<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-406/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CJ0406</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:720">EU:C:2021:720</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20210909">9.9.2021</DATE>. – Lieta C‑406/20</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Phantasialand</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (septītā palāta)</P><P><DATE ISO="20210909">2021. gada 9. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļi</KEYWORD><KEYWORD>Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2006/112/EK</KEYWORD><KEYWORD>98. pants</KEYWORD><KEYWORD>Dalībvalstu tiesības piemērot samazinātu PVN likmi noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai</KEYWORD><KEYWORD>III pielikuma 7. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Ieejas karte izklaides parkos un gadatirgos</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļu neitralitātes princips</KEYWORD><KEYWORD>Pakalpojumi, ko sniedz pastāvīgie atrakciju uzņēmumi un izbraukuma atrakciju organizētāji</KEYWORD><KEYWORD>Salīdzināmība</KEYWORD><KEYWORD>Konteksts</KEYWORD><KEYWORD>Vidusmēra patērētāja viedoklis</KEYWORD><KEYWORD>Tiesu ekspertīze</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑406/20</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Köln</HT> (Ķelnes Finanšu tiesa, Vācija) iesniedza ar <DATE ISO="20200825">2020. gada 25. augusta</DATE> lēmumu un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20200828">2020. gada 28. augustā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Phantasialand</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Finanzamt Brühl,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>Tiesa (septītā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Kumins [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kumin</HT>] (referents), tiesneši T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>] un I. Ziemele,</P><P>ģenerāladvokāts: E. Tančevs [<HT TYPE="ITALIC">E. Tanchev</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Phantasialand</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ketteler‑Eising</HT> un <HT TYPE="ITALIC">P. Peplowski</HT>, nodokļu konsultanti,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">R</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kanitz</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Möller</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Costanzo</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Mantl</HT> un <HT TYPE="ITALIC">V</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Uher</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="2"?><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2006/112/EK (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 347, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>PVN direktīva<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) 98. panta 2. punktu, to lasot kopā ar šīs direktīvas III pielikuma 7. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp sabiedrību <HT TYPE="ITALIC">Phantasialand</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Finanzamt Brühl</HT> (Brīlas Finanšu pārvalde, Vācija; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>finanšu pārvalde<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, kas piemērojama ieejas kartēm šīs sabiedrības pārvaldītajā atpūtas parkā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">PVN direktīva</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>PVN direktīvas 96. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Dalībvalstis piemēro PVN pamatlikmi, ko katra dalībvalsts nosaka procentos no summas, kurai uzliek nodokli; preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai pamatlikme ir vienāda.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 98. panta 1. un 2. punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="098.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis var piemērot vienu vai divas samazinātas likmes.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="098.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Samazinātas likmes piemēro tikai tādu kategoriju preču piegādei vai tādu kategoriju pakalpojumu sniegšanai, kas minēti III pielikumā.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas III pielikumā ir ietverts to preču piegāžu un pakalpojumu saraksts, kam var piemērot šīs direktīvas 98. pantā minētās samazinātās PVN likmes. Šī pielikuma 7. punkts attiecas uz šādiem pakalpojumiem:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>ieejas kartes izrādēm, teātriem, cirkiem, gadatirgiem, izklaides parkiem, koncertiem, muzejiem, zvērudārziem, kinoteātriem, izstādēm un tamlīdzīgiem kultūras pasākumiem un iestādījumiem<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>.</ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Īstenošanas regula Nr. 282/2011</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Saskaņā ar Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 (<DATE ISO="20110315">2011. gada 15. marts</DATE>), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="077" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 77, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 32. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="032.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pakalpojumi, kas saistīti ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīgiem pasākumiem, kā minēts [PVN direktīvas] 53. pantā, ietver tādu pakalpojumu sniegšanu, kuru būtiskākā iezīme ir tiesību piešķiršana apmeklēt pasākumu apmaiņā pret biļeti vai samaksu, tostarp abonēšanu, sezonas biļeti vai periodisku maksājumu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="032.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Panta 1. punktu jo īpaši piemēro šādiem gadījumiem:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>tiesības apmeklēt izrādes, teātra izrādes, cirkus, gadatirgus, izklaides parkus, koncertus, izstādes un līdzīgus kultūras pasākumus;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Umsatzsteuergesetz</HT> (Apgrozījuma nodokļa likums), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/><HT TYPE="ITALIC">UStG</HT><QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>), 12. panta 2. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Nodokļa likme ir samazināta līdz 7 % šādiem darījumiem:</P><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="012.007"><NO.PARAG>7.</NO.PARAG><ALINEA>[..]</ALINEA><ALINEA><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>cirka izrādes, pakalpojumi, kas ir saistīti ar atrakciju organizēšanu, kā arī apgrozījums, kas ir tieši saistīts ar zooloģisko dārzu izmantošanu [..].<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Umsatzsteuer‑Durchführungsverordnung</HT> (Apgrozījuma nodokļa likuma piemērošanas noteikumi) 30. pantu, kas attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 12. panta 2. punkta 7. apakšpunkta d) punktu, par pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar atrakciju organizēšanu, tiek uzskatīti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>atrakciju, muzikālu uzvedumu, izrāžu un citu izklaides pakalpojumu pārdošana gadatirgos, tautas svētkos, strēlnieku svētkos vai līdzīgos pasākumos<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Phantasialand</HT> Vācijā pārvalda atpūtas parku. Samaksājot ieejas biļeti, apmeklētāji pērk tiesības izmantot šī parka iekārtas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><DATE ISO="20151109">2015. gada 9. novembra</DATE> lūgumā grozīt tai adresēto paziņojumu par apgrozījuma nodokli par 2014. gadu <HT TYPE="ITALIC">Phantasialand</HT> apgalvoja, ka ieejas kartes tās atpūtas parkam ir jāapliek nevis ar PVN pamatlikmi, bet gan ar samazināto PVN likmi atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 12. panta 2. punkta 7. apakšpunkta d) punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Finanšu pārvalde ar <DATE ISO="20160106">2016. gada 6. janvāra</DATE> lēmumu noraidīja šo lūgumu un pēc tam ar <DATE ISO="20170404">2017. gada 4. aprīļa</DATE> lēmumu noraidīja iesniegto sūdzību par šo lēmumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Tad <HT TYPE="ITALIC">Phantasialand</HT> cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Köln</HT> (Ķelnes Finanšu tiesa, Vācija), kas ir iesniedzējtiesa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Phantasialand</HT> uzskata, ka nodokļu neitralitātes principam pretrunā ir tas, ka saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu samazinātā PVN likme tiek piemērota darījumiem, ko veic izbraukuma tirgotāji gadatirgos ar sezonas un pagaidu raksturu, savukārt pastāvīgo tirgotāju gadatirgos veiktajiem darījumiem, kādi tiek aplūkoti pamatlietā, tiek piemērota PVN pamatlikme.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Finanšu pārvalde apstrīd šo nostāju un šajā ziņā balstās uz <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> (Federālā finanšu tiesa, Vācija) <DATE ISO="20180802">2018. gada 2. augusta</DATE> spriedumu, kurā tā nosprieda, ka atšķirīga attieksme, kas no PVN viedokļa ir piemērojama izbraukuma tirgotāju pakalpojumiem gadatirgos salīdzinājumā ar atrakciju parku pakalpojumiem, kuri ir līdzīgi pamatlietā aplūkotajiem, nepārkāpj nodokļu neitralitātes principu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai ir šaubas par šo interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Vispirms, ciktāl <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> (Federālā finanšu tiesa) šajā ziņā tostarp esot atsaukusies uz PVN direktīvas III pielikuma 7. punktā ietverto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>gadatirgi<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>izklaides parki<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> uzskaitījumu, iesniedzējtiesa norāda, ka atšķirībā no citu valodu versijām šis uzskaitījums nav atrodams Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 32. panta vācu valodas versijā, kurā ir vienīgi minēts termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Freizeitparks<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>atpūtas parki<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>). Tā kā šis pēdējais minētais vārds tā parastajā nozīmē apzīmē pastāvīgi izveidotos izklaides parkus, tā uzskata, ka ir nepieciešami skaidrojumi attiecībā uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>gadatirgi<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>izklaides parki<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> definīciju un nošķiršanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Turpinājumā iesniedzējtiesa precizē, ka <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> (Federālā finanšu tiesa) savā <DATE ISO="20180802">2018. gada 2. augusta</DATE> spriedumā ir uzskatījusi, ka pastāvīga tirgotāja uzņēmuma gadatirgos pakalpojumi, kas tiek organizēti atpūtas parka formā, nav pielīdzināmi to tirgotāju pakalpojumiem, kas savu darbību veic izbraukumā gadatirgos, ņemot vērā atšķirīgos apstākļus, kādos šie pakalpojumi tiek sniegti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Šajā ziņā iesniedzējtiesa no Tiesas judikatūras secina – kā salīdzināmo pakalpojumu konteksts ir jāņem vērā tikai atšķirības starp tiesisko regulējumu un tiesisko režīmu, kas regulē attiecīgos pakalpojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Taču šajā gadījumā abu veidu pakalpojumu konteksts nav atšķirīgs tiesiskais regulējums. Proti, tiesību aktos nedz tādiem tirgotāju uzņēmumiem kā <HT TYPE="ITALIC">Phantasialand</HT>, nedz tirgotājiem gadatirgos neesot noteikts pienākums pieprasīt kopējo biļeti, lai izmantotu visas atrakcijas, vai – gluži pretēji – atsevišķu cenu par katru piedāvāto pakalpojumu. Turklāt uz izklaides parku, tāpat kā gadatirgu, mehāniskajām atrakcijām esot attiecināmas vienādas drošības normas, un ne pastāvīgiem atrakciju uzņēmumiem, ne izbraukuma atrakciju organizētājiem likumā neesot paredzēts, kurā gada posmā viņiem būtu jāsniedz savi pakalpojumi. Līdz ar to esot jānosaka, vai tādos apstākļos kā pamatlietā ir piemērojama Tiesas judikatūra, saskaņā ar kuru atšķirības, kas saistītas ar pakalpojumu kontekstu, var pamatot atšķirīgu aplikšanu ar nodokli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Visbeidzot iesniedzējtiesa uzskata – pieņemot, ka izbraukuma atrakciju organizētāju gadatirgos sniegtie pakalpojumi neatšķiras no to pakalpojumu konteksta, kurus sniedz pastāvīgie atrakciju uzņēmumi, atbilstošais kritērijs ir saprast to, kādas vajadzības no pašreizējā vidusmēra patērētāja viedokļa tiek apmierinātas, pirmkārt, gadatirgū un, otrkārt, izklaides parkā. Tiklīdz šīs vajadzības ir noteiktas, ir jāizvērtē, vai abi pakalpojumi atbilst vienādām vajadzībām un vai iespējamās atšķirības ietekmē vidusmēra patērētāja izvēli.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šajā ziņā iesniedzējtiesa uzskata, ka tā var veikt šādu vērtējumu tikai tad, ja tā izmanto empīrisku tiesu ekspertīzi. Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> (Federālā finanšu tiesa) judikatūru nav nepieciešams, izmantojot empīriskus ekspertus, gūt pierādījumus par vidusmēra patērētāja viedokli attiecībā uz diviem pakalpojumiem nodokļu neitralitātes principa kontekstā, jo šis viedoklis ir tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>garīgā perspektīva<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>. Tādējādi iesniedzējtiesa uzskata, ka tai iesniegtā strīda risinājumā izšķiroša nozīme ir jautājumam, vai tai ir tiesības vākt pierādījumus par vidusmēra patērētāja viedokli vai arī šāds viedoklis ir tikai garīga perspektīva, ko nav iespējams uztvert, vācot pierādījumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Köln</HT> (Ķelnes Finanšu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1)</NO.P><TXT>Vai [PVN] direktīvas III pielikuma 7. punktā, skatītā kopā ar šīs direktīvas 98. panta 2. punktu, nosauktos gadatirgus un izklaides parkus var izmantot nošķiršanai nolūkā noteikt standarta nodokļu likmi atpūtas parkam, lai gan apzīmējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>izklaides parks<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> attiecas gan uz pastāvīgiem atrakciju uzņēmumiem, gan arī uz izbraukuma atrakciju uzņēmumiem?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Tiesas judikatūra, saskaņā ar kuru dažādu pakalpojumu sniegšanas apstākļi var būt to atšķirīguma pamatā, ir piemērojama pakalpojumiem, ko sniedz izbraukuma atrakciju organizētāji un pastāvīgie atrakciju uzņēmumi, kuri darbojas kā atpūtas parki?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz otro prejudiciālo jautājumu ir noliedzoša:</TXT><P>vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>vidusmēra patērētāja viedoklis<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, kas atbilstoši Tiesas judikatūrai ir būtisks apgrozījuma nodokļa neitralitātes principa elements, nav piemērota <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>garīga perspektīva<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> pierādījumu iegūšanai ekspertīzes ceļā?<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Ar saviem jautājumiem, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai PVN direktīvas 98. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas III pielikuma 7. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tādi valsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, izbraukuma atrakciju organizētāju sniegtajiem pakalpojumiem un, otrkārt, tiem, ko sniedz pastāvīgu atrakciju uzņēmumi un kas izpaužas kā atpūtas parki, tiek piemērotas atšķirīgas PVN likmes – vieniem samazinātā likme, bet otriem – pamatlikme.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Atbilstoši PVN direktīvas 96. pantam preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai ir piemērojama tā pati PVN likme, proti, katras dalībvalsts noteiktā pamatlikme. Atkāpjoties no šī principa, šīs direktīvas 98. pantā ir paredzēta iespēja piemērot samazinātas PVN likmes. Minētās direktīvas III pielikumā ir izsmeļoši uzskaitītas preču piegāžu un pakalpojumu sniegšanas kategorijas, kam saskaņā ar šo 98. pantu var piemērot samazinātās likmes (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">AZ</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑499/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:846">EU:C:2017:846</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Attiecībā uz samazinātu PVN likmju piemērošanu – dalībvalstīm, ievērojot nodokļu neitralitātes principu, kas ir raksturīgs kopējai PVN sistēmai, precīzāk ir jānosaka tās PVN direktīvas III pielikuma kategorijās ietilpstošās preču piegādes un pakalpojumi, kam tiek piemērota samazinātā likme (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">AZ</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑499/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:846">EU:C:2017:846</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Konkrētāk, PVN direktīvas III pielikuma 7. punktā dalībvalstīm ir atļauts piemērot samazinātu PVN likmi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>ieejas kart[ēm] izrādēm, teātriem, cirkiem, gadatirgiem, izklaides parkiem, koncertiem, muzejiem, zvērudārziem, kinoteātriem, izstādēm un tamlīdzīgiem kultūras pasākumiem un iestādījumiem<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa šajā ziņā vēlas noskaidrot, vai uz šī III pielikuma 7. punktā ietvertajām norādēm uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>gadatirgiem<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> un uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>izklaides parkiem<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> var atsaukties, lai piemērotu atšķirīgas PVN likmes, pirmkārt, pakalpojumiem, ko sniedz tādi pastāvīgu atrakciju uzņēmumi kā <HT TYPE="ITALIC">Phantasialand</HT>, un, otrkārt, pakalpojumiem, ko sniedz izbraukuma atrakciju uzņēmumi, lai gan šīs tiesas ieskatā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>izklaides parki<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> attiecas uz abiem šiem atrakciju pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu veidiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>PVN direktīvā nav ietverta nedz jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>gadatirgus<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, nedz jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>izklaides parki<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> definīcija minētā III pielikuma 7. punkta izpratnē, un Īstenošanas regulā Nr. 282/2011 arī nav paredzēta nekāda šo jēdzienu definīcija. Turklāt nedz PVN direktīvā, nedz Īstenošanas regulā Nr. 282/2011 nav atsauces uz dalībvalstu tiesībām šajā ziņā, līdz ar to minētie jēdzieni ir uzskatāmi par Savienības tiesību autonomiem jēdzieniem, kas ir jāinterpretē vienveidīgi visā Savienībā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 20. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Finanzamt Saarbrücken</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑288/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:32">EU:C:2021:32</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Līdz ar to, pirmkārt, šie paši jēdzieni ir jāinterpretē saskaņā ar attiecīgo terminu parasto nozīmi ikdienas valodā un, otrkārt, tie ir jāinterpretē šauri, jo iespēja piemērot samazinātu PVN likmi ir atkāpe no pamatlikmes piemērošanas principa (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Segler‑Vereinigung Cuxhaven</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑715/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1138">EU:C:2019:1138</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Runājot par jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>izklaides parks<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>gadatirgus<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> parasto nozīmi ikdienas valodā, kā to rakstveida apsvērumos būtībā ir norādījusi Komisija, jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>izklaides parks<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> apzīmē aprīkotu zemesgabalu, kas ietver dažādas iekārtas, kuras paredzētas atpūtai un izklaidei, savukārt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>gadatirgu<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>, lai gan tas parasti arī ir aprīkots ar šādām iekārtām, raksturo konkrēta regularitāte noteiktā pagaidu laika periodā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Tāpat ir jānorāda, ka PVN direktīvas III pielikuma 7. punktā ir skaidri uzskaitīti gan <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>gadatirgi<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, gan <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>izklaides parki<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>, līdz ar to šie divi jēdzieni ir jānošķir.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Tādējādi jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>gadatirgi<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> attiecas uz tādu atrakciju sniedzēju uzņēmumu pakalpojumiem, kuri uz laiku darbojas ar izbraukuma iekārtām, bet jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>izklaides parki<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> attiecas uz pastāvīgu atrakciju uzņēmumu veiktajām darbībām, kurām ir ilglaicīgs raksturs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Savukārt jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>izklaides parki<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> nevar tikt interpretēts tādējādi, ka tas ietvertu izbraukuma atrakciju pakalpojumus, jo tad jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>gadatirgi<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> šajā gadījumā vairs nebūtu savas piemērošanas jomas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Šajā ziņā nav nozīmes iesniedzējtiesas izdarītajai atsaucei uz Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 32. pantu, kurā abiem jēdzieniem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>gadatirgi<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>izklaides parki<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> šīs tiesību normas vācu valodas versijā ir viens vārds – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>Freizeitparks<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>izklaides parki<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>). Proti, papildus tam, ka šī tiesību norma iekļaujas kontekstā, kas atšķiras no samazinātas PVN likmes piemērošanas konteksta, šajā 32. pantā minētajiem pakalpojumiem obligāti ir jāpiemēro vieni un tie paši noteikumi, tādējādi tam, ka vācu valodas versijā nav noteikta nekāda atšķirība starp gadatirgiem un izklaides parkiem, nav nozīmes.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>No tā izriet, ka saskaņā ar PVN direktīvas 98. pantu, lasot to kopā ar tās III pielikuma 7. punktu, dalībvalsts principā var piemērot samazinātu PVN likmi pakalpojumiem, ko sniedz izbraukuma atrakciju uzņēmumi, vienlaikus piemērojot pamatlikmi pastāvīgu atrakciju uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem, kas izpaužas kā izklaides parki.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>To ievērojot, kā ir atgādināts šī sprieduma 25. punktā, – ja dalībvalsts izvēlas selektīvi piemērot samazinātu PVN likmi noteiktām specifiskām precēm un pakalpojumiem, kas ir minēti PVN direktīvas III pielikumā, tai ir jāievēro nodokļu neitralitātes princips (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190627">2019. gada 27. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Belgisch Syndicaat van Chiropraxie</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑597/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:544">EU:C:2019:544</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šis princips nepieļauj no PVN viedokļa atšķirīgi izvērtēt līdzīgas preces vai līdzīgus pakalpojumus, starp kuriem pastāv konkurence (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140227">2014. gada 27. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pro Med Logistik</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Pongratz</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑454/12 un C‑455/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:111">EU:C:2014:111</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190627">2019. gada 27. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Belgisch Syndicaat van Chiropraxie</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑597/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:544">EU:C:2019:544</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai noteiktu, vai preces vai pakalpojumi ir līdzīgi, galvenokārt ir jāņem vērā vidusmēra patērētāja viedoklis. Preces vai pakalpojumi ir līdzīgi, ja tiem ir līdzīgas iezīmes un no patērētāju viedokļa tie apmierina vienādas vajadzības, pamatojoties uz kritēriju par izmantošanas salīdzināmību, un ja pastāvošās atšķirības nozīmīgā veidā neiespaido vidusmēra patērētāja lēmumu izmantot vienu vai otru no šiem pakalpojumiem (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140227">2014. gada 27. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pro Med Logistik</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Pongratz</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑454/12 un C‑455/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:111">EU:C:2014:111</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190627">2019. gada 27. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Belgisch Syndicaat van Chiropraxie</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑597/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:544">EU:C:2019:544</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Citiem vārdiem, ir jāpārbauda, vai attiecīgās preces vai pakalpojumi no vidusmēra patērētāja viedokļa ir savstarpēji aizstājami. Proti, šādā gadījumā atšķirīgu PVN likmju piemērošana var ietekmēt patērētāja izvēli, un tādējādi tas norāda uz nodokļu neitralitātes principa pārkāpumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">AZ</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑499/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:846">EU:C:2017:846</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šajā gadījumā šķiet, ka ir izpildīts pirmais nosacījums, kurš izriet no šī sprieduma 38. punktā minētās judikatūras un saskaņā ar kuru precēm vai pakalpojumu sniegšanai, lai tās varētu uzskatīt par līdzīgām, ir jābūt līdzīgām īpašībām un jāapmierina tās pašas vajadzības no patērētāja viedokļa, ņemot vērā izmantošanas salīdzināmības kritēriju. Proti, iesniedzējtiesa norāda, ka pakalpojumiem, kas sniegti, pirmkārt, gadatirgū un, otrkārt, izklaides parkā, ir līdzīgas īpašības, jo katrā no abiem gadījumiem patērētājs izmanto atrakciju pakalpojumus. Turklāt attiecībā uz apmierinātajām vajadzībām var pieņemt augstu pazīmju tuvināšanās (konverģences) pakāpi, ciktāl šī tiesa, ievērojot plašāku informāciju, piemin izklaidi un atpūtu, kā arī individuālo labklājību, piedzīvojumu vēlmi un saskarsmes iespējas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Attiecībā uz otrā nosacījuma pārbaudi, saskaņā ar kuru pastāvošās atšķirības būtiski neietekmē vidusmēra patērētāja lēmumu izmantot vienu vai otru no minētajām precēm vai pakalpojumiem, ir jāņem vērā, pirmkārt, atšķirības, kas attiecas uz attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašībām, kā arī to izmantošanu un kas tādējādi ir raksturīgas šīm precēm vai pakalpojumiem. Taču, tā kā Tiesa ir nospriedusi, ka ir jāsalīdzina ne tikai atsevišķi pakalpojumi, otrkārt, ir jāņem vērā arī konteksts, kādā minētie pakalpojumi tiek sniegti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pro Med Logistik</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Pongratz</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑454/12 un C‑455/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:111">EU:C:2014:111</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Šajā ziņā no Tiesas judikatūras izriet, ka atšķirībām, kuras saistītas ar tiesisko regulējumu un tiesisko režīmu, kas regulē attiecīgos pakalpojumus, var būt nozīme kā salīdzināmo pabalstu kontekstam (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090423">2009. gada 23. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TNT Post UK</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑357/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:248">EU:C:2009:248</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī 2014. gada 27. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pro Med Logistik</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Pongratz</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑454/12 un C‑455/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:111">EU:C:2014:111</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tomēr no šīs judikatūras nevar secināt, ka nebūtu nozīmes atšķirībām, kas nav saistītas ar juridisko kontekstu. Gluži pretēji, jāņem vērā citas kontekstuālās atšķirības, ciktāl tās no vidusmēra patērētāja viedokļa var izraisīt nošķiršanu atkarībā no tā paša vajadzību apmierināšanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pro Med Logistik</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Pongratz</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑454/12 un C‑455/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:111">EU:C:2014:111</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra), un tādējādi tās var ietekmēt šī patērētāja izvēli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Tā kā atrakciju pakalpojumu, kas tiek piedāvāti, pirmkārt, izklaides parkos un, otrkārt, gadatirgos, līdzīgā rakstura novērtējums galu galā jāveic valsts tiesai (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE>AZ</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑499/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:846">EU:C:2017:846</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), ir jāuzskata, ka šajā vērtējumā var būt nozīme tam, ka šajā gadījumā viens no pakalpojumiem principā ir pieejams pastāvīgi, bet otrs – tikai dažas dienas vai nedēļas gadā. Proti, patērētājam, kuram ir izvēle starp izklaides parka apmeklēšanu vai gadatirgu, tas, ka pēdējais minētais tiek organizēts tikai ierobežotu laiku, var izrādīties nozīmīgs vai pat izšķirošs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Kā to norāda Vācijas valdība, gadatirgi bieži ir arī balstīti uz reģionā iesakņotām tradīcijām, jo kopumā piedāvāto pakalpojumu spektrs ir ļoti atšķirīgs un tiem ir ar kultūru saistīts aspekts. Kā kultūras mantojuma daļai tiem varētu būt svarīga vērtība sociālajā dzīvē. Šādi rādītāji varētu ietekmēt arī vidusmēra patērētāja izvēli, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Turklāt, lai gan iesniedzējtiesa norāda, ka Vācijā tādu pakalpojumu kontekstam, kurus sniedz, pirmkārt, izklaides parkā un, otrkārt, gadatirgū, nav atšķirīga tiesiska regulējuma, no Vācijas valdības rakstveida apsvērumiem izriet, ka uz izbraukuma atrakciju uzņēmumiem un pastāvīgu atrakciju uzņēmumiem neattiecas tas pats valsts tiesiskais regulējums, jo atļauja rīkot gadatirgu ietver dažāda veida <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>tirgus priekšrocības<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, kuras uz noteiktu laika posmu nozīmē atbrīvojumu no konkrētām parasti piemērojamām juridiskām prasībām, kā, piemēram, normas par darba laiku. Šajā ziņā iesniedzējtiesai ir arī jānosaka, vai šādas atšķirības, ja tās ir piefiksētas, ietekmē vidusmēra patērētāja izvēli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Savukārt attiecībā uz jautājumu, vai šajā kontekstā valsts tiesai ir tiesības izmantot empīrisku tiesas ekspertīzi par vidusmēra patērētāja viedokli vai arī šis viedoklis ir tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>garīga perspektīva<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, kura nav uztverama caur pierādījumu vākšanu, ir jānorāda, ka parasti pati tiesa, balstoties uz savām zināšanām, var gūt informāciju par vidusmēra patērētāja viedokli (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980716">1998. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gut Springenheide</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Tusky</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑210/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:369">EU:C:1998:369</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī 1999. gada 28. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sektkellerei Kessler</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑303/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:35">EU:C:1999:35</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Tomēr Savienības tiesībām nav pretrunā tas, ka valsts tiesa, šajā vērtējumā saskaroties ar īpašām grūtībām, valsts tiesībās paredzētajos apstākļos lūdz veikt ekspertīzi, lai paskaidrotu savu spriedumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980716">1998. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gut Springenheide</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Tusky</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑210/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:369">EU:C:1998:369</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī 1999. gada 28. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sektkellerei Kessler</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑303/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:35">EU:C:1999:35</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka PVN direktīvas 98. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas III pielikuma 7. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, pirmkārt, izbraukuma atrakciju organizētāju sniegtajiem pakalpojumiem un, otrkārt, tiem, ko sniedz pastāvīgu atrakciju<?PAGE NO="9"?> uzņēmumi un kas izpaužas kā atpūtas parki, tiek piemērots atšķirīgs PVN režīms – vieniem samazināta likme un otriem parastā likme –, ar nosacījumu, ka tiek ievērots nodokļu neitralitātes princips. Savienības tiesībām nav pretrunā tas, ka iesniedzējtiesa, kad tai rodas īpašas grūtības, pārbaudot nodokļu neitralitātes principa ievērošanu, valsts tiesībās paredzētajos apstākļos lūdz veikt ekspertīzi, lai paskaidrotu savu spriedumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes Direktīvas 2006/112/EK (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 98. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas III pielikuma 7. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, pirmkārt, izbraukuma atrakciju organizētāju sniegtajiem pakalpojumiem un, otrkārt, tiem, ko sniedz pastāvīgu atrakciju uzņēmumi un kas izpaužas kā atpūtas parki, tiek piemērots atšķirīgs pievienotās vērtības nodokļa režīms – vieniem samazināta likme un otriem parastā likme –, ar nosacījumu, ka tiek ievērots nodokļu neitralitātes princips. Savienības tiesībām nav pretrunā tas, ka iesniedzējtiesa, kad tai rodas īpašas grūtības, pārbaudot nodokļu neitralitātes principa ievērošanu, valsts tiesībās paredzētajos apstākļos lūdz veikt ekspertīzi, lai paskaidrotu savu spriedumu.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>