|
4.8.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 207/6 |
TULKOJUMS
KIOTO PROTOKOLA DOHAS GROZĪJUMS
1. pants
Grozījums
A. Kioto protokola B pielikums
Tabulu Protokola B pielikumā aizstāj ar šādu tabulu:
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Līgumslēdzēja puse |
Izmešu daudzuma ierobežošanas vai samazināšanas saistības (2008–2012) (procentos no bāzes gada vai perioda izmešiem) |
Izmešu daudzuma ierobežošanas vai samazināšanas saistības (2013–2020) (procentos no bāzes gada vai perioda izmešiem) |
Atsauces gads (1) |
Izmešu daudzuma ierobežošanas vai samazināšanas saistības (2013–2020) (procentos no atsauces gada izmešiem) (1) |
Apņemšanās samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus līdz 2020. gadam (procentos no atsauces gada izmešiem) (2) |
|
“Austrālija |
108 |
99,5 |
2000 |
98 |
– 5 līdz – 15 % vai – 25 % (3) |
|
Austrija |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
|
88 |
1990 |
NA |
– 8 % |
|
|
Beļģija |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Bulgārija (*1) |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Horvātija (*1) |
95 |
80 (6) |
NA |
NA |
– 20 %/– 30 % (7) |
|
Kipra |
|
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Čehijas Republika (*1) |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Dānija |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Igaunija (*1) |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Eiropas Savienība |
92 |
80 (4) |
1990 |
NA |
– 20 %/– 30 % (7) |
|
Somija |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Francija |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Vācija |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Grieķija |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Ungārija (*1) |
94 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Islande |
110 |
80 (8) |
NA |
NA |
|
|
Īrija |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Itālija |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Kazahstāna (*1) |
|
95 |
1990 |
95 |
– 7 % |
|
Latvija (*1) |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Lihtenšteina |
92 |
84 |
1990 |
84 |
– 20 %/– 30 % (9) |
|
Lietuva (*1) |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Luksemburga |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Malta |
|
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Monako |
92 |
78 |
1990 |
78 |
– 30 % |
|
Nīderlande |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Norvēģija |
101 |
84 |
1990 |
84 |
– 30 % līdz – 40 % (10) |
|
Polija (*1) |
94 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Portugāle |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Rumānija (*1) |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Slovākija (*1) |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Slovēnija (*1) |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Spānija |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Zviedrija |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Šveice |
92 |
84,2 |
1990 |
NA |
– 20 % līdz – 30 % (11) |
|
Ukraina (*1) |
100 |
76 (12) |
1990 |
NA |
– 20 % |
|
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste |
92 |
80 (4) |
NA |
NA |
|
|
Līgumslēdzēja puse |
Izmešu daudzuma ierobežošanas vai samazināšanas saistības (2008–2012) (procentos no bāzes gada vai perioda izmešiem) |
|
|
|
|
|
Kanāda (13) |
94 |
|
|
|
|
|
Japāna (14) |
94 |
|
|
|
|
|
Jaunzēlande (15) |
100 |
|
|
|
|
|
100 |
|
|
|
|
|
|
Saīsinājums: NA = nepiemēro. Visas turpmākās zemsvītras piezīmes, izņemot 1., 2. un 5. zemsvītras piezīmi, attiecīgās Līgumslēdzējas puses ir norādījušas savos paziņojumos. |
|||||
B. Kioto protokola A pielikums
Protokola A pielikumā iekļauto sarakstu ar virsrakstu “Siltumnīcefekta gāzes” aizstāj ar šādu sarakstu:
“Siltumnīcefekta gāzes
|
|
Oglekļa dioksīds (CO2) |
|
|
Metāns (CH4) |
|
|
Vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O) |
|
|
Fluorogļūdeņraži (HFC) |
|
|
Perfluorogļūdeņraži (PFC) |
|
|
Sēra heksafluorīds (SF6) |
|
|
Slāpekļa trifluorīds (NF3) (17) ” |
C. 3. panta 1.a paragrāfs
Protokola 3. pantā pēc 1. paragrāfa iekļauj šādu paragrāfu:
“1.a I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses individuāli vai kopīgi nodrošinās, ka to A pielikumā norādīto siltumnīcefekta gāzu antropogēno izmešu agregētais apjoms, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentā, nepārsniedz tām noteikto daudzumu, kas aprēķināts saskaņā ar to izmešu daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistībām, kuras ierakstītas B pielikuma tabulas trešajā slejā, un saskaņā ar šā panta noteikumiem ar mērķi 2013.–2020. gada saistību periodā samazināt kopējos šādu gāzu izmešus vismaz par 18 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.”
D. 3. panta 1.b paragrāfs
Protokola 3. pantā pēc 1.a paragrāfa iekļauj šādu paragrāfu:
“1.b Līgumslēdzēja puse, kas iekļauta B pielikumā, var ierosināt korekciju, lai samazinātu B pielikuma trešajā slejā ierakstītos procentus, proti, tās izmešu daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistības, kas norādītas B pielikuma tabulas trešajā slejā. Šādas korekcijas priekšlikumu sekretariāts nosūta Līgumslēdzējām pusēm vismaz trīs mēnešus pirms Līgumslēdzēju pušu konferences, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kurā ierosināts pieņemt korekciju.”
E. 3. panta 1.c paragrāfs
Protokola 3. pantā pēc 1.b paragrāfa iekļauj šādu paragrāfu:
“1.c Korekciju, kuru I pielikumā iekļauta Līgumslēdzēja puse ierosinājusi, lai uzņemtos vērienīgākas izmešu daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistības saskaņā ar 3. panta 1.b paragrāfu, uzskata par pieņemtu Līgumslēdzēju pušu konferencē, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, izņemot tad, ja vairāk nekā trīs ceturtdaļas tajā klātesošo un balsojošo Līgumslēdzēju pušu iebilst pret korekcijas pieņemšanu. Pieņemto korekciju paziņo Depozitārija sekretariāts, kas to izplata visām Līgumslēdzējām pusēm, un tā stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī pēc Depozitārija paziņojuma. Šādas korekcijas Līgumslēdzējām pusēm ir saistošas.”
F. 3. panta 7.a paragrāfs
Protokola 3. pantā pēc 7. paragrāfa iekļauj šādu paragrāfu:
“7.a Otrajā izmešu daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistību periodā no 2013. līdz 2020. gadam katrai I pielikumā iekļautajai Līgumslēdzējai pusei noteiktais daudzums atbilst B pielikuma tabulas trešajā slejā ierakstītajai procentuālajai daļai no A pielikumā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēno izmešu agregētā apjoma, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentā, 1990. gadā vai bāzes gadā, vai periodā, kurš noteikts saskaņā ar 5. paragrāfu, reizinātai ar astoņi. Lai tās I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses, kurām zemes lietošanas maiņa un mežsaimniecība 1990. gadā ir bijušas siltumnīcefekta gāzu izmešu neto avots, aprēķinātu tām noteikto daudzumu, tās 1990. gada izmešu bāzes gadā vai periodā iekļauj 1990. gadā zemes lietošanas maiņas radītos agregētos antropogēnos izmešus no avotiem, izteiktus oglekļa dioksīda ekvivalentā, no tiem atņemot atsūknēšanu pa novadnēm.”
G. 3. panta 7.b paragrāfs
Protokola 3. pantā pēc 7.a paragrāfa iekļauj šādu paragrāfu:
“7.b Jebkura pozitīva starpība starp I pielikumā iekļautai Līgumslēdzējai pusei otrajam saistību periodam noteikto daudzumu un gada vidējo izmešu daudzumu iepriekšējā saistību perioda pirmajos trīs gados, reizināta ar astoņi, tiek pārnesta uz minētās Līgumslēdzējas puses anulēšanas kontu.”
H. 3. panta 8. paragrāfs
Protokola 3. panta 8. paragrāfā vārdus:
|
|
“7. paragrāfā norādīto aprēķinu” |
aizstāj ar vārdiem:
|
|
“7. un 7.a paragrāfā norādīto aprēķinu.” |
I. 3. panta 8.a paragrāfs
Protokola 3. pantā pēc 8. paragrāfa iekļauj šādu paragrāfu:
“8.a Jebkura I pielikumā iekļauta Līgumslēdzēja puse attiecībā uz slāpekļa trifluorīdu var izmantot 1995. vai 2000. gadu kā bāzes gadu 7. paragrāfā norādīto aprēķinu mērķiem.”
J. 3. panta 12.a un 12.b paragrāfs
Protokola 3. pantā pēc 12. paragrāfa iekļauj šādus paragrāfus:
“12.a I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses var izmantot visas vienības, kas radušās, izmantojot tirgus mehānismus, kuri jāizveido saskaņā ar Konvenciju vai tās instrumentiem, lai atvieglotu izmešu daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistību izpildi saskaņā ar 3. pantu. Visas šādas vienības, ko Konvencijas Līgumslēdzēja puse iegūst no citas Līgumslēdzējas puses, pieskaita ieguvējai Līgumslēdzējai pusei noteiktajam daudzumam un atņem no nododošās Līgumslēdzējas puses vienību daudzuma.
12.b Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, nodrošina, ka tad, ja vienības, kas radušās, veicot apstiprinātas darbības saskaņā ar 12.a paragrāfā minētiem tirgus mehānismiem, I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses izmanto, lai atvieglotu izmešu daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistību izpildi saskaņā ar 3. pantu, daļa no šīm vienībām tiek izmantota, lai segtu administratīvos izdevumus, kā arī lai palīdzētu Līgumslēdzējām pusēm, kas ir jaunattīstības valstis un ir īpaši jutīgas pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, segt pielāgošanās izmaksas, ja šīs vienības ir iegūtas saskaņā ar 17. pantu.”
K. 4. panta 2. paragrāfs
Protokola 4. panta 2. paragrāfa pirmā teikuma beigās pievieno šādus vārdus:
|
|
“, vai arī dienā, kurā tās deponējušas B pielikumā izdarīta grozījuma apstiprināšanas dokumentus saskaņā ar 3. panta 9. paragrāfu.” |
L. 4. panta 3. paragrāfs
Protokola 4. panta 3. paragrāfā vārdus:
|
|
“3. panta 7. paragrāfā norādītajā saistību periodā” |
aizstāj ar vārdiem:
|
|
“3. pantā norādītajā saistību periodā, uz kuru tā attiecas.” |
2. pants
Stāšanās spēkā
Šis grozījums stājas spēkā saskaņā ar Kioto protokola 20. un 21. pantu.
(*1) Valstis, kurās notiek pāreja uz tirgus ekonomiku.
(1) Ja Līgumslēdzēja puse vēlas, tā savām vajadzībām var izmantot atsauces gadu, lai izteiktu savas izmešu daudzuma ierobežošanas vai samazināšanas saistības (QELRC) kā procentuālo daļu no minētā gada izmešiem, kas nav starptautiski saistoša saskaņā ar Kioto protokolu, papildus QELRC, kas attiecībā uz bāzes gadu ir norādītas šīs tabulas otrajā un trešajā slejā un ir starptautiski juridiski saistošas.
(2) Vairāk informācijas par valstu apņemšanos var atrast šādos dokumentos: FCCC/SB/2011/INF.1/Rev.1 un FCCC/KP/AWG/2012/MISC.1, Add.1 un Add.2.
(3) Austrālijas QELRC Kioto protokola otrajā saistību periodā atbilst bez nosacījumiem izvirzītajam Austrālijas 2020. gada mērķim, proti, panākt samazinājumu par 5 % salīdzinājumā ar 2000. gada līmeni. Austrālija saglabā iespēju savu 2020. gada mērķi 5 % apmērā vēlāk palielināt līdz samazinājumam par 15 % vai 25 % salīdzinājumā ar 2000. gada līmeni, ja būs izpildīti konkrēti nosacījumi. Šī atsauce nemaina saskaņā ar Kankunas vienošanos izteikto apņemšanos statusu, un nerada jaunas juridiskas saistības saskaņā ar šo Protokolu vai ar to saistītajiem noteikumiem un kārtību.
(4) Eiropas Savienības un tās dalībvalstu QELRC Kioto protokola otrajam saistību periodam balstās uz pieņēmumu, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis šīs saistības izpildīs kopīgi, kā teikts Kioto protokola 4. pantā. QELRC neskar vēlāku Eiropas Savienības un tās dalībvalstu paziņojumu par vienošanos kopīgi izpildīt savas saistības saskaņā ar Kioto protokola noteikumiem.
(5) Iekļauta B pielikumā ar grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar Lēmumu 10/CMP.2. Šis grozījums vēl nav stājies spēkā.
(6) Horvātijas QELRC Kioto protokola otrajam saistību periodam balstās uz pieņēmumu, ka tā izpildīs šīs QELRC kopīgi ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, kā teikts Kioto protokola 4. pantā. Tas nozīmē, ka Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai neietekmē ne tās esību par šādas kopīgas izpildes vienošanās dalībnieci atbilstīgi 4. pantam, ne tās QELRC.
(7) Saistībā ar globālu un visaptverošu vienošanos laikposmam pēc 2012. gada Eiropas Savienība atgādina savu piedāvājumu, proti, līdz 2020. gadam panākt samazinājumu par 30 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ar nosacījumu, ka citas attīstītās valstis uzņemas saistības panākt ar iepriekšminēto salīdzināmus izmešu samazinājumus un jaunattīstības valstis sniedz atbilstīgu ieguldījumu saskaņā ar saviem pienākumiem un attiecīgajām spējām.
(8) Islandes QELRC Kioto protokola otrajam saistību periodam balstās uz pieņēmumu, ka tā izpildīs šīs saistības kopīgi ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, kā teikts Kioto protokola 4. pantā.
(9) QELRC, kas norādītas trešajā slejā, atbilst mērķim līdz 2020. gadam panākt samazinājumu par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lihtenšteina apsvērtu augstāku samazinājuma mērķi, proti, līdz 2020. gadam panākt samazinājumu līdz 30 % apmērā salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ar nosacījumu, ka citas attīstītās valstis uzņemas saistības panākt ar iepriekšminēto salīdzināmus izmešu samazinājumus un jaunattīstības valstis sniedz atbilstīgu ieguldījumu saskaņā ar saviem pienākumiem un attiecīgajām spējām.
(10) Norvēģijas QELRC 84 % apmērā atbilst tās mērķim līdz 2020. gadam panākt izmešu samazinājumu par 30 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ja tā var būt tādas globālas un visaptverošas vienošanās dalībniece, kurā lielākās emitētājas Līgumslēdzējas puses vienojas par izmešu samazināšanu saskaņā ar 2 °C mērķi, Norvēģija apņemsies līdz 2020. gadam panākt samazinājumu par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šī atsauce nemaina saskaņā ar Kankunas vienošanos izteiktās apņemšanās statusu un nerada jaunas juridiskas saistības saskaņā ar šo Protokolu vai ar to saistītajiem noteikumiem un kārtību.
(11) QELRC, kas norādītas šīs tabulas trešajā slejā, atbilst mērķim līdz 2020. gadam panākt samazinājumu par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šveice apsvērtu augstāku samazinājuma mērķi, proti, līdz 2020. gadam panākt samazinājumu līdz 30 % apmērā salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ar nosacījumu, ka citas attīstītās valstis uzņemas saistības panākt ar iepriekšminēto salīdzināmus izmešu samazinājumus un jaunattīstības valstis sniedz atbilstīgu ieguldījumu saskaņā ar saviem pienākumiem un attiecīgajām spējām, ievērojot 2 °C mērķi. Šī atsauce nemaina saskaņā ar Kankunas vienošanos izteiktās apņemšanās statusu un nerada jaunas juridiskas saistības saskaņā ar šo Protokolu vai ar to saistītajiem noteikumiem un kārtību.
(12) Tām jābūt pilnībā pārnesamām; šā likumīgi iegādātā valsts īpašuma anulēšana vai izmantošanas ierobežojumi nav pieļaujami.
(13) Depozitārijs 2011. gada 15. decembrī saņēma rakstisku paziņojumu par Kanādas izstāšanos no Kioto protokola. Kanādas izstāšanās stājas spēkā 2012. gada 15. decembrī.
(14) Japāna 2010. gada 10. decembra paziņojumā norādīja, ka tai nav nodoma uzņemties saistības Kioto protokola otrajā saistību periodā pēc 2012. gada.
(15) Jaunzēlande paliek Kioto protokola Līgumslēdzēja puse. Tā uzņemsies visas ekonomikas nozares aptverošu izmešu daudzuma samazināšanas mērķi 2013.–2020. gada periodā saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
(16) Krievijas Federācija 2010. gada 8. decembra paziņojumā, kuru sekretariāts saņēma 2010. gada 9. decembrī, norādīja, ka tā neplāno uzņemties izmešu daudzuma ierobežošanas vai samazināšanas saistības otrajam saistību periodam.”
(17) Piemērojams tikai no otrā saistību perioda sākuma.
I PIELIKUMS
Paziņojums par nolīguma noteikumiem, lai kopīgi izpildītu Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistības saskaņā ar Kioto protokola 3. pantu attiecībā uz Kioto protokola otro saistību periodu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Līgumslēdzēju pušu konference, kas bija organizēta kā Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme Dohā, ar Lēmumu 1/CMP.8, saskaņā ar Kioto protokola 4. pantu
1. Nolīguma dalībnieki
Šā nolīguma dalībnieki (“dalībnieki”) ir Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un Islandes Republika, kas visas ir Kioto protokola līgumslēdzējas puses. Patlaban Eiropas Savienības dalībvalstis ir:
Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.
Islande ir šā nolīguma dalībniece saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā.
2. Kioto protokola 3. pantā paredzēto saistību kopīga izpilde Kioto protokola otrajā saistību periodā
Saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 1. punktu dalībnieki savas 3. pantā paredzētās saistības pilda šādi:
|
— |
dalībnieki saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 5. un 6. punktu nodrošina, ka dalībvalstīs un Islandē kopsumma Kioto protokola A pielikumā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju agregētajam apjomam, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentā, nepārsniedz to kopējo noteikto daudzumu, |
|
— |
Kioto protokola 3. panta 1. punkta piemērošana siltumnīcefekta gāzu emisijām no aviācijas un kuģniecības dalībvalstīm un Islandei balstās uz Konvencijā izmantoto pieeju, ka Pušu mērķrādītājos iekļauj tikai emisijas no iekšējiem lidojumiem un iekšējās kuģniecības. Eiropas Savienības pieeja Kioto protokola otrajā saistību periodā paliks tāda pati kā pirmajā saistību periodā, tā kā kopš Lēmuma 2/CP.3 nav bijis progresa minēto emisiju iedalīšanā Pušu mērķrādītājos. Tas neskar to Eiropas Savienības saistību stingru ievērošanu, kuras noteiktas klimata un enerģētikas paketē un paliek nemainīgas. Tas neskar arī nepieciešamību veikt pasākumus attiecībā uz šādu gāzu emisijām no aviācijas un jūras flotes degvielām, |
|
— |
katrs dalībnieks var paaugstināt savu mērķu vērienīgumu, pārnesot noteiktās daudzuma vienības, emisijas samazināšanas vienības vai sertificētas emisijas samazināšanas vienības uz tās valsts reģistrā izveidoto anulēšanas kontu. Dalībnieki kopīgi iesniedz informāciju, kas prasīta Lēmuma 1/CMP.8 9. punktā, un kopīgi nāks klajā ar jebkādiem priekšlikumiem Kioto protokola 3. panta 1.b un 1.c punkta nolūkā, |
|
— |
dalībnieki turpinās piemērot Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktu un šajā sakarā individuāli pieņemtos lēmumus, |
|
— |
dalībnieku kopējās bāzes gada emisijas būs vienādas ar katrai dalībvalstij un Islandei attiecīgajos bāzes gados piemērojamo emisiju summu, |
|
— |
ja zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība 1990. gadā jebkurai dalībvalstij vai Islandei bija siltumnīcefekta gāzu emisijas neto avots, attiecīgais dalībnieks saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a punktu savā emisiju bāzes gadā vai periodā iekļauj oglekļa dioksīda ekvivalentā izteiktu antropogēno emisiju agregēto apjomu no avotiem mīnus uztveršana piesaistītājsistēmās bāzes gadā vai periodā no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nolūkā aprēķināt dalībnieku kopējo noteikto daudzumu, kas noteikts saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu, |
|
— |
aprēķinu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.b punktu piemēro otrā saistību perioda kopējam noteiktajam daudzumam dalībniekiem, kas noteikti saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu, un dalībnieku vidējo gada emisiju summai pirmā saistību perioda pirmajiem trim gadiem, reizinot ar astoņi, |
|
— |
saskaņā ar Lēmumu 1/CMP.8 dalībnieka iepriekšējā perioda pārpalikuma rezerves kontā esošas vienības drīkst izmantot norakstīšanai papildu periodā, lai izpildītu otrā saistību perioda saistības, ciktāl attiecīgā dalībnieka emisijas otrajā saistību periodā pārsniedz tā attiecīgo noteikto daudzumu minētajā saistību periodā, kā noteikts šajā paziņojumā. |
3. Nolīguma dalībniekiem noteiktie attiecīgie emisiju līmeņi
Kvantitatīvās emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistības dalībniekiem, kas uzskaitītas Kioto protokola B pielikumā iekļautās tabulas trešajā slejā, ir 80 %. Dalībnieku kopējo noteikto daudzumu otrajam saistību periodam noteiks saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu, un tā aprēķināšanu atvieglos ar ziņojumu, ko Eiropas Savienība iesniedz saskaņā ar Lēmuma 2/CMP.8 2. punktu.
Dalībnieku attiecīgie emisiju līmeņi ir šādi:
|
— |
Emisiju līmenis Eiropas Savienībai ir starpība starp dalībnieku kopējo noteikto daudzumu un dalībvalstu un Islandes emisiju līmeņu summu. Tā aprēķināšanu atvieglos ar ziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar Lēmuma 2/CMP.8 2. punktu. |
|
— |
Dalībvalstu un Islandes attiecīgie emisiju līmeņi saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 1. un 5. punktu ir summa, ko veido to attiecīgie daudzumi, kuri norādīti turpmāk 1. tabulā, un jebkādi rezultāti, kurus iegūst, piemērojot Kioto protokola 3. panta 7.a punkta otro teikumu attiecīgajai dalībvalstij vai Islandei. |
Dalībniekiem noteiktie daudzumi ir vienādi ar to attiecīgajiem emisiju līmeņiem.
Eiropas Savienībai noteikto daudzumu atskaitīs no siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem saskaņā ar Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kurā piedalās dalībvalstis un Islande, ciktāl uz minētajām emisijām attiecas Kioto protokols. Dalībvalstu un Islandes attiecīgie noteiktie daudzumi ietver siltumnīcefekta gāzu emisijas pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās katrā dalībvalstī vai Islandē no avotiem un piesaistītājsistēmām, uz ko neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu. Tas ietver visas emisijas no avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās, uz ko attiecas Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punkts, kā arī visas slāpekļa trifluorīda (NF3) emisijas saskaņā ar Kioto protokolu.
Šā nolīguma dalībnieki atsevišķi ziņo par emisijām pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās, uz ko attiecas to attiecīgie noteiktie daudzumi.
1. tabula. Dalībvalstu un Islandes emisiju līmeņi (pirms 3. panta 7.a punkta piemērošanas) oglekļa dioksīda ekvivalenta izteiksmē Kioto protokola otrajam saistību periodam
|
Beļģija |
584 228 513 |
|
Bulgārija |
222 945 983 |
|
Čehijas Republika |
520 515 203 |
|
Dānija |
269 321 526 |
|
Vācija |
3 592 699 888 |
|
Igaunija |
51 056 976 |
|
Īrija |
343 467 221 |
|
Grieķija |
480 791 166 |
|
Spānija |
1 766 877 232 |
|
Francija |
3 014 714 832 |
|
Horvātija |
162 271 086 |
|
Itālija |
2 410 291 421 |
|
Kipra |
47 450 128 |
|
Latvija |
76 633 439 |
|
Lietuva |
113 600 821 |
|
Luksemburga |
70 736 832 |
|
Ungārija |
434 486 280 |
|
Malta |
9 299 769 |
|
Nīderlande |
919 963 374 |
|
Austrija |
405 712 317 |
|
Polija |
1 583 938 824 |
|
Portugāle |
402 210 711 |
|
Rumānija |
656 059 490 |
|
Slovēnija |
99 425 782 |
|
Slovākija |
202 268 939 |
|
Somija |
240 544 599 |
|
Zviedrija |
315 554 578 |
|
Apvienotā Karaliste |
2 743 362 625 |
|
Islande |
15 327 217 |
II PIELIKUMS
Eiropas Savienības Deklarācija saskaņā ar Kioto Protokola 24. panta 3. punktu
Patlaban Eiropas Savienības dalībvalstis ir: Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.
Eiropas Savienība deklarē, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu un 191. pantu tā ir kompetenta slēgt starptautiskus nolīgumus un pildīt no tiem izrietošos pienākumus, kas palīdz sasniegt šādus mērķus:
|
— |
saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, |
|
— |
aizsargāt cilvēku veselību, |
|
— |
apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus, |
|
— |
sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, lai risinātu reģionālas vai pasaules vides problēmas, un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām. |
Eiropas Savienība deklarē, ka tās kvantitatīvās emisiju samazināšanas saistības, kas noteiktas Kioto protokola otrajam saistību periodam (2013–2020), tiks pildītas, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm rīkojoties attiecīgās kompetences robežās. Jau ir spēkā juridiski saistošie instrumenti, kuri vajadzīgi tās saistību izpildei un attiecas uz jautājumiem, ko reglamentē Kioto protokols, kurā grozījumi izdarīti ar Dohas grozījumu.
Eiropas Savienība turpinās regulāri sniegt informāciju par attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, to iekļaujot papildu informācijā, kuru tā saskaņā ar protokola 7. panta 2. punktu un tam atbilstīgajām pamatnostādnēm ietver savā nacionālajā ziņojumā, kas iesniedzams saskaņā ar Konvencijas 12. pantu, lai pierādītu to saistību izpildi, kuras tā uzņēmusies atbilstīgi Kioto protokolam.