<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-287/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CJ0287</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:707">EU:C:2018:707</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>7</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>7</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20180913">13.9.2018</DATE>. – Lieta C‑287/17</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Česká pojišťovna</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (devītā palāta)</P><P><DATE ISO="20180913">2018. gada 13. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – čehu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Uzņēmumu tiesības</KEYWORD><KEYWORD>Maksājumu kavējumu novēršana komercdarījumos</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2011/7/ES</KEYWORD><KEYWORD>6. panta 1. un 3. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Ar parāda piedziņu saistīto izdevumu atlīdzināšana</KEYWORD><KEYWORD>Izdevumi saistībā ar atgādinājumiem, kas nosūtīti sakarā ar parādnieka maksājumu kavējumu</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑287/17</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Okresní soud v Českých Budějovicích</HT> (Česke Budejovices apgabaltiesa, Čehijas Republika) iesniedza ar lēmumu, kurš pieņemts <DATE ISO="20170310">2017. gada 10. martā</DATE> un kurš Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20170519">2017. gada 19. maijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Česká pojišťovna a.s.</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">WCZ, spol. s r. o.</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (devītā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Vajda [<HT TYPE="ITALIC">C. Vajda</HT>], tiesneši K. Jirimēe [<HT TYPE="ITALIC">K. Jürimäe</HT>] un K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C. Lycourgos</HT>] (referents),</P><P>ģenerāladvokāts: M. Vatelē [<HT TYPE="ITALIC">M. Wathelet</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">Z. Malůšková</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Patakia</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">D. Kukovec</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20180529">2018. gada 29. maija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="048" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 48, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 6. panta 1. un 3. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">Česká pojišťovna a.s</HT>. un <HT TYPE="ITALIC">WCZ, spol. s r. o</HT>. [turpmāk tekstā – <HT TYPE="ITALIC">WCZ</HT>] par izdevumu atlīdzināšanu saistībā ar atgādinājumiem, ko tā nosūtīja <HT TYPE="ITALIC">WCZ</HT> apdrošināšanas prēmiju maksājumu kavējuma dēļ, kuri <HT TYPE="ITALIC">WCZ</HT> bija jāmaksā, un kas tika nosūtīti pirms prasības celšanas, lai panāktu šo prēmiju samaksu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/7 12., 19. un 20. apsvērumā ir teikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>(12)</NO.P><TXT>Maksājuma kavējums ir līguma pārkāpums, kas zemās vai nulles nokavējuma procentu likmes un/vai atlīdzināšanas procedūras ilguma dēļ parādniekiem vairumā dalībvalstu ir kļuvis finansiāli izdevīgs. Lai šo tendenci pavērstu pretējā virzienā un atturētu no maksājumu kavējumiem, ir nepieciešama izlēmīga pāreja uz maksājumu tūlītējas veikšanas kultūru, saskaņā ar kuru par redzami netaisnu līguma noteikumu vai praksi vienmēr būtu jāuzskata tas, ka tiek izslēgtas tiesības pieprasīt procentus. Šādai pārejai būtu jāietver arī īpašu noteikumu ieviešana par maksājumu termiņiem un par kreditoriem radušos izmaksu kompensēšanu, un – <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> – par to, ka būtu jāprezumē, ka ir redzami netaisni izslēgt tiesības uz atgūšanas izmaksu kompensāciju.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(19)</NO.P><TXT>Lai atturētu [no] maksājumu kavējumiem, ir nepieciešama taisnīga kompensācija kreditoriem par atgūšanas izmaksām, kas radušās maksājuma kavējuma dēļ. Atgūšanas izmaksās būtu jāiekļauj arī saistītās administratīvās izmaksas un kompensācija par iekšējām izmaksām, kas radušās maksājuma kavējuma dēļ, un tām šajā direktīvā būtu jāparedz fiksēta minimālā summa, ko var piemērot kopā ar nokavējuma procentiem. Fiksētas summas veidā noteiktas kompensācijas mērķim vajadzētu būt ar atgūšanu saistīto administratīvo un iekšējo izmaksu samazināšanai. Atgūšanas izmaksu kompensācija būtu jānosaka, neskarot valstu noteikumus, saskaņā ar kuriem attiecīgās valsts tiesa var piešķirt kreditoram kompensāciju par jebkādu papildu kaitējumu, kas saistīts ar parādnieka maksājuma kavējumu.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(20)</NO.P><TXT>Papildus tiesībām saņemt fiksētas summas maksājumu, lai segtu atgūšanas iekšējās izmaksas, kreditoriem vajadzētu noteikt arī tiesības uz citu atgūšanas izmaksu atlīdzināšanu, kuras tiem rodas parādnieka maksājuma kavējuma dēļ. Šādās izmaksās jo īpaši būtu jāiekļauj izmaksas, kas kreditoriem rodas saistībā ar jurista vai parādu piedziņas aģentūras algošanu.<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 6. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Atgūšanas izmaksu kompensācija<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina, ka – ja saskaņā ar 3. vai 4. pantu komercdarījumos kļūst maksājami nokavējuma procenti – kreditoram ir tiesības saņemt no parādnieka vismaz fiksētu summu EUR 40 apjomā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētā fiksētā summa ir maksājama bez vajadzības atgādināt un kā kompensācija kreditoram par atgūšanas izmaksām.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="3"?><PARAG IDENTIFIER="006.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Papildus 1. punktā minētajai fiksētajai summai kreditoram ir tiesības saņemt no parādnieka saprātīgu kompensāciju par jebkādām atgūšanas izmaksām, kas pārsniedz minēto fiksēto summu un kas radušās parādnieka maksājuma kavējuma dēļ. Tās varētu ietvert izdevumus, kas radušies, <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT>, algojot juristu vai parādu piedziņas aģentūru.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Čehijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Likuma Nr. 513/1991 par Komerckodeksu, kas grozīts ar Likumu Nr. 179/2013, 369. panta 1. punkta pēdējā teikumā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Papildus nokavējuma procentiem kreditoram ir tiesības uz parāda atgūšanas izmaksu minimālu kompensāciju, kuras apmērs un nosacījumi ir paredzēti valdības noteikumos.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>3. pantā Valdības noteikumos Nr. 351/2013, kuros ir noteikts kavējuma procentu un parāda atgūšanas izmaksu apmērs, paredzēta atlīdzība tiesneša ieceltiem juridisko personu likvidatoriem un administratīvās struktūras locekļiem un precizēti noteikti jautājumi, kas attiecas uz Oficiālo Vēstnesi, kurš paredzēts paziņojumiem civillietās un komerclietās, un juridisko un fizisko personu publiskajiem reģistriem, trasta fondiem un informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Uzņēmumu savstarpēju saistību gadījumā [..] minimālā prasījuma izpildes izmaksu summa attiecībā uz katru prasījumu ir 1200 [CZK (Čehijas kronas) (aptuveni 46 EUR)] [..].<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Likuma Nr. 40/1964, ar ko izveido Civilkodeksu, 121. panta 3. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Ar parādu ir saistīti procenti, nokavējuma procenti, soda nauda par nokavējumu un atgūšanas izmaksas.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Likuma Nr. 99/1963, ar ko izveido Civilprocesa kodeksu, 142. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Tiesa lietas dalībniekam, kuram ir pasludināts pilnībā labvēlīgs spriedums, piespriež, lai lietas dalībnieks, kuram ir pasludināts nelabvēlīgs spriedums, atlīdzina izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai tiesību īstenošanai vai aizstāvībai.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētā kodeksa 142.a panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Prasītājam, kuram tiesvedībā par saistību izpildi ir pasludināts labvēlīgs spriedums, tiesības saņemt no atbildētāja tiesvedības izdevumu kompensāciju ir tikai tādā gadījumā, ja vismaz septiņas dienas pirms prasības celšanas tiesā viņš uz atbildētāja norādīto dzīvesvietas adresi vai pēdējo zināmo adresi ir nosūtījis brīdinājumu.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas fakti un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Česká pojišťovna</HT> un <HT TYPE="ITALIC">WCZ</HT> <DATE ISO="20121107">2012. gada 7. novembrī</DATE> noslēdza apdrošināšanas līgumu, kas stājās spēkā tajā pašā dienā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150310">2015. gada 10. marta</DATE> vēstuli <HT TYPE="ITALIC">Česká pojišťovna</HT> brīdināja <HT TYPE="ITALIC">WCZ</HT> par līguma izbeigšanu ar 2015. gada 25. februāri <HT TYPE="ITALIC">WCZ</HT> neveiktu apdrošināšanas prēmiju maksājumu dēļ un tai prasīja samaksāt apdrošināšanas prēmijas 1160 CZK (aptuveni 44 EUR) apmērā par laikposmu no <DATE ISO="20141107">2014. gada 7. novembra</DATE> līdz 2015. gada 25. februārim. Pirms vēršanās iesniedzējtiesā <HT TYPE="ITALIC">Česká pojišťovna</HT> nosūtīja <HT TYPE="ITALIC">WCZ</HT> kopumā četrus atgādinājumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Česká pojišťovna</HT> minētajai tiesai prasa piespriest <HT TYPE="ITALIC">WCZ</HT>, pirmkārt, samaksāt minēto summu 1160 CZK (aptuveni 44 EUR) apmērā un likumiskos nokavējuma procentus par laikposmu no <DATE ISO="20150225">2015. gada 25. februāra</DATE> līdz brīdim, kad apdrošināšanas prēmijas tiks samaksātas, un, otrkārt, segt parāda atgūšanas izdevumus 1200 CZK (aptuveni 46 EUR) apmērā. Papildus tam <HT TYPE="ITALIC">Česká pojišťovna</HT> prasa, lai <HT TYPE="ITALIC">WCZ</HT> segtu tiesvedības izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzsver, ka Direktīvas 2011/7 6. pants ir transponēts ar Valdības noteikumu Nr. 351/2013 3. pantu un ka Čehijas tiesībās ar parādu ir saistīti procenti, nokavējuma procenti un sakarā ar to sniegto juridisko pakalpojumu izmaksas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Konstatējot, ka tiesai saskaņā ar valsts tiesībām izdevumi par vienu atbildētājam nosūtītu atgādinājumu pirms prasības iesniegšanas tiesā ir jāatzīst par tiesas izdevumiem, iesniedzējtiesai ir jautājums par to, vai bez Direktīvas 2011/7 6. pantā noteiktās fiksētās summas kompensācijas par parāda atgūšanas izmaksām ir jāatlīdzina arī izdevumi par atgādinājumiem saskaņā ar valsts procesuālo tiesību noteikumiem. Šī tiesa norāda, ka saskaņā ar minētās direktīvas 19. apsvērumu fiksētas summas kompensācijai atbilstoši šīs pašas direktīvas 6. pantam ir tieši jāietver prasītāja izdevumi par atgādinājumiem. Iesniedzējtiesas ieskatā, no tā izrietētu, ka abu kompensāciju atzīšana (pamatojoties uz tās pašas direktīvas 6. pantu un valsts procesuālo tiesību noteikumiem) ļautu prasītājam divreiz saņemt vienu un to pašu kompensāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesā izskatāmajā lietā šis būtu pamata jautājums, jo <HT TYPE="ITALIC">Česká pojišťovna</HT> prasa fiksētas summas kompensāciju 1200 CZK (aptuveni 46 EUR) apmērā saskaņā ar Valdības noteikumu Nr. 351/2013 3. pantu un Direktīvas 2011/7 6. pantu, kā arī atlīdzību par juridisko pakalpojumu izmaksām atbilstoši valsts tiesībām, ieskaitot izdevumus par atgādinājumiem pirms prasības iesniegšanas tiesā, kuras izriet no valsts tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Okresní soud v Českých Budějovicích</HT> (Česke Budejovices apgabaltiesa, Čehijas Republika) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Vai [Direktīvas 2011/7] 6. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka strīdā par parāda atgūšanu saistībā ar šīs direktīvas 3. vai 4. pantā minēto komercdarījumu tiesai ir jāpiešķir prasītājam, kuram ir pasludināts labvēlīgs spriedums, summa 40 EUR apmērā (vai līdzvērtīga summa attiecīgās valsts valūtā), kā arī tiesvedības izdevumu kompensācija, tostarp par tādām izmaksām dalībvalsts procesuālajās normās paredzētajā apmērā, kuras ir saistītas ar atgādinājumu atbildētājam pirms prasības pieteikuma iesniegšanas?<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2011/7 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar to kreditoram, kurš pieprasa atlīdzināt izdevumus saistībā ar atgādinājumiem, kas adresēti parādniekam sakarā ar tā maksājumu kavējumu, ir tiesības papildus fiksētajai summai 40 EUR apmērā, kas paredzēta šī panta 1. punktā, saņemt saprātīgu atlīdzību šī paša panta 3. punkta nozīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Vispirms jānorāda, ka ar Direktīvas 2011/7 6. pantu ir paredzēts nodrošināt atlīdzību par atgūšanas izmaksām, kas radušās kreditoram, līdzko procenti saistībā ar maksājuma kavējumu ir kļuvuši pieprasāmi saskaņā ar šo direktīvu. Turklāt no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Direktīvas 2011/7 6. pants ir transponēts Čehijas tiesībās ar Valdības noteikumu Nr. 351/2013 3. pantu, kurā šīs direktīvas 6. panta 1. punktā paredzētā fiksētā summa ir noteikta 1200 CZK (aptuveni 46 EUR) apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir jānorāda, ka no Direktīvas 2011/7 6. panta formulējuma neizriet, ka atgādinājuma izmaksas, kas radušās kreditoram, lai saņemtu parāda samaksu, nevar tikt atlīdzinātas, pārsniedzot fiksēto summu 40 EUR apmērā, kura paredzēta 6. panta 1. punktā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Šajā 1. punktā ir vienīgi norādītas kreditora tiesības saņemt vismaz maksājumu fiksētas summas 40 EUR apmērā. Turklāt 6. panta 2. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina, pirmkārt, ka šī fiksētā summa ir maksājama automātiski, pat neatgādinot parādniekam, un, otrkārt, ka tā ir paredzēta, lai atlīdzinātu kreditoram radušās [parāda] atgūšanas izmaksas. Šajā ziņā šajās tiesību normās šīs izmaksas nekādi nav nošķirtas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šī paša 6. panta 3. punktā ir paredzēts, ka papildus 1. punktā minētajai fiksētajai summai kreditoram ir tiesības saņemt no parādnieka saprātīgu kompensāciju par jebkādām atgūšanas izmaksām, kas pārsniedz minēto fiksēto summu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jānorāda, pirmkārt, ka, Direktīvas 2011/7 6. panta 3. punktā izmantojot frāzi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>kas pārsniedz minēto fiksēto summu<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>, Savienības likumdevējs ir paredzējis uzsvērt, ka tādējādi var tikt saņemta saprātīga kompensācija par jebkādām atgūšanas izmaksām, kuras pārsniedz 40 EUR summu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Otrkārt, lai gan ir taisnība, ka Direktīvas 2011/7 6. panta 3. punkta franču valodas redakcijā ir norāde uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>citām<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> atgūšanas izmaksām, šāds precizējums varētu vedināt domāt, ka runa ir par cita veida atgūšanas izmaksām, nevis tām, kas norādītas šī panta 1. punktā, tomēr ir jānorāda, ka it īpaši grieķu, angļu, itāļu un holandiešu valodas redakcijas neapstiprina šādu interpretāciju, jo tajās termina <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>citām<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> vietā attiecīgi ir izmantoti termini <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>opoiadipote schetika ypoloipomena<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>any<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>ogni<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>alle<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienā no Savienības tiesību normas valodu redakcijām lietotais formulējums nevar būt vienīgais pamats šīs tiesību normas interpretācijai un tam nevar piešķirt prioritāru nozīmi salīdzinājumā ar pārējo valodu redakcijām. Savienības tiesību normas ir jāinterpretē un jāpiemēro vienveidīgi, ņemot vērā visu Eiropas Savienības valodu redakcijas (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180606">2018. gada 6. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tarragó da Silveira</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑250/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:398">EU:C:2018:398</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāuzsver, ka Direktīvas 2011/7 mērķis ir apkarot maksājumu kavējumus komercdarījumos, jo atbilstoši šīs direktīvas 12. apsvērumam tas ir līguma pārkāpums, kas iesniegto rēķinu samaksas nokavējuma zemās vai nulles procentu likmes dēļ parādniekiem ir kļuvis finansiāli izdevīgs (spriedums, 2017. gada 16. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">IOS Finance EFC</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑555/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:121">EU:C:2017:121</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>No tā izriet, ka minētās direktīvas mērķis ir kreditora efektīva aizsardzība pret maksājumu kavējumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161215">2016. gada 15. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nemec</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑256/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:954">EU:C:2016:954</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Šāda aizsardzība ietver to, ka šim kreditoram tiek piešķirta atgūšanas izmaksu, kuras tam radušās, vispilnīgākā iespējamā atlīdzība, lai atturētu no šādiem maksājumu kavējumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Tādēļ šādam mērķim būtu pretrunā interpretēt Direktīvas 2011/7 6. pantu tādējādi, ka tam neatbilst tas, ka izdevumi saistībā ar atgādinājumiem, kas adresēti parādniekam sakarā ar tā maksājuma kavējumu, var tikt atlīdzinātas apmērā, kas pārsniedz 40 EUR, pat ja šo izmaksu summa pārsniedz šādu fiksēto summu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Vēl jāatgādina, ka ar Direktīvu 2011/7 ir aizstāta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/35/EK (<DATE ISO="20000629">2000. gada 29. jūnijs</DATE>) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="200" PAGE.FIRST="35" DATE.PUB="2000">OV 2000, L 200, 35. lpp.</REF.DOC.OJ>), kuras 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā bija paredzēts, ka kreditoram ir tiesības prasīt saprātīgu kompensāciju no debitora par visām attiecīgajām piedziņas izmaksām, kas radušās debitora kavētā maksājuma dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Ciktāl nekas nenorāda, ka Savienības likumdevējs, pieņemot Direktīvu 2011/7, ir vēlējies samazināt aizsardzību, kas piešķirta kreditoram Direktīvā 2000/35, nebūtu saprātīgi uzskatīt, ka saskaņā ar Direktīvu 2011/7 kreditors varētu saņemt atlīdzību par izdevumiem saistībā ar atgādinājumiem, kas adresēti parādniekam sakarā ar tā maksājuma kavējumu, lielākais 40 EUR apmērā, pat ja šo izdevumu summa ir lielāka, lai gan tas būtu varējis saņemt saprātīgu atlīdzību un – attiecīgajā gadījumā – lielāku par šo summu saskaņā ar Direktīvu 2000/35.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Tomēr ir jāprecizē, ka šai Direktīvas 2011/7 6. panta 3. punktā paredzētajai atlīdzībai ir jābūt saprātīgai un tā nevar aptvert ne to šo izmaksu daļu, kas jau ir nosegtas ar šī panta 1. punktā paredzēto fiksētu summu 40 EUR apmērā, ne izmaksas, kas šķiet pārmērīgas, ņemot vērā visus lietas apstākļus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Tādēļ gan no Direktīvas 2011/7 6. panta, gan no šīs direktīvas mērķa izriet, ka šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka kreditoram, kurš pieprasa atlīdzināt izdevumus saistībā ar atgādinājumiem, kas adresēti parādniekam sakarā ar tā maksājumu kavējumu, ir tiesības papildus fiksētajai summai 40 EUR saņemt saprātīgu atlīdzību attiecībā uz to izmaksu daļu, kura pārsniedz šo fiksēto summu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Šo secinājumu nevar atspēkot, ņemot vērā Direktīvas 2011/7 19. un 20. apsvērumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Ir jānorāda, ka tiesību akta preambula nav juridiski saistoša un uz to nevar atsaukties ne tāpēc, lai atkāptos no tiem pašiem attiecīgā akta noteikumiem, ne arī, lai interpretētu tā noteikumus tādā veidā, kas acīmredzami būtu pretēji to formulējumam (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140619">2014. gada 19. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Karen Millen Fashions</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑345/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2013">EU:C:2014:2013</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Turklāt un katrā ziņā ne no Direktīvas 2011/7 19. apsvēruma, ne no 20. apsvēruma neizriet, ka fiksētā summa, par kuru ir runa šīs direktīvas 6. panta 1. punktā, ir jāuzskata par maksimālo summu, kura var tikt piešķirta kreditoram, lai atlīdzinātu izdevumus saistībā ar atgādinājumiem, kuri adresēti parādniekam sakarā ar tā maksājuma kavējumu, vai vispārēji no iekšējām vai administratīvām atgūšanas izmaksām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Konkrētāk, šajā ziņā ir jānorāda, gluži kā to secinājumu 40. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, ka, lai gan Direktīvas 2011/7 20. apsvēruma angļu un franču valodas redakcijās šķiet, ka tiesības uz fiksētās summas atlīdzināšanu ir paredzētas vienīgi saistībā ar iekšējās atgūšanas izmaksām (<HT TYPE="ITALIC">fixed sum to cover internal recovery costs</HT>) atšķirībā no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>citām<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> atgūšanas izmaksām (<HT TYPE="ITALIC">other recovery costs they incur</HT>), šāda formāla nošķiršana starp iekšējām izmaksām un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>citām<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> izmaksām neparādās šī paša apsvēruma citās valodu redakcijās, piemēram, itāļu valodas redakcijā (<HT TYPE="ITALIC">diritto al pagamento di un importo forfettario per coprire i costi intern [..] esigere anche il risarcimento delle restanti spese di recupero sostenute</HT>) vai holandiešu valodas redakcijā (<HT TYPE="ITALIC">het recht op betaling van een vast bedrag ter dekking van interne invorderingskosten [..] recht hebben op terugbetaling van de overige invorderingskosten die ontstaan</HT>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Turklāt tas, ka Direktīvas 2011/7 19. apsvērumā ir teikts, ka šajā direktīvā būtu jāparedz fiksēta minimālā summa administratīvo izmaksu atgūšanai un iekšējo izmaksu atgūšanai, kas radušās maksājuma kavējumu dēļ, neizslēdz arī to, ka šo izmaksu saprātīga atlīdzība var tikt piešķirta kreditoram, ciktāl šī minimālā fiksētā summa nav pietiekama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Turklāt, lai gan ir taisnība, ka šajā apsvērumā ir precizēts, ka fiksētās summas atlīdzībai ir jābūt vērstai uz to, lai samazinātu administratīvās un iekšējās izmaksas, kas saistītas ar atgūšanu, šis apgalvojums tomēr ir jālasa, ņemot vērā visu apsvērumu. No tā izriet, ka ar šo precizējumu Savienības likumdevējs ir vienīgi uzsvēris, ka fiksētās summas 40 EUR apmērā automātiskais raksturs ir vienīgi mudinājums kreditoram, lai tā atgūšanas izmaksas nepārsniegtu šo summu, neizslēdzot to, ka šis kreditors attiecīgajā gadījumā varētu saņemt lielāku saprātīgu atlīdzību, kura nav automātiska.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka uzdoto jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 2011/7 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar to kreditoram, kurš pieprasa atlīdzināt izdevumus saistībā ar atgādinājumiem, kas adresēti parādniekam sakarā ar tā maksājumu kavējumu, ir tiesības papildus fiksētajai summai 40 EUR apmērā, kura paredzēta šī panta 1. punktā, saņemt saprātīgu atlīdzību šī paša panta 3. punkta nozīmē attiecībā uz to izmaksu daļu, kas pārsniedz šo fiksēto summu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar to kreditoram, kurš pieprasa atlīdzināt izdevumus saistībā ar atgādinājumiem, kas adresēti parādniekam sakarā ar tā maksājumu kavējumu, ir tiesības papildus fiksētajai summai 40 EUR apmērā, kura paredzēta šī panta 1. punktā, saņemt saprātīgu atlīdzību šī paša panta 3. punkta nozīmē attiecībā uz to izmaksu daļu, kas pārsniedz šo fiksēto summu.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>