<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-97/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CJ0097</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:574">EU:C:2020:574</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>11</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20200716">16.7.2020</DATE>. – Lieta C‑97/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Pfeifer &amp; Langen</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20200716">2020. gada 16. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Muitas kodekss</KEYWORD><KEYWORD>Muitas deklarācijas</KEYWORD><KEYWORD>Šī kodeksa 78. pants</KEYWORD><KEYWORD>Muitas deklarācijas pārskatīšana</KEYWORD><KEYWORD>Deklarētāja nosaukums</KEYWORD><KEYWORD>Informācijas par deklarētāja personu grozīšana, lai norādītu uz netiešas pārstāvības attiecību pastāvēšanu</KEYWORD><KEYWORD>Personas, kas ir ieguvusi importa licenci, netieša pārstāvība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑97/19</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Düsseldorf</HT> (Diseldorfas Finanšu tiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20190109">2019. gada 9. janvārī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts 2019. gada 8. februārī, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen GmbH &amp; Co. KG</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt Köln,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Arabadjiev</HT>] (referents), tiesneši P. Dž. Švīrebs [<HT TYPE="ITALIC">P. G. Xuereb</HT>] un T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: Dž. Hogans [<HT TYPE="ITALIC">G. Hogan</HT>],</P><P>sekretāre: M. Krauzenbeka [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Krausenböck</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen GmbH &amp; Co. KG</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ehle</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt Köln</HT> vārdā – W. Liebe un <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Schmidt</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Čehijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Smolek</HT>, <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Vláčil</HT> un <HT TYPE="ITALIC">O</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Serdula</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. K. Bulterman</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. S. Schillemans</HT>, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Clotuche‑Duvieusart</HT> un <HT TYPE="ITALIC">B.‑R. Killmann</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20200225">2020. gada 25. februāra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (<DATE ISO="19921012">1992. gada 12. oktobris</DATE>) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="302" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1992">OV 1992, L 302, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Muitas kodekss<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) 78. panta 3. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums tika iesniegts <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen GmbH &amp; Co. KG</HT> tiesvedībā pret <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt Köln</HT> (Ķelnes Galvenā muitas pārvalde, Vācija) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Galvenā muitas pārvalde<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) par šīs pēdējās atteikumu labot informāciju par muitas deklarācijā norādīto deklarētāja personu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Muitas kodekss tika atcelts un aizstāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 450/2008 (<DATE ISO="20080423">2008. gada 23. aprīlis</DATE>), ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="145" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 145, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) un kas stājās spēkā <DATE ISO="20080624">2008. gada 24. jūnijā</DATE>. Šī regula tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2013 (<DATE ISO="20130612">2013. gada 12. jūnijs</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="165" PAGE.FIRST="62" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 165, 62. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Modernizētais muitas kodekss<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>). Kā izriet no Modernizētā muitas kodeksa 188. panta, dažas tā tiesību normas bija piemērojamas no <DATE ISO="20080624">2008. gada 24. jūnija</DATE>, bet citām tiesību normām bija jābūt piemērojamām vēlākais no <DATE ISO="20131101">2013. gada 1. novembra</DATE>. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (<DATE ISO="20131009">2013. gada 9. oktobris</DATE>), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="269" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 269, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojums – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="287" PAGE.FIRST="90" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 287, 90. lpp.</REF.DOC.OJ>) stājās spēkā <DATE ISO="20131030">2013. gada 30. oktobrī</DATE>, un ar to tika atcelts Modernizētais muitas kodekss un arī Muitas kodekss, jo dažas no šī pēdējā kodeksa tiesību normām joprojām bija piemērojamas līdz vēlākais <DATE ISO="20131101">2013. gada 1. novembrim</DATE>. No Regulas Nr. 952/2013 286. panta 2. punkta, lasot to kopā ar 288. panta 2. punktu, izriet, ka Muitas kodekss ir atcelts no <DATE ISO="20160501">2016. gada 1. maija</DATE>. Tādējādi, ņemot vērā pamatlietas faktu rašanās datumu, Muitas kodekss paliek piemērojams šai lietai. Turklāt šai lietā nav nozīmes nevienai no Modernizētā muitas kodeksa tiesību normām, kas ir piemērojamas no <DATE ISO="20080624">2008. gada 24. jūnija</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Muitas kodeksa astotajā apsvērumā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>tā kā, pieņemot šā Kodeksa īstenošanai nepieciešamos pasākumus, vislielākā uzmanība jāvelta tam, lai novērstu jebkādu krāpšanu vai nepareizu rīcību, kas var nelabvēlīgi ietekmēt Eiropas Kopienas vispārējo budžetu<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>.</P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Muitas kodeksa 4. pantā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Šajā Kodeksā terminiem ir šāda nozīme:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>17)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Muitas deklarācija<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> nozīmē darbību, ar kuru persona noteiktajā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi precēm piemērot noteiktu muitas procedūru.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>18)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Deklarētājs<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> nozīmē personu, kas aizpilda muitas deklarāciju savā vārdā, vai personu, kuras vārdā tiek aizpildīta muitas deklarācija.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šā kodeksa 5. pantā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="005.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Saskaņā ar 64. panta 2. punkta nosacījumiem un atbilstīgi 243. panta 2. punkta b) apakšpunkta ietvaros pieņemtajiem noteikumiem, jebkura persona drīkst iecelt sev pārstāvi attiecībām ar muitas dienestiem muitas noteikumos paredzēto darbību un formalitāšu izpildei.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="005.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šāda pārstāvība var būt:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>tieša, ja pārstāvis rīkojas otras personas vārdā un tās uzdevumā,</P></ITEM></LIST><P>vai</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>netieša, ja pārstāvis rīkojas savā vārdā, bet otras personas uzdevumā.</P></ITEM></LIST><P>Dalībvalsts var ierobežot tiesības aizpildīt muitas deklarācijas:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>tiešā pārstāvībā vai</P></ITEM><ITEM><P>netiešā pārstāvībā,</P></ITEM></LIST><P>nosakot, ka pārstāvim ir jābūt muitas aģentam, kas darbojas attiecīgās valsts teritorijā.</P><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="005.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Pārstāvim jāpaziņo, ka viņš rīkojas pārstāvētās personas uzdevumā, jānorāda, vai pārstāvība ir tieša vai netieša, un jābūt pilnvarotam būt par pārstāvi.</ALINEA><ALINEA>Persona, kas nav paziņojusi par savu rīkošanos otras personas vārdā vai tās uzdevumā vai ir bez attiecīga pilnvarojuma paziņojusi, ka rīkojas otras personas vārdā vai tās uzdevumā, uzskatāma par tādu, kas rīkojas savā vārdā un savā uzdevumā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="005.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Muitas dienesti drīkst likt jebkurai personai, kas paziņo, ka rīkojas otras personas vārdā vai tās uzdevumā, uzrādīt pierādījumus, kas apliecina, ka persona ir pilnvarota būt par pārstāvi.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Minētā kodeksa 64. pantā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="064.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Saskaņā ar 5. pantu muitas deklarāciju var aizpildīt katra persona, kas attiecīgās preces spēj uzrādīt vai likt uzrādīt kompetentajam muitas dienestam līdz ar visiem dokumentiem, kas vajadzīgi uzrādīšanai tās muitas procedūras noteikumu piemērošanai, kurai preces deklarētas.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="064.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Tomēr,</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ja muitas deklarācijas pieņemšana uzliek konkrētus pienākumus konkrētai personai, deklarācija ir jāizpilda šai personai vai tās vārdā;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī paša kodeksa 65. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Pēc deklarētāja lūguma viņam tiek atļauts deklarācijā pēc tās pieņemšanas muitā grozīt vienu vai vairākus datus. Deklarāciju nedrīkst izlabot tā, ka tā attiektos uz precēm, kas nav tajā sākotnēji iekļautas.</P><?PAGE NO="4"?><P>Tomēr grozījumi nav pieļaujami, ja atļauja tiek prasīta pēc tam, kad muitas dienesti:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ir paziņojuši deklarētājam par nodomu pārbaudīt preces;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ir konstatējuši, ka attiecīgie dati nav patiesi, vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>ir atlaiduši [izlaiduši] preces.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Muitas kodeksa 66. pantā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="066.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pēc deklarētāja lūguma muitas dienesti atzīst par nederīgu jau pieņemtu deklarāciju, ja deklarētājs sniedz pierādījumus, ka preces attiecīgajai muitas procedūrai deklarētas kļūdas dēļ vai ka īpašu apstākļu rezultātā vairs nav pamata nodot preces tajā muitas procedūrā, kurai tās tikušas deklarētas.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="066.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Deklarāciju nevar atzīt par nederīgu pēc preču atlaišanas [izlaišanas], izņemot gadījumus, kurus nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šā kodeksa 74. pantā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="074.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja muitas deklarācijas pieņemšana rada muitas parādu, deklarācijā ietvertās preces nedrīkst atlaist [izlaist], ja nav samaksāts muitas parāds vai dots nodrošinājums. [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="074.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja saskaņā ar noteikumiem par tās muitas procedūras piemērošanu, kurai preces ir deklarētas, muitas dienesti pieprasa nodrošinājuma sniegšanu, minētās preces neatlaiž [neizlaiž] attiecīgās muitas procedūras piemērošanai, kamēr šāds nodrošinājums nav dots.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Minētā kodeksa 78. pantā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="078.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pēc preču atlaišanas [izlaišanas] muitas dienesti var pēc sava ieskata vai pēc deklarētāja lūguma izdarīt deklarācijā labojumus.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="078.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Pēc preču atlaišanas [[izlaišanas], lai pārliecinātos par deklarācijas datu pareizību, muitas dienesti var pārbaudīt tirdzniecības dokumentus un datus par attiecīgo preču ievešanu un izvešanu vai sekojošajām tirdznieciskām darbībām ar šīm precēm. Tādas pārbaudes var izdarīt deklarētāja vai jebkuras citas personas telpās, kas minētajās darbībās tieši vai netieši iesaistīta sakarā ar savu komercdarbību, vai pie jebkuras citas personas, kuras valdījumā komercdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un ziņas. Šie dienesti var arī pārbaudīt preces, ja tās joprojām ir iespējams tiem uzrādīt.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="078.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja deklarācijas pārskatīšanas rezultātā vai pēcmuitas pārbaudē atklājas, ka attiecīgās muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, muitas dienesti saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem veic pasākumus, kas nepieciešami lai stāvokli izlabotu, ņemot vērā tiem pieejamo jauno informāciju.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī paša kodeksa 201. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="201.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ievedmuitas parāds rodas:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>laižot brīvā apgrozībā ar ievedmuitas nodokli apliekamās preces,</TXT><P>vai</P></NP></ITEM><?PAGE NO="5"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>nododot šādas preces pagaidu ievešanas procedūrā ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="201.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Muitas parāds rodas attiecīgās muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="201.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā ir aizpildīta muitas deklarācija.</ALINEA><ALINEA>Ja muitas deklarācija attiecībā uz vienu no 1. punktā minētajām procedūrām sastādīta, pamatojoties uz informāciju, kas veicinājusi pilnīgu vai daļēju likumā noteikto muitas nodokļu neiekasēšanu, personas, kuras sniegušas deklarācijas sastādīšanai vajadzīgo informāciju un zinājušas, vai kurām būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa, var arī tikt uzskatītas par parādniekiem saskaņā ar spēkā esošajiem attiecīgās valsts noteikumiem.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Muitas kodeksa 236. pantā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="236.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi ir jāatmaksā, ja tiek konstatēts, ka to maksāšanas brīdī šāda muitas nodokļu summa pēc likuma nav bijusi maksājama vai ka tā iegrāmatota pretēji 220. panta 2. punktam.</ALINEA><ALINEA>Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus atlaiž, ja tiek konstatēts, ka iegrāmatošanas brīdī šāda muitas nodokļu summa pēc likuma nav bijusi maksājama vai kā tā iegrāmatota pretēji 220. panta 2. punktam.</ALINEA><ALINEA>Atmaksu vai atlaišanu neizdara, ja par pamatu tādas summas samaksai vai iegrāmatošanai, kura pēc likuma nav bijusi maksājama, bijusi attiecīgās personas apzināta rīcība.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="236.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž, pamatojoties uz iesniegumu, kas attiecīgajai muitas iestādei iesniegts triju gadu laikā no dienas, kad šo muitas nodokļu summa darīta zināma parādniekam.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA><ALINEA>Ja šajā laikā muitas dienesti paši atklāj, ka pastāv kādi no 1. punkta pirmajā un otrajā daļā aprakstītajiem apstākļiem, tie atmaksā vai atlaiž nodokli pēc savas ierosmes.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SC Zahărul Oradea SA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/><HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT><QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>) ir Rumānijā dibināta sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> meitassabiedrība. Tā iegādājās <FT TYPE="NUMBER">45000</FT> tonnas Brazīlijas izcelsmes cukurniedru cukura, kas bija paredzēts rafinēšanai <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> rūpnīcā Eiskirhenē [<HT TYPE="ITALIC">Euskirchen</HT>] (Vācija), saskaņā ar līgumu, kurš bija noslēgts starp šo pēdējo un <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT>. Pēc rafinēšanas cukurs tiktu pārdots sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT><DATE ISO="20111213">2011. gada 13. decembrī</DATE> Rumānijas kompetentās iestādes izsniedza sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> licenci, atļaujot importēt šo daudzumu cukurniedru cukura. Atbilstoši iesniedzējtiesas norādēm 2012. gada 2. februārī <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> pilnvaroja <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> to pārstāvēt attiecībā uz muitas deklarācijām saistībā ar šo importu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>2012. gada 24. februārī <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> savā vārdā deklarēja rafinēšanai paredzēta daļēja cukurniedru cukura daudzuma <FT TYPE="NUMBER">499456</FT> kilogramu (kg) apmērā laišanu brīvā apgrozībā. Muitas deklarācijā tā atsaucās uz <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> importa licenci. Turklāt tā iesniedza pilnvaras, ko tai bija izsniegusi <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT>, kopiju. Galvenā muitas pārvalde pieņēma deklarāciju un, atzīmējusi šo cukurniedru cukura daudzumu uz <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> iesniegtās importa licences, pieprasīja tai samaksāt muitas nodokli <FT TYPE="DECIMAL">126113,65</FT> EUR apmērā, piemērojot samazināto likmi 252,50 EUR par tonnu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> ar divām vēstulēm, kas datētas ar 2013. gada 10. un 11. janvāri, vērsās pie Galvenās muitas pārvaldes un lūdza pārskatīt <DATE ISO="20120224">2012. gada 24. februāra</DATE> muitas deklarāciju tā, lai tiktu uzskatīts, ka tā bija veikusi šo deklarēšanu kā <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> netieša pārstāve, jo tā nebija pārliecināta, vai tā drīkstēja izmantot pazeminātu muitas nodokļa likmi cukurniedru cukuram.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Galvenā muitas pārvalde ar <DATE ISO="20130124">2013. gada 24. janvāra</DATE> lēmumu pieprasīja <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> samaksāt <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> <FT TYPE="DECIMAL">83158,41</FT> EUR muitas nodokli. Šī summa tika iegūta, piemērojot kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā <FT TYPE="CN">17011490</FT> klasificējamam cukurniedru cukuram paredzēto muitas nodokļa likmi 41,90 EUR par 100 kg. Šī lēmuma pamatojumā Galvenā muitas pārvalde norādīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> nepienācās samazinātā nodokļa likme, jo importa licence bija izsniegta sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> šo lēmumu apstrīdēja, atsaucoties uz savu lūgumu pārskatīt <DATE ISO="20120224">2012. gada 24. februāra</DATE> muitas deklarāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Galvenā muitas pārvalde ar <DATE ISO="20180426">2018. gada 26. aprīļa</DATE> lēmumu noraidīja šo iebildumu, norādot – tā kā <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> muitas deklarācijā nebija norādījusi, ka tā rīkojas <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> vārdā un uzdevumā, tai bija deklarētāja un līdz ar to arī muitas parādnieka statuss. Saskaņā ar šo lēmumu muitas deklarācijā norādītais deklarētāja vārds nevar būt nepatiess vai nepilnīgs, jo runa ir par brīvprātīgu procesuālu aktu, un šī iemesla dēļ vēlāk to vairs nevar mainīt. Šajā ziņā neesot būtiski, ka <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> muitas deklarācija neatbilda <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> piešķirtās pilnvaras – kuras kopiju šī pirmā bija iesniegusi Galvenajai muitas pārvaldei – nosacījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> cēla iesniedzējtiesā prasību, apstrīdot <DATE ISO="20180426">2018. gada 26. aprīļa</DATE> lēmumu. Savā prasības tā pieteikumā apgalvo, ka, tās iesniegtā, muitas deklarācija esot jālabo tādējādi, ka ir uzskatāms, ka tā ir rīkojusies kā <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> netiešā pārstāve. Iemesls, kura dēļ <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> šajā muitas deklarācijā nenorādīja – pretēji tam, kas bija sākotnēji paredzēts –, ka tā rīkojas kā <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> netiešā pārstāve, bija saistīts vienīgi ar to, kā apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT>, ka Galvenās muitas pārvaldes ierēdne tai sniedza neprecīzu informāciju. Atbildot uz <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> jautājumu, šī ierēdne esot norādījusi, ka tai muitas deklarācijas ir jāaizpilda pašai savā vārdā un uzdevumā. Tomēr, iesniedzot pilnvaras, ko tai izsniegusi <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT>, kopiju, <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> esot atklājusi šīs pārstāvības tiesības. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> apgalvo, ka muitas procedūras mērķi nav tikuši apdraudēti. Tā uzskata, ka ir ievēroti nosacījumi, lai Galvenā muitas pārvalde izlaistu cukurniedru cukuru, jo <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> esot iesniegusi bankas garantiju par ievedmuitas nodevām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Galvenā muitas pārvalde norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> no muitas ierēdnes neesot saņēmusi apgalvoto informāciju. Turklāt tā apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> sniegtās ziņas tās iesniegtajā muitas deklarācijā nebija nepareizas. Tā kā <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> iesniedza muitas deklarāciju savā vārdā, Galvenās muitas pārvaldes ieskatā, tā likumīgi ieguva deklarētāja statusa un atteicās no sava nodoma iesniegt muitas deklarāciju netiešā pārstāvja statusā, neraugoties uz tās rīcībā esošo pilnvaru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Kā uzskata iesniedzējtiesa, no Tiesas judikatūras izriet, ka Muitas kodeksa 78. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj <HT TYPE="ITALIC">ex officio</HT> vai pēc deklarētāja pieprasījuma pārskatīt un labot tādu muitas deklarāciju kā pamatlietā, tā, ka tās izskatāmajā lietā datus par deklarētāja personu var grozīt tādā veidā, lai tiktu uzrādītas starp <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> pastāvošās netiešas pārstāvības attiecības. Šajā ziņā tā norāde, ka attiecīgajā muitas deklarācijā pamatlietā ietvertie dati, atbilstoši kuriem <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> tika uzskatīta par deklarētāju – un netika norādīts netiešas pārstāvības attiecības <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> uzdevumā –, izriet no kļūdas piemērojamo tiesību interpretācijā. Tā turklāt uzskata, ka ar šādu labojumu netiek apdraudēti attiecīgās muitas procedūras mērķi un ka <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> ir sniegusi pietiekami daudz informācijas, lai pierādītu ka attiecīgo muitas procedūru reglamentējošās tiesību normas ir piemērotas, balstoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Tomēr iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai šāda Muitas kodeksa 78. panta 3. punkta interpretācija ir iespējama, jo <HT TYPE="ITALIC">Hoge Raad der Nederlanden</HT> (Nīderlandes Augstākā tiesa), kā arī <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Hamburg</HT> (Hamburgas Finanšu tiesa, Vācija) savos nesenajos spriedumos esot uzskatījušas, ka šīs tiesību normas piemērošana nevar novest pie tā, ka par deklarētāju varētu tikt uzskatīta cita persona, nevis muitas deklarācijā norādītā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Düsseldorf</HT> (Diseldorfas Finanšu tiesa, Vācija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Vai [Muitas kodeksa] 78. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar to tādā lietā kā pamatlieta muitas deklarācija ir jāpārskata un jālabo tā, ka deklarētājas datus aizstāj ar tās personas nosaukumu, kurai ir izsniegta importa licence, kas attiecas uz importētajām precēm, un šo personu pārstāv persona, kura muitas deklarācijā ir norādīta kā deklarētāja un muitas dienestam ir iesniegusi importa licences īpašnieka pilnvaru?<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Sākumā jānorāda, ka saskaņā ar iesniedzējtiesas nolēmumā ietvertajām norādēm, lai gan <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> bija saņēmusi pilnvaru pārstāvēt <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> muitas procedūras veikšanas nolūkā un bija, iesniedzot muitas deklarāciju, uzrādījusi šo pilnvaru muitas iestādēm, tā šajā deklarācijā nenorādīja, ka tā pārstāv <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT>. Pamatlietā <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> lūdz pārskatīt minēto deklarāciju tādējādi, lai tajā tiktu norādītas netiešās pārstāvības attiecības starp to un <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Līdz ar to iesniedzējtiesa ar savu jautājumu būtībā vaicā, vai Muitas kodeksa 78. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas iestādes var apmierināt lūgumu pārskatīt muitas deklarāciju tā, lai tajā tiktu uzrādītas netiešas pārstāvības attiecības starp, no vienas puses, pilnvaroto personu, kas kļūdas pēc ir norādījusi, ka tā rīkojas vienīgi savā vārdā un uzdevumā, lai gan tai bija importa licences īpašnieka pilnvara, un, no otras puses, pilnvarotāju, kura uzdevumā deklarācija tika iesniegta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Šajā ziņā jāņem vērā, ka Muitas kodeksa 78. pantā ir paredzēta procedūra, kas ļauj muitas iestādēm pēc sava ieskata vai pēc deklarētāja lūguma pārskatīt muitas deklarāciju pēc preču, kas minētas šajā deklarācijā, izlaišanas, proti, pēc šīs deklarācijas iesniegšanas (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171012">2017. gada 12. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tigers</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑156/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:754">EU:C:2017:754</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Tiesa jau ir norādījusi, ka tad, ja deklarētājs lūdz pārskatīt savu deklarāciju, muitas iestādēm tā lūgums ir jāizskata vismaz attiecībā uz to, vai pastāv pamats veikt šādu pārskatīšanu, un ka deklarētāja lūgtās pārskatīšanas veikšana tādējādi šīm iestādēm ir jāizvērtē gan saistībā ar tās principu, gan ar tās rezultātu. Šīm iestādēm tātad ir plaša rīcības brīvība (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120712">2012. gada 12. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Südzucker</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑608/10, C‑10/11 un C‑23/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:444">EU:C:2012:444</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>To darot, muitas dienesti tostarp ņem vērā, vai ir iespējams pārbaudīt deklarācijā, kuru paredzēts pārskatīt, un lūgumā par deklarācijas pārskatīšanu minētās ziņas. Ja pārskatīšana principā ir iespējama, tad muitas dienestiem vai nu ar motivētu lēmumu ir jānoraida deklarētāja lūgums, vai ir jāveic lūgtā pārskatīšana (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120712">2012. gada 12. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Südzucker</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑608/10, C‑10/11 un C‑23/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:444">EU:C:2012:444</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Ja deklarācijas pārskatīšanas vai pārbaudes rezultātā atklājas, ka attiecīgās muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, muitas iestādēm saskaņā ar minētā 78. panta 3. punktu ir jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai stāvokli izlabotu, ņemot vērā tām pieejamo jauno informāciju (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171012">2017. gada 12. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tigers</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑156/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:754">EU:C:2017:754</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Tādējādi no Muitas kodeksa 78. panta kopumā izriet, ka var tikt iesniegta jauna informācija, ko muitas iestādes var ņemt vērā, un to var darīt arī pēc muitas deklarācijas iesniegšanas. Faktiski šī panta sistēmas mērķis ir pielāgot muitas procedūru faktiskajai situācijai (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171012">2017. gada 12. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tigers</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑156/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:754">EU:C:2017:754</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šajā gadījumā ir jānosaka, vai pamatlietas apstākļos šī kodeksa 78. pants ļauj muitas iestādēm labot informāciju par deklarētāja personu, un konkrētāk – norādīt, ka pastāv netiešas pārstāvības attiecības starp deklarētāju un personu, kas to pilnvarojusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka, lai interpretētu Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un ar tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160622">2016. gada 22. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Thomas Philipps</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑419/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:468">EU:C:2016:468</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191121">2019. gada 21. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Procureur‑Generaal bij de Hoge Raad der Nederlanden</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑678/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:998">EU:C:2019:998</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Attiecībā uz, pirmkārt, Muitas kodeksa 78. panta tekstu, ir jāatgādina, ka šī panta tekstā nav iekļauts ierobežojums nedz attiecībā uz muitas dienestu iespēju veikt muitas deklarācijas pārskatīšanu vai pēcmuitošanas pārbaudi šī panta 1. un 2. punkta izpratnē, nedz arī attiecībā uz to veiktajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai stāvokli izlabotu atbilstoši šī paša panta 3. punktam (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151210">2015. gada 10. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Veloserviss</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑427/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:803">EU:C:2015:803</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Tiesa ir arī konstatējusi, ka šajā pantā nav nošķirtas kļūdas vai izlaidumi, kuri varētu tikt laboti, un šāda veida situācijas, kuras nevarētu labot. Frāze <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>nepatiesa vai nepilnīga informācija<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas gan uz pārrakstīšanās kļūdām vai izlaidumiem, gan uz kļūdām piemērojamo tiesību interpretācijā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">VAEX Varkens- en Veehandel</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑387/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2296">EU:C:2014:2296</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Attiecībā uz, otrkārt, šīs tiesību normas kontekstu ir jākonstatē, ka neviena šī kodeksa tiesību norma neaizliedz muitas deklarācijas datus kā, piemēram, informāciju par deklarētāja personu, tostarp par netiešas pārstāvības attiecību pastāvēšanu, labot, pamatojoties uz šī kodeksa 78. panta 3. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Turklāt ir jānoraida Galvenās muitas pārvaldes izvirzītais arguments par to, ka Muitas kodeksa 78. pants ietilpst tā IV sadaļā par preču muitošanas vai izmantošanas režīmu, bet tiesību normas par deklarētāja personu ietilpst šī kodeksa I sadaļā par vispārīgiem noteikumiem. Šis apstāklis neļauj izslēgt to, ka muitas iestādes varētu pārskatīt muitas deklarācijā minēto informāciju par deklarētāja personu, norādot uz netiešas pārstāvības attiecību pastāvēšanu, lai vajadzības gadījumā izlabotu stāvokli. Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, ka deklarācijas attiecībā uz preču vērtību konkrētos apstākļos var grozīt, neraugoties uz to, ka tiesību normas par šo vērtību ietilpst Muitas kodeksa II sadaļā, nevis IV sadaļā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051020">2005. gada 20. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Overland Footwear</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑468/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:624">EU:C:2005:624</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Turklāt pretēji Galvenās muitas pārvaldes un Nīderlandes valdības izvirzītajam argumentam Muitas kodeksa 66. pants par muitas deklarācijas atzīšanu par nederīgu nav pret šādu pārskatīšanu. Deklarācijas atzīšanas par nederīgu procedūra, kuras nosacījumi ir precizēti minētajā pantā, ir piemērojama tikai divos gadījumos, proti, ja deklarētājs sniedz pierādījumus, ka preces attiecīgajai muitas procedūrai ir deklarētas kļūdas dēļ vai ka īpašu apstākļu rezultātā vairs nav pamata nodot preces tajā muitas procedūrā, kurai tās tikušas deklarētas. Atzīšanas par nederīgu gadījumā no šīs par nederīgu atzītās deklarācijas izrietošais muitas parāds tiek dzēsts. 66. panta 2. punktā turklāt ir precizēts, ka deklarāciju principā nevar atzīt par nederīgu pēc preču izlaišanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Atšķirībā no šī 66. panta Muitas kodeksa 78. pants paredz vienīgi pastāvošas deklarācijas pārskatīšanu un nepadara šo deklarāciju vai no tās izrietošo parādu par spēkā neesošu. Turklāt šis pēdējais pants ir piemērojams vienīgi pārskatīšanas lūgumiem, kas ir iesniegti pēc preču izlaišanas, proti, stadijā, kad vairs nav iespējams pārliecināties par informācijas par attiecīgajām precēm patiesumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesa <DATE ISO="20120712">2012. gada 12. jūlija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Südzucker</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑608/10, C‑10/11 un C‑23/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:444">EU:C:2012:444</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) nosprieda, ka tas vien, ka preces pirms to eksporta vairs nav iespējams fiziski pārbaudīt, jo tās jau ir atstājušas Eiropas Savienības teritoriju, neļauj atzīt, ka [attiecīgās deklarācijas] pārskatīšana nav iespējama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Jākonstatē arī, ka informācijas par deklarētāja personu grozīšana tādā veidā, lai atspoguļotu netiešas pārstāvības attiecību pastāvēšanu, nav salīdzināma ar informācijas labošanu par preču raksturu vai īpašībām, attiecībā uz kuru Tiesa <DATE ISO="20051020">2005. gada 20. oktobra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Overland Footwear</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑468/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:624">EU:C:2005:624</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) uzskatīja, ka muitas iestādes var atteikties veikt pārskatīšanu, ja ziņu pārbaudei ir vajadzīga fiziska kontrole un pēc preču izlaišanas tās vairs nav iespējams uzrādīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Tādējādi Muitas kodeksa 78. pants var būt piemērojams tādā situācijā, kad pilnvarotā persona spēj – tostarp pēc preču izlaišanas – uzrādīt pilnvaru, kurā tai ir dots norādījums iesniegt muitas deklarāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Attiecībā uz, treškārt, uz Muitas kodeksa 78. panta mērķi ir jāatgādina, kā uzsvērts šā sprieduma 32. punktā, ka tas ir pielāgot muitas procedūru faktiskajai situācijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Šajā ziņā tomēr ir jāpārliecinās, ka lūgtā pārskatīšana nevar apdraudēt citus muitas tiesiskā regulējuma mērķus, kuru vidū ir cīņa pret krāpšanu, kā izriet no Muitas kodeksa astotā apsvēruma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Tiesa ir nospriedusi, ka tad, ja pārbaudē atklājas, ka attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi nav apdraudēti, proti, ka deklarētās preces faktiski ir arī tikušas eksportētas, un kompetento iestāžu rīcībā ir pietiekami pierādījumi, kas ļauj konstatēt saikni starp eksportēto daudzumu un licenci, kura faktiski attiecas uz eksportu, kompetentās iestādes saskaņā ar Muitas kodeksa 78. panta 3. punktu veic pasākumus, kas nepieciešami situācijas labošanai, ņemot vērā visu to rīcībā esošo informāciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">VAEX Varkens- en Veehandel</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑387/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2296">EU:C:2014:2296</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Šajā gadījumā šķiet, ka tiesa noraida tiesību ļaunprātīgas izmantošanas hipotēzi. No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka muitas deklarācijā minētā informācija neatbilst pilnvarai, kuru deklarētāja uzrādīja, iesniedzot muitas deklarāciju, un ka par pilnvarojumu, kas tai ir saskaņā ar šo pilnvaru, tika paziņots savlaicīgi Muitas kodeksa 5. panta 4. punkta nozīmē. Turklāt no iesniedzējtiesas norādītās informācijas izriet arī, ka preces faktiski ieveda importa licences īpašniece, proti, <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT>, un ka <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> muitas deklarāciju patiesībā iesniedza tikai <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> uzdevumā, uzrādot jau piešķirtu pilnvaru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Attiecībā uz krāpšanas risku jānorāda, kā secinājumu 65. punktā darījis ģenerāladvokāts, ka tad, ja deklarācija tiek grozīta, lai norādītu uz netiešas pārstāvības attiecību pastāvēšanu starp <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT>, lai ļautu <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> gūt labumu no preferenciāla importa tarifa vai eksporta kompensācijas, šāds grozījums minētajai personai nepiešķīra nevienu priekšrocību, kāda tai nepienācās, bet vienkārši ļāva tai gūt labumu, kuru tai būtu bijis tiesības saņemt, ja jau sākotnēji šajā deklarācijā būtu bijis norādīts, ka <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> darbojas minētas personas uzdevumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Turklāt, kā ģenerāladvokāts norāda secinājumu 66. punktā, citas Muitas kodeksa normas būtiski samazina krāpšanas risku, kas varētu rasties, mainot informāciju par deklarētāja nosaukumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Vispirms – Muitas kodeksa 74. panta 1. punktā ir noteikts, ka, pirms attiecīgās preces var izlaist, ir jāsamaksā muitas parāds vai ir jādod nodrošinājums. Ciktāl šī kodeksa 78. pants ir piemērojams pēc preču izlaišanas un līdz ar to – pēc nodrošinājuma sniegšanas vai muitas parāda samaksas, informācijas par deklarētāja personu grozīšana neietekmē muitas parāda nesamaksāšanas riska pastāvēšanu. Tas tā vēl jo vairāk ir tad, ja – kā izriet no šī kodeksa 4. panta 18. punkta, 5. panta 2. punkta un 201. panta 3. punkta pirmās daļas, tos skatot kopā, – šīs informācijas grozīšanas, lai<?PAGE NO="10"?> norādītu netiešas pārstāvības attiecību pastāvēšanu, rezultātā par parādniecēm attiecībā uz šo parādu kļūtu ne vien persona, kura sākotnēji savā vārdā un uzdevumā iesniedza muitas deklarāciju, bet arī netieši pārstāvētā persona.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Turpinot – attiecībā uz tādiem importiem, kādi ir pamatlietā, Muitas kodeksa 201. panta 3. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka tad, ja muitas deklarācija ir sastādīta, pamatojoties uz nepatiesiem datiem, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>personas, kuras sniegušas deklarācijas sastādīšanai vajadzīgo informāciju un zinājušas, vai kurām būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa, var arī tikt uzskatītas par parādniekiem saskaņā ar spēkā esošajiem attiecīgās valsts noteikumiem<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>. Tā kā persona, kura sākotnēji savā vārdā un uzdevumā bija iesniegusi muitas deklarāciju, katrā ziņā bija sniegusi noteiktu deklarācijā minēto informāciju, arī tā var tikt uzskatīta par muitas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>parādnieku<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> šīs tiesību normas izpratnē, ja tās dati izrādās nepatiesi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Visbeidzot, ir jāuzsver, ka ievedmuitas nodokļa vai eksporta nodokļa atlaišana vai atmaksa jaunajam deklarētājam ir pakļauta Muitas kodeksa 236. pantā paredzēto nosacījumu izpildei, proti, it īpaši deklarētāja apzinātas rīcības neesamībai un trīs gadu termiņa ievērošanai atlaišanas vai atmaksas pieteikuma iesniegšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Turklāt ir jāņem vērā, ka iemesls, kura dēļ prasītāja pamatlietā, iesniedzot muitas deklarāciju, norādīja, ka tā rīkojas savā vārdā un uzdevumā, lai gan tā bija vienlaikus iesniegusi pilnvaru, saskaņā ar kuru, kā tā apgalvo, tā bija uzskatāma par <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> netiešu pārstāvi, izriet no kļūdas muitas formalitāšu izpildei piemērojamo tiesību interpretācijā, nevis no apzinātas izvēles.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Kā jau tika norādīts šī sprieduma 36. punktā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>kļūdas<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> jēdziens aptver ne vien pārrakstīšanās kļūdas, bet arī bez nodoma pieļautus izlaidumus, kā arī jebkādu deklarāciju, ar kuru nav ievērots kāds muitas noteikums (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190710">2019. gada 10. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CEVA Freight Holland</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑249/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:587">EU:C:2019:587</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Muitas kodeksa 5. panta 4. punktā ir prasīts, lai muitas deklarācijas iesniegšanas brīdī pilnvarojums jau pastāvētu. Turklāt šajā tiesību normā ir paredzēts, ka personas, kuras nav paziņojušas par savu pilnvarojumus, ir uzskatāmas par tādām, kas rīkojas savā vārdā un savā uzdevumā. No tā izriet, ka pārstāvībai jābūt skaidri paredzētai un tā nav prezumējama (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110407">2011. gada 7. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sony Supply Chain Solutions (Europe)</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑153/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:224">EU:C:2011:224</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Kā norāda Eiropas Komisija, Muitas kodeksa 78. pants nevar tikt interpretēts tādējādi, ka ar to tiktu pārkāpti šī kodeksa 5. panta 4. punkta noteikumi, it īpaši tajā paredzētais pienākums skaidri norādīt uz pilnvarojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa šajā sakarā precizē, ka <HT TYPE="ITALIC">Pfeifer &amp; Langen</HT> no <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT> saņēma pilnvaru, ko tā uzrādīja savlaicīgi Muitas kodeksa 5. panta 4. punkta nozīmē, proti, muitas deklarācijas iesniegšanas brīdī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Turklāt no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka preces faktiski ieveda importa licences īpašnieks, proti, <HT TYPE="ITALIC">Zahărul Oradea</HT>, un ka muitas iestādes atzīmēja ievesto daudzumu uz šī importa licences. Tādējādi prasītāja pamatlietā muitas deklarāciju patiesībā iesniedza vienīgi šīs sabiedrības uzdevumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Muitas kodeksa 78. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas iestādes var apmierināt lūgumu pārskatīt muitas deklarāciju tā, lai tajā tiktu uzrādītas netiešas pārstāvības attiecības starp, no vienas puses, pilnvaroto personu, kas kļūdas pēc ir norādījusi, ka tā rīkojas vienīgi savā vārdā un uzdevumā, lai gan tai bija importa licences īpašnieka pilnvara, un, no otras puses, pilnvarotāju, kura uzdevumā deklarācija tika iesniegta.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (<DATE ISO="19921012">1992. gada 12. oktobris</DATE>) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 78. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas iestādes var apmierināt lūgumu pārskatīt muitas deklarāciju tā, lai tajā tiktu uzrādītas netiešas pārstāvības attiecības starp, no vienas puses, pilnvaroto personu, kas kļūdas pēc ir norādījusi, ka tā rīkojas vienīgi savā vārdā un uzdevumā, lai gan tai bija importa licences īpašnieka pilnvara, un, no otras puses, pilnvarotāju, kura uzdevumā deklarācija tika iesniegta.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>