(1)

Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 597/2009 (“pamatregula”) 10. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2013. gada 19. decembrī sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas, Indijas un Vjetnamas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importu Savienībā. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija izmeklēšanu sāka pēc sūdzības, kuru 2013. gada 4. novembrī septiņu ražotāju vārdā iesniedza Eiropas Mākslīgo šķiedru asociācija (“CIRFS”) (turpmāk “sūdzības iesniedzējs”). Sūdzības iesniedzēja produkcija ir vairāk nekā 70 % no Savienības kopējā poliestera štāpeļšķiedru (“PSF”) ražošanas apjoma. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par subsidēšanu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija pirms procedūras sākšanas saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu paziņoja Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“Ķīnas valdība”), Indijas valdībai un Vjetnamas valdībai, ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka Savienības ražošanas nozarei būtisku kaitējumu nodara subsidēts minēto valstu izcelsmes PSF imports. Attiecīgās valdības tika aicinātas uz individuālām apspriedēm, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un varētu vienoties par savstarpēji pieņemamu risinājumu.

(4)

Ķīnas valdība nevēlējās piedalīties apspriedēs, norādot, ka pastāv domstarpības par sūdzības iesniegšanas datumu. Tomēr Ķīnas valdība sniedza piezīmes par sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem, ka shēmas nav kompensējamas.

(5)

Indijas valdība piekrita piedalīties apspriedēs, un tās notika. Apspriežu laikā savstarpēji pieņemama vienošanās par risinājumu netika panākta. Tomēr Indijas valdības piezīmes par sūdzībā minētajām shēmām tika pienācīgi ņemtas vērā.

(6)

Vjetnamas valdība piekrita piedalīties apspriedēs, un tās notika. Apspriežu laikā savstarpēji pieņemama vienošanās par risinājumu netika panākta. Tomēr Vjetnamas valdības piezīmes par sūdzībā minētajām shēmām tika pienācīgi ņemtas vērā.

(7)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja ieinteresētās personas pieteikties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija īpaši informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas, Indijas un Vjetnamas valdības, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(8)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(9)

Ņemot vērā ražotāju eksportētāju, Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, visi zināmie ražotāji eksportētāji un nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību, kas no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim veikta saistībā ar PSF. Šī informācija tika pieprasīta saskaņā ar pamatregulas 27. pantu, lai Komisija varētu lemt par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlases. Apspriedes notika arī ar Ķīnas, Indijas un Vjetnamas iestādēm.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Komisija izlasi veidoja, pamatojoties uz PSF pārdošanas un ražošanas apjomu izmeklēšanas periodā un ņemot vērā ģeogrāfisko izkliedētību. Izlasē bija četri Savienības ražotāji. Atlasīto Savienības ražotāju produkcija ir 54 % no Savienības kopējā PSF ražošanas apjoma.

(11)

Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Izlase reprezentatīvi atspoguļo Savienības ražošanas nozari.

(12)

Lai lemtu par to, vai nepieciešams veikt atlasi, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(13)

Astoņi nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija sākotnēji izlasē iekļāva trīs nesaistītus importētājus, pamatojoties uz lielākajiem importa apjomiem Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu par atlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem importētājiem.

(14)

Viens no atlasītajiem importētājiem atteicās no dalības izlasē, informējot Komisiju par to, ka tas nesniegs atbildes uz anketas jautājumiem. Pēc tam Komisija atteicās no atlases, jo atlikušo (neatlasīto) importētāju skaits bija neliels, un tie visi tika aicināti iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Divi uzņēmumi, kas importēja un arī lietoja attiecīgo ražojumu, norādīja, ka tie nevēlas sadarboties kā importētāji, bet gan kā lietotāji. No atlikušajiem pieciem nesaistītajiem importētājiem četri sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(15)

Lai lemtu par to, vai nepieciešams veikt atlasi, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija Ķīnas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā lūdza apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(16)

Sākumā prasīto informāciju iesniedza 23 ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas, kas piekrita iekļaušanai izlasē. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām un saskaņā ar pamatregulas 27. pantu Komisija sākotnēji ierosināja izlasē iekļaut piecus ražotājus eksportētājus/ražotāju eksportētāju grupas, kuri sadarbojās un kuru eksporta apjomi uz Savienību izmeklēšanas periodā bija vislielākie. Divi citi Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas pieprasīto informāciju iesniedza vēlāk. Tomēr minēto divu Ķīnas ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu lielums nebija tāds, kas būtu ietekmējis izlases sastāvu, ja tie pieprasīto informāciju būtu iesnieguši laikus.

(17)

Divi Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas pieprasīja izlasi veidot, vadoties pēc PSF ražošanā izmantotā izejmateriāla. Tie norādīja, ka izlasē jāiekļauj vienāds skaits tādu PSF ražotāju, kas izmanto tīru tereftālskābi/monoetilēnglikolu (“PTA/MEG”), un tādu PSF ražotāju, kas izmanto PET pārslas. Tie turklāt norādīja, ka ražošanas process atšķiras atkarībā no izmantotā izejmateriāla un ka ražotāji, kas izmanto dažādus izejmateriālus, nav pārstāvēti vienā un tajā pašā konkurences tirgū. Turklāt tika apgalvots, ka PSF ražotāji, kuri PTA/MEG neizmanto par izejmateriālu, negūst labumu no PTA/MEG iepirkšanas par neatbilstoši zemu cenu, kā aprakstīts sūdzībā.

(18)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija veidoja izlasi, pamatojoties uz lielākajiem eksporta uz Savienību apjomiem izmeklēšanas periodā. Veidojot izlasi, tika ņemts vērā arī tas, ka dažas shēmas izmanto ne visi ražotāji eksportētāji Ķīnā. Turklāt jāpiemin tas, ka izlasē tika ietverti uzņēmumi, kas izmanto abu veidu ražošanas procesus.

(19)

Ja izlases sastāvu noteiktu, vadoties vienīgi pēc ražošanas procesa veida, pastāvētu risks ietekmēt izmeklēšanas rezultātu, vadoties pēc pieņēmuma, ka kompensējamas subsīdijas tiks konstatētas vienīgi PSF ražotājiem, kuri par izejmateriālu izmanto PTA/MEG, un ne tādiem ražotājiem, kas par izejmateriālu izmanto PET pārslas. Turklāt tika uzskatīts, ka šāds atlases kritērijs kopumā nebūtu reprezentatīvs, jo attiecīgā izlase ar vienādu skaitu uzņēmumu [ar dažādiem ražošanas procesiem] nebūtu reprezentatīva, raugoties no eksporta apjoma uz Savienību viedokļa saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu, un tādēļ pieprasījums tika noraidīts.

(20)

Viens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām apgalvoja, ka izlase jāveido, vadoties pēc eksporta vērtības, nevis eksporta apjoma, un lūdza to iekļaut izlasē. Izlases veidošanā vadoties pēc eksporta vērtības, iegūtie rezultāti nebūtu reprezentatīvi un objektīvi, jo cenas var ietekmēt subsidēšana. Komisija izraudzījās piecus pēc apjoma lielākos ražotājus eksportētājus/ražotāju eksportētāju grupas, kuri eksportē 53 % no sadarbībā iesaistīto Ķīnas eksportētāju kopējā eksporta apjoma uz Savienību. Tas uzskatāms par lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, ko pieejamajā laikā iespējams pienācīgi izmeklēt saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(21)

Tā pati persona norādīja, ka tās izmantotais izejmateriāls sastāv vienīgi no pārstrādātiem tekstilatkritumiem un ka tā nav guvusi labumu no tām subsīdijām, kuras būtu attiecināmas uz PTA/MEG izmantošanu. Šī persona pieprasīja uz tās uzņēmumu neattiecināt subsīdijas starpību, kura aprēķināta, pamatojoties uz informāciju par uzņēmumiem, kuri par izejmateriālu izmanto PTA/MEG. Kā paskaidrots 18. apsvērumā, izlasē ir ņemts vērā tas, ka dažas shēmas izmanto ne visi Ķīnas ražotāji eksportētāji. Tādēļ iebildums tika noraidīts.

(22)

Tādēļ provizoriskā izlase ar pieciem ražotājiem eksportētājiem, kā aprakstīts 16. apsvērumā, tika apstiprināta kā galīgā izlase.

(23)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apšaubīja Komisijas izmantoto atlases metodi. Tas izteica šaubas par to, vai 16. apsvērumā minētie 23 Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas no Ķīnas uz Savienību eksportēto PSF kopējo apjomu atspoguļo reprezentatīvi. Turklāt tas uzskatīja, ka izlase no pieciem uzņēmumiem nav atbilstoša, ņemot vērā to, ka PSF domājamais ražotāju skaits Ķīnā ir 150. Turklāt tas apgalvoja, ka atlasē nav ņemta vērā Ķīnas ražotāju ģeogrāfiskā izkliedētība un to Ķīnas ražotāju īpatsvars, kuri izmanto dažādus iespējamos ražošanas procesus. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisijas paziņotais PSF apjoms neatbilst faktiskajam apjomam, ko saražojuši atlasītie Ķīnas uzņēmumi, un ka ražošanas apjoms reprezentatīvi neatspoguļo kopējo Ķīnā ražoto PSF apjomu.

(24)

23 sadarbībā iesaistīto Ķīnas ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu importa apjoms bija 83 % no kopējā Ķīnas izcelsmes importa apjoma, tādēļ sadarbības līmenis uzskatāms par augstu. Kā minēts 16. apsvērumā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 27. pantu izveidoja izlasi no pieciem ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām, kuri sadarbojās izmeklēšanā un kuru eksporta apjomi uz Savienību izmeklēšanas periodā bijuši vislielākie. Tādēļ izlase uzskatāma par reprezentatīvu. Atlasītajiem uzņēmumiem tika lūgts atbildēt uz visiem anketas jautājumiem. Jebkurā gadījumā ražotājus eksportētājus, kuri nevēlas sadarboties, nav iespējams iekļaut izlasē, jo Komisija konstatējumus vēlas izdarīt, pamatojoties uz tādu informāciju, kas iegūta no sadarbībā iesaistītiem ražotājiem eksportētājiem, izmantojot to atbildes uz anketas jautājumiem, kuras pārbaudītas uz vietas uzņēmumos.

(25)

Sūdzības iesniedzējs nepamatoja savu apgalvojumu attiecībā uz izlases veidošanu, ņemot vērā ražotāju eksportētāju ģeogrāfisko izkliedētību Ķīnā. Jo īpaši sūdzības iesniedzējs nepaskaidroja, kāda iemesla dēļ izlase, kas veidota, vadoties pēc ģeogrāfiskās izkliedētības, būtu saskaņā ar pamatregulas 27. pantu, kurā noteikta iespēja atlasi veikt, vadoties pēc lielākajiem eksporta apjomiem.

(26)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka izlasē nav ņemts vērā to Ķīnas ražotāju īpatsvars, kuri izmanto dažādus iespējamos ražošanas procesus, jānorāda, ka atbilstoši paskaidrojumam 18. apsvērumā izlasē tika ietverti uzņēmumi, kas izmanto abu veidu ražošanas procesus. Turklāt lielākie Ķīnas eksportētāji izmanto PTA/MEG, ražojot Savienības tirgum paredzētās PSF.

(27)

Tāpat, lai gan sūdzības iesniedzējs atsaucas uz ražošanas apjomu, nevis uz eksporta uz Savienību apjomu, jānorāda, ka Komisijai nav jāsniedz dati par atlasīto Ķīnas ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu saražoto PSF apjomu, jo konkrētās izmeklēšanas mērķis ir izvērtējums par subsidēšanu, kas attiecas uz Ķīnā ražoto un uz Savienību eksportēto PSF apjomu.

(28)

Tādēļ visi sūdzības iesniedzēja iebildumi attiecībā uz izlases veidošanā izmantoto metodiku tiek noraidīti.

(29)

Lai lemtu par to, vai nepieciešams veikt atlasi, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos Indijas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija Indijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā lūdza apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(30)

Astoņi Indijas ražotāji eksportētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no četriem uzņēmumiem, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu apspriešanās par izlases izveidi notika arī ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Indijas iestādēm. Piezīmes netika sniegtas.

(31)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs atsaucās uz to, ka Indijā ir 17 PSF ražotāji, un apšaubīja to, cik reprezentatīva ir izlase no četriem ražotājiem eksportētājiem. Komisija apliecina, ka izlase no četriem ražotājiem eksportētājiem ir uzskatāma par reprezentatīvu, jo tā aptver apmēram 90 % no Indijas kopējā eksporta uz Savienību apjoma izmeklēšanas periodā.

(32)

Komisija aicināja visus zināmos Vjetnamas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija Vjetnamas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā lūdza apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(33)

Pieci Vjetnamas ražotāji eksportētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē, bet viens no šiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā nepārdeva eksportam uz Savienību. Tādēļ Komisija izlēma izmeklēšanu uz šo uzņēmumu neattiecināt. Ņemot vērā atlikušo ražotāju eksportētāju nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(34)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka attiecībā uz Vjetnamu tika saņemtas trīs ražotāju eksportētāju (no četriem) atbildes uz anketas jautājumiem un ka Komisijai būtu bijis jāmēģina šādu skaitu nodrošināt arī attiecībā uz Ķīnas un Indijas eksportu. Komisija norāda, ka Vjetnamā ražošanas nozares stāvoklis ir savādāks, jo tur ir pavisam nedaudz ražotāju eksportētāju (proti, trīs) pretstatā ražotāju eksportētāju lielajam skaitam Ķīnā un Indijā. Tādējādi atlase bija nepieciešama vien Ķīnā un Indijā. Komisija turklāt precizē, ka trīs sadarbībā iesaistīto un izmeklēto Vjetnamas ražotāju eksportētāju produkcija ir 99 % no attiecīgā ražojuma kopējā importa apjoma Savienībā no Vjetnamas.

(35)

Trīs ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas Ķīnā pieprasīja individuālu pārbaudi atbilstoši pamatregulas 27. panta 3. punktam. Ņemot vērā individuālas pārbaudes pieprasījumu skaitu un Ķīnas ražotāju eksportētāju izlases lielumu, šo pieprasījumu izpilde būtu ļoti apgrūtinoša. Tādēļ pieprasījumi tika noraidīti.

(36)

Viens Indijas ražotājs eksportētājs pieprasīja individuālu pārbaudi atbilstoši pamatregulas 27. panta 3. punktam. Šis pieprasījums tika pieņemts. Proti, tika izlemts, ka šajā konkrētajā gadījumā individuāla pārbaude nebūtu ļoti apgrūtinoša un netraucētu savlaicīgi pabeigt izmeklēšanu.

(37)

Komisija nosūtīja anketas Ķīnas pārstāvjiem (tostarp īpašas anketas bankām un PTA un MEG ražotājiem), Indijas pārstāvjiem (tostarp īpašas anketas bankām) un Vjetnamas pārstāvjiem (tostarp īpašas anketas bankām un PTA un MEG ražotājiem). Vēl Komisija anketas nosūtīja pieciem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā, pieciem ražotājiem eksportētājiem (četriem atlasītajiem un vienam neatlasītam) Indijā, četriem ražotājiem eksportētājiem Vjetnamā, četriem Savienības ražotājiem, pieciem nesaistītiem importētājiem un 105 lietotājiem.

(38)

Attiecībā uz Ķīnu atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no Ķīnas valdības (Tirdzniecības ministrijas) un pieciem atlasītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām. Attiecībā uz Indiju atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no Indijas valdības (Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas), četriem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem Indijā un no tā ražotāja eksportētāja Indijā, kurš pieprasīja individuālu pārbaudi. Attiecībā uz Vjetnamu atbildes tika saņemtas no Vjetnamas valdības (Vjetnamas konkurences iestādes, Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas un vairākām bankām). Viens ražotājs eksportētājs, kura eksporta apjoms uz Savienību bija ļoti neliels, atsauca sadarbību un neatbildēja uz anketas jautājumiem. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no atlikušajiem trim Vjetnamas ražotājiem eksportētajiem (divi no tiem pieder vienai uzņēmumu grupai). Vēl atbildes uz anketas jautājumiem sniedza četri Savienības ražotāji, četri nesaistīti importētāji un divpadsmit lietotāji.

(39)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmi, ka atlasītajiem Savienības ražotājiem nosūtīto anketu skaits, šķiet, nav proporcionāls importētājiem un lietotājiem nosūtīto anketu skaitam. Vispirms un galvenokārt jānorāda, ka vienai uzņēmēju grupai (Savienības ražotāji, ražotāji eksportētāji, importētāji un lietotāji) nosūtīto anketu skaits nav saistāms ar to, cik lielu nozīmi Komisija piešķir to stāvoklim. Vienīgais mērķis ir iegūt pareiza rakstura un daudzuma informāciju, kas ļautu veikt vislabāko iespējamo subsīdijas, kaitējuma un Savienības interešu izvērtējumu.

(40)

Šajā gadījumā anketas tika nosūtītas četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem, pieciem atlasītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, pieciem Indijas ražotājiem eksportētājiem, četriem Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, pieciem importētājiem un visiem zināmajiem lietotājiem, kā arī tiem lietotājiem, kas bija pieteikušies Komisijā. Pamatregulas 27. pantā nav paredzēta lietotāju atlase. Turklāt tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās līdz šim gūtā pieredze liecina, ka dažos gadījumos, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tiek apzināts liels lietotāju skaits, tomēr tikai daži no tiem vēlas sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ Komisija arī šajā gadījumā aktīvi aicināja sadarboties pēc iespējas lielāku lietotāju skaitu.

(41)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 26. pantu pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu valsts iestāžu, finanšu iestāžu un uzņēmumu telpās:

(42)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs iebilda, ka lielākā daļa Ķīnas ražotāju atrodas dienvidaustrumu reģionā piekrastes provincēs Jinagsu un Zhejiang un šajās divās provincēs nav veikts neviens no pieciem pārbaudes apmeklējumiem. Te jānorāda, ka Jiangsu Xinsu Chemical Fibre Co un Jiangsu Huaxicun Co atrodas Jiangsu provincē, savukārt Zhejiang Anshun Pettechs Fibre atrodas Zhejiang provincē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(43)

Turklāt sūdzības iesniedzējs iebilda, ka izlasē nav ietverti divi ražošanas jaudas izteiksmē lieli Ķīnas ražotāji. Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši paskaidrojumiem 16. un 18. apsvērumā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 27. pantu izveidoja izlasi, vadoties pēc eksporta uz Savienību apjoma, un izvēlējās piecus lielākos ražotājus eksportētājus/ražotāju eksportētāju grupas, kuri eksportē uz Savienību. Vien tas, ka Ķīnā ir vēl citi lieli PSF ražotāji, neliek apšaubīt izlases reprezentativitāti.

(44)

Sūdzības iesniedzējs iesniedza līdzīgu prasību attiecībā uz Vjetnamu, norādot, ka no izmeklēšanas ir izslēgti divi lieli PSF ražotāji Vjetnamā. Atbilstoši Komisijas paskaidrojumiem 32. līdz 34. apsvērumā izmeklēšana attiecās uz visiem Vjetnamas ražotājiem, kuri eksportē PSF uz Savienību, un atbildes tika saņemtas no trīs ražotājiem eksportētājiem, kuru ražošanas apjoms atbilst gandrīz visam PSF eksporta apjomam uz Savienību. Fakts, ka Vjetnamā varētu būt vēl citi lieli PSF ražotāji, kas neeksportē attiecīgo ražojumu uz Savienību, nepadara sadarbībā iesaistītos ražotājus eksportētājus mazāk reprezentatīvus.

(45)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laiku no 2010. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(46)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmi par izmeklēšanas perioda ilgumu, uzskatot, ka tas ir pārāk īss un tādējādi kardināli ietekmē Komisijas konstatējumus. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka, izraugoties 12 mēnešu periodu, nav ņemts vērā tas, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums, domājams, ir turpinājies vairākus gadus. Sūdzības iesniedzējs turklāt uzskatīja, ka sūdzībā norādītās subsīdijas nav iespējams pienācīgi izvērtēt, izmantojot divpadsmit mēnešu izmeklēšanas periodu.

(47)

Attiecībā uz kaitējuma izvērtēšanu jānorāda, ka Komisija izvērtēja 2010., 2011., 2012. gadu un izmeklēšanas periodu, bet nevis, kā norāda sūdzības iesniedzējs, vien izmeklēšanas perioda divpadsmit mēnešus. Attiecībā uz subsidēšanas konstatēšanu Komisija savas kompetences ietvaros un saskaņā ar pamatregulas 5. un 11. pantu izraudzījās divpadsmit mēnešu izmeklēšanas periodu. Līdz informācijas izpaušanai ne sūdzības iesniedzējs, ne kāda cita ieinteresētā persona nesniedza piezīmes par izmeklēšanas perioda ilgumu, kas bija norādīts paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu un anketās. Komisija uzskata, ka divpadsmit mēnešu izmeklēšanas periods ir piemērots, lai izmeklēšanas vajadzībām iegūtu reprezentatīvus konstatējumus. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(48)

Komisija 2014. gada 2. oktobrī visām ieinteresētajām personām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, kuri ir pamatā tās plāniem izbeigt procedūru, un aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Piezīmes tika saņemtas no vienas lietotāju apvienības, sūdzības iesniedzēja, viena Ķīnas ražotāja eksportētāja un tā filiālēm, četriem Indijas ražotājiem eksportētājiem, Ķīnas valdības un Vjetnamas valdības. Komisija izvērtēja sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā.

(49)

No lietotāju apvienības saņemtās piezīmes skāra Savienības interešu jautājumu, kas netika izvērtēts, jo nav pamata pasākumu noteikšanai.

(50)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas, Indijas un Vjetnamas izcelsmes nekārstas, neķemmētas vai vērpšanai citādi neapstrādātas poliestera sintētiskās štāpeļšķiedras (“attiecīgais ražojums”), ko pašlaik klasificē ar KN kodu 5503 20 00 .

(51)

Attiecīgo ražojumu parasti izgatavo, izmantojot tīru tereftālskābi (Purified Terephthalic acid – PTA) un monoetilēnglikolu (MEG) vai arī pārstrādātu PSF ražošanā izmantojot pārstrādātu PET pudeļu pārslas. Ražojumam ir plašs lietojums, piemēram, to izmanto apģērbā un dzīvokļa iekārtās, arī autobūves nozarē, higiēnas un medicīnas preču nozarē, kā arī būvniecībā.

(52)

Izmeklēšana liecināja, ka turpmāk norādītajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vienāds pamatlietojums:

(53)

Komisija lēma, ka šie ražojumi tādējādi ir līdzīgie ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(54)

Divas valdības iestādes un viena apvienība, kas pārstāv vienas attiecīgās valsts ražotājus eksportētājus, apgalvoja, ka no PTA/MEG izgatavotas PSF un no pārstrādātām PET pudelēm izgatavotas PSF būtu jānošķir kā divi dažādi ražojumi. Apgalvojums tika pamatots ar dažādajiem izmantotajiem izejmateriāliem, jo dažu veidu PSF izgatavo no PTA/MEG, savukārt dažu citu veidu PSF – no pārstrādātām PET pudelēm iegūtas pārslas. Saistībā ar to tika arī pieminēts, ka būtiski atšķiras izmaksas un pārdošanas cenas. Turklāt tika apgalvots, ka ir būtiskas kvalitātes atšķirības starp PSF, kuras izgatavotas no PTA/MEG, un starp PSF, kas izgatavotas no pārstrādātām PET pudelēm, un tas ietekmē izmantošanu un pielietojumu.

(55)

No PTA/MEG izgatavotas PSF un no pārstrādātām PET pudelēm izgatavotas PSF tiešām ir divi atšķirīgi veidi PSF ražojumu klāstā. Tomēr abiem šiem veidiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības, un to galalietojums arī lielākoties ir vienāds. Tiek atzīts, ka ne visi ražojuma veidi ir savstarpēji aizstājami, bet iepriekšējās izmeklēšanās un šajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka dažādi ražojuma veidi vismaz daļēji ir aizstājami un to lietojums pārklājas. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(56)

Viens ražotājs eksportētājs savās piezīmēs vēlreiz atkārtoja, ka pārstrādātu PET pudeļu izmantošana pretstatā no pārstrādātām PET pudelēm iegūtu pārslu izmantošanai nozīmē atšķirīgus ražošanas procesus un abi minētie ir atšķirīgi izejmateriāli. Tā pati persona norādīja, ka PSF, kas izgatavotas no pārstrādātām PET pudelēm, izmaksas, pārdošanas cena un kvalitāte ir ievērojami zemāka nekā “parastajām”PSF. Komisija tomēr uzskata, ka izejmateriāls – pārstrādātas PET pudeles vai no pārstrādātām PET pudelēm iegūtas pārslas – faktiski ir vienāds. Salīdzinot ar PET pārslām, PET pudeļu izmantošanā ir vairākas papildu darbības, proti, pudeļu mazgāšana un šķirošana un pēc tam pudeļu sasmalcināšana pārslās. Visi turpmākie ražošanas posmi ir vienādi. Turklāt galaražojumam ir vienādas īpašības, ievērojot nošķīrumu pēc dažādām kvalitātes gradācijām, kā to paredz arī ražojumu kontroles numuri (RKN). Cenu atšķirība, ja tāda pastāv, arī atbilst dažādām kvalitātes gradācijām un arī ir atspoguļota RKN. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(57)

Viena valdības iestāde un četri ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka standarta PSF un speciālās PSF ir uzskatāmas par dažādiem ražojumiem, jo tām ir atšķirīgas ražošanas izmaksas, pārdošanas cenas un lietojums. Vēl tika norādīts, ka Savienības ražošanas nozare vairāk ražo speciālās PSF kā galveno ražojuma veidu, savukārt attiecīgās valstis galvenokārt piegādā standarta PSF.

(58)

Valdības iestāde un četri ražotāji eksportētāji, kas iesniedza 57. apsvērumā minēto apgalvojumu, speciālās PSF nedefinēja.

(59)

Atlasītie Savienības ražotāji speciālo PSF definīcijā ietver šādus ražojuma veidus: PSF, ko izgatavo no poliestera un polietilēna kombinācijas izmantošanai higiēnas precēs, krāsotas PSF, augstas stiprības PSF, liesmas slāpējošas PSF, PSF tehniskiem lietojumiem (piemēram, ģeotekstiliztrādājumos un neaustos materiālos, ko izmanto būvniecībā), PSF, ko definē, izstrādā un pielāgo kopā ar pircēju īpašiem lietojumiem, PSF, ko izmanto autobūves nozarē (redzamie automašīnas izklājumi, kuru krāsai jābūt identiskai).

(60)

Standarta PSF Savienības ražotāji definē kā visus PSF veidus ar tādām specifikācijām, kuras atļauj plašāku pielietojumu.

(61)

Vadoties pēc ierosinātās standarta PSF un speciālo PSF definīcijas, abiem ražojumu veidiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Tas, ka ražojumam eksistē dažādi veidi, šķiras vai kvalitātes gradācijas, neizslēdz iespēju tos uzskatīt par vienu ražojumu. Šķiet, ka standarta PSF ir plašāks pielietojums nekā speciālajām PSF, bet šīs atšķirības nav tik būtiskas, lai tās varētu klasificēt par diviem atsevišķiem ražojumiem. Lai gan dažādajām PSF ir atšķirīgas īpašības atbilstoši īpašajam nolūkam, kam tās paredzētas, tām ir vienādas fizikālās pamatīpašības, izmantojums un pielietojums.

(62)

Turklāt jāprecizē, ka izmeklēšanas periodā speciālo PSF veidi nebija galvenais Savienības ražotāju izgatavotais ražojuma veids. Vadoties pēc atlasīto Savienības ražotāju standarta PSF un speciālo PSF definīcijas, speciālās PSF vidēji bija 40 % no visiem Savienības ražotāju izgatavotajiem PSF veidiem.

(63)

Pēc informācijas izpaušanas viens ražotājs eksportētājs vēlreiz norādīja, ka speciālās PSF un standarta PSF nav līdzīgi ražojumi un tādēļ tās nevar izmeklēt kopā. Tā pati persona norādīja, ka speciālās PSF un standarta PSF atšķiras ar galalietojumu, ražošanas izmaksām un pārdošanas cenu. Tādēļ tā uzskatīja, ka Komisija ir kļūdījusies, nepārbaudot speciālo PSF un standarta PSF izmaksu un pārdošanas cenu atšķirības. Minētā persona norādīja, ka nav skaidrs tas, kā ir noteiktas izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksas un pārdošanas cena, un pieprasīja Komisijai izvērtējumu par to, cik lielā mērā cenas ir zemākas par Savienības nozares rentablo cenu, nodalot datus atsevišķi par standarta PSF un speciālajām PSF.

(64)

Komisija piekrīt, ka PSF tiek pārdots dažādos ražojumu veidos, kas paredzēti vērpšanai vai izmantošanai neaustā veidā. Piemēram, PSF sastāvā var būt viens vai divi komponenti, kā arī tām var būt dažādas specifikācijas attiecībā uz deciteksiem, stiprību, spīdumu, kvalitāti u. c. Šādas atšķirības ir atspoguļotas RKN, par kuriem Komisija nav saņēmusi nekādas piezīmes. Tiek atzīts, ka standarta un speciālās PSF nav savstarpēji aizstājamas visos iespējamajos lietojumos, bet dažādi ražojuma veidi vismaz daļēji ir aizstājami un to lietojums pārklājas. Kā aprakstīts 61. apsvērumā un konstatēts iepriekšējās izmeklēšanās par to pašu ražojumu, šiem dažādajiem veidiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības un lietojums. Visu veidu pamatā ir tie paši izejmateriāli (PTA/MEG vai pārstrādāts PET), kas veido vairāk nekā 60 % no ražošanas izmaksām. Tiem var pievienot citas sastāvdaļas vai papildu komponentus, lai iegūtu šķiedru ar konkrētām īpašībām. RKN atspoguļo izejmateriālu un citu tādu elementu izcelsmi, kuri ietekmē ražošanas izmaksas un pārdošanas cenas. Tomēr standarta un speciālo PSF ražošanas procesā nav būtiskas atšķirības. Tas redzams atlasīto Savienības ražotāju gadījumā, jo neviens no viņiem neražo vienīgi standarta PSF vai vienīgi speciālās PSF. Visbeidzot, šķiet, ka nav konsekventas un visiem pieņemamas speciālo PSF definīcijas. Piemēram, kā aprakstīts 59. apsvērumā, higiēnas preču nozarē izmantotās PSF daži Savienības ražotāji uzskata par speciālajām PSF. Savukārt daži lietotāji un viena lietotāju apvienība ir norādījuši, ka higiēnas preču nozarē, piemēram, mitrajās salvetēs, izmantojamās PSF ir standarta ražojums, lai gan veselības un drošības nolūkos vēlams, lai tās nebūtu izgatavotas no otrreizēji pārstrādāta materiāla. Turklāt daži Savienības ražotāji tādas PSF, uz kurām attiecināmas īpašas konkrētu pircēju noteiktas prasības (piemēram, īpaša krāsa) uzskata par speciālām PSF, lai gan tām var būt tāds pats ražošanas process un tādas pašas izmaksas kā citiem (standarta) veidiem. Tādēļ Komisija nevar paļauties uz šādu pašu pieņemtu klasifikāciju standarta PSF un speciālajās PSF, tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(65)

Viens lietotājs un viena lietotāju apvienība apgalvoja, ka no Ķīnas importētās PSF ir augstākas kvalitātes nekā Savienībā ražotās PSF. Viens no minētajiem argumentiem bija tāds, ka Ķīnas izcelsmes PSF sastāvā nav cieto polimēru gabalu. Vēl tika izteikts tāds arguments, ka Ķīnas PSF krāsa ir spilgtāka, savukārt Savienībā ražotajam PSF ir pelēcīga nokrāsa, jo Savienības PSF lielākoties tiek izgatavots no pārstrādātām PET pudelēm.

(66)

Pirmais arguments par Savienības PSF, kuru sastāvā ir cieto polimēru gabali, netika pamatots ar pierādījumiem. Savukārt citi lietotāji piezīmēs un atbildēs uz lietotāju anketas jautājumiem norādīja pretējo (proti, ka Savienības ražotāju izgatavotās PSF parasti ir augstākas kvalitātes nekā attiecīgajās valstīs ražotās PSF).

(67)

Attiecībā uz otro argumentu par spilgtumu izmeklēšanas laikā sniegtā informācija apliecina to, ka no PTA/MEG izgatavotās PSF parasti ir spilgtākas nekā PSF, kas izgatavotas no pārstrādātām PET pudelēm (ja ražošanas procesa laikā nav pievienots pigments un/vai pastiprinātājs). Tomēr abiem šiem PSF veidiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības, un to galalietojums arī lielākoties ir vienāds. Turklāt jānorāda, ka galvenais izejmateriāls bija viens no aspektiem, kas tika ņemts vērā, aprēķinot kaitējumu. Citiem vārdiem sakot, tika salīdzinātas vienīgi importētās PSF, kuras izgatavotas no pārstrādātām PET pudelēm, ar Savienības ražotajām PSF, kuras izgatavotas no pārstrādātām PET pudelēm. Savukārt importētās PSF, kuras izgatavotas no PTA/MEG, tika salīdzinātas ar Savienības ražotajām PSF, kuras izgatavotas no PTA/MEG.

(68)

Lietotāju apvienība, ražotājs eksportētājs un valdības iestāde apgalvoja, ka pakārtotie lietotāji bieži pieprasa ražojumus izgatavot, izmantojot attiecīgo valstu (sevišķi Ķīnas) izcelsmes PSF.

(69)

Netika sniegti pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu vai kas sīkāk paskaidrotu apsvērumus par to, ka priekšroka tiek dota trīs attiecīgo valstu izcelsmes PSF (ja pakārtotie lietotāji tiešām norādījuši, ka dod tām priekšroku).

(70)

Minētā lietotāju apvienība jo īpaši apgalvoja, ka Savienības autobūves nozare atzīst vienīgi Ķīnas izcelsmes PSF.

(71)

Tomēr tā šo apgalvojumu nespēja pamatot un pierādīt, ka Savienības autobūves nozare nevar izmantot Savienības ražotāju izgatavotās PSF. Turklāt pārbaudītie dati liecina, ka arī Savienības ražotāji Savienības autobūves nozarei pārdod ievērojamus PSF daudzumus, kas apliecina pretējo.

(72)

Viens ražotājs apgalvoja, ka šā ražotāja eksportētāja izgatavotās PSF un citu Savienības ražotāju izgatavotās PSF ir dažādi ražojumi, neraugoties uz to, ka tie abi ir izgatavoti no pārstrādātām PET pudelēm. Šis ražotājs eksportētājs norādīja, ka tā PSF ir (galvenokārt) ražotas no pārstrādātām PET pudelēm (ne pārslām), izmantojot atšķirīgu ražošanas procesu, un tādēļ to sastāvā ir atšķirīgi izejmateriāli salīdzinājumā ar tiem PSF ražotājiem, kuri izmanto pārslas, kas iegūtas no pārstrādātām PET pudelēm.

(73)

Arī šis apgalvojums tika noraidīts, jo PET pudeles un PET pārslas (proti, pārslās sasmalcinātas PET pudeles) būtībā ir viens un tas pats izejmateriāls, tikai atšķirīgā formā.

(74)

Tādēļ tika secināts, ka visiem izmeklēšanā aptvertajiem PSF veidiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un to galalietojums arī lielākoties ir vienāds.

(75)

Pamatojoties uz sūdzībā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas, ar kurām, kā tika apgalvots, Ķīnas valdības iestādes piešķir subsīdijas:

(76)

Komisija pārbaudīja visas sūdzības iesniedzēja norādītās shēmas. Attiecībā uz katru shēmu tika pārbaudīts, vai atbilstoši pamatregulas 3. panta noteikumiem ir konstatējams, ka Ķīnas valdība ir veikusi finansiālu ieguldījumu un ka atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem ir piešķirti ieguvumi. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka konkrētajā gadījumā ieguvums, kas konstatēts saistībā ar izmeklējamām shēmām, ir zemāks par de minimis robežvērtību, kura noteikta pamatregulas 14. panta 5. punktā (3). Tādēļ nav uzskatāms, ka būtu nepieciešams lemt par to, vai atsevišķas shēmas ir kompensējamas.

Sīkāka informācija par shēmām un attiecīgais atsevišķo uzņēmumu ieguvumu apjoms ir norādīts turpmāk.

(77)

Turpmāk norādītās shēmas atlasītie Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas izmeklēšanas periodā nav izmantojuši, un tādēļ ieguvumu nav iespējams aprēķināt:

(78)

Attiecībā uz PTA un MEG nodrošināšanu par neatbilstoši zemu cenu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas valdība kontrolē konkrētas augšupējās nozares un ražojumus, lai PSF ražotājiem par izdevīgu cenu nodrošinātu izejmateriālus PTA un MEG. Tātad PSF ražotāji saņem kompensējamas subsīdijas, lētāk par tirgus cenu un tādējādi par neatbilstoši zemu cenu iepērkot no valsts uzņēmumiem valsts ražotu PTA un MEG.

(79)

Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas PSF ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas lielāko daļu no saviem eksportējamā PSF ražošanai paredzētos izejmateriālus PTA un MEG importēja, izmantojot ievešanas pārstrādei režīmu.

(80)

Tādējādi atlasītajiem uzņēmumiem nekādas subsīdijas šajā programmā netika konstatētas.

(81)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija ir sniegusi daļēju izvērtējumu tikai par vienu subsīdijas shēmu, ko atlasītie Ķīnas ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā nav izmantojuši, proti, par PTA/MEG nodrošināšanu par subsidētām cenām. Attiecībā uz šo shēmu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka subsidēšanas noteikšanu šīs shēmas gadījumā ir ietekmējis veids, kā tika veidota izlase, un tas, ka izmeklēšana neskāra vienu lielu PSF ražotāju Ķīnā.

(82)

Kā tika paskaidrots 16. un 18. apsvērumā, no 23 sadarbībā iesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām Komisija izveidoja izlasi, kuras sastāvā bija pieci lielākie ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas un kura bija reprezentatīva pamatregulas 27. panta nozīmē. Sūdzības iesniedzēja minētā Ķīnas ražotāja, kurš netika iekļauts izlasē, PSF eksporta uz Savienību apjoms izmeklēšanas periodā bija nenozīmīgs. Tādēļ šā ražotāja neiekļaušana neietekmē izlases reprezentativitāti, un tai nebija būtiskas ietekmes uz secinājumiem par konkrēto subsīdiju shēmu.

(83)

Komisija apstiprina, ka ir pieprasījusi informāciju un atbildes uz anketas jautājumiem par visām subsīdiju shēmām, kuras pieminētas sūdzībā, tostarp tām, kuras sūdzības iesniedzējs minējis piezīmēs pēc informācijas izpaušanas, bet tika konstatēts, ka atlasītie ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas minētās shēmas nav izmantojuši. Komisija 78. apsvērumā sniedza papildu informāciju par PTA/MEG nodrošināšanu par neatbilstoši zemu cenu, jo šī subsīdijas shēma sūdzībā tika īpaši izcelta: sūdzības iesniedzējam bija aizdomas, ka tā, iespējams, ietver ievērojamu kompensējamas subsīdijas apmēru.

(84)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka PSF ražotāji gūst labumu no zemu (subsidētu) procentu likmju aizdevumiem, ko izsniedz bankas ar politiski noteiktām pilnvarām un valsts īpašumā esošas komercbankas, lai īstenotu Ķīnas valdības politiku par finansiālu palīdzību tekstilizstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanas nozarei nolūkā sekmēt un atbalstīt nozares izaugsmi un attīstību.

(85)

Preferenciāli aizdevumi Ķīnā paredzēti šādos tiesību aktos: ĶTR Likums par komercbankām (“Banku likums”), Vispārīgie noteikumi par aizdevumiem, ko īsteno Ķīnas Tautas banka (“ĶTB”), un Valsts padomes 1996. gada 28. jūnija Lēmums Nr. 40.

(86)

Pamatregulas 6. panta b) punktā ir noteikts, ka ieguvums no preferenciāliem aizdevumiem būtu jāaprēķina kā starpība starp samaksāto procentu likmes summu un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komercaizdevumu, ko tas varētu iegūt tirgū. Komisija noteica salīdzināmu komercaizdevumu standarta tirgus procentu likmi.

(87)

Standarta procentu likmi noteica, pamatojoties uz Ķīnas procentu likmēm, kas koriģētas, lai atspoguļotu standarta tirgus risku (proti, tika uzskatīts, ka visiem uzņēmumiem Ķīnā tiktu piešķirts tikai visaugstākais obligāciju reitings skalā “Obligācijas, kas nav investīcijas” (reitingu aģentūras Bloomberg“BB” reitings), un Ķīnas Tautas Bankas noteiktajai standarta aizdevumu likmei tika pieskaitīts uzcenojums, ko paredzams iegūt no obligācijām, kuras emitējuši uzņēmumi ar šo reitingu).

(88)

Ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu ieguvums ir aprēķināts, izsakot procentu likmju starpību procentuāli un reizinot ar aizdevuma atlikušo summu, tādējādi iegūstot procentu maksājumus, kas nav samaksāti izmeklēšanas periodā. Šī summa tad tika attiecināta uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējo pārdošanas apgrozījumu.

(89)

Konstatētais ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0 % līdz 0,50 %.

(90)

Zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu Ķīnā reglamentē Ķīnas Tautas Republikas Zemes pārvaldības likums un Ķīnas Tautas Republikas Nekustamā īpašuma tiesību likums.

(91)

Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 2. pantu visa zeme pieder valstij, jo atbilstoši Ķīnas Konstitūcijai un piemērojamajām tiesību normām zeme kopīgi pieder Ķīnas tautai. Zemi nedrīkst pārdot, bet var piešķirt zemes izmantošanas tiesības saskaņā ar likumu. Valsts iestādes tās var piešķirt ar publisku piedāvājumu, kotācijas vai izsoļu starpniecību.

(92)

Sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas informēja par to turējumā esošo zemi, kā arī par atbilstošajiem zemes izmantošanas tiesību līgumiem/apliecībām, bet Ķīnas valdība nesniedza informāciju par zemes izmantošanas tiesību cenu noteikšanu.

(93)

Tā kā tika secināts, ka situāciju Ķīnā attiecībā uz zemes izmantošanas tiesībām nenosaka tirgus apstākļi, Ķīnā nav pieejami nekādi privāti cenu standarti. Tāpēc nav praktiski iespējams veikt Ķīnas izmaksu vai cenu korekciju. Šajos apstākļos tiek uzskatīts, ka Ķīnā nav tirgus, un saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu ir pamatota ārēja standarta izmantošana ieguvuma apmēra noteikšanai. Ņemot vērā, ka Ķīnas valdība neiesniedza priekšlikumu par ārēju standartu, Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti, lai noteiktu atbilstošu ārējo standartu. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka 94. apsvērumā minēto apsvērumu dēļ piemērots standarts ir informācija par Taivānas atsevišķo muitas teritoriju.

(94)

Komisija uzskata, ka zemes cenas Taivānā visprecīzāk atspoguļo zemes cenas Ķīnas teritorijās, kurās izvietoti sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju uzņēmumi. Lielākā daļa minēto ražotāju eksportētāju darbojas Ķīnas austrumu daļā – attīstītās teritorijās ar augstu IKP (iekšzemes kopproduktu), kuras atrodas provincēs ar augstu iedzīvotāju blīvumu.

(95)

Kompensējamās subsīdijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu izmeklēšanas perioda laikā. Saņēmējiem piešķirto ieguvumu aprēķina, ņemot vērā starpību starp summu, ko katrs uzņēmums samaksājis par zemes izmantošanas tiesībām, un summu, kas parasti būtu bijusi jāmaksā, pamatojoties uz Taivānas standartu.

(96)

Veicot šo aprēķinu, Komisija izmantoja Taivānā noteikto vidējo zemes cenu par vienu kvadrātmetru, kas koriģēta, ņemot vērā valūtas vērtības samazināšanos un IKP izmaiņas kopš attiecīgo zemes izmantošanas tiesību līgumu noslēgšanas. Informācija par rūpnieciskās zemes cenām tika iegūta no Taivānas Ekonomikas ministrijas Rūpniecības biroja tīmekļa vietnes. Taivānas valūtas vērtības samazināšanos un IKP aprēķināja, pamatojoties uz inflācijas rādītājiem un Taivānas IKP uz vienu iedzīvotāju izmaiņām pašreizējās cenās USD atbilstīgi Starptautiskā Valūtas fonda publicētajam World Economic Outlook 2011. gada izdevumā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu šis subsīdijas apmērs (skaitītājs) tika piemērots izmeklēšanas periodā, izmantojot parasto rūpnieciskā lietojuma zemes tiesību izmantošanas termiņu Ķīnā (t. i., 50 gadi vai 70 gadi). Šī summa tad tika attiecināta uz atlasīto ražotāju eksportētāju kopējo tirdzniecības apgrozījumu izmeklēšanas periodā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(97)

Konstatētais ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0,02 % līdz 0,82 %.

(98)

Šāda dividenžu ienākuma nodokļa atbrīvojuma juridiskais pamats ir Uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likuma 25.–26. pants un UIN likuma īstenošanas noteikumu 83. pants.

(99)

Šī programma paredz preferenciālu nodokļu režīmu Ķīnas rezidentuzņēmumiem, kuri ir akcionāri citos Ķīnas rezidentuzņēmumos, tāda nodokļa atbrīvojuma veidā, ko piešķir rezidējošiem mātesuzņēmumiem saistībā ar ieņēmumiem no konkrētām dividendēm, prēmijām un citiem pašu kapitāla ieguldījumiem.

(100)

Divu atlasīto ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu ienākuma nodokļa deklarācijā ir norādīta summa, kas atbrīvota no ienākuma nodokļa. Šī summa ir minēta kā dividendes, prēmijas un citi tiesīgo rezidentu un uzņēmumu ieņēmumi no kapitālieguldījumiem atbilstoši ienākuma nodokļa deklarācijas 5. papildinājuma (Nodokļu priekšrocību gada pārskats) nosacījumiem. Attiecīgie uzņēmumi nemaksāja ienākuma nodokli par šīm summām.

(101)

Kompensējamās subsīdijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu izmeklēšanas perioda laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata maksājamo kopējā nodokļa summu, kurā iekļauti ieņēmumi par dividendēm no citiem Ķīnas rezidentuzņēmumiem un no kuras atskaitītas summas, kas faktiski samaksātas, piemērojot dividenžu nodokļa atbrīvojumu. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šis subsīdijas apmērs (skaitītājs) tika attiecināts uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju uzņēmumu kopējo tirdzniecības apgrozījumu izmeklēšanas periodā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(102)

Konstatētais ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0 % līdz 0,06 %.

(103)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Valsts padomes Apkārtraksts par importētam aprīkojumam piemērojamās nodokļu politikas pielāgošanu, Guo Fa Nr. 37/1997, Finanšu ministrijas, Vispārējās muitas administrācijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums (2008. gads) Nr. 43, NDRC2006. gada 22. februāra Paziņojums Nr. 316/2006, par attiecīgajiem jautājumiem saistībā ar to, kā rīkoties ar apstiprinājuma vēstuli par vietējiem vai ārvalstu finansētiem projektiem, kurus atbalsta valsts, un Katalogs par importa precēm, kas nav atbrīvojamas no nodokļa un ir paredzētas vai nu ārvalstu investīciju uzņēmumiem, vai vietējiem uzņēmumiem (2008. gads).

(104)

Šī programma paredz atbrīvojumu no PVN un ievedmuitas par labu ārvalstu investīciju uzņēmumiem vai vietējiem uzņēmumiem tādu pamatiekārtu importam, ko tie izmanto savā ražošanas procesā. Lai varētu saņemt šādu atbrīvojumu, iekārtas nedrīkst būt iekļautas neatbilstīgo iekārtu sarakstā un uzņēmumam, kas šo atbrīvojumu pieprasa, ir jāsaņem valsts atbalstāmo projektu sertifikāts, ko izsniedz Ķīnas iestādes vai Valsts attīstības un reformu komisija (NDRC) saskaņā ar attiecīgajiem investīciju, nodokļu un muitas tiesību aktiem.

(105)

Četri atlasītie Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas informēja par importēto iekārtu atbrīvojumu no PVN un ievedmuitas.

(106)

Kompensējamās subsīdijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu izmeklēšanas perioda laikā. Uzskata, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar importētam aprīkojumam piemērojamā PVN un nodokļu atbrīvojuma summu. Saņemtais ieguvums iekārtu ekspluatācijas laikā tika amortizēts saskaņā ar uzņēmumu grāmatvedības standarta procedūrām. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šis subsīdijas apmērs (skaitītājs) tika attiecināts uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju uzņēmumu kopējo tirdzniecības apgrozījumu izmeklēšanas periodā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(107)

Konstatētais ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0 % līdz 0,45 %.

(108)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Valsts nodokļu administrācijas 1999. gada 20. septembra Apkārtraksts Nr. 171, 199, par pagaidu pasākumu īstenošanu, lai pārvaldītu nodokļa atmaksāšanu par vietēji izgatavotu iekārtu iegādi, ko veic ĀIU, un Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums Nr. 176 (2008. gads), ar ko beidz īstenot Finanšu ministrijas politiku nodokļa atmaksai ārvalstu finansētiem uzņēmumiem par vietēji izgatavotu iekārtu iegādi.

(109)

Šī programma nodrošina ieguvumu PVN atmaksas veidā ĀIU par iekšzemē izgatavotu iekārtu iegādi. Iekārtas nedrīkst būt iekļautas Katalogā par precēm, kas nav atbrīvojamas no nodokļa, un to vērtība nedrīkst pārsniegt kopējo investīciju ierobežojumu, ko piemēro ĀIU, saskaņā ar izmēģinājuma administratīvajiem pasākumiem attiecībā uz iekšzemē izgatavotu iekārtu iegādi.

(110)

Divi atlasītie ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas par šo shēmu iesniedza detalizētu informāciju, tostarp saņemtā ieguvuma apmēru.

(111)

Kompensējamās subsīdijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu izmeklēšanas perioda laikā. Uzskata, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar PVN summu, kas atmaksāta par iekšzemē izgatavotu iekārtu iegādi. Saņemtais ieguvums iekārtu ekspluatācijas laikā tika amortizēts saskaņā ar standarta praksi nozarē.

(112)

Konstatētais ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0 % līdz 0,01 %.

(113)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka atlasītie uzņēmumi izmeklēšanas periodā nav guvuši labumu no 75. apsvērumā minētajām programmām.

(114)

Saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas noteikumiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem subsīdiju apmērs, izsakot procentuāli, svārstās no 0,76 % līdz 1,77 %.

(115)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nav skaidrs, kā Komisija ir aprēķinājusi kopējās subsīdijas starpības diapazonu. Atlasīto Ķīnas ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu kopējā subsīdiju apmēra diapazons, kas izteikts procentuāli un norādīts 114. apsvērumā, atbilst piecu atlasīto Ķīnas ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu zemākajai un augstākajai kopējās subsīdijas starpībai.

(116)

Ņemot vērā kompensējamo subsīdiju de minimis apmēru, kas konstatēts Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, Ķīnas izcelsmes PSF importam nav nepieciešams noteikt pasākumus. Atbilstoši pamatregulas 14. panta 3. punktam tika secināts, ka izmeklēšana par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importu būtu jāizbeidz.

(117)

Pamatojoties uz sūdzībā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas, ar kurām, kā tika apgalvots, Indijas valdības iestādes piešķir subsīdijas:

(118)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā pārbaudītie ražotāji eksportētāji guva labumu no šādām shēmām:

(119)

118. apsvēruma 1), 2), 4), 5) un 6) punktā norādītās shēmas ir balstītas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un reglamentēšanas) likumu (Nr. 22, 1992. gads), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums” jeb “FTP”). Ar Ārējās tirdzniecības likumu Indijas valdība ir pilnvarota sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “Ārējās tirdzniecības politikas” dokumentos, kurus Tirdzniecības ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Ārējās tirdzniecības politikas dokuments, kurš attiecas uz šīs izmeklēšanas IP, ir “Ārējā tirdzniecības politika 2009–2014” (“FTP 09-14”). Turklāt Indijas valdība arī nosaka FTP 09-14 regulējošās procedūras “Procedūru rokasgrāmatas” I sējumā (“HOP I 09-14”). Procedūru rokasgrāmata tiek regulāri atjaunināta.

(120)

Iepriekš 118. apsvēruma 3) punktā minētā DDS shēma pamatojas uz 1962. gada Muitas likuma 75. pantu, 1944. gada Centrālā akcīzes likuma 37. pantu, 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. pantu un 1995. gada Muitas, centrālo akcīzes nodokļu un nodokļu par pakalpojumiem atmaksas noteikumiem. Atmaksas likmes tiek publicētas regulāri.

(121)

Iepriekš 7) punktā minētās PSI shēmas pamatā ir Mahāraštras valdības 2007. gada 30. marta Rezolūcijās Nr. PSI-1707/(CR-50)/IND-8 noteiktā komplekso stimulu shēma.

(122)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(123)

Saskaņā ar šo shēmu par visiem ražojumiem, tostarp PSF, eksportu uz valstīm, kas iekļautas HOP I 09-14 37.C papildinājuma 1. un 2. tabulā, var saņemt nodokļa kredītu 3 % apjomā no FOB vērtības. No 2011. gada 1. aprīļa par visu ražojumu eksportu uz valstīm, kas iekļautas 37.C papildinājuma 3. tabulā (“Īpašie mērķa tirgi”), var saņemt nodokļa kredītu 4 % apjomā no FOB vērtības. Daži eksporta darbību veidi ir izslēgti no šīs shēmas, piemēram, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacīts eksports, pakalpojumu eksports un tādu struktūru eksporta apgrozījums, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās/kas orientētas uz eksportu. Turklāt shēma neattiecas uz konkrētiem ražojumu veidiem, piemēram, uz dimantiem, dārgmetāliem, rūdām, graudiem, cukuru un naftas produktiem.

(124)

Nodokļu kredīti saskaņā ar FMS ir brīvi pārvedami un derīgi 24 mēnešus no attiecīgā kredīta tiesību sertifikāta izdošanas datuma. Tos var izmantot, lai nomaksātu muitas nodokļus par jebkādu izejmateriālu vai preču un arī ražošanas līdzekļu turpmāku importu.

(125)

Kredīta tiesību sertifikātu izdod vietā, no kuras veikts eksports, pēc eksporta realizācijas vai preču nosūtīšanas. Ja sūdzības iesniedzējs var nodrošināt iestādēm visu attiecīgo eksporta dokumentu kopijas (proti, eksporta pasūtījumus, rēķinus, nosūtīšanas rēķinus, bankas realizācijas sertifikātus), Indijas valdība nevar ietekmēt nodokļu kredīta piešķiršanu.

(126)

Četri no pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem izmantoja šo shēmu izmeklēšanas periodā.

(127)

Pēc informācijas izpaušanas trīs atlasītie Indijas ražotāji eksportētāji norādīja, ka nav nemaz iesnieguši pieteikumus, lai saņemtu ieguvumus, uz ko tiem atbilstīgi šai shēmai bija tiesības saistībā ar eksporta pārdošanas darījumiem uz Savienību, un tādējādi secinājumus par šāda labuma gūšanu nav iespējams izdarīt. Tie turklāt apgalvoja, ka FMS shēma ir ģeogrāfiski saistīta ar valstīm, kas nav Savienības sastāvā, un tādējādi Savienība nevar veikt kompensāciju. Šajā ziņā pārbaudes apmeklējumu laikā tika konstatēts, ka FMS subsīdija tika pieprasīta par eksportu uz trešām valstīm, jo shēma galvenokārt attiecas uz eksportu, kas nosūtīts uz trešām valstīm. Attiecīgie ražotāji eksportētāji nespēja apstrīdēt nedz shēmas praktisko īstenošanu, kā aprakstīts 123. līdz 125. apsvērumā, nedz arī apstrīdēt to, ka ieguvums no FMS attiecīgā ražojuma gadījumā tomēr ir piemērojams, proti, ka FMS nodokļa kredīti ir brīvi pārvedami un tos var izmantot, lai apmaksātu ievedmuitas nodokļus turpmāk notiekoša jebkādu citu izejmateriālu vai preču, tostarp ražošanas līdzekļu, importa gadījumā. Jo īpaši uzņēmums nespēja apstrīdēt faktu, ka nodokļa kredītus, ko FMS piešķir eksportam uz prasībām atbilstošām trešām valstīm, var izmantot, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par tādiem izejmateriāliem, kas ietverti attiecīgajā ražojumā, kurš eksportēts uz Savienību.

(128)

Visbeidzot, šie ieguvumi uzņēmumu grāmatvedībā tiek reģistrēti pēc uzkrājumu principa tajos datumos, kad ir notikuši eksporta darījumi, kas nozīmē, ka arī labuma gūšanas tiesības rodas eksporta darījuma brīdī un ka iegūtā nodokļa kredīta turpmāka izmantošana nav apšaubāma. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(129)

FMS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. FMS nodokļa kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu, iespējams, izmanto, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt FMS nodokļu kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(130)

Tāpat pēc likuma FMS ir atkarīga no eksporta darbības, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(131)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētāja pienākums nav ražošanas procesā faktiski patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Nav nekādas sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļa maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Eksportētājam ir tiesības izmantot FMS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad labumu no FMS var gūt pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem. Turklāt eksportētājs var izmantot FMS nodokļa kredītus, lai importētu ražošanas līdzekļus, lai gan pieļaujamās nodokļu atmaksas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo eksporta produkcijas ražošanā ražošanas līdzekļi netiek patērēti.

(132)

Kompensējamo subsīdiju apmērs tika aprēķināts, pamatojoties uz saņēmējam piešķirto ieguvumu, kas konstatēts izmeklēšanas periodā, pieprasījuma iesniedzējam to iegrāmatojot uzkrājumu veidā kā ienākumus eksporta darījuma posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šis subsīdijas apmērs (skaitītājs) tika attiecināts uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(133)

Subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu izmeklēšanas periodā tika konstatēta četriem attiecīgajiem uzņēmumiem, attiecīgi bija 0,15 %, 0,19 %, 0,42 % un 0,63 %.

(134)

Šī shēma detalizēti aprakstīta FTP 09-14 3.15. līdz 3.17. punktā un HOP I 09-14 3.9. līdz 3.11. nodaļā.

(135)

Saskaņā ar FTP 09-14 3.15.2. punktu šo shēmu ir tiesības izmantot HOP I 09-14 37.D papildinājumā norādīto ražojumu eksportētājiem.

(136)

HOP I 09-14 37.D papildinājumā ietverto ražojumu eksportētājs var pieteikties FPS nodokļu kredīta ekvivalentam 2 % vai 5 % apmērā no eksporta FOB vērtības. Šajā izmeklēšanā noteiktais attiecīgais ražojums ir ietverts 37.D papildinājuma 1. tabulā, un tam ir piemērojams nodokļa kredīts 2 % apmērā.

(137)

FPS ir pēceksportēšanas shēma, t. i., lai varētu gūt labumu no šīs shēmas, uzņēmumam ir jāeksportē. Tāpēc uzņēmums tiešsaistē aizpilda pieteikumu attiecīgajai iestādei, pievieno tam eksporta pasūtījumu un rēķinu, bankas kvīti, kas apliecina, ka pieteikuma maksa ir samaksāta, nosūtīšanas rēķinus un bankas apstiprinājumu par maksājuma saņemšanu (bank realization sertificate) vai valūtas pārskaitījuma saņemšanu (foreign inward remittance certificate) dokumentu tiešas aprites gadījumā. Gadījumos, kad nosūtīšanas rēķinu un/vai bankas apstiprinājumu oriģināli ir iesniegti, lai saņemtu ieguvumus no citām shēmām, uzņēmums var iesniegt personīgi apliecinātas kopijas, norādot attiecīgo iestādi, kurai ir iesniegts oriģinālais dokuments. FPS nodokļu kredīta tiešsaistes pieteikumā var ietvert ne vairāk kā 50 nosūtīšanas rēķinus.

(138)

Tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem FPS kredītu var iegrāmatot pēc uzkrājumu principa kā ienākumus darījumu kontā. Šādu kredītu var izmantot ievedmuitas nodokļu maksāšanai par jebkādu preču turpmāku importu, izņemot ražošanas līdzekļus un preces, uz kurām attiecas importa ierobežojumi. Preces, kas importētas par šāda kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšzemes tirgū (maksājot tirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi. FPS kredīts ir brīvi pārvedams un derīgs 24 mēnešus no izsniegšanas dienas.

(139)

Visi pieci ražotāji eksportētāji izmantoja šo shēmu izmeklēšanas periodā.

(140)

Pēc informācijas izpaušanas trīs atlasītie Indijas ražotāji eksportētāji norādīja, ka nav iesnieguši pieteikumus, lai saņemtu ieguvumus, uz ko tiem bija tiesības saistībā ar vismaz dažiem eksporta pārdošanas darījumiem, un ka tādējādi secinājumus par šāda labuma gūšanu nav iespējams izdarīt. Tomēr attiecīgie ražotāji eksportētāji nespēja apstrīdēt nedz shēmas praktisko īstenošanu, kā aprakstīts 123. līdz 125. apsvērumā, nedz arī apstrīdēt to, ka ieguvums no FPS attiecīgā ražojuma gadījumā tomēr ir piemērojams, proti, ka FPS nodokļa kredīti ir brīvi pārvedami un tos var izmantot, lai apmaksātu ievedmuitas nodokļus turpmāk notiekoša jebkādu citu izejmateriālu vai preču, tostarp ražošanas līdzekļu, importa gadījumā. Jāatgādina, ka šie ieguvumi uzņēmumu grāmatvedībā tiek reģistrēti pēc uzkrājumu principa tajos datumos, kad ir notikuši eksporta darījumi, kas nozīmē, ka arī labuma gūšanas tiesības rodas eksporta darījuma brīdī un ka iegūtā nodokļa kredīta turpmāka izmantošana nav apšaubāma.

(141)

FPS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. FPS kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šis kredīts tiks izmantots, lai kompensētu importa nodokļus, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā. Turklāt FPS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(142)

Turklāt pēc likuma FPS ir atkarīgs no eksporta rādītājiem, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(143)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo tā neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) paredzētajiem noteikumiem. Eksportētāja pienākums nav ražošanas procesā faktiski patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nav nekādas sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības izmantot FPS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad labumu no FPS var gūt pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem.

(144)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjoms tika aprēķināts saņēmējam piešķirtā ieguvuma izteiksmē, kas saskaņā ar konstatēto ir pastāvējis izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tajā brīdī Indijas valdībai ir jāatsakās no muitas nodokļiem, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā cita starpā norādīta FPS kredīta summa, kas piešķirama par šo eksporta darījumu, subsīdijas piešķiršana vai nepiešķiršana vairs nav Indijas valdības kompetencē. Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar FPS saņemtos ieguvumus tiek uzskatīts par lietderīgu vērtēt kā kredītu apjomu, kas nopelnīts eksporta darījumos, kuri veikti saskaņā ar šo shēmu izmeklēšanas periodā.

(145)

Ja tika saņemti pamatoti pieprasījumi, atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam maksājumi, kas bijuši noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju, tika atskaitīti no šādi noteiktā kredīta apjoma, iegūstot subsīdijas apmēru kā skaitītāju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šis subsīdijas apmērs tika attiecināts uz attiecīgā ražojuma kopējo eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(146)

Attiecībā uz šo shēmu konstatētās subsīdijas likmes pieciem attiecīgajiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā bija attiecīgi 1,59 %, 1,75 %, 1,77 %, 1,85 % un 1,95 %.

(147)

Sīks DDS apraksts ir ietverts 1995. gada Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumos, kas grozīti ar turpmākiem paziņojumiem.

(148)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(149)

Atbilstīgie eksportētāji var pieteikties uz atmaksas summu, ko aprēķina procentos no to ražojumu FOB vērtības, kuri eksportēti saskaņā ar šo shēmu. Indijas valdība ir noteikusi atmaksas likmes virknei ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam. Tās nosaka, pamatojoties uz ražojuma ražošanā izmantoto izejmateriālu vidējo daudzumu vai vērtību un par izejmateriāliem samaksāto nodokļu vidējo apjomu. Tās piemēro neatkarīgi no tā, vai ievedmuita faktiski ir samaksāta vai nav. Attiecīgajam ražojumam DDS likme (no FOB vērtības) izmeklēšanas periodā bija 3 % līdz 2012. gada 9. oktobrim, 2,1 % no 2012. gada 10. oktobra līdz 2013. gada 20. septembrim un 1,7 % no 2013. gada 21. septembra.

(150)

Lai varētu izmantot šo shēmu, uzņēmumam ir jāeksportē. Kad nosūtīšanas informāciju ievada muitas serverī (ICEGATE), norāda, ka eksports notiek saskaņā ar DDS, un tiek neatgriezeniski noteikts DDS apjoms. Kad nosūtītājs uzņēmums ir iesniedzis vispārējo eksporta manifestu (EGM) un muitas iestāde ir pārliecinājusies, ka informācija šajā dokumentā sakrīt ar sūtījuma rēķina datiem, ir izpildīti visi nosacījumi, lai atļautu veikt atmaksu vai nu ar tiešu maksājumu eksportētāja bankas kontā, vai ar čeku.

(151)

Eksportētājam arī jāiesniedz eksporta ienākumu pierādījums – bankas realizācijas sertifikāts (BRC). Šo dokumentu var iesniegt pēc tam, kad atmaksas summa ir izmaksāta, taču Indijas valdība atgūst izmaksāto summu, ja eksportētājs neiesniedz BRC noteiktā termiņā.

(152)

Atmaksas summu drīkst izmantot jebkādam mērķim.

(153)

Tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem nodokļu atmaksas summu var iegrāmatot pēc uzkrājumu principa kā ienākumus darījumu kontā.

(154)

Divi no pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem DDS izmantoja izmeklēšanas periodā.

(155)

DDS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā saucamā nodokļu atmaksas summa ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas izpaužas kā tiešs Indijas valdības veikts līdzekļu pārskatījums. Turklāt nodokļu atmaksas summa sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo eksportētāja likviditāti ar tādiem nosacījumiem, kas nav pieejami tirgū.

(156)

Indijas valdība nodokļa atmaksas likmi eksportam nosaka katram ražojumu veidam atsevišķi. Tomēr, lai gan subsīdija tiek saukta par nodokļa atmaksu, šai shēmai nav pieļaujamas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas iezīmju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Naudas pārskaitījums eksportētājam nav saistīts ar faktiskajiem ievedmuitas maksājumiem par izejmateriāliem, un tas nav nodokļu kredīts, kas izmantojams, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par iepriekš importētiem vai turpmāk importējamiem izejmateriāliem.

(157)

Tas apstiprināts arī Indijas valdības apkārtrakstā Nr. 24/2001, kurā skaidri noteikts, ka “[nodokļu atmaksas likmes] nav saistītas ar faktiskā izejmateriālu patēriņa veidu un faktisko ietekmi uz konkrēta eksportētāja izejmateriāliem vai atsevišķiem sūtījumiem (..)”, un reģionālajām iestādēm norādīts, ka “vietējās nodaļas nedrīkst pieprasīt eksportētājiem, kuri iesniedz [nodokļu atmaksas pieprasījumus], nekādus pierādījumus par faktiski samaksātiem nodokļiem par importētiem vai iekšzemes tirgū iegādātiem izejmateriāliem (..)”.

(158)

Maksājums, ko Indijas valdība veic kā tiešu līdzekļu pārskaitījumu pēc tam, kad ir noticis eksports, ir uzskatāms par tiešu Indijas valdības dotāciju, kas atkarīga no eksporta darbības, un tādējādi uzskatāma par īpašu un kompensējamu pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē.

(159)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka DDS ir kompensējama.

(160)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjoms tika aprēķināts saņēmējam piešķirtā ieguvuma izteiksmē, kas saskaņā ar konstatēto ir pastāvējis izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tajā brīdī Indijas valdībai ir jāizmaksā atmaksas summa, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā cita starpā norādīta atmaksas summa, kas piešķirama par šo eksporta darījumu, subsīdijas piešķiršana vai nepiešķiršana vairs nav Indijas valdības kompetencē. Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar DDS saņemtos ieguvumus tiek uzskatīts par lietderīgu vērtēt kā atmaksas summas, kas nopelnītas eksporta darījumos, kuri veikti saskaņā ar šo shēmu izmeklēšanas periodā.

(161)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šis subsīdijas apmērs tika attiecināts uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(162)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, attiecībā uz šo shēmu konstatētās subsīdijas likmes diviem attiecīgajiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā bija attiecīgi 0,24 % un 2,12 %.

(163)

Šī shēma detalizēti aprakstīta FTP 09-14 4.1.1. līdz 4.1.14. punktā un HOP I 09-14 4.1. līdz 4.30. nodaļā.

(164)

AAS sastāv no sešām apakšshēmām, kā sīkāk aprakstīts 165. apsvērumā. Minētās apakšshēmas atšķiras cita starpā pēc attiecināmības kritērijiem. AAS fiziskā eksporta un AAS ikgadējā pieprasījuma apakšshēmas var izmantot ražotāji eksportētāji un pārdevēji eksportētāji, kas “sasaistīti” ar palīgražotājiem. Ražotāji eksportētāji, kas veic piegādi galīgajam eksportētājam, ir tiesīgi izmantot AAS starpprodukta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu piegādēm. AAS nosacītā eksporta apakšshēmu ir tiesīgi izmantot galvenie līgumslēdzēji, kuri veic piegādes FTP 09-14 8.2. punktā minētajām “nosacītā eksporta” kategorijām – piemēram, piegādātāji uz eksportu orientētām struktūrām. Labumu no nosacītā eksporta atbilstīgi iepriekšēja izlaides pasūtījuma (“ARO”) apakšshēmai un kompensācijas iekšzemes kredītvēstules apakšshēmai var gūt arī starpproduktu piegādātāji, kas apgādā ražotājus eksportētājus.

(165)

AAS apakšshēmas ir šādas:

(166)

Trīs pārbaudītie uzņēmumi izmeklēšanas periodā saistībā ar attiecīgo ražojumu saņēma atvieglojumus saskaņā ar AAS. Šie uzņēmumi ir izmantojuši a), d) un e) punktā minētās apakšshēmas. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensējamība.

(167)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, iepriekšējās atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pienācīgu pārskatu par preču, kas bez nodokļiem importētas/iekšzemē iepirktas, patēriņu un izmantošanu” norādītajā formātā (HOP I 09-14 4.26. un 4.30. nodaļa un 23. papildinājums), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/izmaksu un darba analītiķim, kas izsniedz sertifikātu, apliecinot, ka noteiktie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un atbilstoši 23. papildinājuma formātam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza.

(168)

Attiecībā uz to, ka AAS izmeklēšanas periodā 165. apsvēruma a) punktā minētajā fiziskajā eksportā ir izmantojuši divi pārbaudītie uzņēmumi, jānorāda, ka Indijas valdība nosaka ievedmuitas atvieglojuma un eksporta saistību apjomu un reģistrē tos uz iepriekšējās atļaujas. Turklāt, veicot importu un eksportu, valsts amatpersonas attiecīgos darījumus reģistrē uz iepriekšējās atļaujas. Saskaņā ar AAS atļautā importa apjomu nosaka Indijas valdība, pamatojoties uz ielaides/izlaides standartnormām (“SION”), kas pastāv attiecībā uz lielāko daļu ražojumu, tostarp attiecīgo ražojumu.

(169)

Importētie izejmateriāli nav pārvedami, un tie jāizmanto eksporta ražojuma ražošanai. Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēnešos ar iespēju termiņu divreiz pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem).

(170)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indijas iestāžu noteiktās pārbaudes prasības praksē netika ievērotas.

(171)

Tikai vienam no diviem pārbaudītajiem uzņēmumiem, kas izmantoja šo apakšshēmu, bija ražošanas un patēriņa reģistrs. Tomēr patēriņa reģistrā nebija iespējams noskaidrot, kuri izejmateriāli un kādā apjomā tikuši patērēti eksportētā ražojuma ražošanā. Attiecībā uz iepriekš minētajām pārbaudes prasībām jānorāda, ka uzņēmumiem nebija dokumentācijas, kas pierādītu, ka ir notikusi patēriņa reģistra ārēja revīzija. Kopumā tiek uzskatīts, ka izmeklētie eksportētāji nespēja apliecināt attiecīgo FTP noteikumu ievērošanu.

(172)

Attiecībā uz to, ka izmeklēšanas periodā viens pārbaudītais uzņēmums ARO nolūkiem izmantojis AAS, kā minēts 165. apsvēruma e) punktā, šīs shēmas ietvaros pieļaujamo importa apjomu nosaka procentos no eksportēto gatavo ražojumu apjoma. Iepriekšējās atļaujās atļautās importa vienības nosaka vai nu pēc to daudzuma, vai vērtības. Abos gadījumos ražojumiem, tostarp šīs izmeklēšanas attiecīgajam ražojumam, atļauto beznodokļu pirkumu konstatēšanai izmantotās likmes lielākoties noteica, pamatojoties uz SION. Pozīcijas, kas noteiktas iepriekšējās atļaujās, ir attiecīgās gatavās eksporta produkcijas ražošanas izejvielas.

(173)

Iepriekšējās atļaujas turētājs, kas vēlas iegūt izejmateriālus no vietējiem avotiem, bet ne ar tiešu importu, var izvēlēties tos iegūt, izmantojot ARO. Šādos gadījumos iepriekšējās atļaujas tiek validētas kā ARO, un tajās pie norādīto resursu piegādes tiek norādīts piegādātājs. ARO validēšana dod piegādātājam tiesības uz ieguvumiem no nosacītā eksporta, piemēram, uz nosacītā eksporta nodokļu atmaksu un tā saucamā galīgā akcīzes nodokļa atmaksu

(174)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indijas iestāžu noteiktās pārbaudes prasības praksē netika ievērotas.

(175)

Attiecībā uz to, ka AAS izmeklēšanas periodā nosacītajā eksportā izmantojis viens pārbaudītais uzņēmums, kā minēts 165. apsvēruma d) punktā, jānorāda, ka Indijas valdība nosaka ievedmuitas atvieglojuma un eksporta saistību apjomu un reģistrē tos uz atļaujas. Turklāt, veicot importu un eksportu, valsts amatpersonas attiecīgos darījumus reģistrē uz iepriekšējās atļaujas. Saskaņā ar šo shēmu atļautā importa apjomu Indijas valdība nosaka, pamatojoties uz SION.

(176)

Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēnešu laikā ar iespēju termiņu divreiz pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem).

(177)

Tika konstatēts, ka nepastāv saistība starp importētajiem izejmateriāliem un eksportētajiem gatavajiem ražojumiem. Turklāt tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējam nebija obligāti nepieciešamā patēriņa reģistra, kurš minēts 167. apsvērumā un kurš jāpārbauda neatkarīgam grāmatvedim. Neraugoties uz šīs prasības pārkāpumu, pieprasījuma iesniedzējs guva labumu no AAS.

(178)

Atbrīvojums no ievedmuitas ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, proti, tas ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas samazina ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā, un ir izmeklēto eksportētāju gūts labums, jo uzlabo to likviditāti.

(179)

Visas attiecīgās apakšshēmas šajā gadījumā pēc likuma nepārprotami ir atkarīgas no eksporta darbības, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu tās uzskata par īpašām un kompensējamām. Uzņēmums var gūt labumu no šīs shēmas tikai tad, ja tas apņemas ražojumu eksportēt.

(180)

Šajā gadījumā nevienu attiecīgo apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Indijas valdība faktiski nepiemēroja pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai pārliecinātos, vai un kādā daudzumā eksportētā ražojuma ražošanā tikuši patērēti izejmateriāli (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un nodokļu atmaksas aizvietojuma shēmas gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Tika arī uzskatīts, ka SION attiecīgajam ražojumam nebija pietiekami precīzas un tās vien nevar izmantot kā faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo minēto standartnormu struktūra neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, kādi izejmateriālu daudzumi patērēti eksporta produkcijā. Turklāt Indijas valdība nav veikusi papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem, lai gan šī pārbaude būtu jāveic, ja netiek faktiski piemērota pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(181)

Pēc informācijas izpaušanas viens atlasītais Indijas ražotājs eksportētājs norādīja, ka shēma nebūtu jākompensē, jo uzņēmums ir izpildījis savas juridiskās saistības attiecībā uz izejmateriālu patēriņa reģistra neatkarīgām revīzijām un Indijas valdības nolūkiem tā uzskatāma par pietiekamu pārbaudi. Šāds pamatojums nav pieņemams. Indijas valdības pārbaude jāskata šķirti no jebkādām uzņēmumiem uzliktām saistībām. Pārbaudes apmeklējums apliecināja, ka Indijas valdības spēkā esošā pārbaudes sistēma neatbilst pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkta noteikumiem. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(182)

Tā pati persona norādīja, ka Indijā atļauju apvienošana ir likumīga un ka uzņēmumam ir neizdevīgāk, ja subsīdijas starpības aprēķinā izmanto kopējo eksporta apgrozījumu, nevis attiecīgā ražojuma apgrozījumu. Tomēr atļauju apvienošanas likumībai Indijā šajā kontekstā nav nekādas nozīmes. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka apvienošanas rezultātā nevarēja pamatoti konstatēt to, kuras atļaujas attiecas uz PSF. Subsīdijas starpības aprēķinos nācās izmantot kopējo ieguvuma summu, nevis summu konkrēti attiecībā uz PSF, jo pārbaudītā informācija neļāva konstatēt, cik daudz izejmateriālu (kas tika izmantoti arī citu ražojumu ražošanā) ir izmantots konkrēti PSF. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(183)

Tādēļ 165. apsvēruma a), d) un e) punktā minētās apakšshēmas ir kompensējamas.

(184)

Ja nav atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais ieguvums ir atbrīvojums no importa nodokļiem kopumā, kas parasti jāmaksā, importējot izejmateriālus. Šajā ziņā jānorāda, ka pamatregula ne tikai paredz to, ka tiek kompensēta nodokļu “pārliekā” atmaksa. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu pārliekā nodokļu atmaksa ir kompensējama tikai tad, ja ir izpildīti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Tādēļ, ja netiek pierādīts, ka bijusi pienācīga uzraudzība, minēto izņēmumu saistībā ar nodokļu atmaksas shēmām nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto nodokļu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu varbūtēju pārlieku nodokļu atmaksu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādei nav jāaprēķina šīs pārliekās atmaksas apjoms. Gluži otrādi – saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu izmeklēšanas iestādei tikai jāsniedz pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(185)

Subsīdijas apmērs uzņēmumiem, kuri izmantoja AAS, tika aprēķināts, pamatojoties uz neiekasēto ievedmuitu (pamata muitas nodoklis un īpašais papildu muitas nodoklis) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar apakšshēmu izmeklēšanas periodā (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ja tika iesniegtas pamatotas prasības, no subsīdijas apmēra atskaitīja izmaksas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šis subsīdijas apmērs tika attiecināts uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(186)

Attiecībā uz šo shēmu konstatētās subsīdijas likmes trim attiecīgajiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā bija attiecīgi 0,11 %, 1,89 % un 4,31 %.

(187)

DFIA shēma detalizēti aprakstīta FTP 09-14 4.2.1. līdz 4.2.47. punktā un HOP I 09-14 4.31. līdz 4.36. punktā.

(188)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(189)

DFIA ir pēceksporta un pirmseksporta shēma, kas ļauj bez nodokļu nomaksas importēt preces atbilstīgi SION normām, un minētās preces pārvedamas DFIA gadījumā nav noteikti jāizmanto eksportētā ražojuma izgatavošanā.

(190)

DFIA attiecas tikai uz tādu izejmateriālu importu, kas norādīti SION. Tiesības importēt attiecas tikai uz daudzumu un vērtību, kas minēta SION, bet pēc pieprasījuma reģionālās iestādes tās var pārskatīt.

(191)

Uz eksporta saistībām attiecas noteikums par minimālo pievienoto vērtību 20 % apmērā. Eksportu var veikt pirms DFIA atļaujas izsniegšanas; šajā gadījumā importa tiesības nosaka proporcionāli provizoriskajam eksportam.

(192)

Kad eksporta saistības ir izpildītas, eksportētājs var pieprasīt DFIA atļaujas pārvedamību, kas praksē nozīmē atļauju pārdot beznodokļu importa atļauju tirgū.

(193)

Viens no pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem DFIA izmantoja izmeklēšanas periodā.

(194)

Atbrīvojums no ievedmuitas ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tā samazina nodokļu ieņēmumu summu, kas citādi būtu piemērojama, un dod ieguvumu izmeklējamajiem eksportētājam, jo uzlabo to likviditāti.

(195)

Turklāt pēc likuma DFIA ir atkarīga no eksporta darbības, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(196)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Konkrētāk: i) tā ļauj veikt importa maksājumu ex post atlīdzību vai atmaksu par tādām izejvielām, kuras tiek patērētas cita ražojuma ražošanas procesā; ii) nepastāv pārbaudes sistēma vai procedūra, kas ļautu izsekot tam, vai un kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā, vai konstatēt ieguvuma pārtēriņu pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē; iii) sertifikātu/atļauju pārvedamība nozīmē to, ka eksportētajam, kam piešķirts DFIA, nav pienākuma faktiski izmantot šo sertifikātu izejvielu importam.

(197)

Pēc informācijas izpaušanas viens atlasītais Indijas ražotājs eksportētājs iebilda, ka Indijā piemērojamā pārbaudes sistēma ir pamatota, efektīva un atbilst komerciālajai praksei Indijā un ka tādējādi galvenais iemesls shēmas kompensēšanai nemaz nepastāv. Pretstatā tam, kas tika apgalvots, izmeklēšanā netika apstiprināts tas, ka Indijā piemērojamā sistēma ļautu pārbaudīt, vai un kuri izejmateriāli ir izmantoti eksportētā ražojuma ražošanas procesā, un konstatēt ieguvuma pārtēriņu pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē. Turklāt ražotājs neapstrīdēja ne to, ka sistēma ļauj ex post saņemt samaksāto importa maksājumu atlīdzību vai atmaksu par izejmateriāliem, kuri patērēti cita ražojuma ražošanas procesā, ne to, ka sertifikātu/atļauju pārvedamība nozīmē – eksportētājam, kam piešķirts DFIA, nav pienākuma faktiski izmantot šo sertifikātu izejvielu importam. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(198)

Ja nepastāv atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais ieguvums ir atbrīvojums no visiem tiem importa nodokļiem kopumā, kas parasti būtu jāmaksā, importējot izejmateriālus. Šajā ziņā jānorāda, ka pamatregula ne tikai paredz to, ka tiek kompensēta nodokļu “pārliekā” atmaksa.

(199)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu pārliekā nodokļu atmaksa ir kompensējama tikai tad, ja ir izpildīti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Tādēļ, ja netiek pierādīts, ka bijusi pienācīga uzraudzība, minēto izņēmumu saistībā ar nodokļu atmaksas shēmām nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto nodokļu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu varbūtēju pārlieku nodokļu atmaksu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādei nav jāaprēķina šīs pārliekās atmaksas apjoms. Gluži otrādi – saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu izmeklēšanas iestādei tikai jāsniedz pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(200)

Subsīdijas apmērs uzņēmumiem, kuri izmantoja DFIA, tika aprēķināts, pamatojoties uz neiekasēto ievedmuitu (pamata muitas nodoklis un īpašais papildu muitas nodoklis) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar apakšshēmu IP laikā (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ja tika iesniegtas pamatotas prasības, no subsīdijas apmēra atskaitīja izmaksas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šis subsīdijas apmērs tika attiecināts uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(201)

Attiecībā uz šo shēmu konstatētās subsīdijas likmes vienīgajam attiecīgajam uzņēmumam izmeklēšanas periodā bija 4,95 %.

(202)

Detalizēts EPCGS apraksts sniegts FTP 09-14 5. nodaļā, kā arī HOP I 09-14 5. nodaļā.

(203)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ražotājiem eksportētājiem, kā arī pārdevējiem eksportētājiem, kas ir “sasaistīti” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

(204)

Saskaņā ar nosacījumu par pienākumu eksportēt uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Šim nolūkam Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un attiecīga maksājuma veikšanas izdod EPCGS atļauju. Shēma paredz samazinātu importa nodokļa likmi 3 % apjomā, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kurus importē saskaņā ar šo shēmu. Lai eksporta pienākums tiktu izpildīts, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai konkrētā periodā saražotu konkrētu eksporta preču daudzumu. Saskaņā ar FTP 09-14 ražošanas līdzekļus atbilstīgi EPCGS var importēt ar nodokļa likmi 0 %, taču šādā gadījumā eksporta pienākuma izpildes termiņš ir īsāks.

(205)

EPCGS atļaujas turētājs var arī iegūt ražošanas līdzekļus iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā vietējais ražošanas līdzekļu ražotājs var gūt labumu, bez nodokļa importējot tādas sastāvdaļas, kas vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu ražošanai. Alternatīvā gadījumā vietējais ražotājs var pieprasīt no nosacītā eksporta gūto labumu attiecināt uz ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS atļaujas turētājam.

(206)

Tika konstatēts, ka visi trīs atlasītie uzņēmumi saistībā ar attiecīgo ražojumu izmeklēšanas periodā saņēma atvieglojumus atbilstīgi EPCGS.

(207)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmes samazināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo atvieglojumu samazina tādus Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi tiktu saņemti. Turklāt nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo importējot ietaupītie nodokļi uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(208)

Bez tam pēc likuma EPCGS ir atkarīga no eksporta darbības, jo šādu atļauju nevar iegūt bez saistībām eksportēt. Tādēļ uzskata, ka shēma ir īpaša un kompensējama saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(209)

EPCGS nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo eksporta produkcijas ražošanā ražošanas līdzekļi netiek patērēti.

(210)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas apmērs tika aprēķināts, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem periodā, kas atbilst šādu ražošanas līdzekļu parastajam amortizācijas periodam attiecīgajā nozarē. Tad tika aprēķināts subsīdijas apmērs izmeklēšanas periodā, izdalot kopējo nesamaksātā muitas nodokļa summu ar amortizācijas perioda ilgumu. Lai atspoguļotu laika gaitā gūtā labuma pilno vērtību, šādi aprēķinātajai summai, kas attiecināma uz izmeklēšanas periodu, tika pieskaitīti šajā periodā gūtie procenti. Tika uzskatīts, ka šim nolūkam ir atbilstoša izmeklēšanas periodā Indijā piemērotā komerciālā procentu likme. Ja tika saņemti pamatoti pieprasījumi, obligātās maksas par subsīdijas saņemšanu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu tika atņemtas no šīs summas, lai iegūtu subsīdijas apmēru skaitītājā.

(211)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šis subsīdijas apmērs tika attiecināts uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(212)

Pēc informācijas izpaušanas divi atlasītie Indijas ražotāji eksportētāji pieprasīja subsīdijas apmēra aprēķina pareizības pārbaudi. Tie norādīja – var gadīties, ka EPCG atļaujas tiek atceltas, un tā rezultātā tiek iepirktas vietējās preces, kurām būtu piemērojams centrālais akcīzes nodoklis. Tomēr šajā ziņā konkrētas atceltas atļaujas netika norādītas. Šis jautājums netika apskatīts arī izmeklēšanā, kas būtu ļāvis pienācīgi pārbaudīt minēto apgalvojumu. Jebkurā gadījumā subsīdijas apmērs tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītajiem uzņēmuma reģistrētajiem datiem par izejmateriāliem, kas iepirkti šīs shēmas ietvaros. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(213)

Subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu izmeklēšanas periodā tika konstatēta trim attiecīgajiem uzņēmumiem, bija attiecīgi 0,37 %, 0,40 % un 0,46 %.

(214)

Lai veicinātu ražošanas nozaru ienākšanu mazāk attīstītajās teritorijās, Mahāraštras valdība kopš 1964. gada piešķir stimulus jaunām ražotnēm, kas tiek izveidotas štata jaunattīstības reģionos, izmantojot shēmu, ko parasti dēvē par “Komplekso stimulu shēmu”. Kopš ieviešanas šī shēma ir vairākas reizes grozīta, un uz šo izmeklēšanu attiecas tās 2001. un 2007. gada redakcija. 2001. gada Komplekso stimulu shēma ir pieņemta 2001. gada 31. martā, un tās rezolūcijas numurs ir IDL-1021/(CR-73)/IND-8. 2007. gada Komplekso stimulu shēma ir pieņemta 2007. gada 30. martā, un tās rezolūcijas numurs ir PSI-1707/(CR-50)/IND-8.

(215)

Iepriekš minētajās rezolūcijās ir saraksts ar nozarēm un uzņēmumiem, kam stimuli ir piemērojami.

(216)

Lai veicinātu rūpniecības nozaru darbības izvēršanu mazāk attīstītās teritorijās, Mahāraštras valdība ir piešķīrusi komplekso stimulu shēmas jaunām/paplašinātām ražošanas struktūrām, kuras izveidotas Mahāraštras jaunattīstības reģionā. Šīs shēmas nolūkiem rezolūcijas I pielikumā klasificētas štata teritorijas, kurās ir tiesības izmantot stimulu shēmu. Tomēr stimulus saskaņā ar 2007. gada shēmu nevar pieprasīt, ja nav saņemts atbilstības sertifikāts par 2007. gada shēmu un labuma guvējs nav izpildījis visus atbilstības sertifikāta noteikumus/nosacījumus. Atbilstības sertifikātu izsniedz Īstenošanas aģentūra (valsts iestāde), un tas piemērojams no datuma, kad labuma guvējs (dēvēts arī par prasībām atbilstošo struktūru) uzsāk komerciālu ražošanu.

(217)

—

atbrīvojums no elektrības nodokļa (“ EDE ”),

—

rūpniecības veicināšanas subsīdija (“ IPS ”).

(218)

EDE uz atbilstības sertifikātos noteikto laiku tiek piešķirts prasībām atbilstošām jaunām struktūrām, kas izveidotas norādītajās teritorijās. Konkrētajā gadījumā divi ražotāji eksportētāji ir atbrīvoti no elektrības nodokļa maksājumiem attiecīgi uz deviņiem un septiņiem gadiem. Citās štata daļās elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu uz desmit gadiem saņem tikai eksportējošas struktūras (EOU), informācijas tehnoloģiju (IT) un biotehnoloģiju (BT) struktūras.

(219)

Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka viens ražotājs eksportētājs, kas atrodas Mahāraštrā, ir izmeklēšanas periodā izmantojis elektrības nodokļa atbrīvojumu.

(220)

IPS dod labuma guvējam tiesības uz subsīdiju, kas atbilst 75 līdz 100 % no prasībām atbilstošo investīciju summas, no kuras atņemta summa, kas atbilst citās PSI apakšshēmās, piemēram, EDE, gūtajam labumam. Ieguvumu piešķir uz laiku, kas norādīts atbilstības sertifikātā, un tas nedrīkst pārsniegt PVN nodokļa summu, kas tajā pašā periodā samaksāts Mahāraštras štatam. Prasībām atbilstošās (atbilstīgie) investīcijas ir kapitālizdevumi par ēkām, ražotnēm un iekārtām.

(221)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka no IPS apakšshēmas labumu guva divi ražotāji eksportētāji, kas atrodas Mahāraštrā.

(222)

Pēc informācijas izpaušanas divi atlasītie Indijas ražotāji eksportētāji norādīja, ka Mahāraštras valdības piedāvātā IPS apakšshēma ne tiešā, ne netiešā veidā neattiecas uz PSF izgatavošanas, ražošanas vai eksporta posmiem un ka piešķirtais ieguvums ir atkarīgs no iekšzemē samaksātajiem nodokļiem. Tie vēl arī norādīja, ka shēmas mērķis esot nevis piešķirt ieguvumu ražotājiem eksportētājiem, bet gan kompensēt izdevumus saistībā ar reģiona atpalicību un ka tādējādi shēma nevar būt kompensējama. Turklāt tie iebilda, ka shēma būtu jāuzskata par kapitāla subsīdiju, nevis par atkārtotu subsīdiju un ka kopējais saņemtais ieguvums būtu jāattiecina uz subsidētā kapitāla parasto amortizācijas periodu. Šajā ziņā izmeklēšanā tika konstatēts (kā paskaidrots 220. apsvērumā), ka dotācija katru gadu tiek izmaksāta par atbilstīgām investīcijām, proti, izdevumiem par ēkām, ražotnēm un iekārtām. Šādas investīcijas ir tieši saistītas ar PSF. Viens pats fakts, ka summa, kuru var pieprasīt gadā, ir sasaistīta ar Mahāraštras valdībai iekšzemē samaksātajiem nodokļiem tajā pašā periodā, negroza to, ka Mahāraštras valdības gadskārtējā dotācija ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, kas piešķir ieguvumu izmeklējamajiem ražotājiem eksportētājiem. Visbeidzot, reizi gadā izmaksātajai dotācijai nav kapitāla subsīdijas pazīmju, pat ja šāda maksājuma iemesls ir investīcijas ražošanas līdzekļos. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(223)

Abas apakšshēmas ir subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo tās ir Indijas valdības ieguldījums un ir devušas ieguvumu izmeklējamajiem eksportētājiem.

(224)

Šīs subsīdiju apakšshēmas ir īpašas pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē, ņemot vērā to, ka saskaņā ar tiem konkrētajiem tiesību aktiem, kuri reglamentē subsīdiju piešķīrējas iestādes darbību, shēma bija pieejama vien ierobežotam skaitam uzņēmumu, kuri atrodas noteiktā reģionā.

(225)

Tādējādi būtu jāuzskata, ka šī subsīdija ir kompensējama.

(226)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamās subsīdijas apjoms tika aprēķināts saņēmējam piešķirtā ieguvuma izteiksmē, kas saskaņā ar konstatēto ir pastāvējis izmeklēšanas periodā saistībā ar attiecīgo ražojumu. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šis apmērs (skaitītājs) tika attiecināts uz attiecīgā ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma kopējo eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(227)

Subsīdijas likme, kas attiecībā uz EDE apakšshēmu tika konstatēta vienīgajam uzņēmumam, kurš to izmantoja, bija 0,31 %

(228)

Subsīdijas likme, kas attiecīgajiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā tika konstatēta attiecībā uz IPS apakšshēmu, bija attiecīgi 1,03 % un 1,91 %

(229)

Pamatojoties uz konstatējumiem, kopējais kompensējamo subsīdiju apmērs pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem, izsakot procentos, bija 4,16 līdz 7,65 %, sk. apkopojumu tabulā.

1. tabula

Kompensējamo subsīdiju apmērs – Indija

(230)

Pamatojoties uz sūdzībā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas, ar kurām, kā tika apgalvots, Vjetnamas valdība piešķir subsīdijas:

(231)

Komisija pārbaudīja visas sūdzības iesniedzēja norādītās shēmas. Attiecībā uz katru shēmu tika pārbaudīts, vai atbilstoši pamatregulas 3. panta noteikumiem ir konstatējams tas, ka Vjetnamas valdība ir veikusi finansiālu ieguldījumu un ka ir piešķirts ieguvums ražotājiem eksportētājiem. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka konkrētajā gadījumā ieguvums, kas konstatēts saistībā ar izmeklējamām shēmām, ir zemāks par de minimis robežvērtību, kura noteikta pamatregulas 14. panta 5. punktā (4). Tādēļ nav uzskatāms, ka būtu nepieciešams lemt par to, vai atsevišķas shēmas ir kompensējamas.

(232)

Tomēr skaidrības un pārredzamības labad turpmāk tiek sniegta detalizēta informācija par shēmām un attiecīgo subsīdiju likmes atsevišķiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai šīs subsīdijas tiek vai netiek uzskatītas par kompensējamām. Ieguvums tika aprēķināts saskaņā ar pamatregulas 6. pantu.

(233)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šādas shēmas Vjetnamas ražotāji eksportētāji nav izmantojuši:

(234)

Attiecībā uz valdības (valsts banku) nodrošinātām precēm PSF ražošanas nozarei par neatbilstoši zemu cenu starp sūdzībā ietvertajiem apsvērumiem šajā sakarā bija tas, ka Vjetnamas ražotāji PTA/MEG, ko var izmantot par galveno izejmateriālu PSF ražošanā, ieguva par subsidētām cenām. Tomēr izmeklēšana liecināja, ka neviens no izmeklējamajiem ražotājiem eksportētājiem neizmantoja PTA/MEG par galveno izejmateriālu, bet tie visi izmantoja pārstrādātas PET pudeles vai PET pudeļu pārslas.

(235)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija ir sniegusi daļēju izvērtējumu tikai par vienu no shēmām, proti, par PTA/MEG nodrošināšanu par subsidētām cenām. Attiecībā uz šo programmu sūdzības iesniedzējs norādīja, ka veids, kā tika veidota izlase, un tas, ka lielākie PSF ražotāji Vjetnamā nav ietverti izmeklēšanā, ir ietekmējis konstatējumus par šo programmu. Sūdzības iesniedzējs turklāt norādīja uz citām šķietamām subsīdiju programmām Vjetnamā, par kurām sūdzībā bija ietverta informācija.

(236)

Kā Komisija paskaidroja 32. līdz 34. un 42. apsvērumā, attiecībā uz Vjetnamu atlase nebija nepieciešama, jo visi Vjetnamas ražotāji eksportētāji informēja par nodomu sadarboties un saņemtās atbildes uz anketas jautājumiem aptvēra vairāk nekā 99 % Vjetnamas izcelsmes importa. Tādēļ sūdzības iesniedzēja argumenti par atlasi nav būtiski šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Turklāt vien tas, ka Vjetnamā ir vēl citi lieli PSF ražotāji, neliek apšaubīt sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju reprezentativitāti. Komisija apstiprina, ka ir pieprasījusi informāciju un atbildes uz anketas jautājumiem par visām šķietamajām subsīdijām, kuras pieminētas sūdzībā, tostarp tām, kuras sūdzības iesniedzējs minējis piezīmēs, kas sniegtas pēc informācijas izpaušanas, bet tika konstatēts, ka ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas nav izmantojuši minētās programmas. Komisija sniedza sīkāku informāciju par PTA/MEG nodrošināšanu, jo šī subsīdiju programma sūdzībā tika īpaši izcelta: sūdzības iesniedzējam bija aizdomas, ka tā, iespējams, ietver ievērojamu kompensējamas subsīdijas apmēru.

(237)

Tika konstatēts, ka izmeklējamie Vjetnamas ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā ir izmantojuši turpmāk norādītās shēmas.

(238)

Vjetnamas attīstības banka (“Vietnam Development Bank” jeb “VDB”) ir valsts banka ar politiski noteiktām pilnvarām, kas izveidota 2006. gadā ar Lēmumu Nr. 108/2006/QD-TTg, lai īstenotu valsts politiku par investīciju kredītu un eksporta kredītu piešķiršanu. Izmeklēšanas periodā Vjetnamas attīstības banka (“VDB”) ir pārvaldījusi programmu par procentu likmju atlaidēm konkrētiem komercbanku aizdevumiem. Šajā sakarā uzņēmumam Thai Binh Group bija līgumi ar VDB par atlaidēm attiecībā uz BIDV un Vietcom Bank izsniegtiem aizdevumiem.

(239)

Programmas juridiskais pamats ir 2011. gada 30. augusta Dekrēts Nr. 75/2011/ND-CP, kurš aizstāj Dekrētu Nr. 151/2006/ND-CP, Dekrētu Nr. 106/2008/ND-CP un Dekrētu Nr. 106/2004 ND-CP. Ja līgumi ir noslēgti pirms Dekrēta Nr. 75/2011 piemērošanas datuma, piemēro iepriekšējos dekrētus.

(240)

Ieguvums no šīs programmas ir starpība starp VDB piedāvātajām procentu likmēm un tām komercbanku procentu likmēm, kas aizdevumiem tika piemērotas minēto divu uzņēmumu gadījumā. Programma attiecas uz komercbanku ilgtermiņa un vidēja termiņa aizdevumiem, kas izmantoti investīciju projektu finansēšanai.

(241)

Ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0 % līdz 0,28 %.

(242)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka liela daļa Vjetnamas banku sektora ir valsts īpašumā; vismaz 50 % no aizdevumiem Vjetnamas ekonomikā izmeklēšanas periodā izsniedza piecas lielas valsts īpašumā esošas bankas (5). Uz ārvalstu īpašumtiesībām tādās bankās, kas veic uzņēmējdarbību Vjetnamā, attiecas ierobežojumi (6). Komercbankas saņem norādījumus par to, ka uzņēmumiem jādod procentu likmju atlaides (7). Vjetnamas Banka (State Bank of Vietnam) nosaka maksimālās procentu likmes, kuras komercbankas drīkst piemērot konkrētiem uzņēmumiem izsniegtiem aizdevumiem (8). Lietā esošā informācija liecina, ka komercbankas piedāvā mazākas procentu likmes nekā citas bankas.

(243)

Preferenciāli aizdevumi minēti vairākos Vjetnamas likumos saistībā ar banku sektoru un aizdevumiem. Piemēram, 2001. gada Noteikumi Nr. 1627 attiecas uz aizdevumiem tādiem klientiem, kuriem piemērojama preferenciālo kredītu politika (20. un 26. pants), bet Kredītiestāžu likumā ir minēti koncesiju kredīti (27. pants).

(244)

Subsīdijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu izmeklēšanas perioda laikā. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata atšķirību starp summu, ko preferenciālā aizdevuma saņēmējs uzņēmums maksā par šo aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu tirgū saņemamu komerciālu aizdevumu.

(245)

242. un 243. apsvērumā minētā informācija liecina par ievērojamiem izkropļojumiem Vjetnamas finanšu sektorā. Tādēļ Komisija no preferenciālajiem aizdevumiem gūtā labuma aprēķinos vadījās pēc ārēja standarta. Kā minēts 231. apsvērumā, tas neskar tādas subsīdijas kompensējamību, kas iegūta preferenciālo aizdevumu rezultātā. Komisija neizdarīja galīgos secinājumus par to, vai attiecīgās bankas ir publiskas iestādes un vai banku veiktais kredītriska izvērtējums ir pietiekams, cita starpā tādēļ, ka subsidēšanas apjoms bija de minimis.

(246)

Ārējais standarts bija nepieciešams vienīgi attiecībā uz aizdevumiem VND valūtā, jo nebija nekādu liecību par to, ka tiktu subsidēti USD piešķirtie aizdevumi. No sadarbībā iesaistītajiem uzņēmumiem aizdevumus VND valūtā saņēma vienīgi Thai Bingh Broup. Standarts tika aprēķināts, izmantojot 48 valstu groza aizdevumu procentu likmes valstīs ar vidēji zemiem ienākumiem (IKP) visnesenākajā periodā, par kuru ir dati (2012). Šādas valstis tika izraudzītas tādēļ, ka to IKP ir līdzīgs Vjetnamas IKP. Tad minētās likmes tika koriģētas, lai ņemtu vērā inflāciju izmeklēšanas periodā un tādējādi iegūtu patiesās procentu likmes, un tika aprēķināta vidējā vērtība visām 48 valstīm, izmantojot to valstu datus, par kurām dati bija pieejami. Valsts procentu likmes un inflācijas likmes tika ņemtas no Pasaules Bankas datiem. Patiesā vidējā procentu likme šīm valstīm ar vidēji zemiem ienākumiem izmeklēšanas periodā bija 8,23 %. Standarts tika salīdzināts ar visu izmeklējamajiem uzņēmumiem VND valūtā izsniegto aizdevumu procentu likmēm, kuras bija koriģētas attiecībā uz inflāciju.

(247)

Ieguvums no šīs programmas bija robežās no 0 % līdz 1,34 %.

(248)

Pēc informācijas izpaušanas Vjetnamas valdība apstrīdēja secinājumus par to, ka Vjetnamas finanšu sistēmā ir izkropļojumi, un norādīja, ka Komisijai būtu bijis jāizvērtē tas, vai valsts īpašumā esošas komercbankas ir publiskas iestādes un vai to veiktais kredītriska izvērtējums ir bijis pietiekams. Pēc Vjetnamas valdības domām, šis izvērtējums ietekmētu secinājumu par finansiālā ieguldījuma pastāvēšanu un arī par ārēja standarta izmantošanu, lai konstatētu no programmas gūtā labuma apmēru.

(249)

Kā norādīts 242. un 243. apsvērumā, izmeklēšanā apkopotā informācija un pierādījumi liecina, ka Vjetnamas banku sistēmā ir būtiski izkropļojumi. Šo izkropļojumu dēļ un saskaņā ar pamatregulas noteikumiem ieguvuma (ja tāds pastāv) apmēra konstatēšanā jāizmanto ārējs standarts. Tā kā Vjetnamas ražotāju eksportētāju ieguvums ir de minimis, Komisija neuzskata par nepieciešamu pārbaudīt to, vai bankas ir publiskas iestādes un/vai riska novērtējuma pietiekamību, kā paskaidrots 231. un 232. apsvērumā.

(250)

Abiem sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem tika piešķirtas zemes izmantošanas tiesības speciālajās rūpniecības zonās. Uzņēmums Thai Bin Group zemes tiesības saņēma tieši no valsts, savukārt uzņēmums Vietnam New Century Polyester Fibre Co. Ltd (“VNC”) zemi apakšnomā saņēma ar daļēji valsts īpašumā esoša uzņēmuma starpniecību.

(251)

Uzņēmumam Thai Binh Group rūpniecības zonā ir trīs zemes gabali. Izmeklēšanas periodā grupa tika pilnībā atbrīvota no nomas maksas par diviem zemes gabaliem. Atbrīvojuma pamats ir Dekrēts Nr. 121/2010/ND-CP un Dekrēts Nr. 142/2005/ND-CP. Grupa nemaksāja nomu arī par trešo zemes gabalu, jo par to bija uzsākta administratīvā procedūra par atbrīvojuma piešķiršanu. Nomas maksa, uz kuru attiecas atbrīvojums, ir daudz zemāka nekā nomas maksa, ko grupa maksā par citiem tuvumā esošiem rūpniecības zonas zemes gabaliem un, šķiet, arī ievērojami zemāka par parastajām zemes cenām reģionā.

(252)

Uzņēmums VNC nesaņēma pilnīgu atbrīvojumu no zemes izmantošanas cenas, bet ir skaidrs, kas tas izmeklēšanas periodā guva labumu. VNC ir saņēmis apakšnomā trīs zemes gabalus ar daļēji valsts īpašumā esoša uzņēmuma starpniecību. Lai gan Vjetnamas valdība apgalvoja, ka šie darījumi notikuši starp privātām personām, lietā esošā informācija liecina par pretējo. VNC investīciju atļaujā norādīts, ka zemes noma ir preferenciāls ieguvums. Atļaujā norādīts, ka Quang Ninh's People's Committee uzliek par pienākumu VNC nomāt zemi no šā uzņēmuma. Tātad saskaņā ar sākotnējo līgumu starp daļēji valsts īpašumā esošo uzņēmumu, kas iznomā zemes gabalu uzņēmumam VNC, un vietējo zemes pārvaldības iestādi, zemes tālāka nodošana ir iespējama vien ar konkrētiem nosacījumiem, kurus nosaka vietējā zemes pārvaldības iestāde. Tas nozīmē, ka valsts ir iesaistīta zemes nomas darījumā starp divām personām.

(253)

Ieguvuma novērtēšanas nolūkiem Komisija salīdzināja lētās zemes cenas saistībā ar darījumiem rūpniecības zonās ar līdzīgas zemes standarta cenu. Izmeklēšanā tika konstatētas norādes uz to, ka zemes tirgus Vjetnamā, šķiet, ir regulēts un tā darbību ietekmē valdības iejaukšanās, jo attiecībā uz rūpniecības zonu un/vai īpašu uzņēmējdarbības veicināšanas reģionu zemes izmantošanas tiesībām attiecas atbrīvojums vai preferenciāla atlīdzība. Šajā konkrētajā gadījumā Komisija ieguva informāciju par kādu zemes izmantošanas tiesību darījumu, kas ir pietiekami uzticams, jo konkrētā zeme atrodas ārpus uzņēmējdarbības veicināšanas reģiona un attiecīgais uzņēmums darbojas nozarē, kura nav saistīta ar PSF un kuru nekar valdības uzņēmējdarbības veicināšanas politika. Šā darījuma cenas tika izmantotas par standartu ieguvuma aprēķinos, neskarot jebkādus secinājumus par vispārējo zemes tirgus stāvokli Vjetnamā.

(254)

Ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0,17 % līdz 0,37 %.

(255)

Abi sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji guva labumu no vairākām tiešo nodokļu atlaidēm, kuru pamatā ir to investīciju atļaujās paredzētie atbrīvojumi. Minēto atbrīvojumu juridiskais pamats ir Dekrēts Nr. 164/2003/ND-CP, kurš aizstāts ar Dekrētu Nr. 124/2008/ND-CP un 122/2011/ND-CP, Apkārtraksts 140/2012, Dekrēts Nr. 164/2003/ND-CP, kurš grozīts un papildināts ar Dekrētu Nr. 152/204/ND-CP par iekārtu importa atbrīvojumu no ievedmuitas un PVN.

(256)

Saskaņā ar iepriekš minētajiem likumiem tiešo nodokļu atbrīvojums un atlaides cita starpā ir pieejamas uzņēmumiem, kuri atrodas speciālajās rūpniecības zonās/parkos, vai uzņēmumiem, kuri nodarbina lielu darbinieku skaitu, vai uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās ekonomikas nozarēs.

(257)

Subsīdijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu izmeklēšanas perioda laikā. Saņēmēju gūtais labums ir kopējā nodokļa summa, kas maksājama pēc parastās nodokļa likmes pēc tam, kad no tās atskaitīta summa, kas samaksāta pēc samazinātas preferenciālās nodokļa likmes, vai attiecīgi no nodokļiem pilnībā atbrīvotā summa. Summas, ko uzskata par subsīdijām, ir noteiktas, vadoties pēc jaunākajām gadskārtējām nodokļu deklarācijām. Subsīdija tika attiecināta uz visu uzņēmuma nodokļu bāzi un izteikta procentos no apgrozījuma CIF Savienība cenās.

(258)

Ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0,11 % līdz 0,36 %.

(259)

Abi sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā saņēma atbrīvojumu no ievedmuitas maksājumiem par importētajiem izejmateriāliem. Atbrīvojuma juridiskais pamats ir Likums par ievedmuitas un izvedmuitas nodokli Nr. 45/2005/QH11, kas īstenots ar Dekrētu Nr. 87/2010/ND-CP. Noteikumi par pārbaudes un uzraudzības sistēmu un procedūrām ir izklāstīti Apkārtrakstā 194/2010TT.

(260)

Vjetnamas valdība savās atbildēs uz anketas jautājumiem norādīja, ka tā piemēro nodokļa atmaksas/atcelšanas sistēmu. Saskaņā ar likumdošanu atbrīvojums attiecas uz importētajiem izejmateriāliem, kas ir patērēti eksportēto ražojumu izgatavošanā. Nodokļus var atmaksāt tādā apmērā, kas atbilst izmantoto importēto izejmateriālu proporcionālajai daļai no eksportētā galaražojuma.

(261)

Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā neviens no diviem sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem no šīs shēmas ekonomisku ieguvumu nesaņēma. Lai gan uz tiem attiecās atbrīvojums no ievedmuitas par izejmateriāliem, izmeklēšanas periodā netika konstatēta pārlieka nodokļu atmaksa. Abiem uzņēmumiem attiecīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjomi bija salīdzinoši nelieli. Turklāt tie lielu daļu no galvenajiem izejmateriāliem iepirka iekšzemē, jo apjomi, ko tie importēja, eksportētā attiecīgā ražojuma izgatavošanai nebija pietiekami.

(262)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav uzskatāms par nepieciešamu lemt par to, vai paziņotā nodokļu atmaksas sistēma atbilst PTO noteikumiem un pamatregulas II un III pielikuma pantu noteikumiem.

(263)

Pēc informācijas izpaušanas Vjetnamas valdība piekrita Komisijas secinājumiem par šo programmu. Tomēr tā vēlējās piezīmēt, ka, neraugoties uz attiecīgu secinājumu trūkumu, Vjetnamas nodokļu atmaksas sistēma pilnībā atbilstot pamatregulas II un III pielikuma noteikumiem. Komisija reģistrē šo Vjetnamas valdības viedokli. Tomēr, ņemot vērā Vjetnamas ražotāju eksportētāju ieguvuma de minimis apmēru, Komisija joprojām uzskata, ka šīs izmeklēšanas nolūkiem nav nepieciešams pārbaudīt to, vai nodokļu atmaksas sistēma atbilst pamatregulas II un III pielikuma noteikumiem, kā aprakstīts 231. un 232. apsvērumā.

(264)

Abi sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā saņēma atbrīvojumu no ievedmuitas un PVN maksājumiem par importētajām iekārtām. Atbrīvojuma juridiskais pamats ir Likums par ievedmuitas un izvedmuitas nodokli Nr. 45/2005/QH11, kas īstenots ar Dekrētu Nr. 87/2010/ND-CP. Noteikumi par pārbaudes un uzraudzības sistēmu un procedūrām ir izklāstīti Valdības dekrētā Nr. 154/2005/N-CP, Apkārtrakstā 194/2010TT un Apkārtrakstā 117/2011.

(265)

Uzņēmumiem tika prasīts informēt par iekārtu importu, kas noticis 10 gadu laikā. Lai gan bija skaidrs, ka sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji no šīs shēmas ir guvuši labumu, tā apmērs bija neliels. Tam par iemeslu ir fakts, ka uzņēmumu iekārtu importa apjoms bija nenozīmīgs salīdzinājumā ar PSF kopējo pārdošanas apgrozījumu ES. Tātad ieguvumu samazināja tas, ka iekārtu amortizācijas periods bija vairāki gadi (parasti 10), un tādējādi ieguvums izmeklēšanas periodā attiecīgi samazinājās.

(266)

Ieguvums no šīs shēmas bija robežās no 0,08 % līdz 0,1 %.

(267)

Saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas noteikumiem Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem subsīdiju apmērs, izsakot procentuāli, svārstās no 0,6 % līdz 2,31 %. Valsts mēroga subsīdijas starpība ir abu minēto starpību vidējā svērtā vērtība, proti, 1,25 %. Iepriekš aprakstītās subsīdijas tika attiecinātas uz visu uzņēmuma nodokļu bāzi un izteiktas procentos no eksporta apgrozījuma CIF Savienība cenās.

(268)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nav skaidrs, kā Komisija ir aprēķinājusi šo subsīdijas starpību diapazonu un kādēļ tā nav ņēmusi vērā šā starpību diapazona augstākās vērtības, kuras pārsniedz de minimis starpību. Kā Komisija ir paskaidrojusi iepriekšējā apsvērumā, Vjetnamas ražotāju eksportētāju kopējā subsīdiju apmēra diapazonā mazākā procentuālā vērtība ir 0,6 % un augstākā ir 2,31 %. Tomēr minēto starpību vidējās svērtās vērtības aprēķini liecina, ka valsts mēroga vidējā subsīdijas starpība ir 1,25 %, kas ir zem de minimis sliekšņa. Tā ir metodika, ko konsekventi izmanto subsīdijas starpības valsts mēroga vidējo vērtību aprēķināšanai saskaņā ar pamatregulas attiecīgajiem noteikumiem.

(269)

Valsts mēroga subsīdijas likme Vjetnamai ir 1,25 %. Tā kā šī starpība ir de minimis, secinājums bija tāds, ka saskaņā ar pamatregulas 14. panta 3. punktu šī izmeklēšana attiecībā uz Vjetnamas izcelsmes importu būtu jāizbeidz.

(270)

Līdzīgo ražojumu Savienībā izmeklēšanas periodā izgatavoja 18 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(271)

Kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 401 000 tonnu. Komisija šo apjomu noteica, pamatojoties uz visu par Savienības ražošanas nozari pieejamo informāciju, piemēram, pārbaudītajiem atlasīto sadarbībā iesaistīto Savienības ražotāju datiem par ražošanas apjomu un sūdzības iesniedzēja norādītajiem datiem. Kā norādīts 10. apsvērumā, tika atlasīti četri Savienības ražotāji, kuru produkcija ir 54 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(272)

Komisija Savienības patēriņu noteica, vadoties pēc Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma Savienības tirgū saskaņā ar sūdzības iesniedzēja norādītajiem datiem un importa no trešām valstīm apjoma, vadoties pēc Eurostat datiem.

(273)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda:

2. tabula

Savienības patēriņš (tonnas)

(274)

Savienības patēriņš vislielāko apjomu sasniedza 2011. gadā, jo 2010. gada sliktās kokvilnas ražas dēļ strauji pieauga kokvilnas cenas. Tā rezultātā pieauga pieprasījums pēc PSF kā kokvilnas aizstājēja, bet nākamajā gadā tas atkal samazinājās. Izmeklēšanas periodā atkal tika novērots Savienības patēriņa pieaugums par 6 %.

(275)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 3. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes PSF imports jāvērtē kumulatīvi.

(276)

Attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes importu konstatētā subsīdijas starpība bija zemāka par pamatregulas 8. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikto de minimis robežvērtību.

(277)

Tādēļ kumulācijas nosacījumi nav izpildīti, un cēloņsakarības izvērtējumu var tādējādi attiecināt vien uz Indijas izcelsmes importa radīto ietekmi.

(278)

Komisija importa apjomu noteica, vadoties pēc Eurostat datiem. Importa tirgus daļu noteica, vadoties pēc Indijas izcelsmes importa īpatsvara Savienības kopējā patēriņā (ko aprēķina kā Savienības ražotāju Savienībā pārdotā kopējā apjoma un visu Savienībā importēto PSF apjomu summu).

(279)

Indijas izcelsmes importa Savienībā dinamika bija šāda:

3. tabula

Importa apjoms (tonnas) un tirgus daļa

(280)

Kopumā Indijas izcelsmes importa apjoms bija diezgan nemainīgs, un tā daļa Savienības tirgū attiecīgajā periodā bija robežās starp 6 % un 7,5 %.

(281)

Komisija importa cenas noteica, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem un pārbaudītiem sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju datiem. To, cik lielā mērā importa cenas ir zemākas, noteica, pamatojoties uz pārbaudītajiem sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju un Savienības ražotāju datiem.

(282)

Indijas izcelsmes importa Savienībā vidējās cenas dinamika bija šāda:

4. tabula

Importa cenas (EUR/tonna)

(283)

PSF cenas pieauga 2011. gadā, kad bija iepriekš pieminētā kokvilnas krīze. Nākamajos gados cenas samazinājās, bet joprojām bija augstākas par 2010. gada cenām. Izmeklēšanas periodā cena bija par 18 % augstāka nekā PSF cena 2010. gadā.

(284)

Komisija noteica to, cik lielā mērā importa cenas izmeklēšanas periodā ir bijušas zemākas, salīdzinot atlasīto un sadarbībā iesaistīto Indijas ražotāju vidējās svērtās konkrētā izkrautā ražojuma importa cenas neatkarīgam pircējam Savienības tirgū, izdarot pienācīgas korekcijas attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām, ar atlasīto Savienības ražotāju vidējām svērtajām pārdošanas cenām neatkarīgiem pircējiem Savienības tirgū par tiem pašiem ražojumu veidiem, izdarot korekciju līdz EXW cenām.

(285)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tādējādi tika aprēķināts, ka Indijas izcelsmes importa Savienības tirgū cenu un Savienības tirgus cenu vidējā svērtā starpība ir robežās no 4,1 % līdz 43,7 %.

(286)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē subsidēts imports, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kam attiecīgajā periodā bija ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(287)

Kā minēts 10. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(288)

Kaitējuma noteikšanas nolūkiem Komisija nošķīra kaitējuma makroekonomiskos un mikroekonomiskos rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, vadoties pēc sūdzībā ietvertajiem datiem, procedūras gaitā no sūdzības iesniedzēja saņemtu papildu informāciju un Eurostat datiem. Minētie dati attiecas uz visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, vadoties pēc datiem atlasīto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem, minētos datus pienācīgi pārbaudot. Abas datu kopas uzskatīja par tādām, kas reprezentatīvi atspoguļo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(289)

Makroekonomiskie rādītāji ir: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība un ražīgums.

(290)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas, ienākums no investīcijām un spēja piesaistīt kapitālu.

(291)

Savienības kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(292)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 11 %. Pieaugums notika vienīgi izmeklēšanas perioda laikā (tie ir attiecīgā perioda pēdējie 12 mēneši). Attiecīgā perioda laikā pirms izmeklēšanas perioda (proti, 2011. un 2012. gadā) Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās vai bija nemainīgs.

(293)

Savukārt ražošanas jaudai bija lejupvērsta tendence, un izmeklēšanas periodā tā samazinājās par 5 %. Vienlaikus ar ražošanas apjoma augšupvērsto tendenci, kā aprakstīts 292. apsvērumā, jaudas izmantojums palielinājās par 17 %. Tomēr jāuzsver, ka jaudas izmantojums 2010. gadā, kas izmantots par pamatu tendenču izvērtējumā, tādai kapitālintensīvai nozarei kā PSF ražošanas nozare bija zems, un izmeklēšanas periodā jaudas izmantojuma likme bija 85,9 %.

(294)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(295)

Pārdošanas apjomi Savienības tirgū 2011. un 2012. gadā samazinājās, bet izmeklēšanas periodā nedaudz pieauga. Tomēr kopumā salīdzinājumā ar 2010. gadā pārdotajiem apjomiem bija vērojams samazinājums par 6 %.

(296)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā būtiski samazinājās. Vislielākais tirgus daļas samazinājums bija 2011. gadā, bet lejupvērsta tendence turpinājās 2012. gadā un izmeklēšanas periodā, kā rezultātā tirgus daļa attiecīgā perioda laikā kopumā samazinājās par 11 %.

(297)

Neraugoties uz Savienības patēriņa mērenu pieaugumu attiecīgajā periodā (par 6 %) un ražošanas apjoma pieaugumu Savienībā (par 11 %), Savienības ražotāju pārdošanas apjoms samazinājās par 6 %.

(298)

Nodarbinātības un darba ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7. tabula

Nodarbinātība un darba ražīgums

(299)

Darbinieku skaits attiecīgajā periodā stabili pieauga (par 6 %) vienlaikus ar 292. apsvērumā aprakstīto ražošanas apjoma pieaugumu.

(300)

Ražīgums 2011. un 2012. gadā samazinājās, jo darbinieku skaits pieauga, bet ražošanas apjomi šo gadu laikā bija nemainīgi. Kopumā attiecīgajā periodā pieaugums bija 4 %.

(301)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējo vienības pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(302)

Lielākais pārdošanas cenas pieaugums Savienībā bija 2011. gadā, kad PSF tika pārdotas par 25 % dārgāk salīdzinājumā ar 2010. gada vidējo pārdošanas cenu. Tas bija 2011. gada kokvilnas krīzes rezultāts, kad pieprasījums pēc PSF pieauga, jo ar to aizstāja kokvilnu, kuras trūka 2010. gada sliktās ražas dēļ. Kopumā pārdošanas cenas Savienībā attiecīgajā periodā pieauga par 16 %.

(303)

Attiecīgajā periodā palielinājās arī vienības ražošanas izmaksas Savienībā, un pieaugums maksimālo līmeni (15 %) sasniedza 2011. gadā, jo tajā gadā pieauga degvielas cenas, un degviela veido lielu daļu no izmaksām. Kopumā vienības ražošanas izmaksas attiecīgā perioda laikā pieauga par 6 %.

(304)

Atlasīto Savienības ražotāju darbaspēka vidējo izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(305)

Vidējās darbaspēka izmaksas vispirms 2011. gadā samazinājās, bet turpmākajos gados nedaudz palielinājās. Attiecīgajā periodā tās palielinājās par 3 %.

(306)

Atlasīto Savienības ražotāju krājumu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Krājumi

(307)

Krājumu perioda beigās apjoms pieauga, izņemot 2012. gadu, un kopumā izmeklēšanas periodā šis apjoms pieauga par 21 %. Tas atbilst ražošanas apjoma pieaugumam (kopumā par 11 %), savukārt pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās (kopumā par 6 %). Šīs tendences varēja novērot, izsakot krājumu perioda beigās apjomu procentos no ražošanas apjoma.

(308)

Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, investīciju un ienākuma no investīcijām dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas un ienākums no investīcijām

(309)

Komisija atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, līdzīgā ražojuma pārdošanā nesaistītiem pircējiem Savienībā gūto neto pirmsnodokļu peļņu izsakot procentos no minētās pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte attiecīgajā periodā svārstījās. Kopumā rentabilitāte uzlabojās, jo 2010. gadā galvenokārt bija zaudējumi, savukārt izmeklēšanas periodā tika sasniegts peļņas un zaudējumu slieksnis.

(310)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā naudas plūsmai bija pozitīva tendence.

(311)

Vislielākais investīciju apjoms bija 2011. gadā (pieaugums salīdzinājumā ar 2010. gadu bija 46 %), bet turpmākajos gados tā tendence bija negatīva. Attiecīgajā periodā investīciju apjoms samazinājās par 21 %.

(312)

Ienākums no investīcijām ir peļņa procentos no investīciju uzskaites neto vērtības. Attiecīgajā periodā tā tendence bija pozitīva.

(313)

Neviens no atlasītajiem Savienības ražotājiem neminēja, ka attiecīgajā periodā būtu bijušas grūtības piesaistīt kapitālu.

(314)

Kopumā Indijas izcelsmes importa apjoms bija nemainīgs, un tā daļa Savienības tirgū attiecīgajā periodā bija robežās starp 6 % un 7 %. Tā cenas bija ievērojami zemākas (pat par 43,7 %).

(315)

Lielākā daļa kaitējuma rādītāju uzlabojās. Savienības ražotāju rentabilitāte pieauga par gandrīz 6 procentu punktiem, bet vidējais peļņas procents izmeklēšanas periodā aizvien bija neapmierinošā 0,3 % līmenī, kas ir nedaudz virs peļņas un zaudējumu sliekšņa. Jaudas izmantojuma rādītājs pieauga no 74 % līdz 86 %. Tomēr tam par iemeslu bija Savienības ražošanas apjoma pieaugums, kā arī Savienības ražošanas jaudas sarukums. Vislielākās vidējās pārdošanas cenas Savienībā bija 2011. gadā, tam par iemeslu bija kokvilnas un degvielas cenu straujais pieaugums. Kopumā vidējās pārdošanas cenas Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 16 %. Ienākumam no investīcijām un naudas plūsmai bija pozitīva tendence. Arī nodarbinātība attiecīgajā periodā pieauga. Tādējādi situācijā, kad vēl pastāvēja kaitējums, bija vērojamas atgūšanās pazīmes.

(316)

Attiecīgajā periodā negatīva tendence bija šādiem kaitējuma rādītājiem: Savienības ražotāju daļa Savienības tirgū saruka no 45,3 % līdz 40,2 %, jo Savienības pārdošanas apjoms saruka par 6 %. Kopumā investīciju apjoms samazinājās, izņemot 2011. gadu. Kā minēts 293. apsvērumā, ražošanas jauda attiecīgajā periodā saruka par 5 %.

(317)

Kopumā Savienības ražošanas nozares stāvokli joprojām var raksturot kā kaitējumu radošu, lai gan pēdējo gadu laikā tas noteikti ir uzlabojies. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 4. punkta nozīmē.

(318)

Piezīmēs pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tas Indijas nemainīgo daļu Savienības tirgū uzskata par ievērojamas subsidēšanas rezultātu. Komisija patiesi konstatēja, ka pastāv kompensējamas subsīdijas (sk. 229. apsvērumā), bet cēloņsakarība starp tām un Savienības ražošanas nozares kaitējumu radošo stāvokli netika konstatēta (sk. 319. līdz 323. apsvērumā).

(319)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja, vai subsidēts imports no Indijas Savienības ražošanas nozarei ir nodarījis būtisku kaitējumu. Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 6. punktu Komisija turklāt pārbaudīja to, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt par iemeslu Savienības ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam. Komisija nodrošināja, ka iespējamais kaitējums, kuru izraisa pavisam citi faktori, kas nav subsidētais imports no Indijas, netiek saistīts ar šo subsidēto importu. Šie citi faktori ir citu trešo valstu izcelsmes imports, Savienības ražošanas nozares eksporta darbība un patēriņš.

(320)

Ņemot vērā konstatējumus par to, ka subsidēšana Ķīnā un Vjetnamā ir zem de minimis robežvērtības (sk. 76. un 231. apsvērumā), kumulācijas nosacījumi nav izpildīti. Tādēļ cēloņsakarības izvērtējums attiecas vien uz Indijas izcelsmes importa ietekmi.

(321)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saruka no 45,3 % līdz 40,2 %, savukārt Indijas izcelsmes importa tirgus daļa bija diezgan nemainīga – no 6 līdz 7 %. Patēriņš attiecīgajā periodā pieauga par 6 %. Savienības ražošanas nozarei tādējādi tirgus daļas izteiksmē nebija nekāda ieguvuma no šā pieauguma, bet šo apgalvojumu nevar attiecināt uz Indijas tirgus daļu, kura nemainījās.

(322)

Saskaņā ar Eurostat datiem Indijas izcelsmes PSF vidējās cenas lielākoties bija zemākas nekā citu valstu izcelsmes PSF vidējās cenas, bet ir svarīgi pieminēt to, ka pastāv lielas kvalitātes un ražojuma veidu atšķirības. Jebkurā gadījumā precīzi konkrētu ražojuma veidu salīdzinājumi liecināja, ka Indijas izcelsmes importa cenas bija ievērojami zemākas.

(323)

Neraugoties uz to, ka cenas bija ievērojami zemākas, nevar izdarīt secinājumu, ka Indijas izcelsmes imports ir izraisījis kaitējumu. Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājumu (par 5,1 procentu punktu) nevar izskaidrot ar Indijas izcelsmes importa apjoma dinamiku, jo tā tirgus daļa bija diezgan nemainīga (attiecīgajā periodā pieauga tikai par 0,7 procentu punktiem). Turklāt Indijas izcelsmes importa vidējās cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 18 %. Nešķiet, ka Indijas izcelsmes importa cenu rezultāts bija cenu nospiešana, jo Savienības ražošanas nozares stāvoklis, kurš izmeklēšanas periodā gan joprojām bija kaitējumu radošs, attiecīgajā periodā tomēr bija būtiski uzlabojies.

(324)

Trešo valstu izcelsmes importa apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(325)

Lielākais importa apjoms (181 540 tonnas izmeklēšanas periodā, kas atbilst 20,4 % no tirgus daļas) nāk no Korejas Republikas, un tā tirgus daļa attiecīgajā perioda pieauga par 4,9 procentu punktiem. Taivāna ir otrs lielākais eksportētājs uz Savienību. Lai gan Taivānas izcelsmes imports attiecīgajā periodā samazinājās (par 4,1 procentu punktu), Taivānas tirgus daļa izmeklēšanas periodā joprojām bija 10,4 %. Ceturtais lielākais eksportētājs sarakstā ir Ķīna (pēc Indijas, kura ir trešais lielākais), un tās tirgus daļa pieauga par 4,4 procentu punktiem līdz 5 %. Importa apjoms no citām trešām valstīm ir mazāks nekā importa apjoms no Indijas, bet ievērojami PSF apjomi tiek importēti arī no Turcijas, Vjetnamas, Indonēzijas un Taizemes (visu šo četru valstu tirgus daļas ir diezgan nemainīgas). Turcijas, Vjetnamas, Indonēzijas un Taizemes izcelsmes importa kopējā tirgus daļa ir apmēram 12 % (izmeklēšanas periodā 12,4 %).

(326)

Vēl ir vērts pieminēt arī Korejas Republikas izcelsmes importa pieaugumu. Korejas izcelsmes importa apjoms izmeklēšanas periodā bija trīs reizes lielāks nekā Indijas izcelsmes importa apjoms. Attiecīgajā periodā tas pieauga par 40 % un tā tirgus daļa pieauga par 4,9 procentu punktiem līdz 20,4 %. Arī Ķīnas izcelsmes importa apjoms būtiski pieauga – par vairāk nekā 700 % apjoma ziņā jeb par 4,4 procentu punktiem tirgus daļas izteiksmē. Turklāt Ķīnas izcelsmes importa cenas bija daudz zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(327)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka Savienības ražošanas nozares kaitējumu radošās situācijas iemesls ir imports no citām valstīm, bet ne Indijas, ja vien iemesls vispār ir imports.

(328)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmi, ka Komisija nav sīkāk izmeklējusi Ķīnas un Vjetnamas eksporta cenas. Jāatgādina, ka abām valstīm, gan Ķīnai, gan Vjetnamai, tika konstatētas de minimis apjoma subsīdijas. Tādēļ Komisija izvērtēja šo divu attiecīgo valstu eksporta cenas un veica cēloņsakarības analīzi par citu faktoru ietekmi, bet patiešām neveica visu triju šajā procedūrā iesaistīto valstu importa kumulatīvu izvērtējumu, jo Ķīnā un Vjetnamā tika konstatētas de minimis apmēra subsīdijas, kā paskaidrots 275. līdz 277. apsvērumā.

(329)

Sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes par Korejas izcelsmes importa vidējo cenu, kā arī norādīja to, ka minētā importa apjoms laikā no 2011. gada līdz 2012. gadam ir (nedaudz) pieaudzis. Ņemot vērā to, ka attiecīgajā periodā kopumā ir pieaudzis gan Korejas izcelsmes importa apjoms, gan tirgus daļa un ka tā vidējās cenas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, Komisija uzskata, ka Korejas izcelsmes imports ir vēl viens svarīgs faktors cēloņsakarības izvērtējumā.

(330)

Turklāt sūdzības iesniedzējs arī norādīja uz to trīs valstu, kuras sākotnēji bija iesaistītas procedūrā, un Korejas un Taivānas vidējām eksporta cenām laikā no 2014. gada janvāra līdz jūlijam. Taču tas nav attiecīgais periods, kurš ilgst no 2010. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(331)

Savienības ražošanas nozares apjoma un eksporta vidējās vērtības dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

13. tabula

Savienības ražotāju eksporta darbība

(332)

Savienības ražošanas nozare ārpus ES pārdod galvenokārt ražojumus ar īpašām specifikācijām, kas izskaidro to, ka šajos tirgos novērojamā vidējā pārdošanas cena ir augstāka.

(333)

Atlasīto Savienības ražotāju eksporta apjomi attiecīgajā periodā pieauga gandrīz par 30 %, un vislielākais eksporta apjoms bija 2012. gadā. Vidējās pārdošanas cenas 2011. gadā pieauga un pēc tam līdz izmeklēšanas periodam nemainījās.

(334)

Neraugoties uz atlasīto Savienības ražotāju labo eksporta darbību, eksportētie apjomi absolūtā izteiksmē bija salīdzinoši nelieli salīdzinājumā ar Savienībā pārdotajiem apjomiem. Tādēļ to ietekme nebija pietiekama, lai kompensētu sarežģīto un kaitējumu radošo stāvokli Savienības iekšzemes tirgū.

(335)

Savienības PSF tirgus apjoms 2010. gadā bija 838 397 tonnas, un izmeklēšanas periodā tas sasniedza 890 992 tonnas. Tas nozīmē, ka attiecīgajā periodā tirgus apjoms ir pieaudzis par 6 %. Citiem vārdiem sakot, nebija tāda pieprasījuma sarukuma, kas varētu būt bijis par iemeslu kaitējumu radošajam stāvoklim Savienības ražošanas nozarē.

(336)

Lietotāju apvienība, vienas attiecīgās valsts tirdzniecības palāta un valdības iestāde izteica viedokli, ka kaitējumu izraisījusi ekonomikas krīze. Šis arguments nav pamatots, jo Savienības PSF tirgus apjoms pieauga par 6 % un vidējā pārdošanas cena Savienībā arī pieauga – par 16 %.

(337)

Tirdzniecības palāta turklāt norādīja, ka ekonomikas krīzes dēļ samazinājās pieprasījums pēc speciālajām PSF, savukārt pieprasījums pēc standarta PSF pieauga. Jāatgādina, ka speciālajām PSF un standarta PSF ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības, un to galalietojums arī lielākoties ir vienāds. Tiek atzīts, ka ne visi ražojuma veidi ir savstarpēji aizstājami, bet iepriekšējās izmeklēšanās un šajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka dažādi ražojuma veidi vismaz daļēji ir aizstājami un to lietojums pārklājas. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(338)

Viena valdības iestāde norādīja, ka kaitējumam, kura rezultāts ir tirgus daļas zaudējums, par iemeslu nevar būt subsidētais imports, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares augsto jaudas izmantojuma likmi. Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums attiecīgajā periodā patiesi pieauga, bet nevienā brīdī nesasniedza tādu rādītāju, kas būtu tuvu pieejamajai jaudas robežai. Jaudas izmantojuma likmes augstākais rādītājs bija izmeklēšanas periodā, un tas bija 85,9 %. Tādējādi ir plašas iespējas palielināt ražošanas apjomu. Tā kā Savienības ražotāju pārdošanas apjomiem nebija tādas augšupvērstas tendences kā patēriņam, tomēr ir uzskatāms, ka tirgus daļas zaudējums ir viens no rādītājiem, kas apliecina Savienības ražošanas nozares kaitējumu radošo stāvokli.

(339)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka nav iespējams konstatēt cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozares kaitējumu radošo stāvokli un Indijas izcelsmes subsidētu importu. Šis secinājums izdarīts, vadoties, pirmkārt, pēc salīdzinoši mazās un vien nedaudz pieaugušās Indijas izcelsmes importa tirgus daļas (pieaugums no 6,1 % līdz 6,8 %) salīdzinājumā ar daudz lielāko Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, kura savukārt ievērojami samazinājusies (no 45,3 % līdz 40,2 %). Otrkārt, importa apjoms no dažām citām valstīm (Korejas, Taivānas, Ķīnas) ir bijis lielāks un/vai tā pieaugums bijis lielāks, un tādēļ, ja imports ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tas drīzāk ir šo minēto valstu imports, nevis Indijas izcelsmes imports (sk. 325. līdz 327. apsvērumā).

(340)

Tādēļ nebija iespējams konstatēt cēloņsakarību starp Indijas izcelsmes subsidētu importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu pamatregulas 8. panta 5. un 6. punkta nozīmē.

(341)

Tādēļ procedūra būtu jāizbeidz, jo Ķīnas Tautas Republikai un Vjetnamai konstatētā subsīdija ir de minimis, savukārt Indijas izcelsmes importa gadījumā starp kaitējumu un subsīdiju cēloņsakarība nav konstatējama.

(342)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar pamatregulas 25. panta 1. punktu, atzinumu nav sniegusi,