<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-150/21</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62021CJ0150</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:268">EU:C:2022:268</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20220407">7.4.2022</DATE>. – Lieta C‑150/21</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Prokuratura Rejonowa Łódź</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Bałuty</HT> (Tiesa, kam ir jurisdikcija krimināllietās)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (septītā palāta)</P><P><DATE ISO="20220407">2022. gada 7. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – poļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Tiesiskā sadarbība krimināllietās</KEYWORD><KEYWORD>Savstarpējā atzīšana</KEYWORD><KEYWORD>Pamatlēmums 2005/214/TI</KEYWORD><KEYWORD>Finansiālu sankciju izpilde</KEYWORD><KEYWORD>1. panta a) punkta ii) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Administratīvas iestādes pieņemts lēmums, ar kuru tiek uzlikta finansiāla sankcija</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums, kas var tikt pārsūdzēts prokuroram, kurš ir pakļauts tieslietu ministra norādēm</KEYWORD><KEYWORD>Turpmāka pārsūdzība tiesā, kurai ir īpaša jurisdikcija krimināllietās</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑150/21</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Sąd Rejonowy dla Łodzi‑Śródmieścia w Łodzi</HT> (Lodzas Centra rajona tiesa Lodzā, Polija) iesniedza ar <DATE ISO="20210223">2021. gada 23. februāra</DATE> lēmumu un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20210305">2021. gada 5. martā</DATE>, tiesvedībā saistībā ar tādas finansiālas sankcijas atzīšanu, kura uzlikta</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><P><HT TYPE="BOLD">D. B.,</HT></P><P>piedaloties</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Prokuratura Rejonowa Łódź‑Bałuty,</HT></HT></P></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>Tiesa (septītā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Pasers [<HT TYPE="ITALIC">J. Passer</HT>], tiesneši N. Vāls [<HT TYPE="ITALIC">N. Wahl</HT>] un M. L. Arasteja Saūna [<HT TYPE="ITALIC">M. L. Arastey Sahún</HT>] (referente),</P><P>ģenerāladvokāts: N. Emiliu [<HT TYPE="ITALIC">N. Emiliou</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Prokuratura Rejonowa Łódź‑Bałuty</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J. Szubert</HT>, <HT TYPE="ITALIC">prokurator regionalny w Łodzi</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Polijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B. Majczyna</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. K. Bulterman</HT> un <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Huurnink</HT>, pārstāves,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Wasmeier</HT> un <HT TYPE="ITALIC">K. Herrmann</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes Pamatlēmuma 2005/214/TI (2005. gada 24. februāris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="076" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 76, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="081" PAGE.FIRST="24" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 81, 24. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Pamatlēmums 2005/214<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 1. panta a) punkta ii) apakšpunkta interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar procesu, ko ierosinājis <HT TYPE="ITALIC">Centraal Justitieel Incassobureau, Ministerie van Justitie en Veiligheid</HT> (Centrālais tiesu piedziņas birojs, Drošības un tieslietu ministrija, Nīderlande; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">CJIB</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), lai panāktu, ka Polijā tiek atzīta un izpildīta finansiāla sankcija, kura ir uzlikta D. B. par Nīderlandē ceļu satiksmi regulējošo noteikumu pārkāpumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Pamatlēmuma 2005/214 1. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Šajā pamatlēmumā:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>lēmums<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir galīgais lēmums, ar ko fiziskai vai juridiskai personai prasa samaksāt finansiālu sankciju, ja šo lēmumu ir pieņēmusi:</TXT><P>[..]</P><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>izdevējas valsts iestāde, kas nav tiesa, attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar izdevējas valsts tiesību aktiem ar nosacījumu, ka attiecīgajai personai ir bijusi iespēja iesniegt šo lietu izskatīšanai tiesā, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>izdevējas valsts iestāde, kas nav tiesa, attiecībā uz darbībām, kas ir sodāmas atbilstīgi izdevējas valsts tiesību aktiem, jo ir pārkāptas tiesību normas, ar nosacījumu, ka attiecīgajai personai ir bijusi iespēja iesniegt šo lietu [..] izskatīšanai tiesā, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>finansiāla sankcija<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir pienākums maksāt:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>ar lēmumu noteikto naudas summu sakarā ar notiesāšanu par nodarījumu;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šā pamatlēmuma 3. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Pamattiesības<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Šis pamatlēmums negroza pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kas noteikti [ES] Līguma 6. pantā.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētā pamatlēmuma 4. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Lēmumu pārsūtīšana un vēršanās pie centrālās iestādes<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Lēmumu kopā ar šajā pantā paredzētu apliecību var nosūtīt tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā fiziskai vai juridiskai personai, pret kuru ir izvirzīts lēmums, ir īpašums vai ienākumi, kurā tai ir pastāvīgā dzīvesvieta vai, juridiskas personas gadījumā, juridiskā adrese.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šā paša pamatlēmuma 5. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Piemērošanas joma<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Šādi nodarījumi, ja izdevējā valstī tie ir sodāmi un kā tos definē izdevējas valsts tiesību akti, saskaņā ar šā pamatlēmuma noteikumiem un nepārbaudot nodarījuma abpusējo sodāmību, ir pamats lēmumu atzīšanai un izpildei:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>rīcība, kas ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, tostarp tādu noteikumu neievērošana, kuri attiecas uz braukšanas un atpūtas laikposmiem un bīstamām precēm,</P></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Pamatlēmuma 2005/214 6. pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Lēmumu atzīšana un izpilde<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Izpildes valsts kompetentās iestādes atzīst lēmumu, kas nosūtīts saskaņā ar 4. pantu, nepieprasot izpildīt nekādas papildu formalitātes, un tūlīt veic visus tā izpildei vajadzīgos pasākumus, ja vien kompetentā iestāde nenolemj atsaukties uz kādu no 7. pantā paredzētajiem neatzīšanas vai neizpildīšanas iemesliem.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šā pamatlēmuma 7. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Neatzīšanas un neizpildīšanas iemesli<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Izpildes valsts kompetentā iestāde arī var atteikties atzīt un izpildīt lēmumu, ja tā konstatē, ka:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>saskaņā ar 4. pantā paredzēto apliecību attiecīgā persona – rakstiskās procedūras gadījumā – saskaņā ar izdevējas valsts tiesību aktiem nebija personīgi vai ar tā pārstāvja starpniecību, kurš ir kompetents atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem, informēta par savām tiesībām apstrīdēt lēmumu un par šāda tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošanas termiņiem;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Gadījumos, kas minēti 1. punktā un 2. punkta c), g), i) un j) apakšpunktā, pirms izpildes valsts kompetentā iestāde nolemj pilnīgi vai daļēji neatzīt vai neizpildīt kādu lēmumu, tā apspriežas ar izdevējas valsts kompetento iestādi, izmantojot jebkurus piemērotus līdzekļus, un attiecīgā gadījumā lūdz tai nekavējoties sniegt jebkādu vajadzīgo informāciju.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Šā paša lēmuma 20. panta 3. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Katra dalībvalsts var nepiekrist atzīt vai izpildīt lēmumu, ja 4. pantā minētā apliecība rada aizdomas, ka varētu būt pārkāptas Līguma 6. pantā paredzētās pamattiesības vai tiesību pamatprincipi. Piemēro 7. panta 3. punktā minēto procedūru.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Polijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><DATE ISO="19970606">1997. gada 6. jūnija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">ustawa – Kodeks postępowania karnego</HT> (Likums par kriminālprocesa kodeksu; konsolidētā versija, 2020. gada <HT TYPE="ITALIC">Dz. U</HT>., 30. pozīcija), 611.ff panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Ja Eiropas Savienības dalībvalsts, šajā nodaļā dēvēta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>lēmuma izdevēju valsti<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, pieprasa izpildīt galīgo lēmumu par finansiālām sankcijām, šis lēmums ir jāizpilda rajona tiesai, kuras apgabalā likumpārkāpējam ir īpašums vai ienākumi vai arī pastāvīgā vai pagaidu dzīvesvieta. [..]<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT><DATE ISO="20200922">2020. gada 22. septembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">CJIB</HT> vērsās iesniedzējtiesā, <HT TYPE="ITALIC">Sąd Rejonowy dla Łodzi‑Śródmieścia w Łodzi</HT> (Lodzas Centra rajona tiesa Lodzā, Polija), ar lūgumu atzīt un izpildīt tā <DATE ISO="20200117">2020. gada 17. janvāra</DATE> lēmumu, kurš kļuva galīgs 2020. gada 28. februārī un ar kuru D. B. tika uzlikts naudas sods 92 EUR par <DATE ISO="20200105">2020. gada 5. janvārī</DATE> izdarīto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, proti, maksimālā atļautā ātruma pārsniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><DATE ISO="20201106">2020. gada 6. novembrī</DATE> iesniedzējtiesa uzdeva jautājumus <HT TYPE="ITALIC">CJIB</HT> par pārsūdzību, kas paredzēta Nīderlandes tiesiskajā regulējumā pret šādu lēmumu, kā arī par tās iestādes statusu, kura izskata šo pārsūdzību. Šī tiesa saņēma <HT TYPE="ITALIC">CJIB</HT> atbildi 2021. gada 22. februārī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>D. B. nepiedalījās nevienā no iesniedzējtiesas <DATE ISO="20201106">2020. gada 6. novembrī</DATE> un 8. decembrī, kā arī 2021. gada 23. februārī noteiktajām sēdēm. D. B. arī neiesniedza procesuālo rakstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa apgalvo, ka saskaņā ar Nīderlandes tiesisko regulējumu <HT TYPE="ITALIC">CJIB</HT> uzlikto naudas sodu sešu nedēļu laikā var pārsūdzēt pie prokurora Nīderlandē. Ja prokurors nepiekristu attiecīgās personas nostājai, tai būtu tiesības celt prasību <HT TYPE="ITALIC">kantonrechter</HT> (rajona tiesa, Nīderlande). Tomēr, ja lieta ir par naudas sodu 225 EUR vai vairāk, tiesas izskata lietu tikai tad, ja ir samaksāta drošības nauda tādā apmērā, kas atbilst piemērotajam naudas sodam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Šādos apstākļos iesniedzējtiesa pauž šaubas, vai prokurors Nīderlandes tiesiskā regulējuma izpratnē var tikt atzīts par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>tiesu, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> Pamatlēmuma 2005/214 1. panta a) punkta ii) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Minētā iesniedzējtiesa uzskata, ka, ņemot vērā Pamatlēmuma 2005/214 3. pantu un 20. panta 3. punktu, kā arī LES 6. pantu attiecībā uz pamattiesību aizsardzību, šā pamatlēmuma 1. panta a) punkta ii) apakšpunkta interpretācijā jāņem vērā <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE> Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pants un tā interpretācija, ko sniegusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, lai saglabātu procesa taisnīgumu, lieta jāizskata objektīvai tiesai, kas nav pakļauta izpildvarai (ECT spriedumi, <DATE ISO="19810623">1981. gada 23. jūnijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Le Compte, Van Leuven</HT> un <HT TYPE="ITALIC">De Meyer</HT> pret Beļģiju, CE:ECHR:1981:0623JUD000687875, kā arī <DATE ISO="19880429">1988. gada 29. aprīlis</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Belilos</HT> pret Šveici, CE:ECHR:1988:0429JUD001032883). Turklāt šajā ziņā esot būtiski, lai nebūtu pārmērīgu fiskālu vai juridisku šķēršļu, kas varētu apdraudēt piekļuvi šādai tiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Par Pamatlēmuma 2005/214 1. panta a) punkta iii) apakšpunktā minētā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>tiesa, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> interpretāciju Tiesa jau ir norādījusi – lai novērtētu, vai valsts tiesību aktos paredzētajai iestādei ir šādas tiesas raksturs, jāņem vērā faktoru kopums, piemēram, vai iestāde izveidota ar likumu, vai tā ir pastāvīga, vai tās jurisdikcijai ir obligātais raksturs, vai tajā notiek sacīkstes process, vai tā piemēro tiesību normas, kā arī vai tā ir neatkarīga (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131114">2013. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Baláž</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑60/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:733">EU:C:2013:733</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Prasība par tiesu neatkarību ietver divus aspektus. Saskaņā ar pirmo aspektu, kam ir ārējs raksturs, attiecīgā instance veic savas funkcijas pilnībā autonomi, nav pakļauta nekādai hierarhiskai saiknei vai subordinācijai attiecībā pret kādu un nesaņem nekādas izcelsmes rīkojumus vai instrukcijas, tādējādi tā ir aizsargāta pret ārēju iejaukšanos vai spiedienu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt tās locekļu tiesas spriešanas neatkarību un viņu lēmumus (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības),</NAME.CASE> <NO.CASE>C‑216/18 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:586">EU:C:2018:586</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Otrs – iekšējais – aspekts ir saistīts ar neitralitātes jēdzienu un attiecas uz to, ka tiek saglabāta vienāda attieksme pret strīda dalībniekiem un to interesēm saistībā ar strīda priekšmetu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑216/18 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:586">EU:C:2018:586</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Konkrētāk, Tiesa esot lēmusi par to, vai valsts prokurors var tikt atzīts par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>izsniegšanas tiesu iestādi<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI (<DATE ISO="20020613">2002. gada 13. jūnijs</DATE>) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="190" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 190, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, 6. panta 1. punkta izpratnē. Tā būtu izslēgusi šādu iespēju gadījumā, ja dalībvalsts prokuratūra ir pakļauta riskam, ka tai tieši vai netieši var tikt piemēroti atsevišķi izpildvaras, piemēram, tieslietu ministra, rīkojumi vai norādījumi saistībā ar lēmuma pieņemšanu par Eiropas apcietināšanas ordera izdošanu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190527">2019. gada 27. maijs</DATE>, <NAME.CASE>OG un PI (Lībekas un Cvikavas prokuratūras)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑508/18 un C‑82/19 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:456">EU:C:2019:456</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0090">90.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Tajā pašā laikā Tiesa esot nospriedusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> Pamatlēmuma 2002/584 1. panta 1. punkta izpratnē ir lēmums par Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanu, ko pieņēmusi dalībvalsts prokuratūra, ja vien šo Eiropas apcietināšanas orderi obligāti apstiprina tiesa, kas neatkarīgi un objektīvi pārbauda izsniegšanas nosacījumus, kā arī šī paša ordera samērīgumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191009">2019. gada 9. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>NJ (Vīnes prokuratūra)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑489/19 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:849">EU:C:2019:849</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka, ņemot vērā šo judikatūru un prokuratūras nostāju Nīderlandes tiesību sistēmā, to nevar uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>tiesu, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> Pamatlēmuma 2005/214 1. panta a) punkta ii) un iii) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Šajā ziņā tā uzsver nozīmi, kāda ir šajās tiesību normās paredzētajai iespējai nodot lietu izskatīšanai tiesā, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās, gadījumos, kad nolēmums, ar kuru ir konstatēta attiecīgās personas vaina un ar kuru ir noteikta sankcija, ir pilnībā automatizēts, jo valsts iestāde, kas pieņem šo lēmumu, aprobežojas ar transportlīdzekļa īpašnieka datu pārbaudi un informācijas sistēmas radītā dokumenta nodošanu šai personai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Runājot par Nīderlandes tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru gadījumā, ja prokurors neapmierina attiecīgās personas celto prasību par <HT TYPE="ITALIC">CJIB</HT> lēmumu, vēlāk <HT TYPE="ITALIC">kantonrechter</HT> (rajona tiesā) var iesniegt pārsūdzību, tas neatbilst Pamatlēmuma 2005/214 1. panta a) punkta ii) apakšpunktā paredzētajai prasībai, ka izdevējas valsts iestādes, kas nav tiesa, lēmums ir pārsūdzams <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>tiesā, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Proti, šajā pamatlēmumā esot paredzēta iespēja tieši celt prasību tiesā, un nav nepieciešams vispirms izmantot jebkādu citu procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Šajā ziņā no <DATE ISO="20131114">2013. gada 14. novembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Baláž</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑60/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:733">EU:C:2013:733</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) izrietot, ka piekļuve tiesai, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās Pamatlēmuma 2005/214 izpratnē, nav jāpakļauj nosacījumiem, kas to padara neiespējamu vai pārmērīgi grūtu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Turklāt iesniedzējtiesa konstatē, ka saskaņā ar Nīderlandes tiesisko regulējumu gadījumā, ja uzliktais naudas sods ir lielāks par vai vienāds ar 225 EUR, tiesas veiktā prasības izskatīšana ir atkarīga no tā, vai attiecīgā persona samaksā drošības naudu, kas līdzvērtīga šai summai. Taču šis procesuālais noteikums varētu būt šķērslis, kas attur dalībvalsts pilsoni no prasības celšanas izsniegšanas dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Sąd Rejonowy dla Łodzi‑Śródmieścia w Łodzi</HT> (Lodzas Centra rajona tiesa Lodzā) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>1)</NO.P><TXT>Vai lēmums, ar kuru tiek piemērots naudas sods un kuru ir pieņēmusi Nīderlandes centrālā administratīvā iestāde, kas izraudzīta atbilstoši [Pamatlēmuma 2005/214] 2. pantam, un kurš ir pārsūdzams prokuratūrai, kas organizatoriski ir Tieslietu ministrijas pakļautībā, atbilst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>lēmuma, kuru var pārsūdzēt tiesā, kam ir jurisdikcija krimināllietās<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>, kritērijiem pamatlēmuma 1. panta a) punkta ii) apakšpunkta izpratnē?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai kritēriju, ka lēmums, ar ko tiek piemērots naudas sods, būtu pārsūdzams <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>tiesā, kam ir jurisdikcija krimināllietās<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>, var uzskatīt par izpildītu situācijā, kad pārsūdzību rajona tiesā ir iespējams iesniegt tikai vēlākā procedūras stadijā, proti, pēc tam, kad prokurors to ir noraidījis, un turklāt noteiktos gadījumos tas nozīmē, ka ir jāmaksā nodeva, kuras apmērs ir vienāds ar piemēroto naudas sodu?<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa ar saviem jautājumiem, kas jāizskata kopā, būtībā vaicā, pirmkārt, vai Pamatlēmuma 2005/214 1. panta a) punkta ii) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka lēmums, ar kuru fiziskai personai galīgi tiek uzlikta finansiāla sankcija un kuru pieņēmusi izdevējas dalībvalsts iestāde, kas nav tiesa, par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>lēmums<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> šīs tiesību normas izpratnē, ja šīs dalībvalsts tiesiskais regulējums paredz, ka pārsūdzība par šo lēmumu sākotnēji jāizskata prokuroram, kas organizatoriski ir tieslietu ministra pakļautībā, un pēc tam attiecīgā persona var vērsties tiesā, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās, ja šis prokurors pieņem lēmumu, ar kuru šo pārsūdzību noraida. Otrkārt, iesniedzējtiesa jautā, vai šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecīgajai personai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>ir bijusi iespēja iesniegt šo lietu izskatīšanai tiesā, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> šīs tiesību normas izpratnē, ja saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesisko regulējumu gadījumā, kad uzliktais naudas sods ir lielāks par vai vienāds ar 225 EUR, prasības izskatīšana tiesā ir pakļauta nosacījumam, ka attiecīgā persona samaksā šai summai atbilstošu drošības naudu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar Pamatlēmuma 2005/214 5. panta 1. punkta trīsdesmit trešo ievilkumu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, ja izdevējā valstī tie ir sodāmi un kā tos definē izdevējas valsts tiesību akti, saskaņā ar šā pamatlēmuma noteikumiem un nepārbaudot nodarījuma abpusējo sodāmību, ir pamats lēmumu atzīšanai un izpildei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Pamatlēmuma 2005/214 1. panta a) punkta ii) apakšpunktā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>lēmums<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>galīgais lēmums, ar ko fiziskai vai juridiskai personai prasa samaksāt finansiālu sankciju, ja šo lēmumu ir pieņēmusi izdevējas valsts iestāde, kas nav tiesa, attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar izdevējas valsts tiesību aktiem ar nosacījumu, ka attiecīgajai personai ir bijusi iespēja iesniegt šo lietu izskatīšanai tiesā, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šā pamatlēmuma 1. panta a) punkta iii) apakšpunktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>lēmums<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> ir arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>galīgais lēmums, ar ko fiziskai vai juridiskai personai prasa samaksāt finansiālu sankciju, ja šo lēmumu ir pieņēmusi izdevējas valsts iestāde, kas nav tiesa, attiecībā uz darbībām, kas ir sodāmas atbilstīgi izdevējas valsts tiesību aktiem, jo ir pārkāptas tiesību normas, ar nosacījumu, ka attiecīgajai personai ir bijusi iespēja iesniegt šo lietu [..] izskatīšanai tiesā, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Kā izriet no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, un it īpaši no Pamatlēmuma 2005/214 4. pantā minētās apliecības, kas pievienota pamatprāvā izskatāmajam <HT TYPE="ITALIC">CJIB</HT> lēmumam, D. B. tika sodīts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts izdevējas dalībvalsts tiesību aktos, proti, par transportlīdzekļa vadīšanu, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, kā tie definēti šīs dalībvalsts tiesību aktos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Lai gan šādos apstākļos šajā gadījumā jāpiemēro Pamatlēmuma 2005/214 1. panta a) punkta ii) apakšpunkts, nevis šā pamatlēmuma 1. panta a) punkta iii) apakšpunkts, tomēr šajās abās tiesību normās identiski ir prasīts, lai attiecīgajai personai būtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>iespēja iesniegt šo lietu izskatīšanai tiesā, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Pirmkārt, par jautājumu, vai tiesības celt prasību tiek garantētas, lai gan ir pienākums sākotnēji ievērot administratīvo procedūru, pirms lietu izskata tiesa, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās Pamatlēmuma 2005/214 izpratnē, Tiesa jau ir nospriedusi, ka šā pamatlēmuma 1. panta a) punkta iii) apakšpunktā nav noteikta prasība, lai lieta tiktu tieši nodota šādai tiesai (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131114">2013. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Baláž</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑60/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:733">EU:C:2013:733</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Tā kā Pamatlēmums 2005/214 ir piemērojams arī administratīvām sankcijām, ko uzliek administratīvās iestādes, atkarībā no dalībvalstu tiesu sistēmu īpatnībām var tikt pieprasīts, lai iepriekš būtu noticis administratīvais posms. Tomēr piekļuvei tiesai, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās šā pamatlēmuma izpratnē, nav jābūt pakļautai nosacījumiem, kas padara to neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtinātu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131114">2013. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Baláž</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑60/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:733">EU:C:2013:733</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz tiesas, kurā var vērsties, veiktās pārbaudes apmēru un raksturu jānorāda, ka šai tiesai ir jābūt pilnībā kompetentai, lai izskatītu lietu gan no juridiskā vērtējuma, gan faktisko apstākļu aspekta, tostarp tai ir jābūt iespējai izvērtēt pierādījumus un uz šī pamata izdarīt konstatējumus par attiecīgās personas atbildību, kā arī par soda atbilstīgumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131114">2013. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Baláž</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑60/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:733">EU:C:2013:733</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, lai gan saskaņā ar Nīderlandes tiesisko regulējumu pārsūdzību par <HT TYPE="ITALIC">CJIB</HT> lēmumu, ar ko tiek piemērots sods, izskata prokurors, kurš ir tieslietu ministra pakļautībā, šajā tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka attiecīgā persona var vērsties <HT TYPE="ITALIC">kantonrechter</HT> (rajona tiesā) ar prasību pret šī prokurora lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šādos apstākļos, nepastāvot nepieciešamībai izvērtēt, vai prokurors, kura kompetencē ir izskatīt prasību pret <HT TYPE="ITALIC">CJIB</HT> lēmumu, ar ko ir noteikta sankcija par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>tiesa, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> Pamatlēmuma 2005/214 1. panta a) punkta ii) apakšpunkta izpratnē, ir jāpārbauda, vai iepriekšējā punktā minētā <HT TYPE="ITALIC">kantonrechter</HT> (rajona tiesa) ir šāda tiesa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Šajā ziņā jāatgādina, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>tiesa, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, kas ietverts minētajā tiesību normā, ir autonoms Savienības tiesību jēdziens un tas ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā jēdzienā ietilpst ikviena tiesa, kura piemēro procedūru, kas ietver kriminālprocesa būtiskās īpašības, un it īpaši tai ir neierobežota kompetence un tā īsteno procesu, kurš ir pakļauts krimināltiesību jomā atbilstošām procesuālajām garantijām (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131114">2013. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Baláž</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑60/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:733">EU:C:2013:733</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Tiesas, kas ir aicināta sniegt valsts tiesai lietderīgas atbildes, kompetencē, pamatojoties uz pamatlietas materiāliem un tai iesniegtajiem rakstveida un mutvārdu apsvērumiem, ir sniegt norādes, kas ļautu šai tiesai pieņemt nolēmumu konkrētajā lietā, ko tā izskata (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 26. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Szpital Kliniczny im. dra J. Babińskiego Samodzielny Publiczny Zakład Opieki Zdrowotnej w Krakowie</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑16/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:64">EU:C:2021:64</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Šajā lietā, kā izriet no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, šā sprieduma 39. punktā minētā <HT TYPE="ITALIC">kantonrechter</HT> (rajona tiesa) var lemt par tiesību un faktiskajiem jautājumiem, kā arī par uzliktā naudas soda samērīgumu saistībā ar izdarīto pārkāpumu, jo uz tiesvedību šajā tiesā attiecas atbilstošas procesuālās garantijas krimināltiesību jomā. It īpaši šīs garantijas attiecas uz veidu, kādā attiecīgajai personai tiek darīti zināmi ar lietu saistītie dokumenti, uzklausīšanu atklātā tiesas sēdē, uz kuru šī ieinteresētā persona ir uzaicināta, iespēju tikt uzaicinātai vai tikt pārstāvētai, liecinieku un ekspertu uzklausīšanu un tulka izmantošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Tātad minētā <HT TYPE="ITALIC">kantonrechter</HT> (rajona tiesa) ir jākvalificē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>tiesa, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> Pamatlēmuma 2005/214 1. panta a) punkta ii) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas norādītajam apstāklim, ka saskaņā ar Nīderlandes tiesisko regulējumu gadījumā, ja uzliktais naudas sods ir lielāks par vai vienāds ar 225 EUR, tiesas veiktā prasības izskatīšana ir pakārtota nosacījumam, ka šī ieinteresētā persona samaksā drošības naudu, kas ir līdzvērtīga šai summai, šajā lietā nav nozīmes. Jākonstatē, ka pamatlietā naudas sods, ko <HT TYPE="ITALIC">CJIB</HT> uzlicis D. B., bija 92 EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Pamatlēmuma 2005/214 1. panta a) punkta ii) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka lēmums, ar kuru fiziskai personai galīgi tiek uzlikta finansiāla sankcija un kuru pieņēmusi izdevējas dalībvalsts iestāde, kas nav tiesa, par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>lēmums<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> šīs tiesību normas izpratnē, ja šīs dalībvalsts tiesiskais regulējums paredz, ka pārsūdzība par šo lēmumu sākotnēji ir jāizskata prokuroram, kas organizatoriski ir tieslietu ministra pakļautībā, un pēc tam attiecīgā persona var vērsties tiesā, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās, ja šis prokurors pieņem lēmumu, ar kuru šo pārsūdzību noraida, ar nosacījumu, ka piekļuve šai tiesai netiek padarīta par neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtinātu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes Pamatlēmuma 2005/214/TI (2005. gada 24. februāris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris), 1. panta a) punkta ii) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka lēmums, ar kuru fiziskai personai galīgi tiek uzlikta finansiāla sankcija un kuru pieņēmusi izdevējas dalībvalsts iestāde, kas nav tiesa, par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>lēmums<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> šīs tiesību normas izpratnē, ja šīs dalībvalsts tiesiskais regulējums paredz, ka pārsūdzība par šo lēmumu sākotnēji ir jāizskata prokuroram, kas organizatoriski ir tieslietu ministra pakļautībā, un pēc tam attiecīgā persona var vērsties tiesā, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās, ja šis prokurors pieņem lēmumu, ar kuru šo pārsūdzību noraida, ar nosacījumu, ka piekļuve šai tiesai netiek padarīta par neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtinātu.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>