar 2021. gada Biodegvielu likumu, kas reglamentēja iekšzemes tirgum doto uzdevumu nodrošināt biodīzeļdegvielu.

(218)

Komisija 38. apsvērumā jau atgādināja par funkcijām, kādas bija Enerģētikas sekretariātam – izpildiestādei saskaņā ar 2021. gada Biodegvielu likumu. Saistībā ar ienākumu vai cenu atbalsta analīzi Komisija atgādina, ka Enerģētikas sekretariāta uzdevums ir “garantēt nepieciešamo izejvielu pieejamību, lai sagatavotu biodegvielu obligātai sajaukšanai, spēt izšķirt domstarpības un izveidot mehānismus, ko tas uzskata par vajadzīgiem, lai iegādātos biodegvielu normālos un parastos tirgus apstākļos un, neradot nekādus kropļojumus, attiecīgā gadījumā kā robežvērtību noteikt šādu resursu eksporta cenu, atskaitot attiecīgās izmaksas” (87). Šī funkcija liecina, ka AV plānoja sojas pupu ražošanu saistībā ar biodīzeļdegvielas ražošanu un ar mērķi nodrošināt tai pietiekamas piegādes. Šajā nolūkā AV bija pilnvarota noteikt maksimālo cenu izejvielām, ko izmanto tādas biodīzeļdegvielas ražošanā, kura tika pārdota saskaņā ar iekšzemes tirgum doto uzdevumu, un izejvielu maksimālajai cenai bija jāatbilst šādu izejvielu eksporta cenai, atskaitot attiecīgās izmaksas. Citiem vārdiem sakot, iekšzemes tirgum paredzēto izejvielu cena būtu bijusi zemāka par eksporta tirgum paredzēto izejvielu cenu. Tādējādi šie noteikumi acīmredzami liecina par AV nodomu ar 2021. gada Biodegvielu likumu atbalstīt iekšzemes biodīzeļdegvielas nozari.

(219)

To skaidri apstiprina arī 2021. gada Biodegvielu likuma 16. pants, kura virsraksts – kas ir zīmīgi – ir “Importa aizstāšana” un ar kuru Enerģētikas sekretariāts tiek pilnvarots “aizstāt fosilo degvielu importu ar biodegvielām” un “veicināt investīcijas valsts izejvielu industrializācijai” (88). AV pārbaudes apmeklējuma laikā apstiprināja, ka industrializācija (industrialización) sojas pupu vērtības ķēdes kontekstā ir sojas pupu spiešana. Tāpēc praksē 2021. gada Biodegvielu likuma 16. pants attiecas uz investīciju veicināšanu sojas pupu spiešanas jomā, lai veicinātu biodīzeļdegvielas ražošanu. Tas ir vēl viens veids, kā atbalstīt iekšzemes biodīzeļdegvielas nozari.

(220)

Turklāt sākotnējā izmeklēšanā (89) veiktā novērtējuma par biodīzeļdegvielas iekšzemes cenas noteikšanu rezultāti joprojām bija derīgi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar 2021. gada Biodegvielu likumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā AV turpināja noteikt cenu iekšzemes tirgū pārdotajai biodīzeļdegvielai atbilstīgi iekšzemes tirgum dotajam uzdevumam nodrošināt biodīzeļdegvielu, kas veido gandrīz visu biodīzeļdegvielas iekšzemes tirgu.

(221)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā biodīzeļdegvielas iekšzemes cena tika noteikta gandrīz katru mēnesi neatkarīgi no uzņēmumu veida, un tā bija publiski pieejama (90).

(222)

Neviens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanas periodā kvotu nesaņēma un iekšzemes tirgū piegādes neveica (lai gan citi Renova grupas biodīzeļdegvielas ražotāji kvotu saņēma un piegādes veica). Tomēr AV noteiktās cenas iekšzemes tirgū ir augstākas par atlasīto ražotāju eksportētāju vidējo FOB eksporta cenu periodos ar vienādu iekšzemes cenu (pārskatīšanas izmeklēšanas periodā), kad tie ziņoja par eksporta pārdošanas rezultātiem, ņemot vērā gan FOB eksporta cenu, no kuras atskaitīts izvedmuitas nodoklis biodīzeļdegvielai, gan cenu, kurā ietverts izvedmuitas nodoklis biodīzeļdegvielai (izņemot divus periodus, kad iekšzemes cenas un eksporta cenas bija saskaņotas).

(223)

Tāpēc, mākslīgi nosakot iekšzemes biodīzeļdegvielas cenu mākslīgi augstā līmenī, AV politikas mērķis bija nodrošināt cenu atbalstu maziem un vidējiem biodīzeļdegvielas ražošanas uzņēmumiem, kuri saražoto pārdod iekšzemes tirgū.

AV skaidri paustais atbalsts biodīzeļdegvielas nozarei valsts un provinču līmenī

(224)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs kā pierādījumus tam, ka AV turpināja atbalstīt biodīzeļdegvielas nozari, minēja i) apgrozāmā kapitāla finansēšanas programmu biodīzeļdegvielas nozarē saskaņā ar Rezolūciju 947/2023 (91) un ii) ieņēmumus, kas netika gūti, piemērojot 2021. gada Biodegvielu likumu.

(225)

Tās ir jaunas iespējamās shēmas, kas attiecas uz biodīzeļdegvielas ražotājiem, un Komisija tās analizēja turpmāk attiecīgajās iedaļās, lai noteiktu, vai, īstenojot šīs shēmas, radās ieguvums. Tomēr, lai saprastu, vai minētās shēmas liecināja par AV atbalstu biodīzeļdegvielas nozarei, Komisija analizēja to juridisko pamatu, kas bija spējā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā arī publiskos paziņojumus par tām. Par 2021. gada Biodegvielu likumā rodamajiem pierādījumiem ir ziņots iepriekš 218. un 219. apsvērumā. Turklāt, kā paskaidrots 313. un 314. apsvērumā, 2021. gada Biodegvielu likuma 22. pants paredzēja atbrīvojumu no šķidrās degvielas nodokļa un oglekļa dioksīda nodokļa, kas piemērojami tikai iekšzemes izcelsmes biodīzeļdegvielai, kas piejaukta degvielām. Pārbaudes apmeklējuma laikā AV šķietami piekrita šim viedoklim. Tomēr AV atbildes uz anketas jautājumiem liecināja, ka saskaņā ar Likuma Nr. 23966 (92) III sadaļas 4. pantu degvielām piejauktajai biodīzeļdegvielai – gan iekšzemes izcelsmes, gan importētajai – nekad nepiemēro šķidrās degvielas nodokli un oglekļa dioksīda nodokli un ka šos nodokļu nosaka tikai benzīnam, gāzeļļai vai dīzeļdegvielai degvielu maisījumā neatkarīgi no tā, vai minētais komponents vai biodīzeļdegvielas maisījums ir iekšzemes vai importa izcelsmes. Patiešām, 4. pantā biodīzeļdegvielai atšķirībā no citām degvielām likme nebija noteikta. Tādējādi nekļuva skaidrs, vai nodokļu noteikšana bija diskriminējoša, pamatojoties uz biodīzeļdegvielas izcelsmi.

(226)

Kā paskaidrots turpmāk 315. apsvērumā, nebija iespējams aprēķināt ieguvumu no šīs shēmas, jo bija acīmredzams, ka šis nodoklis tika iekasēts par degvielas maisījumu, kas iegūts pēc sajaukšanas zemāk vērtības ķēdē, nevis biodīzeļdegvielas ražotāju līmenī. Tomēr fakts, ka biodegviela, tai skaitā biodīzeļdegviela (skaidri minēta Likuma Nr. 23966 III sadaļas 4. pantā), tiek atskaitīta šķidrās degvielas nodokļa un oglekļa dioksīda nodokļa piemērošanas nolūkā, liecina par AV nepārprotamu nodomu dot priekšroku biodīzeļdegvielas, it īpaši iekšzemes izcelsmes biodīzeļdegvielas, patēriņam un tādējādi atbalstīt iekšzemes biodīzeļdegvielas ražošanas nozari.

(227)

Savukārt biodīzeļdegvielas nozares apgrozāmā kapitāla finansēšanas programmas paziņotais mērķis bija “piedāvāt labākus finansēšanas nosacījumus nepieciešamo izejvielu iegādei, lai varētu ražot biodīzeļdegvielu obligātai sajaukšanai ar dīzeļdegvielu saskaņā ar Likumu Nr. 27640” (93). Ar programmas īstenošanu saistītā pasākumā bankas Banco de la Nación Argentina (“BNA”), kas ir viena no valsts lielākajām bankām un pilnībā pieder valstij, prezidents skaidri norādīja, ka kreditēšanas mērķis bija “radīt vairāk darbvietu un turpināt eksportu, kā arī veidot ārvalstu valūtu uzkrājumu” (94). Tādējādi nav šaubu par to, ka apgrozāmā kapitāla finansēšanas programma biodīzeļdegvielas nozarē bija paredzēta, lai atbalstītu biodīzeļdegvielas nozari, piedāvājot labākus finansēšanas nosacījumus, un jo īpaši lai atbalstītu biodīzeļdegvielas eksportu. Lai gan turpmāk 311. apsvērumā Komisija secināja, ka atlasītie ražotāji eksportētāji neguva labumu no finansēšanas programmas, shēma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija spēkā attiecībā uz atbilstīgiem biodīzeļdegvielas ražotājiem, un tādējādi tā bija derīgs pierādījums saistībā ar ienākumu vai cenu atbalstu.

(228)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka vairākas provinces administrācijas darbības liecināja, ka atbalsts biodīzeļdegvielas nozarei tika sniegts arī provinču līmenī.

(229)

Konkrētāk, pieprasījuma iesniedzējs ziņoja, ka, pirmkārt, Santafē province bija uzsākusi programmu ar mērķi panākt, ka sabiedriskie autobusi tiek darbināti ar biodīzeļdegvielu tīrā veidā (B100) (95).

(230)

Otrkārt, Kordovas province bija paziņojusi, ka finansēs aizdevumus, lai veicinātu biodīzeļdegvielas vietējo ražošanu un patēriņu (96).

(231)

Treškārt, Kordovas province īstenoja savu biodegvielas atbalsta politiku ar provinces Likumu Nr. 10721 (97), kura mērķis bija konsolidēt biodīzeļdegvielas ražošanu un veicināt fosilo degvielu aizstāšanu ar biodīzeļdegvielu. Provinces Likumā Nr. 10721 ir noteikti vairāki mērķi, tai skaitā mērķis konsolidēt biodegvielu ražošanu un “veicināt fosilo degvielu pakāpenisku aizstāšanu (..), dodot priekšroku biodegvielu patēriņam, lai panāktu to plašu izmantošanu” (izcēlums mūsu) (98).

(232)

Visi šie pasākumi provinču līmenī tika uzsākti pēc sākotnējās izmeklēšanas.

(233)

Attiecībā uz jauno pasākumu, ko veica Santafē province, tas bija paredzēts, lai veicinātu “biodegvielu (biodīzeļdegvielas (..)) plašu izmantošanu” (99) dažādās tautsaimniecības nozarē, tai skaitā jo īpaši sabiedriskā transporta nozarē un autoparkā. Santafē provinces Likumā Nr. 14010 bija ne tikai noteikta prasība sabiedriskajam transportam un transportlīdzekļiem, kas izmantoti publiskā iepirkuma izpildei, izmantot biodīzeļdegvielu tīrā veidā (B100), bet arī paredzēta iespēja piešķirt “atbrīvojumu no bruto ienākuma nodokļa, zīmognodevas un/vai vienotā transportlīdzekļu nodokļa vai tā samazinājumu” uzņēmumiem, kuri deva ieguldījumu Santafē provinces Likumā Nr. 14010 noteikto mērķu sasniegšanā (100). Minēto ieguldījumu novērtēja, pamatojoties uz investīcijām, ko šie uzņēmumi bija veikuši, lai palielinātu biodīzeļdegvielas izmantošanu savās darbībās. Tādējādi Santafē provinces Likums Nr. 14010, paredzot piešķirt atbrīvojumu no nodokļa par privātu uzņēmumu veiktām investīcijām, aktīvi veicināja biodīzeļdegvielas izmantošanu (un tādējādi biodīzeļdegvielas pārdošanu provincē) daudzās provinces tautsaimniecības nozarēs. Santafē provinces noteiktie atbrīvojumi no nodokļiem plašāk analizēti 270.–289. apsvērumā, bet saistībā ar ienākumu vai cenu atbalstu Santafē provinces Likums Nr. 14010 liecināja, ka provinces līmenī tika īstenots AV nodoms atbalstīt biodīzeļdegvielas nozari.

(234)

Attiecībā uz jaunajiem pasākumiem, ko īstenoja Kordovas province, pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā atzina, ka pierādījumi par Kordovas provinces subsīdijām sākotnējā izmeklēšanā tika noraidīti, pamatojoties uz to, ka atlasītie ražotāji eksportētāji neguva labumu no Kordovas provinces tiesību aktu piemērošanas (101). Tomēr pieprasījuma iesniedzējs uzskatīja, ka šiem elementiem tomēr bija zināma nozīme, jo tie liecināja par valsts politikas biodegvielu jomā piemērošanu vietējā līmenī un varēja būt būtiski, ja termiņbeigu pārskatīšanā būtu atlasīti citi ražotāji.

(235)

Komisija norādīja, ka, lai gan izlase salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu bija mainījusies, neviens atlasītais ražotājs eksportētājs šajā termiņbeigu pārskatīšanas periodā neražoja biodīzeļdegvielu Kordovas provincē. Tāpēc tie nevarēja gūt labumu no šeit norādītajām shēmām. Tomēr Kordovas provinces piešķirtās subsīdijas, kuras pieprasījuma iesniedzējs lūdza Komisijai atkārtoti izmeklēt, atšķīrās no subsīdijām, par kurām ziņots šeit, un tās ir aplūkotas turpmāk 297.–299. apsvērumā. Arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas atlasītie ražotāji eksportētāji nevarēja gūt labumu no šeit minētajām subsīdijām, jo tie neatradās Kordovas provincē. Tomēr nevar izslēgt, ka citi biodīzeļdegvielas ražotāji, kas atrodas Kordovas provincē, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā būtu varējuši gūt no tām labumu. Tāpēc tikai attiecībā uz ienākumu vai cenu atbalstu Komisija uzskatīja, ka šie pasākumi liecināja par AV nodoma atbalstīt biodīzeļdegvielas nozari īstenošanu provinču līmenī.

Secinājums par AV nodomu atbalstīt biodīzeļdegvielas nozari

(236)

Tāpēc Komisija secināja, ka AV nodoms atbalstīt Argentīnas biodīzeļdegvielas nozares attīstību joprojām bija nepārprotams arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

3.3.1.4.2.   Atbalsta pasākumi biodīzeļdegvielas nozarei

(237)

Kā izklāstīts 216.–236. apsvērumā, par AV nodomu atbalstīt biodīzeļdegvielas nozari liecināja vairāki pasākumi, tai skaitā sojas pupu iekšzemes tirgus mākslīga kropļošana, cenas noteikšana biodīzeļdegvielai, kas tika pārdota atbilstīgi iekšzemes tirgum dotajam uzdevumam, apgrozāmā kapitāla finansēšanas programma biodīzeļdegvielas nozarē saskaņā ar Rezolūciju 947/2023, negūtie ieņēmumi, piemērojot 2021. gada Biodegvielu likumu, kā arī Santafē un Kordovas provinču pieņemtie pasākumi. Šie pasākumi tieši vai netieši atbalstīja biodīzeļdegvielas ražotāju ienākumus. Turklāt ar 2021. gada Biodegvielu likumu AV turpināja biodīzeļdegvielas ražošanas veicināšanas režīmu, kas jau bija izveidots saskaņā ar 2006. gada Biodegvielu likumu. Tāpēc Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, secināja, ka vairākus gadus pēc sākotnējās izmeklēšanas AV ir turpinājusi īstenot pasākumu kopumu, lai veicinātu un atbalstītu biodīzeļdegvielas nozares ienākumus.

3.3.1.4.3.   AV pieņemto pasākumu kopums ir kvalificējams kā “jebkāda veida ienākumu/cenu atbalsts”GATT 1994 XVI panta nozīmē

(238)

Ar 216.–236. apsvērumā aprakstīto pasākumu kopumu AV nodrošina ienākumu atbalstu biodīzeļdegvielas nozarei.

(239)

Turklāt AV, pieņemot 2021. gada Biodegvielu likumu, turpināja piemērot obligātas sajaukšanas prasību, kas paredzēja, ka sajaukšanas uzņēmumiem Argentīnā ir jāiepērk biodīzeļdegviela par AV noteiktām mākslīgi augstām cenām, sniedzot cenu atbalstu biodīzeļdegvielas nozarei.

(240)

Visi šie pasākumi liecina, ka Argentīnas biodīzeļdegvielas nozare tiek atbalstīta un mākslīgi stimulēta.

(241)

Tāpēc Komisija secināja, ka ar iepriekš minēto pasākumu kopumu AV tieši vai netieši nodrošina ienākumu vai cenu atbalstu biodīzeļdegvielas nozarei, tādējādi veicinot tās konkurētspēju.

(242)

Kā secināts sākotnējā izmeklēšanā, regulējot iekšzemes biodīzeļdegvielas tirgu un piešķirot kvotu tikai mazākiem biodīzeļdegvielas uzņēmumiem, AV izveidoja nozari, kurā lielākajiem ražotājiem tiek liegts veikt pārdošanu iekšzemes tirgū, un tāpēc tie ir pilnībā orientēti uz eksportu, tādējādi veicinot biodīzeļdegvielas nozares eksporta konkurētspēju (102).

2. tabula

Argentīnas biodīzeļdegvielas ražošanas apjoms un eksports (tonnās)

Gads

Ražošanas apjoms

Eksports kopā

Eksports uz Savienību

Eksports uz trešām valstīm

Eksports

(% no ražošanas apjoma)

2020

1 157 364

597 205

596 892

313

52  %

2021

1 723 665

1 269 570

1 269 228

342

74  %

2022

1 909 618

1 236 410

1 236 180

230

65  %

PIP

1 184 444

575 304

555 283

20 021

49  %

Avots:

AV atbildes uz anketas jautājumiem, kas sniegtas, izmantojot dažādas publiski pieejamas Argentīnas datubāzes.

(243)

Kā redzams 2. tabulā, biodīzeļdegvielas nozare joprojām bija uz eksportu orientēta nozare. Kopš 2020. gada atkarībā no gada tika eksportēti līdz 74 % no ražošanas apjoma, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika eksportēta gandrīz puse no ražošanas apjoma. Atlasītie ražotāji eksportētāji paskaidroja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (kura laikā saistības bija spēkā) cenas Savienībā, kas bija to vienīgais eksporta galamērķis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, bija zemas un, lai gūtu peļņu, parasti tie veica eksportu tikai tad, kad cenas bija pietiekami augstas salīdzinājumā ar minimālajām importa cenām, kas bija spēkā saskaņā ar saistībām. Tajā pašā laikā līdz 2022. gada oktobra vidum, ņemot vērā to, ka tika palielināta uzdevuma nodrošināt biodīzeļdegvielu norma (12,5 %), kā arī to, ka papildu piegādes uzdevuma izpildei tika paredzētas arī uzņēmumiem, kuri parasti nebija iesaistīti iekšzemes tirgum dotā uzdevuma izpildē, lielāka daļa produkcijas tika novirzīta iekšzemes patēriņam, nevis eksportam. Šā iemesla dēļ eksporta procentuālā daļa attiecībā pret ražošanas apjomu ir mazāka nekā iepriekšējos gados. Līdzīga situācija ir vērojama 2020. gadā, kad uzdevuma nodrošināt biodīzeļdegvielu norma saskaņā ar 2006. gada Biodegvielu likumu bija 10 %, un pēc tam 2021. gadā saskaņā ar 2021. gada Biodegvielu likumu tā tika pazemināta līdz 5 % (pēc tam 2022. gada jūnijā to paaugstināja līdz 7,5 %). Tādējādi lielāka uzdevuma nodrošināt biodīzeļdegvielu norma palielina iekšzemes patēriņu, savukārt uzdevuma nodrošināt biodīzeļdegvielu zemāka norma veicina eksportu. Rezultātā AV, samazinot uzdevumu nodrošināt biodīzeļdegvielas normu saskaņā ar 2021. gada Biodegvielu likumu, lika Argentīnas biodīzeļdegvielas nozarei vēl lielākā mērā orientēties uz eksportu. Iemesls tam, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās ražošanas apjoma un kopējā eksporta apjoma līmenis absolūtā izteiksmē, bija ražošanas apjoma vispārējs samazinājums, ko izraisīja sausums Argentīnā, kas ietekmēja biodīzeļdegvielas izejvielu, proti, sojas pupu ražošanu.

(244)

Tāpēc, atbalstot iekšzemes biodīzeļdegvielas nozari, tika dota priekšroka biodīzeļdegvielas eksportam, un tādējādi biodīzeļdegvielas ražotāji varēja negodīgi konkurēt ar biodīzeļdegvielas ražotājiem citās valstīs, kuri nesaņēma ieguvumu no zemākām izejvielu cenām. Argentīnas biodīzeļdegvielas nozare joprojām orientējas galvenokārt uz eksporta tirgiem un jo īpaši uz Savienības tirgu.

3.3.1.4.4.   Secinājums par ienākumu vai cenu atbalstu

(245)

AV apgalvoja, ka izvedmuitas nodokļu kvalificēšana par ienākumu vai cenu atbalstu biodīzeļdegvielas nozarei bija pretrunā biodīzeļdegvielas izvedmuitas nodokļa funkcijai secinājumā par uzticēšanu vai norīkošanu, jo tie samazināja cenas biodīzeļdegvielas nozarei.

(246)

Komisija norādīja, ka uzticēšanas vai norīkošanas analīzē uzsvars likts uz izvedmuitas nodokli sojas pupām, nevis biodīzeļdegvielai, kā arī uz ietekmi, ko radīja sojas pupu nodrošināšana par neatbilstoši zemu atlīdzību, rezultātā samazinot izmaksas un palielinot peļņu / ieņēmumus. Tādējādi tas pats izvedmuitas nodoklis, kā arī citi atbalsta pasākumi veicināja AV ienākumu vai cenu atbalsta sniegšanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(247)

Tāpēc Komisija secināja, ka AV ar pasākumu kopumu tieši vai netieši turpināja sniegt biodīzeļdegvielas nozarei ienākumu vai cenu atbalstu pamatregulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā rezultātā lielākā daļa no iekšzemes produkcijas tika eksportēta.

(248)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas AV apgalvoja, ka lielākā daļa pasākumu, kas pamato konstatējumu par ienākumu vai cenu atbalstu, attiecas uz iekšzemes tirgu, kurā biodīzeļdegvielas eksportētājiem nebija atļauts piedalīties. Tas jo īpaši attiecās uz 218. apsvērumā izklāstīto konstatējumu attiecībā uz 2021. gada Biodegvielu likumu, kas nodrošina izejvielas biodīzeļdegvielas ražošanai iekšzemes tirgum. AV arī apgalvoja, ka sekretariātam nav pilnvaru attiecībā uz sojas pupām, jo tās nav biodīzeļdegvielas tieša izejviela, un ka cenas ierobežojums attiecas uz izejvielām biodīzeļdegvielas ražošanai saskaņā ar uzdevumu, nevis uz pašu biodīzeļdegvielu. Šādu cenas ierobežojumu piemēroja tikai tad, ja tirgus nosacījumi izejvielu iegādei nebija piemērojami.

(249)

Komisija tam nepiekrita. Izmeklēšanā atklājās, ka biodīzeļdegvielas iekšzemes tirgū piedalījās atlasīto ražotāju eksportētāju grupu atsevišķi uzņēmumi. Turklāt 2021. gada Biodegvielu likums ietekmē eksportētājus, jo aizliedz eksportētājuzņēmumiem piedalīties iekšzemes tirgū un tādējādi uzliek tiem pienākumu eksportēt. Turklāt atbalsts izejvielu piegādei tādas biodīzeļdegvielas ražošanai, kas paredzēta iekšzemes tirgum, nodrošina ieguvumu arī atsevišķiem uzņēmumiem atlasīto ražotāju eksportētāju grupās. Attiecībā uz sekretariāta pilnvarām biodīzeļdegvielas izejvielu jomā, AV nepaskaidroja, kāds bija šīs tiesību normas mērķis, ja tas nebija piegādes drošība un sojas pupu cenas ierobežošana. AV neprecizēja, uz kādām izejvielām, izņemot sojas pupas, attiecās tiesību norma. Visbeidzot, saskaņā ar uzdevumu pārdotā biodīzeļdegviela jau bija pārdota par valdības regulētu cenu un nebija nepieciešams sekretariāta noteikts papildu cenas ierobežojums. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

3.3.1.5.   Ieguvums

(250)

Konstatējusi, ka iepriekš 101.–150. apsvērumā aprakstīto pasākumu kopums ir AV finansiāls ieguldījums ar uzticēšanu privātām organizācijām vai to norīkošanu un/vai ka iepriekš 216.–236. apsvērumā aprakstīto pasākumu kopums ir ienākumu/cenu atbalsts, Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu aprēķināja subsidēšanas apjomu saņēmējam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatētā piešķirtā ieguvuma izteiksmē.

(251)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, un, tā kā lielākā daļa AV pasākumu bija vērsti uz to, lai mākslīgi samazinātu sojas pupu iekšzemes cenu, kā rezultātā Argentīnas biodīzeļdegvielas ražotāji guva lielākus ienākumus, Komisija pārbaudīja, vai AV atbalsts biodīzeļdegvielas nozarei deva ieguvumu, skatot starpību starp cenām, ko maksājuši iekšzemes biodīzeļdegvielas ražotāji, un etalonu, kurš balstās uz dominējošajiem sojas pupu tirgus apstākļiem Argentīnā.

(252)

Vispirms Komisija aprēķināja vidējās svērtās sojas pupu iepirkuma cenas, kuras pārskatīšanas izmeklēšanas periodā maksāja atlasītie Argentīnas ražotāji eksportētāji. Vidējā svērtā cena tika aprēķināta katrā mēnesī, un tā bija cena, kas tika maksāta, sojas pupu audzētājiem piegādājot tās biodīzeļdegvielas ražotnei Argentīnā.

(253)

Vidējās iepirkuma cenas pamatā bija cenas, no kurām atskaitīts PVN, un daudzumi, kas norādīti Argentīnas ražotāju eksportētāju iesniegto un pārbaudes apmeklējumos pārbaudīto rēķinu sarakstā, kurš sadalīts pa darījumiem.

(254)

Šī vidējā cena bija jāsalīdzina ar piemērotu etalonu. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, Komisija izmantoja atlasīto ražotāju eksportētāju importēto sojas pupu mēneša vidējo svērto cenu. Sojas pupas patiešām tika importētas par cenām CIF līmenī, un vidēji tām bija vienāds cenu līmenis neatkarīgi no izcelsmes. Faktiskās importa cenas pēc CIF noteikumiem par piegādi eļļas spiešanas ražotnēm bija tādā pašā cenu līmenī kā pasaules tirgus cena, kuru apzīmē ar Meksikas līča cenu. Sojas pupu imports veidoja ievērojamu atlasīto ražotāju eksportētāju pirkumu apjomu, proti, 38 %, kas ir vairāk nekā sākotnējā izmeklēšanā, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periodu ietekmēja sausums. Šie iepirkumi aptvēra simtiem darījumu.

(255)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka faktiskās cenas, ko atlasītie ražotāji eksportētāji bija maksājuši par importētām sojas pupām, tiek uzskatītas par tādām, kuras atspoguļo neizkropļotus tirgus apstākļus Argentīnā, ieskaitot vispārēji piemērojamās piegādes maksas, kas iekļautas galīgajā cenā (103).

(256)

Tas, ka šis atlasīto ražotāju eksportētāju veiktais imports netika izmantots biodīzeļdegvielas ražošanai, bet gan sojas pupu eļļas ražošanai, nemaina šo secinājumu, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periodā iekšzemes sojas pupu piedāvājums pilnībā sedza pieprasījumu pēc sojas pupām biodīzeļdegvielas ražošanai Argentīnā. Tajā pašā laikā starp dažādajām pieejamajām sojas pupām nav kvalitātes atšķirību, kas padarītu importētās sojas pupas nepiemērotas biodīzeļdegvielas ražošanai. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šie iepirkumi bija piemērots etalons.

(257)

Pamatojoties uz to, Komisija izmantoja faktisko cenu, par kādu atlasītie ražotāji eksportētāji importēja sojas pupas Argentīnā (tās visas bija no kaimiņvalstīm), par tuvāko iespējamo aizstājēju nekropļotām Argentīnas iekšzemes cenām par šiem produktiem. Kā paskaidrots 254. apsvērumā, šīs cenas bija tādā pašā līmenī kā pasaules tirgus cenas.

(258)

Tad Komisija salīdzināja cenu, ko par iekšzemē audzētām sojas pupām maksāja Argentīnas ražotāji, ar sojas pupu vidējo svērto faktisko importa cenu pa mēnešiem. Šie importa darījumi tika veikti saskaņā ar pagaidu importa režīmu, un tāpēc ievedmuitas nodokļus tiem nepiemēroja. Tika uzskatīts, ka faktiskā cena, ko maksāja atlasītie ražotāji eksportētāji, atbilda dominējošajiem tirgus nosacījumiem Argentīnā.

(259)

Starpības kopējā summa raksturo “ietaupījumu”, ko Argentīnas biodīzeļdegvielas ražotāji ieguva, iepērkot sojas pupas Argentīnas izkropļotajā tirgū, salīdzinājumā ar cenu, kura tiem būtu jāmaksā, ja šādu izkropļojumu nebūtu. Šī kopējā summa tātad ir ieguvums, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Argentīnas ražotājiem piešķīra AV.

(260)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu Komisija šo subsīdijas apjomu sadalīja atlasīto ražotāju eksportētāju no sojas pupām iegūtās produkcijas kopējam apgrozījumam izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija sniedza ieguvumu visai no sojas pupām iegūto produktu ražošanai, nevis tikai attiecīgajam ražojumam vai eksportam paredzētajai produkcijai.

(261)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas AV un CARBIO apgalvoja, ka Komisija nebija sniegusi pietiekamus iemeslus, kas pamatotu secinājumu, ka vidējās importa cenas atspoguļoja dominējošos tirgus apstākļus, papildus minot izkropļojumu neesību un norādot, ka i) importa cenas atbilda pasaules cenām un ka ii) imports veidoja atlasīto ražotāju eksportētāju ievērojamu pirkumu apjomu. CARBIO apgalvoja, ka šis pamatojums bija pretrunā 190. apsvērumā izklāstītajam Komisijas apsvērumam, ka iekšzemē ražotās sojas pupas ir pilnībā nodrošinājušas iekšzemes pieprasījumu pēc izejvielām iekšzemes biodīzeļdegvielas ražošanai un ka importētās sojas pupas netika izmantotas biodīzeļdegvielas ražošanai.

(262)

Pretēji apgalvotajam Komisija 254. apsvērumā paskaidroja, kāpēc sojas pupu importa cena, ko faktiski maksāja atlasītie ražotāji eksportētāji, atspoguļoja dominējošos tirgus apstākļus. Turklāt fakts, ka, atšķirībā no Argentīnas iekšzemes cenām, importa cenas atbilda pasaules cenām un ka imports veidoja ievērojamu daļu no atlasīto ražotāju eksportētāju iepirkumiem, ir būtisks elements, lai konstatētu, ka etalons parāda dominējošos tirgus apstākļus. Fakts, ka importētās sojas pupas netika izmantotas biodīzeļdegvielas ražošanai, neatspēko šo secinājumu, jo importētās sojas pupas tika spiestas tajās pašās spiešanas rūpnīcās, kurās tika spiestas iekšzemē ražotās sojas pupas, ko izmantoja biodīzeļdegvielas ražošanai. Tādējādi papildus Komisijas konstatējumiem, par kuriem atgādināja CARBIO, Komisija 258. apsvērumā ņēma vērā arī to, ka importētās sojas pupas tika piegādātas ostās netālu no rūpnīcām, ko izmantoja gan iekšzemes, gan arī importēto sojas pupu spiešanai biodīzeļdegvielas ražošanai. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(263)

Turklāt CARBIO apgalvoja, ka sojas pupu vidējās importa cenas nebija atbilstīgs etalons, jo tās neatspoguļoja tirgus apstākļus Argentīnā. Konkrētāk, importētās sojas pupas tika importētas saskaņā ar pagaidu importa režīmu, un tās netika izmantotas biodīzeļdegvielas ražošanai, turklāt tās piegādāja saskaņā ar CIF noteikumiem, savukārt iekšzemes tirgū iepirktajām sojas pupām netika piemērotas starptautiskās piegādes maksas.

(264)

Komisija norādīja, ka tā 262. apsvērumā jau ir aprakstījusi, kāpēc tā uzskatīja, ka importētās sojas pupas atspoguļoja dominējošos tirgus apstākļus Argentīnā. Komisija arī uzskatīja, ka CIF importa cena bija atbilstoša, jo tā atspoguļoja cenu eļļas spiešanas ražotnē, kura atrodas ostā un kurā tika spiestas arī iekšzemē saražotās sojas pupas biodīzeļdegvielas ražošanai. Turklāt, kā atgādināts 254. apsvērumā, CIF importa cenas bija tādā pašā līmenī kā pasaules tirgus cena. Visbeidzot, CARBIO nesniedza papildu argumentus par to, kāpēc importa cena nebūtu piemērots etalons. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(265)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CARBIO arī apgalvoja, ka, aprēķinot ieguvumu, Komisija ņēma vērā tikai starpību starp cenu, kas samaksāta par iekšzemē saražotajām sojas pupām, un etalonu, ja cena bija zemāka par etalonu. Taču, ja cena, kas samaksāta par iekšzemē saražotajām sojas pupām, bija augstāka par etalonu, Komisija šo starpību neizmantoja, lai gan summa, kas pārsniedza etalonu, bija jāatskaita no ieguvuma kopējās summas.

(266)

Komisija norādīja, ka pieeja, kas izmantota, aprēķinot ieguvumu no sojas pupu nodrošināšanas par neatbilstoši zemu atlīdzību, bija pamatota. Ekspertu grupa ziņojumā US – Anti-Dumping and Countervailing Duties (China) konstatēja, ka “pozitīvu ieguvuma summu “neizlīdzināšana” ar “negatīvām” ieguvuma summām” atbilst SKP nolīgumam (104). Turklāt Komisija katrā ziņā uzskatīja, ka apgalvojumam nebija nozīmes, jo, pat ja Komisija izmantotu CARBIO ierosināto metodi, subsidēšanas turpināšanās joprojām tiktu konstatēta, pamatojoties uz izrietošo subsīdijas starpību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

3.3.1.6.   Īpašas iezīmes

(267)

AV pasākumu kopums tika vērsts, lai dotu ieguvumu konkrētām nozarēm, tai skaitā iekšzemes biodīzeļdegvielas nozarei. Lai gan ar sojas pupām saistītie izkropļojumi nodrošina ieguvumu arī attiecībā uz lejupējiem ražojumiem, kas nav biodīzeļdegviela, tomēr ieguvums ir pieejams tikai dažām ražošanas nozarēm Argentīnā – tām, kuras darbojas sojas pupu vērtības ķēdē. Turklāt AV īpašo uzsvaru uz biodīzeļdegvielas nozari sojas pupu vērtības ķēdē apliecina saikne starp sojas pupām un biodīzeļdegvielu attiecīgajos tiesību aktos, kas minēti 117.–122. apsvērumā. Turklāt, pat ja AV atbalsts biodīzeļdegvielai, ko piešķir ar vairākiem pasākumiem, tiek piešķirts arī citām biodegvielām, minētie pasākumi attiecas tikai uz kādu uzņēmumu vai nozaru grupu. Tāpēc tie ir īpaši saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

3.3.1.7.   Secinājums

(268)

Komisija konstatēja, ka ar pasākumu kopumu, kas ietver sojas pupu nodrošināšanu par neatbilstoši zemu atlīdzību un/vai ienākumu vai cenu atbalstu, AV sniedza atbalstu biodīzeļdegvielas nozarei. AV sniedza ieguvumu saņēmējiem, kas ir īpašs un kas tādējādi ir kompensējama subsīdija.

3.3.1.8.   Subsīdijas apjoma aprēķināšana

(269)

Saistībā ar šo pasākumu kopumu noteiktā subsīdijas likme izmeklēšanas periodā atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāda:

Uzņēmums

Subsīdijas likme

LDC Argentina

5,12  %

Renova grupa

8,30  %

3.3.2.   Provinces līmeņa atbrīvojumi no nodokļiem, ko piešķīrusi Santafē province

(270)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka biodīzeļdegvielas ražotāji Santafē provincē turpināja saņemt ieguvumu no valdības negūtajiem ieņēmumiem dažādu atbrīvojumu no nodokļiem veidā, kas, kā Komisija konstatēja sākotnējā izmeklēšanā, piešķirti uz 15 gadiem (105).

3.3.2.1.   Finansiāls ieguldījums

(271)

Izmeklēšanā atklājās, ka joprojām tika piemērots viens no sākotnējā izmeklēšanā noteiktajiem juridiskajiem pamatiem, proti, Santafē provinces Likums Nr. 12692 (106), un ka vienīgais tā grozījums bija izdarīts ar Santafē provinces Likumu Nr. 12956 (107), kurā bija noteikti nodokļi, attiecībā uz kuriem var noteikt atbrīvojumu, un tie bija bruto ienākuma nodoklis, zīmognodeva, nekustamā īpašuma nodoklis, atlīdzība par pakalpojumiem un vienotais transportlīdzekļa nodoklis (108). To īsteno arī ar Regulatīvo dekrētu 158/07 (109) un tā pielikumu, kā arī ar Rezolūciju 121/21 (110), kas ietver pieprasījuma veidni.

(272)

Santafē provinces Likums Nr. 12692 ir “provinces līmeņa saskaņošanas” akts ar Likumu Nr. 26.093, kas reglamentē iepriekšējo iekšzemes tirgum doto uzdevumu nodrošināt biodīzeļdegvielu. Lai gan pēdējais minētais likums ir aizstāts ar 2021. gada Biodegvielu likumu, Santafē provinces Likumā Nr. 12692 nekādi grozījumi nav izdarīti.

(273)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, provinces Likums Nr. 12692 paredz atbrīvojumus no nodokļiem (kā arī nodokļu samazinājumus vai atlikšanu) provinces uzņēmumiem, kas iesaistīti ar atjaunīgo energoresursu enerģiju saistītu ražojumu pētniecībā, izstrādē, radīšanā, ražošanā un izmantošanā, jo īpaši biodīzeļdegvielas ražošanā. Biodegvielas ir minētas Santafē provinces Likuma Nr. 12692 3. panta c) punktā, 4. pantā, 5. panta d) punktā un 10. pantā, savukārt biodīzeļdegvielas ražošana ir īpaši minēta Santafē provinces Likuma Nr. 12692 10. pantā.

(274)

Šajā izmeklēšanā arī atklājās, ka, lai gan atbrīvojumus no nodokļiem var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz 15 gadus, atbrīvojumu termiņu katru gadu var pagarināt. Pagarinājumus nepiešķir automātiski, bet tad, ja tiek pierādīts, ka saņēmējs ir turpinājis subsidēto darbību un ir sasniedzis vismaz 80 % no ražošanas apjoma un darbvietu skaita, ko apņēmies nodrošināt, sākotnēji pieprasot atbrīvojumu no nodokļa. Ikgadējā pagarināšana bija atkarīga arī no Santafē provinces valdībai pieejamajām fiskālajām iespējām, pamatojoties uz ikgadējo Budžeta likumu (111).

(275)

Izmeklēšanā atklājās, ka ikgadēji pagarinājumi saskaņā ar Santafē provinces Likumu Nr. 12692 nebija piešķirti kopš 2020. gada. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka daži Renova grupas uzņēmumi patiešām ražoja biodīzeļdegvielu Santafē, ko pēc tam eksportēja Viterra un Molinos Agro, un guva labumu no šā atbrīvojuma iepriekš, proti, pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Šie uzņēmumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām varēja saņemt atbrīvojumu no zīmognodevas un nekustamā īpašuma nodokļa (t. i., tiem piešķirtais atbrīvojums joprojām nebija pārsniedzis noteikto 15 gadu periodu), taču tiem pārstāja piešķirt atbrīvojumu ikgadējos pagarinājumus pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Atlasītie biodīzeļdegvielas ražotāji eksportētāji (LDC Argentina, Molinos Agro un Viterra Argentina) nevarēja saņemt atbrīvojumus no nodokļiem vai nu tāpēc, ka tiem tieši nepiederēja ražotnes Santafē, vai arī tāpēc, ka atbrīvojumu no nodokļiem saņēmējiem bija jāsaņem īpaša atļauja atbalstītās darbības veikšanai, šajā gadījumā – biodīzeļdegvielas ražošanai, taču atlasītie ražotāji eksportētāji nodarbojās ne tikai ar biodīzeļdegvielas ražošanu, bet arī ar dažādiem citiem ražošanas un darbības veidiem (112).

(276)

Tāpēc, neraugoties uz to, ka viens no Renova grupas biodīzeļdegvielas ražotājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām varēja saņemt atbrīvojumu no zīmognodevas un nekustamā īpašuma nodokļa, Renova grupa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva labumu no atbrīvojuma no nodokļiem saskaņā ar Santafē provinces Likumu Nr. 12692.

(277)

Izmeklēšanā atklājās, ka atbrīvojumi no nodokļiem bija piešķirti, pamatojoties uz Santafē provinces Likumu Nr. 8478 (113).

(278)

Ar Santafē provinces Likumu Nr. 8478, kas pieņemts 1979. gadā, un provinces Dekrētu 3856/1979 un 1361/2022 (114) tika izveidota sistēma provinces rūpnieciskās attīstības veicināšanai, tai skaitā atbrīvojuma no nodokļiem un nodokļu samazinājumu vai atlikšanas piešķiršanai uz laiku līdz 10 gadiem (115). Tika piemērota ikgadējas pagarināšanas sistēma, kas bija līdzīga tai, ko izveidoja ar Santafē provinces Likumu Nr. 12692.

(279)

Nozares, uz kurām attiecās šī sistēma, aptvēra visus tos uzņēmumus, kuri bija iesaistīti rūpnieciskās darbībās, kas ietvēra “izejvielu vai materiālu formas vai sastāva fizikālu, ķīmisku vai fizikālķīmisku pārveidi jaunos produktos inducētā procesā, izmantojot vienveidīgas ražošanas metodes, iekārtas un aprīkojumu un atkārtojot vienādas darbības vai procesus stacionāros objektos” (116). Šis raksturojums ietver arī biodīzeļdegvielas ražošanu.

(280)

Tāpēc atšķirība starp atbrīvojumu no nodokļiem sistēmu saskaņā ar Santafē provinces Likumu Nr. 12692 un atbrīvojumu no nodokļiem sistēmu saskaņā ar Santafē provinces Likumu Nr. 8478 ir tāda, ka viena no tām ir īpaša, bet otra – vispārēja shēma. Tiesiskais regulējums par atbrīvojumu no nodokļiem sistēmu saskaņā ar Santafē provinces Likumu Nr. 12692 patiešām paredz, ka “šajos noteikumos neparedzētos gadījumos piemēro Rūpniecības veicināšanas režīma likuma Nr. 8.478 noteikumus, kā arī papildu un regulatīvas normas” (117). Tādējādi Santafē provinces Likums Nr. 12692 attiecās tikai uz uzņēmumiem, kas saistīti ar atjaunīgo enerģiju un jo īpaši ar biodīzeļdegvielas ražošanu, savukārt Santafē provinces Likums Nr. 8478 attiecās uz plašāku nozaru loku.

(281)

Tomēr biodīzeļdegvielas ražotāji Santafē provincē bija atbilstīgi saskaņā ar abiem tiesību aktiem. Jo īpaši saskaņā ar Santafē provinces Likumu Nr. 8478 Renova grupa guva labumu no atbrīvojumiem no nodokļiem, jo nepastāv ierobežojumi attiecībā uz to saimniecisko darbību skaitu, kurās saņēmējs var būt iesaistīts.

(282)

Par to liecina fakts, ka Renova grupas ražotājs, kas ražoja biodīzeļdegvielu, ko pēc tam eksportēja Molinos Agro un Viterra Argentina, pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda guva labumu no atbrīvojuma no zīmognodevas un nekustamā īpašuma nodokļa saskaņā ar Santafē provinces Likumu Nr. 8478. To apliecina arī fakts, ka Renova grupas atlasītajam ražotājam eksportētājam neilgi pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda tika piešķirts jauns atbrīvojums no bruto ienākuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa un vienotā transportlīdzekļa nodokļa.

(283)

Visbeidzot, netika iegūti pierādījumi par to, ka saskaņā ar Santafē provinces likuma 127. pantu būtu piešķirts atbrīvojums no apgrozījuma nodokļa eksporta pārdevumiem un saskaņā ar 183.29. pantu – atbrīvojums no zīmognodevas. Jo īpaši attiecībā uz atbrīvojumu no apgrozījuma nodokļa eksporta pārdevumiem CARBIO un atlasītie ražotāji eksportētāji paskaidroja, ka eksporta apgrozījums nav apgrozījums, kam piemēro provinces bruto ienākuma nodokli saskaņā ar Santafē Finanšu likuma (118) 179. panta c) punktu.

(284)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas AV izteica apgalvojumu par neprecizētām kļūdām un daļēju interpretāciju saistībā ar šo programmu. Tomēr, tā kā šis apgalvojums nebija pamatots, Komisija to noraidīja.

3.3.2.2.   Ieguvums

(285)

Saskaņā ar Santafē provinces Likumu Nr. 12692, neraugoties uz to, ka vienai atlasīto ražotāju eksportētāju grupai bija atļauts saņemt atbrīvojumu no zīmognodevas un nekustamā īpašuma nodokļa, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atbrīvojumi no nodokļiem netika izmantoti, jo nebija veikta ikgadējā pagarināšana. Tāpēc ieguvumu aprēķināt nebija iespējams.

(286)

Saskaņā ar Santafē provinces Likumu Nr. 8478 atbrīvojumi no nodokļiem netika piemēroti, jo vienai atlasīto ražotāju grupai pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda bija beidzies atbrīvojumu termiņš vai arī atbrīvojumi tika piešķirti pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda.

3.3.2.3.   Īpašas iezīmes

(287)

Atbrīvojumi no nodokļiem saskaņā ar Santafē provinces Likumu Nr. 12692 ir de jure īpaši, jo tie attiecās tikai uz nozarēm, kas saistītas ar atjaunīgo enerģiju un jo īpaši ar biodīzeļdegvielas ražošanu. Turklāt shēma ir īpaša arī reģionālā līmenī, jo tā sniedz labumu tikai tām minētajām nozarēm, kuru pārstāvji uzsāka darbību vai veica ieguldījumus Santafē provincē.

(288)

Atbrīvojumi no nodokļiem saskaņā ar Santafē provinces Likumu Nr. 8478 ir de jure īpaši, jo tie attiecās tikai uz provinces Dekrēta 3856/1979 4. pantā aprakstītajām nozarēm, un aprakstam atbilst arī biodīzeļdegvielas ražošana. Turklāt shēma ir īpaša arī reģionālā līmenī, jo tā sniedz labumu tikai tām minētajām nozarēm, kuru pārstāvji uzsāka darbību vai veica ieguldījumus Santafē provincē.

3.3.2.4.   Subsīdijas apjoma aprēķināšana

(289)

Tā kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ieguvums netika gūts, subsīdijas apjoma aprēķināšana nebija iespējama.

3.4.   Sākotnēji izmeklētās shēmas, attiecībā uz kurām netika konstatēts ieguvums

(290)

Pieprasījuma iesniedzējs lūdza Komisiju atkārtoti izmeklēt konkrētas programmas, par kurām Komisija sākotnējā izmeklēšanā bija konstatējusi, ka tās netika nodrošinātas atlasītajiem Argentīnas ražotājiem eksportētājiem.

3.4.1.   Aizdevumu un eksporta finansējuma nodrošināšana ar preferenciāliem noteikumiem un preferenciāli aizdevumi

(291)

Pieprasījuma iesniedzējs sākotnējā izmeklēšanā apgalvoja, ka BNA, ko ikdienā faktiski vada AV, izmantojot savas pilnvaras iecelt visus valdes locekļus, nodrošināja eksporta finansējumu un preferenciālus aizdevumus, kas nodrošināja ieguvumu tieši Argentīnas biodīzeļdegvielas nozarei. Lai saņemtu kredītu saskaņā ar šo programmu, saņēmējam bija jāpierāda, ka finansējums tika izmantots dažādos eksportam paredzētu preču ražošanas un komercializācijas procesos.

3.4.1.1.   Izmeklēšanas konstatējumi

(292)

Netika iegūti pierādījumi par jebkādiem BNA aizdevumiem vai eksporta kredītiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

3.4.1.2.   Secinājums

(293)

Komisija secināja, ka atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav sniegti preferenciāli aizdevumi.

3.4.2.   2006. gada Biodegvielas likuma dēļ nesaņemti vai neiekasēti valdības ieņēmumi

(294)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka 2006. gada Biodegvielu likuma 13. panta d) punkts un 15.1. pants veicināja biodegvielu nozares attīstību un nodrošināja dažādas iespējas, lai palīdzētu attīstīt un atbalstīt iekšzemes biodīzeļdegvielas nozari, tāpēc subsīdija ir īpaša. Tika atļautas dažādas fiskālas subsīdijas, tai skaitā ražošanas līdzekļu paātrināts nolietojums. Lai saņemtu šo labumu, uzņēmumam jābūt reģistrētam Argentīnā un jānodarbojas tikai ar biodegvielu attīstību. Paātrināts nolietojums ļauj biodīzeļdegvielas ražotājiem samazināt savas nodokļu saistības, samazinot savus ar nodokli apliekamos ienākumus. Nodokļu samazinājumi ir uzskatāmi par valdības finansiālu ieguldījumu, jo tie ir nesaņemti ieņēmumi. Turklāt 2006. gada Biodegvielu likuma 15. pantā ir paredzēta iespēja biodegvielas ražotājiem samazināt nodokļu bāzi, kas ir minimālā iespējamā ienākuma nodokļa aprēķināšanas pamatā. Lai uzņēmums varētu pretendēt uz atbalstu, tam jāatrodas Argentīnā un jānodarbojas tikai ar biodegvielu attīstību, turklāt saņēmējam jābūt biodegvielas ražotājam.

3.4.2.1.   Izmeklēšanas konstatējumi

(295)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav saņēmis ieguvumu no 2006. gada Biodegvielu likuma 13. panta d) punktā un 15. pantā noteiktajiem veicināšanas pasākumiem.

3.4.2.2.   Secinājums

(296)

Atlasītie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šo pasākumu neizmantoja, un tāpēc Komisija secināja, ka tā nevarēja aprēķināt ieguvumu no tā. Komisija arī norādīja, ka 2006. gada Biodegvielu likuma noteikumi zaudēja spēku, jo stājās spēkā 2021. gada Biodegvielu likums (119), tāpēc nebija saprotams, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija spēkā 2006. gada Biodegvielu likuma 13. panta d) punkts un 15.1. pants un vai saskaņā ar tiem tika piešķirti kādi ieguvumi.

3.4.3.   Provinces atbrīvojumi no nodokļiem, ko piešķīrusi Kordovas province

(297)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Kordovas province ar Kordovas provinces Likumu Nr. 9397 (120), kas bija 2006. gada Biodegvielu likuma “provinces līmeņa saskaņošanas” akts, noteica dažādus nodokļu atvieglojumus. Biodegvielu attīstība un ilgtspējīga izmantošana 15 gadus bija juridiski atbrīvota no nodokļiem attiecībā uz bruto ienākumu, ražošanas industrializāciju un uzglabāšanu, kā arī aktu, līgumu un darbību noslēgšanu saistībā ar biodegvielām. Atbrīvojumu varēja saņemt tikai uzņēmumi, kas ražo, pārstrādā un/vai uzglabā biodegvielas. Biodegvielas projekti varēja saņemt arī atbalstu aizdevumu veidā no oficiālās bankas atbilstīgi subsidētai likmei, kā arī atlaides par patērēto enerģiju.

3.4.3.1.   Izmeklēšanas konstatējumi

(298)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka biodegvielas ražotājiem Kordovas provincē bija pieejami atbrīvojumi no nodokļiem (121). Šajā izmeklēšanā šis konstatējums tika apstiprināts. Tomēr neviens no šajā izmeklēšanā atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem neražoja biodīzeļdegvielu Kordovas provincē.

3.4.3.2.   Secinājums

(299)

Tādējādi atlasītie ražotāji eksportētāji neguva labumu no šā atbrīvojuma no nodokļa, un tāpēc Komisija secināja, ka tā nevarēja aprēķināt ieguvumu no šā atbrīvojuma. Tomēr Komisija secināja, ka subsīdija joprojām bija spēkā.

3.4.4.   Provinces atbrīvojumi no nodokļiem, ko piešķīrusi Buenosairesas province

(300)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Buenosairesas province ir pieņēmusi provinces Likumu Nr. 13719, ar ko uz 15 gadiem tiek piešķirts atbrīvojums no bruto ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa ar nosacījumu, ka projekts ir saistīts ar eksportu un ka ražotne atrodas Buenosairesas provincē, kā arī saņēmējiem jābūt atbilstīgiem un reģistrētiem saskaņā ar 2006. gada Biodegvielu likumu.

3.4.4.1.   Izmeklēšanas konstatējumi

(301)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka biodegvielas ražotājiem Buenosairesas provincē bija pieejami atbrīvojumi no nodokļiem (122). Šajā izmeklēšanā šis konstatējums tika apstiprināts. Tomēr neviens no šajā izmeklēšanā atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem neražoja biodīzeļdegvielu Buenosairesas provincē.

3.4.4.2.   Secinājums

(302)

Tādējādi atlasītie ražotāji eksportētāji neguva labumu no šā atbrīvojuma no nodokļa, un tāpēc Komisija secināja, ka tā nevarēja aprēķināt ieguvumu no šā atbrīvojuma. Tomēr Komisija secināja, ka subsīdija joprojām bija spēkā.

3.4.5.   Santjago del Estero provinces veicināšanas un rūpniecības attīstības sistēma (PSPID) – provinces Likums Nr. 6750

(303)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka 2005. gadā Santjago del Estero provincē tika ieviesta provinces sistēma rūpniecības veicināšanai un attīstībai, lai atbalstītu jaunas nozares provincē un paplašinātu esošās nozares saskaņā ar Santjago del Estero provinces Likumu Nr. 6750 (123). Bija pieejami šādi astoņi ieguvumi: 1) veikto investīciju atmaksa līdz 30 % apmērā periodā, kas nepārsniedz piecus gadus; 2) atmaksa līdz 50 % apmērā vai nodokļu kredīts turpmāk maksājamo nodokļu nomaksai saistībā ar investīcijām autoceļos, elektrotīklos u. c., ko veic projektos iesaistītie uzņēmumi; 3) pilnīgs vai pakāpenisks atbrīvojums no piemērotajiem vai turpmāk maksājamiem provinces nodokļiem; 4) mehānismi pirkuma, atrašanās vietas vai commodatum līgumu slēgšanai, paredzot pirkšanas iespēju piecu gadu laikā, kā arī kustama īpašuma un provinces nekustamā īpašuma izpirkumnomai; 5) valsts struktūru sniegta administratīvā, tehnoloģiskā un finansiālā palīdzība, kā arī tehnisko konsultāciju pakalpojumi; 6) atbalsts un valsts līdzdalība atbrīvojumu un nodokļu un tarifu samazinājumu, kā arī veicināšanas vai aizsardzības pasākumu un citu atbrīvojumu no nodokļiem pārvaldībā (nulles nodokļi), ievērojot valsts vai pašvaldību noteikto kārtību; 7) subsīdijas līdz 50 % apmērā no kredītlīnijas procentu likmes atbalstītajiem uzņēmumiem saskaņā ar pieņemtajiem noteikumiem; 8) investīciju veicināšanas aizdevumu piešķiršana.

3.4.5.1.   Izmeklēšanas konstatējumi

(304)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviens no šajā izmeklēšanā atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem neatradās Santjago del Estero provincē.

3.4.5.2.   Secinājums

(305)

Tādējādi atlasītie ražotāji eksportētāji neguva labumu no šā atbrīvojuma no nodokļa, un tāpēc Komisija secināja, ka tā nevarēja aprēķināt ieguvumu no šā atbrīvojuma. Tomēr Komisija secināja, ka subsīdija joprojām bija spēkā.

3.5.   Jaunas shēmas

(306)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā norādīja uz jaunām iespējamām subsīdijām, kas sākotnējā izmeklēšanā netika izmeklētas.

3.5.1.   Tieša naudas līdzekļu pārskaitīšana: apgrozāmā kapitāla finansēšanas programma biodīzeļdegvielas nozarē

(307)

Ar Rezolūciju 947/2023 (124) tika izveidota Argentīnas biodegvielu nozares finansēšanas programma, kas bija spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim. Rezolūcijas galvenais mērķis bija veicināt biodegvielas nozares attīstību Argentīnā. Saskaņā ar šo programmu 988 000 000 ARS no Valsts kases tika ieguldīti Nacionālajā produktīvas attīstības fondā (“FONDEP”).

(308)

Pieprasījumā iesniedzējs norādīja, ka FONDEP piedāvāja labvēlīgus finansēšanas nosacījumus maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai iegādātos biodīzeļdegvielas ražošanai nepieciešamās izejvielas. Iepriekš 225. apsvērumā atgādināts, ka BNA prezidents bija skaidri noteicis, ka kreditēšanas mērķis bija “radīt vairāk darbvietu un turpināt eksportu, kā arī veidot ārvalstu valūtu uzkrājumus” (125).

3.5.1.1.   Izmeklēšanas konstatējumi

(309)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šīs programmas, kas bija paredzēta maziem un vidējiem uzņēmumiem, mērķis bija atbalstīt biodīzeļdegvielas ražotājus, uz kuriem attiecās iekšzemes tirgum dotais uzdevums un kuri nav biodīzeļdegvielas eksportētāji. Lai gan daži Renova grupas biodīzeļdegvielas ražotāji bija iesaistīti iekšzemes tirgum dotā uzdevuma izpildē, tie pārskatīšanas izmeklēšanas periodā FONDEP finansējumu neizmantoja. Tādējādi izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva labumu no FONDEP finansējuma.

(310)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas AV izteica apgalvojumu par neprecizētām kļūdām un daļēju interpretāciju saistībā ar šo programmu. Tomēr, tā kā šis apgalvojums nebija pamatots, Komisija to noraidīja.

3.5.1.2.   Secinājums

(311)

Atlasītie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šo pasākumu neizmantoja, un tāpēc Komisija secināja, ka tā nevarēja aprēķināt ieguvumu no tā. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā shēma joprojām bija pieejama atbilstīgiem biodīzeļdegvielas ražotājiem.

3.5.2.   Negūtie ieņēmumi jaunā 2021. gada Biodegvielu likuma Nr. 27640 dēļ

(312)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka jaunajā 2021. gada Biodegvielu likumā ir noteikts, ka biodegviela ir atbrīvota no šķidrās degvielas nodokļa un oglekļa dioksīda nodokļa. Turklāt 2021. gada Biodegvielu likumā ir noteikti nodokļu atvieglojumi biodegvielām pievienotās vērtības nodokļa, ienākuma nodokļa, dīzeļdegvielas importa nodokļa un ūdens infrastruktūras nodokļa samazinājuma veidā.

3.5.2.1.   Izmeklēšanas konstatējumi

(313)

Izmeklēšanā atklājās, ka 2021. gada Biodegvielu likuma 22. pantā ir noteikts šādi: “Biodīzeļdegvielu un bioetanolu neapliek ar šķidrās degvielas nodokli (ICL) un oglekļa dioksīda nodokli (ICO2 ), kas paredzēti attiecīgi Likuma Nr. 23.966 III sadaļas I un II nodaļā, un šis režīms attiecas uz visiem ražošanas, izplatīšanas un tirdzniecības posmiem. Ja minētās biodegvielas tiek sajauktas ar fosilajām degvielām, nodokli uzliek fosilās degvielas komponentam maisījumā. Šajā pantā paredzēto nodokļu režīmu piemēro līdz režīma termiņa beigām, un to piemēro tikai tad, ja galvenās izejvielas, ko izmanto attiecīgajos ražošanas procesos, ir iekšzemes izcelsmes.”

(314)

Tomēr Likuma Nr. 23.966 III sadaļas 4. pantā bija noteikts, ka “biodīzeļdegvielas un bioetanola degvielas gadījumā nodokli uzskata par pilnībā nomaksātu, ja ir veikti nodokļa maksājumi par ligroīna, gāzeļļas un dīzeļdegvielas komponentu vai citu ar nodokli apliekamu komponentu. Tas neattiecas uz biodegvielām tīrā veidā.” Minētā likuma 4. pantā atšķirībā no citām degvielām nebija noteikta likme biodīzeļdegvielai.

(315)

Tādējādi nebija skaidrs, vai pastāvēja diskriminācija nodokļa uzlikšanā, pamatojoties uz biodīzeļdegvielas izcelsmi. Tomēr bija acīmredzams, ka tīra biodīzeļdegviela, kas ir attiecīgais ražojums, netika aplikta ar nodokli. Turklāt, pretēji pieprasījumā izteiktajam apgalvojumam, bija acīmredzams, kas nodoklis tika uzlikts sajauktām degvielām, kuru pamatā ir biodīzeļdegviela un kuras ražo maisījumu ražotāji zemāk vērtības ķēdē. Lai gan šie konstatējumi var būt būtiski ienākumu vai cenu atbalsta analīzei, kā norādīts 225. un 227. apsvērumā, pašreizējā izmeklēšana attiecas uz biodīzeļdegvielu un tās ražotājiem eksportētājiem, nevis uz degvielu maisījumu, kas iegūts no biodīzeļdegvielas, tāpēc Komisija konstatēja, ka atlasītie ražotāji eksportētāji neguva tiešu labumu no šā atbrīvojuma no nodokļa.

(316)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas AV izteica apgalvojumu par neprecizētām kļūdām un daļēju interpretāciju saistībā ar šo programmu. Tomēr, tā kā šis apgalvojums nebija pamatots, Komisija to noraidīja.

3.5.2.2.   Secinājums

(317)

Atlasītie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šo pasākumu neizmantoja, un tāpēc Komisija secināja, ka tā nevarēja aprēķināt ieguvumu no tā.

3.6.   Secinājums par subsidēšanu

(318)

Komisija aprēķināja kompensējamo subsīdiju apmēru atlasītajiem uzņēmumiem saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, pārbaudot vienīgo subsīdiju programmu, par kuru tika konstatēts, ka tā nodrošināja labumu minētajiem uzņēmumiem, proti, AV atbalstu biodīzeļdegvielas nozarei, tai skaitā nodrošinot sojas pupas par neatbilstoši zemu atlīdzību. Lai aprēķinātu subsidēšanu saskaņā ar šo shēmu, Komisija vispirms aprēķināja subsidēšanas procentuālo apjomu, t. i., subsīdijas apjomu, kas izteikts procentos no uzņēmuma kopējā apgrozījuma no sojas pupu produktiem. Pēc tam šo procentuālo apjomu izmantoja, lai aprēķinātu subsīdiju, kas piešķirta attiecīgā ražojuma eksportam uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Pēc tam tika aprēķināts subsīdijas apjoms par pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz Savienību eksportētā attiecīgā ražojuma tonnu, kā arī starpības procentos no tā paša eksporta tonnas CIF (izmaksas, apdrošināšana, vedmaksa) vērtības.

(319)

Subsidēšanas kopējā summa pārsniedz de minimis robežvērtību, kas minēta pamatregulas 14. panta 5. punktā.

(320)

Turklāt Komisija konstatēja, ka, pat ja atlasītie ražotāji eksportētāji tās neizmantoja, citas sākotnēji pārbaudītās subsīdijas palika spēkā, kā arī tika piešķirtas citas jaunas subsīdijas. Tādēļ tika secināts, ka izmeklētās subsīdiju shēmas bija spēkā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

3.7.   Subsidēšanas turpināšanās iespējamība

(321)

Pēc tam, kad tika konstatēta subsidēšana pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu izmeklēja subsidēšanas turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā.

(322)

Šajā sakarā Komisija izmeklēja šādus elementus: AV politikas attīstība paredzamā nākotnē, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Argentīnā, Savienības tirgus pievilcība, arī attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā, un iespējamā trešo valstu absorbcijas spēja.

3.7.1.   AV politikas turpmākā attīstība

(323)

Tika konstatēts, ka atlasītie ražotāji eksportētāji turpināja saņemt ieguvumu no kompensējamās subsidēšanas, ko PIP laikā veica Argentīnas iestādes. Tika konstatēts, ka subsidēšana turpinājās arī valsts līmenī, jo lielākā daļa shēmu biodīzeļdegvielas eksportētājiem bija pieejamas visā valstī.

(324)

Attiecībā uz sojas pupu un sojas pupu eļļas izvedmuitas nodokli pārbaudes apmeklējuma laikā AV apstiprināja, ka 31 % likme sojas pupu eļļai un 33 % likme sojas pupām pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda joprojām bija piemērojama. Publiski pieejamā informācija apstiprināja, ka tas tā bija vismaz līdz 2024. gada jūlijam (126). Turklāt pārbaudes apmeklējuma laikā AV arī apstiprināja, ka 29 % izvedmuitas nodokļa likme biodīzeļdegvielai joprojām bija piemērojama arī pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Tāpat publiski pieejamā informācija apstiprināja, ka tas tā bija vismaz līdz 2024. gada jūlijam (127). Pārbaudes apmeklējuma laikā AV arī minēja, ka izvedmuitas nodokļi joprojām bija būtiski ieņēmumi Argentīnas federālajā budžetā.

(325)

Attiecībā uz eksporta līdzsvarošanas apjomiem, lai gan, kā minēts 132. apsvērumā, tos turpināja izmantot pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, AV ziņoja, ka 2023. gada 20. decembrī pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda jaunizveidotā AV administrācija pieņēma Dekrētu 70/2023 (128), kura 142. pantā ir noteikts princips, kurš paredz šādi: “Valsts izpildvara nevar noteikt eksporta aizliegumu vai ierobežojumus, pamatojoties uz ekonomiskiem apsvērumiem. Eksporta aizliegumu vai ierobežojumus var noteikt tikai ar likumu”. Ierobežojumu noteikšana tika izskatīta ekonomisku iemeslu dēļ, ja to mērķi cita starpā bija “stabilizēt iekšzemes tirgus cenas izdevīgā līmenī vai uzturēt piedāvājuma apjomu atbilstīgi iekšzemes tirgus piegāžu vajadzībām” un “nodrošināt valsts finanšu vajadzības”. Turklāt 144. pantā bija noteikts šādi: “Valsts izpildvara nenosaka eksporta vai importa aizliegumus vai kvotas ekonomisku apsvērumu vai iemeslu dēļ”. Minētais princips tika īstenots praksē ar 2024. gada 8. maijā pieņemto Rezolūciju 302/2024 (129), ar kuru atcēla Rezolūciju 276/2021 un eksporta līdzsvarošanas apjomus.

(326)

Dekrētā 70/2023 nostiprinātais princips tika īstenots ar Omnibus likumprojektu (130), kurā bija iekļauta iedaļa, ar ko ievieš jaunu tiesisko regulējumu biodīzeļdegvielai. Tomēr šī iedaļa neizturēja parlamentāro pārbaudi, un Omnibus likums galu galā tika pieņemts bez tās. Tādējādi prasība par vietējas izcelsmes sastāvu un iekšzemes tirgum dotā uzdevuma nodrošināt biodīzeļdegvielu regulējums, tai skaitā par biodīzeļdegvielas iekšzemes cenas noteikšanu, pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda netika grozīti. AV precizēja, ka visas tās Omnibus likuma iedaļas, kuras Kongress nepieņēma, piemēram, iedaļa par jauno regulējumu biodegvielu jomā, visticamāk, tiks atkārtoti iesniegtas Kongresam tādā formā un termiņā, ko turpmāk noteiks AV, taču konkrēti pasākumi šai sakarā nav veikti.

(327)

Pārbaudes apmeklējuma laikā AV arī paskaidroja, ka vienā no apakšpalātas parlamentārajām komitejām tiek skatīts likumprojekts par 2021. gada Biodegvielu likuma grozījumiem. Projektu ierosināja Liga Bioenergética, kas ir sešu Argentīnas provinču grupa, kurās atrodas lauksaimnieki un biodīzeļdegvielas ražotāji. Par to tika ziņots arī publiski (131). Tomēr parlaments to vēl nav pieņēmis.

(328)

Kompensācijas programmas maziem un vidējiem sojas pupu un kukurūzas ražotājiem, kas minēta 148. apsvērumā, īstenošana tika apturēta 2022. gada decembrī pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā.

(329)

Attiecībā uz atbrīvojumiem no nodokļiem Santafē provincē, neraugoties uz to, ka nebija iespējams aprēķināt ieguvumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka joprojām bija spēkā ne tikai atbrīvojumi no nodokļiem saskaņā ar Santafē provinces Likumu Nr. 12692 (un Renova grupas biodīzeļdegvielas ražotājam, kura ražoto biodīzeļdegvielu pēc tam eksportēja Molinos Agro un Viterra Argentina, joprojām bija atļauts saņemt atbrīvojumu no zīmognodevas un nekustamā īpašuma nodokļa, neraugoties uz to, ka nebija notikusi ieguvuma ikgadēja atjaunināšana), bet arī atbrīvojumi no nodokļiem saskaņā ar Santafē provinces Likumu Nr. 8478 (turklāt drīz pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda atlasītajiem Renova grupas ražotājiem eksportētājiem tika piešķirts jauns atbrīvojums).

(330)

Visbeidzot jānorāda, ka šajā izmeklēšanā konstatētās kompensējamās subsīdiju shēmas atkārtoti sniedz ieguvumus un nekas neliecina par to, ka jebkādas izmaiņas shēmās nākotnē, kas patlaban ir tikai iespējamība, varētu to atkārtoti sniegtos ieguvumus izbeigt. Tāpat nekas neliecina par to, ka paredzamā nākotnē shēmas tiks pilnībā izbeigtas vai ka atlasītie ražotāji eksportētāji vairs nesaņems ieguvumus saskaņā ar šīm shēmām.

(331)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CARBIO apgalvoja, ka tikai viena no šajā izmeklēšanā konstatētajām kompensējamām subsīdiju shēmām atkārtoti nodrošināja ieguvumus, proti, sojas pupu nodrošināšana par neatbilstoši zemu atlīdzību.

(332)

Komisija tam nepiekrita. Kā paskaidrots 329. apsvērumā, lai gan Komisija nevarēja aprēķināt ieguvumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saistībā ar atbrīvojumiem no nodokļiem Santafē provincē, nav šaubu, ka ieguvums tika saņemts pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Katrā ziņā, kā norādīts 329. apsvērumā, nekas neliecina par to, ka atbrīvojumi no nodokļiem Santafē provincē paredzamā nākotnē pakāpeniski tiks atcelti. Tāpēc attiecībā uz subsidēšanas turpināšanās iespējamību var uzskatīt, ka arī šī shēma atkārtoti sniedz ieguvumus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(333)

CARBIO arī ziņoja, ka pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda 2025. gada janvārī ar Dekrētu 38/2025 tika samazināta izvedmuitas nodokļa likme sojas pupām no 33 % uz 26 % (132). Tādējādi tiktu samazināta jebkāda ietekme uz sojas pupu ražotājiem. Turklāt CARBIO uzskata, ka kopš 2025. gada janvāra sojas pupu izvedmuitas nodoklis tādējādi būtu lielāks par biodīzeļdegvielas izvedmuitas nodokli (29 %) un Komisijai būtu jāpārskata formulējums 115. apsvērumā, kurā noteikts, ka augstākas likmes tiek noteiktas izejvielām un zemākas likmes – gataviem produktiem, tādējādi sniedzot cenu priekšrocību iekšzemes lejupējām nozarēm.

(334)

Komisija norādīja, ka šī sojas pupu izvedmuitas nodokļa turpmāka koriģēšana apstiprināja to, ka AV ir tiesības regulāri koriģēt izvedmuitas nodokļa sistēmu. Tāpēc Komisija secināja, ka šī koriģēšana neatcēla attiecīgos subsidēšanas pasākumus un ka ieguvums pēc pārskatīšanas izmeklēšanas beigām turpināsies. Komisija arī norādīja, ka ar Dekrētu 38/2025 tika grozīta arī biodīzeļdegvielas izvedmuitas nodokļa likme no 29 % uz 23 % (133), tādējādi saglabājot formulējumu iepriekš 115. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(335)

CARBIO arī norādīja, ka, ņemot vērā sojas pupu izvedmuitas nodokļa likmes samazināšanu un faktu, ka subsīdijas starpība liecināja par subsidēšanas samazināšanu salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu, kā arī Komisijas konstatējumu 328. apsvērumā, ka kompensācijas programma maziem un vidējiem sojas pupu un kukurūzas ražotājiem tika izbeigta, būtu jāsecina, ka subsidēšanas turpināšanās iespējamība nepastāv.

(336)

Komisija secināja, ka subsidēšana turpinās un CARBIO minētie faktori neapgāza šo secinājumu, jo citi pasākumi, kas minēti iepriekš 101.–150. apsvērumā un kas kopā veicināja sojas pupu nodrošināšanu par neatbilstoši zemu atlīdzību, netika pārtraukti. Tāpēc ieguvums tiks piešķirts arī pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Uz šāda pamata minētais apgalvojums tika noraidīts.

3.7.2.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Argentīnā

(337)

Komisija pārbaudīja, vai subsidētais imports no Argentīnas uz Savienību tiktu veikts ievērojamā apjomā, ja pasākumi zaudētu spēku un līdz ar to tiktu izbeigtas arī spēkā esošās saistības, ar kurām ražotāji eksportētāji apņēmās veikt eksportu uz Savienību par minimālo importa cenu.

(338)

Pamatojoties uz AV paziņoto publiski pieejamo informāciju, ražošanas jauda Argentīnā kopš 2020. gada saglabājās stabila 3 920 550 tonnu apmērā (134). Kā jau minēts 47. apsvērumā, jauda saglabājās stabila arī sausuma laikā, kas Argentīnu skāra no 2022. līdz 2023. gadam, un tas aplecina šā fenomena īslaicīgo raksturu.

(339)

Veicinot salīdzināšanu ar faktisko ražošanas apjomu, tika iegūta neizmantotā jauda vairāk nekā 2 miljoni tonnu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un visā attiecīgajā periodā.

3. tabula

Argentīnas neizmantotā jauda (tonnās)

Gads

Ražošanas jauda

Ražošanas apjoms

Neizmantotā jauda

2020

3 920 550

1 157 364

2 763 186

2021

3 920 550

1 723 665

2 196 885

2022

3 920 550

1 909 618

2 010 932

PIP

3 920 550

1 184 444

2 736 106

Avots:

AV atbildes uz anketas jautājumiem, kas sniegtas, pamatojoties uz 2023. gada GAIN ziņojumu par ražošanas jaudu un publiski pieejamu Argentīnas datubāzi par ražošanu.

(340)

No iepriekš minētā izriet, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Argentīnas izmantotās jaudas līmenis bija tikai 30 % un tai saglabājās ievērojama neizmantotā jauda, kas atbilda 15 % no Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā parādīts 4. tabulā. Kā liecina eksporta dati 2. tabulā, ievērojamo neizmantoto jaudu iekšzemes tirgū nevar absorbēt, tāpēc tā lielā mērā ir pieejama eksportam. Tādējādi, ja pasākumi zaudētu spēku un līdz ar to spēku zaudētu arī spēkā esošās saistības, varētu atsākties ievērojamu apjomu imports Savienībā, jo īpaši ņemot vērā Savienības tirgus pievilcību saskaņā ar turpmākajos apsvērumos izklāstīto.

3.7.3.   Savienības tirgus pievilcība

(341)

Komisija pārbaudīja, vai bija ticams, ka Argentīnas ražotāji eksportētāji turpinātu eksporta tirdzniecību par subsidētām cenām Savienības tirgū, ja pasākumi zaudētu spēku. Komisija vispirms analizēja Argentīnas eksporta uz trešo valstu tirgiem vidējo cenu līmeni un salīdzināja to ar Argentīnas eksporta uz Savienības tirgu vidējo cenu līmeni, lai noteiktu iespējamo biodīzeļdegvielas eksporta cenu bez kompensācijas pasākumiem.

(342)

Lai salīdzinātu eksporta uz Savienību cenas ar eksporta uz tāda paša līmeņa trešām valstīm eksporta cenām, Komisija pārbaudīja cenu līmeni eksportam uz Savienību un eksportam uz trešām valstīm, kas publiski pieejams Argentīnas eksporta statistikā (135), turklāt abi cenu līmeņi tika pārbaudīti FOB līmenī.

(343)

Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā biodīzeļdegvielas vienības cena, veicot eksportu uz Savienību, bija par 25 % augstāka par vienības cenu eksportam uz trešām valstīm (Kanādu un Ķīnu), un tādējādi Savienības tirgus Argentīnas ražotājiem eksportētājiem bija ienesīgāks (un tādējādi pievilcīgāks). Tādējādi, ņemot vērā to, ka analizēto cenu eksportam uz Savienību ietekmē minimālā importa cena saskaņā ar saistībām, cenu līmenis eksportam uz trešām valstīm parāda iespējamo subsidēto cenu līmeni eksportam uz Savienību, ja nebūtu pasākumu un saistību.

(344)

Atlasīto ražotāju eksportētāju pārbaude ļāva Komisijai izprast saskaņā ar saistībām noteiktās minimālās importa cenas ietekmi. Pārbaudē atklājās, ka tad, ja cenas Savienībā ir zemākas par minimālo importa cenu vai ja tās neļauj gūt pietiekamu peļņu papildus minimālajai importa cenai, Argentīnas ražotāji eksportētāji izvēlas eksportēt sojas pupu eļļu vai citus starpproduktus kā neitralizētu eļļu (ražota tajā pašā ražošanas līnijā, kurā ražo biodīzeļdegvielu, bet vienu posmu iepriekš ražošanas ķēdē), jo tiem nepiemēro Savienības kompensācijas maksājumu un tiem ir zemākas ražošanas izmaksas salīdzinājumā ar biodīzeļdegvielu. Lai īstenotu šādu darījumdarbības lēmumu, nav vajadzīgi ilgi pielāgošanās periodi, jo ir ārkārtīgi viegli pāriet uz biodīzeļdegvielas ražošanu un to pārtraukt. Tāpēc minimālā importa cena saskaņā ar saistībām nepieļauj eksportu par cenu, kas ir zemāka par minimālo importa cenu, kas, visticamāk, tāda būtu, ja nebūtu pasākumu un saistību

(345)

Komisija analizēja, vai Savienība bija pievilcīgs tirgus Argentīnas biodīzeļdegvielas eksportētājiem.

(346)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atlasītie ražotāji eksportētāji eksportēja biodīzeļdegvielu tikai uz Savienību. Turklāt, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju, ko paziņoja AV, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienība bija Argentīnas biodīzeļdegvielas galvenais eksporta galamērķis, un situācija bija šāda vismaz kopš 2020. gada (136). Publiski pieejamā informācija apstiprināja, ka “Eiropas Savienība joprojām ir galvenais un praktiski vienīgais Argentīnas biodīzeļdegvielas tirgus” (137).

(347)

Turklāt, kā atgādināts 243. apsvērumā, iekšzemes tirgum dotais uzdevums nodrošināt biodīzeļdegvielu 7,5 % apmērā, kas bija spēkā lielāko daļu pārskatīšanas izmeklēšanas perioda un saglabājās nemainīgs arī pēc šā perioda beigām, samazināja biodīzeļdegvielas daudzumu, kas tika patērēts Argentīnas iekšzemes tirgū, salīdzinājumā ar iepriekšējo uzdevumu 10 % apmērā saskaņā ar 2006. gada Biodegvielu likumu un pašreizējo uzdevumu 12,5 % apmērā. Līdz ar to iekšzemes tirgum dotā uzdevuma nodrošināt biodīzeļdegvielu mazais apjoms virza lielāku produkcijas apjomu uz eksportu, konkrētāk uz Savienību.

(348)

Vispārīgāk raugoties, Argentīnas biodīzeļdegvielas nozare ir lielā mērā orientēta uz eksportu, un tikai mazāki uzņēmumi veic piegādes iekšzemes tirgū. Savukārt lielāki eksporta uzņēmumi atrodas pie Paranas upes, kas ir stratēģiski nozīmīga atrašanās vieta eksportam, nodrošinot iespēju veikt tiešus sūtījumus uz Savienību un citiem eksporta galamērķiem.

3.7.4.   Trešo valstu tirgu iespējamā absorbcijas spēja

(349)

Visbeidzot, Komisija analizēja, vai trešo valstu tirgi spēj absorbēt daļu no Argentīnas biodīzeļdegvielas ražošanas apjoma.

(350)

2016. gadā Peru un 2017. gadā ASV, kuras iepriekš bija Argentīnas biodīzeļdegvielas tradicionālie eksporta galamērķi, Argentīnas biodīzeļdegvielai noteica antidempinga un kompensācijas maksājumus aizliedzošā līmenī (138).

(351)

Kā redzams 2. tabulā, eksports no Argentīnas uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās. Pamatojoties uz Argentīnas publiski pieejamajiem statistikas datiem (139), šis pieaugums galvenokārt bija saistīts ar lielākiem eksporta apjomiem uz Kanādu. Tomēr kopumā šis eksports uz trešām valstīm veidoja tikai nelielu daļu no kopējā eksporta apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., tikai 3,6 %, un atlikusī daļa tika pilnībā novirzīta uz Savienību. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksports tika veikts vēl tikai uz Ķīnu, un no Argentīnas Ķīnā tika importēts nenozīmīgs daudzums – tikai 21 tonna. Tomēr Ķīna pati ražo biodīzeļdegvielu, un tā nespēs absorbēt lielākus eksporta apjomus. Tāpēc Komisija secināja, ka trešās valstis, visticamāk, nespēs absorbēt Argentīnas biodīzeļdegvielas eksportu.

3.7.5.   Secinājums par subsidēšanas turpināšanās iespējamību

(352)

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 3. punktu Komisija secināja, ka pastāvēja subsidēšanas turpināšanās iespējamība, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku.

(353)

Izmeklēšana apliecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū turpināja ienākt imports no Argentīnas par subsidētām cenām.

(354)

Turklāt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija konstatēja, ka neizmantotās jaudas pārpalikums Argentīnā bija ievērojams. Savienības tirgus pievilcīgums lieluma un pārdošanas cenu ziņā arī liecināja, ka tad, ja kompensācijas pasākumi tiktu izbeigti, eksports no Argentīnas varētu tikt novirzīts uz Savienības tirgu.

(355)

Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja, ka ir iespējams, ka Argentīnas ražotāji eksportētāji palielinās biodīzeļdegvielas eksportu par subsidētām cenām uz Savienības tirgu, ja kompensācijas pasākumi un tādējādi arī spēkā esošās saistības zaudēs spēku.

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(356)

Līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 43 ražotāji, kas bija EBP biedri, kā arī aptuveni 20 citi Savienības ražotāji, kas nav EBP biedri. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(357)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 14 925 455 tonnas. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz atjauninātām atbildēm uz makroekonomikas anketas jautājumiem, ko EBP iesniedza pēc pārbaudes apmeklējuma. EBP dati par biodīzeļdegvielas ražošanu Savienībā bija balstīti uz ārēju tirgus izpētes pakalpojumu sniedzēju Stratas.

(358)

Papildus tam, kas bija norādīts 16. apsvērumā, ņemot vērā izmeklēšanas laikā pārskatīto Savienības ražošanas apjomu, četri atlasītie Savienības ražotāji veidoja 12 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

4.2.   Patēriņš Savienībā

(359)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienībā, ko iesniedza EBP un kas tika pārbaudīti uz vietas, savukārt saistībā ar importa datiem – pamatojoties uz Comext.

(360)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

4. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

 

2020

2021

2022

PIP

Kopējais patēriņš Savienībā

17 052 598

17 411 472

18 082 244

18 543 184

Indekss (2020. gads = 100)

100

102

106

109

Avots:

EBP, Comext.

(361)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās pozitīvi atbilstīgi arvien plašākiem uzdevumiem attiecībā uz biodīzeļdegvielas izmantošanu un maisījumu sagatavošanu.

4.3.   Imports no attiecīgās valsts

4.3.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(362)

Komisija noteica importa apjomu pamatojoties uz Comext un GTA importa statistiku. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz Savienības biodīzeļdegvielas patēriņu, kas redzams 4. tabulā, kā arī pieprasījuma iesniedzēja, Comext un GTA iesniegtajiem datiem par Savienības ražotāju pārdošanas apjomu.

(363)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

5. tabula

Importa apjoms (tonnas) un tirgus daļa

 

2020

2021

2022

PIP

Importa apjoms no Argentīnas (tonnas)

874 199

1 292 775

997 210

490 644

Indekss (2020. gads = 100)

100

148

114

56

Tirgus daļa

5,1  %

7,4  %

5,5  %

2,6  %

Indekss (2020. gads = 100)

100

145

108

52

Avots:

EBP, Comext, GTA.

(364)

Imports no Argentīnas attiecīgajā periodā bija svārstīgs, bet kopumā samazinājās (kopā -44 %). Tā tirgus daļa samazinājās no 5,1 % 2020. gadā līdz 2,6 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Jāatzīmē, ka iepriekš 2. apsvērumā minētās saistības bija spēkā visā attiecīgajā periodā.

4.3.2.   Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums

(365)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Comext.

(366)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda vidējās cenas dinamika:

6. tabula

Importa cenas (EUR/t)

 

2020

2021

2022

PIP

Argentīna

732

1 076

1 419

1 425

Indekss (2020. gads = 100)

100

147

194

195

Avots:

Comext.

(367)

Importa no Argentīnas cena attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās (kopumā +95 %). Cenu pieaugums būtu jāskata, ņemot vērā iepriekš 2. apsvērumā minētās saistības, kas bija spēkā visā attiecīgajā periodā.

(368)

Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem.

(369)

Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(1)

katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko atlasītajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti (koriģētas līdz EXW līmenim), kā arī

(2)

katra ražojuma veida atbilstošās vidējās svērtās cenas importam no atlasītajiem Argentīnas ražotājiem, kuri sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, noteiktas kā izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas summa (CIF), ieskaitot kompensācijas maksājumu, ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām.

(370)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājums, kas izteikts kā procentuālā daļa no atlasīto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, parādīja, ka Argentīnas cenas nebija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Cenu samazinājuma neesība būtu jāskata, ņemot vērā Argentīnas eksportētāju 2019. gadā piedāvātās cenas saistības.

4.4.   Imports no trešām valstīm, izņemot Argentīnu

(371)

Biodīzeļdegvielas imports no trešām valstīm, izņemot Argentīnu, tika veikts galvenokārt no Ķīnas, Apvienotās Karalistes un Singapūras.

(372)

Biodīzeļdegvielas importa apjomam Savienībā, kā arī biodīzeļdegvielas importa no citām trešām valstīm tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

7. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2020

2021

2022

PIP

Ķīna

Apjoms (tonnas)

926 695

494 931

1 020 300

1 541 239

 

Indekss (2020. gads = 100)

100

53

110

166

 

Tirgus daļa

5,4 %

2,8 %

5,6 %

8,3 %

 

Vidējā cena (EUR/t)

995

1 258

1 645

1 577

 

Indekss (2020. gads = 100)

100

126

165

158

Apvienotā Karaliste

Apjoms (tonnas)

608 155

990 082

1 032 790

1 100 392

 

Indekss (2020. gads = 100)

100

163

170

181

 

Tirgus daļa

3,6  %

5,8  %

6,1  %

6,5  %

 

Vidējā cena (EUR/t)

1 027

1 361

1 615

1 297

 

Indekss (2020. gads = 100)

100

132

157

126

Singapūra

Apjoms (tonnas)

468 998

279 098

689 578

868 513

 

Indekss (2020. gads = 100)

100

60

147

185

 

Tirgus daļa

2,8  %

1,6  %

4  %

5,1  %

 

Vidējā cena (EUR/t)

1 202

1 922

1 388

1 495

 

Indekss (2020. gads = 100)

100

160

116

124

Citas trešās valstis

Apjoms (tonnas)

1 551 084

1 390 427

2 191 348

2 544 445

 

Indekss (2020. gads = 100)

100

90

141

164

 

Tirgus daļa

9,1  %

8  %

12,1  %

13,7  %

 

Vidējā cena (EUR/t)

858

1 169

1 736

1 468

 

Indekss (2020. gads = 100)

100

136

202

171

Kopā no visām trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti

Apjoms (tonnas)

3 554 931

3 154 538

4 934 015

6 054 588

 

Indekss (2020. gads = 100)

100

89

139

170

 

Tirgus daļa

20,8  %

18,1  %

27,3  %

32,7  %

 

Vidējā cena (EUR/t)

968

1 310

1 643

1 469

 

Indekss (2020. gads = 100)

100

135

170

152

Avots:

Comext (apjoms () un vidējā cena ()), izņemot 2020. gada datus par Apvienoto Karalisti, par kuru Comext nebija pārliecinošu datu, tāpēc apjomu un cenu aplēses tika veiktas, pamatojoties uz GTA cenām.

(373)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā importa cena importam no trešām valstīm, izņemot Argentīnu, kopumā bija augstāka par cenu importam no Argentīnas. Tomēr importa cenas nav tieši salīdzināmas atšķirīgo tirdzniecības plūsmu un/vai izmantoto izejvielu dēļ. Dažādas izcelsmes biodīzeļdegvielas cenu, apjomu un tirgus daļu jēgpilnu salīdzinājumu varētu veikt tikai tad, ja tiktu atzīts attiecīgais ražojumu sortiments. Šai sakarā jāņem vērā, ka Ķīnas izcelsmes biodīzeļdegviela tika ražota no izejvielām, kam Savienības tirgū būtu augstāka cena divkāršas uzskaites uzcenojuma dēļ saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvām (“AED”), savukārt liela daļa biodīzeļdegvielas importa no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, tika ražota no kultūraugiem, kā tas cita starpā ir apstiprināts EBP 2023. gada statistikas ziņojumā (142), GAIN ziņojumos par Ķīnu (143) un Eiropas Savienību (144), tirgus izpētē (145) un vairākās Komisijas veiktās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās (146).

(374)

Attiecībā uz importu no Singapūras jānorāda, ka šāda importa cenas neatspoguļo faktiskos tirgus apstākļus. Attiecībā uz Apvienotās Karalistes (147) izcelsmes importu Savienībā jānorāda, ka tās bija galvenokārt tirgotas preces (148) ,, iespējams, ietverot pozīcijas līdzsvarošanu pārrobežas Apvienotās Karalistes (149)/ES ražotājiem par transfertcenām, kuras Komisija nevarēja tālāk izsekot. Turklāt ir pazīmes, kas liecina, ka attiecīgajā periodā Apvienotajā Karalistē nozarē bija netipiska tirdzniecības prakse (150). Treškārt, Apvienotās Karalistes attiecīgās iestādes attiecībā uz biodīzeļdegvielas importu ir piešķīrušas naftas uzņēmumiem ievešanas pārstrādei atļaujas, kas atviegloja biodīzeļdegvielas, kuras izcelsme nav Apvienotajā Karalistē, tirdzniecību Savienībā caur Apvienoto Karalisti, tādējādi izjaucot statistiku. Šī prakse ir izbeigta tikai nesen (151) (152).

4.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1.   Vispārīgas piezīmes

(375)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(376)

Kā minēts 16. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai tika izmantota atlase.

(377)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas sniegti pieprasījuma iesniedzēja atbildē uz anketas par makroekonomiskajiem aspektiem jautājumiem. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras atlasītie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(378)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējās subsidēšanas.

(379)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.5.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.5.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(380)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2020

2021

2022

PIP

Ražošanas apjoms (tonnas)

14 768 456

15 301 256

15 286 729

14 925 455

Indekss (2020. gads = 100)

100

104

104

101

Ražošanas jauda (tonnas)

21 360 776

21 525 776

21 925 776

21 933 276

Indekss (2020. gads = 100)

100

101

103

103

Jaudas izmantojums

69  %

71  %

70  %

68  %

Indekss (2020. gads = 100)

100

103

101

98

Avots:

EBP/Stratas 2020.–2023. gada dati, pieprasījuma iesniedzējs. Pieprasījuma iesniedzēja aplēses par PIP (pamatojoties uz Stratas datiem par 2022. un 2023. gadu).

(381)

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija salīdzinoši līdzīgā līmenī kā 2020. gadā. Tomēr ražošanas apjomi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2022. gadu ievērojami samazinājās.

4.5.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(382)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2020

2021

2022

PIP

Pārdošanas apjoms Savienības tirgū (tonnas)

12 623 468

12 964 160

12 151 019

11 997 951

Indekss (2020. gads = 100)

100

103

96

94

Tirgus daļa

74  %

74,5  %

67,2  %

64,7  %

Indekss (2020. gads = 100)

100

101

91

87

Avots:

EBP.

(383)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par gandrīz 10 procentpunktiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot 64,7 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi un attiecīgā tirgus daļa sāka samazināties 2021. gadā.

4.5.2.3.   Izaugsme

(384)

Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā nebija vērojama izaugsme ražošanas apjoma ziņā, neraugoties uz to, ka biodīzeļdegvielas patēriņa rādītāji šajā periodā attīstījās pozitīvi. Faktiski Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa pārskata periodā samazinājās.

4.5.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(385)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2020

2021

2022

PIP

Nodarbināto skaits

5 307

5 801

6 066

5 897

Indekss (2020. gads = 100)

100

109

114

111

Ražīgums (tonnas uz darbinieku)

2 783

2 638

2 520

2 531

Indekss (2020. gads = 100)

100

95

91

91

Avots:

EBP.

(386)

Komisija norādīja, ka ne visi Savienības ražotāji paziņoja EBP nodarbinātības datus, izmantojot vienotu pieeju, un bija jāveic dažas aplēses par uzņēmumiem, kas nesniedza informāciju, un tas radīja vairākas nepilnības Komisijai pieejamajos datos par nodarbinātību. Katrā ziņā iepriekš norādītais aplēstais darbinieku skaits tika uzskatīts par pietiekami precīzu un atbilstīgu šīs izmeklēšanas vajadzībām, jo būtisku daļu šo datu atlasīto Savienības ražotāju un pieprasījuma iesniedzēja pārbaudes apmeklējumu laikā Komisija pārbaudīja pati.

4.5.2.5.   Subsīdijas starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga/kompensācijas prakses

(387)

Visu atlasīto ražotāju eksportētāju subsīdijas starpības pārsniedza de minimis līmeni. Tomēr faktisko subsīdiju starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija ierobežota, jo Argentīnas izcelsmes importa cenas noteica saistības.

(388)

Kā norādīts 3. apsvērumā, uz pārskatāmo ražojumu jau attiecas vairākas antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas.

(389)

Attiecīgajā periodā tika atjaunoti spēkā esošie antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi pret ASV (tos ar dažiem izņēmumiem attiecināja uz sūtījumiem no Kanādas (153)). Nekas neliecina, ka šie pasākumi bija neefektīvi.

(390)

2020. gadā pēc sākotnējās izmeklēšanas pabeigšanas un galīgo kompensācijas pasākumu noteikšanas 2019. gadā pret Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielu Savienības ražošanas nozarē bija skaidri redzamas atlabšanas pazīmes (154).

(391)

Savienības ražošanas nozare sāka atgūties no iepriekšējās kaitējumu radošās Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas subsidēšanas, kad Savienības tirgū ienāca arvien pieaugošs biodīzeļdegvielas importa apjoms no Ķīnas par zemām cenām. Importam no Ķīnas par dempinga cenām attiecīgajā periodā bija ietekme gan apjoma, gan arī cenas ziņā, tai skaitā tas izraisīja cenu apspiešanu Savienības tirgū, kā arī acīmredzami negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli.

(392)

Ķīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas imports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Antidempinga pasākumi pret Ķīnu, kas aptver to pašu attiecīgo periodu, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, tika provizoriski noteikti 2024. gada augustā un pēc tam apstiprināti 2025. gada februārī (155).

4.5.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.5.3.1.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(393)

Savienības ražotāju vidējai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā un vienības ražošanas izmaksas

 

2020

2021

2022

PIP

Vidējā vienības pārdošanas cena visā Savienības tirgū (EUR/t)

799

1 068

1 518

1 355

Indekss (2020. gads = 100)

100

134

190

169

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)

784

1 057

1 492

1 353

Indekss (2020. gads = 100)

100

135

190

172

Avots:

atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(394)

No 2020. līdz 2022. gadam pārdošanas cenas atbilda izmaksu dinamikai, un gan pārdošanas cenas, gan izmaksas 2022. gadā pieauga par 90 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare nevarēja izmaksu pieaugumu pārnest uz pārdošanas cenām, un tā bija spiesta pārdot ražojumu par cenu, kas gandrīz atbilda izmaksām.

(395)

Attiecīgā perioda beigās starpība starp vienības ražošanas izmaksām un vienības pārdošanas cenu samazinājās un sasniedza tikai 2 EUR.

4.5.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(396)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

 

2020

2021

2022

PIP

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto (EUR)

78 088

83 914

85 898

89 613

Indekss (2020. gads = 100)

100

107

110

115

Avots:

atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(397)

Atlasīto Savienības ražotāju darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā pieauga vidēji par 15 %. Tā kā darbaspēka izmaksas veido mazāk nekā 3 % no biodīzeļdegvielas izgatavošanas izmaksām, darbaspēka izmaksu pieaugumam, kas saskaņā ar Eurostat (156) datiem nav pretrunā vidējam kopējam darbaspēka izmaksu pieaugumam par 12 % Savienībā 2020.–2023. gadā, ir nenozīmīga ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

4.5.3.3.   Krājumi

(398)

Atlasīto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Krājumi

 

2020

2021

2022

PIP

Krājumi perioda beigās (tonnas)

170 541

140 162

184 957

230 610

Indekss (2020. gads = 100)

100

82

108

135

Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma

1,2  %

0,9  %

1,2  %

1,6  %

Indekss (2020. gads = 100)

100

75

100

133

Avots:

atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(399)

Komisija iepriekš bija norādījusi, ka krājumu līmenis ir mazāk nozīmīgs rādītājs šāda veida nozarei (157). Komisija apstiprināja, ka Savienības ražošanas nozare centās saglabāt mazus krājumus, bet tas ne vienmēr bija iespējams, ņemot vērā situāciju tirgū. Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā to, ka pārskatāmo ražojumu pārdod bez taras, viena piegāde var ietvert ievērojamu apjomu, kas pārsniedz 10 000 tonnu, un atkarībā no konkrētā darījuma datuma var būtiski ietekmēt krājumu līmeni.

4.5.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(400)

Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

14. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2020

2021

2022

PIP

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

2  %

1  %

1,8  %

0,1  %

Indekss (2020. gads = 100)

100

50

90

5

Naudas plūsma (EUR)

90 293 613

-26 971 004

-70 149 695

-41 725 753

Indekss (2020. gads = 100)

100

-30

-78

-46

Ieguldījumi (EUR)

92 568 706

43 686 329

62 751 636

105 304 643

Indekss (2020. gads = 100)

100

47

68

114

Ienākums no ieguldījumiem

8,4  %

5,8  %

10,5  %

1,3  %

Indekss (2020. gads = 100)

100

69

126

15

Avots:

atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(401)

Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā bija ļoti zema un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā samazinājās līdz peļņas un zaudējumu slieksnim.

(402)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas dinamika attiecīgajā periodā ievērojami pasliktinājās un, sākot ar 2021. gadu, bija ļoti negatīva.

(403)

Ieguldījumi atlasītajos uzņēmumos attiecīgajā periodā svārstījās. Kopumā ieguldījumi tiek apstiprināti vairākus gadus pirms to īstenošanas. Ieguldījumi attiecīgā perioda pēdējā posmā bija jau sen paredzēti projekti, un tos veica tikai divi uzņēmumi.

(404)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākuma no ieguldījumiem dinamika bija negatīva – atbilstīgi rentabilitātei, un tas bija ļoti zemā līmenī visā attiecīgajā periodā un tikai 1,3 % līmenī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ņemot vērā, ka jo īpaši rentabilitātes līmenis bija ļoti zems.

(405)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares spēju piesaistīt kapitālu jānorāda, ka no 2021. gada to kavēja ļoti negatīvā naudas plūsma.

4.6.   Secinājums par kaitējumu

(406)

Iepriekš izklāstītais makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju novērtējums liecina, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums, jo tā zaudēja ievērojamu tirgus daļu un tās pārdošanas cenu pieaugums bija nepietiekams, lai segtu ievērojamo ražošanas izmaksu pieaugumu, kā rezultātā samazinājās tās rentabilitāte, kas negatīvi ietekmēja ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmu. Tas, ka daži rādītāji (ražošanas jauda, darbinieku skaits) nepasliktinājās, nemaina kaitējuma konstatējumu.

(407)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

5.1.   Subsidētā importa ietekme

(408)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no Argentīnas samazinājās par 44 %, kā redzams 5. tabulā, savukārt patēriņš pieauga par aptuveni 9 % (kā redzams 4. tabulā). Rezultātā importa no Argentīnas tirgus daļa samazinājās par 2,4 procentpunktiem no 5,1 % līdz 2,7 %, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par vairāk nekā 9 procentpunktiem, sasniedzot 64,7 %.

(409)

To atlasīto Argentīnas eksportētāju cenas, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 68 % no Argentīnas biodīzeļdegvielas importa Savienībā, nebija zemākas par Savienības cenām. Ņemot vērā to, ka 6. tabulā norādītās Argentīnas izcelsmes importa cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija augstākas par atlasīto Argentīnas eksportētāju cenām, Komisija secināja, ka kopumā Argentīnas izcelsmes importa cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(410)

CARBIO apgalvoja, ka Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas imports neradīja nekādu iespējamu kaitējumu Savienības ražotājiem.

(411)

Izmeklēšana neļāva secināt, ka subsidētais imports no Argentīnas veicināja būtiska kaitējuma rašanos Savienības biodīzeļdegvielas ražotājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

5.2.   Secinājums par cēloņsakarību

(412)

Iepriekš veiktā analīze liecina, ka attiecīgajā periodā Argentīnas izcelsmes imports kopumā nepalielinājās ne apjoma, ne arī tirgus daļas ziņā. Spēkā esošo saistību dēļ subsidētā Argentīnas importa cenas bija pietiekami augstas un nevarēja liegt Savienības ražošanas nozarei panākt ilgtspējīgu cenu noteikšanu un saprātīgu peļņas normu.

(413)

Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamu tirgus daļu par labu Ķīnas izcelsmes biodīzeļdegvielai, kas ražota no atkritumiem, par dempinga cenām. Komisija nevarēja noteikt cenu kaitējumu, ko radīja imports no Argentīnas.

(414)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, ņemot vērā subsidētā importa no attiecīgās valsts cenu līmeni, šāds imports nevarēja radīt būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kas tika novērots pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

6.   ARGENTĪNAS IZCELSMES IMPORTA IZRAISĪTĀ KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(415)

Komisija 407. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Komisija iepriekšējā iedaļā arī secināja, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kas novērots pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, nevarēja izraisīt subsidētais imports no Argentīnas galvenokārt tā cenu līmeņa dēļ, ko ietekmē saistību esība. Būtisko kaitējumu, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nodarīts Savienības ražošanas nozarei, izraisīja biodīzeļdegvielas imports par dempinga cenām no Ķīnas (158). Komisija uzskatīja, ka, ja saistību nebūtu, faktisko subsīdiju starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebūtu bijusi nenozīmīga, ņemot vērā importa apjomu no Argentīnas attiecīgajā periodā un ražojuma, kas ir pirmprece, raksturu. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi pret subsidēto importu no Argentīnas zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko rada minētais imports.

(416)

Šai sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Argentīnā, attiecību starp cenām attiecīgajā valstī, eksporta uz Savienību cenām un eksporta uz citām trešām valstīm cenām; iespējamos cenu līmeņus importam no Argentīnas gadījumā, ja kompensācijas pasākumu nebūtu; Savienības tirgus pievilcīgumu un iespējamā importa apjoma un iespējamo importa cenu līmeņu ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(417)

Kā redzams 3. tabulā un GAIN ziņojumos (159) un kā secināts 340. apsvērumā, attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda un tādējādi spēja būtiski palielināt biodīzeļdegvielas ražošanu labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā. CARBIO savās piezīmēs pēc procedūras sākšanas apstrīdēja šo argumentu, pamatojoties uz to, ka paredzamā nākotnē netiks veikti ieguldījumi, ka biodīzeļdegvielas ražošana un ražošanas jauda Argentīnā ir samazinājusies un ka šī tendence turpināsies arī nākotnē globālās sasilšanas ietekmes dēļ Argentīnā. Neraugoties uz problēmām, ar kurām lauksaimniecība saskaras globālās sasilšanas dēļ, nav apstrīdams tas, ka ražošanas jauda Argentīnā 2024. gadā vairāk nekā piecas reizes pārsniedza iekšzemes patēriņu (160) un atbilda aptuveni 25 % no biodīzeļdegvielas patēriņa Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (161). Tādējādi CARBIO paziņojumi tika noraidīti.

(418)

CARBIO2024. gada 15. marta iesniegumā apgalvoja, ka, ja pasākumi netiktu piemēroti, Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas importa pieauguma atkārtošanās nav iespējama, jo pēc konkrētu likumdošanas iniciatīvu īstenošanas (dažas dalībvalstis ir pakāpeniski atteikušās no sojas pupu eļļas izmantošanas, un Savienībā dod priekšroku no atkritumiem ražotas biodīzeļdegvielas izmantošanai, īstenojot ES neatmežojošas piegādes ķēdes iniciatīvas), jaunu piejaukuma normu pieņemšanas Argentīnā un jaunu iespēju rašanās Argentīnai pārdot biodīzeļdegvielu jaunos tirgos, piemēram, Brazīlijā (162), Savienības tirgus ir zaudējis pievilcību.

(419)

Komisija konstatēja, ka CARBIO paziņojumi nebija pamatoti ar faktiem. Attiecībā uz apgalvojumu, ka Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas importa Savienībā pieauguma atkārtošanās ir maz ticama, Komisija norādīja, ka Savienība ir lielākā biodīzeļdegvielas patērētāja pasaulē un 2023. gadā veidoja aptuveni 23 % no globālā patēriņa (163). Neraugoties uz mākslīgi augstajām cenām Argentīnas iekšzemes tirgū, kā minēts 239. apsvērumā, un uz jaunajām piejaukuma normām Argentīnā, iekšzemes biodīzeļdegvielas patēriņš attiecīgajā valstī bija ļoti zems un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 0,9 % no Argentīnas biodīzeļdegvielas ražošanas apjoma. Biodīzeļdegvielas eksports bija Argentīnas biodīzeļdegvielas nozares galvenais pīlārs, un, lai gan eksports atšķīrās atkarībā no tirgus apstākļiem, Argentīnas valdības (164) sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem norādīts, ka Savienība gadu no gada joprojām bija Argentīnas biodīzeļdegvielas galvenais eksporta tirgus. Neraugoties uz to, ka eksports ir nozīmīgs Argentīnas rūpniecības nozarei, Argentīna saskārās ar arvien pieaugošām grūtībām pārdot produkciju ārvalstīs. Kā norādīts 350. apsvērumā, Peru un ASV iestādes noteica augstus antisubsidēšanas un antidempinga pasākumus Argentīnas biodīzeļdegvielai, un tas samazināja šo valstu importu no Argentīnas (165). Saskaņā ar Argentīnas statistiku biodīzeļdegvielas eksports no Argentīnas uz galamērķiem, kas nav Savienība, 2024. gadā galvenokārt tika veikts uz Kanādu, – sk. 351. apsvērumu. Eksports uz Kanādu veidoja mazāk nekā 10 % no Argentīnas eksporta, turklāt eksports uz Kanādu tika veikts par mazāk pievilcīgām cenām salīdzinājumā ar eksporta cenām uz Savienību. Argentīnas ražotājiem nebija vērā ņemamu izredžu veikt eksportu uz citiem tirgiem (166). Neraugoties uz tiesību aktu izmaiņām, kas, iespējams, ietekmēja Savienības biodīzeļdegvielas tirgus pievilcību, Savienība ir apņēmusies veicināt alternatīvas tradicionālajai fosilajai dīzeļdegvielai, tai skaitā izmantojot tradicionālo biodīzeļdegvielu, kā apstiprināts AED III (167). Kopumā Savienības tirgus bija un ir pievilcīgs lieluma, cenas un piekļūstamības ziņā, tādējādi pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties spēkā esošo kompensācijas pasākumu termiņam, ievērojami pieaugtu subsidētais imports no attiecīgās valsts.

(420)

Turklāt, kā redzams 5. tabulā, attiecīgajā periodā importa apjomi no attiecīgās valsts saglabājās ievērojami. Argentīnā ir 32 biodīzeļdegvielas rūpnīcas, un tās visas kā izejvielu (168) izmanto augu eļļu, kas iegūta, spiežot sojas pupas, turklāt šī izejviela, tāpat kā lielākā daļa Savienības ražošanas nozares, nesaņem divkāršas uzskaites uzcenojumu saskaņā ar AED un tāpēc tai tirgū ir zemāka cena nekā biodīzeļdegvielai, kas ražota no AED II IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām. Biodīzeļdegviela ir pirmprece, un tādējādi konkurenci starp Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielu un Savienībā ražotu biodīzeļdegvielu tirgū nosaka cenas.

(421)

Pēc informācijas izpaušanas CARBIO norādīja, ka, ja Argentīnas izcelsmes importam netiktu piemēroti pasākumi, visticamāk, būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei neatkārtotos, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem: 1) Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas imports dažos pēdējos gados ir ievērojami samazinājies, un Komisijas novērtējumā par pieejamo neizmantoto jaudu Argentīnā nav ņemts vērā pašas Komisijas secinājums, ka biodīzeļdegvielas ražotājiem, kuri izpilda Argentīnas iekšzemes tirgum doto uzdevumu, ir juridiski liegts veikt eksportu; 2) nav cenu samazinājuma, un saistības kompensē jebkādas iespējamās subsidēšanas ietekmi; 3) Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis ir saistīts ar biodīzeļdegvielas importu par dempinga cenām no Ķīnas, kā to ir apstiprinājusi arī Komisija.

(422)

Komisija nepiekrita iepriekš izklāstītajiem CARBIO apgalvojumiem. Attiecībā uz pirmo punktu jānorāda, ka CARBIO atzina, ka ir pieejama neizmantotā jauda, ko potenciāli varētu izmantot, lai veiktu eksportu uz Savienību (lai gan mazākā apmērā, nekā norādījusi Komisija). Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts (sk. 40. apsvērumu), ka atlasīto ražotāju eksportētāju grupas biodīzeļdegvielas ražotājs ražoja biodīzeļdegvielu, kas vēlāk tika pārdota gan iekšzemes, gan eksporta tirgū. Šādam biodīzeļdegvielas ražotājam kvotas piešķiršana uzdevuma nodrošināt biodīzeļdegvielu ietvaros nozīmēja to, ka atlika mazāka jauda eksportam. Tāpēc pastāv saistība starp iekšzemes tirgū izmantoto jaudu un eksportam pieejamo jaudu. Attiecībā uz otro punktu Komisija norādīja, ka, ja pašreizējo pasākumu nebūtu, spēkā esošās saistības nekompensētu jebkādu iespējamās subsidēšanas ietekmi tādā mērā, kādā saistības ir saistītas ar kompensācijas pasākumu esību. Citiem vārdiem sakot, ja pasākumu un saistību nebūtu, cenu samazinājums, visticamāk, atkārtotos. Attiecībā uz trešo punktu jānorāda, ka lai gan pārskatīšanas izmeklēšanā tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā novēroto kaitējumu neizraisīja Argentīnas izcelsmes imports, tās laikā tika arī secināts, ka, ja pasākumi netiktu saglabāti, Argentīnas importa par negodīgām cenām atjaunošanās radītu kaitējumu un apturētu Savienības ražošanas nozares atgūšanos no kaitējumu, kas ir gaidāma, ņemot vērā to, ka nesen ir noteikti antidempinga maksājumi Ķīnas izcelsmes importam par dempinga cenām.

(423)

Tādējādi, ņemot vērā šajā iedaļā apkopotos konstatējumus, ir sagaidāms, ka, ja pasākumi zaudētu spēku, Argentīnas eksportētājiem būtu stimuls eksportēt uz Savienību par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražotāju pārdošanas cenām, līdzīgā līmenī, kāds tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Tas attiecīgi radītu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, kas pēc tam zaudētu pārdošanas apjomus un/vai būtu spiesta pazemināt cenu līmeni, tādējādi ietekmējot rentabilitāti.

(424)

Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka pasākumu neesība, visticamāk, izraisītu ievērojamu subsidētā importa no Argentīnas pieaugumu un, visticamāk, atkārtotos subsidētā importa no Argentīnas radītais būtiskais kaitējums.

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

(425)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo kompensācijas pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, tirgotāju un lietotāju intereses.

7.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(426)

Savienības ražošanas nozari veido vairāk nekā 60 ražotāji visā Savienībā, un tajā tieši nodarbināti gandrīz 6 000 darbinieku. Neviens ražotājs neiebilda pret izmeklēšanu.

(427)

Komisija noteica, ka, ja pasākumi netiktu atjaunoti, Savienības ražošanas nozare, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā darbojās peļņas un zaudējumu sliekšņa līmenī, Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas importa par zemu cenu pieauguma dēļ kļūtu nerentabla un saskartos ar uzņēmumu maksātnespēju, kas vēl vairāk apdraudētu Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju.

(428)

Esošo pasākumu turpināšana ļautu Savienības ražošanas nozarei turpināt atgūšanās procesu un galu galā sasniegt ilgtspējīgu rentabilitātes līmeni.

(429)

Tādēļ Komisija secināja, ka pasākumu atjaunošana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

7.2.   Nesaistītu importētāju, tirgotāju un izplatītāju intereses

(430)

Viens tirgotājs, kas darbojas Savienībā, reģistrējās procedūrā kā ieinteresētā persona, bet nesniedza nekādus paskaidrojumus.

(431)

Fosilās dīzeļdegvielas ražošanā un izplatīšanā iesaistītie uzņēmumi, kas iesaistīti arī fosilās dīzeļdegvielas obligātā sajaukšanā ar biodīzeļdegvielu, procedūras sākumā tika aicināti aizpildīt anketas. Vienīgā persona, kas atbildēja uz anketas jautājumiem, apgalvoja, ka tai nebija pietiekamu zināšanu, lai paustu savu nostāju par pasākumu iespējamu atjaunošanu. Respondentam biodīzeļdegviela veidoja ļoti nelielu daļu no kopējās darījumdarbības. Ņemot vērā iepriekš minēto, personas nostāju un to, ka persona nesniedza lielāko daļu informācijas prasītajā detalizācijas līmenī, t. i., tikai attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar (Argentīnas) biodīzeļdegvielu, Komisija secināja, ka nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšana to būtiski ietekmētu.

(432)

CARBIO apgalvoja, ka nesenā antidempinga maksājumu noteikšana biodīzeļdegvielas importam no Ķīnas novestu pie atteikšanās no Ķīnas kā piegādes avota, tāpēc turpmākajos gados Savienības tirgū būs nepieciešams lielāks importētās biodīzeļdegvielas apjoms. Tomēr antidempinga pasākumi attiecībā uz Ķīnas izcelsmes importu ir mēreni – no 10 % līdz 35,6 %, un tos nevar uzskatīt par aizliedzošiem. Turklāt ir pieejami alternatīvi piegādes avoti, kuriem tirdzniecības aizsardzības pasākumi nav noteikti. Par to liecina importa no vairākām citām trešām valstīm ievērojamā tirgus daļa (sk. 7. tabulu). Komisija uzskatīja, ka esošo pasākumu turpināšana ļautu Savienības ražošanas nozarei turpināt atgūšanās procesu un turpināt apgādāt savu iekšzemes tirgu.

(433)

Komisija tādējādi secināja, ka pasākumu atjaunošana neradītu būtisku kaitējumu importētāju, tirgotāju un izplatītāju interesēm. Šie uzņēmēji ir daļa no piegādes ķēdes un ar pasākumiem saistītās izmaksas, ja tādas radīsies saistību neesības gadījumā, novirzīs uz lietotājiem un patērētājiem.

7.3.   Lietotāju un patērētāju intereses

(434)

Nekas neliecina par to, ka spēkā esošie pasākumi ir negatīvi ietekmējuši biodīzeļdegvielas lietotājus Savienībā. Nav pierādījumu, ka kādam no spēkā esošajiem pasākumiem būtu bijusi negatīva ietekme uz to rentabilitāti.

(435)

Jāatzīmē, ka degvielas galīgās cenas drīzāk atbilst fosilās jēlnaftas cenai (169) un ka aptuveni 40 % dīzeļdegvielas cenas degvielas uzpildes stacijās ES veido nodokļi (170), kurus var modulēt atkarībā no dažādām interesēm vai vajadzībām. Var piemērot arī stimulus biodīzeļdegvielas izmantošanai (171). Ņemot vērā šos faktus un biodīzeļdegvielas nelielo procentuālo daļu (parasti ne vairāk kā 10 %), kas parasti tiek sajaukta ar fosilo dīzeļdegvielu, netika iegūti pierādījumi tam, ka pasākumu atjaunošana noteikti būtu pretrunā lietotāju vai patērētāju interesēm vai atsvērtu pozitīvo ietekmi, ko rada Savienības ražošanas nozares status quo saglabāšana.

7.4.   Citi faktori

(436)

Turklāt Komisija uzskatīja, ka esošo pasākumu saglabāšana veicinās ilgtspēju un SEG emisiju samazināšanas centienus piegādes ķēdē, kā arī pozitīvi ietekmēs piegādātāju nozari Savienībā, jo palielināsies ieņēmumi un jaudas izmantojums.

7.5.   Secinājums par Savienības interesēm

(437)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nebija nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu pret Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam noteikto spēkā esošo pasākumu saglabāšanu.

8.   KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMI

(438)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par subsidēšanas turpināšanos, Argentīnas izcelsmes importa radītā kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Savienības interesēm, kompensācijas pasākumi biodīzeļdegvielai no Argentīnas būtu jāsaglabā.

(439)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo maksājumu piemērošanu. Individuālos maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina kompensācijas maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Argentīnas izcelsmes importam”.

(440)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās kompensācijas maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(441)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 23. panta 3. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma(-u) likmi(-es) un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(442)

Iepriekš 2. apsvērumā ir norādīts, ka Komisija ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/245 pieņēma saistību piedāvājumus. Komisija uzskata, ka tie novērš subsidētā importa kaitējumu radošo ietekmi un pietiekamā mērā ierobežo pasākumu apiešanas risku.

(443)

CARBIO un AV apgalvoja, ka spēkā esošo pasākumu atjaunošanas gadījumā esošās saistības būtu jāturpina īstenot. CARBIO uzskatīja, ka saistības ir efektīvs mehānisms, kas darbojas kā biodīzeļdegvielas importa Savienībā cenu stabilizācijas faktors, ņemot vērā augstās cenas, par kādām tika tirgota Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegviela, un pieprasījumā norādīto negatīvo cenu samazinājuma starpību (-2 %). CARBIO norādīja, ka tās locekļi ir disciplinēti un ir apņēmušies turpināt centienus saskaņā ar atjaunoto nolīgumu.

(444)

Komisija norādīja, ka pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas mērķis ir novērtēt, vai kompensācijas pasākumu turpināšana ir pamatota. Jebkāds spēkā esošo saistību novērtējums neietilpst pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas tvērumā.

(445)

Pēc tam, kad Komisija darīja zināmu savu nodomu piemērot AV pamatregulas 28. panta 1. punktu, EBP aicināja atcelt saistības, pamatojoties uz AV sadarbības trūkumu. EBP īpaši uzsvēra valdību lomu saistību izpildē saskaņā ar pamatregulu. Turklāt EBP uzsvēra, ka 71. apsvērumā minētā trūkstošā informācija, kas attiecās uz sojas pupu un sojas pupu eļļas ražotāju cenām un cenu politiku, bija būtiska, lai noteiktu minimālo importa cenu saskaņā ar saistībām. EBP arī norādīja, ka AV nesniedza informāciju par ļoti likvīdu un pārredzamu tirgu, proti, sojas pupu tirgu Argentīnā, un ka Molinos Agro savās atbildēs uz anketas jautājumiem apstiprināja, ka sojas pupu tirgus bija šāds tirgus. Visbeidzot, AV nesadarbošanās būtu pretrunā uzticības principam, kas bija saistību pieņemšanas pamatā.

(446)

AV un CARBIO iebilda, ka informācija par cenām, ko būtu varējuši sniegt individuāli sojas pupu piegādātāji šajā termiņbeigu pārskatīšanā, atšķīrās no sojas pupu cenas Argentīnas iekšzemes tirgū, kas ir būtisks faktors minimālās importa cenas noteikšanai. AV arī norādīja, ka tas, ka tā pati informācija netika iesniegta sākotnējā izmeklēšanā, neliedza vienoties par saistībām. Attiecīgi AV un CARBIO apgalvoja, ka AV nesadarbošanās nav saistību pārkāpums, ņemot vērā arī to, ka AV nebija saistību puse. Turklāt, AV ieskatā, Molinos Agro atbildes uz anketas jautājumiem liecina par to, ka, ja tirgus ir pārredzams, nav praktiski uzturēt sojas pupu ražotāju reģistru. Visbeidzot, CARBIO apgalvoja, ka saistību turpināšana ir Savienības interesēs.

(447)

Komisija norādīja, ka jebkāds spēkā esošo saistību novērtējums neietilpst pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas tvērumā. Tādēļ šis apgalvojums netika ņemts vērā.

(448)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CARBIO atkārtoti sniedza tās pašas piezīmes, kas izklāstītas 443. apsvērumā un ko Komisija jau bija aplūkojusi 444. apsvērumā.

(449)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EBP atkārtoti norādīja, ka Komisijai būtu jāizvērtē, kāda ietekme ir AV sadarbības trūkumam šajā izmeklēšanā attiecībā uz spēkā esošajām saistībām. EBP apgalvoja, ka tas būtu jādara vai nu šīs termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā, vai atsevišķā novērtējumā. Turklāt EBP uzskatīja, ka, trūkstot precīzai informācijai par sojas pupu tirgu Argentīnā, Komisija nevarētu noteikt minimālo importa cenu, jo to aprēķina, pamatojoties uz sojas pupu eļļas mēneša cenu kotāciju, ko publicē AV. Tādējādi EBP uzskata, ka saistībām nebija nekāda pamatojuma un tās bija jāaptur.

(450)

Komisija atkārtoti norādīja, ka jebkāds spēkā esošo saistību novērtējums neietilpst pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas tvērumā. Tomēr principā tas neliedz uzsākt novērtējumu par to, vai ir noticis saistību pārkāpums, taču tas katrā ziņā ir nošķirts no pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas. Tāpēc šis apgalvojums šīs izmeklēšanas kontekstā netika ņemts vērā.

(451)

EBP arī izteica vairākus apgalvojumus par saistību starp AV nesniegto informāciju un minimālās importa cenas noteikšanu.

(452)

Komisija norādīja, ka jebkāds spēkā esošo saistību novērtējums neietilpst pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas tvērumā. Tāpēc šie apgalvojumi netika ņemti vērā.

(453)

Ja Komisija saskaņā ar pamatregulas 13. panta 9. punktu pēc saistību neizpildes atsauc savu piekrišanu saistībām attiecībā uz konkrētiem darījumiem un pasludina attiecīgos saistību rēķinus par nederīgiem, tad, attiecībā uz šiem darījumiem pieņemot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, rodas muitas parāds.

(454)

Individuālās uzņēmumu maksājuma likmes, kuras noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai Argentīnas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Argentīnas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās maksājuma likmes.

(455)

Uzņēmums var prasīt, lai tiktu piemērotas minētās individuālās maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina sava subjekta nosaukumu. Šāds pieprasījums ir adresējams Komisijai (172). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var parādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo individuālo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojumu par nosaukuma maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(456)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Piezīmes tika saņemtas no AV, CARBIO un EBP, un tās ir aplūkotas attiecīgajās iepriekšējās iedaļās.

(457)

Eksportētājs vai ražotājs, kas attiecīgo ražojumu nav eksportējis uz Savienību periodā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam patlaban piemērojamo maksājuma līmeni, var pieprasīt Komisijai, lai uz to attiecinātu antisubsidēšanas maksājuma likmi, kas noteikta uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas laikposmā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam piemērojamā maksājuma līmeni, nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību; ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kurš to ir darījis un kuram tāpēc tiek noteikti antidempinga maksājumi; iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(458)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (173) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(459)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Galīgo kompensācijas maksājumu nosaka tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīna gāzeļļas Argentīnas izcelsmes importam, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, tīrā veidā vai maisījumā, un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 1516 20 98 (TARIC kodi 1516 20 98 21, 1516 20 98 29 un 1516 20 98 33), ex 1518 00 91 (TARIC kodi 1518 00 91 21, 1518 00 91 29 un 1518 00 91 33), ex 1518 00 95 (TARIC kods 1518 00 95 21), ex 1518 00 99 (TARIC kodi 1518 00 99 21, 1518 00 99 29 un 1518 00 91 33), ex 2710 19 42 (TARIC kodi 2710 19 42 21 un 2710 19 42 29), ex 2710 19 44 (TARIC kodi 2710 19 44 21, 2710 19 44 29 un 2710 19 44 33), ex 2710 19 46 (TARIC kodi 2710 19 46 21, 2710 19 46 29 un 2710 19 46 33), ex 2710 19 47 (TARIC kodi 2710 19 47 21, 2710 19 47 29 un 2710 19 47 33), 2710 20 11 , 2710 20 16 , ex 3824 99 92 (TARIC kodi 3824 99 92 10, 3824 99 92 14 un 3824 99 92 17), 3826 00 10 un ex 3826 00 90  (174) (TARIC kodi 3826 00 90 11, 3826 00 90 19 un 3826 00 90 33).

2.   Galīgā kompensācijas maksājuma likmes, kas piemērojamas turpmāk minēto uzņēmumu 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Kompensācijas maksājums

TARIC papildu kods

Aceitera General Deheza S.A.

33,4  %

C493

Bunge Argentina S.A.

33,4  %

C494

LDC Argentina S.A.

26,2  %

C495

Molinos Agro S.A.

25,0  %

C496

Viterra Argentina S.A.

25,0  %

C497

Vicentin S.A.I.C.

25,0  %

C498

COFCO International Argentina S.A.

28,2  %

C490

Cargill S.A.C.I.

28,2  %

C491

Viss pārējais Argentīnas izcelsmes imports

33,4  %

C999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto (pārskatāmā ražojuma) (apjomu), ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) [attiecīgajā valstī]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājumu.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Importu, kas deklarēts laišanai brīvā apgrozībā, atbrīvo no kompensācijas maksājuma, kuru uzliek ar 1. pantu, ja minēto importēto ražojumu ir ražojuši, piegādājuši un par to rēķinu izrakstījuši uzņēmumi, kā saistībām ir piekritusi Komisija un kā nosaukumi uzskaitīti Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/245, kurš laiku pa laikam tiek grozīts, un ja tas ir ticis importēts atbilstīgi tam pašam Komisijas īstenošanas lēmumam.

2.   Importu, kas minēts 1. punktā, atbrīvo no kompensācijas maksājuma, ja: a) šim importam ir pievienots saistību rēķins, kas ir komercrēķins, kurā norādīta vismaz tā informācija un deklarācija, kas minēta šīs regulas 1. pielikumā; b) šim importam ir pievienots eksporta saistību sertifikāts saskaņā ar šīs regulas 2. pielikumu; c) muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst saistību rēķinā sniegtajam aprakstam.

3.   Pieņemot deklarāciju ražojuma laišanai brīvā apgrozībā, rodas muitas parāds: a) ja attiecībā uz 1. punktā minēto importu konstatē, ka nav izpildīts viens vai vairāki minētajā punktā un 2. punktā paredzētie nosacījumi; vai b) ja saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1037 13. panta 9. punktu Komisija ar regulu vai lēmumu, kurā norādīti konkrēti darījumi, atsauc piekrišanu saistībām un paziņo, ka attiecīgie saistību rēķini nav derīgi.

3. pants

Uzņēmumi, kuru saistībām Komisija ir piekritusi un kuru nosaukumi iekļauti Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/245 un tā turpmākajos grozījumos, un uz kuriem attiecas konkrēti minētajā lēmumā precizētie nosacījumi, arī izrakstīs rēķinu par darījumiem, kas nav atbrīvoti no kompensācijas maksājuma. Šis rēķins ir komercrēķins, kurā norādīta vismaz šīs regulas 3. pielikumā minētā informācija.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2025. gada 5. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1037/oj.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244 (2019. gada 11. februāris), ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 40, 12.2.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/244/oj).

(3)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/245 (2019. gada 11. februāris), ar ko pēc galīgo kompensācijas maksājumu noteikšanas Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam pieņem saistību piedāvājumus (OV L 40, 12.2.2019., 71. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2019/245/oj).

(4)  Komisijas īstenošanas regula (EK) 2025/261 (2025. gada 10. februāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L, 2025/261, 11.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/261/oj).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1266 (2021. gada 29. jūlijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 277, 2.8.2021., 34. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/1266/oj).

(6)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2092 (2019. gada 28. novembris), ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 317, 9.12.2019., 42. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/2092/oj).

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1267 (2021. gada 29. jūlijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 18. pantu, nosaka galīgos kompensācijas maksājumus Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 277, 2.8.2021., 62. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/1267/oj).

(8)  Paziņojums par konkrētu antisubsidēšanas pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 183, 25.5.2023., 2. lpp.).

(9)  Apzīmējumu “AV” šajā regulā izmanto plašā nozīmē, ietverot visas ministrijas, departamentus, aģentūras un pārvaldes iestādes centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (kodifikācija) (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.).

(11)  Paziņojums par to antisubsidēšanas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kuri ir piemērojami Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV C, C/2024/1355, 9.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1355/oj).

(12)   https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2714.

(13)  Paziņojumā par procedūras sākšanu sniegtais saraksts bija paredzēts tikai informācijai. Galīgajā sarakstā ir iekļauta pašreizējā klasifikācija.

(14)   Ley 26093, Régimen de Regulación y Promoción para la Producción y Uso Sustentables de Biocombustibles. Autoridad de aplicación. Funciones. Comisión Nacional Asesora. Habilitación de plantas productoras. Mezclado de Biocombustibles con Combustibles Fósiles. Sujetos beneficiarios del Régimen Promocional. Infracciones y sanciones.

(15)   Ley 27640, Marco Regulatorio de Biocombustibles: Aprobación.

(16)  2021. gada Biodegvielu likums, 3. pants.

(17)  2021. gada Biodegvielu likums, 4. pants.

(18)   “ Argentina: Biofuels Annual ”, Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departaments (USDA), Globālais lauksaimniecības informācijas tīkls (GAIN), ziņojums Nr. AR2021-0018, 2021. gada 18. augusts (“2021. gada GAIN ziņojums”), 3. lpp., pieejams šeit: https://www.fas.usda.gov/data/argentina-biofuels-annual-6; “Argentina: Biofuels Annual ”, Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departaments (USDA), Globālais lauksaimniecības informācijas tīkls (GAIN), ziņojums Nr. AR2023-0008, 2023. gada 26. augusts (“2023. gada GAIN ziņojums”), 4. un 5. lpp., pieejams šeit: https://www.fas.usda.gov/data/argentina-biofuels-annual-8.

(19)  2021. gada Biodegvielu likums, 11. panta 1. punkts.

(20)  2021. gada Biodegvielu likums, 11. panta 3. punkts.

(21)  2021. gada Biodegvielu likums, 8. pants.

(22)  2021. gada Biodegvielu likums, 8. pants.

(23)   Ministerio de Economía – Secretaría de Energía, Resolución 438/2022, RESOL-2022-438-APN-SE#MEC.

(24)   Decreto 330/2022, DECNU-2022-330-APN-PTE – Régimen de Corte Obligatorio Transitorio Adicional de Biodiésel un Ministerio de Economía – Secretaría de Energía, Resolución 638/2022, RESOL-2022-638-APN-SE#MEC.

(25)  Dekrēts 330/2022, 2. pants.

(26)  Dekrēts 330/2022, 4. pants.

(27)   https://www.datamarnews.com/noticias/the-end-of-sojizacion-argentinas-new-path-as-soybean-importer/.

(28)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 77.–82. apsvērums.

(29)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 85. apsvērums.

(30)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 86. apsvērums.

(31)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 89.–100. apsvērums.

(32)   Decreto 230/2020, DCTO-2020-230-APN-PTE – Fíjase alícuota del Derecho de Exportación.

(33)   Decreto 790/2020, DCTO-2020-790-APN-PTE – Derecho de Exportación.

(34)   Decreto 131/2022, DCTO-2022-131-APN-PTE – Suspensión Decreto N° 790/2020.

(35)  Oficiālās FOB cenas, arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ir pieejamas šeit: https://dinem.magyp.gob.ar/dinem_fob.wp_fob_consall.aspx.

(36)   “ Revés para el complejo soja: cómo afecta el aumento de DEX a la industria del biodiesel santafesino que sopesará un aporte extra de US$ 6 millones este año ”, Informativo semanal Año XXXIX – N° Edición 2044, 2022. gada 25. marts, Bolsa de Comercio de Rosario, pieejams šeit: https://www.bcr.com.ar/es/mercados/investigacion-y-desarrollo/informativo-semanal/noticias-informativo-semanal/reves-para-el; 2024. gada GAIN ziņojums, 10.–11. lpp.

(37)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 87. apsvērums.

(38)   “ The Economic Impact of Export Restrictions on Raw Materials ”, publicēts 2010. gadā, 18. lpp., pieejams šeit: http://www.oecd.org/publications/the-economic-impact-of-export-restrictions-on-raw-materials-9789264096448-en.htm.

(39)   “ Renewable Energy Policy Brief Argentina ”, 2015. gada jūnijs, pieejams šeit: https://www.irena.org/-/media/Files/IRENA/Agency/Publication/2015/IRENA_RE_Latin_America_Policies/IRENA_RE_Latin_America_Policies_2015_Country_Argentina.pdf?la=en&hash=4A7F4CDAB9E00B7739363467AB2B2ADA67C94CDC.

(40)   “ Liquid Biofuels: Background Brief for the World Bank Group Energy Sector Strategy ”, Background Paper for the World Bank Group Energy sector strategy, 2010. gada marts, 9. lpp., pieejams šeit: https://www.ourenergypolicy.org/wp-content/uploads/2016/03/Biofuel_brief_Web_version.pdf.

(41)   Ministerio de Economía y Finanzas Públicas, Ministerio de Industria y Ministerio de Planificación Federal, Inversión Pública y Servicios, Comercio Exterior, Resolución Conjunta 438/2012, 269/2012, 1001/2012 créanse el Registro de Operadores de Soja Autorizados (ROSA) y la ‘Unidad Ejecutiva Interdisciplinaria de Monitoreo’. Derógase la Resolución No 109/09.

(42)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 99. apsvērums.

(43)   Ministerio de Agroindustria, Decreto 133/2015, Derecho de exportación. Alícuota.

(44)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 100. apsvērums.

(45)   Ministerio de Agroindustria, Decreto 1343/2016, Derecho de exportación. Alícuota. Modificación.

(46)   Comercio Exterior, Decreto 1025/2017, Derogación. Decreto N° 1719/2012.

(47)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 104. un 105. apsvērums.

(48)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 107. apsvērums.

(49)  Turpat.

(50)   Ministerio de Agricultura, Ganadería y Pesca, Resolución 276/2021, RESOL-2021-276-APN-MAGYP.

(51)   https://www.magyp.gob.ar/sitio/areas/ss_mercados_agropecuarios/djve/index.php?accion=imp.

(52)   Subsecretaria de Mercados Agropecuarios, Circular SSMA N° 3/2022, 2022. gada 6. maijs.

(53)   Subsecretaria de Mercados Agropecuarios, Circular SSMA N° 5/2022, 2022. gada 8. novembrī.

(54)   Subsecretaria de Mercados Agropecuarios, Circular SSMA N° 1/2023, 2023. gada 26. oktobrī.

(55)   Subsecretaria de Mercados Agropecuarios, Circular SSMA N° 06/2021, 2021. gada 17. decembrī.

(56)   Subsecretaria de Mercados Agropecuarios, Circular SSMA N° 2/2022, 2022. gada 28. martā.

(57)   Subsecretaria de Mercados Agropecuarios, Circular SSMA N° 1/2023, 2023. gada 26. oktobrī.

(58)   Circular 2/2023, 2023. gada 11. decembris; Circular 3/2023, 2023. gada 14. decembris.

(59)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 106. apsvērums.

(60)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 108. apsvērums.

(61)   Decreto 786/2020, DCTO-2020-786-APN-PTE – Disposiciones.

(62)   Ley 27541, Ley de Solidaridad Social y Reactivación Productiva en el Marco de la Emergencia Pública.

(63)  Likums Nr. 27541, 52. pants.

(64)  Likums Nr. 27541, 53. pants.

(65)   Ministerio de Economía, Resolución 862/2022, RESOL-2022-862-APN-MEC.

(66)   Decreto 576/2022, Programa de Incremento Exportador, DECNU-2022-576-APN-PTE – Creación.

(67)   Ministerio de Economía - Secretaría de Agricultura, Ganadería y Pesca, Resolución 276/2022, RESOL-2022-276-APN-SAGYP#MEC.

(68)  Apelācijas institūcijas ziņojums DS296 “ US – Countervailing Duty Investigation on DRAMs ”, 115. punkts.

(69)  Jo īpaši 2022. gada 14. decembra spriedums, PT Pelita Agung Agrindustri un PT Permata Hijau Palm Oleo/Komisija, T-143/20, ECLI:EU:T:2022:811, 102. punkts.

(70)  Sk. 2022. gada 14. decembra spriedumu, kas nav pārsūdzēts, PT Wilmar Bioenergi Indonesia un citi / Komisija, T-111/20, EU:T:2022:809, 146. punkts.

(71)  T-300/16, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, 117. punkts, un Apelācijas institūcijas ziņojums “ United States – Countervailing Duty Investigation on Dynamic Random Access Memory Semiconductors (DRAMS) from Korea ”, WT/DS296/AB/R, pieņemts 2005. gada 20. jūlijā, DSR 2005:XVI, 8131. lpp., 114. punkts.

(72)  Apelācijas institūcijas ziņojums “ US – Countervailing Duty Investigation on DRAMS ”, 114. punkts.

(73)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 93. apsvērums, kā arī 94. un 95. apsvērums.

(74)  Ekspertu grupas ziņojums “ United States – Measures Treating Exports Restraints as Subsidies ”, WT/DS194/R un 2. labojums, pieņemts 2001. gada 23. augustā, DSR 2001:XI, 5767. lpp., 8.38. un 8.75. punkts.

(75)  B-1 pielikums “Trešās personas rakstisku iesniegumu EK kopsavilkums”, WT/DS194/R, 17. punkts, 6. lpp.

(76)  Vispārējās tiesas spriedums, 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T-300/16, ECLI:EU:T:2019:235, 108. punkts.

(77)  Ekspertu grupas ziņojums “ China – Countervailing and Anti-Dumping Duties on Grain Oriented Flat-Rolled Electrical Steel from the United States ”, WT/DS414/R un 1. papildinājums, pieņemts 2012. gada 16. novembrī, atbalstīts Apelācijas institūcijas ziņojumā WT/DS414/AB/R, DSR 2012:XII, 6369. lpp., 7.85. punkts.

(78)  Ekspertu grupas ziņojums “ United States – Countervailing Duty Measures on Certain Products from China ”, WT/DS437/R un 1. papildinājums, pieņemts 2015. gada 16. janvārī, grozīts ar Apelācijas institūcijas ziņojumu WT/DS437/AB/R, DSR 2015:I, 183. lpp.

(79)  Saskaņā ar AV sniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem ziņotie dati par sojas pupu spiešanu attiecās uz spiešanu un citiem lietojumiem, un tie bija izgūti no ikmēneša izdevuma Estimaciones Agrícolas, ko publicē Ekonomikas ministrijas Lauksaimniecības, lopkopības un zivsaimniecības sekretariāts (https://www.magyp.gob.ar/sitio/areas/estimaciones/estimaciones/informes/). Lai noteiktu tikai spiešanas apjomus, Komisija izmantoja citus oficiālos datus, ko Ekonomikas ministrijas Lauksaimniecības, lopkopības un zivsaimniecības sekretariāts bija publicējis ikmēneša izdevumā Industrialización de granos (https://www.magyp.gob.ar/sitio/areas/gestion/). Tomēr šie dati liecināja, ko noteiktos ražas novākšanas gados (aprīlis līdz marts) salīdzinājumā ar AV izmantoto datu kopu spiešanas (industrialización) apjomi bija lielāki. Tāpēc, tā kā lielāko daļu sojas pupu patēriņa veidoja spiešana, kā arī, lai saglabātu 1. tabulā sniegto datu konsekvenci un salīdzināmību, Komisija izmantojot AV iesniegtos datus par spiešanu un citiem lietojumiem, pieņemot, ka tie attiecās tikai uz spiešanu, ņemot vērā to, ka noteiktie apjomi, iespējams, bija pārāk mazi.

(80)  Ekspertu grupas ziņojums DS 296 “ US – Countervailing Duty Investigation on DRAMS ”, 7.38. punkts. Lai gan ekspertu grupas ziņojums tika pārsūdzēts, šis konkrētais secinājums pārsūdzēts netika.

(81)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 125. apsvērums.

(82)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 164. apsvērums.

(83)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 171.–176. apsvērums.

(84)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 177. apsvērums.

(85)   Decreto 1396/2001, Plan de Competitividad para el Combustible Biodiesel. Modificaciones al Impuesto sobre los Combustibles Líquidos y el Gas Natural. Normas Complementarias.

(86)   Secretaría de Agricultura, Ganadería, Pesca y Alimentos, Resolution 1156/2004, Biocombustibles, Créase el Programa Nacional de Biocombustibles. Principales objetivos. Misiones y funciones.

(87)  2021. gada Biodegvielu likums, 3. pants.

(88)  2021. gada Biodegvielu likums, 16. pants.

(89)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 192.–195. apsvērums.

(90)   https://glp.se.gob.ar/biocombustible/reporte_precios.php.

(91)   Ministerio de Economía, Resolución 947/2023, RESOL-2023-947-APN-MEC.

(92)   Ley No  23.966, Financiamiento del Regimen Nacional e Prevision Social. Afectacion del I.V.A.. Impuesto sobre Combustibles Liquidos y Gas Natural. Modificaciones a la Ley del Fondo Nacional de la Vivienda. Derogacion de Regimenes de Jubilaciones Especiales. Impuesto sobre los Bienes Personales no incorporado al Proceso Economico. Destino de los recursos de privatizaciones. Modificacion de la Ley de Tasas Judiciales.

(93)  Rezolūcija 947/2023, 1. pants.

(94)   https://biodiesel.com.ar/16276/biocombustibles-la-secretaria-de-energia-de-argentina-lanza-credito-a-tasa-preferencial-para-la-industria-del-biodiesel.

(95)   Ley provincial 14010, Creación del Programa Provincial de Uso Sustentable de Biocombustibles (“Santafē provinces Likums Nr. 14010”).

(96)   https://biodiesel.com.ar/15931/powerbioempresa-lider-en-la-fabricacion-de-plantas-de-biodiesel-que-acompana-el-programa-de-autocomsumo-de-biodiesel-100-que-impulsa-el-gobierno-de-cordoba.https://biodiesel.com.ar/15931/powerbioempresa-lider-en-la-fabricacion-de-plantas-de-biodiesel-que-acompana-el-programa-de-autocomsumo-de-biodiesel-100-que-impulsa-el-gobierno-de-cordoba.

(97)   Ley provincial 10721, Ley de Promoción y Desarrollo para la Producción y Consumo de Biocombustibles y Bioenergía (“Kordovas provinces Likums Nr. 10721”).

(98)  Kordovas provinces Likums Nr. 10721, 2. panta n) punkts.

(99)  Santafē provinces Likums Nr. 14010, 1. pants.

(100)  Santafē provinces Likums Nr. 14010, 5. pants.

(101)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 281. apsvērums.

(102)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 199. apsvērums.

(103)  Šai sakarā sk. Apelācijas institūcijas konstatējumus lietā WT/DS436/AB/R United States – Countervailing Measures on Certain Hot-Rolled Carbon Steel Flat Products From India, 2014. gada 8. decembris, 4.292.–4,322. punkts.

(104)  Ekspertu grupas ziņojums “ United States – Definitive Anti-Dumping and Countervailing Duties on Certain Products from China ”, WT/DS379/R, pieņemts 2011. gada 25. martā, grozīts ar Apelācijas institūcijas ziņojumu WT/DS379/AB/R, DSR 2011:VI, 3143. lpp., 11.68. punkts.

(105)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 296. un 297. apsvērums.

(106)   Ley 12692, Adhesión provincial a la Ley Nacional no 26093.

(107)   Ley 12956, Modificatoria de la Ley 12692 sobre adhesión provincial a la Ley Nacional no 26093 de Energías Renovables.

(108)  Santafē provinces Likums Nr. 12956, 1. pants.

(109)   Decreto 158/07, Provincia de Santa Fe. Régimen promocional provincial. Energías renovables no convencionales. Impuestos sobre los ingresos brutos y de sellos. Exenciones, reducciones y diferimientos. Ley 12.692. Su reglamentación. Con las modificaciones de los Dtos. 2.644/12 (B.O.: 1/10/12 – Sta. Fe) y 2.949/14 (B.O.: 23/9/14 – Sta. Fe).

(110)   Ministerio de Ambiente y Cambio Climático de la provincia de Santa Fe – Resolución 121/21.

(111)  Regulatīvais dekrēts 158/07, 3. pants.

(112)  Santafē provinces Likums Nr. 12692, 5. panta b) punkts.

(113)   Ley 8478, Promoción industrial.

(114)   Decreto 1361.

(115)  1. pants un 4. panta a) punkts.

(116)  Provinces Dekrēts 3856/1979, 4. pants.

(117)  Provinces Dekrēts 158/07, 5. pants.

(118)   Ley 3456, Código Fiscal de la Provincia de Santa Fe.

(119)  2021. gada Biodegvielu likums, 21. pants.

(120)   Ley 9397 Adhesion de la provincial a ley nacional no 26.093, y declaracion de interes public de la promocion de la produccion, procesamiento y uso sustentable de biocombustibles.

(121)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 280. apsvērums.

(122)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244, 283. apsvērums.

(123)   Provincia de Santiago del Estero, Ley 6.750, Sistema Provincial de Promocion y Desarrollo Industrial.

(124)   Ministerio de Economia, Resolución 947/2023, Programa de Financiamiento para Capital de Trabajo en la Industria del Biodiesel – Crease.

(125)   https://biodiesel.com.ar/16276/biocombustibles-la-secretaria-de-energia-de-argentina-lanza-credito-a-tasa-preferencial-para-la-industria-del-biodiesel.

(126)   “ Argentina: Biofuels Annual ”, Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departaments (USDA), Globālais lauksaimniecības informācijas tīkls (GAIN), ziņojums Nr. AR2024-0011, 2024. gada 5. augusts (“2024. gada GAIN ziņojums”), 10.–11. lpp., pieejams šeit: https://www.fas.usda.gov/data/argentina-biofuels-annual-9.

(127)  Turpat.

(128)   Decreto 70/2023, DNU-2023-70-APN-PTE – Disposiciones.

(129)   Ministerio de Economía, Resolución 302/2024, RESOL-2024-302-APN-MEC.

(130)  Galu galā publicēts kā Ley 27742, Ley de Bases y Puntos de Partida para la Libertad de los Argentinos.

(131)  2024. gada GAIN ziņojums, 2. un 6. lpp.

(132)   Decreto 38/2025, DECTO-2025-38-APN-PTE – Derecho de Exportación.

(133)  Ar muitas kodu 3826 00 00 .

(134)  2023. gada GAIN ziņojums, 16. lpp. Dati par miljoniem litru tika izteikti tonnās, izmantojot šādu vienādojumu: 1 000 l = 1 m3 = 0,885 t.

(135)   http://datos.energia.gob.ar/dataset/estadisticas-de-biodiesel-y-bioetanol/archivo/4e04bc74-8625-412c-acc2-48412f2509b4.

(136)   http://datos.energia.gob.ar/dataset/estadisticas-de-biodiesel-y-bioetanol/archivo/4e04bc74-8625-412c-acc2-48412f2509b4.

(137)  2024. gada GAIN ziņojums, 19. lpp.

(138)  2024. gada GAIN ziņojums, 17. lpp.

(139)   http://datos.energia.gob.ar/dataset/estadisticas-de-biodiesel-y-bioetanol/archivo/4e04bc74-8625-412c-acc2-48412f2509b4.

(140)   Comext dati par tīru biodīzeļdegvielu un tās maisījumiem.

(141)   Comext dati tikai par tīru biodīzeļdegvielu. Dati par kodu 2710 19 43 29 par Singapūru. Dati par kodu 3826 00 10 par Argentīnu, Apvienoto Karalisti un citām trešām valstīm. Dati par kodiem 2710 19 43 29 un 3826 00 10 par citām valstīm, izņemot Ķīnu (attiecībā uz Apvienotās Karalistes daļu, kas iekļauta citu valstu datos, izņemot Ķīnu, tika ņemts vērā tikai kods 3826 00 10 ).

(142)  EBP 2023. gada statistikas ziņojums pieejams šeit: https://ebb-eu.org/wp-content/uploads/2024/03/EBB_Statistical_Report2023-Final.pdf (pēdējo reizi skatīts 2024. gada 18. novembrī).

(143)   GAIN. Biofuels Annual, 2023. gada 19. oktobris, Ķīna, informācija pieejama šeit: https://fas.usda.gov/data/china-biofuels-annual-9 (pēdējo reizi skatīta 2024. gada 18. novembrī).

(144)   GAIN. Biofuels Annual, 2023. gada 14. augusts, Eiropas Savienība, informācija pieejama šeit: https://fas.usda.gov/data/european-union-biofuels-annual-3 (pēdējo reizi skatīta 2024. gada 18. novembrī).

(145)  Ņemot vērā informāciju, kas pieejama vietnēhttps://www.reuters.com/business/energy/malaysian-2024-biofuel-output-seen-rising-if-b20-biodiesel-usage-expanded-2024-03-05/ (pēdējo reizi skatīta 2024. gada 18. novembrī), Malaizijas biodīzeļdegviela ir ražota uz palmu eļļas bāzes. Pasaules mēroga pārskatu skatīt UFOP 2023./2024. gada ziņojumā par globālo tirgus piedāvājumu, 27. lpp., pieejams šeit: https://www.ufop.de/files/8217/0548/9837/UFOP-2116_Report_Global_Market_Supply_A5_EN_23_24_160124.pdf.

(146)  Kā piemēru sk. Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1344 (2019. gada 12. augusts), ar ko nosaka pagaidu kompensācijas maksājumu Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 212, 13.8.2019., 1.–52. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/1344/oj). Regulas 32. apsvērumā ir noteikts šādi: “Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indonēzijā ražotā biodīzeļdegviela pārsvarā ir palmu eļļas metilesteris (“PME”), kas iegūts no palmu eļļas (..)”.

(147)  Informāciju par izejvielām Apvienotajā Karalistē sk., piemēram, https://www.gov.uk/government/statistics/bioenergy-crops-in-england-and-the-uk-2008-2023/bioenergy-crops-in-england-and-the-uk-2008-2023 un Tirdzniecības aizsardzības instrumentu dienesta veiktās izmeklēšanas publiski izmantojamos dokumentos, kas pieejami vietnē https://www.trade-remedies.service.gov.uk/public/case/AD0058/.

(148)  Imports Savienībā no Apvienotās Karalistes, kas ir valsts, kurā ir liels iekšzemes pieprasījums pēc biodīzeļdegvielas, tika uzskatīts par galvenokārt tirgotām precēm, jo to apjoms pagaidu regulas 12. tabulā būtībā bija divreiz lielāks nekā kopējais biodīzeļdegvielas ražošanas apjoms minētajā valstī. Šis ir patents no ESAO/FAO (2022. g.) C.41.1. tabulas, OECD-FAO Agricultural Outlook 2022–2031, OECD Publishing, Parīze, https://doi.org/10.1787/f1b0b29c-en. Arī tā pieteikuma 30.–32. lpp., kurš ietverts Tirdzniecības aizsardzības instrumentu dienesta veiktās izmeklēšanas publiski izmantojamā dokumentā, kas pieejams vietnē https://www.trade-remedies.service.gov.uk/public/case/AD0058/, ir norādīts, ka Greenergy grupa veic nozīmīgas eksporta darbības. Tabula tā paša pieteikuma 27. lappusē (150 000–200 000 t uzņēmumiem Olleco un Argent kopā) un aplēses pieteikuma 29. lappusē (320 000–370 000 t uzņēmumam Greenergy) liecina, ka biodīzeļdegvielas ražošanas apjoms Apvienotajā Karalistē bija aptuveni pusmiljons tonnu (vai nedaudz vairāk).

(149)  Apvienotā Karaliste.

(150)  12. un 13. apsvērums Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2024/1273 (2024. gada 7. maijs), ar ko izbeidz izmeklēšanu par Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam noteikto kompensācijas pasākumu iespējamo apiešanu, importējot biodīzeļdegvielu, kas nosūtīta no Ķīnas Tautas Republikas un Apvienotās Karalistes, neatkarīgi no tā, vai tai deklarēta Ķīnas Tautas Republikas un Apvienotās Karalistes izcelsme, un ar ko izbeidz importa reģistrāciju (OV L, 2024/1273, 8.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2024/1273/oj).

(151)   https://rtfa.org.uk/2024/07/23/uk-renewable-fuels-industry-calls-for-inward-processing-policy-to-be-made-more-transparent/ (pēdējo reizi skatīts 2024. gada 18. novembrī).

(152)   https://www.spglobal.com/commodityinsights/en/market-insights/latest-news/agriculture/040324-uk-to-instate-biofuel-import-duties-after-halting-exemptions (pēdējo reizi skatīts 2024. gada 18. novembrī).

(153)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/731 (2022. gada 12. maijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/1266, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, un Īstenošanas regulu (ES) 2021/1267, ar ko nosaka galīgos kompensācijas maksājumus Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 136, 13.5.2022., 3.–7. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/731/oj).

(154)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2092 (2019. gada 28. novembris), ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 317, 9.12.2019., 42.–95. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/2092/oj).

(155)  Komisijas īstenošanas regula (EK) 2025/261 (2025. gada 10. februāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L, 2025/261, 11.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/261/oj).

(156)   Eurostat, darbaspēka izmaksu gada dati – Nace 2. red. (https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/bookmark/ 995c4de3-9520-4cc1-9dc2-3c78325a2fc8?lang=en).

(157)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/244 (2019. gada 11. februāris), ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 40, 12.2.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/244/oj), 394. apsvērums.

(158)  Komisijas īstenošanas regula (EK) 2025/261 (2025. gada 10. februāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L, 2025/261, 11.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/261/oj).

(159)   GAIN ziņojums, 5. tabula “Biodegvielu gada apskats – Argentīna”, 2024. gada 5. augusts; pieejams šeit: https://apps.fas.usda.gov/newgainapi/api/Report/DownloadReportByFileName?fileName=Biofuels+Annual_Buenos+Aires_Argentina_AR2024-0011.pdf.

(160)   GAIN ziņojums, 5. tabula “Biodegvielu gada apskats – Argentīna”, 2024. gada 5. augusts; pieejams šeit: https://apps.fas.usda.gov/newgainapi/api/Report/DownloadReportByFileName?fileName=Biofuels+Annual_Buenos+Aires_Argentina_AR2024-0011.pdf.

(161)   GAIN ziņojums, 5. tabula “Biodegvielu gada apskats – Argentīna”, 2024. gada 5. augusts; pieejams šeit: https://apps.fas.usda.gov/newgainapi/api/Report/DownloadReportByFileName?fileName=Biofuels+Annual_Buenos+Aires_Argentina_AR2024-0011.pdf.

(162)   CARBIO savā iesniegumā t24.002793 norādīja, ka kopš 2024. gada marta uzdevuma nodrošināt biodīzeļdegvielu Brazīlijā norma ir paaugstināta līdz 14 % un kopš 2025. gada marta – līdz 15 % (no pašreizējā 12 % līmeņa). Tā arī norādīja, ka Brazīlija ir apstiprinājusi importētās biodīzeļdegvielas izmantošanu obligātajā maisījumā no 2024. gada janvāra.

(163)   https://www.statista.com/statistics/1485491/biofuel-consumption-by-type-region-world/.

(164)  t24.007393.

(165)   GAIN ziņojums “Biodegvielu gada apskats – Argentīna, 2024. gada 5. augusts, 20. lpp., pieejams šeit: https://apps.fas.usda.gov/newgainapi/api/Report/DownloadReportByFileName?fileName=Biofuels+Annual_Buenos+Aires_Argentina_AR2024-0011.pdf.

(166)   GAIN ziņojums “Biodegvielu gada apskats – Argentīna, 2024. gada 5. augusts, pieejams šeit: https://apps.fas.usda.gov/newgainapi/api/Report/DownloadReportByFileName?fileName=Biofuels+Annual_Buenos+Aires_Argentina_AR2024-0011.pdf.Ziņojuma 19. lappusē ir norādīts šādi: “Eksports uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Peru vai citiem diskrecionāriem tirgiem netiek prognozēts.”

(167)  Plašāka informācija: https://energy.ec.europa.eu/topics/renewable-energy/renewable-energy-directive-targets-and-rules/renewable-energy-directive_en.

(168)   GAIN ziņojums “Biodegvielu gada apskats – Argentīna, 2024. gada 5. augusts, pieejams šeit: https://apps.fas.usda.gov/newgainapi/api/Report/DownloadReportByFileName?fileName=Biofuels+Annual_Buenos+Aires_Argentina_AR2024-0011.pdf.

(169)   https://www.bmwk.de/Redaktion/EN/Artikel/Energy/petroleum-fuel-prices.html.

(170)  Komisija savā biļetenā “ Weekly Oil Bulletin ” sniedz pārskatu par dīzeļdegvielas un benzīna (Euro Super-95) vidējām cenām katrā ES dalībvalstī, kā arī par nodokļu īpatsvaru no galīgās cenas. Sk. https://energy.ec.europa.eu/data-and-analysis/weekly-oil-bulletin_en.

(171)  Plašāka apvienības FuelsEurope sniegtā informācija ir atspoguļota diagrammā, kas pieejama šeit: https://www.fuelseurope.eu/uploads/files/modules/documents/file/1688474562_PHVWHHTy6LUHcLLbJzKRaj44vRiRLrTghMB8aXzf.pdf#:~:text=No%20tax%20incentive%3A%20Biofuels%20do%20not%20bene%EF%AC%81t%20from,a%20percentage%20of%20fossil%20fuel%20content%20above%2070%25.

(172)   European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.

(173)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).

(174)  Kā patlaban noteikts Komisijas Regulā (ES) 2024/2522 (2024. gada 23. septembris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2522/oj (OV L, 2024/2522, 31.10.2024.). Aptvertos ražojumus nosaka, kopā skatot 1. panta 1. punktā un atbilstīgajos KN un TARIC kodos sniegto ražojuma aprakstu.


1. PIELIKUMS

Komercrēķinā, ko pievieno precēm, kuras uzņēmums pārdod uz Eiropas Savienību un uz kurām attiecas saistības, norāda šādu informāciju:

1)

Virsraksts “KOMERCRĒĶINS, KO PIEVIENO PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS SAISTĪBAS”.

2)

Tā uzņēmuma nosaukums, kurš izrakstījis komercrēķinu, un preces ražojušā uzņēmuma nosaukums.

3)

Komercrēķina numurs.

4)

Komercrēķina izrakstīšanas datums.

5)

TARIC papildu kods, ar kuru rēķinā norādītās preces ir jāmuito pie Eiropas Savienības robežas.

6)

Precīzs un skaidri formulēts preču apraksts un:

—

uzņēmuma ražojuma koda (URK) tehniskās specifikācijas,

—

uzņēmuma ražojuma kods (URK),

—

KN kods,

—

daudzums (norādīt vienībās, kas izteiktas metriskajās tonnās).

7)

Pārdošanas noteikumu apraksts, tostarp:

—

vienības (metriskajās tonnās) cena,

—

piemērojamie samaksas noteikumi,

—

piemērojamie piegādes noteikumi,

—

visas atlaides un rabati.

8)

Tā uzņēmuma nosaukums, kas ir importētājs un kam uzņēmums ir tieši izrakstījis rēķinu.

9)

Tās uzņēmuma amatpersonas vārds un uzvārds, kura izrakstījusi komercrēķinu, un šāds parakstīts paziņojums:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītās preces, kas pārdotas eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražotas (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) Argentīnā saskaņā ar saistībām, kurām piekritusi Eiropas Komisija ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/245, un ievērojot saistību tvērumu. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”


2. PIELIKUMS

Eksporta saistību sertifikāts

Eksporta saistību sertifikātā, kuru CARBIO izdod attiecībā uz katru komercrēķinu, ko pievieno precēm, kuras uzņēmums pārdod Eiropas Savienībai un uz kurām attiecas saistības, norāda šādu informāciju:

1)

Cámara Argentina de Biocombustibles (“CARBIO”) nosaukums, adrese un tālruņa numurs.

2)

Tā uzņēmuma nosaukums, kurš minēts Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/245 un kurš izrakstījis komercrēķinu, kā arī preces ražojušā uzņēmuma nosaukums.

3)

Komercrēķina numurs.

4)

Komercrēķina izrakstīšanas datums.

5)

TARIC papildu kods, ar kuru rēķinā norādītās preces ir jāmuito pie Eiropas Savienības robežas.

6)

Precīzs preču apraksts, tostarp:

—

preču tehniskā specifikācija, uzņēmuma ražojuma kods (URK) (attiecīgā gadījumā),

—

KN kods.

7)

Precīzs eksportēto vienību daudzums metriskajās tonnās.

8)

Sertifikāta numurs un beigu termiņš (trīs mēneši pēc izdošanas).

9)

Tās CARBIO amatpersonas vārds un uzvārds, kura izdevusi sertifikātu, un šāds parakstīts paziņojums:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šis sertifikāts ir izsniegts tādu preču tiešam eksportam uz Eiropas Savienību, kuras norādītas komercrēķinā, ko pievieno pārdotajām precēm, uz kurām attiecas saistības, un ka sertifikāts ir izdots saskaņā ar saistībām, ko piedāvājis [uzņēmums] un kam piekritusi Eiropas Komisija ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/245, un ievērojot saistību tvērumu. Es apliecinu, ka šajā sertifikātā sniegtā informācija ir pareiza un ka daudzums, uz kuru attiecas šis sertifikāts, nepārsniedz saistību robežvērtību.”

10)

Datums.

11)

Paraksts un CARBIO zīmogs.


3. PIELIKUMS

Komercrēķinā, ko pievieno precēm, kuras uzņēmums pārdod uz Eiropas Savienību un uz kurām attiecas kompensācijas maksājumi, norāda šādu informāciju:

1)

Virsraksts “KOMERCRĒĶINS, KO PIEVIENO PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS KOMPENSĀCIJAS MAKSĀJUMI”.

2)

Tā uzņēmuma nosaukums, kurš izrakstījis komercrēķinu, un preces ražojušā uzņēmuma nosaukums.

3)

Komercrēķina numurs.

4)

Komercrēķina izrakstīšanas datums.

5)

TARIC papildu kods, ar kuru rēķinā norādītās preces ir jāmuito pie Eiropas Savienības robežas.

6)

Precīzs un skaidri formulēts preču apraksts un:

—

uzņēmuma ražojuma koda (URK) tehniskās specifikācijas,

—

uzņēmuma ražojuma kods (URK),

—

KN kods,

—

daudzums (norādīt vienībās, kas izteiktas metriskajās tonnās).

7)

Pārdošanas noteikumu apraksts, tostarp:

—

vienības (metriskajās tonnās) cena,

—

piemērojamie samaksas noteikumi,

—

piemērojamie piegādes noteikumi,

—

visas atlaides un rabati.

8)

Komercrēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un paraksts.


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/835/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)