<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T-222/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017TJ0222</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:356">EU:T:2019:356</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>6</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>6</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, 23.5.2019. – Lieta T‑222/17 [<HT TYPE="ITALIC">Izvilkumi</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> u.c./Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums (</HT>astotā palāta)</P><P><DATE ISO="20190523">2019. gada 23. maijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – angļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Konkurence</KEYWORD><KEYWORD>Aizliegtas vienošanās</KEYWORD><KEYWORD>Automašīnu svina‑skābes akumulatoru pārstrādes tirgus</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums</KEYWORD><KEYWORD>Iepirkuma cenu saskaņošana</KEYWORD><KEYWORD>Naudas sodi</KEYWORD><KEYWORD>2006. gada paziņojuma par sadarbību 26. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 37. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Neierobežota kompetence</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā T‑222/17</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Recylex SA</HT></HT>, Parīze (Francija),</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Fonderie et Manufacture de Métaux SA</HT></HT>, Brisele (Beļģija),</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Harz‑Metall GmbH</HT></HT>, Goslara [<HT TYPE="ITALIC">Goslar</HT>] (Vācija),</P><P>ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">M. Wellinger</HT>, <HT TYPE="ITALIC">S. Reinart</HT> un <HT TYPE="ITALIC">K. Bongs</HT>, advokāti,</P><PARTY.STATUS>prasītājas,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">I. Rogalski</HT>, <HT TYPE="ITALIC">J. Szczodrowski</HT> un <HT TYPE="ITALIC">F. van Schaik</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><P>par prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts samazināt naudas soda apmēru, kurš prasītājām uzlikts ar Komisijas <DATE ISO="20170208">2017. gada 8. februāra</DATE> Lēmumu C(2017) 900 <HT TYPE="ITALIC">final</HT> par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu (Lieta AT.40018 – Automašīnu akumulatoru pārstrāde),</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs E. M. Kolinss [<HT TYPE="ITALIC">A. M. Collins</HT>] (referents), tiesneši M. Kančeva [<HT TYPE="ITALIC">M. Kancheva</HT>] un R. Barentss [<HT TYPE="ITALIC">R. Barents</HT>],</P><P>sekretāre: N. Šalla [<HT TYPE="ITALIC">N</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Schall</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un <DATE ISO="20181115">2018. gada 15. novembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NOTE.ID="E0002"><P>Ietverti tikai tie šī sprieduma punkti, kuru publicēšanu Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu.</P></NOTE></HT></P></TI></TITLE></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Recylex SA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Fonderie et Manufacture de Métaux SA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Harz‑Metall GmbH</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>prasītājas<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) ir sabiedrības, kuras dibinātas attiecīgi Francijā, Beļģijā un Vācijā un kuras ražo pārstrādātu svinu un citus produktus (polipropilēnu, cinku un īpašos metālus).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20170208">2017. gada 8. februāra</DATE> Lēmumu C(2017) 900 <HT TYPE="ITALIC">final</HT> par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu (Lieta AT.40018 – Automašīnu akumulatoru pārstrāde) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) Eiropas Komisija konstatēja LESD 101. panta pārkāpumu tādu automašīnu svina‑skābes akumulatoru atkritumu nozarē, kas tiek izmantoti pārstrādāta svina ražošanai. Šis pārkāpums, kurā esot piedalījušies četri uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, proti, pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">Campine NV</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Campine Recycling NV</HT> (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><HT TYPE="ITALIC">Campine</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>), otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat Technologies Ltd</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Berzelius Metall GmbH</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Société de traitement chimique des métaux SAS</HT> (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/><HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>), treškārt, <HT TYPE="ITALIC">Johnson Controls, Inc</HT>., <HT TYPE="ITALIC">Johnson Controls Tolling GmbH &amp; Co. KG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Johnson Controls Recycling GmbH</HT> (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/><HT TYPE="ITALIC">JCI</HT><QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) un, ceturtkārt, <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT>, esot noticis laikposmā no <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembra</DATE> līdz <DATE ISO="20120926">2012. gada 26. septembrim</DATE> (apstrīdētā lēmuma 1. un 2. apsvērums un 1. panta 1. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Komisijas ieskatā aplūkotais pārkāpums, kas ir vienots un turpināts pārkāpums, ir noticis nolīgumu vai saskaņotas rīcības formā Beļģijas, Vācijas, Francijas un Nīderlandes teritorijā. Attiecībā uz šā sprieduma 2. punktā minētajiem četriem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām to veidoja viņu rīcība saistībā ar tādu automašīnu svina‑skābes akumulatoru atkritumu iepirkuma cenu saskaņošanu, kuri tiek izmantoti pārstrādāta svina ražošanai (apstrīdētā lēmuma 1. un 2. apsvērums un 1. panta 1. punkts).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Apstrīdētā lēmuma pamatā esošais administratīvais process</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Administratīvais process tika uzsākts, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">JCI</HT> <DATE ISO="20120622">2012. gada 22. jūnijā</DATE> iesniegtu pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda Komisijas paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="298" PAGE.FIRST="17" DATE.PUB="2006">OV 2006, C 298, 17. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>2006. gada paziņojums par sadarbību<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>) izpratnē. Komisija <DATE ISO="20120913">2012. gada 13. septembrī</DATE> šim uzņēmumam piešķīra nosacītu imunitāti atbilstoši šā paziņojuma 18. punktam (apstrīdētā lēmuma 29. apsvērums).</TXT><P>[..]</P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> <DATE ISO="20120927">2012. gada 27. septembrī</DATE> un <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> <DATE ISO="20121023">2012. gada 23. oktobrī</DATE> iesniedza pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda vai, ja tas netiktu piešķirts, pieteikumu par naudas soda apmēra samazinājumu, pamatojoties uz 2006. gada paziņojumu par sadarbību. <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> <DATE ISO="20121204">2012. gada 4. decembrī</DATE> iesniedza pieteikumu par naudas soda apmēra samazināšanu, pamatojoties uz to pašu paziņojumu (apstrīdētā lēmuma 31. apsvērums).</TXT><P>[..]</P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150624">2015. gada 24. jūnija</DATE> vēstuli Komisija informēja <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> par savu pagaidu secinājumu, ka pierādījumiem, kurus tie bija snieguši Komisijai, ir būtiska pievienotā vērtība 2006. gada paziņojuma par sadarbību 24. un 25. punkta izpratnē, un tādējādi par tās nodomu samazināt tām uzliktā naudas<?PAGE NO="3"?> soda apmēru. Ar tā paša datuma vēstuli Komisija informēja <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> par savu pagaidu secinājumu, ka <HT TYPE="ITALIC">Campine</HT> neatbilst nosacījumiem, lai tai tiktu piemērots atbrīvojums no naudas soda, pamatojoties uz 2006. gada paziņojumu par sadarbību (apstrīdētā lēmuma 33. apsvērums).</TXT><P>[..]</P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>2017. gada 8. februārī Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu, kurā tā tostarp pārmeta <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT>, ka tā ir piedalījusies šā sprieduma 3. punktā minētajā pārkāpumā no <DATE ISO="20090923">2009. gada 23. septembra</DATE> līdz <DATE ISO="20120926">2012. gada 26. septembrim</DATE>, un uzlika tai solidāru naudas sodu, kura apmērs bija <FT TYPE="NUMBER">26739000</FT> euro.</TXT><P>[..]</P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></P></TI><STI><P>[..]</P></STI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par ceturto pamatu – kļūdu 2006. gada paziņojuma par sadarbību 26. punkta piemērošanā attiecībā uz <HT TYPE="NORMAL">Eco‑Bat</HT> sadarbību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0136"><NO.P>136</NO.P><TXT>Ar savu ceturto pamatu <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> nav izpildījusi savu sadarbības pienākumu 2006. gada paziņojuma par sadarbību 12. punkta a) un c) apakšpunkta izpratnē, kā tas ir prasīts šā paziņojuma 24. punktā. Tās ieskatā, tā kā, lai varētu pretendēt uz naudas soda apmēra samazināšanu, ir jāizpilda šā paziņojuma 12. punkta a)–c) apakšpunktā minētie kumulatīvie nosacījumi, <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> nevar tikt piemērots naudas soda samazinājums. Līdz ar to esot jāsecina, ka <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> ir nevis otrais uzņēmums, kas ir sniedzis pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, bet gan pirmais uzņēmums, kas ir sniedzis šādus pierādījumus. Līdz ar to Komisija, tam piemērojot samazinājumu amplitūdā no 20 % līdz 30 %, nevis amplitūdā no 30 % līdz 50 %, esot pieļāvusi kļūdu 2006. gada paziņojuma par sadarbību 26. punkta pirmās daļas piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0137"><NO.P>137</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> savu sadarbības pienākumu nav izpildījusi vairākos aspektos. Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> pirms <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> pieteikuma par iecietības programmas piemērošanu esot iesniegusi nepilnīgu un maldīgu informāciju par teritorijām, uz kurām pārkāpums attiecas. Proti, <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> esot apstiprinājusi, ka pārkāpums esot attiecies tikai uz Vācijas, Nīderlandes un dažkārt uz Beļģijas teritoriju. <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> esot arī izvairīgi atbildējusi uz Komisijas jautājumiem par pārkāpumu saistībā ar Franciju. Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> neesot atklājusi visu apmēru, kādā tās pārstāvji ir piedalījušies pārkāpumā, – šis apstāklis pierādot, ka tā nav veikusi nopietnu izpēti, lai sniegtu Komisijai pilnīgu savas līdzdalības aprakstu. Treškārt, <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> esot sniegusi maldīgu informāciju par savu pārstāvju lomu. Vispārīgāk runājot, <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> atbildes uz Komisijas lūgumiem sniegt informāciju nepierādot patiesu sadarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0138"><NO.P>138</NO.P><TXT>Līdz ar to, ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> diskvalifikāciju, <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> uzskata, ka tai bija tiesības uz maksimālo atbrīvojumu 50 % apmērā 2006. gada paziņojuma par sadarbību 26. punkta pirmajā daļā minētās amplitūdas ietvaros. Runājot par <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> sniegto pierādījumu būtisko pievienoto vērtību, tā būtībā balstās uz tiem pašiem argumentiem, kuri ir izmantoti tās pirmā un otrā pamata atbalstam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0139"><NO.P>139</NO.P><TXT>Tiesas sēdē <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> apstiprināja, ka ar šo pamatu tās mērķis nav panākt, lai <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> tiktu atņemts tai piešķirtais samazinājums 50 % apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0140"><NO.P>140</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka nav strīda par to, ka <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> <DATE ISO="20120927">2012. gada 27. septembrī</DATE> bija pirmais uzņēmums, kas sniedza pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību. <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> <DATE ISO="20121023">2012. gada 23. oktobrī</DATE> bija otrais uzņēmums, kas sniedza šādus pierādījumus. Ņemot vērā hronoloģisko kārtību, kādā tika iesniegti pierādījumi ar būtisku pievienoto vērtību, <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> katrā ziņā nevarot tikt kvalificēta kā pirmais uzņēmums, kurš ir iesniedzis pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, pat ja <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> tiktu<?PAGE NO="4"?> diskvalificēta no jebkāda samazinājuma piemērošanas tāpēc, ka tā nav izpildījusi 2006. gada pamatnostādņu par sadarbību 12. punktā paredzēto sadarbības pienākumu. Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> iebildumiem par <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> sadarbības pienākuma neizpildi un tās apgalvojumiem par tās iesniegto pierādījumu būtisko pievienoto vērtību neesot priekšmeta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0141"><NO.P>141</NO.P><TXT>Vispirms rodas jautājums, vai gadījumā, ja abi uzņēmumi ir snieguši pierādījumus, kuriem ir būtiska pievienotā vērtība, uzņēmums, kurš tos ir iesniedzis kā otrais, ja izrādās, ka pirmā uzņēmuma sadarbība nav atbildusi 2006. gada paziņojuma par sadarbību 12. punktā paredzētajām prasībām, var stāties tā vietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0142"><NO.P>142</NO.P><TXT>Sākotnēji ir jānorāda, ka, pieņemot 2006. gada paziņojumu par sadarbību, Komisija ir radījusi tiesisko paļāvību, ko tā turklāt ir atzinusi arī minētā paziņojuma 38. punktā. Ņemot vērā tiesisko paļāvību, kas uzņēmumiem, kuri vēlas sadarboties ar Komisiju, var rasties šī paziņojuma dēļ, Komisijai tādējādi ir pienākums rīkoties atbilstoši šim paziņojumam (skat. spriedumu, 2016. gada 29. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schenker</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑265/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:111">EU:T:2016:111</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0361">361.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0143"><NO.P>143</NO.P><TXT>Turpinājumā ir jāatgādina, ka, tā kā iecietības procedūra ir izņēmums no principa, saskaņā ar kuru uzņēmums ir jāsoda par katru konkurences tiesību normu pārkāpumu, ar to saistītās normas tātad ir jāinterpretē šauri (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">LG Display</HT> un <HT TYPE="ITALIC">LG Display</HT> <HT TYPE="ITALIC">Taiwan</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑128/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:88">EU:T:2014:88</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0167">167.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0144"><NO.P>144</NO.P><TXT>2006. gada paziņojuma par sadarbību 26. punkta pirmajā daļā ir paredzēts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Visos galīgajos lēmumos, ko Komisija pieņem administratīvās procedūras beigās, Komisija nosaka uzņēmumam piemērojamo samazinājuma līmeni attiecībā uz sodanaudu [naudas sodu], kas citādi tiktu uzlikta uzņēmumam. Šādā veidā:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>pirmais uzņēmums, kas sniedz pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, – 30–50 % samazinājums,</P></ITEM><ITEM><P>otrais uzņēmums, kas sniedz pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, – 20–30 % samazinājums,</P></ITEM><ITEM><P>turpmākie uzņēmumi, kas sniedz pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, – samazinājums līdz 20 %.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0145"><NO.P>145</NO.P><TXT>2006. gada paziņojuma par sadarbību 24. punktā ir noteikts, ka, lai varētu pretendēt uz naudas soda samazinājumu, uzņēmumam ir jāatbilst kumulatīvajiem nosacījumiem, kas ir noteikti minētā paziņojuma 12. punkta a) līdz c) apakšpunktā. 12. punktā ir izklāstītas prasības attiecībā uz pienākumu sadarboties. Tajā būtībā ir noteikts, ka uzņēmumam, pirmkārt, ir patiesi, pilnībā, nepārtraukti un nekavējoties jāsadarbojas visā administratīvās procedūras gaitā, kas nozīmē, ka uzņēmumam ir jāsniedz pareiza, nemaldinoša un pilnīga informācija. Otrkārt, tam ir jāizbeidz dalība iespējamās aizliegtās vienošanās darbībās, un, treškārt, tas nedrīkst būt iznīcinājis, viltojis vai noslēpis pierādījumus par iespējamo aizliegto vienošanos. Šajā lietā prasītājas neapstrīd, ka <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> atbilst otrajam nosacījumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0146"><NO.P>146</NO.P><TXT>2006. gada paziņojuma par sadarbību 30. punkta pēdējā daļā ir noteikts, ka, ja Komisija konstatē, ka uzņēmums neatbilst 12. punktā paredzētajiem nosacījumiem, tam netiks piemērots šajā paziņojumā paredzētais labvēlības statuss. Līdz ar to – par ko turklāt starp pusēm nav strīda – attiecīgā paziņojuma 12. punktā noteiktā sadarbības prasība veido primāru kritēriju, lai noteiktu, vai uzņēmumam ir tiesības uz pilnīgu vai daļēju imunitāti vai arī jebkādu naudas soda apmēra samazinājumu. Ja tas nav izpildījis savu sadarbības pienākumu, tam nevar piemērot iecietības programmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0147"><NO.P>147</NO.P><TXT>Savukārt ir jākonstatē, ka no 2006. gada paziņojuma par sadarbību neizriet, ka pienākuma sadarboties izpildes trūkums ietekmē lūgumu piemērot iecietības programmu iesniegšanas secību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0148"><NO.P>148</NO.P><TXT>Ir arī jākonstatē, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru no 2002. gada paziņojuma par sadarbību, kā arī 2006. gada paziņojuma pašas loģikas izriet, ka vēlamais efekts ir radīt nenoteiktības gaisotni aizliegto vienošanos iekšienē, veicinot ziņošanu par tām Komisijai. Šī nenoteiktība izriet tieši no tā, ka aizliegtās vienošanās dalībnieki zina, ka tikai viens no tiem, paziņojot par citiem pārkāpuma dalībniekiem, varēs iegūt pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda, tādējādi pakļaujot tos naudas sodu piemērošanas riskam. Šīs sistēmas ietvaros un saskaņā ar to pašu loģiku ir uzskatāms, ka uzņēmumi, kuri visātrāk sniedz savu ieguldījumu sadarbībā, ir pelnījuši saņemt lielākus to naudas sodu samazinājumus, kas tiem pretējā gadījumā tiktu uzlikti, nekā tie uzņēmumi, kuri nav tik naski uz sadarbību (skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130916">2013. gada 16. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wabco Europe</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑380/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:449">EU:T:2013:449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0147">147.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130916">2013. gada 16. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Repsol Lubricantes y Especialidades</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑496/07</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:464">EU:T:2013:464</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0334">334.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0149"><NO.P>149</NO.P><TXT>Tātad aizliegtās vienošanās dalībnieku piedāvātās sadarbības hronoloģiskā secība un ātrums ir ar 2006. gada paziņojumu par sadarbību ieviestās sistēmas pamatelementi (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111005">2011. gada 5. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Transcatab</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑39/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:562">EU:T:2011:562</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0380">380.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130916">2013. gada 16. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wabco Europe</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑380/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:449">EU:T:2013:449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0148">148.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0150"><NO.P>150</NO.P><TXT>No tā izriet, ka nedz 2006. gada paziņojuma par sadarbību formulējums, nedz tā loģika nepamato tādu interpretāciju, saskaņā ar ko gadījumā, kad divi uzņēmumi ir snieguši pierādījumus, kuriem ir būtiska pievienotā vērtība, uzņēmums, kurš tos ir iesniedzis kā otrais, ja izrādās, ka pirmā uzņēmuma sadarbība nav atbildusi 2006. gada paziņojuma par sadarbību 12. punktā paredzētajām prasībām, var stāties tā vietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0151"><NO.P>151</NO.P><TXT>Pretējs secinājums varētu radīt tādu hipotētisku situāciju, kurā diviem uzņēmumiem tiktu piemēroti katrā no 2006. gada paziņojuma par sadarbību 26. punkta ievilkumiem paredzētie samazinājumi. Tas varētu radīt risku, ka attiecībā uz katru uzņēmumu, kas ir pret konkurenci vērstas vienošanās dalībnieks, tiktu samazināts stimuls, cik ātri vien iespējams, sadarboties ar Komisiju, vienlaikus nepalielinot stimulu sadarboties ar to pilnībā, jo stimuls patiesi sadarboties jau būtu pilnībā aizsargāts ar draudiem, ka Komisija piemēros 2006. gada paziņojuma par sadarbību 24. un 30. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0152"><NO.P>152</NO.P><TXT>Visbeidzot, ir arī jānorāda, ka <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> nedz savos procesuālajos rakstos, nedz jautājumā, kas uzdots Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, nav izvirzījusi relevantus argumentus, kuri varētu likt apšaubīt šo secinājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0153"><NO.P>153</NO.P><TXT>Tādējādi ir jākonstatē, ka Komisija, piemērojot <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> samazinājumu amplitūdā no 30 % līdz 50 % atbilstoši 2006. gada paziņojuma par sadarbību 26. punkta pirmajam ievilkumam, nav pieļāvusi kļūdu. Proti, pat ja <HT TYPE="ITALIC">Eco‑Bat</HT> nebūtu izpildījusi savu pienākumu pilnībā sadarboties ar Komisiju, tas tomēr nemainītu to, ka <HT TYPE="ITALIC">Recylex</HT> bija otrais uzņēmums, kas sniedza pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0154"><NO.P>154</NO.P><TXT>No tā izriet, ka atlikušie argumenti ir neiedarbīgi un ceturtais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</TXT><P>[..]</P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prasību noraidīt.</HT></TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="6"?><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Recylex SA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Fonderie et Manufacture de Métaux SA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Harz‑Metall GmbH</HT> atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Collins</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Kancheva</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Passer</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20190523">2019. gada 23. maijā</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>