24.9.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/178


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2021/1561

(2021. gada 29. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests

EIROPAS PARLAMENTS,

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests,

—

ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas atzinumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0063/2021),

A.

tā kā visām Savienības iestādēm ir pārskatatbildība pret Eiropas iedzīvotājiem par publisko līdzekļu izlietojumu un vienlaikus ir jānodrošina pēc iespējas labāka pārredzamība, lai garantētu efektīvu demokrātisko kontroli;

B.

tā kā Eiropas darba kārtībā Savienības stratēģiskā komunikācija kļūst par aizvien augstākas prioritātes jautājumu, uzliekot pienākumu Savienībai sniegt objektīvu un pamatotu vēstījumu, lai apkarotu dezinformāciju un panāktu lielāku Savienības noturību;

C.

tā kā integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un dzimumu līdztiesība jāintegrē visu Savienības iestāžu iekšējās organizatoriskajās un pārvaldības sistēmās, kā arī to kompetences jomā esošo rīcībpolitiku plānošanā un īstenošanā,

Eiropas Revīzijas palātas apsvērumi

1.

ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas (“Revīzijas palāta”) gada pārskatā izklāstītajiem apsvērumiem, kas attiecas uz 9. nodaļu “Administrācija – DFS 5. kategorija”, ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) saistīto darījumu izlasē jau trešo gadu pēc kārtas netika konstatētas īpašas problēmas, kā arī EĀDD gada darbības pārskatā netika konstatēts būtisks kļūdu līmenis;

2.

ņem vērā Revīzijas palātas sniegtos vispārējos apsvērumus par līgumdarbinieku skaita un saistīto budžeta apropriāciju palielinājumu no 2012. līdz 2018. gadam; ņem vērā, ka EĀDD gadījumā pieauguma iemesls bija uzdevumi, kas saistīti ar EĀDD jaunajiem darbības un politiskajiem pienākumiem, jo īpaši tādās jomās kā kopējā drošības un aizsardzības politika, Rīcības plāna dezinformācijas apkarošanai īstenošana un steidzamā prioritāte stiprināt Savienības delegāciju fizisko un IT drošību; ņem vērā, ka EĀDD līgumdarbinieku skaits ir palielinājies no 322 līdz 444 darbiniekiem (pieaugums par 38 %); atbalsta EĀDD centienus nostiprināt savu administrāciju un prasa, lai EĀDD ziņotu Parlamenta Budžeta kontroles komitejai par līgumdarbinieku skaita pieauguma rezultātiem un ietekmi; mudina EĀDD izstrādāt un izplatīt pamatnostādnes par labāko praksi attiecībā uz to, kā īstenot darbā pieņemšanas procedūras, lai garantētu, ka tās ir atklātas, taisnīgas un pārredzamas;

3.

aicina Revīzijas palātu budžeta izpildes apstiprināšanas kontekstā izpētīt iespējas, kā sniegt plašāku informāciju par citu Savienības iestāžu administratīvajiem izdevumiem;

4.

atkārtoti norāda, ka vispārējā revīzijas pieeja paredz turpmāku revīzijas darbu un mērķtiecīgākus novērtējumus; atkārtoti aicina rūpīgāk izvērtēt EĀDD administratīvos izdevumus un atbalsta darbības, jo īpaši jomās, kas EĀDD kļūst arvien nozīmīgākas vai pat kritiski svarīgas, piemēram, stratēģiskās komunikācijas spējas un informācijas tehnoloģijas (piemēram, kiberdrošība), vispārējā drošības pasākumu kopuma izpildes rādītāji delegācijām, infrastruktūra vai arī misiju atbalsta platformas finanšu pārvaldība un administratīvais atbalsts, ko tā nodrošina civilās kopējās drošības un aizsardzības politikas kontekstā;

Cilvēkresursi

5.

norāda uz aizvien lielāku nestabilitāti un nepieredzētu problēmu pieaugumu starptautiskajā vidē, kas ir pastiprinājis prasības Savienībai rīkoties kā globālam dalībniekam; uzsver EĀDD svarīgo lomu Savienības ārpolitikas īstenošanā; konstatē, ka, palielinoties EĀDD lomai, nav atbilstoši palielināts darbinieku skaits; prasa nodrošināt pietiekami daudz cilvēkresursu, lai nepieļautu, ka ir apdraudēta Savienības spēja efektīvi rīkoties starptautiskajā arēnā;

6.

norāda, ka EĀDD pilda ārkārtīgi svarīgu uzdevumu, nodrošinot Savienības ārpolitikas saskaņotību; turklāt uzsver, ka ir jāatvēlē vajadzīgie resursi, lai sekmīgi īstenotu efektīvu Savienības kopējo drošības un aizsardzības politiku;

7.

aicina EĀDD stiprināt Savienības delegācijas Austrumu partnerības un Rietumbalkānu valstīs un izveidot amata vietas vietējiem darbiniekiem, kas būtu atbildīgi par ziņošanu saistībā ar likumdošanas darbu, lai palielinātu Savienības izpratni par kaimiņvalstīm un to tuvināšanu Savienības acquis; uzsver nepieciešamību palīdzēt šīm valstīm pabeigt reformas un efektīvāk informēt to pilsoņus par Savienības politiku; uzsver, ka ir jāveido vairāk horizontālu saišu un jāsekmē sadarbība starp Savienības delegācijām Austrumu partnerības un Rietumbalkānu reģionos, jo īpaši izveidojot regulāru informācijas un pieredzes apmaiņu un citas veiksmīgas darba pieejas, lai sniegtu vislabāko iespējamo palīdzību kaimiņvalstīm, kas īsteno demokrātiskas un proeiropeiskas reformas; aicina EĀDD rīkoties, lai atrisinātu problēmas, kuru rezultātā ir pieļautas iepirkuma procedūrās konstatētās kļūdas, un lai turpmāk nepieļautu attiecīgo noteikumu pārkāpšanu;

8.

pauž nožēlu, ka ģeogrāfiskā nelīdzsvarotība EĀDD personāla sastāvā pastāvīgi ir problemātisks jautājums un jo īpaši attiecas uz delegāciju vadītājiem un vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem; atzīmē, ka būtiski atšķiras tas, cik lielā mērā ir pārstāvētas valstis ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu un cik lielā mērā ir pārstāvētas Rietumeiropas un Austrumeiropas valstis; uzsver, ka EĀDD tāpat kā visām Eiropas iestādēm ir jānodrošina, lai proporcionāli būtu pārstāvētas visas dalībvalstis, vienlaikus ņemot vērā kandidātu kompetenci un sasniegumus; mudina EĀDD uzlabot ģeogrāfisko līdzsvarotību, lai nodrošinātu visu dalībvalstu valstspiederīgo pienācīgu pārstāvību, kas atspoguļo to daudzveidību, kā norādīts ES Civildienesta noteikumu 27. pantā; atzinīgi vērtē EĀDD centienus informēt ES dalībvalstu cilvēkresursu tīklu par savu personāla sastāvu, publicēt paziņojumus par vakancēm un palīdzēt valstīm panākt savu kandidātu skaita palielināšanos; aicina EĀDD ziņot par valstspiederīgo īpatsvara sadalījumu atlases komitejā, kura atbildīga par pieņemšanu darbā; prasa, lai EĀDD iesniegtu 2019. gada statistiku par personāla sadalījumu pēc valstspiederības;

9.

ņem vērā, ka dalībvalstu norīkoto ekspertu (NVE) skaits pēc divus gadus ilga stabilizācijas perioda sāka nedaudz palielināties no 449 ekspertiem 2017.–2018. gadā līdz 461 ekspertam 2019. gadā, un norāda, ka civilo NVE profili ir kļuvuši specializētāki; ar gandarījumu atzīmē, ka 2019. gadā ir pieņemta jaunā iekšpolitika attiecībā uz NVE un ir ieviesti vairāki pasākumi, ar ko iecerēts atjaunot līdzsvaru NVE sastāvā un turklāt arī ierobežot jaunu NVE amata vietu veidošanu, nosakot, ka tā attiecas tikai uz speciālistiem konkrētās jomās;

10.

atzinīgi vērtē EĀDD centienus sagatavot ceļvedi invaliditātes jomā un izstrādāt EĀDD politiku attiecībā uz invaliditāti, turklāt prasa, lai EĀDD informētu budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, ciktāl ir izstrādātas un praksē īstenotas šādas politikas nostādnes, un uzsver, ka ar šīm politikas nostādnēm ir svarīgi veicināt iekļaujošākas darba vides veidošanos;

11.

mudina EĀDD papildināt jau pastāvošo elastīgo darba režīmu, paredzot aizsardzību darbinieku tiesībām būt bezsaistē;

Dzimumpolitika

12.

ar gandarījumu norāda uz augšupēju tendenci, palielinoties sieviešu vadošos amatos īpatsvaram, kas sasniedzis 30,3 % (vai 81 amata vietu) salīdzinājumā ar 27,1 % 2018. gadā un 24,5 % 2017. gadā; norāda, ka par delegāciju vadītājām iecelto sieviešu īpatsvars ir palielinājies no 19,5 % 2015. gadā līdz 27,7 % 2019. gadā (jeb no 137 delegāciju vadītājiem 38 bija sievietes); atkārtoti pauž atbalstu EĀDD centieniem panākt, lai dalībvalstis izvirzītu vairāk kandidātes sievietes; norāda, ka kopumā sievietes veido 47,7 % no EĀDD personāla; atgādina, ka līdzsvarota dzimumu pārstāvība būtu jāapsver arī attiecībā uz ES īpašajiem pārstāvjiem, ņemot vērā to, ka no astoņiem ES īpašajiem pārstāvjiem tikai divas ir sievietes;

13.

aicina EĀDD ātri rīkoties, lai sasniegtu mērķi par to, ka 50 % augstākā un vidējā līmeņa vadītāju ir sievietes, kā noteikts Dzimumu līdztiesības rīcības plānā III, tostarp nosakot skaidru grafiku un pasākumus, kuros norādīts, kad un kā sasniegt šo mērķi; aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku/Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos pildīt savas paustās saistības attiecībā uz dzimumu līdztiesību un sieviešu pārstāvību savā dienestā;

Budžeta un finanšu pārvaldība

14.

atzīst, ka EĀDD dažādu krīzes situāciju dēļ saskārās ar darbības grūtībām ES delegāciju tīkla finanšu pārvaldībā; atzīst, ka šādas situācijas var būtiski ietekmēt budžetu, proti, atsevišķu administratīvo izdevumu un izmaksu, piemēram, drošības un evakuācijas izmaksu, kā arī ar Covid-19 pandēmiju saistīto papildu loģistikas izmaksu pārvaldību; prasa, lai EĀDD nevilcinoties informētu Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par ietekmi uz budžetu un par izdevumiem, kas radušies pandēmijas dēļ;

15.

norāda, ka EĀDD kopējais 2019. gada budžets bija 694,8 miljoni EUR (pieaugums par 2,4 % salīdzinājumā ar 2018. gadu), un no šīs summas 249,7 miljoni EUR bija EĀDD galvenās mītnes finansējums un 445,1 miljoni EUR – delegāciju finansējums;

16.

konstatē, ka EĀDD 2019. gada budžeta izpildē galvenās finanšu izlietojuma tendences saistītas ar spēju stiprināšanu, lai pārvarētu ietekmi, ko radījusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, reģionālās drošības amatpersonu un delegāciju tīklu stiprināšanu, papildu darbinieku piesaisti Eiropas Savienības Militārajā štābam (ESMŠ) un Krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorātam (CMPD), kā arī ar IT spējām, informāciju un drošu komunikāciju;

17.

konstatē, ka galvenās mītnes budžets bija aptuveni 250 miljoni EUR, no kuriem 161,8 miljoni EUR (64,8 %) attiecās uz algu maksājumiem un citiem maksājumiem štata un ārštata darbiniekiem, 32 miljoni EUR (3 %) bija paredzēti ēkām un ar tām saistītajām izmaksām un 35,3 miljoni EUR (14 %) bija saistīti ar IT datorsistēmām, tostarp klasificētām informācijas sistēmām, aprīkojumu un mēbelēm;

18.

norāda, ka delegāciju budžets 445,1 miljona EUR apmērā bija sadalīts šādi: 129,2 miljoni EUR (29 %) – štata darbinieku atalgojumam, 161,7 miljoni EUR (36,3 %) – ēkām un ar tām saistītajām izmaksām, 71,6 miljoni EUR (16,1 %) – ārštata darbiniekiem un ārpakalpojumiem, 37,8 miljoni EUR (8,5 %) – citiem ar personālu saistītiem izdevumiem un 44,7 miljoni EUR (10 %) – citiem administratīvajiem izdevumiem;

19.

aicina EĀDD panākt, lai Savienības delegācijai Apvienotajā Karalistē būtu Līgumiem atbilstošs pastāvīgs un stabils statuss un lai delegācijai būtu savu uzdevumu izpildei vajadzīgie cilvēkresursi un materiālie resursi, jo īpaši saistībā ar atbilstības uzraudzību;

20.

turklāt norāda, ka, lai segtu Savienības delegācijās strādājošo Komisijas darbinieku administratīvās izmaksas, EĀDD saņēma no Komisijas 215,8 miljonus EUR (salīdzinājumā ar 196,4 miljoniem EUR 2018. gadā), ko veidoja 49,6 miljoni EUR no Komisijas V izdevumu kategorijas (līdzīgi kā 2018. gadā), 103,1 miljons EUR no darbības programmu administratīvajām pozīcijām (salīdzinājumā ar 91,8 miljoniem EUR 2018. gadā) un 63,1 miljons EUR no Eiropas Attīstības fonda (EAF) un trasta fondiem (salīdzinājumā ar 55 miljoni 2018. gadā);

21.

norāda, ka 2019. gadā visu delegāciju biroju parastās pieskaitāmās izmaksas (īre, drošība, uzkopšana un citas pieskaitāmās izmaksas), arī attiecībā uz EAF delegācijām, ceturto gadu pēc kārtas tika pilnībā finansētas no EĀDD budžeta pozīcijām;

22.

ar gandarījumu norāda, ka panākti uzlabojumi EĀDD 2019. gada budžeta izpildē, kas sasniedza 99,94 % saistību sadaļā (salīdzinājumā ar 99,9 % 2018. gadā) un 87,9 % maksājumu sadaļā (salīdzinājumā ar 84,8 % 2018. gadā);

23.

norāda, ka EĀDD administratīvā budžeta ietvaros veikto maksājumu kopsumma sasniedza 20,8 miljonus EUR (30,8 miljonus EUR 2018. gadā), un tādējādi par 1,6 miljoniem EUR ir samazinājies EĀDD delegāciju finansējums un attiecīgi par šo summu ir palielinājies galvenās mītnes budžets;

24.

atzīst, ka to budžeta pozīciju skaits, kuras tiek izmantotas ar delegācijās norīkotajiem Komisijas darbiniekiem saistīto darbību finansēšanai (34 dažādas pozīcijas dažādās Komisijas budžeta izdevumu kategorijās, kā arī EAF līdzekļi), palielina budžeta pārvaldības sarežģītību; ierosina EĀDD apsvērt iespēju uzlabot savu budžeta pārskatu struktūru, lai tie nebūtu tik sarežģīti;

25.

tādēļ aicina EĀDD turpināt apspriest ar Komisiju veidus, kā pēc iespējas racionalizēt budžeta nomenklatūru un budžeta pozīcijas, lai uzlabotu EĀDD budžeta vispārējo pārvaldību; uzskata, ka gaidāmajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) un attiecīgajām budžeta nomenklatūras un pozīciju uzbūves un struktūras izmaiņām būtu jāpaātrina šis budžeta vienkāršošanas un racionalizācijas process; uzskata, ka šādas izmaiņas varētu uzlabot budžeta izmaksu kontroli un mazināt kļūdu risku; atzinīgi vērtē priekšlikumu par tālejošu vienkāršošanu, ko EĀDD piedāvāja 2020. gada sākumā; zina, ka šā priekšlikuma izskatīšana ir atlikta uz 2022. gadu, ņemot vērā patlaban aktuālo Covid-19 pandēmiju, bet zina arī to, ka 2020. gada septembrī EĀDD ir iesniedzis Komisijai vēl vienu vienkāršošanas priekšlikumu;

26.

ar gandarījumu norāda uz visām iniciatīvām, kas īstenotas, lai pakāpeniski uzlabotu dažādu EĀDD administratīvo procesu pārvaldību, kas atspoguļots arī EĀDD organizatoriskās struktūras pielāgošanā; atkārtoti pauž atbalstu iniciatīvai “Innovative 2019” un aicina arī EĀDD turpināt uzlabot tā dažādos riska kartēšanas pasākumus un attiecīgās riska mazināšanas darbības, kā arī apzināt visus pašreizējos tiesiskos pamatus, lai nodrošinātu efektīvāku lēmumu pieņemšanu iestādē;

27.

aicina EĀDD nodrošināt, lai tā uz rezultātiem balstītais pārvaldības satvars būtu labāk atspoguļots nākamajā gada darbības ziņojumā, pamatojoties uz atbilstīgu galveno darbības rādītāju kopumu tā dažādajām administratīvajām jomām, tostarp uz attiecīgo cilvēkresursu apjomu, lai labāk novērtētu EĀDD politikas mērķu sasniegšanu;

28.

konstatē, ka EĀDD nolēma no jauna centralizēti pārvaldīt atsevišķus procesus, lai nodrošinātu vienādu piemērošanu delegācijās un novērstu pastāvīgas darbības nepilnības, kā arī lai optimizētu finanšu darījumu pārvaldību; atzinīgi vērtē šos centienus un EĀDD pragmatiskās iniciatīvas un atbildes pasākumus, kas īstenoti, ņemot vērā budžeta lēmējinstitūcijas iepriekš paustās bažas;

29.

uzskata, ka, ņemot vērā dažu delegāciju lielo darba slodzi, ierobežoto personālu un nepieciešamību pievērsties politiskajam darbam, īpaši atbilstīgi pārvaldības modeļi un risinājumi ir tādas centrālās struktūras izveide, kas risina jautājumus saistībā ar liela apjoma iepirkuma procedūrām, un delegāciju vispārējās iepirkuma procedūras izmantošana;

30.

uzskata, ka būtiska nozīme ir iepirkuma digitalizācijai un budžeta pārvaldībai; atgādina, ka visām EĀDD ieinteresētajām personām pastāvīgi jāpievērš vērība vienam no vājākajiem komponentiem, kas konstatēts iepriekšējās iekšējās kontroles pārbaudēs, proti, dokumentu pārvaldībai, lai veidotu institucionālo atmiņu un pārvaldības darbību izsekojamību; tāpēc aicina EĀDD uzlabot savas digitālās sistēmas un dokumentu pārvaldību, ieviešot mūsdienīgus pārvaldības un arhivēšanas rīkus un – gadījumos, kad tas ir iespējams, – elektroniskus dokumentu pārvaldības procesus;

31.

atzinīgi vērtē to, ka EĀDD pēc iespējas izmanto brīvi pieejamu atklātā pirmkoda programmatūru;

32.

mudina EĀDD ievērot EDAU ieteikumus vest jaunas sarunas par Savienības iestāžu un Microsoft 2018. gadā parakstīto Iestāžu licencēšanas nolīgumu un īstenošanas līgumu, lai panāktu digitālo suverenitāti, nepieļautu atkarību no viena pārdevēja un kontroles trūkumu, kā arī nodrošinātu personas datu aizsardzību;

33.

atbalsta EĀDD centienus optimizēt tā finanšu pārvaldību atbilstīgi Finanšu regulai; apzinās nepieciešamību panākt zināmu darbības elastību saistībā ar delegāciju pārvaldību, lai novērstu pārtraukumus delegāciju darbībā; tomēr atgādina, ka galvenais birojs joprojām stingri uzrauga jebkādu pagaidu darbības kārtību, proti, iespēju delegāciju vadītāju vietniekiem rīkoties kā pastarpināti deleģētiem kredītrīkotājiem, lai nodrošinātu efektīvu darbības nepārtrauktību delegācijās un Komisijas darbības budžeta īstenošanu;

34.

uzsver, ka ir svarīgi turpināt finanšu un administratīvās pārvaldības racionalizācijas un modernizācijas uzlabošanu; atzinīgi vērtē notiekošās diskusijas par EĀDD budžeta vienkāršošanu; šajā sakarībā norāda, ka EĀDD ir jāturpina centieni panākt budžeta pozīciju vienkāršošanu; aicina modernizēt un vienkāršot EĀDD administrāciju, tostarp pilnībā īstenojot projektu “Innovative 2019”;

Likumības un pareizības kontroles efektivitāte

35.

ņem vērā saistību un maksājumu ex ante pārbaudēs konstatēto noviržu īpatsvaru (attiecīgi 308 kļūdas no 1 193 un 394 kļūdas no 2 119); pauž bažas, ka abos gadījumos ir pieļautas administratīva rakstura kļūdas, proti, norādītas nepareizas saistību summas vai trūkst attaisnojošu dokumentu maksājumiem, kas iesniegti ex ante finanšu pārbaudēm; zina, ka no 2020. gada janvāra ir ieviests pārskatīts novirzes kodu saraksts, lai labāk definētu kļūdu klasifikāciju; aicina EĀDD izmeklēt un atrisināt lietas par administratīvām kļūdām un attiecīgi ziņot Parlamentam par padarīto; prasa īstenot pasākumus, kas palīdzētu kopumā samazināt kļūdu līmeni;

36.

atzinīgi vērtē panākto progresu un to, ka tiek pastāvīgi pilnveidota EĀDD 2018. gadā ieviestā ex post metodika, kas balstīta uz izlases veida iekšējām pārbaudēm, kā arī to, ka kļūdu līmenis tiek noteikts to darbības izmaksu galvenajām pozīcijām, kas ir saistītas ar personāla izdevumiem, proti, infrastruktūrai un citiem darbības izdevumiem, drošībai, IT un telesakariem;

37.

norāda, ka joprojām atšķiras EĀDD un Revīzijas palātas interpretācija par procesuālo kļūdu kvantitatīvo noteikšanu iepirkuma jomā; uzskata, ka nākamajā finanšu gadā būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai pilnveidotu EĀDD administratīvā budžeta pārvaldībā radušos kļūdu finansiālās ietekmes novērtēšanu;

38.

prasa, lai EĀDD saskaņā ar Finanšu regulas 262. pantu turpinātu iesniegt ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar 2019. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

Stratēģiskās komunikācijas darbības

39.

ar gandarījumu norāda, ka ir nostiprinātas EĀDD stratēģiskās komunikācijas spējas un rīkkopa, lai cīnītos pret dezinformācijas draudiem un hibrīddraudiem, izveidojot trīs darba grupas – austrumu, Rietumbalkānu un dienvidu reģionam, kā arī panākot EĀDD dalību Savienības iestāžu un dalībvalstu izveidotajā agrīnās brīdināšanas sistēmā; aicina EĀDD turpināt īstenot šādu politiku sadarbībā ar Parlamenta jauno īpašo komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos, lai uzlabotu tā reaģētspēju; atzīst un atzinīgi vērtē to, ka EĀDD sadarbojas ar daudziem Eiropas Parlamenta vietējiem birojiem, lai apkarotu dezinformāciju Eiropas vēlēšanu kampaņas laikā;

40.

uzsver, ka tīša plaša mēroga sistemātiska dezinformācijas izplatīšana ir aktuāla Savienības sabiedriskās diplomātijas stratēģiskā problēma, kuras risināšanai īstermiņā būtu jāparedz atbilstīgi finanšu un IT resursi, kā arī cilvēkresursi; atbalsta to, ka pastiprināta saikne starp politikas veidošanu, publisko diplomātiju un stratēģisko komunikāciju;

41.

uzsver, ka ir jāīsteno stratēģiska komunikācija, lai cīnītos pret ļaunprātīgu iejaukšanos, tostarp ārvalstu propagandu un dezinformāciju; uzsver EĀDD stratēģiskās komunikācijas darba grupas nozīmi un prasa izveidot īpašas operatīvās grupas stratēģiskai komunikācijai saistībā ar iejaukšanos no Ķīnas un Tuvajiem Austrumiem, jo īpaši no Irānas, un nodrošināt šīs operatīvās grupas ar papildu finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas tām ir vajadzīgi; uzsver, ka stratēģiskajā komunikācijā ir jāietver cīņa pret dezinformāciju par Covid-19 pandēmiju;

42.

uzsver drošības un drošuma kultūras nozīmi visās struktūrās un līdz ar to nepieciešamību nodrošināt, ka EĀDD ir atbilstoši darbinieki, procedūras, infrastruktūra, instrumenti (tostarp IT) un budžets, lai tas spētu veikt savas kritiski svarīgās un būtiskās funkcijas neparedzētu vai krīzes situāciju gadījumā; aicina samazināt drošības riskus, jo īpaši saistībā ar kiberdrošību, pastiprinot drošības pasākumus, ar kuriem aizsargā EĀDD digitālo infrastruktūru no ārējiem draudiem un uzbrukumiem;

Pārvaldības ticamība

43.

norāda, ka tikai divas delegācijas, proti, delegācija Sīrijā (kopš 2017. gada) un delegācija Džibutijā, iesniedza pamatotas atrunas saistībā ar to administratīvo izdevumu pārvaldību, jo īpaši saistībā ar iepirkuma jautājumiem; aicina EĀDD spert vajadzīgos soļus, lai šos jautājumus izskatītu;

44.

aicina EĀDD gada darbības pārskatā sniegt plašāku informāciju par pārbaužu programmu, lai gūtu pārskatu par ES delegāciju darbības rezultātiem un darbību; tāpat uzskata, ka tas noderēs, lai labāk atspoguļotu delegāciju pārbaužu pielāgošanu EĀDD ticamības nodrošināšanas satvaram un parādītu, kā pārbaužu iznākumu un ieteikumu izmantošana ir veicinājuši delegāciju darba metožu labāku saskaņotību, viendabību un efektivitāti; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi analizēt, cik efektīva un pareiza ir finanšu pārvaldība attiecīgajās delegācijās;

Krāpšanas novēršana un atklāšana

45.

atzinīgi vērtē to, ka EĀDD sadarbībā ar visiem RELEX ģenerāldirektorātiem un atbilstīgi OLAF īpašajam formātam pastāvīgi pielāgo savu krāpšanas novēršanas stratēģiju; uzsver, ka noteikti ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai dalītos un apmainītos ar informāciju par minēto iestāžu darbības problēmām nolūkā labāk noteikt to darbības un programmu riskantākās jomas; aicina EĀDD noskaidrot, tieši kurās politikas jomās, iespējams, būtu vajadzīga ciešāka sadarbība ar OLAF, lai garantētu, ka efektīvi tiek novērsta krāpšana;

46.

ar gandarījumu norāda, ka ir noteiktas kopīgas pamatnostādnes, kas tika oficiāli iekļautas īpašā krāpšanas novēršanas stratēģijā ārējo attiecību jomā un ir nozīmīgs uzlabojums; atgādina, ka šīs pamatnostādnes jādara pieejamas delegāciju vadītājiem un regulāri jānovērtē, veicot apsekojumu par situāciju iekšējās kontroles un padziļinātas risku kartēšanas jomā; norāda, ka 2019. gadā netika ziņots par iespējamiem trauksmes celšanas gadījumiem;

47.

ņem vērā, ka EĀDD 2019. gadā ir ziņojis OLAF par diviem gadījumiem un ir ticis informēts par piecu OLAF izmeklēšanu rezultātiem; aicina EĀDD skaidri noteikt riskam un iespējamam interešu konfliktam pakļautās politikas jomas un palielināt delegāciju vadītāju informētību šajā jomā; norāda, ka 12 % delegāciju ziņoja par konstatētām izmaiņām saistībā ar krāpšanas risku un ka radās aizvien lielāks pieprasījums pēc apmācības krāpšanas atklāšanas jomā (46 % delegāciju un 35 % galvenā biroja nodaļu);

48.

aicina EĀDD sākt veidot turpmāko divpusējo sadarbību ar EPPO un integrēt to vispārējā krāpšanas novēršanas stratēģijā; atgādina, ka Finanšu regulas 123. pants paredz izveidot iekšējās revīzijas progresa komiteju, lai nodrošinātu EĀDD iekšējā revidenta neatkarību, iekšējās revīzijas funkciju uzraudzību, kā arī sniegto ieteikumu efektīvu izpildi;

Ētikas satvars

49.

aicina EĀDD uzlabot personāla informētību un izpratni par tā ētikas satvaru un kultūru, īstenojot pienācīgu saziņu par ētikas jautājumiem; uzskata, ka īpaša vērība būtu jāpievērš tam, vai darbinieki ir informēti par to, kā ziņot par jautājumiem saistībā ar neētisku rīcību, kā arī viņu drošības sajūtas palielināšanai; uzsver, ka ikgadējo riska pārvaldības pasākumu ietvaros ir svarīgi noteikt, novērtēt un pārvaldīt riskus saistībā ar ētiku;

50.

mudina EĀDD steidzami rīkoties, lai savam personālam rīkotu sistemātisku apmācību un informatīvus pasākumus par pienācīgu izturēšanos (ētika, krāpšanas, korupcijas un aizskarošas izturēšanās apkarošana, konfidencialitātes līmeņi); uzskata, ka šādiem pasākumiem būtu jākļūst par jaunpieņemtiem darbiniekiem paredzētas obligātas ievadapmācības elementu;

51.

tāpat uzskata, ka ir jāņem vērā ētikas standarti, lai novērstu potenciālu interešu konfliktu un sensitīvu iekšējās darba informācijas noplūdi; atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ir noteicis ētikas pamatnostādnes, ņemot vērā delegāciju darba īpatnības, lai novērstu iespējamu kaitējumu Savienības un EĀDD reputācijai un jo īpaši delegāciju vadītāju reputācijai;

52.

stingri iesaka EĀDD uz pakalpojumu līmeņa vienošanās pamata pievienoties ES Pārredzamības reģistram;

53.

uzsver, ka EĀDD ir pilnībā jāievēro Komisijas pamatnostādnes par trauksmes celšanu, jo īpaši nolūkā godprātīgi aizsargāt trauksmes cēlējus no jebkāda veida kaitējuma;

Interešu konflikts

54.

uzsver, ka aktuāls jautājums Savienības iestādēs ir virpuļdurvju efekta interešu konflikta situācijas saistībā ar nodarbinātību pēc aiziešanas no dienesta publiskajā sektorā; prasa EĀDD efektīvi un konsekventi piemērot Civildienesta noteikumus, jo īpaši 16. pantu un citus piemērojamos noteikumus, lai novērstu interešu konfliktus, jo īpaši, bet ne tikai attiecībā uz augstākā līmeņa ierēdņiem un NVE; pauž bažas par pēdējiem virpuļdurvju efekta gadījumiem un aicina EĀDD sistemātiski analizēt potenciāli problemātiskus gadījumus, kas saistīti ar pāriešanu uz privāto sektoru vai uz trešo valstu organizācijām, un pastāvīgi sekot līdzi tam, kā ir nodarbināti bijušie augstākā līmeņa ierēdņi, kamēr nav beidzies obligātais nogaidīšanas periods;

55.

pauž dziļu nožēlu, ka EĀDD sešus gadus, arī 2019. gadā, nav publicējis nevienu lēmumu par bijušo augstākā līmeņa ierēdņu profesionālo darbību un tādējādi nav izpildījis savus pienākumus, kas noteikti Civildienesta noteikumu 16. pantā; atzinīgi vērtē to, ka dienests ir sācis tos publicēt 2020. gadā, tostarp retrospektīvi publicējot arī lēmumus no iepriekšējiem gadiem; šajā ziņā uzstāj, ka turpmāk EĀDD katru gadu ir jāpublicē savi lēmumi par bijušo augstākā līmeņa ierēdņu profesionālo darbību un pastāvīgi jāseko līdzi tam, vai viņi ievēro saistošos noteikumus, un vajadzības gadījumā izlēmīgi jārīkojas, lai panāktu šo noteikumu izpildi;

56.

norāda, ka EĀDD augstākā līmeņa ierēdņiem piemēro aizliegumu divu gadu nogaidīšanas perioda pirmajos divpadsmit mēnešos pēc darba attiecību izbeigšanas; atgādina, ka pienākums ievērot konfidencialitāti ir būtisks princips, kas ir jāievēro bijušajiem darbiniekiem;

57.

uzsver, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu Savienības iestādes var noraidīt bijušā ierēdņa pieprasījumu ieņemt konkrētu amatu, ja ierobežojumi nav pietiekami, lai aizsargātu iestāžu leģitīmās intereses; pauž bažas, ka bieži vien nav iespējams panākt to nosacījumu izpildi, kas tiek piemēroti nodarbinātībai pēc amata ieņemšanas publiskajā sektorā; tāpēc mudina ES iestādes un aģentūras apsvērt visu instrumentu klāstu, kas pieejami saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu;

Ēku politika

58.

atzinīgi vērtē pozitīvo tendenci saistībā ar kopējām atrašanās vietām, kas veido 7 % no delegāciju kopējās biroju platības; ar gandarījumu norāda, ka EĀDD 2019. gadā īstenoja 22 jaunus kopēju atrašanās vietu projektus, kas skāra 68 delegācijas (pavisam tika noslēgti 115 līgumi par kopējām atrašanās vietām); norāda, ka pašreiz kopējas atrašanās vietas galvenokārt izmanto dalībvalstis un partnervalstis (43), ECHO ĢD (20), citas ES aģentūras, piemēram, EUIPO, EASA un Frontex (17), EIB (15), ES īpašie pārstāvji (10) un KDAP misijas – EUBAM un EUCAP (10);

59.

mudina EĀDD turpināt šo ievirzi – apvienot resursus ar dalībvalstīm – ēku pārvaldībā un turpināt veidot vietējo sadarbību, pievēršot īpašu vērību rentabilitātei, drošības jautājumiem, Savienības tēlam un redzamībai, kā arī budžeta optimizēšanai;

60.

ar gandarījumu norāda, ka šādu kopēju atrašanās vietu pieaugums ir panākts vienlaicīgi ar izmaksu atgūšanas sistēmas konsolidāciju un standartizāciju, centralizēti iekasējot kopēju atrašanās vietu ieņēmumus un piemērojot administratīvās maksas saskaņotos dienesta līmeņa līgumos; norāda, ka 2019. gadā tika gūti ieņēmumi aptuveni 10 miljonu EUR apmērā; aicina EĀDD iesniegt pārskatu par šo ieņēmumu sadali, tā tiecoties garantēt pārredzamību;

61.

pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatēto, proti, ka tikai nedaudzas Savienības delegācijas ir pilnībā piekļūstamas cilvēkiem ar invaliditāti, un prasa EĀDD – gadījumos, kad tas ir tehniski un finansiāli iespējams un kad tas ir prasīts vietējos tiesību aktos, – apsvērt savu biroju pielāgošanas iespējas, lai tie būtu labāk piekļūstami cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām;

62.

norāda, ka EĀDD īpašumā esošo biroju īpatsvars saglabājās 19 % apmērā no tā delegāciju biroju platības un ka ir turpmākas perspektīvas iegādāties biroja telpas arī Argentīnā un Kongo Demokrātiskajā Republikā; norāda, ka 72,8 miljoni EUR tiek tērēti biroju ēku un uzturēšanās vietu īrei delegāciju tīklā un 19,1 miljons EUR tiek tērēts galvenās mītnes biroju īrei;

63.

atzinīgi vērtē ēku politikas pārskatīšanu un prasa savlaicīgi informēt Parlamentu par tās īstenošanas galvenajiem rezultātiem attiecībā uz pārskatītajiem kritērijiem salīdzinājumā ar dalībvalstu un citu starptautisko organizāciju kritērijiem;

64.

ar gandarījumu norāda, ka rīcības plāns, ko EĀDD pieņēma, lai īstenotu ieteikumus, kas tika sniegti Revīzijas palātas 2016. gada īpašajā ziņojumā par EĀDD nekustamā īpašuma politiku, nodrošināja progresu, ko ir atzinusi arī Revīzijas palāta;

65.

aicina EĀDD panākt turpmāku progresu saistībā ar pārējiem vēl neīstenotajiem ieteikumiem par to, ka ir jāapzina situācija, uzraugot biroju un rezidenču tirgus cenas, un papildus spēkā esošajam gada darba dokumentam sākt izstrādāt vidējā termiņa plānu; atgādina, ka gaidāmajos ēku izmantojuma plānošanas vai darbinieku pārcelšanas procesos būtu jāsaglabā un pastāvīgi jāizmanto atsauces kritērijs par 35 m2 biroja telpu vienam darbiniekam un ka sistemātiski būtu jānovērtē, cik lielā mērā ēkas ir piekļūstamas cilvēkiem ar invaliditāti; aicina EĀDD pastāvīgi informēt Parlamentu par visiem turpmākiem uzlabojumiem;

66.

pauž nožēlu, ka pilnībā ir īstenots tikai viens no astoņiem ieteikumiem, kas sniegti Revīzijas palātas 2016. gada ziņojumā par EĀDD ēku apsaimniekošanu visā pasaulē, un ka lielākajā daļā aspektu ir īstenoti trīs ieteikumi; prasa ātri un pilnībā īstenot atlikušos ieteikumus;

Darba vide

67.

atzīmē, ka ir pieaudzis to mediācijas dienestam paziņoto gadījumu skaits, kas ir saistīti vai nu ar neizšķirtiem strīdiem par tiesībām un pienākumiem, vai ar dažādu veidu konfliktiem darbā, un ka 2019. gadā šādu gadījumu skaits sasniedza 183 (salīdzinājumā ar 135 gadījumiem 2018. gadā); saprot, ka mediācijas dienestam paziņoto gadījumu skaita pieaugums liecina par mehānisma pareizu darbību; atzīst, ka 2020. gadā ir pieņemts jauns lēmums par EĀDD mediācijas dienestu, lai ieviestos mehānismus nostiprinātu;

68.

pauž nožēlu, ka Savienības delegācijās joprojām ir neapmaksāti praktikanti; aicina EĀDD veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka praktikantiem ir nepieciešamie līdzekļi, lai viņi varētu sevi uzturēt; mudina EĀDD ievērot Eiropas ombuda ieteikumu maksāt visiem praktikantiem pienācīgu dienas naudu, kas sedz vismaz dzīvošanas izmaksas; iesaka piešķirt vairāk līdzekļu praktikantiem paredzētajiem maksājumiem;

Vides dimensija

69.

ar gandarījumu norāda, ka EĀDD 2019. gadā pieņēma mandātu izveidot EĀDD galvenās mītnes vides pārvaldības sistēmu ar nodomu to paplašināt, attiecinot arī uz delegāciju tīklu; mudina EĀDD darīt visu, kas nepieciešams, lai samazinātu galvenās mītnes un Savienības delegāciju oglekļa pēdu, ieviešot elektroniskos procesus un uzsvaru liekot uz energoresursu struktūru un atjaunojamo energoresursu veicināšanu.