(1)

Iepriekšējās krīzes, it sevišķi Covid-19 pandēmijas sākumposms, parādīja, ka tādas krīzes var būtiski ietekmēt iekšējo tirgu (t. s. vienoto tirgu) un tā piegādes ķēdes un piemērotu krīzes pārvaldības instrumentu un koordinācijas mehānismu vai nu trūkst, vai tie neaptver visus vienotā tirgus aspektus vai liedz laikus reaģēt uz tādu ietekmi .

(1)

Iepriekšējās krīzes, it sevišķi Covid-19 pandēmijas sākumposms, parādīja, ka tādas krīzes var būtiski ietekmēt iekšējo tirgu un tā piegādes ķēdes un piemērotu krīzes pārvaldības instrumentu un koordinācijas mehānismu vai nu trūkst, vai tie neaptver visus iekšējā tirgus aspektus vai liedz laikus un efektīvi reaģēt uz tādām krīzēm .

(2)

Savienība nebija pietiekami gatava nodrošināt krīzē būtisku nemedicīnisku preču, piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu, efektīvu ražošanu, iepirkumu un sadali, it sevišķi Covid-19 pandēmijas sākumposmā, un speciālie pasākumi, ko Komisija veica, lai atjaunotu vienotā tirgus darbību un nodrošinātu krīzē būtisku nemedicīnisku preču pieejamību Covid-19 pandēmijas laikā, tika īstenoti, reaģējot uz jau esošu situāciju. Pandēmija arī parādīja, ka trūkst pietiekama priekšstata par ražošanas jaudām visā Savienībā un ir neaizsargātība globālo piegādes ķēžu sakarā.

(2)

Savienība nebija pietiekami gatava nodrošināt krīzē būtisku nemedicīnisku preču, piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu, efektīvu ražošanu, iepirkumu un sadali, it sevišķi Covid-19 pandēmijas sākumposmā, un speciālie pasākumi, ko Komisija veica, lai atjaunotu iekšējā tirgus darbību un nodrošinātu krīzē būtisku nemedicīnisku preču pieejamību Covid-19 pandēmijas laikā, tika īstenoti, reaģējot uz jau esošu situāciju. Pandēmija arī parādīja, ka trūkst pietiekama priekšstata par ražošanas jaudām visā Savienībā un ir neaizsargātība globālo piegādes ķēžu sakarā.

(2a)

Covid-19 pandēmijas laikā nekoordinētiem pasākumiem, kas ierobežoja personu brīvu pārvietošanos, bija īpaša ietekme uz kritiski svarīgām nozarēm, jo īpaši tām, kuras ir atkarīgas no mobilajiem darba ņēmējiem, tostarp pierobežas un pārrobežu darba ņēmējiem, kam šajā laikā bija būtiska loma Savienības ekonomikas saglabāšanā.

(3)

Komisijas rīcība aizkavējās par vairākām nedēļām, jo trūka Savienības līmeņa ārpuskārtas pasākumu plānošanas un nebija skaidrs, ar kurām valsts pārvaldes struktūrām jāsazinās, lai ātri rastu risinājumus krīzes radītajai ietekmei uz vienoto tirgu. Turklāt kļuva acīmredzams, ka dalībvalstu nekoordinēti ieviestie ierobežojošie pasākumi vēl pasliktinās krīzes ietekmi uz vienoto tirgu. Tika secināts, ka ir jāizstrādā kārtība saziņai starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm attiecībā uz ārpuskārtas pasākumu plānošanu, koordināciju un sadarbību tehniskā līmenī un informācijas apmaiņu.

(3)

Komisijas rīcība aizkavējās par vairākām nedēļām, jo trūka Savienības līmeņa ārpuskārtas pasākumu plānošanas un nebija skaidrs, ar kurām valsts iestādēm jāsazinās, lai ātri rastu risinājumus krīzes izraisītajai ietekmei uz iekšējo tirgu. Turklāt kļuva acīmredzams, ka dalībvalstu nekoordinēti ieviestie ierobežojošie pasākumi vēl pasliktinās krīzes ietekmi uz iekšējo tirgu. Tika secināts, ka ir jāizstrādā kārtība saziņai starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm attiecībā uz ārpuskārtas pasākumu plānošanu, koordināciju un sadarbību tehniskā līmenī un informācijas apmaiņu. Turklāt kļuva skaidrs, ka efektīvas koordinācijas trūkums starp dalībvalstīm saasināja preču iztrūkumu un radīja vairāk šķēršļu brīvai pakalpojumu un personu kustībai.

(4)

Uzņēmēju pārstāvības organizācijas ir norādījušas , ka uzņēmējiem trūcis informācijas par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem reaģēšanai uz krīzi pandēmijas laikā – daļēji tāpēc , ka viņi nav zinājuši , kur informāciju iegūt, un daļēji sakarā ar valodas barjerām un administratīvo slogu , ko radīja nepieciešamība atkārtoti pieprasīt informāciju no visām dalībvalstīm , it īpaši pastāvīgi mainīgā regulatīvajā vidē. Tā kā viņi nezināja, cik lielā mērā varēs īstenot tiesības uz brīvu kustību vai turpināt pārrobežu komercdarbību krīzes laikā, uzņēmumi nespēja pieņemt apzinātus lēmumus par savu komercdarbību. Ir jāuzlabo informācijas pieejamība par valsts un Savienības līmeņa krīzes reaģēšanas pasākumiem.

(4)

Tomēr, neraugoties uz sākotnēju koordinācijas trūkumu , iekšējā tirgus noteikumi būtiski mazināja krīzes negatīvo ietekmi un sekmēja Savienības ekonomikas drīzu atveseļošanos , proti , novērsa nepamatotus un nesamērīgus valstu ierobežojumus , ko radītu dalībvalstu vienpusēja reaģēšana , un sniedza spēcīgu stimulu nonākt pie kopīgiem risinājumiem , šādi veicinot solidaritāti .

(5)

Nesenie notikumi arī uzsvēra nepieciešamību uzlabot Savienības gatavību iespējamām jaunām krīzēm, īpaši ņemot vērā klimata pārmaiņu pastāvīgo ietekmi un to izraisītās dabas katastrofas, kā arī ekonomisko un politisko nestabilitāti pasaulē. Tā kā nav zināms, kādas citas krīzes nākotnē var izcelties un smagi ietekmēt vienoto tirgu un tā piegādes ķēdes, ir jāsagādā instruments, ko varētu piemērot krīzes ietekmes risināšanai vienotajā tirgū visdažādākās krīzēs .

(5)

Nesenie notikumi arī uzsvēra nepieciešamību uzlabot Savienības gatavību iespējamām jaunām krīzēm, jo īpaši apsverot klimata pārmaiņu pastāvīgo ietekmi un to izraisītās dabas katastrofas, kā arī ekonomisko un politisko nestabilitāti pasaulē. Tā kā nav zināms, kādas citas krīzes nākotnē var izcelties un smagi ietekmēt iekšējo tirgu un tā piegādes ķēdes, ir jāsagādā instruments, ko varētu piemērot gadījumā, ja rodas plaša krīze, kas skar iekšējo tirgu un izraisa pārrobežu ietekmi .

(6)

Krīze vienoto tirgu var ietekmēt divējādi. Pirmkārt, krīze var radīt šķēršļus , kas kavē brīvu kustību vienotajā tirgū, tādējādi traucējot tā normālu darbību. Otrkārt, krīze var vienotajā tirgū pastiprināt krīzē būtisku preču un pakalpojumu deficītu. Šai regulai jārisina ietekme uz vienoto tirgos abos gadījumos .

(6)

Krīzes ietekmē iekšējā tirgū var rasties šķēršļi , kas kavē brīvu kustību iekšējā tirgū, tādējādi traucējot tā normālu darbību. Krīze iekšējā tirgū var saasināt krīzē būtisku preču un pakalpojumu deficītu. Šai regulai būtu jārisina nelabvēlīgā ietekme uz preču, pakalpojumu un personu brīvu kustību iekšējā tirgū .

(7)

Tā kā konkrētus aspektus, kādos nākotnes krīzes varētu ietekmēt vienoto tirgu un tā piegādes ķēdes, paredzēt ir grūti, šai regulai būtu jānodrošina vispārīgs satvars, kas ļautu prognozēt jebkādas krīzes izraisīto negatīvo ietekmi uz vienoto tirgu un tā piegādes ķēdēm, sagatavoties tai un mīkstināt un mazināt šādu ietekmi. .

(7)

Tā kā konkrētus aspektus, kādos nākotnes krīzes varētu ietekmēt iekšējo tirgu un tā piegādes ķēdes, paredzēt ir grūti, šai regulai būtu jānodrošina vispārīgs satvars, kas ļautu prognozēt jebkādas krīzes izraisīto negatīvo ietekmi uz iekšējo tirgu un tā piegādes ķēdēm, sagatavoties tai un mīkstināt un mazināt šādu ietekmi , kā arī stiprināt šo ķēžu noturību.

(8)

Šajā regulā izklāstīto pasākumu satvara izveidei jābūt saskanīgai, pārredzamai, efektīvai, samērīgai un laicīgai, turklāt pienācīgi ievērojot nepieciešamību nodrošināt sabiedrībai būtisku funkciju, t. i., sabiedriskās drošības, drošuma, sabiedriskās kārtības, sabiedrības veselības u. c., nepārtrauktību, ņemot vērā dalībvalstu atbildību par valsts drošības aizsardzību un to tiesības aizsargāt citas būtiskas valsts funkcijas, tajā skaitā valsts teritoriālās neaizskaramības nodrošināšanu un likuma un kārtības uzturēšanu.

(8)

Šajā regulā izklāstīto pasākumu izveidei jābūt saskanīgai, pārredzamai, efektīvai, samērīgai un laicīgai, turklāt pienācīgi ievērojot nepieciešamību nodrošināt sabiedrībai būtisku funkciju, tostarp sabiedriskās drošības, drošuma, sabiedriskās kārtības un sabiedrības veselības nepārtrauktību, ņemot vērā dalībvalstu atbildību par valsts drošības aizsardzību un to tiesības aizsargāt citas būtiskas valsts funkcijas, tajā skaitā valsts teritoriālās neaizskaramības nodrošināšanu un likuma un kārtības uzturēšanu. Tāpēc šai regulai nebūtu jāskar lietas, kas saistītas ar valsts drošību un aizsardzību.

(9)

Šim nolūkam regulā noteikti:

(9)

Šim nolūkam regulā paredzēti līdzekļi, kas nepieciešami, lai krīzes laikā nodrošinātu iekšējā tirgus nepārtrauktu darbību, preču, pakalpojumu un personu, tostarp darba ņēmēju, brīvu kustību un krīzē būtisku preču un pakalpojumu pieejamību pilsoņiem, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm.

(10)

Kad iespējams, šai regulai jāveicina notikumu un krīžu prognozēšana, balstoties uz nepārtrauktu analīzi par stāvokli vienotā tirgus ekonomikas stratēģiski svarīgajās jomās un Savienības pastāvīgajiem centieniem prognožu gatavošanā.

(11)

Šai regulai nebūtu jādublē spēkā esošais satvars, kas attiecībā uz zālēm, medicīniskajām ierīcēm vai citiem medicīniskiem pretlīdzekļiem ir noteikts ES Veselības drošības satvarā, tajā skaitā Regulā (ES) …/… par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem [NPVA regula (COM/2020/727)], Padomes regulā (ES) …/… par pasākumu satvaru, lai nodrošinātu apgādi ar krīzes sakarā būtiskiem medicīniskiem pretlīdzekļiem [Ārkārtēja stāvokļa pamatregula (COM/2021/577)], Regulā (ES) … / … par ECDC pilnvaru paplašināšanu [ECDC regula (COM/2020/726)] un Regulā (ES) 2022/ 123 par EMA pilnvaru paplašināšanu [EMA regula] . Tāpēc zāles, medicīniskās ierīces vai citi medicīniski pretlīdzekļi, ja tie ir iekļauti Ārkārtēja stāvokļa pamatregulas 6. panta 1. punktā minētajā sarakstā , neietilpst šīs regulas darbības jomā, izņemot saistībā ar noteikumiem, kas attiecas uz brīvu kustību ārkārtējā stāvoklī vienotajā tirgū, it īpaši noteikumiem, kas izstrādāti brīvas kustības atjaunošanai un atvieglošanai, kā arī attiecībā uz paziņošanas mehānismu.

(11)

Šai regulai nebūtu jādublē spēkā esošais satvars, kas attiecībā uz zālēm, medicīniskajām ierīcēm vai citiem medicīniskiem pretlīdzekļiem ir noteikts ES Veselības drošības satvarā, tajā skaitā Regulā (ES) 2022 / 123 un Regulā (ES) 2022/ 2371 . Tāpēc zāles, medicīniskās ierīces vai citi medicīniski pretlīdzekļi, kas ir iekļauti minēto regulu darbības jomā , neietilpst šīs regulas darbības jomā, izņemot saistībā ar noteikumiem, kas attiecas uz brīvu kustību ārkārtējā stāvoklī iekšējā tirgū, it īpaši noteikumiem, kas izstrādāti brīvas kustības atjaunošanai un atvieglošanai, kā arī attiecībā uz paziņošanas mehānismu.

(12)

Šai regulai jāpapildina integrētais politiskais mehānisms reaģēšanai krīzēs, ko Padome īsteno saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1993, attiecībā uz Padomes darbu, risinot starpnozaru krīžu izraisītu ietekmi uz vienoto tirgu veidā, kas prasa politisku lēmumu pieņemšanu.

(12)

Šai regulai jāpapildina integrētais politiskais režīms reaģēšanai krīzēs, ko Padome īsteno saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1993, attiecībā uz Padomes darbu, risinot starpnozaru krīžu izraisītu ietekmi uz iekšējo tirgu veidā, kas prasa politisku lēmumu pieņemšanu.

(16)

Ievērojot izņēmuma raksturu, kas piemīt ārkārtējam stāvoklim vienotajā tirgū, un iespējamās tālejošās sekas , ko tas var radīt vienotā tirgus pilnvērtīgas darbības nodrošināšanā , īstenošanas pilnvaras aktivizēt vienotā tirgus ārkārtējo režīmu būtu izņēmuma kārtā jāpiešķir Padomei atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 281. panta 2. punktam .

(16)

Šai regulai nebūtu jāskar darba tiesības vai darba apstākļi , ietverot veselību un drošību darbā , kā arī tiesības uz kolektīvām sarunām un sociālo partneru autonomija .

(17)

LESD 21. pantā ir noteiktas ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus. Šie ierobežojumi un nosacījumi ir sīkāk izklāstīti Direktīvā 2004/38/EK. Minētajā direktīvā ir noteikti vispārīgie principi, ko piemēro ierobežojumiem, un apsvērumi, ko var izmantot pasākumu pamatošanai. Šie apsvērumi ir sabiedriskā kārtība, valsts drošība vai sabiedrības veselība. Šajā sakarā kustības brīvības ierobežojumus var atzīt par pamatotiem, ja tie ir samērīgi un nediskriminatīvi. Ar šo regulu nav paredzēts noteikt citus apsvērumus personu brīvas kustības tiesību ierobežošanai papildus tiem, kas ir noteikti Direktīvas 2004 / 38/EK VI nodaļā .

(17)

Ja atbilstīgi šai regulai veicamās darbības ietver personas datu apstrādi , šādā apstrādē būtu jāievēro attiecīgie Savienības tiesību akti par personas datu aizsardzību, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016 / 679  (1a) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018 / 1725  (1b) .

(18)

Pasākumi personu brīvas kustības atjaunošanai un atvieglošanai un citi šajā regulā paredzētie pasākumi , kas ietekmē personu brīvu pārvietošanos , ir pamatoti ar LESD 21 .  pantu un papildina Direktīvu 2004/38/EK, neietekmējot tās piemērošanu ārkārtējā stāvoklī vienotajā tirgū. Pasākumiem nav jāatļauj un jāpamato brīvas kustības ierobežojumi , kas ir pretrunā Līgumiem vai citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem .

(18)

Šajā regulā ir noteiktas tiesības un pienākumi uzņēmējiem, jo īpaši fiziskām vai juridiskām personām , tostarp jebkurai uzņēmumu pagaidu apvienībai , kas tirgū piedāvā kritiski svarīgus produktus vai pakalpojumus . Turklāt tajā ir noteiktas kritiski svarīgas jomas, kas ir sistēmiski un vitāli svarīgas iekšējā tirgus darbībai, jo īpaši jomās , kas saistītas ar preču, pakalpojumu vai personu brīvu pārrobežu kustību, piemēram, pārtikas, transporta, apkopes, veselības vai informācijas tehnoloģiju jomā .

(19)

LESD 45. pants nosaka darba ņēmēju tiesības uz brīvu pārvietošanos, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus. Šajā regulā ir iekļauti noteikumi, kas papildina esošos pasākumus nolūkā stiprināt personu brīvu pārvietošanos, uzlabot pārredzamību un sniegt administratīvu palīdzību ārkārtējā stāvoklī vienotajā tirgū. Tādi pasākumi ietver vienoto kontaktpunktu izveidi dalībvalstu un Savienības līmenī, un tie būs pieejami darba ņēmējiem un to pārstāvjiem šajā regulā paredzēto vienotā tirgus modrības un ārkārtējā režīma laikā.

(19)

Lai iekšējais tirgus darbotos netraucēti, ar šo regulu būtu jāizveido Iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa un noturības padome (“padome”), kas Komisijai sniegtu padomus par piemērotiem pasākumiem krīzes seku prognozēšanai, novēršanai vai reaģēšanai uz krīzi. Eiropas Parlamentam vajadzētu būt iespējai iecelt ekspertu par šīs padomes locekli. Komisijai būtu jāuzaicina citu krīzē būtisku Savienības līmeņa struktūru pārstāvji, kuri kā novērotāji piedalītos attiecīgajās padomes sanāksmēs, tostarp attiecīgā gadījumā Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvji. Komisijai būtu jānodrošina, ka Parlaments visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu pārstāvjiem. Eiropas Parlamentam vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei padomes sanāksmēm, uz kurām ir uzaicināti dalībvalstu eksperti. EBTA valstu pārstāvju piedalīšanās novērotāju statusā būtu jānodrošina saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kā arī saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem starp Savienību un Šveices Konfederāciju. Padomei jo īpaši būtu jāpalīdz Komisijai un jāsniedz konsultācijas par pasākumiem, kas ietekmē preču, pakalpojumu un personu, tostarp darba ņēmēju, brīvu kustību, īpašu uzmanību pievēršot mobiliem darba ņēmējiem, tostarp pierobežas un pārrobežu darba ņēmējiem.

(20)

Ja dalībvalstis, gatavojoties ārkārtējam stāvoklim vienotajā tirgū vai tāda ārkārtēja stāvokļa laikā pieņem pasākumus, kas ietekmē preču vai personu brīvu kustību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, pasākumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamo, un, tiklīdz apstākļi atļauj, dalībvalstīm tie jāatceļ. Ieviešot šādus pasākumus, būtu jāievēro proporcionalitātes un nediskriminēšanas principi un jāņem vērā īpašie apstākļi pierobežas reģionos .

(20)

Jo īpaši krīžu laikā ir būtiski garantēt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību un ievērot vērtības, uz kurām balstās Savienība. Eiropas Parlamentam ir būtiska loma demokrātiskās pārskatatbildības nodrošināšanā. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi , kas uzlabo ārkārtējā stāvokļa un noturības dialogu starp Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi .

(21)

Līdz ar vienotā tirgus ārkārtējā režīma aktivizāciju būtu jāstājas spēkā dalībvalstu pienākumam paziņot par brīvas kustības ierobežojumiem , kuri ir saistīti ar krīzi .

(21)

Lai ārkārtējā stāvoklī nodrošinātu efektīvu koordināciju un informācijas apmaiņu, šajā regulā dalībvalstīm uzlikts pienākums izraudzīties centrālos koordinācijas birojus , kas ir atbildīgi par saziņu ar Komisijas izraudzītu Savienības līmeņa centrālo koordinācijas biroju un ar citu dalībvalstu centrālajiem koordinācijas birojiem .

(22)

Pārbaudot paziņoto plānoto vai pieņemto pasākumu atbilstību proporcionalitātes principam, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā mainīgie krīzes apstākļi un tas, ka informācija, kas ir dalībvalstu rīcībā brīdī, kad tās cenšas mazināt draudošos riskus, bieži ir ierobežota. Ja konkrētajos apstākļos tāda rīcība ir pamatota un nepieciešama, Komisija, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, ieskaitot specializētu vai zinātnisku informāciju, var pēc būtības izskatīt dalībvalstu argumentus, kuros par pamatojumu personu brīvas kustības ierobežojumu pieņemšanai ir minēts piesardzības princips. Komisijas uzdevums ir nodrošināt , ka tādi pasākumi atbilst Savienības tiesību aktiem un nerada nepamatotus šķēršļus vienotā tirgus darbībai. Komisijai būtu jāreaģē uz dalībvalstu paziņojumiem iespējami ātri, ņemot vērā konkrētās krīzes apstākļus , bet ne vēlāk kā šajā regulā noteiktajos termiņos .

(22)

Noturība ir būtiska, lai iekšējais tirgus pildītu vienu no saviem būtiskajiem mērķuzdevumiem , proti, atbalstītu Savienības ekonomiku. Šai regulai būtu jāveicina notikumu un krīžu prognozēšana , balstoties uz nepārtrauktu analīzi par stāvokli iekšējā tirgus ekonomikai kritiski svarīgās jomās un uz Savienības pastāvīgajiem centieniem prognožu gatavošanā. Lai visi dalībnieki būtu gatavi krīzēm, ir jāparedz noteikumi par stresa testiem, ko veiktu vismaz ik pēc diviem gadiem, kā arī noteikumi par apmācību un krīzes protokoliem, iesaistot ne vien visas attiecīgās valstu iestādes, bet arī ieinteresētās personas, piemēram, uzņēmumus, sociālos partnerus un ekspertus. Ir svarīgi arī paredzēt noteikumus par kritiski svarīgu preču stratēģiskajām rezervēm, lai nodrošinātu pienācīgu informācijas apmaiņu un palīdzētu dalībvalstīm koordinēt un saskaņot savus centienus.

(23)

Lai nodrošinātu, ka konkrētos šajā regulā paredzētos vienotā tirgus ārkārtējā režīma pasākumus izmanto vienīgi tad , kad tie ir absolūti nepieciešami , lai reaģētu uz konkrēto ārkārtējo stāvokli vienotajā tirgū , šādi pasākumi būtu jāaktivizē atsevišķi ar Komisijas īstenošanas aktiem , kuros norādīti aktivizācijas iemesli un krīzē būtiskās preces vai pakalpojumi, uz kuriem šie pasākumi attiecas .

(23)

Lai noteiktu kritiski svarīgās nozares, būtu jānosaka metodika , ņemot vērā konkrētus kritērijus, proti , tirdzniecības plūsmas, pieprasījumu un piedāvājumu , piedāvājuma koncentrāciju, ražošanu Savienībā un globālā mērogā , ražošanas jaudas dažādos vērtības ķēdes posmos un uzņēmēju savstarpējo atkarību .

(24)

Turklāt , lai nodrošinātu īstenošanas aktu samērīgumu un pienācīgi ņemtu vērā uzņēmēju lomu krīzes pārvaldībā , vienotā tirgus ārkārtējais režīms Komisijai jāaktivizē vienīgi tad , kad uzņēmēji nav spējuši pieņemamā termiņā brīvprātīgi piedāvāt risinājumu. Tā pamatojums būtu jānorāda katrā tādā aktā un attiecībā uz visiem konkrētajiem krīzes aspektiem.

(24)

Ir svarīgi apzināt un uzraudzīt preču piegādes ķēdes, kritiski svarīgus pakalpojumus modrības režīma laikā , kā arī darba ņēmēju kritiski svarīgo kategoriju brīvu pārvietošanos pirms iekšējā tirgū tiek konstatēts ārkārtējais stāvoklis. Lai ņemtu vērā modrības režīma aktivizāciju un tā radīto iespējamo ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību , īstenošanas pilnvaras aktivizēt modrības režīmu būtu jāpiešķir Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. panta 2. punktu. Modrības režīms būtu jāaktivizē uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, paredzot iespēju to pagarināt uz tādu pašu laiku, un pienācīgi jāņem vērā padomes sniegtais atzinums. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par konstatējumiem, kas modrības režīma laikā gūti saistībā ar uzraudzību un attiecas uz preču piegādes ķēdēm, kritiski svarīgu pakalpojumu kategoriju brīvu apriti un būtiskāko uzņēmēju apzināšanu .

(25)

Komisijai būtu jāizmanto informācijas pieprasījumi uzņēmējiem vienīgi tad, kad informāciju, kas ir nepieciešama , lai varētu pienācīgi reaģēt uz ārkārtējo stāvokli vienotajā tirgū, piemēram, informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija veiktu iepirkumu dalībvalstu vārdā vai aplēstu ražošanas jaudu, kas ir to ražotāju rīcībā, kuri ražo krīzē būtiskas preces, kuru piegādes ķēdēs ir radušies traucējumi, nav iespējams iegūt no publiski pieejamiem avotiem vai tā netiek sniegta brīvprātīgi .

(25)

Komisijai rūpīgi būtu jāizvērtē iekšējā tirgus darbības traucējumu smagums un krīzes ietekme , pamatojoties uz konkrētiem un ticamiem pierādījumiem un pienācīgi ņemot vērā šajā regulā noteiktos kritērijus .

(26)

Ja nepieciešams, līdz ar vienotā tirgus ārkārtējā režīma aktivizāciju būtu jāsāk piemērot arī noteiktas krīzes reaģēšanas procedūras , ar kurām ievieš pielāgojumus noteikumos, kuri reglamentē tādu preču izstrādi , ražošanu, atbilstības novērtēšanu un laišanu tirgū, uz kurām attiecas Savienības saskaņošanas noteikumi. Šīm krīzes reaģēšanas procedūrām būtu jānodrošina tādu produktu ātra laišana tirgū ārkārtējā stāvoklī , kas noteikti kā krīzē būtiskas preces. Atbilstības novērtēšanas iestādēm jāpiešķir krīzē būtisku preču atbilstības novērtējumam prioritāte pār visiem citiem iesniegumiem par citu produktu novērtēšanu. Savukārt, ja atbilstības novērtēšanas procedūras pārāk ieilgst, valsts kompetentajām iestādēm jābūt tiesībām piešķirt atļaujas laist attiecīgajā tirgū produktus, kuriem piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras vēl nav pabeigtas, ar nosacījumu, ka šie produkti atbilst piemērojamajām drošības prasībām. Šādas atļaujas ir spēkā vienīgi tās dalībvalsts teritorijā, kura ir piešķīrusi šīs atļaujas, un vienīgi tikmēr, kamēr ilgst ārkārtējais stāvoklis vienotajā tirgū . Turklāt, lai veicinātu krīzē būtisku produktu piegādes palielināšanu, jāparedz noteikta elastība attiecībā uz atbilstības pieņēmuma mehānismu. Ja vienotajā tirgū ir izveidojies ārkārtējs stāvoklis , krīzē būtisku preču ražotājiem būtu jādod iespēja paļauties arī uz valsts un starptautiskiem standartiem , kuri nodrošina aizsardzību tādā pašā līmenī kā saskaņotie Eiropas standarti. Ja saskaņotie Eiropas standarti nav ieviesti vai traucējumi vienotajā tirgū pārmērīgi sarežģī to ievērošanu, Komisijai vajadzētu būt iespējai izdot brīvprātīgi vai obligāti piemērojamas kopīgas tehniskas specifikācijas, lai nodrošinātu ražotājiem tūlītēji izmantojamus tehniskus risinājumus.

(26)

Lai ņemtu vērā iekšējā tirgus ārkārtējā režīma aktivizācijas izņēmuma raksturu un iespējamās tālejošās sekas , kas varētu negatīvi ietekmēt preču, pakalpojumu un personu brīvu kustību , un lai nodrošinātu pienācīgu publisko kontroli , iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa režīms būtu jāaktivizē vienīgi ar tiesību aktu , proti , ar lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, ko nekavējoties kopīgi pieņemtu Eiropas Parlaments un Padome . Lai apmierinātu vajadzību strauji pieņemt lēmumus krīzes laikā , lēmumus aktivizēt iekšējā tirgus ārkārtējo režīmu varētu pieņemt steidzamības procedūrās , jo šīs procedūras jau ir veiksmīgi izmantotas iepriekš .

(27)

Lai ieviestu šos ar krīzi saistītos pielāgojumus attiecīgo nozaru Savienības saskaņošanas noteikumos, jāveic mērķorientēti pielāgojumi šādā 19 nozaru regulējumā: Direktīvā 2000/14/EK, Direktīvā 2006/42/ES, Direktīvā 2010/35/ES, Direktīvā 2013/29/ES, Direktīvā 2014/28/ES, Direktīvā 2014/29/ES, Direktīvā 2014/30/ES, Direktīvā 2014/31/ES, Direktīvā 2014/32/ES, Direktīvā 2014/33/ES, Direktīvā 2014/34/ES, Direktīvā 2014/35/ES, Direktīvā 2014/53/ES, Direktīvā 2014/68/ES, Regulā (ES) 2016/424, Regulā (ES) 2016/425, Regulā (ES) 2016/426, Regulā (ES) 2019/1009 un Regulā (ES) 305/2011. Ārkārtēja stāvokļa procedūru aktivizācija jāveic ar nosacījumu, ka ir aktivizēts vienotā tirgus ārkārtējais režīms un ka tās attiecas vienīgi uz produktiem, kuri ir atzīti par precēm, kas būtiskas krīzē.

(27)

Ārkārtēja stāvokļa procedūru aktivizācija jāveic ar nosacījumu, ka ir aktivizēts iekšējā tirgus ārkārtējais režīms un ka tās attiecas vienīgi uz produktiem, kuri ir atzīti par precēm, kas būtiskas krīzē. Tāpēc, aktivizējot iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa režīmu, vajadzības gadījumā būtu arī jāsāk piemērot konkrētas procedūras, ar ko reaģēt uz krīzi un reglamentēt tādu preču projektēšanu, ražošanu, atbilstības novērtēšanu un laišanu tirgū, uz kurām attiecas Savienības saskaņotie noteikumi vai vispārējie drošības pamatnoteikumi, un šādas procedūras būtu jāattiecina tikai uz produktiem, kuri noteikti par krīzē būtiskām precēm.

(28)

Ja vienotā tirgus darbību apdraud būtiski riski vai ir vērojams izteikts stratēģiski svarīgu preču deficīts vai ārkārtīgi augsts pieprasījums , vienotā tirgus normālas darbības atjaunošanai var būt absolūti nepieciešami ES līmeņa pasākumi krīzē būtisku produktu pieejamības nodrošināšanai , piemēram , prioritārie pasūtījumi .

(28)

Dalībvalstu noteiktie preču, pakalpojumu un personu brīvas kustības ierobežojumi būtu jāaizliedz, ja vien tie nav diskriminējoši un ir pamatoti un samērīgi. Krīzes laikā nevajadzētu būt iespējai apturēt Līgumā noteiktās pamatbrīvības, un dalībvalstīm nevajadzētu izmantot ārkārtējo stāvokli kā ieganstu, lai pieņemtu ierobežojumus, kas pārsniedz Līguma noteikumus. Reaģējot uz ārkārtējo stāvokli iekšējā tirgū, šādi noteikumi, kā arī šajā regulā paredzētie noteikumi būtu stingri jāievēro. Ja dalībvalstis, gatavojoties ārkārtējam stāvoklim iekšējā tirgū vai šāda ārkārtēja stāvokļa laikā pieņem pasākumus , kas ietekmē preču vai personu brīvu kustību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, pasākumi nedrīkstētu pārsniegt nepieciešamo, un, tiklīdz apstākļi atļauj , dalībvalstīm tie būtu jāatceļ. Ieviešot šādus pasākumus, būtu jāievēro proporcionalitātes un nediskriminēšanas principi un jāņem vērā īpašie apstākļi pierobežas reģionos.

(29)

Lai uzlabotu pirktspēju un Komisijas pozīcijas sarunās , dalībvalstīm jābūt iespējai vienotā tirgus modrības režīma un vienotā tirgus ārkārtēja režīma laikā lūgt Komisiju veikt iepirkumus to vārdā .

(29)

Uzņēmēju pārstāvības organizācijas ir norādījušas, ka uzņēmējiem trūcis informācijas par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem reaģēšanai uz krīzi pandēmijas laikā, un šāds informācijas trūkums daļēji veidojies tāpēc, ka uzņēmēji nav zinājuši, kur informāciju iegūt, un daļēji saistībā ar valodas barjerām un administratīvo slogu , jo atkārtoti nācās pieprasīt informāciju visām dalībvalstīm , turklāt pastāvīgi mainīgā regulatīvā vidē. Tā kā uzņēmēji nezināja, cik lielā mērā varēs īstenot tiesības uz brīvu kustību vai turpināt pārrobežu komercdarbību krīzes laikā , uzņēmumi nespēja pieņemt apzinātus lēmumus par savu komercdarbību. Ir jāuzlabo informācijas pieejamība par valsts un Savienības līmeņa krīzes reaģēšanas pasākumiem.

(30)

Ja laikā, kad vienotajā tirgū ir ārkārtējs stāvoklis, tajā rodas izteikts krīzē būtisku produktu vai pakalpojumu deficīts un ir zināms , ka uzņēmumi, kuri darbojas vienotajā tirgū, tādas preces neražo, bet principā varētu pārprofilēt savas ražošanas līnijas, vai ka to jauda būtu nepietiekama nepieciešamo preču vai pakalpojumu nodrošināšanai , Komisijai jābūt iespējai kā galējo līdzekli ieteikt dalībvalstīm veikt pasākumus , kas atvieglo ražotājiem ražošanas jaudas palielināšanu vai pārprofilēšanu vai pakalpojumu sniedzējiem spēju palielināšanu krīzē būtisku pakalpojumu sniegšanai. Šādi rīkojoties , Komisija informētu dalībvalstis par deficīta apmēru un to, kādas krīzē būtiskas preces vai pakalpojumi ir nepieciešami, un sniegtu atbalstu un konsultētu par ES tiesību kopuma elastību šādiem nolūkiem .

(30)

LESD 21. pantā ir noteiktas Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus , kā pasākumus, kas pieņemtu to īstenošanai. Šie ierobežojumi un nosacījumi sīkāk ir izklāstīti Direktīvā 2004/38/EK. Minētajā direktīvā ir noteikti vispārīgie principi, ko piemēro ierobežojumiem, un apsvērumi, ko var izmantot šādu pasākumu pamatošanai. Šādi apsvērumi ir sabiedriskā kārtība, valsts drošība vai sabiedrības veselība. Šajā kontekstā kustības brīvības ierobežojumus var atzīt par pamatotiem, ja tie ir samērīgi un nav diskriminējoši. Ar šo regulu nav paredzēts noteikt citus apsvērumus personu brīvas kustības tiesību ierobežošanai papildus tiem, kas ir noteikti Direktīvas 2004/38/EK VI nodaļā .

(31)

Regulatīvo elastību nodrošinoši pasākumi ļautu Komisijai ieteikt dalībvalstīm paātrināt procedūras tādu atļauju piešķiršanai , kuras ir nepieciešamas, lai palielinātu krīzē būtisku preču ražošanas jaudu vai spēju sniegt krīzē būtiskus pakalpojumus .

(31)

Personu brīvu kustību atvieglojoši pasākumi un jebkādi citi šajā regulā paredzēti pasākumi, kas ietekmē personu brīvu kustību, ir balstīti uz LESD 21. pantu un papildina Direktīvu 2004/38/EK, neietekmējot tās piemērošanu gadījuma , kad iekšējā tirgū ir ārkārtējs stāvoklis. Pasākumiem nebūtu jāatļauj vai jāpamato brīvas kustības ierobežojumi, kas ir pretrunā Līgumiem vai citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem .

(32)

Turklāt, lai nodrošinātu krīzē būtisku preču pieejamību ārkārtējā stāvoklī vienotajā tirgū, Komisija var aicināt uzņēmumus , kuri ir iesaistīti krīzē būtiskās piegādes ķēdēs , piešķirt prioritāti krīzē būtisku galaproduktu ražošanai nepieciešamu resursu pasūtījumiem vai tādu galaproduktu pasūtījumiem . Ja uzņēmējs atsakās tādus pasūtījumus pieņemt un prioritāri izpildīt, Komisija, saņēmusi objektīvus pierādījumus, ka krīzē būtisku preču pieejamība ir obligāti jānodrošina , var pieņemt lēmumu aicināt attiecīgos uzņēmējus pieņemt un prioritāri izpildīt noteiktus pasūtījumus, kuru izpildei tādā gadījumā ir virsroka pār citiem pienākumiem, ko nosaka privāttiesības vai publiskās tiesības . Atsakoties pieņemt pasūtījumus, attiecīgajam uzņēmējam jāpaskaidro atteikuma leģitīmie iemesli. Komisija var publiskot šādu pamatotu paskaidrojumu vai tā daļas, pienācīgi ievērojot komercnoslēpumu .

(32)

LESD 45. pants nosaka darba ņēmēju tiesības uz brīvu pārvietošanos, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus. Šajā regulā iekļauti noteikumi , kas papildina esošos pasākumus nolūkā veicināt personu brīvu kustību, uzlabot pārredzamību un sniegt administratīvu palīdzību iekšējā tirgus ārkārtējā stāvoklī . Šādi pasākumi ietver vienoto kontaktpunktu izveidi dalībvalstu un Savienības līmenī un to padarīšanu pieejamiem darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem laikā , kad iekšējā tirgū saskaņā ar šo regulu ir noteikts modrības un ārkārtējais režīms. Dalībvalstis un Komisija būtu jāmudina izmantot esošos instrumentus šādu kontaktpunktu izveidei un darbības nodrošināšanai . Šādiem kontaktpunktiem vajadzētu darboties arī laikā, kad ārkārtējais režīms nav aktivizēts, un tiem jāpalīdz nodrošināt komunikāciju starp dalībvalstīm un padomi .

(33)

Turklāt, lai nodrošinātu krīzē būtisku preču pieejamību ārkārtējā stāvoklī vienotajā tirgū, Komisija var ieteikt dalībvalstīm veikt stratēģisko rezervju sadali, pienācīgi ievērojot solidaritātes, nepieciešamības un proporcionalitātes principus .

(33)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz iespēju pieņemt atbalsta pasākumus, ar ko atvieglina personu brīvu kustību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 .

(34)

Ja atbilstīgi šai regulai veicamās darbības ietver persondatu apstrādi , tajā jāievēro attiecīgie Savienības tiesību akti par persondatu aizsardzību , proti , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725  (41) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679  (42) .

(34)

Ja aktivizēts iekšējā tirgus modrības vai ārkārtējais režīms , būtu jāuzliek dalībvalstīm pienākums paziņot Komisijai par tādu pasākumu pieņemšanu , kas saistīti ar krīzes dēļ noteiktiem preču brīvas aprites , pakalpojumu sniegšanas brīvības un personu, tostarp darba ņēmēju, brīvas kustības ierobežojumiem, un jāpievieno paziņojums, kurā pamatota attiecīgo pasākumu ieviešana. Paziņojumā par šādu pasākumu proporcionalitāti būtu jāņem vērā pasākumu ietekme, to darbības joma un paredzamais ilgums .

(35)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai , Komisijai jāsaņem īstenošanas pilnvaras attiecībā uz iespēju pieņemt atbalsta pasākumus personu brīvas kustības atvieglošanai un saraksta izveidei ar individuālajiem mērķrādītājiem (daudzumiem un termiņiem) attiecībā uz stratēģiskajām rezervēm, kas dalībvalstīm jānodrošina , lai tiktu sasniegti šīs iniciatīvas mērķi. Turklāt Komisijai jāsaņem īstenošanas pilnvaras attiecībā uz modrības režīma un modrības pasākumu aktivizēšanu , lai rūpīgi uzraudzītu stratēģiskās piegādes ķēdes un koordinētu stratēģiski svarīgu preču un pakalpojumu stratēģisko rezervju veidošanu. Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras arī attiecībā uz konkrētu reaģēšanas pasākumu aktivizēšanu, reaģējot uz ārkārtēju stāvokli vienotajā tirgū , lai reaģēšana būtu ātra un koordinēta. Minētās pilnvaras jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 .

(35)

Pārbaudot paziņoto plānoto vai pieņemto pasākumu atbilstību proporcionalitātes principam , Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā mainīgie krīzes apstākļi un tas, ka dalībvalstīm brīdī, kad tās cenšas mazināt ar krīzi saistītos jaunos riskus, pieejamā informācija bieži vien ir ierobežota. Komisija , pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, kas ietver specializētu vai zinātnisku informāciju, var apsvērt dalībvalstu argumentus , ja konkrētajos apstākļos tāda rīcība ir pamatota un nepieciešama. Komisijas uzdevums ir nodrošināt, ka attiecīgie pasākumi atbilst Savienības tiesību aktiem un nerada nepamatotus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai. Komisijai būtu jāreaģē uz dalībvalstu paziņojumiem pēc iespējas drīzāk , ņemot vērā konkrētās krīzes apstākļus, bet ne vēlāk kā šajā regulā noteiktajos termiņos .

(36)

Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”). Konkrēti, tā ievēro hartas 7. pantā nostiprinātās uzņēmēju tiesības uz privātumu, hartas 8. pantā paredzētās tiesības uz datu aizsardzību, hartas 16. panta aizsargāto darījumdarbības brīvību un līgumslēgšanas brīvību, hartas 17. panta aizsargātās tiesības uz īpašumu, hartas 26. panta aizsargātās tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību un hartas 47. pantā noteiktās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs , bet mēroga un iedarbības dēļ tos labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka vienīgi pasākumus , kuri nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai. Šai regulai nav jāietekmē sociālo partneru autonomija, kas ir atzīta LESD .

(36)

Ja Komisija konstatē , ka paziņotie pasākumi neatbilst Savienības tiesību aktiem , tā var izdot lēmumu, ar ko attiecīgajai dalībvalstij prasa grozīt paziņoto ieplānoto pasākumu vai atturēties no tā pieņemšanas . Lēmumu pieņemšana neskar Komisijas kā Līgumu uzraudzītājas prerogatīvas , jo tās pienākums ir nodrošināt preču, pakalpojumu un personu brīvas kustības ievērošanu . Lai garantētu šīs regulas efektīvu īstenošanu , Komisijai efektīvi būtu jāreaģē uz Savienības tiesību aktu pārkāpumiem , izmantojot pārkāpuma procedūras .

(37)

Savienība joprojām ir pilnībā apņēmusies ievērot starptautisko solidaritāti un stingri atbalsta principu , ka visus pasākumus, ko atzīst par nepieciešamiem saskaņā ar šo regulu , ieskaitot pasākumus , kuri ir vajadzīgi kritiska deficīta novēršanai vai mazināšanai , īsteno mērķtiecīgi , pārredzami, samērīgi, pagaidu kārtā un saskaņā ar PTO noteiktajiem pienākumiem.

(37)

Lai iedzīvotājiem, patērētājiem, uzņēmējiem, kā arī darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem tiktu sniegta palīdzība ārkārtējā stāvoklī , ir svarīgi izveidot valsts vienotos kontaktpunktus un Savienības līmeņa vienoto kontaktpunktu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina , ka ikvienai personai , kuru skar valsts pasākumi reaģēšanai uz krīzi, ir iespēja no kompetentajām iestādēm saņemt attiecīgu informāciju , kas sniegta skaidrā , saprotamā un viegli uztveramā valodā un kas ir viegli pieejama personām ar invaliditāti.

(38)

Savienības satvars ietver starpreģionālus elementus , kas nosaka saskanīgus starpnozaru un pārrobežu vienotā tirgus modrības pasākumus reaģēšanai ārkārtējā stāvoklī , sevišķi ņemot vērā resursus , spējas un neaizsargātību kaimiņu reģionos un konkrēti pierobežas reģionos .

(38)

Lai šajā regulā paredzētos vienotā tirgus ārkārtējā stāvokļa konkrētos pasākumus izmantotu vienīgi tad , ja tie ir absolūti nepieciešami nolūkā reaģēt uz konkrēto iekšējā tirgus ārkārtējo stāvokli , šādi pasākumi katrs atsevišķi būtu jāaktivizē ar Komisijas īstenošanas aktiem , kuros norādīti aktivizācijas iemesli un krīzē būtiskās preces vai pakalpojumi, uz ko konkrētie pasākumi attiecas .

(39)

Atbilstošos gadījumos Komisija Savienības vārdā sāk apspriešanos vai sadarbību ar attiecīgām trešām valstīm , pievēršot īpašu uzmanību jaunattīstības valstīm, nolūkā atrast sadarbīgus risinājumus piegādes ķēžu traucējumu novēršanai, ievērojot starptautiskus pienākumus . Atbilstošos gadījumos tas ietver koordināciju attiecīgos starptautiskos forumos.

(39)

Turklāt, lai īstenošanas akti atbilstu proporcionalitātes principam un lai pienācīgi ņemtu vērā uzņēmēju lomu krīzes pārvaldībā , iekšējā tirgus ārkārtējais režīms Komisijai būtu jāaktivizē vienīgi tad, ja uzņēmēji nav spējuši pieņemamā termiņā brīvprātīgi piedāvāt kādu risinājumu . Aktivizācijas pamatojums būtu jānorāda katrā aktā un būtu jāņem vērā visi īpašie krīzes aspekti .

(40)

Krīzes protokolu satvara izveidošanai būtu saskaņā ar LESD 290. pantu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus, lai papildinātu šajā regulā paredzēto tiesisko regulējumu, precizējot kārtību , kādā notiek sadarbība starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm vienotā tirgus modrības un ārkārtējo režīmu laikā, droša informācijas apmaiņa un saziņa risku un krīzē. Ir īpaši svarīgi , lai Komisija , veicot sagatavošanās darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Proti , lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību , Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti jāsaņem tad pat, kad tos saņem dalībvalstu eksperti, un minēto iestāžu ekspertiem ir jābūt sistemātiskai iekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana .

(40)

Komisijai informācijas pieprasījumi no uzņēmējiem būtu jāizmanto kā galējais līdzeklis un tikai tad , ja no publiski pieejamiem avotiem nav iespējams iegūt vai brīvprātīgi kādā citā veidā netiek sniegta informācija, kura nepieciešama pienācīgai reaģēšanai uz iekšējā tirgus ārkārtējo stāvokli , piemēram, informācija , kas Komisijai nepieciešama nolūkā dalībvalstu vārdā veikt iepirkumus vai aplēst ražotāju rīcībā esošo ražošanas jaudu saistībā ar krīzē būtiskām precēm , kuru piegādes ķēdēs radušies traucējumi , un šajā ziņā būtu jāsadarbojas ar padomi un dalībvalstīm .

(41)

Padomes Regula (EK) 2679/98, kas nosaka mehānismu, kurā divpusēji apspriest šķēršļus, kas kavē vienotā tirgus darbību, ir izmantota reti un ir novecojusi. Tās izvērtējums parādīja , ka minētajā regulā paredzētie risinājumi nav piemēroti, lai risinātu reālas sarežģītas krīzes, kuras neaprobežojas vienīgi ar notikumiem pie divu blakus esošu dalībvalstu robežām. Tāpēc tā jāatceļ,

(41)

Ja iekšējā tirgus darbību apdraud būtiski riski vai ir konstatēts izteikts kritiski svarīgu preču deficīts vai pēc tām ir ārkārtīgi augsts pieprasījums, tad nolūkā atgriezties pie iekšējā tirgus normālas darbības var ieviest absolūti nepieciešamus Savienības līmeņa pasākumus, ar ko darīt pieejamus krīzē būtiskas preces, piemēram, prioritāro pasūtījumu preces.

(41a)

Ja iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa laikā ir konstatēts izteikts krīzē būtisku preču vai pakalpojumu deficīts un ir skaidrs, ka uzņēmēji, kuri darbojas iekšējā tirgū, attiecīgās preces neražo, taču principā spētu pārprofilēt savas ražošanas līnijas, kā arī viņu jauda būtu pietiekama nepieciešamo preču vai pakalpojumu nodrošināšanai, Komisijai vajadzētu būt iespējai kā galējo līdzekli ieteikt dalībvalstīm īstenot pasākumus, kas ražotājiem atvieglina ražošanas jaudas palielināšanu vai pārprofilēšanu vai uzlabo pakalpojumu sniedzēju spējas sniegt krīzē būtiskus pakalpojumus. Šādi rīkojoties, Komisijai būtu jāinformē dalībvalstis par deficīta apmēru un to, kāda veida krīzē būtiskas preces vai pakalpojumi ir nepieciešami, un būtu jāsniedz atbalsts un konsultācijas par iespējām šādā nolūkā elastīgi izmantot Savienības acquis.

(41b)

Regulatīvo elastību nodrošinoši pasākumi ļautu Komisijai ieteikt dalībvalstīm paātrināt procedūras tādu atļauju piešķiršanai, kas ir nepieciešamas, lai palielinātu krīzē būtisku preču ražošanas jaudu vai spēju sniegt krīzē būtiskus pakalpojumus.

(41c)

Turklāt nolūkā iekšējā tirgus ārkārtējā stāvoklī darīt pieejamas krīzē būtiskas preces Komisija var aicināt krīzē būtiskās piegādes ķēdēs iesaistītos uzņēmējus prioritāti piešķirt krīzē būtisku preču pasūtījumiem vai tādu izejvielu pasūtījumiem, kas nepieciešamas krīzē būtisku preču ražošanai. Ja uzņēmējs noraida aicinājumu prioritāti piešķirt minētajiem pasūtījumiem, lai gan pastāv objektīvi pierādījumi, ka ir absolūti nepieciešams darīt pieejamas krīzē būtiskas preces, Komisija var uzrunāt attiecīgos uzņēmējus, lai tie pieņemtu aicinājumu un prioritāti piešķirtu konkrētiem pasūtījumiem, kuru izpildei šādā gadījumā ir virsroka pār jebkādiem citiem privāttiesībās vai publiskās tiesībās noteiktiem pienākumiem. Ja attiecīgais uzņēmējs aicinājumu noraida, viņam būtu jāpaskaidro leģitīmie atteikuma iemesli.

(41d)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz konkrētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu aktivizāciju iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa laikā, sevišķi saistībā ar prioritāriem pasūtījumiem, jo šādi pasākumi ļautu reaģēt ātri un koordinēti. Prioritārais pasūtījums būtu jāveic par taisnīgu un samērīgu cenu, tostarp attiecīgā gadījumā atbilstīgi jākompensē visas uzņēmējam radušās papildu izmaksas, tostarp izmaksas, kas izriet, piemēram, no līgumiem ārpus Savienības vai rodas ražošanas līniju pārprofilēšanas dēļ. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(41e)

Turklāt, ja kādu dalībvalsti ietekmē krīzē būtisku preču un pakalpojumu izteikts deficīts, attiecīgā dalībvalsts par to var informēt Komisiju un norādīt vajadzīgos daudzumus. Komisijai šāda informācija būtu jānosūta visām kompetentajām iestādēm un saskaņoti jākoordinē dalībvalstu reaģēšanas pasākumi. Lai iekšējā tirgus ārkārtējā stāvoklī būtu pieejamas krīzē būtiskas preces, Komisija var ieteikt dalībvalstīm sadalīt stratēģiskās rezerves, pienācīgi ievērojot solidaritātes, nepieciešamības un proporcionalitātes principus.

(41f)

Lai uzlabotu pirktspēju un Komisijas pozīcijas sarunās, dalībvalstīm iekšējā tirgus modrības un ārkārtējā režīma laikā vajadzētu būt iespējai prasīt Komisijai veikt iepirkumus dalībvalstu vārdā. Ir arī būtiski nodrošināt, ka pirms krīzē būtisku preču un pakalpojumu iepirkuma procedūru sākšanas dalībvalstis savu darbību koordinēšanā saņem Komisijas un padomes atbalstu. Pārredzamība ir viens no efektīva publiskā iepirkuma pamatprincipiem, kas uzlabo konkurenci, palielina efektivitāti un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Eiropas Parlaments būtu jāinformē par procedūrām, kas saskaņā ar šo regulu attiecas uz kopīgiem iepirkumiem, un Parlamentam pēc pieprasījuma būtu jāsaņem piekļuve līgumiem, kas noslēgti minēto procedūru rezultātā, turklāt pienācīgi būtu jāaizsargā sensitīva komercinformācija, tostarp komercnoslēpumi.

(41g)

Ir jāparedz noteikumi par digitālajiem rīkiem, lai nodrošinātu sagatavotību un laikus un efektīvi varētu reaģēt uz iespējamām turpmākām ārkārtas situācijām, kā arī lai garantētu iekšējā tirgus nepārtrauktu darbību, preču, pakalpojumu un personu brīvu kustību krīzes laikā un krīzē būtisku preču un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskām iestādēm. Izveidojot šādus rīkus, Komisijai būtu jācenšas nodrošināt sadarbspēju ar pašreizējiem digitāliem rīkiem, piemēram, Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), lai izvairītos no prasību dublēšanās un jebkāda papildu administratīvā sloga. Šajā regulā būtu jāizklāsta arī noteikumi par pienācīgu koordināciju, sadarbību un informācijas apmaiņu un jānosaka digitālie rīki, ar ko garantēt ātrās joslas kritiski svarīgām precēm un pakalpojumiem nolūkā paātrināt atļauju piešķiršanas, reģistrācijas vai deklarēšanas procedūras. Turklāt nolūkā iesaistīt visus ekonomikas dalībniekus, jo īpaši uzņēmumus un pilsonisko sabiedrību, Komisijai būtu jāizveido ieinteresēto personu platforma, lai atvieglotu un veicinātu brīvprātīgu reaģēšanu uz iekšējā tirgus ārkārtēju stāvokli.

(41h)

Šī regula respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Proti, regula respektē Hartas 7. pantā nostiprinātās uzņēmēju tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, Hartas 8. pantā paredzētās tiesības uz datu aizsardzību, kā arī darījumdarbības brīvību un līgumslēgšanas brīvību, ko aizsargā Hartas 16. pants, tiesības uz īpašumu, ko aizsargā Hartas 17. pants, tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību, ko aizsargā Hartas 28. pants, un Hartas 47. pantā noteiktās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.

(41i)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un iedarbības dēļ tos labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka vienīgi pasākumus, kuri nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai.

(41j)

Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas efektivitāte un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā cita starpā jāiekļauj novērtējums par padomes darbu, stresa testiem, apmācību un krīzes protokoliem, kritēriji ārkārtējā režīma aktivizācijai, kā arī digitālo rīku izmantošana. Turklāt ziņojumi būtu jāiesniedz pēc ārkārtējā režīmu dezaktivēšanas. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj izvērtējums par ārkārtas reaģēšanas sistēmas darbību un ārkārtas pasākumu ietekmi uz pamattiesībām, tādām kā darījumdarbības brīvība, brīvība meklēt darbu un strādāt, kā arī tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību, tostarp tiesības streikot. Šī regula nebūtu jāinterpretē kā tāda, kas ietekmē tiesības uz kolektīvām sarunām un tiesības uz kolektīvu rīcību, kuras noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), tostarp darba ņēmēju un darbinieku tiesības kolektīvi rīkoties, lai aizstāvētu savas intereses, kas ietver arī streiku. Turklāt šai regulai nebūtu jāietekmē ar LESD noteiktā sociālo partneru autonomija.

(41k)

Visām atbilstīgi šai regulai veiktajām darbībām vajadzētu saskanēt ar Savienības pienākumiem, kas noteikti attiecīgajās starptautiskajās tiesības. Savienībai joprojām pilnībā jāievēro starptautiskā solidaritāte un stingri jāatbalsta princips, ka visus pasākumus, ko atzīst par nepieciešamiem saskaņā ar šo regulu, tostarp pasākumus, kas nepieciešami kritiska deficīta novēršanai vai mazināšanai, īsteno mērķēti, pārredzami un samērīgi, tiem ir pagaidu raksturs un tie saskan ar PTO noteiktajiem pienākumiem.

(41l)

Savienības satvaram būtu jāietver starpreģionāli elementi, lai varētu ieviest saskanīgus starpnozaru un pārrobežu vienotā tirgus pasākumus reaģēšanai modrības un ārkārtējā režīmā, jo īpaši ņemot vērā resursus, spējas un neaizsargātību kaimiņu reģionos, sevišķi pierobežas reģionos.

(41m)

Nolūkā izveidot krīzes protokolu satvaru būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, lai papildinātu šo regulu un precizētu kārtību, kādā notiek sadarbība starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm iekšējā tirgus modrības un ārkārtējo režīmu laikā, kā arī noteiktu veidu, kā notiek droša informācijas apmaiņa un saziņa par riskiem un krīzi. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanās darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti jāsaņem tad pat, kad tos saņem dalībvalstu eksperti, un minēto iestāžu ekspertiem ir jābūt sistemātiskai iekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(41n)

Padomes Regula (EK) Nr. 2679/98 nosaka divpusējo apspriežu un paziņošanas mehānismu attiecībā uz šķēršļiem, kas kavē iekšējā tirgus darbību. Tāpēc, lai krīzes stāvoklī izvairītos no paziņošanas prasību dublēšanās, minētā regula attiecīgi būtu jāgroza. Regulai (EK) Nr. 2679/98 nekādā veidā nevajadzētu ietekmēt Savienības līmenī atzīto pamattiesību īstenošanu, tostarp tiesības vai brīvību streikot vai veikt citu rīcību, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzēta dalībvalstu sociālo partneru attiecību sistēmās. Tāpat tai nevajadzētu skart tiesības apspriest, noslēgt un izpildīt koplīgumus, nedz tiesības kolektīvi rīkoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(a)

padomdevēju grupu, kas konsultē Komisiju par piemērotiem pasākumiem krīzes ietekmes uz vienoto tirgu prognozēšanai, novēršanai vai reaģēšanai uz to;

(b)

pasākumus attiecīgas informācijas iegūšanai, izplatīšanai un apmaiņai;

(c)

ārpuskārtas pasākumus, kuru mērķis ir prognozēt un plānot;

(d)

pasākumus, ar kuriem risināt būtisku atgadījumu ietekmi uz vienoto tirgu, kas vēl nav izraisījusi ārkārtēju stāvokli vienotajā tirgū (vienotā tirgus modrību), ieskaitot modrības pasākumu kopumu, un

(e)

pasākumus, ar kuriem risināt ārkārtējus stāvokļus vienotajā tirgū, ieskaitot pasākumus reaģēšanai uz ārkārtēju stāvokli.

(a)

zālēm, kas definētas Direktīvas 2001/83/EK 2 . panta 2. punktā;

(a)

zālēm, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK 1 . panta 2. punktā;

(c)

citiem medicīniskiem pretlīdzekļiem, kas definēti 3. panta 8. punktā Regulā (ES) …/ … par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem [NPVA regula]  (44) , kuri ir iekļauti sarakstā, kas ir izveidots saskaņā ar 6 . panta 1. punktu priekšlikumā Padomes Regulai (ES) …/.. . par pasākumu satvaru, lai nodrošinātu apgādi ar krīzē būtiskiem medicīniskiem pretlīdzekļiem  (45) ;

(c)

citiem medicīniskiem pretlīdzekļiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr .  2022 / 2371  (45) 3 . panta 10 . punktā ;

(f)

finansiāliem pakalpojumiem, piemēram, bankdarbībai, aizdevumiem, apdrošināšanai un pārapdrošināšanai, aroda pensijām un privātajām pensijām, vērtspapīriem, ieguldījumu fondiem, maksājumiem un ieguldījumu konsultācijām, ieskaitot Direktīvas 2013/36 I pielikumā uzskaitītos pakalpojumus, kā arī norēķinu un tīrvērtes pakalpojumiem un konsultatīvajiem, starpniecības un citiem papildinošiem finansiāliem pakalpojumiem.

(f)

finansiāliem pakalpojumiem, piemēram, bankdarbībai, aizdevumiem, apdrošināšanai un pārapdrošināšanai, aroda pensijām un privātajām pensijām, vērtspapīriem, ieguldījumu fondiem, maksājumiem un ieguldījumu konsultācijām, ieskaitot Direktīvas 2013/36 /ES I pielikumā uzskaitītos pakalpojumus, kā arī norēķinu un tīrvērtes pakalpojumiem un konsultatīvajiem, starpniecības un citiem papildinošiem finansiāliem pakalpojumiem.

(a)

iesaistīties apspriešanā vai sadarbībā ar attiecīgām trešām valstīm Savienības vārdā, pievēršot īpašu uzmanību jaunattīstības valstīm, nolūkā atrast sadarbīgus risinājumus piegādes ķēžu traucējumu novēršanai, ievērojot starptautiskās saistības. Atbilstošos gadījumos tas var ietvert koordināciju attiecīgos starptautiskos forumos; vai

(b)

novērtēt, vai ierobežojumu noteikšana preču eksportam atbilst Savienības starptautiskajām tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/479  (48) .

(1)

“krīze” ir ārkārtējs, neparedzēts un pēkšņs stihisks vai antropogēnisks, pēc rakstura un mēroga neparasts notikums, kas norisinās Savienībā vai ārpus tās;

(1)

“krīze” ir ārkārtējs, stihisks vai antropogēnisks, pēc rakstura un mēroga neparasts notikums, kas norisinās Savienībā vai ārpus tās un kam ir negatīva ietekme uz preču, pakalpojumu vai personu brīvu kustību iekšējā tirgū ;

(2)

“vienotā tirgus modrības režīms” ir satvars, kura mērķis ir novērst briesmas , ka stratēģiski svarīgu preču un pakalpojumu piegādē radīsies ievērojami traucējumi, kuri turpmāko sešu mēnešu laikā var pāraugt vienotā tirgus ārkārtējā stāvoklī;

(2)

“iekšējā tirgus modrības režīms” ir satvars, kura mērķis ir novērst krīzes izraisītu apdraudējumu , ka kritiski svarīgu preču un pakalpojumu piegādē radīsies ievērojami traucējumi, kuri turpmāko sešu mēnešu laikā var pāraugt iekšējā tirgus ārkārtējā stāvoklī;

(3)

“ārkārtējs stāvoklis vienotajā tirgū” ir vienotā tirgus krīzes izraisīta plaša ietekme , kas būtiski traucē brīvu kustību vienotajā tirgū vai tādu piegādes ķēžu funkcionēšanu, bez kurām vienotajā tirgū nav iespējams turpināt būtiskas sabiedriskas vai saimnieciskas darbības;

(3)

“iekšējā tirgus ārkārtējais režīms” ir satvars, ar ko risināt iekšējā tirgus krīzes izraisītu plašu ietekmi , kas būtiski traucē preču, pakalpojumu un personu brīvu kustību iekšējā tirgū vai tādu piegādes ķēžu funkcionēšanu, bez kurām iekšējā tirgū nav iespējams turpināt būtiskas sabiedriskas vai saimnieciskas darbības;

(4)

“stratēģiski svarīgas jomas” ir jomas, kas Savienībai un tās dalībvalstīm ir kritiski svarīgas, proti, tās ir sistēmiski un būtiski svarīgas sabiedriskās drošības, sabiedrības drošības, sabiedriskās kārtības un sabiedrības veselības nodrošināšanai un traucējumi tajās, to darbības nenodrošināšana vai to zudums vai iznīcināšana būtiski ietekmētu vienotā tirgus funkcionēšanu;

(4)

“kritiski svarīgas jomas” ir jomas, kas Savienībai un tās dalībvalstīm ir kritiski svarīgas, proti, tās ir sistēmiski un būtiski svarīgas sabiedriskās drošības, sabiedrības drošības, sabiedriskās kārtības, sabiedrības veselības vai vides aizsardzības nodrošināšanai un traucējumi tajās, to darbības nenodrošināšana vai to zudums vai iznīcināšana būtiski ietekmētu iekšējā tirgus funkcionēšanu , jo īpaši preču, pakalpojumu un personu brīvu kustību ;

(5)

“stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumi” ir preces un pakalpojumi , bez kuriem nav iespējams nodrošināt vienotā tirgus darbību stratēģiski svarīgās jomās un kurus nevar aizstāt vai dažādot;

(5)

“kritiski svarīgas preces , pakalpojumi un darba ņēmēji” ir preces , pakalpojumi un darba ņēmēju kategorijas , bez kurām nav iespējams nodrošināt iekšējā tirgus darbību kritiski svarīgās jomās un kuras nevar aizstāt vai attiecīgā gadījumā dažādot;

(6)

“krīzē būtiskas preces un pakalpojumi” ir preces un pakalpojumi, bez kuriem ārkārtējā stāvoklī vienotajā tirgū nav iespējams reaģēt uz krīzi vai novērst krīzes ietekmi uz vienoto tirgu;

(6)

“krīzē būtiskas preces un pakalpojumi” ir preces un pakalpojumi, bez kuriem ārkārtējā stāvoklī iekšējā tirgū nav iespējams reaģēt uz krīzi vai novērst krīzes ietekmi uz iekšējo tirgu;

(7)

“stratēģiskās rezerves” ir dalībvalsts kontrolē esoši stratēģiski svarīgu preču krājumi, kuru izveidošana var būt nepieciešama, lai sagatavotos ārkārtējam stāvoklim vienotajā tirgū.

(7)

“stratēģiskās rezerves” ir dalībvalsts kontrolē esoši kritiski svarīgu preču krājumi, kuru izveidošana var būt nepieciešama, lai sagatavotos ārkārtējam stāvoklim iekšējā tirgū.

(a)

priekšlikumi par kārtību, kādā notiek administratīvā sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm vienotā tirgus modrības režīma un vienotā tirgus ārkārtējā režīma laikā un ko iekļaus krīzes protokolos;

(a)

priekšlikumi par kārtību, kādā notiek administratīvā sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm iekšējā tirgus modrības režīma un vienotā tirgus ārkārtējā režīma laikā un ko iekļaus 6. pantā minētajos krīzes protokolos;

(b)

dalībvalstu Komisijai paziņoto būtisko atgadījumu novērtēšana.

(b)

dalībvalstu vai citu ieinteresēto personu Komisijai paziņoto atgadījumu novērtēšana saskaņā ar 8 . pantu, kā arī ietekmes novērtēšana, ko šādi atgadījumi atstāj uz preču, pakalpojumu un personu, tostarp darba ņēmēju, brīvu kustību;

(ba)

ieteikumi dalībvalstīm veidot kritiski svarīgu preču rezervi, lai sagatavotos iekšējā tirgus ārkārtējam stāvoklim, ņemot vērā deficīta iespējamību un ietekmi;

(bb)

prognožu par krīzes iespējamību apkopošana, datu analīze un tirgus informācijas sniegšana;

(bc)

apspriedes ar uzņēmēju, tostarp MVU, pārstāvjiem un pārstāvju organizācijām, kā arī attiecīgā gadījumā ar sociālajiem partneriem nolūkā iegūt tirgus informāciju;

(bd)

citu krīzē būtisku Savienības un starptautiskā līmeņa struktūru saņemto datu apkopojuma analizēšana;

(be)

Savienības krīzes pretpasākumu reģistra uzturēšana, kurā uzskaitīti iepriekšējās krīzēs izmantotie pasākumi, kas ietekmējuši iekšējo tirgu un tā piegādes ķēdes;

(bf)

pasākumu veikšana nolūkā stiprināt iekšējā tirgus noturību saskaņā ar šo regulu, piemēram, apmācību un simulāciju organizēšana un attiecīgo uzņēmēju un piegādes ķēžu apzināšana stresa testu ietvaros.

(a)

noteikt, vai pastāv 3. panta 2. punktā minētais apdraudējums un kāds ir tā mērogs;

(a)

noteikt, vai pastāv kritēriji modrības režīma aktivizēšanai vai dezaktivēšanai, jo īpaši 3. panta 2. punktā minētais apdraudējums, un kāds ir tā mērogs;

(b)

vākt prognozes, datu analīzi un tirgus informāciju;

(c)

apspriesties ar uzņēmēju, arī MVU, pārstāvjiem un nozari, lai iegūtu tirgus informāciju;

(d)

analizēt apkopotos datus, ko saņēmušas citas ar krīzi saistītas Savienības līmeņa un starptautiskas struktūras;

(e)

atvieglot kontaktus un informācijas apmaiņu, arī ar citām attiecīgām struktūrām un citām ar krīzi saistītām Savienības līmeņa struktūrām, kā arī atbilstošos gadījumos ar trešām valstīm, īpašu uzmanību pievēršot jaunattīstības valstīm, un ar starptautiskām organizācijām;

(e)

atvieglot kontaktus un informācijas apmaiņu, arī ar citām attiecīgām struktūrām un citām ar krīzi saistītām Savienības līmeņa struktūrām, kā arī attiecīgos gadījumos ar trešām valstīm, īpašu uzmanību pievēršot jaunattīstības valstīm, un ar starptautiskām organizācijām;

(f)

veidot reģistru, kurā ir uzskaitīti valsts un Savienības līmeņa krīzes pārvarēšanas pasākumi, ko izmantoja iepriekšējās krīzēs, kuras ietekmēja vienoto tirgu un tā piegādes ķēdes.

(b)

noteikt, vai ir izpildīti ārkārtējā režīma aktivizēšanas vai dezaktivizēšanas kritēriji;

(b)

noteikt, vai ir izpildīti ārkārtējā režīma aktivizēšanas vai dezaktivizēšanas kritēriji , pamatojoties uz pietiekamiem un ticamiem pierādījumiem ;

(c)

konsultēt par to, kā īstenot Savienības līmeņa pasākumus, kuri ir izraudzīti reaģēšanai uz ārkārtēju stāvokli vienotajā tirgū;

(c)

konsultēt par to, kā īstenot Savienības līmeņa pasākumus, kuri ir izraudzīti reaģēšanai uz ārkārtēju stāvokli iekšējā tirgū;

(e)

atvieglot kontaktus un informācijas apmaiņu, arī ar citām ar krīzi saistītām Savienības līmeņa struktūrām, kā arī atbilstošos gadījumos ar trešām valstīm, īpašu uzmanību pievēršot jaunattīstības valstīm, un ar starptautiskām organizācijām.

(e)

atvieglot kontaktus un informācijas apmaiņu, arī ar citām ar krīzi saistītām Savienības līmeņa struktūrām, kā arī atbilstošos gadījumos ar trešām valstīm, īpašu uzmanību pievēršot EBTA dalībvalstīm, kandidātvalstīm un jaunattīstības valstīm, un ar starptautiskām organizācijām.

(a)

padomes pieņemtie atzinumi, ieteikumi un ziņojumi;

(b)

stresa testu rezultāti;

(c)

modrības režīma aktivizēšana, tā pagarināšana un deaktivēšana un jebkādi pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar III daļu;

(d)

ārkārtējā režīma aktivizēšana, tā pagarināšana un deaktivēšana un jebkādi pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar IV daļu;

(e)

jebkādi pasākumi, kas ierobežo preču, pakalpojumu un darba ņēmēju brīvu kustību;

(a)

sadarbību starp valsts un Savienības līmeņa kompetentajām iestādēm vienotā tirgus modrības un ārkārtēja režīma pārvaldībai vienotā tirgus nozarēs, kad ir ieviests kāds no šiem režīmiem ;

(a)

sadarbību starp valsts kompetentajām iestādēm, tostarp vietējā un reģionālā līmenī, un Savienības līmeņa kompetentajām iestādēm iekšējā tirgus modrības un ārkārtēja režīma pārvaldībai;

(c)

koordinētu pieeju saziņai par risku un krīzi, arī saziņai ar sabiedrību, uzticot koordinācijas funkciju Komisijai;

(c)

koordinētu pieeju saziņai par risku un krīzi, arī saziņai ar sabiedrību un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmējiem , uzticot koordinācijas funkciju Komisijai;

(d)

satvara pārvaldību.

(a)

saraksts, kurā uzskaitītas attiecīgās valsts kompetentās iestādes, saskaņā ar 5. pantu izraudzītie centrālie koordinācijas biroji un 21. pantā minētie vienotie kontaktpunkti, to kontaktinformācija, kā arī uzdevumi un pienākumi, kas tiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir noteikti modrības un ārkārtēja režīma laikā;

(a)

saraksts, kurā uzskaitītas valsts kompetentās iestādes, saskaņā ar 5. pantu izraudzītie centrālie koordinācijas biroji un 21. pantā minētie vienotie kontaktpunkti, to kontaktinformācija, kā arī uzdevumi un pienākumi, kas tiem ar šo regulu un saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir noteikti modrības un ārkārtēja režīma laikā;

(b)

apspriešanās ar uzņēmēju pārstāvjiem un sociālajiem partneriem, arī MVU, par to iniciatīvām un pasākumiem, lai mīkstinātu iespējamos traucējumus piegādes ķēdēs un reaģētu uz tiem, kā arī pārvarētu preču un pakalpojumu iespējamo deficītu vienotajā tirgū ;

(b)

apspriešanās ar uzņēmēju pārstāvjiem un sociālajiem partneriem, arī MVU, par to iniciatīvām un pasākumiem, lai mīkstinātu iespējamo iekšējā tirgus ārkārtējo stāvokli un reaģētu uz to ;

(ba)

apspriešanās ar sociālajiem partneriem par ietekmi uz kritiski svarīgās jomās nodarbināto darba ņēmēju brīvu pārvietošanos;

(c)

tehniskā līmeņa sadarbība visās vienotā tirgus nozarēs modrības un ārkārtēja režīma laikā;

(c)

tehniskā līmeņa sadarbība visās iekšējā tirgus nozarēs modrības un ārkārtēja režīma laikā;

(d)

riska un ārkārtēja saziņa, koordinācijas funkciju pildot Komisijai un atbilstoši ņemot vērā jau esošās struktūras.

(d)

riska un ārkārtēja saziņa, koordinācijas funkciju pildot Komisijai un ņemot vērā jau esošās struktūras.

(a)

konkrēti traucējumu parametri, kurus paredzēts risināt ar brīvprātīgo krīzes protokolu, un mērķi, kādus ar protokolu tiecas sasniegt;

(b)

katra dalībnieka loma, dalībniekiem veicamie sagatavošanās pasākumi un dalībnieku loma pēc krīzes protokola aktivizācijas;

(c)

procedūra, ar ko apzināt, kad un kā krīzes protokols darbosies;

(d)

darbības, ar ko mīkstināt iespējamo iekšējā tirgus ārkārtējo stāvokli un uz to reaģēt, veicot tikai to, kas nepieciešams šāda stāvokļa risināšanai;

(e)

aizsardzības pasākumi, ar ko novērst jebkādu negatīvu ietekmi uz preču, pakalpojumu un darba ņēmēju brīvu kustību.

1.

Komisija izstrādā un regulāri organizē izraudzīto centrālās koordinācijas biroju personāla un uzņēmēju apmācību par 6. pantā minēto sagatavošanos krīzei, krīzes koordināciju, sadarbību , saziņu un informācijas apmaiņu. Tā organizē modelēšanas pasākumus, kuros piedalās personāls no centrālajiem koordinācijas birojiem , kā arī citi attiecīgie dalībnieki, tostarp uzņēmēji, kas iesaistīti iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa novēršanā, sagatavotībā šādiem stāvokļiem un reaģēšanā uz tiem .

1.a

(a)

uzraudzīt, analizēt un izvērtēt visas attiecīgās darbības, kas veicinātu preču, pakalpojumu un personu brīvu kustību;

(b)

veicināt paraugprakses īstenošanu valstu un Savienības līmenī un vajadzības gadījumā ņemt vērā trešo valstu un starptautisko organizāciju izstrādāto paraugpraksi;

(c)

izstrādāt norādījumus par zināšanu izplatīšanu un dažādu uzdevumu īstenošanu valsts un vajadzības gadījumā reģionālā un vietējā līmenī;

(d)

mudināt ieviest un izmantot attiecīgās jaunās tehnoloģijas un digitālos rīkus, kas noderīgi reaģēšanai uz ārkārtējiem stāvokļiem iekšējā tirgū.

1.b

(a)

izstrādāt scenārijus un parametrus, kuri aptver konkrētus riskus saistībā ar iekšējā tirgus ārkārtēju stāvokli un kuru mērķis ir apzināt neaizsargātību kritiski svarīgās jomās, kā arī izvērtēt iespējamo ietekmi uz preču, pakalpojumu un personu brīvu kustību;

(b)

apzināt attiecīgos uzņēmējus un pārstāvības organizācijas, kā arī citus attiecīgos dalībniekus vai struktūras, kas iesaistīti ārkārtēju stāvokļu novēršanā, sagatavotībā un reaģēšanā uz tiem, un uzaicināt attiecīgos dalībniekus piedalīties brīvprātīgi;

(c)

atvieglo salīdzinošo pārskatīšanu un mudina izstrādāt stratēģijas attiecībā uz gatavību ārkārtējiem stāvokļiem;

(d)

sadarbībā ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem identificēt riska mazināšanas pasākumus pēc stresa testu pabeigšanas.

(a)

tirdzniecības plūsmas;

(b)

pieprasījums un piedāvājums;

(c)

piedāvājuma koncentrētība;

(d)

Savienības un globālā produkcija un ražošanas jaudas dažādos vērtības ķēdes posmos;

(e)

uzņēmēju savstarpējā atkarība gan attiecībā uz uzņēmējiem, kuri darbojas iekšējā tirgū, gan attiecībā uz tiem, kas atrodas ārpus iekšējā tirgus.

(a)

traucējuma vai iespējamā traucējuma skarto uzņēmēju skaits;

(a)

visā Savienībā skarto uzņēmēju skaits;

(b)

traucējuma vai iespējamā traucējuma ilgums vai prognozētais ilgums;

(b)

atgadījumu ilgums vai prognozētais ilgums;

(c)

ģeogrāfiskais apgabals; traucējuma vai iespējamā traucējuma skartā vienotā tirgus daļa ; ietekme uz konkrētiem ģeogrāfiskiem apgabaliem, kas ir īpaši neaizsargāti pret piegādes ķēžu traucējumiem vai kurus šādi traucējumi var skart ar lielāku varbūtību , tajā skaitā uz ES tālākajiem reģioniem ;

(c)

ģeogrāfiskais apgabals; tas, cik lielā mērā ir skarts iekšējais tirgus un cik liela ir pārrobežu ietekme ; ietekme uz konkrētiem ģeogrāfiskiem apgabaliem, kuri ir īpaši neaizsargāti vai kuros atgadījumu varbūtība ir liekāka, piemēram , tālākajos reģionus ;

(d)

traucējuma vai iespējamā traucējuma ietekme uz ražošanas resursiem, ko nevar dažādot vai aizstāt.

(d)

atgadījuma ietekme uz ražošanas resursiem, ko nevar dažādot vai aizstāt.

(a)

šā panta 1. punktā minētā deficīta veidošanās varbūtība un iespējamā ietekme;

(b)

uzņēmēju esošo krājumu un stratēģisko rezervju līmenis visā Savienībā un jebkāda informācija par uzņēmēju pašreizējām darbībām savu krājumu palielināšanai;

(c)

attiecīgo stratēģisko rezervju veidošanas un uzturēšanas izmaksas;

(d)

alternatīvas piegādes veidi un alternatīvas piegādes potenciāls;

(e)

papildu informācija, kas varētu nodrošināt attiecīgo preču un pakalpojumu pieejamību.

(a)

krīzes iespējamās ietekmes novērtējumu;

(a)

paredzamās krīzes iespējamās ietekmes novērtējumu , tostarp novērtējumu par īpašo situāciju pierobežas reģionos ;

(b)

attiecīgo stratēģiski svarīgo preču un pakalpojumu sarakstu; un

(b)

attiecīgo kritiski svarīgo preču , pakalpojumu un darba ņēmēju sarakstu; un

(c)

veicamos modrības pasākumus.

(c)

veicamos modrības pasākumus , tostarp pamatojumu, kāpēc attiecīgie pasākumi ir nepieciešami un vai ir ievērota proporcionalitāte .

(a)

stratēģisko rezervju apjomi dalībvalstu teritorijā;

(b)

iespējas veikt papildu iepirkumus.

(a)

pierāda, ka tai nav citas piekļuves prasītajai informācijai, un pamato, kāpēc informācija ir vajadzīga; un

(b)

lūdz padomei sniegt atzinumu.

(a)

krīzes ietekmē ir aktivizēts kāds attiecīgs Padomes krīzes reaģēšanas mehānisms, Savienības civilās aizsardzības mehānisms vai ES veselības drošības sistēmā izveidotie mehānismi, tai skaitā [priekšlikums] Regulai (ES) …/… par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un [priekšlikums] Padomes Regulai (ES) …/ … par pasākumu satvaru, lai nodrošinātu apgādi ar krīzē būtiskiem medicīniskiem pretlīdzekļiem ;

(a)

krīzes ietekmes dēļ ir aktivizēts kāds attiecīgs Padomes krīzes reaģēšanas mehānisms, piemēram, integrētie krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismi, Savienības civilās aizsardzības mehānisms vai ES veselības drošības sistēmā izveidotie mehānismi, tai skaitā ar Regulu (ES) (ES) 2022 / 2372 izveidotais ārkārtas pasākumu satvars ;

(b)

aplēses par to saimniecisko darbību vai lietotāju skaitu, kuri attiecīgo preču vai pakalpojumu sniegšanā paļaujas uz traucēto vienotā tirgus nozari vai nozarēm;

(b)

aplēses par to uzņēmēju vai lietotāju skaitu vai tirgus daļu un tirgus pieprasījumu , kuri attiecīgo preču apritē vai pakalpojumu sniegšanā paļaujas uz traucēto iekšējā tirgus nozari vai nozarēm;

(c)

attiecīgo preču vai pakalpojumu nozīme citās nozarēs;

(c)

attiecīgo preču, pakalpojumu vai darba ņēmēju kritiskā nozīme citās nozarēs;

(ca)

aplēstais preču un pakalpojumu deficīts iekšējā tirgū;

(d)

ietekme pakāpes un ilguma ziņā uz saimniecisko un sabiedrisko darbību, vidi un sabiedrības drošību;

(d)

faktiskā vai iespējamā krīzes ietekme pakāpes un ilguma ziņā uz saimniecisko un būtisku sabiedrisko darbību, vidi un sabiedrības drošību;

(e)

ietekmētie uzņēmēji nav spējuši reālistiskā termiņā brīvprātīgi nodrošināt risinājumu konkrētiem krīzes aspektiem;

(e)

traucējuma ietekmētie uzņēmēji nav spējuši reālistiskā termiņā brīvprātīgi nodrošināt risinājumu konkrētiem krīzes aspektiem;

(g)

ģeogrāfiskā teritorija, kas ir un var tikt ietekmēta , ieskaitot pārrobežu ietekmi uz to piegādes ķēžu darbību, kuras ir nepieciešamas svarīgu sociālo vai ekonomisko darbību uzturēšanai vienotajā tirgū;