<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-804/21 PPU</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62021CJ0804</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:307">EU:C:2022:307</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20220428">28.4.2022</DATE>. – Lieta C‑804/21 PPU</HT></P><P><HT TYPE="SC">C un CD (Juridiskie šķēršļi lēmuma par nodošanu izpildei)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20220428">2022. gada 28. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – somu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība</KEYWORD><KEYWORD>Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas apcietināšanas orderis</KEYWORD><KEYWORD>Pamatlēmums 2002/584/TI</KEYWORD><KEYWORD>23. panta 3. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Prasība par izpildes tiesu iestādes dalību</KEYWORD><KEYWORD>6. panta 2. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Policijas dienesti</KEYWORD><KEYWORD>Izslēgšana</KEYWORD><KEYWORD>Nepārvarama vara</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Juridiskie nodošanas šķēršļi</KEYWORD><KEYWORD>Pieprasītās personas veikti tiesiski pasākumi</KEYWORD><KEYWORD>Starptautiskās aizsardzības pieteikums</KEYWORD><KEYWORD>Izslēgšana</KEYWORD><KEYWORD>23. panta 5. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Nodošanai paredzēto termiņu izbeigšanās</KEYWORD><KEYWORD>Sekas</KEYWORD><KEYWORD>Atbrīvošana</KEYWORD><KEYWORD>Pienākums veikt visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu bēgšanu</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑804/21 PPU</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Korkein oikeus</HT> (Augstākā tiesa, Somija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20211220">2021. gada 20. decembrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts tajā pašā dienā, tiesvedībās par Eiropas apcietināšanas orderu izpildi, kuri izsniegti attiecībā uz</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">C,</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">CD</HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Syyttäjä,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Prechal</HT>] (referente), tiesneši J. Pasers [<HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Passer</HT>], F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Biltgen</HT>], N. Vāls [<HT TYPE="ITALIC">N</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Wahl</HT>] un M. L. Arasteja Saūna [<HT TYPE="ITALIC">M. L. Arastey Sahún</HT>],</P><P>ģenerāladvokāte: J. Kokote [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>],</P><P>sekretāre: S. Stremholma [<HT TYPE="ITALIC">C. Strömholm</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20220302">2022. gada 2. marta</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>C un CD vārdā – <HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Nevala</HT>, <HT TYPE="ITALIC">asianajaja</HT>,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Somijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">H. Leppo</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Langer</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Rumānijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Gane</HT> un <HT TYPE="ITALIC">L.‑E. Baţagoi</HT>, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Grünheid</HT> un <HT TYPE="ITALIC">I. Söderlund</HT>, pārstāves,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus <DATE ISO="20220310">2022. gada 10. marta</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI (<DATE ISO="20020613">2002. gada 13. jūnijs</DATE>) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="190" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 190, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="081" PAGE.FIRST="24" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 81, 24. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Pamatlēmums 2002/584<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 6. panta 2. punktu, kā arī 23. panta 3. un 5. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderu, kurus Rumānijas tiesa ir izdevusi attiecībā uz Rumānijas pilsoņiem C un CD, izpildi Somijā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pamatlēmums 2002/584</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Pamatlēmuma 2002/584 8. un 9. apsvērums ir izteikts šādā redakcijā:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>(8)</NO.P><TXT>Nolēmumiem par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi ir jābūt pakļautiem pietiekamai kontrolei, kas nozīmē, ka dalībvalsts tiesas iestādei, kurā pieprasītā persona ir apcietināta, būs jāpieņem lēmums par tās nodošanu.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(9)</NO.P><TXT>Centrālo iestāžu loma Eiropas apcietināšanas ordera izpildē nepārsniedz praktisku un administratīvu atbalstu.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Pamatlēmuma 1. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Eiropas apcietināšanas ordera definīcija un pienākums to izpildīt<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> 1. un 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Eiropas apcietināšanas orderis ir tiesas nolēmums, ko izsniedz dalībvalsts, lai cita dalībvalsts apcietinātu un nodotu pieprasīto personu kriminālvajāšanas veikšanai vai lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, vai arī lai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis izpilda ikvienu Eiropas apcietināšanas orderi, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu un saskaņā ar šī pamatlēmuma noteikumiem.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētā pamatlēmuma 6. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Kompetento tiesu iestāžu noteikšana<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Izsniegšanas tiesu iestāde ir izsniegšanas dalībvalsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta izsniegt Eiropas apcietināšanas orderi, pamatojoties uz šīs valsts tiesību aktiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Izpildes tiesu iestāde ir izpildes dalībvalsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, pamatojoties uz šīs valsts tiesību aktiem.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Pamatlēmuma 7. pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Centrālās iestādes iesaistīšana<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir izteikts šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Katra dalībvalsts var izraudzīties centrālo iestādi vai, ja tās tiesību sistēma to pieļauj, vairākas centrālās iestādes, kas palīdz kompetentajām tiesu iestādēm.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalsts var, ja tas ir vajadzīgs tās tiesu sistēmas organizācijas dēļ, paredzēt centrālajai iestādei (centrālajām iestādēm) atbildību par Eiropas apcietināšanas orderu administratīvu pārsūtīšanu un saņemšanu, kā arī par citu oficiālu saraksti, kas uz to (tām) attiecas.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Pamatlēmuma 2002/584 23. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Personas nodošanas termiņi<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="023.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pieprasīto personu nodod iespējami ātri dienā, par kuru vienojas iesaistītās iestādes.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="023.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>To nodod ne vēlāk kā 10 dienas pēc galīgā lēmuma pieņemšanas par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="023.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja pieprasītās personas nodošanu 2. punktā minētajā termiņā traucē apstākļi, ko nekontrolē neviena dalībvalsts, tad izpildes un izsniegšanas tiesu iestādes nekavējoties savstarpēji sazinās un vienojas par jaunu nodošanas dienu. Šajā gadījumā nodošana notiek 10 dienu laikā no dienas, par kuru panākta jaunā vienošanās.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="023.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Nodošanu izņēmuma gadījumā var uz laiku atlikt nopietnu humānu iemeslu dēļ, piemēram, ja ir pamatoti iemesli domāt, ka tas acīmredzami apdraudētu pieprasītās personas dzīvību vai veselību. Eiropas apcietināšanas ordera izpilde notiek iespējami drīz pēc tam, kad šie iemesli beidz pastāvēt. Izpildes tiesu iestāde par to nekavējoties informē izsniegšanas tiesu iestādi un vienojas par jaunu nodošanas dienu. Šajā gadījumā nodošana notiek 10 dienu laikā no dienas, par kuru panākta jaunā vienošanās.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="023.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Beidzoties termiņiem 2. līdz 4. punktā minētajiem termiņiem, ja persona joprojām atrodas apcietinājumā, to atbrīvo.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Somijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Likums par nodošanu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Pamatlēmuma 2002/584 īstenošanai pieņemtās valsts tiesību normas ir atrodamas <DATE ISO="20031230">2003. gada 30. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">laki rikoksen johdosta tapahtuvasta luovuttamisesta Suomen ja muiden Euroopan unionin jäsenvaltioiden välillä</HT> (1286/2003) (Likums par nodošanu izdarītu nodarījumu dēļ starp Somijas Republiku un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm (1286/2003); turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Likums par nodošanu<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Saskaņā ar Likuma par nodošanu 11., 19. un 37. pantu Somijā izpildes tiesu iestādes, kurām ir kompetence lemt par nodošanu un paturēšanu apcietinājumā, ir <HT TYPE="ITALIC">Helsingin käräjäoikeus</HT> (Helsinku pirmās instances tiesa, Somija) un – kā apelācijas tiesa – <HT TYPE="ITALIC">Korkein oikeus</HT> (Augstākā tiesa, Somija). Saskaņā ar šī likuma 44. pantu <HT TYPE="ITALIC">Keskusrikospoliisi</HT> (Valsts kriminālpolicijas pārvalde, Somija) ir kompetence izpildīt lēmumu par nodošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētā likuma 46. panta 1. punktu persona, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, tiek nodota tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kura ir iesniegusi pieteikumu, pēc iespējas ātrākā termiņā, par kuru ir vienojušās attiecīgās iestādes. Tomēr tā tiek nodota ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc tam, kad lēmums par nodošanu ir kļuvis galīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī paša likuma 46. panta 2. punktu, ja šīs personas nodošana 1. punktā paredzētajā termiņā izrādās neiespējama nepārvaramas varas apstākļu dēļ Somijā vai dalībvalstī, kas ir iesniegusi pieteikumu, kompetentajām iestādēm ir jāvienojas par jaunu nodošanas datumu. Nodošana ir jāveic desmit dienu laikā no jaunā datuma, par kuru notikusi vienošanās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Saskaņā ar Likuma par nodošanu 48. pantu, ja, beidzoties tā 46. un 47. pantā paredzētajiem termiņiem, minētā persona joprojām atrodas apcietinājumā, tā ir jāatbrīvo.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Likums par ārvalstniekiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Valsts tiesību normas patvēruma jomā ir ietvertas <DATE ISO="20040430">2004. gada 30. aprīļa</DATE> <HT TYPE="ITALIC">ulkomaalaislaki</HT> (301/2004) (Likums par ārvalstniekiem (301/2004); turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Likums par ārvalstniekiem<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>), kas atbilst <DATE ISO="19510728">1951. gada 28. jūlijā</DATE> Ženēvā parakstītās Konvencijas par bēgļa statusu (<HT TYPE="ITALIC">Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums</HT>, 189. sēj., 150. lpp., Nr. 2545 (1954)), kura ir papildināta ar <DATE ISO="19670131">1967. gada 31. janvārī</DATE> Ņujorkā parakstīto Protokolu par bēgļa statusu, normām. Likuma par ārvalstniekiem tiesību normas ir piemērojamas visiem Somijā dzīvojošiem ārvalstu pilsoņiem, tostarp Savienības pilsoņiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Saskaņā ar Likuma par ārvalstniekiem 40. panta 3. punktu ārvalstniekam ir tiesības uzturēties Somijas teritorijā viņa pieteikuma izskatīšanas laikā līdz brīdim, kad par to ir pieņemts galīgais lēmums vai attiecībā uz viņu ir pieņemts izpildāms lēmums par izraidīšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Attiecībā uz Rumānijas pilsoņiem C un CD attiecīgi 2015. gada 19. un 27. maijā Rumānijas tiesu iestāde izsniedza Eiropas apcietināšanas orderus, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodus uz pieciem gadiem un papildsodus uz trim gadiem (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>attiecīgie Eiropas apcietināšanas orderi<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>). Šie sodi tika uzlikti par bīstamu un sevišķi bīstamu narkotisko vielu tirdzniecību un dalību noziedzīgā organizētā grupā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Attiecībā uz C un CD tika veiktas šo Eiropas apcietināšanas orderu izpildes procedūras Zviedrijā. Ar <DATE ISO="20200408">2020. gada 8. aprīļa</DATE> nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Högsta domstolen</HT> (Augstākā tiesa, Zviedrija) uzdeva nodot C Rumānijas iestādēm un ar <DATE ISO="20200730">2020. gada 30. jūlija</DATE> nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Svea hovrätt</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Svea</HT> apelācijas tiesa Stokholmā, Zviedrija) uzdeva nodot CD šīm pašām iestādēm. C un CD tomēr izceļoja no Zviedrijas uz Somiju pirms šo lēmumu par nodošanu īstenošanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><DATE ISO="20201215">2020. gada 15. decembrī</DATE> C un CD, pamatojoties uz attiecīgajiem Eiropas apcietināšanas orderiem, tika aizturēti un ievietoti apcietinājumā Somijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20210416">2021. gada 16. aprīļa</DATE> nolēmumiem <HT TYPE="ITALIC">Korkein oikeus</HT> (Augstākā tiesa) uzdeva veikt viņu nodošanu Rumānijas iestādēm. Atbildot uz Rumānijas iestāžu lūgumu, Valsts kriminālpolicijas pārvalde noteica pirmo nodošanas datumu <DATE ISO="20210507">2021. gada 7. maijā</DATE>. C un CD gaisa pārvadājumu uz Rumāniju nebija iespējams noorganizēt pirms šī datuma COVID‑19 pandēmijas dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT><DATE ISO="20210503">2021. gada 3. maijā</DATE> C un CD iesniedza apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Korkein oikeus</HT> (Augstākā tiesa). <DATE ISO="20210504">2021. gada 4. maijā</DATE> šī tiesa provizoriski aizliedza izpildīt lēmumus par nodošanu. <DATE ISO="20210531">2021. gada 31. maijā</DATE> minētā tiesa noraidīja apelācijas sūdzības, līdz ar to provizoriskais nolēmums, ar kuru tika aizliegta šo nodošanas lēmumu izpilde, tika atcelts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Otrais nodošanas datums tika noteikts <DATE ISO="20210611">2021. gada 11. jūnijā</DATE>. Tomēr šī nodošana vēlreiz tika atlikta, jo nebija tieša gaisa savienojuma ar Rumāniju un nebija iespējams noorganizēt gaisa pārvadājumu caur citu dalībvalsti, ievērojot norunāto grafiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>C un CD iesniedza vairākus citus lūgumus par nodošanas lēmumu izpildes apturēšanu <HT TYPE="ITALIC">Helsingin käräjäoikeus</HT> (Helsinku pirmās instances tiesa) un <HT TYPE="ITALIC">Korkein oikeus</HT> (Augstākā tiesa). Visi šie lūgumi tika noraidīti vai atzīti par nepieņemamiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Trešais nodošanas datums attiecībā uz CD tika noteikts <DATE ISO="20210617">2021. gada 17. jūnijā</DATE> un attiecībā uz C – <DATE ISO="20210622">2021. gada 22. jūnijā</DATE>. Tomēr šo nodošanu atkal nebija iespējams veikt, šoreiz tādēļ, ka C un CD iesniedza starptautiskās aizsardzības pieteikumus Somijā. Ar <DATE ISO="20211112">2021. gada 12. novembra</DATE> lēmumiem <HT TYPE="ITALIC">Maahanmuuttovirasto</HT> (Valsts imigrācijas iestāde, Somija) šos pieteikumus noraidīja. C un CD par šiem lēmumiem cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">hallinto‑oikeus</HT> (administratīvā tiesa).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Pēc tam C un CD cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Helsingin käräjäoikeus</HT> (Helsinku pirmās instances tiesa, Somija), lūdzot, pirmkārt, viņus atbrīvot, pamatojoties uz to, ka nodošanas termiņš bija beidzies, un, otrkārt, atlikt viņu nodošanu, ņemot vērā viņu starptautiskās aizsardzības pieteikumus. Ar 2021. gada 8. un 29. oktobra nolēmumiem <HT TYPE="ITALIC">Helsingin käräjäoikeus</HT> (Helsinku pirmās instances tiesa) šos prasījumus atzina par nepieņemamiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Pamatlieta attiecas uz C un CD par šiem pēdējiem minētajiem nolēmumiem iesniedzējtiesā – <HT TYPE="ITALIC">Korkein oikeus</HT> (Augstākā tiesa) – iesniegtajām apelācijas sūdzībām. Apelācijas sūdzību pamatojumam C un CD norāda tos pašus argumentus kā tie, kurus bija noraidījusi <HT TYPE="ITALIC">Helsingin<?PAGE NO="6"?> käräjäoikeus</HT> (Helsinku pirmās instances tiesa). Savā atbildes rakstā <HT TYPE="ITALIC">syttäjä</HT> (prokuratūra, Somija) lūdza paturēt prasītājus pamatlietā apcietinājumā un neatlikt viņu nodošanas Rumānijas iestādēm īstenošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa principiālā <DATE ISO="20211208">2021. gada 8. decembra</DATE> nolēmumā nosprieda, ka personām, attiecībā uz kurām ir pieņemts lēmums par nodošanu, ir tiesības uz to, lai viņu lūgumu attiecībā uz viņu paturēšanu apcietinājumā izskatītu tiesa. Lai novērstu jebkādu kavējumu, šī tiesa tieši sāka pamatlietas izskatīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai ir šaubas par Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 3. punkta interpretāciju gan no procesuālā, gan materiālā viedokļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Pirmkārt, attiecībā uz procesuālajiem aspektiem iesniedzējtiesai rodas jautājums par prasībām, kas no šīs tiesību normas izriet attiecībā uz nepārvaramas varas gadījuma esamības vērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Saskaņā ar iesniedzējtiesas paskaidrojumiem ar valsts tiesību normām Valsts kriminālpolicijas pārvaldei ir uzticēti ar nodošanas izpildi saistītie uzdevumi, tiklīdz tiesas pieņemts lēmums par nodošanu ir kļuvis galīgs. Savā nolēmumā tiesa neizdod rīkojumu attiecībā uz nodošanas datumu; nodošana tiek izpildīta, ievērojot termiņus, kas šim nolūkam ir paredzēti Likumā par nodošanu atbilstoši Pamatlēmumam 2002/584.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Tāpat šī tiesa norāda, ka Valsts kriminālpolicijas pārvalde ir atbildīga par lēmuma par nodošanu praktisko īstenošanu, nodrošina saikni ar izsniegšanas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un vienojas par jaunu nodošanas datumu, ja nodošana nav tikusi veikta desmit dienu laikā, kā tas ir bijis pamatlietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Saskaņā ar iesniedzējtiesas judikatūru apcietinātā persona jebkurā brīdī var vērsties kompetentajā tiesā, lai tā pārbaudītu, vai viņas paturēšana apcietinājumā joprojām ir pamatota. Šajā gadījumā tiesai tostarp ir jāizvērtē, vai nodošana nav tikusi veikta nepārvaramas varas gadījuma dēļ Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 3. punkta izpratnē. Savukārt Valsts kriminālpolicijas pārvalde un citas iestādes sistemātiski neiesniedz jautājumu par paturēšanu apcietinājumā kompetentās tiesas izskatīšanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Tādējādi iesniedzējtiesai rodas jautājums par šādas valsts procedūras saderību ar Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 3. punktu, kā arī par iespējamās nesaderības sekām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 3. punkta materiālajiem aspektiem iesniedzējtiesa jautā, vai jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>nepārvarama vara<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> attiecas uz juridiskiem šķēršļiem, kuru pamatā ir dalībvalsts iekšējie tiesību akti un kuru rezultātā tiek kavēta nodošana sākotnēji paredzētajā termiņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šī tiesa norāda, ka <DATE ISO="20170125">2017. gada 25. janvāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vilkas</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑640/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:39">EU:C:2017:39</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa ir nospriedusi, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>nepārvarama vara<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> var tikt piemērots situācijā, kad apcietinātā persona izrāda fizisku pretestību, kas padara neiespējamu tās nodošanu, ar nosacījumu, ka ārkārtas apstākļu dēļ izpildes tiesu iestāde un izsniegšanas tiesu iestāde nav varējušas paredzēt šādu pretošanos un ka, neraugoties uz šo iestāžu īstenoto pienācīgo rūpību, nav bijis iespējams novērst tās ietekmi uz nodošanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Pamatlietā, lai gan COVID‑19 pandēmija sarežģīja nodošanas praktisko īstenošanu un termiņu ievērošanu, galvenie šīs nodošanas šķēršļi bija izpildes aizliegums, ko iesniedzējtiesa bija noteikusi attiecībā uz C un CD iesniegto apelācijas sūdzību izskatīšanas laiku, kā arī šo pēdējo minēto iesniegtie patvēruma pieteikumi. Attiecībā uz pēdējo minēto aspektu iesniedzējtiesa precizē, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem patvēruma meklētājam ir tiesības palikt Somijas teritorijā viņa pieteikuma izskatīšanas laikā vai līdz brīdim, kad attiecībā uz viņu ir pieņemts lēmums par izraidīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Korkein oikeus</HT> (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>1)</NO.P><TXT>Vai ar Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 3. punktu, lasot to kopsakarā ar tā 23. panta 5. punktu, tiek prasīts, lai gadījumā, ja apcietinātā persona nav tikusi nodota noteiktajā termiņā, pamatlēmuma 6. panta 2. punktā minētā izpildes tiesu iestāde pieņemtu lēmumu par jaunu nodošanas datumu un pārbaudītu, vai pastāv nepārvaramas varas gadījums un tiek ievēroti apcietinājumam piemērojamie nosacījumi, vai arī procedūra, kurā tiesa izskata šos jautājumus tikai pēc lietas dalībnieku pieprasījuma, arī ir saderīga ar pamatlēmumu? Ja tiek pieņemts, ka termiņa pagarināšanai ir nepieciešama tiesu iestādes iesaistīšanās, vai tas, ka šāda iesaistīšanās nenotiek, katrā ziņā nozīmē, ka pašā pamatlēmumā paredzētie termiņi ir izbeigušies, un tādā gadījumā apcietinātā persona ir jāatbrīvo saskaņā ar Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 5. punktu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>nepārvarama vara<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> ietver arī tādus juridiskus nodošanas šķēršļus, kuri ir balstīti uz izpildes dalībvalsts tiesību aktiem, kā, piemēram, izpildes aizliegums, kas pasludināts uz tiesvedības laiku, vai patvēruma meklētāja tiesības uzturēties izpildes valstī līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par viņa patvēruma pieteikumu?<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par lūgumu piemērot steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa šim lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu ir lūgusi piemērot steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību, kas ir paredzēta Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23.a panta pirmajā daļā un Tiesas Reglamenta 107. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Konkrētajā gadījumā ir jākonstatē, ka šīs procedūras piemērošanai paredzētie nosacījumi ir izpildīti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Pirmkārt, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Pamatlēmumu 2002/584, uz ko attiecas LESD trešās daļas V sadaļa par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Līdz ar to šis lūgums var būt steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedības priekšmets saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23.a panta pirmo daļu un Tiesas Reglamenta 107. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Otrkārt, runājot par steidzamības kritēriju, no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka šis kritērijs ir izpildīts, ja persona, uz kuru attiecas pamatlieta, lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanas dienā atrodas apcietinājumā un tās paturēšana apcietinājumā ir atkarīga no pamatlietas atrisinājuma (skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lanigan</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑237/15 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:474">EU:C:2015:474</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20211116">2021. gada 16. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Governor of Cloverhill Prison</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑479/21 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:929">EU:C:2021:929</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šajā ziņā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šī lūguma iesniegšanas dienā C un CD patiešām atradās apcietinājumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Turklāt prejudiciālie jautājumi ir par to, kā interpretēt Pamatlēmuma 2002/584 23. pantu, kura 5. punktā šī panta 2.–4. punktā minēto termiņu izbeigšanās gadījumā ir paredzēta pieprasītās personas atbrīvošana. Tādējādi atkarībā no Tiesas sniegtās atbildes uz uzdotajiem jautājumiem iesniedzējtiesai varētu būt jāizdod rīkojums par C un CD atbrīvošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Tiesas otrā palāta <DATE ISO="20220117">2022. gada 17. janvārī</DATE> pēc tiesneses referentes ziņojuma un ģenerāladvokātes uzklausīšanas nolēma apmierināt iesniedzējtiesas lūgumu par steidzamības tiesvedības piemērošanu šim lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ar otro jautājumu, kas jāizskata vispirms, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>nepārvarama vara<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> attiecas arī uz tādiem juridiskiem nodošanas šķēršļiem, kas izriet no tiesiskiem pasākumiem, kurus ir veikusi persona, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, un kuri ir balstīti uz izpildes dalībvalsts tiesībām, ja izpildes tiesu iestāde atbilstoši šī pamatlēmuma 15. panta 1. punktam ir pieņēmusi galīgo lēmumu par nodošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>No Tiesas pastāvīgās judikatūras dažādās Savienības tiesību jomās izriet, ka ar jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>nepārvarama vara<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> saprot neparastus un neparedzamus apstākļus, kurus persona, kas uz tiem atsaucas, nevar ietekmēt un kuru sekas, neraugoties uz pienācīgu rūpību, nav novēršamas (spriedums, 2017. gada 25. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vilkas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑640/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:39">EU:C:2017:39</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Turklāt jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>nepārvarama vara<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 3. punkta izpratnē, ņemot vērā, ka šī tiesību norma ir atkāpe no šī pamatlēmuma 23. panta 2. punktā paredzētā noteikuma, ir jāinterpretē šauri (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 25. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vilkas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑640/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:39">EU:C:2017:39</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Saistībā ar juridiskajiem nodošanas šķēršļiem, kas izriet no tiesiskiem pasākumiem, kurus ir veikusi persona, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, protams, ir jānorāda, ka šādi šķēršļi nav saistīti ar izpildes dalībvalsts iestāžu rīcību un ka to sekas, proti, neiespējamība nodot šo personu paredzētajā termiņā, nebija iespējams novērst, neraugoties uz pienācīgo rūpību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Tomēr, kā pamatoti norādījuši C un CD, Rumānijas valdība, kā arī Eiropas Komisija, tiesiski pasākumi, ko persona, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, ir veikusi atbilstoši izpildes dalībvalsts iekšējās tiesībās paredzētajām procedūrām, lai apstrīdētu viņas nodošanu izsniegšanas dalībvalsts iestādēm, vai kuru rezultātā šī nodošana tiek aizkavēta, nevar tikt uzskatīti par neparedzamu apstākli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Līdz ar to šādi juridiski nodošanas šķēršļi, kas izriet no šīs personas veiktajiem tiesiskajiem pasākumiem, nevar veidot nepārvaramas varas gadījumu Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 3. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka šī pamatlēmuma 23. pantā paredzētos nodošanas termiņus nevar uzskatīt par apturētiem izpildes dalībvalstī notiekošo procedūru dēļ, ko ir sākusi persona, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, ja izpildes tiesu iestāde ir pieņēmusi galīgo lēmumu par nodošanu saskaņā ar minētā pamatlēmuma 15. panta 1. punktu. Tādējādi izpildes dalībvalsts iestādēm principā ir pienākums nodot šo personu izsniegšanas dalībvalsts iestādēm minētajos termiņos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Šajā pēdējā nodošanas procedūras posmā, kas ir reglamentēts šī paša pamatlēmuma 23. pantā, izpildes tiesu iestāde principā ir izvērtējusi visus juridiskos apstākļus un atbilstoši ir pieņēmusi galīgo lēmumu par nodošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Šādu interpretāciju nosaka arī Pamatlēmuma 2002/584 mērķis paātrināt un vienkāršot tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm. Proti, ar šo pamatlēmumu, ieviešot jaunu vienkāršotu un efektīvāku sistēmu notiesāto vai aizdomās par krimināllikuma pārkāpumu turēto personu nodošanai, ir paredzēts atvieglot un paātrināt tiesu sadarbību, lai veicinātu Eiropas Savienībai noteiktā mērķa sasniegšanu – kļūt par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, pamatojoties uz augstu savstarpējo uzticību, kurai jāpastāv starp dalībvalstīm (skat. it īpaši spriedumus, 2013. gada 29. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Radu</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑396/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:39">EU:C:2013:39</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210317">2021. gada 17. marts</DATE>, <NAME.CASE>JR (Apcietināšanas orderis – Notiesāšanā trešā valstī, kas ir EEZ dalībvalsts)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑488/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:206">EU:C:2021:206</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0071">71.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Konkrētajā gadījumā ne no viena apstākļa no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem neizriet, ka C un CD veiktie tiesiskie pasākumi – pat netieši – attiektos uz kādu pamattiesību pārkāpumu, uz kurām šīs personas nebūtu varējušas atsaukties izpildes tiesu iestādē procedūrā, kuras noslēgumā ticis pieņemts galīgais lēmums par nodošanu atbilstoši Pamatlēmuma 2002/584 15. panta 1. punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Konkrētāk, attiecībā uz C un CD Somijā iesniegtajiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem no to iesniegtajiem apsvērumiem izriet, ka šie pieteikumi lielā mērā bija balstīti uz argumentiem saistībā ar apcietinājuma apstākļiem izsniegšanas dalībvalstī, tas ir, Rumānijā, kuri izriet no attiecīgās Tiesas judikatūras šajā jomā, it īpaši no <DATE ISO="20160405">2016. gada 5. aprīļa</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aranyosi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Căldăraru</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑404/15 un C‑659/15 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:198">EU:C:2016:198</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), <DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Generalstaatsanwaltschaft</HT> (Apcietinājuma apstākļi Ungārijā)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑220/18 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:589">EU:C:2018:589</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kā arī <DATE ISO="20191015">2019. gada 15. oktobra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dorobantu</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑128/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:857">EU:C:2019:857</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka C un CD šos argumentus ir izvirzījuši izpildes tiesu iestādē procedūrā, kuras noslēgumā tika pieņemti galīgie lēmumi par nodošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Turklāt, kā to ir norādījusi Komisija, LESD pievienotā Protokola (Nr. 24) par patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem vienīgajā pantā ir norādīts, ka, ņemot vērā pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības līmeni Eiropas Savienības dalībvalstīs, visos juridiskajos un praktiskajos jautājumos, kas saistīti ar patvēruma lietām, tās uzskatāmas par drošām mītneszemēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Šajā pantā ir piebilsts, ka tādējādi ikvienu patvēruma lūgumu, ko iesniedz kādas dalībvalsts pilsonis, var ņemt vērā vai pasludināt, ka tā izskatīšana ir pieļaujama citā dalībvalstī, tikai četros izsmeļoši uzskaitītajos gadījumos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Tomēr ne no viena apstākļa no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem neizriet, ka C un CD situācija ietilptu kādā no minētā protokola vienīgajā pantā paredzētajiem četriem gadījumiem, turklāt iesniedzējtiesa nav uzdevusi Tiesai jautājumu saistībā ar šo pantu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Visbeidzot vēl ir jāatgādina, ka starptautiskās aizsardzības pieteikums nav viens no Pamatlēmuma 2002/584 3. un 4. pantā uzskaitītajiem Eiropas apcietināšanas ordera neizpildīšanas pamatiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101021">2010. gada 21. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>B.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑306/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:626">EU:C:2010:626</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>nepārvarama vara<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> neattiecas uz tādiem juridiskiem nodošanas šķēršļiem, kas izriet no tiesiskiem pasākumiem, kurus ir veikusi persona, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, un kuri ir balstīti uz izpildes dalībvalsts tiesībām, ja izpildes tiesu iestāde atbilstoši minētā pamatlēmuma 15. panta 1. punktam ir pieņēmusi galīgo lēmumu par nodošanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, pirmkārt, vai Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētā prasība par izpildes tiesu iestādes dalību ir izpildīta, ja izpildes dalībvalsts uztic policijas dienestam uzdevumu pārbaudīt, vai pastāv nepārvaramas varas gadījums, kā arī to, vai ir ievēroti nosacījumi, kas ir nepieciešami, lai paturētu apcietinājumā personu, attiecībā uz kuru ir izdots Eiropas apcietināšanas orderis, un vajadzības gadījumā lemt par jaunu nodošanas datumu, ievērojot, ka šai personai ir tiesības jebkurā brīdī vērsties pie izpildes tiesu iestādes, lai tā spriestu par minētajiem apstākļiem. Otrkārt, šī tiesa jautā, vai šī pamatlēmuma 23. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja būtu uzskatāms, ka minētā pamatlēmuma 23. panta 3. punktā paredzētā prasība par izpildes tiesu iestādes dalību nav tikusi izpildīta, ir jāuzskata, ka šī 23. panta 2.–4. punktā paredzētie termiņi ir izbeigušies, un tādēļ minētā persona ir jāatbrīvo.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Nepārvaramas varas, kas rada šķērsli nodošanai Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 2. punktā paredzētajā termiņā, gadījumā no šī pamatlēmuma 23. panta 3. punkta formulējuma izriet, ka attiecīgajām izpildes un izsniegšanas tiesu iestādēm ir nekavējoties jāsazinās vienai ar otru un jāvienojas par jaunu nodošanas dienu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Tiesa jau ir precizējusi, ka ar jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>izpildes tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> Pamatlēmuma 2002/584 6. panta 2. punkta izpratnē – gluži tāpat kā ar jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>izsniegšanas tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> šā pamatlēmuma 6. panta 1. punkta izpratnē – ir saprotams vai nu kādas dalībvalsts tiesnesis vai tiesa, vai arī tiesu iestāde kā, piemēram, dalībvalsts prokuratūra, kas piedalās šīs dalībvalsts tiesu varas īstenošanā un kas bauda vajadzīgo neatkarību no izpildvaras (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201124">2020. gada 24. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Openbaar Ministerie</HT> (Dokumentu viltošana)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑510/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:953">EU:C:2020:953</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Turpretim saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> Pamatlēmuma 2002/584 6. panta izpratnē nevar būt piemērojams dalībvalsts policijas dienestiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201124">2020. gada 24. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Openbaar Ministerie</HT> (Dokumentu viltošana)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑510/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:953">EU:C:2020:953</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>No tā izriet, ka šī pamatlēmuma 23. panta 3. punktā prasītā izpildes tiesu iestādes dalība, lai izvērtētu nepārvaramas varas gadījuma esamību, kā arī vajadzības gadījumā noteiktu jaunu nodošanas datumu, nevar tikt uzticēta tādam izpildes dalībvalsts policijas dienestam kā Valsts kriminālpolicijas pārvalde pamatlietā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Protams, ar minētā pamatlēmuma 7. panta 1. punktu dalībvalstīm ir ļauts izraudzīties vienu vai vairākas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>centrālās iestādes<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, kas palīdz kompetentajām tiesu iestādēm. Turklāt nav strīda par to, ka uz dalībvalsts policijas dienestiem var attiekties jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>centrālās iestādes<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> šī 7. panta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161110">2016. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Poltorak</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑452/16 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:858">EU:C:2016:858</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Tomēr no minētā 7. panta, lasot to kopsakarā ar Pamatlēmuma 2002/584 9. apsvērumu, izriet, ka šādas centrālās iestādes dalībai ir jābūt ierobežotai ar praktisku un administratīvu palīdzību kompetentajām tiesu iestādēm. Līdz ar to šajā pašā 7. pantā paredzētā iespēja nevar tikt paplašināta tiktāl, lai ļautu dalībvalstīm aizstāt kompetentās tiesu iestādes ar šo centrālo iestādi saistībā ar nepārvaramas varas gadījuma esamības vērtējumu šī pamatlēmuma 23. panta 3. punkta izpratnē, kā arī vajadzības gadījumā jauna nodošanas datuma noteikšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161110">2016. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Poltorak</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑452/16 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:858">EU:C:2016:858</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Proti, kā ģenerāladvokāte ir uzsvērusi secinājumu 73.–76. punktā, nepārvaramas varas gadījuma esamības vērtējums šīs tiesību normas izpratnē, kā arī vajadzības gadījumā jauna nodošanas datuma noteikšana ir lēmumi par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, kas ir attiecināmi uz izpildes tiesu iestādi saskaņā ar Pamatlēmuma 2002/584 6. panta 2. punktu, lasot to kopā ar tā 8. apsvērumu. Šajā ziņā, kā tam piekrīt arī iesniedzējtiesa, šādi lēmumi pārsniedz vienkāršu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>praktisku un administratīvu palīdzību<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>, ko var uzticēt policijas dienestiem saskaņā ar šī pamatlēmuma 7. pantu, lasot to kopā ar tā 9. apsvērumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Attiecībā uz sekām, kas izriet no tā, ka nav izpildes tiesu iestādes dalības, ir jākonstatē, pirmkārt, ka Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 2.–4. punktā paredzētie termiņi faktiski ir jāuzskata par tādiem, kas šādos apstākļos ir izbeigušies.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Proti, izpildes dalībvalsts policijas dienestu veiktā nepārvaramas varas gadījuma konstatēšana un tai sekojošā jauna nodošanas datuma noteikšana bez izpildes tiesu iestādes dalības neatbilst Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 3. punktā paredzētajām formālajām prasībām, un tas nav atkarīgs no šī nepārvaramas varas gadījuma materiālās pastāvēšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Līdz ar to, ja nav izpildes tiesu iestādes dalības, šī pamatlēmuma 23. panta 2.–4. punktā paredzētos termiņus nevar likumīgi pagarināt, piemērojot šī panta 3. punktu. No tā izriet, ka tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, minētie termiņi – saistībā ar minētā panta 5. punkta piemērošanu – ir jāuzskata par tādiem, kas ir izbeigušies.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāatgādina Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 2.–4. punktā paredzēto termiņu izbeigšanās sekas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Protams, no Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 5. punkta formulējuma tieši izriet, ka persona, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, ja tā joprojām atrodas apcietinājumā, šo termiņu izbeigšanās gadījumā ir jāatbrīvo. Šādā gadījumā nav paredzēts neviens izņēmums no šī izpildes dalībvalsts pienākuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Tomēr Savienības likumdevējs šo termiņu beigām nav paredzējis nekādas citas sekas un it īpaši nav paredzējis, ka ar šo izbeigšanos attiecīgajām iestādēm būtu liegta iespēja vienoties par nodošanas datumu, piemērojot šī pamatlēmuma 23. panta 1. punktu, vai ka ar to izpildes dalībvalsts tiktu atbrīvota no pienākuma izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi (spriedums, 2017. gada 25. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vilkas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑640/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:39">EU:C:2017:39</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Turklāt tāda Pamatlēmuma 2002/584 15. panta 1. punkta un 23. panta interpretācija, saskaņā ar kuru pēc šī pamatlēmuma 23. pantā minēto termiņu beigām izpildes tiesu iestādei vairs nebūtu jānodod persona, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, nedz arī šim nolūkam būtu jāvienojas ar izsniegšanas tiesu iestādi par jaunu nodošanas datumu, varētu apdraudēt pamatlēmumā izvirzīto mērķi paātrināt un vienkāršot tiesu iestāžu sadarbību, jo šīs interpretācijas dēļ izsniegšanas dalībvalsts tostarp var būt spiesta izdot otru Eiropas apcietināšanas orderi, lai varētu veikt jaunu nodošanas procedūru (spriedums, 2017. gada 25. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vilkas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑640/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:39">EU:C:2017:39</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0071">71.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītā izriet, ka tas vien, ka ir beigušies Pamatlēmuma 2002/584 23. pantā noteiktie termiņi, nevar atbrīvot izpildes dalībvalsti no tās pienākuma turpināt Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procedūru un veikt pieprasītās personas nodošanu un attiecīgajām iestādēm šajā nolūkā ir jāvienojas par jaunu nodošanas datumu (spriedums, 2017. gada 25. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vilkas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑640/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:39">EU:C:2017:39</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Turklāt, kā ģenerāladvokāte ir uzsvērusi secinājumu 46. punktā, ņemot vērā izpildes dalībvalsts pienākumu turpināt Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procedūru, šīs dalībvalsts kompetentajai iestādei gadījumā, ja persona, attiecībā uz kuru ir izsniegts šis orderis, tiek atbrīvota saskaņā ar Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 5. punktu, ir jāveic visi pasākumi, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai novērstu šīs personas bēgšanu, izņemot brīvības atņemšanas pasākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, pirmkārt, ka Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētā prasība par izpildes tiesu iestādes dalību nav izpildīta, ja izpildes dalībvalsts uztic policijas dienestam uzdevumu pārbaudīt, vai pastāv nepārvaramas varas gadījums, kā arī to, vai ir ievēroti nosacījumi, kas ir nepieciešami, lai paturētu apcietinājumā personu, attiecībā uz kuru ir izdots Eiropas apcietināšanas orderis, un vajadzības gadījumā lemt par jaunu nodošanas datumu, un tas tā ir pat tad, ja šai personai ir tiesības jebkurā brīdī vērsties pie izpildes tiesu iestādes, lai tā spriestu par minētajiem apstākļiem. Otrkārt, Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja minētā pamatlēmuma 23. panta 3. punktā paredzētā prasība par izpildes tiesu iestādes dalību nav tikusi izpildīta, ir jāuzskata, ka šī 23. panta 2.–4. punktā paredzētie termiņi ir izbeigušies, un tādēļ minētā persona ir jāatbrīvo.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI (<DATE ISO="20020613">2002. gada 13. jūnijs</DATE>) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris), 23. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>nepārvarama vara<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> neattiecas uz tādiem juridiskiem nodošanas šķēršļiem, kas izriet no tiesiskiem pasākumiem, kurus ir veikusi persona,<?PAGE NO="13"?> attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, un kuri ir balstīti uz izpildes dalībvalsts tiesībām, ja izpildes tiesu iestāde atbilstoši minētā pamatlēmuma 15. panta 1. punktam ir pieņēmusi galīgo lēmumu par nodošanu.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlēmuma 2002/584, kurā grozījumi ir izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, 23. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētā prasība par izpildes tiesu iestādes dalību nav izpildīta, ja izpildes dalībvalsts uztic policijas dienestam uzdevumu pārbaudīt, vai pastāv nepārvaramas varas gadījums, kā arī to, vai ir ievēroti nosacījumi, kas ir nepieciešami, lai paturētu apcietinājumā personu, attiecībā uz kuru ir izdots Eiropas apcietināšanas orderis, un vajadzības gadījumā lemt par jaunu nodošanas datumu, un tas tā ir pat tad, ja šai personai ir tiesības jebkurā brīdī vērsties pie izpildes tiesu iestādes, lai tā spriestu par minētajiem apstākļiem.</HT></TXT><P><HT TYPE="BOLD">Otrkārt, Pamatlēmuma 2002/584, kurā grozījumi ir izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, 23. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja minētā pamatlēmuma 23. panta 3. punktā paredzētā prasība par izpildes tiesu iestādes dalību nav tikusi izpildīta, ir jāuzskata, ka šī 23. panta 2.–4. punktā paredzētie termiņi ir izbeigušies, un tādēļ minētā persona ir jāatbrīvo.</HT></P></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>