2003R2287 — LV — 09.11.2004 — 001.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

PADOMES REGULA (EK) Nr. 2287/2003

(2003. gada 19. decembris),

ar ko attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām nosaka zvejas iespējas 2004. gadam, kā arī ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

(OV L 344, 31.12.2003, p.1)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

KOMISIJAS REGULA (EK) 820/2004 (2004. gada 29. aprīlis),

  L 231

65

30.4.2004

►M2

PADOMES REGULA (EK) Nr. 867/2004 (2004. gada 29. aprīlis),

  L 206

57

9.6.2004

►M3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1645/2004 (2004. gada 20. septembris),

  L 296

3

21.9.2004

►M4

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1691/2004 (2004. gada 24. septembris),

  L 305

3

1.10.2004

►M5

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1811/2004 (2004. gada 11. oktobris),

  L 319

1

20.10.2004

►M6

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1928/2004 (2004. gada 25. oktobris),

  L 332

5

6.11.2004




▼B

PADOMES REGULA (EK) Nr. 2287/2003

(2003. gada 19. decembris),

ar ko attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām nosaka zvejas iespējas 2004. gadam, kā arī ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi



EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 2003. gada Pievienošanās aktu ( 1 ), jo īpaši tā 24. pantu, VI, VIII, IX un XII pielikumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ( 2 ) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 66/98, ar ko nosaka konkrētus saglabāšanas un kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejai Antarktikā ( 3 ), un jo īpaši tās 21. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pants ietver prasību Padomei pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas norisi, ņemot vērā pieejamo zinātnisko informāciju un jo īpaši Zivsaimniecības zinātniskās, tehnikas un ekonomikas komitejas sagatavoto ziņojumu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei attiecībā uz katru zvejas zonu vai zvejas zonu grupu ir jāparedz kopējā pieļaujamā nozveja (KPN). Atbilstīgi minētās regulas 20. pantā noteiktajiem kritērijiem jāveic zvejas iespēju sadale dalībvalstīm un trešām valstīm.

(3)

Lai nodrošinātu KPN un kvotu efektīvu apsaimniekošanu, jāparedz īpašie zvejas norises nosacījumi.

(4)

Zvejniecības pārvaldības principi un atsevišķas procedūras Kopienas līmenī jānosaka tā, lai dalībvalstis var nodrošināt to kuģu apsaimniekošanu, kas peld ar to karogu.

(5)

Atbilstīgi 2. pantam Padomes 1996. gada 6. maija Regulā (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai KPN un kvotu pārvaldībai ( 4 ), jānorāda, uz kuriem krājumiem attiecas minētajā regulā noteiktie dažādie pasākumi.

(6)

Saskaņā ar zvejas attiecību nolīgumos vai protokolos paredzēto procedūru Kopiena zvejas tiesību sakarā ir apspriedusies ar Norvēģiju ( 5 ), Farēru salām ( 6 ), Grenlandi ( 7 ), Islandi ( 8 ), Latviju ( 9 ), Lietuvu ( 10 ) un Igauniju ( 11 ).

(7)

Atbilstīgi 1994. gada Pievienošanās akta 124. pantam Kopiena pārvalda zvejas nolīgumus, ko Zviedrija un Somija noslēgusi ar trešām valstīm. Saskaņā ar šiem nolīgumiem Kopiena ir apspriedusies ar Poliju.

(8)

Ievērojot 2003. gada Pievienošanās aktu, no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas pievienošanās dienas noteikumiem par šīm valstīm paredzētajām zvejas iespējām jābūt saskaņā ar Pievienošanās līgumu. Tomēr tie paši zvejas iespēju piešķiršanas principi jāpiemēro arī laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz pievienošanās dienai.

(9)

Kopiena ir līgumslēdzēja puse vairākās reģionālās zivsaimniecības organizācijās. Šīs zivsaimniecības organizācijas ir ieteikušas paredzēt nozvejas ierobežojumus un citus saglabāšanas noteikumus attiecībā uz konkrētām sugām. Tādēļ Kopienai jāizpilda šie ieteikumi.

(10)

Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ikgadējā sanāksmē pieņemtajās tabulās parādīts, kuras ICCAT līgumslēdzējas puses tām piešķirtās zvejas iespējas izmanto nepilnīgi un kuras – pārmērīgi. Šajā sakarā ICCAT ir pieņēmusi lēmumu, kurā atzīts, ka 2002. gadā Eiropas Kopiena ir nepilnīgi izmantojusi tai piešķirto kvotu attiecībā uz vairāku veidu krājumiem.

(11)

Lai pienācīgi ievērotu ICCAT noteikto Kopienas kvotu pielāgojumus, ir jāveic nepilnīgā izmantojuma pārdale, pamatojoties uz katras dalībvalsts attiecīgo veikumu kvotu apguvē, bet nemainot KPN ikgadējā piešķīruma sadales principu, kas noteikts ar šo regulu.

(12)

Zvejas iespēju izpildi reglamentē attiecīgie Kopienas tiesību akti un jo īpaši Komisijas 1987. gada 20. maija Regula (EEK) Nr. 1381/87, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju ( 12 ), Komisijas 1983. gada 22. septembra Regula (EEK) Nr. 2807/83, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu nozvejotajām zivīm ( 13 ), Padomes 1993. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2847/93, ar ko izveido kopējās zivsaimniecības politikas kontroles sistēmu ( 14 ), Padomes 1994. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1626/94, ar ko nosaka konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Vidusjūrā ( 15 ), Padomes 1994. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1627/94, ar ko paredz vispārējus noteikumus par īpašām zvejas atļaujām ( 16 ), Regula (EK) Nr. 66/98, Padomes 1997. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 88/98, ar ko paredz konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūras, Beltu un Zunda ūdeņos ( 17 ), Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu ar tehniskiem pasākumiem jūras organismu mazuļu aizsardzībai ( 18 ) un Padomes 1998. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1434/98, ar ko precizē nosacījumus, ar kādiem krastā drīkst izkraut siļķes, kuras nav paredzētas tiešam patēriņam cilvēku uzturā ( 19 ).

(13)

Lai sekmētu zivju krājumu saglabāšanu, 2004. gadā jāievieš konkrēti papildu pasākumi attiecībā uz zvejas kontroli un tehniskajiem nosacījumiem.

(14)

Jāpieņem Kopienas noteikumi par zveju Rīgas jūras līcī atbilstīgi 2003. gada Pievienošanās aktā paredzētajām pamatnostādnēm. Ieteicams ieviest prasību par minēto ūdeņu pieejamību tikai ar īpašām zvejas atļaujām.

(15)

Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) sanāksmē 2003. gada oktobrī lēmuma pieņemšanas nolūkā pārtrauca debates par zveju ar seineriem, kā arī pieņēma tehniskus pasākumus visas nozvejas saglabāšanai, piezvejas noteikumus un noteikumus par jūras bruņurupučiem. Lai arī Kopiena nav šīs organizācijas locekle, tomēr minētie nozvejas ierobežojumi jāievieš, lai nodrošinātu šo zivju resursu ilgtspējīgu pārvaldīšanu.

(16)

KPN, kas noteikta krājumiem, kuru ataudzēšanas plānus var īstenot jau 2004. gadā, jāatbilst minētajos plānos izklāstītajai ataudzēšanas stratēģijai. Attiecībā uz krājumiem, kuru ataudzēšanas plānus nav iespējams īstenot 2004. gadā, jābūt spēkā ierobežojošākai īstermiņa pārvaldībai.

(17)

Kamēr nav pieņemti ataudzēšanas plāni un īstenotas tajos ietvertās zvejas intensitātes pārvaldības programmas, jāpiemēro zvejas intensitātes pagaidu pārvaldības programmas vismaz attiecībā uz pašiem apdraudētākajiem krājumiem – tiem, kuru nozveju 2004. gadā Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) iesaka saglabāt nulles līmenī.

(18)

Pēc ICES ieteikuma jāievieš pagaidu sistēma tūbīšu dzimtas zivju rūpnieciskās zvejas intensitātes pārvaldībai ICES IV apakšapgabalā (Skageraks un Ziemeļjūra).

(19)

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) 25. ikgadējā sanāksmē, kas notika 2003. gada 15.-19. septembrī, pieņēma melnā paltusa krājumu atjaunošanas plānu NAFO 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonā. Šajā plānā paredzēta KPN apjoma samazināšana līdz 2007. gadam, kā arī papildu pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu minētā plāna efektivitāti. Tādēļ minētie pasākumi jāīsteno jau no 2004. gada, kamēr vēl nav pieņemta Padomes regula, ar ko ievieš daudzgadu pasākumus melnā paltusa krājumu atjaunošanai.

(20)

Lai pildītu starptautiskās saistības, kuras Kopiena uzņēmusies kā Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas (CCAMLR) līgumslēdzēja puse, tostarp pienākumu īstenot CCAMLR komisijas pieņemtos pasākumus, ir jāpiemēro pēdējās pieņemtie KPN apjomi 2003.-2004. gada sezonai un atbilstīgie sezonas sākuma un beigu datumi.

(21)

CCAMLR XXII ikgadējā sanāksmē 2003. gadā apstiprināja ar EK karogu peldošu kuģu līdzdalību Dissostichus spp. pētnieciskajā zvejā FAO 88.1. apakšapgabalā un FAO 48.6. apakšapgabalā un uz atbilstīgo zvejas darbību attiecināja nozvejas un piezvejas ierobežojumus, kā arī dažus konkrētus tehniskus pasākumus. Jāpiemēro arī šie ierobežojumi un tehniskie pasākumi.

(22)

Kopienas zvejnieku dzīvotspējas labad ir svarīgi minētās zvejas zonas darīt pieejamas no 2004. gada 1. janvāra. Ņemot vērā jautājuma steidzamību, noteikti jāpieļauj izņēmums attiecībā uz sešu nedēļu laika posmu, kas minēts I daļas 3. punktā Protokolā par valstu parlamentu nozīmi Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.



I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām paredz zvejas iespējas 2004. gadam, kā arī īpašos nosacījumus, ar kādiem šādas zvejas iespējas var izmantot.

Tomēr attiecībā uz konkrētiem krājumiem Antarktikā ar šo regulu nosaka zvejas iespējas un īpašus nosacījumus laika posmam, kas paredzēts I F pielikumā.

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz:

a) Kopienas zvejas kuģiem (še turpmāk – “Kopienas kuģi”); un

b) zvejas kuģiem, kas peld ar trešo valstu karogu un ir reģistrēti šajās valstīs, (še turpmāk – “trešo valstu kuģi”) ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, (še turpmāk – “EK ūdeņi”).

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) “zvejas iespējas” ir:

i) kopējā pieļaujamā nozveja (“KPN”) vai to kuģu skaits, kam ir atļauts zvejot, un/vai šo atļauju spēkā esamības laiks;

ii) Kopienai pieejamā KPN daļa;

iii) Kopienai piešķirtās kvotas trešo valstu ūdeņos;

iv) Kopienas zvejas iespēju piešķiršana dalībvalstīm kvotu veidā atbilstīgi ii) un iii) apakšpunktam;

v) kvotu piešķiršana trešām valstīm zvejošanai Kopienas ūdeņos;

b) “starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, uz ko neattiecas nevienas valsts suverenitāte vai jurisdikcija;

c) “NAFO pārvaldes apgabals” ir tā NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabala daļa, uz ko neattiecas piekrastes valstu suverenitāte vai jurisdikcija;

d) “Skageraks” ir apgabals, ko rietumos ierobežo iedomāta līnija no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēses bākai, bet dienvidos – iedomāta līnija no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam Zviedrijas krasta punktam;

e) “Kategats” ir apgabals, ko ziemeļos ierobežo iedomāta līnija no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam Zviedrijas krasta punktam, bet dienvidos – iedomāta līnija no Hāzenēres līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

f) “Ziemeļjūra” ir ICES IV apakšapgabals un tā daļa no ICES IIIa rajona, uz ko neattiecas Skageraka definīcija c) punktā;

g) “3. administratīvā vienība” ir ICES 30. un 31. apakšrajons un tā daļa no 29. apakšrajona, kas atrodas uz ziemeļiem no 59o30′N;

h) “Rīgas jūras līcis” ir apgabals, ko rietumos ierobežo iedomāta līnija no Ovīšu bākas (57o34.1234′N, 21o42.9574′E) Latvijas rietumu krastā līdz Lodes raga dienvidu klintij (57o57.4760′N, 21o58.2789′E) Sāmsalā, kura turpinās dienvidu virzienā līdz Serves pussalas tālākajam dienvidu punktam un pēc tam – ziemeļaustrumu virzienā gar Sāmsalas austrumu krastu, bet ziemeļos – iedomāta līnija, kas savieno punktus, kuru koordinātas ir 58o30.0′N, 23o13.2′E un 58o30.0′N, 23o41′1E;

i) “jaunās dalībvalstis” ir Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā:

a)  ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir tās, kas noteiktas Regulā (EEK) Nr. 3880/91;

b)  CECAF (Austrumu Vidusatlantija jeb FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas ir tās, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 2597/95;

c)  NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) zonas ir tās, kas noteiktas Regulā (EEK) Nr. 2018/93;

d)  CCAMLR (Antarktikas Jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencija) zonas ir tās, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 66/88.



II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTIE NOSACĪJUMI KOPIENAS KUĢIEM

5. pants

Zvejas iespējas un to sadalījums

1.  Zvejas iespējas Kopienas kuģiem Kopienas ūdeņos vai konkrētos ārpuskopienas ūdeņos un šādu zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm ir tāds, kā paredzēts I un II pielikumā.

2.  Kopienas kuģiem ar šo ir atļauts, nepārsniedzot I pielikumā norādītos kvotu limitus, zvejot ūdeņos, uz ko attiecas Farēru salu, Grenlandes, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas zvejniecības jurisdikcija, un zvejas zonā ap Jana Majena salu un ap Krievijas Federāciju, ievērojot 9., 16. un 17. pantā paredzētos nosacījumus.

3.  Tiklīdz ir noteikta KPN, Komisija nosaka Kopienai pieejamās moivas zvejas iespējas V, XIV zonā (Grenlandes ūdeņi), kas atbilst 70 % no moivas KPN daļas, kura atvēlēta Grenlandei. Pēc 30 000 tonnu zvejas iespēju nodošanas Islandei, 10 000 tonnu zvejas iespēju nodošanas Farēru salām un 6 700 tonnu zvejas iespēju nodošanas Norvēģijai atlikušais daudzums ir pieejams visām dalībvalstīm.

4.  Komisija atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minētajai procedūrai var palielināt putasu krājumu zvejas iespējas I-XIV zonā (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi) un siļķu krājumu zvejas iespējas I un II zonā (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi), ja trešās valstis neņem vērā nepieciešamību atbildīgi apsaimniekot minētos krājumus.

6. pants

Īpaši noteikumi par sadali

Zvejas iespēju sadale dalībvalstīm, kā paredzēts I un II pielikumā, neierobežo:

a) aizvietojumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b) pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu, 23. panta 1. punktu un 32. panta 2. punktu;

c) krastā izkrautos papildu daudzumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d) daudzumus, kas ieturēti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantam;

e) atskaitījumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantu.

7. pants

Kvotu elastība

Šīs regulas I pielikumā attiecībā uz 2004. gadu ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzības vai analītiskā KPN, un krājumi, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantā paredzētie ikgadējie elastības nosacījumi, un krājumi, uz kuriem attiecas minētās regulas 5. panta 2. punktā noteiktie soda koeficienti.

8. pants

Normālās nozvejas un piezvejas nosacījumi

1.  Zivis no krājumiem, kuriem ir noteiktas zvejas iespējas, drīkst turēt uz kuģa vai izkraut krastā tikai tad, ja:

a) tās ir nozvejojuši tādas dalībvalsts kuģi, kam ir kvota, kura nav pārsniegta; vai

b) šī nozveja ir daļa no Kopienai atvēlētā daudzuma, kas nav sadalīts dalībvalstīm, izmantojot kvotas, un minētā daļa nav pārsniegta; vai

c) visu sugu zivīm, kas nav siļķes vai makreles un kas sajaukušās kopā ar citu sugu zivīm – tās nozvejotas ar tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 32 milimetriem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 850/98 4. pantam, un nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot; vai

d) siļķēm – nozveja atbilst Regulas (EK) Nr. 1434/98 2. panta prasībām; vai

e) makrelēm, ja tās ir sajaukušās kopā ar stavridām vai sardīnēm – makreļu svars nepārsniedz 10 % no uz kuģa esošo makreļu, stavridu un sardīņu kopējā svara, un zivis ir nešķirotas; vai

f) tās ir nozvejotas tādu zinātnisko pētījumu laikā, kas veikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 850/98.

2.  Visus krastā izkrautos daudzumus atskaita no kvotas vai, ja Kopienai atvēlētais daudzums nav sadalīts dalībvalstīm, izmantojot kvotas, tad no Kopienai atvēlētā daudzuma, izņemot atbilstīgi 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunkta noteikumiem nozvejotos daudzumus.

3.  Ja izbeidzas kāda no II pielikumā norādītajām zvejas iespējām, tad neatkarīgi no 1. punkta kuģiem, kuri darbojas zvejas zonā, uz ko attiecas konkrētie nozvejas ierobežojumi, ir aizliegts izkraut krastā daudzumus, kuri ir nešķiroti un kuros ir siļķes.

4.  Piezvejas procentuālo daudzumu nosaka un piezveju realizē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. pantu.

9. pants

Pieejas ierobežojumi

1.  Kopienas kuģi nedrīkst zvejot Skagerakā, ja zvejas vieta ir tuvāk nekā 12 jūras jūdzes no Norvēģijas bāzes līnijām. Tomēr kuģi, kas peld ar Dānijas vai Zviedrijas karogu, zvejojot drīkst pietuvoties līdz attālumam, kurā tie neatrodas tuvāk par 4 jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijām.

2.  Islandes jurisdikcijā esošajos ūdeņos Kopienas kuģi drīkst zvejot tikai apgabalos, kurus ierobežo iedomātas taisnes, kas secīgi savieno punktus ar šādām koordinātām:

Dienvidrietumu apgabals

1. No 63o12′N un 23o05′W līdz 62o00′N un 26o00′W.

2. 62o58′N un 22o25′W.

3. 63o06′N un 21o30′W.

4. 63o03′N un 21o00′W, un no turienes - 180o00′S.

Dienvidaustrumu apgabals

1. 63o14′N un 10o40′W.

2. 63o14′N un 11o23′W.

3. 63o35′N un 12o21′W.

4. 64o00′N un 12o30′W.

5. 63o53′N un 13o30′W.

6. 63o36′N un 14o30′W.

7. 63o10′N un 17o00′W, un no turienes - 180o00′S.

10. pants

Īpaši nosacījumi attiecībā uz Ziemeļjūras siļķēm

Ziemeļjūras, Skageraka un Kategata siļķu nozvejošanā, šķirošanā un izkraušanā krastā piemēro III pielikumā pieredzētos pasākumus.

11. pants

Citi tehniskie un kontroles pasākumi

Šīs regulas IV pielikumā paredzētos tehniskos pasākumus 2004. gadā piemēro papildus tiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 850/98, Regulā (EK) Nr. 88/98, Regulā (EK) Nr. 1626/94 un Regulā (EK) Nr. 973/2001.

Sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot IV pielikuma 11. un 12. punktu, var pieņemt atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

12. pants

Zvejas intensitātes ierobežojumi un ar tiem saistītie krājumu pārvaldīšanas nosacījumi

1.  No 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. janvārim attiecībā uz mencu krājumu pārvaldīšanu Skagerakā, Kategatā, Ziemeļjūrā un apgabalā uz rietumiem no Skotijas piemēro zvejas intensitātes ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2341/2002 ( 20 ) XVII pielikumā.

2.  No 2004. gada 1. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim attiecībā uz mencu krājumu pārvaldīšanu Skagerakā, Kategatā, Ziemeļjūrā un Lamanša austrumdaļā, Īrijas jūrā un apgabalā uz rietumiem no Skotijas piemēro zvejas intensitātes ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas paredzēti V pielikumā.

3.  Attiecībā uz tūbīšu dzimtas zivju krājumu pārvaldīšanu ICES IV apakšapgabalā (Skageraks un Ziemeļjūra) piemēro zvejas intensitātes ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas paredzēti VI pielikumā.

4.  Sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot VI pielikuma 6. punktu, var pieņemt atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minētajai procedūrai.



III NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTIE NOSACĪJUMI TREŠO VALSTU KUĢIEM

13. pants

Atļauju piešķiršana

Kuģi, kas peld ar Barbadosas, Gajānas, Igaunijas, Japānas, Dienvidkorejas, Krievijas Federācijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo vai Venecuēlas karogu, un kuģi, kas reģistrēti Farēru salās, drīkst zvejot Kopienas ūdeņos, nepārsniedzot I pielikumā paredzētos kvotu limitus un ievērojot nosacījumus, kuri izvirzīti saskaņā ar 14., 15., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24. pantu.

14. pants

Ģeogrāfiskie ierobežojumi

Zvejai, kuru veic kuģi, kas peld ar:

a) Norvēģijas karogu vai kas ir reģistrēti Farēru salās, jānotiek tajā 200 jūras jūdžu zonas daļā, kura atrodas tālāk jūrā nekā zona līdz 12 jūras jūdžu attālumā no dalībvalstu bāzes līnijām Ziemeļjūrā, Kategatā, Baltijas jūrā un Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 43o00′N, izņemot apgabalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 18. pantā; Skagerakā zveja, kuru veic kuģi, kas peld ar Norvēģijas karogu, ir atļauta zonā, kura atrodas tālāk jūrā nekā zona līdz četru jūras jūdžu attālumā no Dānijas un Zviedrijas bāzes līnijām;

b) Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas karogu, jānotiek tajā 200 jūras jūdžu zonas daļā, kura atrodas tālāk jūrā nekā zona līdz 12 jūras jūdžu attālumā no dalībvalstu bāzes līnijām Baltijas jūrā uz dienvidiem no 59o30′N;

c) Krievijas Federācijas vai Polijas karogu, jānotiek tajā Zviedrijai piekrītošajā 200 jūras jūdžu zonas daļā, kura atrodas tālāk jūrā nekā zona līdz 12 jūras jūdžu attālumā no Zviedrijas bāzes līnijām Baltijas jūrā uz dienvidiem no 59o30′N;

d) Barbadosas, Gajānas, Japānas, Dienvidkorejas, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo un Venecuēlas karogu, jānotiek tajā 200 jūras jūdžu zonas daļā, kura atrodas tālāk jūrā nekā zona līdz 12 jūras jūdžu attālumā no Francijas Gviānas departamenta bāzes līnijām.

15. pants

Normālās nozvejas un piezvejas nosacījumi

Zivis no krājumiem, kuriem ir noteiktas zvejas iespējas, drīkst turēt uz kuģa vai izkraut krastā tikai tad, ja tās ir nozvejojuši tādas trešās valsts kuģi, kam ir kvota, kura nav pārsniegta.



IV NODAĻA

LICENCĒŠANAS REŽĪMS KOPIENAS KUĢIEM

16. pants

Licences un ar tām saistītie nosacījumi

1.  Neatkarīgi no vispārējiem noteikumiem par zvejas licencēm un īpašajām zvejas atļaujām, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1627/94, uz zveju trešo valstu ūdeņos attiecina prasību par konkrētās trešās valsts iestāžu izdotas licences saņemšanu.

Tomēr šā punkta pirmo daļu nepiemēro šādiem kuģiem, kas zvejo Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā:

a) kuģi, kuru bruto tonnāža ir 200 tonnas vai mazāka;

b) kuģi, kuri zvejo lietošanai pārtikā paredzētas zivis, kas nav makreles;

c) Zviedrijas kuģi, kas zvejo saskaņā ar pieņemto praksi.

2.  Maksimālo licenču skaitu un pārējos ar licencēm saistītos nosacījumus paredz tā, kā izklāstīts VII pielikuma I daļā. Pieteikumā licences saņemšanai norāda zvejas paņēmienu un tā kuģa nosaukumu un tehniskās īpašības, kam licence vajadzīga, un attiecīgās dalībvalsts iestādes šo pieteikumu nosūta Komisijai. Komisija šādus pieteikumus iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm.

3.  Kopienas kuģi ievēro saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus pārējos noteikumus, kas attiecas uz zonu, kurā tie darbojas.

17. pants

Farēru salas

Kopienas kuģi, kas ir saņēmuši licenci specializētai kādas sugas zivju zvejai Farēru salu ūdeņos, drīkst veikt kādas citas sugas zivju specializētu zveju, ja vien iepriekš tie brīdina Farēru salu iestādes par izmaiņām.



V NODAĻA

LICENCĒŠANAS REŽĪMS TREŠO VALSTU KUĢIEM

18. pants

Pienākums iegūt licenci un īpašu zvejas atļauju

1.  Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 2847/93 28.b panta Norvēģijas kuģus, kuru bruto tonnāža ir mazāka par 200 tonnām, atbrīvo no pienākuma iegūt licenci un zvejas atļauju.

2.  Licencei un īpašajai zvejas atļaujai jābūt uz kuģa. Šī prasība neattiecas uz Farēru salās vai Norvēģijā reģistrētiem kuģiem.

3.  Trešo valstu kuģi, kam 2003. gada 31. decembrī ir atļauts zvejot, var turpināt zveju vēl 2004. gadā, kamēr Komisijā iesniedz un apstiprina to kuģu sarakstu, kam ir atļauts zvejot.

19. pants

Pieteikums licences un īpašās zvejas atļaujas saņemšanai

Pieteikumam licences un īpašās zvejas atļaujas saņemšanai, ko trešās valsts iestāde iesniedz Komisijai, pievieno šādu informāciju:

a) kuģa nosaukums;

b) reģistrācijas numurs;

c) ārējās identifikācijas burti un cipari;

d) reģistrācijas osta;

e) īpašnieka vai fraktētāja vārds vai nosaukums un adrese;

f) bruto tonnāža un kopgarums;

g) dzinēja jauda;

h) radioizsaukuma signāls un frekvence;

i) paredzētais zvejas paņēmiens;

j) paredzētais zvejas apgabals;

k) kādu sugu zivis paredzēts zvejot;

l) laika posms, uz kādu licence ir vajadzīga.

20. pants

Licenču skaits

Licenču skaitu un konkrētus ar licencēm saistītus nosacījumus paredz tā, kā izklāstīts VII pielikuma II daļā.

21. pants

Anulēšana un atsaukšana

1.  Licences un īpašās zvejas atļaujas var anulēt, lai izsniegtu jaunas licences un īpašās zvejas atļaujas. Šāda anulēšana stājas spēkā iepriekšējā dienā, pirms Komisija izdod jaunas licences un īpašās zvejas atļaujas. Jaunas licences un īpašās zvejas atļaujas stājas spēkā to izdošanas dienā.

2.  Licences un īpašās zvejas atļaujas pilnībā vai daļēji atsauc pirms termiņa paiešanas, ja ir izmantota I pielikumā paredzētā attiecīgā krājuma kvota.

3.  Licences un īpašās zvejas atļaujas atsauc, ja netiek pildītas šajā regulā paredzētās saistības.

22. pants

Attiecīgo noteikumu neievērošana

1.  Kuģim, attiecībā uz kuru nav izpildītas šajā regulā paredzētās saistības, laika posmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus, neizsniedz licences un īpašās zvejas atļaujas.

2.  Komisija konkrētās trešās valsts iestādēm paziņo to kuģu nosaukumus un tehniskās īpašības, kuriem attiecīgo noteikumu pārkāpuma dēļ nākamo mēnesi vai mēnešus būs aizliegts zvejot Kopienas zvejas zonā.

23. pants

Licences īpašnieka pienākumi

1.  Zonā, kurā darbojas trešo valstu kuģi, tie ievēro saglabāšanas un kontroles pasākumus un pārējos noteikumus, ko piemēro Kopienas kuģiem, jo īpaši Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94, (EK) Nr. 88/98, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 1434/98 un Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87.

2.  Šā panta pirmajā punktā minētajiem kuģiem ir zvejas žurnāls, kurā atrodama VIII pielikuma I daļā paredzētā informācija.

3.  Trešo valstu kuģi, izņemot Norvēģijas kuģus, kas zvejo ICES IIIa rajonā, pārraida Komisijai IX pielikumā norādīto informāciju atbilstīgi minētajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

24. pants

Īpaši noteikumi par Francijas Gviānas departamentu

1.  Licences zvejošanai Francijas Gviānas departamenta ūdeņos piešķir tad, ja attiecīgā kuģa īpašnieks apņemas pēc Komisijas lūguma atļaut uzņemt uz kuģa novērotāju.

2.  Pēc reisa izkraujot nozvejoto, tā kuģa kapteinis, kam ir licence zivju zvejai vispār vai konkrēti tunzivju zvejai Francijas Gviānas departamenta ūdeņos, ikreiz iesniedz Francijas iestādēm deklarāciju, kurā norāda kopš iepriekšējās deklarācijas iesniegšanas nozvejoto un uz kuģa esošo garneļu daudzumus. Šīs deklarācijas veidlapas paraugs sniegts VII pielikuma III daļā. Kapteinis ir atbildīgs par šīs deklarācijas pareizību. Francijas iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai pārliecinātos par deklarāciju pareizību, konkrēti salīdzinot tās ar ierakstiem 23. panta 2. punktā minētajā zvejas žurnālā. Pēc pārbaudes deklarāciju paraksta atbildīgā amatpersona. Līdz katra mēneša beigām Francijas iestādes nosūta Komisijai visas deklarācijas, kas attiecas uz iepriekšējo mēnesi.

3.  Kuģiem, kas zvejo Francijas Gviānas departamenta ūdeņos, ir zvejas žurnāls, kas atbilst paraugam VIII pielikuma II daļā. Šā zvejas žurnāla ierakstu kopiju 30 dienās pēc katra zvejas reisa pēdējās dienas ar Francijas iestāžu starpniecību nosūta Komisijai.

4.  Ja Komisija mēnesi nesaņem nekādus paziņojumus par kuģi, kam ir licence zvejošanai Francijas Gviānas departamenta ūdeņos, tad minētajam kuģim šo licenci atsauc.



VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO NAFO PĀRVALDES APGABALĀ



1. IEDAĻA

Kopienas līdzdalība

25. pants

Kuģu saraksts

1.  Tikai tiem EK kuģiem, kuru bruto tonnāža pārsniedz 50 tonnas un kuriem to karoga dalībvalsts ir izsniegusi īpašu zvejas atļauju, ar šajā atļaujā paredzētajiem nosacījumiem ir atļauts zvejot, turēt uz kuģa, pārkraut vai izkraut krastā zvejas resursus no NAFO pārvaldes apgabala.

2.  Katra dalībvalsts datorlasāmā formā nosūta Komisijai visu to kuģu sarakstu, kuru bruto tonnāža pārsniedz 50 tonnas un kuri peld ar šīs valsts karogu un ir reģistrēti Kopienā, un kuriem ir atļauts zvejot NAFO pārvaldes apgabalā.

3.  Šā panta 2. punktā minēto sarakstu Komisijai nosūta 15 dienās pēc šīs regulas stāšanās spēkā un saraksta grozījumu gadījumā – vismaz 5 dienas pirms sarakstā pievienotā kuģa iebraukšanas NAFO pārvaldes apgabalā. Komisija šo informāciju tūlīt nosūta NAFO sekretariātam.

4.  Šā panta 2. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a) kuģa iekšējais numurs, kā noteikts I pielikumā Komisijas 1998. gada 30. septembra Regulai (EK) Nr. 2090/98 par Kopienas zvejas kuģu reģistru ( 21 );

b) starptautiskais radiosignāls;

c) attiecīgā gadījumā – fraktētājs;

d) kuģa tips.

5.  Attiecībā uz kuģiem, kas uz laiku peld ar dalībvalsts karogu (kuģa fraktēšana bez apkalpes), nosūtītajā informācijā iekļauj šādas ziņas:

a) datums, no kura kuģis drīkst peldēt ar dalībvalsts karogu;

b) datums, no kura dalībvalsts atļāvusi šim kuģim zvejot NAFO pārvaldes apgabalā;

c) tās valsts nosaukums, kurā kuģis reģistrēts vai ir bijis reģistrēts, un datums, no kura tas vairs nepeld ar minētās valsts karogu;

d) kuģa nosaukums;

e) oficiālais kuģa reģistrācijas numurs, ko piešķīrušas valsts kompetentās iestādes;

f) kuģa piederības osta pēc tā pārņemšanas;

g) kuģa īpašnieka vai fraktētāja nosaukums;

h) apliecinājums par to, ka kapteiņa rīcībā ir NAFO pārvaldes apgabalā spēkā esošo noteikumu eksemplārs;

i) galvenās sugas, ko kuģis drīkst zvejot NAFO pārvaldes apgabalā;

j) apakšapgabali, kuros zveja varētu notikt.



2. IEDAĻA

Tehniskie pasākumi

26. pants

Linuma acu izmēri

Šīs regulas X pielikumā minēto sugu zivju specializētajā zvejā aizliegts izmantot trali, kam jebkurā vietā linuma acu izmērs ir mazāks par 130 mm. Specializētajā īsspuru kalmāru (Illex illecebrosus) zvejā linuma acu izmēru drīkst samazināt ne vairāk kā līdz 60 mm. Specializētajā raju dzimtas zivju (Rajidae) zvejā linuma acu izmēru palielina vismaz līdz 280 mm āmī un līdz 220 mm pārējās traļa daļās.

Garneļu (Pandalus borealis) zvejā kuģi izmanto tīklus, kam minimālais linuma acu izmērs ir 40 mm.

27. pants

Tīklu aprīkojums

1.  Aizliegts izmantot šajā pantā neaprakstītus līdzekļus vai ierīces, kas aizsprosto linuma acis vai samazina to izmēru.

2.  Lai samazinātu vai novērstu bojājumus, pie āmja apakšējās daļas drīkst piestiprināt buruaudeklu, linumu vai jebkuru citu materiālu.

3.  Ierīces āmja augšējā daļā drīkst piestiprināt tad, ja tās neaizsprosto āmja acis. Drīkst izmantot tikai XI pielikumā paredzētos āmja virspuses apvalkus.

4.  Garneļu (Pandalus borealis) zvejas kuģi izmanto šķirojamos režģus, kuros maksimālais acu izmērs ir 22 mm. To kuģu aprīkojumā, kas zvejo garneles 3L rajonā, ietilpst arī vismaz 72 cm gari ķēžu posmi.

28. pants

Piezveja

1.  Kuģu kapteiņi nedrīkst veikt to sugu specializēto zveju, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi. Specializēta zveja ir tā, kur ar vienu vada iemetienu gūtajā nozvejā pēc svara procentuāli visvairāk ir konkrētās sugas zivju.

2.  To I D pielikumā uzskaitīto sugu zivju piezveja, attiecībā uz kurām Kopiena nav paredzējusi kvotas NAFO pārvaldes apgabala daļā un kuras tur nozvejotas kādas citas sugas zivju specializētās zvejas laikā, vienai sugai nedrīkst pārsniegt 2 500 kg vai 10 % no uz kuģa palikušās kopējās nozvejas svara, atkarībā no tā, kurš apjoms ir lielāks. Tomēr pārvaldes apgabala daļā, kur atsevišķu sugu zivju specializētā zveja ir aizliegta, jebkuras I D pielikumā minētās sugas zivju piezveja nedrīkst pārsniegt attiecīgi 1 250 kg vai 5 %.

3.  Ja kopējais to sugu zivju daudzums, uz ko attiecas piezvejas ierobežojumi, vienā vada iemetienā pārsniedz 2. punktā paredzēto un attiecīgajā gadījumā piemērojamo limitu, tad kuģim tūlīt jāattālinās vismaz piecas jūras jūdzes no iepriekšējās vada iemetiena vietas. Ja kopējais to sugu zivju daudzums, uz ko attiecas piezvejas ierobežojumi, pārsniedz minēto limitu arī kādā no turpmākajiem vada iemetieniem, tad kuģim atkal nekavējoties jāattālinās vismaz piecas jūras jūdzes no iepriekšējās vada iemetiena vietas, un tas nedrīkst atgriezties vēl vismaz 48 stundas.

4.  Garneļu (Pandalus borealis) zvejas kuģiem gadījumā, ja visu I D pielikumā uzskaitīto sugu zivju kopējā piezveja vienā vada iemetienā 3M rajonā pārsniedz 5 % un 3L rajonā – 2,5 % no svara, tūlīt jāattālinās vismaz piecas jūras jūdzes no iepriekšējās vada iemetiena vietas.

Garneļu nozveju neizmanto bentālo zivju sugu piezvejas apjomu aprēķināšanā.

29. pants

Zivju minimālais izmērs

NAFO pārvaldes apgabalā nozvejotās zivis, kuru izmērs neatbilst XII pielikumā noteiktajam izmēram, nedrīkst apstrādāt, paturēt uz kuģa, pārkraut, izkraut krastā, transportēt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai, bet tās tūlīt jāielaiž atpakaļ jūrā. Ja nozvejoto neatbilstīgā izmēra zivju daudzums pārsniedz 10 % no kopējā daudzuma, tad kuģis zveju turpina vismaz piecas jūras jūdzes atstatus no iepriekšējās vada iemetiena vietas. Apstrādātas zivis, uz kurām attiecas prasība par zivju minimālo izmēru un kuras neatbilst XII pielikumā norādītajam garuma ekvivalentam, uzskata par zivju minimālajam izmēram neatbilstošām.



3. IEDAĻA

Kontroles pasākumi

30. pants

Zvejas žurnāls un glabāšanas plāns

1.  Papildus Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6., 8., 11. un 12. panta prasību izpildei kuģu kapteiņi zvejas žurnālā ieraksta šīs regulas XIII pielikumā norādīto informāciju.

2.  Ikviena dalībvalsts līdz katra mēneša piecpadsmitajam datumam datorlasāmā formā paziņo Komisijai XIV pielikumā minēto krājumu daudzumus, kas izkrauti krastā iepriekšējā mēnesī, un dara zināmu atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. un 12. pantam saņemto informāciju.

3.  Kopienas kuģa kapteinis datus par I D pielikumā uzskaitīto sugu pārstāvju nozveju ieraksta:

a) zvejas žurnālā, datus grupējot atkarībā no sugas un apstrādātā produkta veida; vai

b) apstrādāto produktu glabāšanas plānā, norādot produktu atrašanās vietu kravas telpās atkarībā no sugas.

4.  Kuģa kapteinis sniedz palīdzību, kas vajadzīga, lai varētu pārbaudīt zvejas žurnālā reģistrēto daudzumu un uz kuģa glabāto apstrādāto produktu daudzumu atbilstību.

31. pants

Tīkli

Šīs regulas X pielikumā minētas sugas vai sugu pārstāvju specializētajā zvejā uz kuģiem nedrīkst atrasties tīkli, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 26. pantā noteikto izmēru. Tomēr uz kuģiem, kas tā paša reisa laikā zvejo arī ārpus NAFO pārvaldes apgabala, šādi tīkli drīkst atrasties, ja vien tie ir droši sastiprināti un noglabāti un nav pieejami tūlītējai izmantošanai, proti:

a) tīkli ir atvienoti no klāja un no vilkšanas vai tralēšanas tauvām un trosēm; un

b) tīkli, kas atrodas uz klāja vai virs tā, ir stingri piestiprināti pie kādas virsbūves daļas.

32. pants

Pārkraušana

Kopienas kuģi NAFO pārvaldes apgabalā neveic pārkraušanas darbības, ja vien tie iepriekš nav saņēmuši attiecīgu atļauju no kompetentajām iestādēm.

33. pants

Zvejas intensitātes uzraudzība

1.  Ikviena dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu 25. pantā minēto šīs dalībvalsts kuģu zvejas intensitātes atbilstību zvejas iespējām, kas minētajai dalībvalstij ir pieejamas NAFO pārvaldes apgabalā.

2.  Dalībvalstis ne vēlāk kā 2004. gada 31. janvārī vai pēc tam – vismaz 30 dienas pirms attiecīgās darbības uzsākšanas nosūta Komisijai nozvejas plānu, kas sastādīts minēto dalībvalstu kuģiem zvejošanai NAFO pārvaldes apgabalā. Nozvejas plānā inter alia identificē kuģi vai kuģus, kuri veiks minētās zvejas darbības. Nozvejas plānā atspoguļo kopējo zvejas intensitāti, ko paredzēts izvērst konkrētajā zvejas vietā, attiecībā pret zvejas iespēju apjomu, kurš ir paziņojumu izdarījušās dalībvalsts rīcībā.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 2004. gada 31. decembrī ziņo Komisijai par nozvejas plānu izpildi, norādot faktiski zvejojušo kuģu skaitu un zvejā pavadīto dienu kopskaitu.



4. IEDAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz ziemeļu garnelēm

34. pants

Ziemeļu garneļu zveja

Katra dalībvalsts ik dienas paziņo Komisijai NAFO pārvaldes apgabala 3L rajonā nozvejoto Ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) daudzumus, kurus ieguvuši kuģi, kas peld ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā. Visu veidu zvejas darbība norisinās ūdeņos, kas ir dziļāki par 200 metriem, un to vienlaikus veic ne vairāk kā viens kuģis no dalībvalsts.



5. IEDAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz melnajiem paltusiem

35. pants

Īpaša atļauja melno paltusu zvejai

1.  Kopienas kuģiem, kuru kopgarums pārsniedz 24 metrus un kuri nav iekļauti 2. punktā minētajā sarakstā, aizliegts zvejot, turēt uz kuģa, pārkraut vai izkraut krastā melnos paltusus.

2.  Katra dalībvalsts nosūta Komisijai visu to kuģu sarakstu, kuru kopgarums pārsniedz 24 metrus un kuri peld ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā, un kuriem šī dalībvalsts atļāvusi zvejot melnos paltusus 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonā, izsniedzot īpašu zvejas atļauju.

3.  Šā panta 2. punktā minētajā sarakstā iekļauj iekšējo numuru, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2090/98 I pielikumā.

4.  Šo sarakstu datorlasāmā formā Komisijai nosūta 15 dienās pēc šīs regulas stāšanās spēkā un saraksta grozījumu gadījumā – vismaz 5 dienas pirms sarakstā pievienotā kuģa iebraukšanas 2. apakšapgabalā vai 3KLMNO rajonā. Komisija minēto sarakstu tūlīt nosūta NAFO sekretariātam.

5.  Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai tai atvēlēto melnā paltusa kvotu sadalītu 2. punktā minētajiem atļauju saņēmušajiem kuģiem. Dalībvalstis 15 dienās pēc šīs regulas stāšanās spēkā nosūta Komisijai informāciju par attiecīgo kvotu sadalījumu.

36. pants

Ziņojumi

1.  Šīs regulas 35. panta 2. punktā minēto kuģu kapteiņi karoga dalībvalstij pārraida šādus ziņojumus:

a) melnā paltusa daudzums uz kuģa brīdī, kad attiecīgais Kopienas kuģis iebrauc 2. apakšapgabalā vai 3KLMNO rajonā. Šo ziņojumu pārraida ne agrāk kā 12 stundas un ne vēlāk kā 6 stundas pirms katras reizes, kad attiecīgais kuģis iebrauc šajā zonā;

b) melnā paltusa iknedēļas nozveja. Šo ziņojumu pirmo reizi pārraida ne vēlāk kā septītās dienas beigās pēc attiecīgā kuģa iebraukšanas 2. apakšapgabalā vai 3KLMNO rajonā vai – ja zvejas reiss ir ilgāks nekā septiņas dienas – ne vēlāk kā pirmdien attiecībā uz nozveju, kas 2. apakšapgabalā vai 3KLMNO rajonā gūta iepriekšējā nedēļā, kura noslēdzas svētdien pusnaktī;

c) melnā paltusa daudzums uz kuģa brīdī, kad attiecīgais Kopienas kuģis izbrauc no 2. apakšapgabala vai 3KLMNO rajona. Šo ziņojumu pārraida ne agrāk kā 12 stundas un ne vēlāk kā 6 stundas pirms katras reizes, kad attiecīgais kuģis izbrauc no šīs zonas, un tajā iekļauj minētajā zonā pavadīto zvejas dienu skaitu un kopējo nozveju;

d) par kuģa uzturēšanās laiku 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonā – katrā melnā paltusa pārkraušanas reizē iekrautos un izkrautos daudzumus. Šos ziņojumus pārraida ne vēlāk kā 24 stundas pēc pārkraušanas beigām.

2.  Dalībvalstis pēc 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā minēto ziņojumu saņemšanas pārsūta tos Komisijai.

3.  Kad melnā paltusa nozvejas apjoms, kas paziņots saskaņā ar 2. punktu, sasniedz 70 % no dalībvalstīm piešķirtās kvotas, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pastiprinātu nozvejas uzraudzību, un par šiem pasākumiem informē Komisiju.

37. pants

Norādītās ostas

1.  Aizliegts izkraut krastā jebkādu daudzumu melno paltusu, ja tas nenotiek NAFO līgumslēdzēju pušu norādītā ostā. Melnā paltusa izkraušana krastā trešo pušu ostās ir aizliegta.

2.  Dalībvalstis norāda, kurās ostās drīkst izkraut krastā melnos paltusus, un paredz ar to saistītās pārbaudes un uzraudzības procedūras, tostarp noteikumus par melnā paltusa daudzumu reģistrēšanu un paziņošanu ikreiz, kad notiek izkraušana krastā.

3.  Dalībvalstis 15 dienās pēc šīs regulas stāšanās spēkā nosūta Komisijai norādīto ostu sarakstu un vēl 15 dienās pēc tam – ar to saistītās pārbaudes un uzraudzības procedūras, kas minētas 2. punktā. Komisija šo informāciju tūlīt nosūta NAFO sekretariātam.

4.  Komisija tūlīt nosūta visām dalībvalstīm 2. punktā minēto norādīto ostu sarakstu, kā arī pārējo NAFO līgumslēdzēju pušu izraudzīto ostu sarakstu.

38. pants

Pārbaude ostā

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visus kuģus, kuri iebrauc norādītā ostā, lai izkrautu krastā un/vai pārkrautu melnos paltusus, šajā ostā apseko atbilstīgi NAFO ostā veicamās pārbaudes režīmam.

2.  Šā panta 1. punktā minēto kuģu nozvejoto aizliegts izkraut un/vai pārkraut pirms inspektora ierašanās.

3.  Visus izkrautos daudzumus grupē pa sugām un nosver pirms to nogādāšanas saldētavā vai citā galamērķī.

4.  Dalībvalstis 7 darba dienās pēc pārbaudes pabeigšanas nosūta NAFO sekretariātam attiecīgo ostā veiktās pārbaudes ziņojumu, un tā kopiju nosūta Komisijai.

39. pants

Aizliegums trešās puses kuģiem veikt nozvejas izkraušanu krastā un pārkraušanu

Dalībvalstis nodrošina to, ka melno paltusu izkraušana krastā un pārkraušana, kuru veic NAFO pārvaldes apgabalā zvejojuši trešo pušu kuģi, ir aizliegta.

40. pants

Veiktās zvejas darbības kontrole

Dalībvalstis vēlākais līdz 2004. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par 34. līdz 39. pantā paredzēto pasākumu īstenošanu, tostarp par zvejas dienu kopskaitu.



6. IEDAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz jūrasasariem

41. pants

Jūrasasaru zveja

1.  Katru otro pirmdienu tāda Kopienas kuģa kapteinis, kas zvejo jūrasasarus NAFO pārvaldes apgabala 2. apakšapgabalā vai 1F, 3K un 3M rajonā, tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ar kuras karogu šis kuģis peld vai kurā tas ir reģistrēts, paziņo minētajos apgabalos un zonās nozvejoto jūrasasaru daudzumus par divu nedēļu laika posmu, kas noslēdzas iepriekšējās svētdienas pusnaktī.

Pēc tam, kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no kopējās pieļaujamās nozvejas, šādu paziņojumu veic katru pirmdienu.

2.  Dalībvalstis katru otro otrdienu līdz plkst.12:00 paziņo Komisijai jūrasasaru daudzumus, ko divu nedēļu laika posmā, kurš noslēdzas iepriekšējās svētdienas pusnaktī, NAFO pārvaldes apgabala 2. apakšapgabalā un 1F, 3K un 3M rajonā nozvejojuši kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un ir reģistrēti minētajā dalībvalstī.

Pēc tam, kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no kopējās pieļaujamās nozvejas, šādus ziņojumus sūta katru nedēļu.



VII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CCAMLR APGABALĀ



1. IEDAĻA

Ierobežojumi

42. pants

Aizliegumi un nozvejas ierobežojumi

1.  Specializēta XV pielikumā uzskaitīto sugu pārstāvju zveja ir aizliegta tajās zonās un laika posmos, kas norādīti minētajā pielikumā.

2.  Attiecībā uz jauniem zvejas veidiem un pētniecisko zveju piemēro nozvejas un piezvejas ierobežojumus, kas izklāstīti XVI pielikumā un ir spēkā minētajā pielikumā norādītajos apakšapgabalos un rajonos.



2. IEDAĻA

Pētnieciskā zveja

43. pants

Līdzdalība pētnieciskajā zvejā

1.  Zvejas kuģi, kuri peld ar Spānijas karogu un ir reģistrēti šajā valstī un par kuriem CCAMLR paziņots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 66/98 16. panta noteikumiem, drīkst piedalīties FAO 48.6. apakšapgabalā un FAO 88.1. apakšapgabalā notiekošajā Dissostichus spp. pētnieciskajā zvejā ar āķu jedām. FAO 48.6. apakšapgabalā vienlaikus drīkst zvejot ne vairāk kā viens zvejas kuģis. Kopējās nozvejas un piezvejas ierobežojumi apakšapgabalos un šo ierobežojumu sadalījums pa maza mēroga pētniecības zonām (SSRU) katrā no abiem apakšapgabaliem ir izklāstīts XVI pielikumā.

2.  Zveju veic pēc iespējas plašākā ģeogrāfiskā un batimetriskā zonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga zvejas potenciāla noteikšanai un pārmērīgas nozvejas un zvejas intensitātes novēršanai. Tālab pēc tam, kad paziņotais nozvejas apjoms sasniedz paredzēto nozvejas limitu, konkrētajā SSRU notiekošo zveju pārtrauc, un šo SSRU uz visu atlikušo sezonu slēdz zvejas darbībai.

44. pants

Paziņojumu sistēmas

Uz zvejas kuģiem, kas piedalās 43. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, attiecas šādas nozvejas un zvejas intensitātes paziņojumu sistēmas:

a) piecu dienu Nozvejas un zvejas intensitātes paziņojumu sistēma, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 66/98 7. panta 3. punktā;

b) precizēto ikmēneša Nozvejas un zvejas intensitātes paziņojumu sistēma, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 66/98 12. pantā;

c) paziņojumi par jūrā izgāzto Dissostichus eleginoides un Dissostichus mawsoni kopējo skaitu un svaru, ieskaitot arī zivis ar recekļainu miesu.

45. pants

Īpašas prasības

1.  Šīs regulas 43. pantā minēto pētniecisko zveju veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 66/98 14. panta 3. punktu attiecībā uz pasākumiem, kas piemērojami, lai zvejā ar āķu jedām samazinātu jūras putnu nejaušas bojāejas iespēju. Papildus minētajiem pasākumiem šajā zvejā ir aizliegts izgāzt subproduktus.

2.  Uz zvejas kuģiem, kas piedalās pētnieciskajā zvejā FAO 88.1. apakšapgabalā, attiecas šādas papildu prasības:

a) kuģiem aizliegts jūrā izgāzt:

i) naftas vai degvielas produktus vai eļļainus atlikumus, izņemot tos, kas atļauti MARPOL konvencijas 73/78 I pielikumā;

ii) atkritumus;

iii) pārtikas atkritumus, kas paliek sietā, kura acu atvērumi nav lielāki par 25 mm;

iv) nesadalītus vai sadalītus mājputnus (tostarp olu čaumalas); vai

v) notekūdeņus tuvāk nekā 12 jūras jūdzes no krasta vai ledus šelfa vai notekūdeņus tad, kad kuģis peld ar ātrumu, kas ir mazāks nekā 4 mezgli;

b) nedrīkst 88.1. apakšapgabalā ievest dzīvus mājputnus vai citus dzīvus putnus, un neapēsti mājputnu gaļas ēdieni no 88.1. apakšapgabala jāizved;

c)  Dissostichus spp. zveja 88.1. apakšapgabalā ir aizliegta 10 jūras jūdžu zonā no Belenija salu krasta.

46. pants

Vada iemetiena definīcija

1.  Šajā iedaļā vada iemetiens ir viena vai vairāku zvejas rīku iemešana vienuviet. Precīzu vada iemetiena ģeogrāfisko stāvokli nosaka pēc tā zvejas rīka vai rīku centrālā punkta, ko izmanto nozvejas un zvejas intensitātes paziņojumu sastādīšanas vajadzībām.

2.  Lai vada iemetienu atzītu par kontroles iemetienu:

a) starp kontroles iemetieniem jābūt vismaz 5 jūras jūdzes lielam attālumam, un šis attālums jāmēra starp kontroles iemetienu ģeogrāfiskajiem viduspunktiem;

b) katrā iemetienā jābūt ne mazāk kā3 500 un ne vairāk kā 10 000 āķiem; šo skaitu var veidot vairāku vienuviet iemestu zvejas rīku āķi;

c) iemesto āķu jedu turēšanas ilgumam jābūt ne mazākam par sešām stundām, un šo laiku skaita no iemešanas beigām līdz vilkšanas sākumam.

47. pants

Pētniecības plāni

Zvejas kuģi, kas piedalās 43. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, īsteno pētniecības plānus visās un ikvienā no maza mēroga pētniecības zonām (SSRU), kurās ir sadalīts FAO 48.6. un 88.1. apakšapgabals. Pētniecības plānu īsteno šādi:

a) pēc pirmās iebraukšanas reizes SSRU pirmie 10 vada iemetieni, ko apzīmē kā “pirmo sēriju”, ir “kontroles iemetieni”, un tiem jāatbilst 46. panta 2. punktā norādītajiem kritērijiem;

b) nākamos 10 vada iemetienus vai 10 tonnas nozvejas, atkarībā no tā, kuru no šiem lielumiem sasniedz vispirms, apzīmē kā “otro sēriju”. Otrās sērijas iemetienus pēc kapteiņa izvēles var veikt parastās pētnieciskās zvejas gaitā. Tomēr šos iemetienus var apzīmēt arī kā kontroles iemetienus, ja vien tie atbilst 46. panta 2. punkta prasībām;

c) ja pēc pirmās un otrās iemetienu sērijas pabeigšanas kapteinis vēlas turpināt zveju SSRU, tad kuģim jāsāk “trešā sērija”, šādi visās trijās sērijās kopā veicot 20 kontroles iemetienus. Trešā iemetienu sērija jāpabeidz tajā pašā SSRU apmeklējumā, kad pirmā un otrā sērija;

d) pēc 20 kontroles iemetienu izpildes kuģis drīkst turpināt zveju SSRU;

e) attiecībā uz 88.1. apakšapgabala SSRU ar kodu A, B, C, E un G, kur zvejai derīgā jūras gultnes platība ir mazāka nekā 15 000 km2, b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro, un kuģis drīkst turpināt zveju SSRU pēc 10 kontroles iemetienu izpildes.

48. pants

Datu vākšanas plāni

1.  Zvejas kuģi, kas piedalās 43. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, īsteno datu vākšanas plānus visās un ikvienā no SSRU, kurās ir sadalīts FAO 48.6. un 88.1. apakšapgabals. Izpildot datu vākšanas plānu, jāievāc šādi dati:

a) ģeogrāfiskais novietojums un jūras dziļums, kurus nosaka abos katra iemestā zvejas rīka galos;

b) iemešanas, turēšanas un vilkšanas ilgums;

c) ūdens virspusē bojā gājušo zivju skaits un sugas;

d) iemesto āķu skaits;

e) ēsmas veids;

f) ēsmas uzspraušanas rezultāti (%);

g) āķa tips; un

h) jūras virsmas stāvoklis, mākoņainība un mēness fāze zvejas rīku iemešanas laikā.

2.  Par katru kontroles iemetienu ievāc visus 1. punktā norādītos datus; ja kontroles iemetienā nozvejoto zivju skaits ir līdz 100, tad tās visas izmēra un no vismaz 30 zivīm ievāc paraugus bioloģiskās izpētes vajadzībām. Ja nozvejoto zivju skaits pārsniedz 100, tad jāpiemēro kāda no izlases apakšparaugu ņemšanas metodēm.

49. pants

Marķēšanas programma

Ikviens zvejas kuģis, kas piedalās 43. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, turklāt pilda šādu marķēšanas programmu:

a)  Dissostichus spp. īpatņus marķē un atlaiž jūrā; tā rīkojas ar vienu īpatni uz katru dzīvsvara tonnu, kas nozvejota sezonas laikā. Marķēšanu pārtrauc tikai pēc tam, kad uz vienu kuģi marķēti jau 500 īpatņi, vai kad kuģis atstāj zvejas vietu, kurā ticis marķēts viens īpatnis uz katru nozvejas dzīvsvara tonnu;

b) programmai jābūt orientētai uz īpatņiem, kas ir mazāki par 100 cm, tomēr vajadzības gadījumā jāmarķē arī lielāki īpatņi, lai izpildītu prasību par viena īpatņa marķēšanu uz katru nozvejas dzīvsvara tonnu. Visiem jūrā atlaistajiem īpatņiem jābūt marķētiem divkārt, un atlaišana jāveic pēc iespējas plašākā ģeogrāfiskā apgabalā;

c) uz visiem marķējumiem jābūt skaidri uzdrukātam unikālam kārtas numuram un atpakaļadresei, lai marķētā īpatņa nozvejas gadījumā varētu izsekot marķējuma izcelsmei;

d) par visiem attiecīgajiem marķējuma datiem un par konkrētajā zvejas vietā atgūto Dissostichus spp. marķējumu divu mēnešu laikā pēc kuģa izbraukšanas no attiecīgās zvejas vietas datorlasāmā formā jāpaziņo CCAMLR.

50. pants

Zinātniskie novērotāji

Uz katra zvejas kuģa, kas piedalās 43. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, visas zvejas darbības laikā attiecīgajā zvejas periodā jābūt vismaz diviem zinātniskajiem novērotājiem, no kuriem viens ir iecelts saskaņā ar CCAMLR starptautisko zinātniskās novērošanas shēmu.



VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

51. pants

Datu pārsūtīšana

Atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2847/93 datus par nozvejoto daudzumu izkraušanu krastā dalībvalstis Komisijai nosūta datorlasāmā formā, izmantojot krājumu kodus, kas norādīti krājumu tabulās.

52. pants

Kvotas jaunajām dalībvalstīm

Daudzumus, ko jauno dalībvalstu kuģi nozvejojuši no 2004. gada 1. janvāra līdz pievienošanās dienai, atskaita no I pielikumā paredzētajām kvotām.

Jaunās dalībvalstis 15 dienās pēc pievienošanās paziņo Komisijai laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz pievienošanās dienai nozvejotos apjomus.

53. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 1. janvārī.

Ja CCAMLR apgabalā KPN ir noteikta laika posmam, kas sākas pirms 2004. gada 1. janvāra, tad 42. pantu piemēro no attiecīgās KPN piemērošanas sākuma dienas.

Šīs regulas IV pielikuma 12. punkta noteikumi stājas spēkā 2004. gada 1. februārī, izņemot 12.3. punktu un 12.7. punkta otro daļu, kas stājas spēkā 2004. gada 1. janvārī.

No Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas pievienošanās dienas 13. un 14. pants uz šīm valstīm vairs neattiecas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

ZVEJAS IESPĒJAS, KAS PIEMĒROJAMAS KOPIENAS KUĢIEM APGABALOS, KUR PASTĀV NOZVEJAS IEROBEŽOJUMI, UN TREŠO VALSTU KUĢIEM EK ŪDEŅOS ATKARĪBĀ NO KONKRĒTĀS SUGAS UN APGABALA (DZĪVSVARA TONNĀS, JA NAV NORĀDĪTS SAVĀDĀK)

Šīs regulas 9. panta vajadzībām visus šajā pielikumā norādītos nozvejas ierobežojumus uzskata par kvotām un tādēļ uz tiem attiecina noteikumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 2847/93, jo īpaši tās 14. un 15. pantā.



Plaši pazīstamais nosaukums

Trīsburtu kods

Zinātniskais nosaukums

Akmeņplekste

TUR

Psetta maxima

Anšovs

ANE

Champsocephalus gunnari

Antarktikas leduszivs

ANI

Engraulis encrasicolus

Antarktiskā buļzivs

NOG

Gobionotothen gibberijirons

Atlantijas bara haizivs

GAG

Galeorhinus galeus

Atlantijas jūrasasari

RED

Sebastes spp.

Atlantijas lasis

SAL

Salmo salar

Atlantijas lielgalvis

ORY

Hoplostethus atlanticus

Atlantijas makrele

MAC

Scomber scombrus

Atlantijas menca

COD

Gadus morhua

Atlantijas paltuss

HAL

Hippoglossus hippoglossus

Atlantijas reņģe/siļķe

HER

Clupea harengus

Baltā marlina

WHM

Tetrapturus alba

Baltacu haizivs

CYO

Centroscymnus coelolepis

Beriksas

ALF

Beryx spp.

Brētliņa

SPR

Sprattus sprattus

Brosme

USK

Brosme brosme

Diegspuru vēdzeles

FOX

Phycis spp.

Dzelkņu haizivs

DCS

Squalus acanthias

Dzeltenastes plekste

YEL

Limanda ferruginea

Dzeltenspuru tunzivs

YFT

Thunnus albacares

Esmarka menca

NOP

Trisopterus esmarkii

Gardeguna spurainā haizivs

DCA

Deania calcea

Garspuru tunzivs

ALB

Thunnus alalunga

Gludā haizivs

ETP

Etmopterus pusillus

Gludā plekste

DAB

Limanda limanda

Heks

HKE

Merlucius merlucius

Īsspuru kalmārs

SQI

Illex illecebrosus

Jūras līdaka

LIN

Molva molva

Jūrasmēle

SOL

Solea solea

Jūras zeltplekste

PLE

Pleuronectes platessa

Jūrasvelnu dzimtas zivis

ANF

Lophiidae

Krils

KRI

Euphausia superba

Labraks

BSS

Dicentrarchus labrax

Laternhaizivs

ETX

Etmopterus spinax

Laternzivs

LAC

Lampanyctus achiras

Lielā melnā haizivs

ETR

Etmopterus princeps

Lielacu jūras līdaka

SLI

Molva macrophthalma

Lielacu tunzivs

BET

Thunnus obesus

Makrūrzivis (garastes)

GRV

Macrourus spp.

Makrūrzivs

RHG

Macrourus berglax

Marmora nototēnija

NOR

Notothenia rossii

Mataste

BSF

Aphanopus carbo

Mazmutes plekste

LEM

Microstomus kitt

Megrimi

LEZ

Lepidorhombus spp.

Melnā haizivs

SCK

Dalatias licha

Melnais paltuss

GHL

Reinhardtius hippoglossoides

Merlangs

WHG

Merlangius merlangus

Milzu haizivs

BSK

Cetorhinus maximus

Moiva

CAP

Mallotus villosus

Norvēģijas omārs

NEP

Nephrops norvegicus

Parastā gardeguna leduszivs

LIC

Channichthys rhinoceratus

Patagonijas ilkņzivs

TOP

Dissostichus eleginoides

Pelēkā īsspuru haizivs

GUQ

Centrophorus squamosus

Pelēkā nototēnija

NOS

Lepidonotothen squamifrons

Pikša

HAD

Melanogrammus aeglefinus

Plekste

FLX

Platichthys flesus

Plekstveidīgās zivis

FLX

Pleuronectiformes

Polārmenca

POC

Boreogadus saida

Pollaks

POL

Pollachius pollachius

Putasu

WHB

Micromesistius poutassou

Raju dzimtas zivis

SRX-RAJ

Rajidae

Rietumatlantijas bute

PLA

Hippoglossoides platessoides

Saida

ΡΟΚ

Pollachius virens

Sarkanā plekste

WIT

Glyptocephalus cynoglossus

Sarkanā zobaine

SBR

Pagellus bogaraveo

Sarkanie krabji

PAI

Paralomis spp.

Siļķu haizivs

POR

Lamna nasus

Skotu leduszivs

SSI

Chaenocephalus aceratus

Sniega krabji

PCR

Chionoecetes spp.

Stavridas

JAX

Trachurus spp.

Strupdeguna garaste

RNG

Coryphaenoides rupestris

Tīģergarneles

PEN

Penaeus spp.

Tūbīšu dzimtas zivis

SAN

Ammodytidae

Tumšā leduszivs

SGI

Pseudochaenichthys georgianus

Vilkzivs

CAT

Anarhichas lupus

Ziemeļatlantijas argentīna

ARU

Argentina silus

Ziemeļu garnele

PRA

Pandalus borealis

Zilā jūras līdaka

BLI

Molva dypterigia

Zilā marlina

BUM

Makaira nigricans

Zilā tunzivs

BFT

Thunnus thynnus

Zobenzivs

SWO

Xiphias gladius




I A PIELIKUMS

BALTIJAS JŪRA

Šajā apgabalā visus kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomus, izņemot jūras zeltplekstēm, pieņem Starptautiskajā Baltijas jūras Zvejniecības komisijā (IBSFC).



Suga:

Atlantijas reņģe

Clupea harengus

Zona:

3. administratīvā vienība

HER/MU3

Somija

50 175

 
 

Zviedrija

11 025

 
 

EK

61 200

 
 

KPN

61 200

 
 

▼M2



Suga:

Atlantijas reņģe

Clupea harengus

Zona:

III bcd (EK ūdeņi), izņemot 3. administratīvo vienību un Rīgas jūras līci

Dānija

8 279

 
 

Vācija

25 106

 
 

Igaunija

10 406 (1)

 
 

Somija

9 386

 
 

Latvija

2 704 (1)

 
 

Lietuva

2 568

 
 

Polija

28 870

 
 

Zviedrija

36 499

 
 

EK

123 820

 
 

KPN

132 090

 
 

(1)   Drīkst būt nozvejotas Rīgas jūras līcī (HER/03D-RG).

▼M2



Suga:

Atlantijas reņģe

Clupea harengus

Zona:

Rīgas jūras līcis

HER/03D-RG

Igaunija

18 130

 
 

Latvija

21 130

 
 

EK

39 260

 
 

KPN

39 260

 
 

▼M2



Suga:

Atlantijas menca

Gadus morhua

Zona:

25.-32. apakšrajons (EK ūdeņi)

COD/25/32-

Dānija

12 040 (1)

 
 

Vācija

5 265 (1)

 
 

Igaunija

781 (1)

 
 

Somija

625 (1)

 
 

Latvija

2 968 (1) (2)

 
 

Lietuva

1 951 (1)

 
 

Polija

9 251 (1)

 
 

Zviedrija

8 770 (1)

 
 

EK

41 650

 
 

KPN

45 400

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

(1)   Drīkst būt nozvejotas 22.-24. apakšrajonā.

(2)   No tām 350 tonnas drīkst būt nozvejotas Krievijas Federācijas ūdeņos IIId zonā.

▼B



Suga:

Atlantijas menca

Gadus morhua

Zona:

22.-24. apakšrajons (EK ūdeņi) (1)

COD/22/24-

Dānija

8 557 (7)

 
 

Vācija

3 742 (7)

 
 

Igaunija

555 (2) (7)

 
 

Somija

444 (7)

 
 

Latvija

2 109 (3) (7)

 
 

Lietuva

1 387 (4) (7)

 
 

Polija

6 574 (5) (7)

 
 

Zviedrija

6 233 (7)

 
 

EK

29 600 (6)

 
 

KPN

29 600 (8)

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

(1)   Līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai šī zona aptver EK un Polijas ūdeņus.

(2)   Drīkst nozvejot EK ūdeņos, nepārsniedzot 22.-32. apakšrajonam kopēju kvotu 650 tonnu apmērā.

(3)   Drīkst nozvejot EK ūdeņos, nepārsniedzot 22.-32. apakšrajonam kopēju kvotu 1 450 tonnu apmērā.

(4)   Drīkst nozvejot EK ūdeņos, nepārsniedzot 22.-32. apakšrajonam kopēju kvotu 1 100 tonnu apmērā.

(5)   Nedrīkst būt nozvejotas EK ūdeņos.

(6)   Līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai EK kvota ir 18 975 tonnas.

(7)   Drīkst nozvejot 25.-32. apakšrajonā.

(8)   KPN apjoms jāpārskata, ņemot vērā jaunās nozvejas prognozes, ko sastādījusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome.

KPN apjoms jāpārskata, ņemot vērā jaunās nozvejas prognozes, ko sastādījusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome. Šeit iekļauto 2., 3., 4. un 5. zemsvītras piezīmi piemēro līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai.



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

IIIbcd (EK ūdeņi) (1)

PLE/3BCD-C

Dānija

2 697

 
 

Vācija

300

 
 

Zviedrija

203

 
 

Polija

565 (2)

 
 

EK

3 766 (3)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)   Līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai šī zona aptver EK un Polijas ūdeņus.

(2)   Nedrīkst būt nozvejotas EK ūdeņos.

(3)   Līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai EK kvota ir 3 200 tonnas.

Šeit iekļauto 2. zemsvītras piezīmi piemēro līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai.



Suga:

Atlantijas lasis

Salmo salar

Zona:

IIIbcd (EK ūdeņi), izņemot 32. apakšrajonu (1)

SAL/3BCD-C

Dānija

93 512 (2) (3) (5)

 
 

Vācija

10 404 (2) (3) (5)

 
 

Igaunija

9 504 (2) (4)

 
 

Somija

116 603 (2) (3) (5)

 
 

Latvija

59 478 (2) (6)

 
 

Lietuva

6 992 (2) (7)

 
 

Polija

28 368 (2) (7)

 
 

Zviedrija

126 400 (2) (3) (5)

 
 

EK

451 260 (2) (8)

 
 

KPN

460 000 (2)

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

(1)   Līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai šī zona aptver EK, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas ūdeņus.

(2)   Nozvejoto īpatņu skaits.

(3)   Jāzvejo EK ūdeņos, izņemot 2 000īpatņus, kurus drīkst nozvejot Igaunijas ūdeņos (SAL/03D-E), nepārsniedzot kopēju EK kvotu 2 000 īpatņu apmērā.

(4)   No šā daudzuma 2 000 īpatņi var būt nozvejoti EK ūdeņos.

(5)   Jāzvejo EK ūdeņos, izņemot 3 000 īpatņus, kurus drīkst nozvejot Latvijas ūdeņos (SAL/03D-LA), nepārsniedzot kopēju EK kvotu 3 000 īpatņu apmērā.

(6)   No šā daudzuma 3 000 īpatņi var būt nozvejoti EK ūdeņos.

(7)   Nedrīkst būt nozvejoti EK ūdeņos.

(8)   Līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai EK kvota ir 346 918 īpatņi.

Šeit iekļauto 3., 4., 5., 6. un 7. zemsvītras piezīmi piemēro līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai.



Suga:

Atlantijas lasis

Salmo salar

Zona:

IBSFC 32. apakšrajons (1)

SAL/03D-32

Somija

28 490 (2)

 
 

Igaunija

3 255 (2) (3)

 
 

EK

31 745 (2) (4)

 
 

KPN

35 000 (2)

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

(1)   Līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai šī zona aptver EK un Igaunijas ūdeņus.

(2)   Nozvejoto īpatņu skaits.

(3)   Nedrīkst būt nozvejoti EK ūdeņos.

(4)   Līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai EK kvota ir 28 490 īpatņi.

Šeit iekļauto 3. zemsvītras piezīmi piemēro līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai.

▼M2



Suga:

Brētliņa

Sprattus sprattus

Zona:

III bcd (EK ūdeņi)

SPR/3BCD-C

Dānija

37 254

 
 

Vācija

23 601

 
 

Igaunija

43 260

 
 

Somija

19 501

 
 

Latvija

52 249

 
 

Lietuva

18 901

 
 

Polija

110 880

 
 

Zviedrija

72 019

 
 

EK

377 665

 
 

Krievijas Federācija

3 000 (1)

 
 

KPN

420 000

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

(1)   Jāzvejo EK ūdeņu Latvijas zonā; ieskaitot reņģu piezveju līdz 150 tonnu apmērā.

▼B




I B PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ZIEMEĻJŪRA UN KOPIENAS ŪDEŅU RIETUMDAĻA

ICES apgabali Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIII, IX, X; CECAF apgabali (EK ūdeņi) un Franču Gviāna



Suga:

Tūbīšu dzimtas zivis

Ammodytidae

Zona:

IV (Norvēģijas ūdeņi)

SAN/04-N

Dānija

124 450

 
 

Apvienotā Karaliste

6 550

 
 

EK

131 000 ►M2   ◄

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

▼M2



Suga:

Tūbīšu dzimtas zivis

Ammodytidae

Zona:

IIa (1), Skageraks, Kategats, Ziemeļjūra (1)

SAN/24

Dānija

727 472

 
 

Apvienotā Karaliste

15 901

 
 

Visas dalībvalstis

27 826 (2)

 
 

EK

771 200

 
 

Norvēģija

45 000 (3)

 
 

Farēru salas

20 000 (3) (4)

 
 

KPN

836 200

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)   EK ūdeņi, izņemot ūdeņus līdz 6 jūdžu attālumā no Apvienotās Karalistes bāzes līnijas pie Šetlendas, Fērām un Faulas.

(2)   Izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti.

(3)   Jāzvejo Ziemeļjūrā.

(4)   Tostarp Esmarka mencas un ne vairāk kā 4 000 tonnas brētliņu. Brētliņas un ne vairāk kā 6 000 tonnas Esmarka mencu drīkst nozvejot VIa rajonā uz ziemeļiem no 56o30′N.

▼B



Suga:

Milzu haizivs

Cetorhinus maximus

Zona:

EK ūdeņi IV, VI un VII zonā

BSK/467

EK

0

 
 

KPN

0

 
 

▼M2



Suga:

Atlantijas siļķe (1)

Clupea harengus

Zona:

Skageraks un Kategats

HER/03A

Dānija

29 177 (2)

 
 

Vācija

467 (2)

 
 

Zviedrija

30 521 (2)

 
 

EK

60 164

 
 

Farēru salas

500 (3)

 
 

KPN

70 000

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

(1)   Izkrautas krastā kā viens loms vai atlasītas no loma pārpalikuma.

(2)   No tām 50 % drīkst nozvejot Ziemeļjūrā (EK ūdeņi) uz dienvidiem no 60oN un uz austrumiem no 4oE (ad hoc pasākums 2004. gadam).

(3)   Jāzvejo Skagerakā.

▼B



Suga:

Atlantijas siļķe (1)

Clupea harengus

Zona:

Ziemeļjūra uz ziemeļiem no 53°30′N

HER/4AB

Dānija

77 196

 
 

Vācija

48 208

 
 

Francija

18 250

 
 

Nīderlande

50 068

 
 

Zviedrija

4 680

 
 

Apvienotā Karaliste

62 100

 
 

EK

260 502

 
 

Norvēģija

50 000 (2)

 
 

KPN

460 000 (3)

 
 

(1)   Izkrautas krastā kā viens loms vai atšķirotas no loma pārpalikuma. Par krastā izkrautajām Atlantijas siļķēm dalībvalstīm Komisija jāinformē, atsevišķi norādot ICES IVa un IVb rajonā (zona HER/04A un HER/04B) gūto nozveju.

(2)   Drīkst nozvejot EK ūdeņos. Šai kvotai atbilstošā nozveja jāatskaita no Norvēģijai paredzētās KPN daļas.

(3)   Pagaidu KPN, kas noteikta uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteiktās kvotas, norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



 

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N

(HER/04-NFS)

EK

50 000 ()

▼M2



Suga:

Atlantijas siļķe

Clupea harengus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN

HER/04-N

Zviedrija

1 076 (1)

 
 

EK

1 076

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Piezvejotos Atlantijas mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidu daudzumus atskaita no šīm sugām atbilstīgajām kvotām.

▼B



Suga:

Atlantijas siļķe (1)

Clupea harengus

Zona:

IVc (2), VIId

HER/4CXB7D

Beļģija

9 159 (3)

 
 

Dānija

1 526 (3)

 
 

Vācija

953 (3)

 
 

Francija

17 178 (3)

 
 

Nīderlande

30 621 (3)

 
 

Apvienotā Karaliste

6 662 (3)

 
 

EK

66 098

 
 

KPN

460 000 (4)

 
 

(1)   Izkrautas krastā kā viens loms vai atšķirotas no loma pārpalikuma.

(2)   Izņemot Blekvoteras krājumu: Atlantijas siļķu krājums Temzas estuāra jūras reģiona zonā, ko norobežo, velkot iedomātu līniju no Landgārda zemesraga (51°56′N, 1°19′E) uz dienvidiem līdz ģeogrāfiskajam platumam 51°33′N un no turienes uz rietumiem līdz Apvienotās Karalistes krastam.

(3)   Daudzumu, kas nepārsniedz 50 % no šīs kvotas, drīkst apgūt ICES rajonā IVb. Tomēr par to iepriekš jāinformē Komisija.

(4)   Pagaidu KPN, kas noteikta uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.



Suga:

Atlantijas siļķe

Clupea harengus

Zona:

Vb, VIaN (1), VIb

HER/5B6ANB

Vācija

3 280

 
 

Francija

621

 
 

Īrija

4 432

 
 

Nīderlande

3 280

 
 

Apvienotā Karaliste

17 727

 
 

EK

29 340

 
 

Farēru salas

660 (2)

 
 

KPN

30 000

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

(1)   Atlantijas siļķu krājums ICES VIa rajonā uz ziemeļiem no 56°00′N un tajā VIa rajona daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07°00′W un uz ziemeļiem no 55°00′N, izņemot Klaidu.

(2)   Šo kvotu drīkst apgūt vienīgi VIa rajonā uz ziemeļiem no 56°30′N.



Suga:

Atlantijas siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIaS (1),VIIbc

HER/6AS7BC

Īrija

12 727

 
 

Nīderlande

1 273

 
 

EK

14 000

 
 

KPN

14 000

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)   Atlantijas siļķu krājums ICES VIa rajonā uz dienvidiem no 56°00′N un uz rietumiem no 07°00′W.



Suga:

Atlantijas siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIa Klaida (1)

HER/06ACL

Apvienotā Karaliste

1 000

 
 

EK

1 000

 
 

KPN

1 000

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)   Klaidas krājums: Atlantijas siļķu krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no iedomātas līnijas, kura savieno Kintairas zemesragu un Korsvolas zemesragu.



Suga:

Atlantijas siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIIa (1)

HER/07A/MM

Īrija

1 250

 
 

Apvienotā Karaliste

3 550

 
 

EK

4 800

 
 

KPN

4 800

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

(1)    ICES VIIa rajonā neiekļauj apgabalu, ko pievieno ICES VIIghjk rajonam un ko ierobežo:

— ziemeļos: ģeogrāfiskais platums 52°30′N;

— dienvidos: ģeogrāfiskais platums 52°00′N;

— rietumos: Īrijas krasti;

— austrumos: Apvienotās Karalistes krasti.



Suga:

Atlantijas siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIIe,f

HER/7EF

Francija

500

 
 

Apvienotā Karaliste

500

 
 

EK

1 000

 
 

KPN

1 000

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Atlantijas siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIIg,h,j,k (1)

HER/7GK

Vācija

144

 
 

Francija

802

 
 

Īrija

11 235

 
 

Nīderlande

802

 
 

Apvienotā Karaliste

16

 
 

EK

13 000

 
 

KPN

13 000

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)    ICES VIIg,h,j,k rajonā iekļauj apgabalu, ko ierobežo:

— ziemeļos: ģeogrāfiskais platums 52°30′N;

— dienvidos: ģeogrāfiskais platums 52°00′N;

— rietumos: Īrijas krasti;

— austrumos: Apvienotās Karalistes krasti.



Suga:

Anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona:

VIII

ANE/08

Spānija

29 700

 
 

Francija

3 300

 
 

EK

33 000

 
 

KPN

33 000 (1)

 
 

(1)   Šis KPN apjoms 2004. gadā jāpārskata, ņemot vērā jaunāko zinātnisko informāciju.



Suga:

Anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona:

IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

ANE/9/3411

Spānija

3 826

 
 

Portugāle

4 174

 
 

EK

8 000

 
 

KPN

8 000

 
 



Suga:

Atlantijas menca

Gadus morhua

Zona:

Skageraks

COD/03AN

Beļģija

10

 
 

Dānija

3 119

 
 

Vācija

78

 
 

Nīderlande

20

 
 

Zviedrija

546

 
 

EK

3 773

 
 

KPN

3 900 (1)

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

(1)   Pagaidu KPN, kas noteikta uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.



Suga:

Atlantijas menca

Gadus morhua

Zona:

Kategats

COD/03AS

Dānija

841

 
 

Vācija

17

 
 

Zviedrija

505

 
 

EK

1 363

 
 

KPN

1 363

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Atlantijas menca

Gadus morhua

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra

COD/2AC4

Beļģija

807

 
 

Dānija

4 635

 
 

Vācija

2 939

 
 

Francija

997

 
 

Nīderlande

2 619

 
 

Zviedrija

31

 
 

Apvienotā Karaliste

10 631

 
 

EK

22 659

 
 

Norvēģija

4 641 (1)

 
 

KPN

27 300 (2)

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

(1)   Drīkst nozvejot EK ūdeņos. Šai kvotai atbilstošie lomi jāatskaita no Norvēģijai paredzētās KPN daļas.

(2)   Pagaidu KPN, kas noteikta uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteiktās kvotas, norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



 

Norvēģijas ūdeņi

(COD/04-NFS)

EK

19 694 ()

▼M2



Suga:

Atlantijas menca

Gadus morhua

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN

COD/04-N

Zviedrija

516 (1)

 
 

EK

516 (1)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Kvota uzkrājusies atbilstīgi saskaņotajiem Eiropas Kopienas (Zviedrijas vārdā) un Norvēģijas 2004. gada zvejniecības apspriežu protokoliem.

▼B



Suga:

Atlantijas menca

Gadus morhua

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

COD/561214

Beļģija

1

 
 

Vācija

13

 
 

Francija

135

 
 

Īrija

191

 
 

Apvienotā Karaliste

508

 
 

EK

848

 
 

KPN

848

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteiktās kvotas, norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



 

Vb (EK zona), Via

(COD/5BC6A)

Beļģija

3

Vācija

24

Francija

258

Īrija

101

Apvienotā Karaliste

428

EK

814



Suga:

Atlantijas menca

Gadus morhua

Zona:

VIIa

COD/07A

Beļģija

29

 
 

Francija

79

 
 

Īrija

1 416

 
 

Nīderlande

7

 
 

Apvienotā Karaliste

620

 
 

EK

2 150

 
 

KPN

2 150

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Atlantijas menca

Gadus morhua

Zona:

VIIb-k, VIII, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

COD/7X7A34

Beļģija

242

 
 

Francija

4 149

 
 

Īrija

824

 
 

Nīderlande

35

 
 

Apvienotā Karaliste

450

 
 

EK

5 700

 
 

KPN

5 700

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Siļķu haizivs

Lamna nasus

Zona:

EK ūdeņi IV, VI un VII zonā

POR/467

EK

Ierobežojumu nav

 
 

Norvēģija

pm

 
 

Farēru salas

125 (1)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Drīkst zvejot tikai ar āķu jedām.



Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra (EK ūdeņi)

LEZ/2AC4-C

Beļģija

6

 
 

Dānija

5

 
 

Vācija

5

 
 

Francija

31

 
 

Nīderlande

24

 
 

Apvienotā Karaliste

1 819

 
 

EK

1 890

 
 

KPN

1 890

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

LEZ/561214

Spānija

409

 
 

Francija

1 596

 
 

Īrija

466

 
 

Apvienotā Karaliste

1 129

 
 

EK

3 600

 
 

KPN

3 600

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

VII

LEZ/07

Beļģija

489

 
 

Spānija

5 430

 
 

Francija

6 589

 
 

Īrija

2 996

 
 

Apvienotā Karaliste

2 595

 
 

EK

18 099

 
 

KPN

18 099

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

VIIIabde

LEZ/8ABDE

Spānija

1 163

 
 

Francija

938

 
 

EK

2 101

 
 

KPN

2 101

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

LEZ/8C3411

Spānija

1 233

 
 

Francija

62

 
 

Portugāle

41

 
 

EK

1 336

 
 

KPN

1 336

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Gludā plekste un plekste

Limanda limanda un Platichthys flesus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra (EK ūdeņi)

D/F/2AC4-C

Beļģija

533

 
 

Dānija

2 003

 
 

Vācija

3 004

 
 

Francija

208

 
 

Nīderlande

12 112

 
 

Zviedrija

7

 
 

Apvienotā Karaliste

1 684

 
 

EK

19 551

 
 

KPN

19 551

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Jūrasvelnu dzimtas zivis

Lophiidae

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra (EK ūdeņi)

ANF/2AC4-C

Beļģija

247

 
 

Dānija

546

 
 

Vācija

266

 
 

Francija

51

 
 

Nīderlande

187

 
 

Zviedrija

6

 
 

Apvienotā Karaliste

5 697

 
 

EK

7 000

 
 

KPN

7 000

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Jūrasvelnu dzimtas zivis

Lophiidae

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

ANF/561214

Beļģija

114

 
 

Vācija

130

 
 

Spānija

122

 
 

Francija

1 408

 
 

Īrija

318

 
 

Nīderlande

110

 
 

Apvienotā Karaliste

978

 
 

EK

3 180

 
 

KPN

3 180

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Jūrasvelnu dzimtas zivis

Lophiidae

Zona:

VII

ANF/07

Beļģija

1 931

 
 

Vācija

215

 
 

Spānija

768

 
 

Francija

12 395

 
 

Īrija

1 584

 
 

Nīderlande

250

 
 

Apvienotā Karaliste

3 759

 
 

EK

20 902

 
 

KPN

20 902

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Jūrasvelnu dzimtas zivis

Lophiidae

Zona:

VIIIa,b,d,e

ANF/8ABDE

Spānija

883

 
 

Francija

4 915

 
 

EK

5 798

 
 

KPN

5 798

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Jūrasvelnu dzimtas zivis

Lophiidae

Zona:

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

ANF/8C3411

Spānija

1 917

 
 

Francija

2

 
 

Portugāle

381

 
 

EK

2 300

 
 

KPN

2 300

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

▼M2



Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Skageraks un Kategats, III bcd (EK ūdeņi)

HAD/3A/BCD

Beļģija

18

 
 

Dānija

3 096

 
 

Vācija

197

 
 

Nīderlande

4

 
 

Zviedrija

366

 
 

EK

3 681 (1)

 
 

KPN

4 755

 
 

(1)   Izņemot paredzamās 874 tonnas rūpnieciskās piezvejas.



Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra

HAD/2AC4

Beļģija

625

 
 

Dānija

4 300

 
 

Vācija

2 736

 
 

Francija

4 769

 
 

Nīderlande

469

 
 

Zviedrija

303

 
 

Apvienotā Karaliste

45 773 (1)

 
 

EK

58 975 (2)

 
 

Norvēģija

15 391

 
 

KPN

77 000

 
 

(1)   No šā daudzuma 29 500 tonnas jānozvejo un jāizkrauj krastā tādiem kuģiem, kam ir īpašas zvejas atļaujas saskaņā ar IV pielikuma 17. punkta noteikumiem.

(2)   Izņemot paredzamās 2 634 tonnas rūpnieciskās piezvejas.

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteiktās kvotas, norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



 

Norvēģijas ūdeņi

(HAD/04-NFS)

EK

45 828;



Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN

HAD/04-N

Zviedrija

956

 
 

EK

956

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

▼B



Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

VIb, XII, XIV

HAD/61214

Beļģija

2

 
 

Vācija

2

 
 

Francija

77

 
 

Īrija

55

 
 

Apvienotā Karaliste

566

 
 

EK

702

 
 

KPN

702

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Vb, VIa (EK ūdeņi)

HAD/5BC6A

Beļģija

12

 
 

Vācija

14

 
 

Francija

571

 
 

Īrija

1 010

 
 

Apvienotā Karaliste

4 897

 
 

EK

6 503

 
 

KPN

6 503

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

VII, VIII, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

HAD/7/3411

Beļģija

107

 
 

Francija

6 400

 
 

Īrija

2 133

 
 

Apvienotā Karaliste

960

 
 

EK

9 600

 
 

KPN

9 600 (1)

 
 

(1)   Jāpārskata 2004. gadā, ņemot vērā jaunāko zinātnisko informāciju.

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteiktās kvotas, norādītajā rajonā drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



 

VIIa (HAD/07A):

Beļģija

24

Francija

109

Īrija

649

Apvienotā Karaliste

718

EK

1 500

Ziņojot Komisijai par kvotu apguvi, dalībvalstis norāda VIIa zonā nozvejotos daudzumus. Izkraut krastā VIIa zonā nozvejotas pikšas atļauts ne vairāk kā 1 500 tonnu apmērā.

 



Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

Skageraks un Kategats

WHG/03A

Dānija

651

 
 

Nīderlande

2

 
 

Zviedrija

70

 
 

EK

723 (1)

 
 

KPN

1 500 (2)

 
 

(1)   Izņemot paredzamās 750 tonnas rūpnieciskās piezvejas.

(2)   Pagaidu KPN, kas noteikta uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.



Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra

WHG/2AC4

Beļģija

376

 
 

Dānija

1 626

 
 

Vācija

423

 
 

Francija

2 443

 
 

Nīderlande

940

 
 

Zviedrija

2

 
 

Apvienotā Karaliste

6 484

 
 

EK

12 294 (1)

 
 

Norvēģija

1 600 (2)

 
 

KPN

16 000 (3)

 
 

(1)   Izņemot paredzamās 2 106 tonnas rūpnieciskās piezvejas.

(2)   Drīkst nozvejot EK ūdeņos. Šai kvotai atbilstošā nozveja jāatskaita no Norvēģijai paredzētās KPN daļas.

(3)   Pagaidu KPN, kas noteikta uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteiktās kvotas, norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



 

Norvēģijas ūdeņi

(WHG/04-NFS)

EK

9 756 ()



Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

WHG/561214

Vācija

5

 
 

Francija

98

 
 

Īrija

466

 
 

Apvienotā Karaliste

1 032

 
 

EK

1 600

 
 

KPN

1 600

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

VIIa

WHG/07A

Beļģija

1

 
 

Francija

18

 
 

Īrija

296

 
 

Nīderlande

0

 
 

Apvienotā Karaliste

199

 
 

EK

514

 
 

KPN

514

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

VIIb-k

WHG/7X7A

Beļģija

263

 
 

Francija

16 200

 
 

Īrija

7 507

 
 

Nīderlande

132

 
 

Apvienotā Karaliste

2 898

 
 

EK

27 000

 
 

KPN

27 000

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

VIII

WHG/08

Spānija

1 800

 
 

Francija

2 700

 
 

EK

4 500

 
 

KPN

4 500

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

WHG/9/3411

Portugāle

1 020

 
 

EK

1 020

 
 

KPN

1 020

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Merlangs un pollaks

Merlangius merlangus un Pollachius pollachius

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N

W/F/04-N

Zviedrija

190 (1)

 
 

EK

190 (1)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Pagaidu KPN, kas noteikta uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.



Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

Skageraks un Kategats, IIIbcd (EK ūdeņi)

HKE/3A/BCD

Dānija

1 086

 
 

Zviedrija

92

 
 

EK

1 178

 
 

KPN

1 178 (1)

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

(1)   Attiecībā uz heka krājumiem ziemeļos KPN ir pavisam 39 100 tonnas.



Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra (EK ūdeņi)

HKE/2AC4-C

Beļģija

20

 
 

Dānija

792

 
 

Vācija

91

 
 

Francija

176

 
 

Nīderlande

46

 
 

Apvienotā Karaliste

248

 
 

EK

1 373

 
 

KPN

1 373 (1)

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

(1)   Attiecībā uz heka krājumiem ziemeļos KPN ir pavisam 39 100 tonnas.



Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, VII, XII, XIV

HKE/571214

Beļģija

202

 
 

Spānija

6 463

 
 

Francija

9 982

 
 

Īrija

1 209

 
 

Nīderlande

130

 
 

Apvienotā Karaliste

3 940

 
 

EK

21 926

 
 

KPN

21 926 (1)

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

(1)   Attiecībā uz heka krājumiem ziemeļos KPN ir pavisam 39 100 tonnas.

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteiktās kvotas, norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



 

VIIIabde

(HKE/8ABDE)

Beļģija

26

Spānija

1 043

Francija

1 043

Īrija

130

Nīderlande

13

Apvienotā Karaliste

586

EK

2 841



Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

VIIIa,b,d,e

HKE/8ABDE

Beļģija

7

 
 

Spānija

4 499

 
 

Francija

10 104

 
 

Nīderlande

13

 
 

EK

14 623

 
 

KPN

14 623 (1)

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

(1)   Attiecībā uz heka krājumiem ziemeļos KPN ir pavisam 39 100 tonnas.

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteiktās kvotas, norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



 

Vb (EK ūdeņi), VI, VII, XII, XIV

(HKE/571214)

Beļģija

1

Spānija

1 303

Francija

2 346

Nīderlande

4

EK

3 655



Suga:

Heks

Merluccius meduccius

Zona:

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

HKE/8C3411

Spānija

3 807

 
 

Francija

366

 
 

Portugāle

1 777

 
 

EK

5 950

 
 

KPN

5 950

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

▼M1



Suga

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

II a (Kopienas ūdeņi), Ziemeļjūra (Kopienas ūdeņi),

WHB/2AC4-C

Dānija

97 058

 
 

Vācija

160

 
 

Nīderlande

294

 
 

Zviedrija

313

 
 

Apvienotā Karaliste:

2 141

 
 

Kopiena

99 966

 
 

Norvēģija

40 000 (1)

 
 

KPN (kopējā pieļaujamā nozveja)

Uz šo jomu neattiecas

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus

(1)   Ietilpst kopējā 120 000 tonnu kvotā Kopienas ūdeņos.



Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

IV (Norvēģijas ūdeņi)

Dānija

18 050

 
 

Apvienotā Karaliste

950

 
 

EK

19 000 ►M2   ◄

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

▼M1



Suga

Putasu

Micromesistius poutossou

Zona

V, VI, VII, XII un XIV

WHB/571214

Dānija

8 031

 
 

Vācija

31 087

 
 

Spānija

51 812 (1)

 
 

Francija

43 263

 
 

Īrija

62 174

 
 

Nīderlande

97 665

 
 

Portugāle

3 886 (1)

 
 

Apvienotā Karaliste:

90 671

 
 

Kopiena

388 589

 
 

Norvēģija

120 000 (2) (3)

 
 

Farēru salas

45 000 (4) (5)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus

(1)   No tām līdz 75 % drīkst nozvejot VIII c, IX, X, CECAF 34.1.1. rajonā (Kopienas ūdeņi). No tām līdz 75 % drīkst nozvejot VIII c, IX, X, CECAF 34.1.1. rajonā (Kopienas ūdeņi).

(2)   Drīkst nozvejot Kopienas ūdeņu apgabalos II, IVa, VIa uz ziemeļiem no 56o30′ N, VIb, VII uz rietumiem no 12o W.

(3)   No tām līdz 500 tonnām drīkst būt argentīnas (Argentina spp.).

(4)   Putasu nozveja var ietvert nenovēršamu argentīnu (Argentina spp.) nozveju.

(5)   Var nozvejot Kopienas ūdeņu apgabalos VIa uz ziemeļiem no 56o30′ N, VIb, VII uz rietumiem no 12o W.

Īpaši nosacījumi:

Nepārsniedzot iepriekš noteiktās kvotas, norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



Norvēģija

image

WHB/04A - C



Suga

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

VIII a, b, d, e

WHB/8ABDE

Spānija

19 993

 
 

Francija

15 513

 
 

Portugāle

2 999

 
 

Apvienotā Karaliste:

14 477

 
 

Kopiena

52 982

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus

Īpaši nosacījumi:

jebkuru minēto kvotu daļu var zvejot ICES Vb rajonā (Kopienas ūdeņi), VI, VII, XII un XIV apakšapgabalā.



Suga

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

VIII c, IX, X, CECAF 34.1.1. (Kopienas ūdeņi)

WHB/8C3411

Spānija

87 970

 
 

Portugāle

21 993

 
 

Kopiena

109 963 ()

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus

▼B



Suga:

Mazmutes plekste un sarkanā plekste

Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra (EK ūdeņi)

L/W/2AC4-C

Beļģija

380

 
 

Dānija

1 048

 
 

Vācija

135

 
 

Francija

287

 
 

Nīderlande

872

 
 

Zviedrija

12

 
 

Apvienotā Karaliste

4 289

 
 

EK

7 023

 
 

KPN

7 023

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterigia

Zona:

EK ūdeņi VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N) un VIb zonā

BLI/6AN6B

Farēru salas

900 (1)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Jāzvejo ar trali; strupdeguna garastu un matastu piezveja jāatskaita no šīs kvotas.



Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

EK ūdeņi IIa, IV, Vb, VI, VII zonā

LIN/2A47-C

Norvēģija

9 500 (1) (2) ►M2   ◄

 
 

Farēru salas

800 (3) (4)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Jebkurā laikā VI un VII apakšapgabalā ir atļauta nejauša citu sugu nozveja 25 % apmērā uz kuģi. Tomēr šo procentuālo daudzumu drīkst pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc tam, kad sākta zveja konkrētā vietā. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja VI un VII apakšapgabalā nedrīkst pārsniegt pm tonnas.

(2)   Tostarp brosmes. Norvēģijai iedalīta 9 500 tonnu kvota jūras līdakām un 5 000 tonnu kvota brosmēm; šīs kvotas ir savstarpēji aizvietojamas līdz 2 000 tonnu apmērā, un nozveja ICES Vb rajonā un VI un VII apakšapgabalā atļauta tikai ar āķu jedām.

(3)   Tostarp zilās jūras līdakas un brosmes. Nozveja VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N) un VIb rajonā atļauta tikai ar āķu jedām.

(4)   Jebkurā laikā VI apakšapgabalā ir atļauta nejauša citu sugu nozveja 20 % apmērā uz kuģi. Tomēr šo procentuālo daudzumu drīkst pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc tam, kad sākta zveja konkrētā vietā. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja VI apakšapgabalā nedrīkst pārsniegt 75 tonnas.



Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

Skageraks un Kategats (EK ūdeņi), IIIbcd (EK ūdeņi)

NEP/3A/BCD

Dānija

3 380

 
 

Vācija

10

 
 

Zviedrija

1 210

 
 

EK

4 600

 
 

KPN

4 600

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra (EK ūdeņi)

NEP/2AC4-C

Beļģija

993

 
 

Dānija

993

 
 

Vācija

15

 
 

Francija

29

 
 

Nīderlande

511

 
 

Apvienotā Karaliste

16 446

 
 

EK

18 987

 
 

KPN

18 987 (1)

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)   KPN jāpārskata, palielinot to līdz 21 350 tonnām, un jāsadala dalībvalstīm pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par apsaimniekošanas pasākumiem, kas vajadzīgi,lai kontrolētu Nephrops un Atlantijas mencas nozveju.



Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI

NEP/5BC6

Spānija

23

 
 

Francija

92

 
 

Īrija

153

 
 

Apvienotā Karaliste

11 032

 
 

EK

11 300

 
 

KPN

11 300

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

VII

NEP/07

Spānija

1 047

 
 

Francija

4 243

 
 

Īrija

6 436

 
 

Apvienotā Karaliste

5 724

 
 

EK

17 450

 
 

KPN

17 450

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

VIIIabde

NEP/8ABDE

Spānija

189

 
 

Francija

2 961

 
 

EK

3 150

 
 

KPN

3 150

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

VIIIc

NEP/08C

Spānija

173

 
 

Francija

7

 
 

EK

180

 
 

KPN

180

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

NEP/9/3411

Spānija

150

 
 

Portugāle

450

 
 

EK

600

 
 

KPN

600

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

Skageraks un Kategats

PRA/03A

Dānija

3 717

 
 

Zviedrija

2 002

 
 

EK

5 719

 
 

KPN

10 710 (1)

 
 

(1)   Pagaidu KPN, noteikta uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.



Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra (EK ūdeņi)

PRA/2AC4-C

Dānija

3 626

 
 

Nīderlande

34

 
 

Zviedrija

146

 
 

Apvienotā Karaliste

1 074

 
 

EK

4 880

 
 

Norvēģija

100 (1) ►M2   ◄

 
 

KPN

4 980

 
 

(1)   Jāzvejo IV apgabalā.

▼M2



Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN

PRA/04-N

Dānija

900

 
 

Zviedrija

151 (1)

 
 

EK

1 051

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Piezvejotos Atlantijas mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidu daudzumus atskaita no šīm sugām atbilstīgajām kvotām.

▼B



Suga:

Tīģergarneles

Penaeus spp.

Zona:

Franču Gviāna

PEN/FGU

Francija

4 000 (1)

 
 

EK

4 000 (1)

 
 

Barbadosa

24 (1)

 
 

Gajāna

24 (1)

 
 

Surinama

0 (1)

 
 

Trinidāda un Tobāgo

60 (1)

 
 

KPN

4 108 (1)

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)    Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis sugu garneles jāzvejo vismaz 30 m dziļos ūdeņos.



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

Skageraks

PLE/03AN

Beļģija

57

 
 

Dānija

7 397

 
 

Vācija

38

 
 

Nīderlande

1 422

 
 

Zviedrija

396

 
 

EK

9 310

 
 

KPN

9 500 (1)

 
 

(1)   Pagaidu KPN, kas noteikta uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

Kategats

PLE/03AS

Dānija

1 658

 
 

Vācija

19

 
 

Zviedrija

186

 
 

EK

1 863

 
 

KPN

1 863

 
 

▼M2



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra

PLE/2AC4

Beļģija

3 624

 
 

Dānija

11 778

 
 

Vācija

3 397

 
 

Francija

680

 
 

Nīderlande

22 649

 
 

Apvienotā Karaliste

16 761

 
 

EK

58 889

 
 

Norvēģija

2 111

 
 

KPN

61 000

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteiktās kvotas, norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



 

Norvēģijas ūdeņi(PLE/04-NFS)

EK

30 000

▼B



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

PLE/561214

Francija

34

 
 

Īrija

447

 
 

Apvienotā Karaliste

746

 
 

EK

1 227

 
 

KPN

1 227

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIIa

PLE/07A

Beļģija

34

 
 

Francija

15

 
 

Īrija

876

 
 

Nīderlande

10

 
 

Apvienotā Karaliste

404

 
 

EK

1 340

 
 

KPN

1 340

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIIbc

PLE/7BC

Francija

16

 
 

Īrija

144

 
 

EK

160

 
 

KPN

160

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIIde

PLE/7DE

Beļģija

992

 
 

Francija

3 305

 
 

Apvienotā Karaliste

1 763

 
 

EK

6 060

 
 

KPN

6 060

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIIfg

PLE/7FG

Beļģija

139

 
 

Francija

251

 
 

Īrija

39

 
 

Apvienotā Karaliste

131

 
 

EK

560

 
 

KPN

560

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VII hjk

PLE/7HJK

Beļģija

29

 
 

Francija

58

 
 

Īrija

203

 
 

Nīderlande

117

 
 

Apvienotā Karaliste

58

 
 

EK

466

 
 

KPN

466

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIII, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

PLE/8/3411

Spānija

75

 
 

Francija

298

 
 

Portugāle

75

 
 

EK

448

 
 

KPN

448

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

POL/561214

Spānija

10

 
 

Francija

337

 
 

Īrija

99

 
 

Apvienotā Karaliste

258

 
 

EK

704

 
 

KPN

704

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

VII

POL/07

Beļģija

529

 
 

Spānija

32

 
 

Francija

12 177

 
 

Īrija

1 298

 
 

Apvienotā Karaliste

2 964

 
 

EK

17 000

 
 

KPN

17 000

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

VIIIabde

POL/8ABDE

Spānija

286

 
 

Francija

1 394

 
 

EK

1 680

 
 

KPN

1 680

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

VIIIc

POL/08C

Spānija

369

 
 

Francija

41

 
 

EK

410

 
 

KPN

410

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

POL/9/3411

Spānija

348

 
 

Portugāle

12

 
 

EK

360

 
 

KPN

360

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Skageraks un Kategats, IIIbcd (EK ūdeņi), Ziemeļjūra

POK/2A34-

Beļģija

66

 
 

Dānija

7 879

 
 

Vācija

19 896

 
 

Francija

46 823

 
 

Nīderlande

199

 
 

Zviedrija

1 083

 
 

Apvienotā Karaliste

15 254

 
 

EK

91 200

 
 

Norvēģija

98 800 (1)

 
 

KPN

190 000 (2)

 
 

(1)   Drīkst zvejot tikai IV zonā (EK ūdeņi) un Skagerakā. Šai kvotai atbilstošā nozveja jāatskaita no Norvēģijai paredzētās KPN daļas.

(2)   Pagaidu KPN, kas noteikta uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteiktās kvotas, norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



 

Norvēģijas ūdeņi

(POK/04-NFS)

EK

91 200 ()

▼M2



Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN

POK/04-N

Zviedrija

1 190

 
 

EK

1 190

 
 

KPN

190 000

 
 

▼B



Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

ΡΟΚ/561214

Vācija

1 441

 
 

Francija

14 307

 
 

Īrija

478

 
 

Apvienotā Karaliste

3 488

 
 

EK

19 713

 
 

KPN

19 713 (1)

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)   Pagaidu KPN, kas noteikta uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.



Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

VII, VIII, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

POK/7X1034

Beļģija

18

 
 

Francija

3 921

 
 

Īrija

1 960

 
 

Apvienotā Karaliste

1 069

 
 

EK

6 968

 
 

KPN

6 968

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Akmeņplekste un gludais rombs

Psetta maxima un Scopthalmus rhombus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra (EK ūdeņi)

T/B/2AC4-C

Beļģija

358

 
 

Dānija

764

 
 

Vācija

195

 
 

Francija

92

 
 

Nīderlande

2 710

 
 

Zviedrija

5

 
 

Apvienotā Karaliste

753

 
 

EK

4 877

 
 

KPN

4 877

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Raju dzimtas zivis

Rajidae

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra (EK ūdeņi)

SRX/2AC4-C

Beļģija

590

 
 

Dānija

23

 
 

Vācija

29

 
 

Francija

92

 
 

Nīderlande

503

 
 

Apvienotā Karaliste

2 266

 
 

EK

3 503

 
 

KPN

3 503

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Melnais paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

IIa (EK ūdeņi), VI

GHL/2AC6-

EK

Ierobežojumu nav

 
 

Norvēģija

950 (1)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Nozveja VI zonā atļauta tikai ar āķu jedām.

▼M2



Suga:

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Skageraks un Kategats, IIIbcd (EK ūdeņi), Ziemeļjūra

MAC/2A34-

 
 

Beļģija

453

 
 
 
 

Dānija

11 951

 
 
 
 

Vācija

473

 
 
 
 

Francija

1 428

 
 
 
 

Nīderlande

1 437

 
 
 
 

Zviedrija

4 262 (1) (2) (3)

 
 
 
 

Apvienotā Karaliste

1 331

 
 
 
 

EK

21 335 (1) (4) (5)

 
 
 
 

Norvēģija

37 246 (6)

 
 
 
 

KPN

545 500 (7)

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

 
 

(1)   Tostarp šīs dalībvalsts veiktā Atlantijas makreļu nozveja 1 865 tonnu apmērā ICES IIIa rajonā un Kopienas ūdeņos ICES IVab rajonā (MAC/3A/4AB).

(2)   Tostarp 214 tonnas, kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos ICES IV apakšapgabalā (MAC/04-N).

(3)   Norvēģijas ūdeņos piezvejotos Atlantijas mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidu daudzumus atskaita no šīm sugām atbilstīgajām kvotām.

(4)   Tostarp 1 865 tonnas, kas uzkrājušās atbilstīgi nosacījumiem, kuri paredzēti 2. parindē pielikumā Saskaņotajam Eiropas Kopienas un Norvēģijas zvejniecības apspriežu protokolam (Brisele, 1995. gada 9. decembris).

(5)   Tostarp 636 tonnas, kas uzkrājušās saskaņā ar Eiropas Kopienas un Norvēģijas vienošanos par Eiropas Savienības un Norvēģijas atbilstīgi Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības konvencijai noteiktās pieļaujamās nozvejas kopīgās daļas apsaimniekošanu 2004. gadā.

(6)   Jāatskaita no Norvēģijai pienākošās daļas KPN (piekļuves kvota). Šo kvotu drīkst nozvejot vienīgi IVa rajonā, izņemot 3 000 tonnas, ko drīkst nozvejot IIIa rajonā.

(7)   KPN, par ko attiecībā uz ziemeļu apgabalu vienojas EK, Norvēģija un Farēru salas.

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteiktās kvotas, norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



 

IIIa

MAC/03A

IIIa, IVbc

MAC/3A/4BC

IVb

MAC/04B

IVc

MAC/04C

IIa (ūdeņi, kas nav EK ūdeņi), VI – no 2004. gada 1. janvāra līdz 31.

martam

Dānija

 

4 130

 
 

4 020

Francija

 

440

 
 
 

Nīderlande

 

440

 
 
 

Zviedrija

 
 

340

10

 

Apvienotā Karaliste

 

440

 
 
 

Norvēģija

3 000

 
 
 
 

▼B



Suga:

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

Zona:

IIa (ūdeņi, kas nav EK ūdeņi), Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa,b,d,e, XII, XIV

MAC/2CX14-

Vācija

18 965

 
 

Spānija

20

 
 

Igaunija

150

 
 

Francija

12 644

 
 

Īrija

63 216

 
 

Nīderlande

27 656

 
 

Polija

1 096

 
 

Apvienotā Karaliste

173 848

 
 

EK

297 595 (4) (5) ►M2   ◄

 
 

Norvēģija

12 020 (1) ►M2   ◄

 
 

Farēru salas

4 314 (2)

 
 

KPN

545 500 (3)

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)   Drīkst nozvejot tikai IIa, IVa, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N), VIId,e,f,h rajonā.

(2)   No tām 1 301 tonnu drīkst nozvejot ICES IVa rajonā uz ziemeļiem no 59°N (EK zona) laika posmā no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim. No Farēru salu kvotas 3 589 tonnas drīkst nozvejot ICES VIa rajonā (uz ziemeļiem no 56°30′N) visa gada laikā un/vai ICES VIIe,f,h rajonā, un/vai ICES IVa rajonā.

(3)   KPN, par ko attiecībā uz ziemeļu apgabalu vienojas EK, Norvēģija un Farēru salas.

(4)   Tostarp 9 784 tonnas, kas uzkrājušās saskaņā ar Eiropas Kopienas un Norvēģijas vienošanos par Eiropas Savienības un Norvēģijas atbilstīgi Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības konvencijai noteiktās pieļaujamās nozvejas kopīgās daļas apsaimniekošanu 2004. gadā.

(5)   Līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai EK kvota ir 296 349 tonnas.

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteiktās kvotas, norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus, taču zvejot drīkst tikai laikā no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.



 

IVa (EK ūdeņi)

MAC/04A-C

Vācija

5 690

Francija

3 794

Īrija

18 966

Nīderlande

8 297

Apvienotā Karaliste

52 158

Norvēģija

12 020 ►M2   ◄

Farēru salas

1 301 (1)

(1)   Uz ziemeļiem no 59°N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.



Suga:

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

Zona:

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

MAC/8C3411

Spānija

26 625 (1)

 
 

Francija

177 (1)

 
 

Portugāle

5 503 (1)

 
 

EK

32 305

 
 

KPN

32 305

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)   Savstarpēji aizvietojamos daudzumus, ne vairāk kā 25 % apmērā no devējas dalībvalsts kvotas, dalībvalstis var nozvejot ICES VIIIa,b,d apgabalā (MAC/8ABD).

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteiktās kvotas, norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



 

VIIIb

(MAC/08B)

Spānija

3 000

Francija

20

Portugāle

5 000



Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zona:

Skageraks un Kategats, IIIbcd (EK ūdeņi)

SOL/3A/BCD

Dānija

436

 
 

Vācija

25

 
 

Nīderlande

42

 
 

Zviedrija

16

 
 

EK

520

 
 

KPN

520

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.

▼M2



Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zona:

II, Ziemeļjūra

SOL/24

Beļģija

1 417

 
 

Dānija

648

 
 

Vācija

1 133

 
 

Francija

283

 
 

Nīderlande

12 790

 
 

Apvienotā Karaliste

729

 
 

EK

17 000

 
 

KPN

17 000

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

▼B



Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

SOL/561214

Īrija

68

 
 

Apvienotā Karaliste

17

 
 

EK

85

 
 

KPN

85

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zona:

VIIa

SOL/07A

Beļģija

394

 
 

Francija

5

 
 

Īrija

98

 
 

Nīderlande

125

 
 

Apvienotā Karaliste

178

 
 

EK

800

 
 

KPN

800

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zona:

VIIb,c

SOL/7BC

Francija

10

 
 

Īrija

55

 
 

EK

65

 
 

KPN

65

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zona:

VIId

SOL/07D

Beļģija

1 588

 
 

Francija

3 177

 
 

Apvienotā Karaliste

1 135

 
 

EK

5 900

 
 

KPN

5 900

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zona:

VIIe

SOL/07E

Beļģija

11

 
 

Francija

113

 
 

Apvienotā Karaliste

176

 
 

EK

300

 
 

KPN

300

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zona:

VIIfg

SOL/7FG

Beļģija

656

 
 

Francija

66

 
 

Īrija

33

 
 

Apvienotā Karaliste

295

 
 

EK

1 050

 
 

KPN

1 050

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zona:

VIIh,j,k

SOL/7HJK

Beļģija

32

 
 

Francija

65

 
 

Īrija

176

 
 

Nīderlande

52

 
 

Apvienotā Karaliste

65

 
 

EK

390

 
 

KPN

390

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zona:

VIIIa,b

SOL/8AB

Beļģija

45

 
 

Spānija

8

 
 

Francija

3 300

 
 

Nīderlande

247

 
 

EK

3 600

 
 

KPN

3 600

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos atskaitījumus.



Suga:

Jūrasmēle

Solea spp.

Zona:

VIIIc,d,e, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

SOX/8CDE34

Spānija

572

 
 

Portugāle

948

 
 

EK

1 520

 
 

KPN

1 520

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Brētliņa

Sprattus sprattus

Zona:

Skageraks un Kategats

SPR/03A

Dānija

33 504 (1)

 
 

Vācija

70 (1)

 
 

Zviedrija

12 676 (1)

 
 

EK

46 250 (1)

 
 

KPN

50 000 (2)

 
 

(1)   Šo kvotu drīkst apgūt ar velkamiem zvejas rīkiem, kam linuma acu izmērs nav mazāks par 16 mm, un uz to neattiecas Regulas (EK) Nr. 1434/98 2. pantā paredzētie nosacījumi.

(2)   Pagaidu KPN, kas noteikta uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.



Suga:

Brētliņa

Sprattus sprattus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra (EK ūdeņi)

SPR/2AC4-C

Beļģija

2 738

 
 

Dānija

216 683

 
 

Vācija

2 738

 
 

Francija

2 738

 
 

Nīderlande

2 738

 
 

Zviedrija

1 330 (1)

 
 

Apvienotā Karaliste

9 035

 
 

EK

238 000 ►M2   ◄

 
 

Norvēģija

15 000 (2) ►M2   ◄

 
 

Farēru salas

4 000 (3)

 
 

KPN

257 000

 
 

(1)   Tostarp tūbīšu dzimtas zivis.

(2)   Drīkst zvejot vienīgi IV apakšapgabalā (EK ūdeņi).

(3)   Jāatskaita no Ziemeļjūras tūbīšu dzimtas zivīm paredzētās kvotas.



Suga:

Brētliņa

Sprattus sprattus

Zona:

VIId,e

SPR/7DE

Beļģija

50

 
 

Dānija

3 120

 
 

Vācija

50

 
 

Francija

670

 
 

Nīderlande

670

 
 

Apvienotā Karaliste

5 040

 
 

EK

9 600

 
 

KPN

9 600

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.



Suga:

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra (EK ūdeņi)

DGS/2AC4-C

Beļģija

76

 
 

Dānija

435

 
 

Vācija

79

 
 

Francija

139

 
 

Nīderlande

119

 
 

Zviedrija

6

 
 

Apvienotā Karaliste

3 618

 
 

EK

4 472 ►M2   ◄

 
 

Norvēģija

200 (1) ►M2   ◄

 
 

KPN

4 672

 
 

(1)   Tostarp ar āķu jedām nozvejotās Atlantijas bara haizivis un laternhaizivis, gardeguna spurainās haizivis, pelēkās īsspuru haizivis, lielās melnās haizivis, gludās haizivis un baltacu haizivis. Šo kvotu drīkst apgūt vienīgi ICES IV, VI un VII apakšapgabalā.



Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra (EK ūdeņi)

JAX/2AC4-C

Beļģija

74

 
 

Dānija

31 811

 
 

Vācija

2 399

 
 

Francija

51

 
 

Īrija

1 846

 
 

Nīderlande

5 161

 
 

Zviedrija

750

 
 

Apvienotā Karaliste

4 696

 
 

EK

46 788 ►M2   ◄

 
 

Norvēģija

1 600 (1) ►M2   ◄

 
 

Farēru salas

7 000 (2)

 
 

KPN

50 267

 
 

(1)   Drīkst zvejot vienīgi IV apakšapgabalā (EK ūdeņi).

(2)   Nepārsniedzot kopējo kvotu 7 000 tonnu apmērā, kas jāapgūst ICES IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N) un VII e,f,h apakšapgabalā.



Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa,b,d,e, XII, XIV

JAX/578/14

Dānija

11 966

 
 

Vācija

9 564

 
 

Spānija

13 062

 
 

Francija

6 320

 
 

Īrija

31 137

 
 

Nīderlande

45 631

 
 

Portugāle

1 264

 
 

Apvienotā Karaliste

12 935

 
 

EK

131 879

 
 

Farēru salas

7 000 (1) (2)

 
 

KPN

137 000

 

Analītiskā KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)   Šo kvotu drīkst apgūt vienīgi ICES IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N) un VIIe,f.h apakšapgabalā.

(2)   Nepārsniedzot kopējo kvotu 7 000 tonnu apmērā, kas jāapgūst ICES IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N) un VIIe,f,h apakšapgabalā.



Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

VIIIc, IX

JAX/8C9

Spānija

29 587 (1)

 
 

Francija

377 (1)

 
 

Portugāle

25 036 (1)

 
 

EK

55 000

 
 

KPN

55 000

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)   Neatkarīgi no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta 12-14 cm garas stavridas drīkst veidot ne vairāk kā 5 % no šā daudzuma. Minētā daudzuma kontroles nolūkā krastā izkrautās nozvejas svaru reizina ar koeficientu 1,2.



Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

X, CECAF (1)

JAX/X34PRT

Portugāle

3 200

 
 

EK

3 200

 
 

KPN

3 200

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)   Azoru salām piegulošie ūdeņi, uz ko attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija.



Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

CECAF (EK ūdeņi) (1)

JAX/341PRT

Portugāle

1 600

 
 

EK

1 600

 
 

KPN

1 600

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)   Madeirai piegulošie ūdeņi, uz ko attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija.



Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

CECAF (EK ūdeņi) (1)

JAX/341SPN

Spānija

1 600

 
 

EK

1 600

 
 

KPN

1 600

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)   Kanāriju salām piegulošie ūdeņi, uz ko attiecas Spānijas suverenitāte vai jurisdikcija.



Suga:

Esmarka menca

Trisopterus esmarkii

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Skageraks un Kategats, Ziemeļjūra (EK ūdeņi)

NOP/2A3A4-

Dānija

172 840

 
 

Vācija

33

 
 

Nīderlande

127

 
 

EK

173 000 ►M2   ◄

 
 

Norvēģija

5 000 (1) (2) ►M2   ◄

 
 

Farēru salas

20 000 (3) (4)

 
 

KPN

198 000

 

Piesardzības KPN, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

(1)   Šo kvotu drīkst apgūt ICES VIa rajonā uz ziemeļiem no 56°30′N.

(2)   Daudzumu, kas nepārsniedz 5 000 tonnas, drīkst nozvejot kā tūbīšu dzimtas zivis.

(3)   Jāatskaita no IIa rajona (EK ūdeņi) un Ziemeļjūras (EK ūdeņi) tūbīšu dzimtas zivīm paredzētās kvotas.

(4)   Daudzumu, kas nepārsniedz 6 000 tonnas, drīkst nozvejot VIa rajonā uz ziemeļiem no 56°30′N.



Suga:

Esmarka menca

Trisopterus esmarkii

Zona:

IV (Norvēģijas ūdeņi)

NOP/04-N

Dānija

47 500 (1) (2)

 
 

Apvienotā Karaliste

2 500 (1) (2)

 
 

EK

50 000 (1) (2) ►M2   ◄

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Tostarp Atlantijas stavridas nenovēršamā piezveja.

(2)   No šīs kvotas 80 % drīkst nozvejot kā tūbīšu dzimtas zivis.



Suga:

Rūpnieciskās zivis

Zona:

IV (Norvēģijas ūdeņi)

I/F/04-N

Zviedrija

800 (1) (2)

 
 

EK

800 ►M2   ◄

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Piezvejotie Atlantijas mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidu daudzumi jāatskaita no šīm sugām atbilstīgajām kvotām.

(2)   Atlantijas stavridas nedrīkst veidot vairāk par 400 tonnām no šā daudzuma.



Suga:

Apvienotā kvota

Zona:

EK ūdeņi Vb, VI un VII zonā

R/G/5B67-C

EK

Ierobežojumu nav

 
 

Norvēģija

600 (1) ►M2   ◄

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Jāzvejo tikai ar āķu jedām: tostarp melnplankumainās makrūrzivis, mencas Mora mora un lielās diegspuru vēdzeles.



Suga:

Citas sugas

Zona:

IV (Norvēģijas ūdeņi)

OTH/04-N

Beļģija

60

 
 

Dānija

5 500

 
 

Vācija

620

 
 

Francija

255

 
 

Nīderlande

440

 
 

Zviedrija

pm (1)

 
 

Apvienotā Karaliste

4 125

 
 

EK

11 000 ►M2   ◄

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   “Citu sugu” kvota, ko Norvēģija Zviedrijai piešķir parastajā apjomā.

▼M2



Suga:

Citas sugas

Zona:

EK ūdeņi IIa, IV, VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30′N

OTH/2A46AN

EK

Ierobežojumu nav

 
 

Norvēģija

5 000 (1)

 
 

Farēru salas

400 (2)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Tikai IIa un IV zonā. Ieskaitot zveju, kas nav īpaši pieminēta; šīs kvotas robežās drīkst nozvejot līdz 350 tonnas jūrasmēļu.

(2)   Atļauta vienīgi sīgu piezveja IV un VIa zonā.

▼B




I C PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE

ICES apgabali I, II, IIIa, IV, V, XII, XIV un NAFO apgabali 0, 1 (Grenlandes ūdeņi)

▼M4



Suga: Sniega krabji

Chionoecetes spp.

Zona: NAFO 0,1 (Grenlandes ūdeņi)

PRC/NO1GRN

Īrija

125

 

Spānija

875

 

EK

1 000

 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 

▼B



Suga:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona:

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

RNG/514GRN

Vācija

1 629

 
 

Apvienotā Karaliste

86

 
 

EK

2 000 (1)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   No šā daudzuma 285 tonnas ir iedalītas Norvēģijai uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.



Suga:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona:

NAFO 0,1 (Grenlandes ūdeņi)

RNG/N01GRN

Vācija

1 035

 
 

EK

1 350 (1)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   No šā daudzuma 315 tonnas ir iedalītas Norvēģijai uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.

▼M2



Suga:

Atlantijas siļķe

Clupea harengus

Zona:

I, II (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

HER/1/2

Beļģija

25

 
 

Dānija

24 946

 
 

Vācija

4 368

 
 

Spānija

82

 
 

Francija

1 076

 
 

Īrija

6 458

 
 

Nīderlande

8 927

 
 

Polija

1 262

 
 

Portugāle

82

 
 

Somija

386

 
 

Zviedrija

9 244

 
 

Apvienotā Karaliste

15 948

 
 

EK

72 804

 
 

Farēru salas

6 997 (1)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Drīkst nozvejot EK ūdeņos.

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteiktās kvotas, norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



 

II, Vb uz ziemeļiem no 62oN (Farēru salu ūdeņi)

HER/2A5B-F

 
 

Beļģija

2

 

Dānija

2 398

 

Vācija

420

 

Spānija

8

 

Francija

103

 

Īrija

621

 

Nīderlande

858

 

Polija

121

 

Portugāle

8

 

Somija

37

 

Zviedrija

888

 

Apvienotā Karaliste

1 533

 

▼M4



Suga: Menca

Gadus morhua

Zona: I, II (Norvēģijas ūdeņi)

COD/1N2AB-

Vācija

2 431

 

Grieķija

301

 

Spānija

2 712

 

Īrija

301

 

Francija

2 232

 

Portugāle

2 712

 

Apvienotā Karaliste

9 431

 

EK

20 120

 

KPN

486 000

 

▼B



Suga:

Atlantijas menca

Gadus morhua

Zona:

I, IIb

COD/1/2B

Vācija

3 216

 
 

Spānija

8 313

 
 

Francija

1 372

 
 

Polija

1 507

 
 

Portugāle

1 755

 
 

Apvienotā Karaliste

2 059

 
 

Visas dalībvalstis

100 (1)

 
 

EK

18 322 (2) (3)

 
 

KPN

486 000

 
 

(1)   Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

(2)   Atlantijas mencu krājuma tās daļas piešķiršana, kas Kopienai ir pieejama Špicbergenas un Lāču salas zonā, nekādi neskar tiesības un pienākumus, kuri izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

(3)   Līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai EK kvota ir 18 618 tonnas.

▼M4



Suga: Menca

Gadus morhua

Zona: Grenlandes ūdeņi

COD/N01514

Vācija

p.m.

 

Apvienotā Karaliste

p.m.

 

EK

p.m.

 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 

▼B



Suga:

Atlantijas menca un pikša

Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Vb (Farēru salu ūdeņi)

C/H/05B-F

Vācija

10

 
 

Francija

60

 
 

Apvienotā Karaliste

430

 
 

EK

500

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

▼M4



Suga: Atlantijas āte

Hippoglossus hippoglossus

Zona: V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

HAL/514GRN

Portugāle

800

 

EK

1 000 (1) (2)

 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 

(1)   No kurām 200 tonnas, kas tiek zvejotas tikai ar lielajiem konveijeriem, piešķirtas Norvēģijas ūdeņos

(2)   Ja Atlantijas āšu piezveja ar mencu traļiem un jūras asaru zvejniecība pārsniedz šo kvotu, Grenlandes iestādes nodrošinās risinājumu, ka Kopienas mencu un jūras asaru zivsaimniecības var tomēr turpināt zveju līdz attiecīgās kvotas būs izsmeltas.

▼B



Suga:

Atlantijas paltuss

Hippoglossus hippoglossus

Zona:

NAFO 0,1 (Grenlandes ūdeņi)

HAL/N01GRN

EK

200 (1) (2)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   No šā daudzuma 200 tonnas, kas jāzvejo vienīgi ar āķu jedām, ir iedalītas Norvēģijai uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.

(2)   Ja šo kvotu pārsniedz to paltusu dēļ, kas piezvejoti mencu un jūrasasaru zvejā ar trali, tad Grenlandes iestādes nodrošina risinājumus, lai Kopiena mencu un jūrasasaru zveju tomēr varētu turpināt līdz attiecīgo kvotu pilnīgai izmantošanai.



Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

Iib

CAP/02B

EK

0 (1)

 
 

KPN

0 (2)

 
 

(1)   Neierobežojot Kopienas tiesības.

(2)   Jāpārskata, ņemot vērā jaunāko zinātnisko informāciju.

▼M3



Suga: Moiva

Mallotus villosus

Zona: V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

CAP/514GRN

Visas dalībvalstis

0 (1)

 

EK

25 795 (2)

 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 

(1)   Pieejams visām dalībvalstīm.

(2)   Šī kvota ir pilnībā piešķirta Farēru salām, Islandei un Norvēģijai uz divpusēju zvejniecības nolīgumu pamata.

▼M2



Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

HAD/1 N2AB-

Vācija

428

 
 

Francija

257

 
 

Apvienotā Karaliste

1 315

 
 

EK

2 000

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

▼M1



Suga

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

I, II (starptautiskie ūdeņi)

Kopiena

70 000

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 



Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

WHB/1/2-N

Vācija

500

 
 

Francija

500

 
 

EK

1 000 ►M2   ◄

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 



Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Vb (Farēru salu ūdeņi)

WHB/05B-F

Dānija

7 040

 
 

Apvienotā Karaliste

7 040

 
 

Visas dalībvalstis

1 920

 
 

EK

16 000

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 



Suga:

Jūras līdaka un zilā jūras līdaka

Molva molva un Molva dypterigia

Zona:

Vb (Farēru salu ūdeņi)

B/L/05B-F

Vācija

950 (1)

 
 

Francija

2 106 (1)

 
 

Apvienotā Karaliste

184 (1)

 
 

EK

3 240 (1)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   No šīs kvotas jāatskaita strupdeguna garastu un matastu piezveja līdz 1 080 tonnu apmērā.

▼M2



Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

PRA/514GRN

Dānija

848

 
 

Francija

848

 
 

EK

5 675 (1)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   No šā daudzuma 2 830 tonnas iedalītas Norvēģijai un 1 150 tonnas Farēru salām.

▼M4



Suga: Parastās ziemeļgarneles

Pandalus borealis

Zona: NAFO 0,1 (Grenlandes ūdeņi)

PRA/NO1GRN

Dānija

2 000

 

Francija

2 000

 

EK

4 000

 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 

▼B



Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

POK/1N2AB-

Vācija

2 880

 
 

Francija

463

 
 

Apvienotā Karaliste

257

 
 

EK

3 600 (1)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Pagaidu KPN, kas noteikta uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.



Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

I, II (starptautiskie ūdeņi)

POK/1/2INT

EK

0

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 



Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Vb (Farēru salu ūdeņi)

POK/05B-F

Beļģija

50

 
 

Vācija

310

 
 

Francija

1 510

 
 

Nīderlande

50

 
 

Apvienotā Karaliste

580

 
 

EK

2 500

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 



Suga:

Melnais paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

GHL/1N2AB-

Vācija

50

 
 

Apvienotā Karaliste

50

 
 

EK

100 ►M2   ◄

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 



Suga:

Melnais paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

I, II (starptautiskie ūdeņi)

GHL/1/2INT

EK

0

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

▼M4



Suga: Grenlandes āte

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:: V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

GHL/514GRN

Vācija

7 647

 

Apvienotā Karaliste

403

 

EK

9 000 (1)

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 

(1)   No kurām 800 tonnas piešķirtas Norvēģijas ūdeņos un 150 tonnas – Farēru salu ūdeņos.

▼B



Suga:

Melnais paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

NAFO 0,1 (Grenlandes ūdeņi)

GHL/N01GRN

Vācija

550

 
 

EK

1 500 (1)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   No šā daudzuma 800 tonnas ir iedalītas Norvēģijai uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā, un Farēru salām ir iedalītas 150 tonnas.

▼M2



Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

IIa (Norvēģijas ūdeņi)

MAC/0 2A-N

Dānija

11 100 (1)

 
 

EK

11 100 (1)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Drīkst zvejot arī IV apakšapgabalā (Norvēģijas ūdeņi) un IIa rajonā (ūdeņi, kas nav EK ūdeņi).

▼B



Suga:

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

Zona:

Vb (Farēru salu ūdeņi)

MAC/05B-F

Dānija

3 589 (1)

 
 

EK

3 589

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Drīkst zvejot IVa rajonā (EK ūdeņi).



Suga:

Atlantijas jūrasasari

Sebastes spp.

Zona:

V, XII, XIV (1) (2)

RED/51214

Igaunija

350

 
 

Vācija

11 175 (2)

 
 

Spānija

1 963 (2)

 
 

Francija

1 044 (2)

 
 

Īrija

4 (2)

 
 

Nīderlande

5 (2)

 
 

Polija

1 007 (2)

 
 

Portugāle

2 346 (2)

 
 

Apvienotā Karaliste

27 (2)

 
 

EK

16 563 (2) (3)

 
 

KPN

120 000 (2)

 
 

(1)   EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi.

(2)   Drīkst zvejot NAFO pārvaldes apgabala 2. apakšapgabala IF un 3K rajonā, bet jāatskaita no V, XII, XIV zonas kvotas, nepārsniedzot kopējo 25 000 tonnu kvotu.

(3)   Līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai EK kvota ir 16 563 tonnas.



Suga:

Atlantijas jūrasasari

Sebastes spp.

Zona:

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

RED/1N2AB-

Vācija

512

 
 

Spānija

63

 
 

Francija

56

 
 

Portugāle

269

 
 

Apvienotā Karaliste

100

 
 

EK

1 000 ►M2   ◄

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

▼M2



Suga:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

RED/514GRN

Vācija

19 533

 
 

Francija

99

 
 

Apvienotā Karaliste

138

 
 

EK

25 500 (1) (2) (3)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Ar pelaģisko trali drīkst nozvejot ne vairāk kā 20 000 tonnas. Par nozveju ar grunts traļiem un pelaģiskajiem traļiem ziņo atsevišķi. Drīkst zvejot austrumos vai rietumos.

(2)   Norvēģijai iedalītas 5 230 tonnas, kas jāzvejo ar pelaģisko trali.

(3)   Farēru salām iedalītas 500 tonnas. Par nozveju ar grunts traļiem un pelaģiskajiem traļiem ziņo atsevišķi.

▼B



Suga:

Atlantijas jūrasasari

Sebastes spp.

Zona:

Va (Islandes ūdeņi)

RED/05A-IS

Beļģija

100 (1) (2)

 
 

Vācija

1 690 (1) (2)

 
 

Francija

50 (1) (2)

 
 

Apvienotā Karaliste

1 160 (1) (2)

 
 

EK

3 000 (1) (2)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Tostarp nenovēršamā piezveja (izņemot Atlantijas mencu).

(2)   Jāzvejo laika posmā no jūlija līdz decembrim.



Suga:

Atlantijas jūrasasari

Sebastes spp.

Zona:

Vb (Farēru salu ūdeņi)

RED/05B-F

Beļģija

45

 
 

Vācija

5 796

 
 

Francija

392

 
 

Apvienotā Karaliste

67

 
 

EK

6 300

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 



Suga:

Citas sugas (1)

Zona:

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

OTH/1N2AB-

Vācija

150 (1)

 
 

Francija

600 (1)

 
 

Apvienotā Karaliste

240 (1)

 
 

EK

450 (1) ►M2   ◄

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Vienīgi piezvejā.



Suga:

Citas sugas (1)

Zona:

Vb (Farēru salu ūdeņi)

OTH/05B-F

Vācija

305

 
 

Francija

275

 
 

Apvienotā Karaliste

180

 
 

EK

760

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Izņemot to sugu zivis, kam nav tirgus vērtības.



Suga:

Plekstveidīgās zivis

Zona:

Vb (Farēru salu ūdeņi)

FLX/05B-F

Vācija

180

 
 

Francija

140

 
 

Apvienotā Karaliste

680

 
 

EK

1 000 (1)

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 

(1)   Tostarp melnais paltuss.

▼M4



Suga: Piezvejas

Zona: NAFO 0,1 (Grenlandes ūdeņi)

XBC/NO1GRN

EK

2 000 (1)

 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 

(1)   Mencu, vilkzivju, raju, jūras līdaku, ilkņzivju kombinētā piezveja. Mencu daudzums piezvejā nedrīkst pārsniegt 100 tonnas. Var tikt zvejots XIV un V (Grenlandes ūdeņi) blakus apgabalos.

▼B




I D PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA

NAFO apgabals

Visus kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomus un ar tiem saistītos nosacījumus pieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijā (NAFO).



Suga:

Atlantijas menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 2J3KL

COD/N2J3KL

EK

0 (1)

 
 

KPN

0 (1)

 
 

(1)   Specializētu zveju neveic, šīs sugas zivis iegūst tikai piezvejā atbilstīgi 28. panta noteikumiem.



Suga:

Atlantijas menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 3NO

COD/N3NO

EK

0 (1)

 
 

KPN

0 (1)

 
 

(1)   Specializētu zveju neveic, šīs sugas zivis iegūst tikai piezvejā atbilstīgi 28. panta noteikumiem.



Suga:

Atlantijas menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 3M

COD/N3M

EK

0 (1)

 
 

KPN

0 (1)

 
 

(1)   Specializētu zveju neveic, šīs sugas zivis iegūst tikai piezvejā atbilstīgi 28. panta noteikumiem.



Suga:

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

NAFO 2J3KL

WIT/N2J3KL

EK

0 (1)

 
 

KPN

0 (1)

 
 

(1)   Specializētu zveju neveic, šīs sugas zivis iegūst tikai piezvejā atbilstīgi 28. panta noteikumiem.



Suga:

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

NAFO 3NO

WIT/N3NO

EK

0 (1)

 
 

KPN

0 (1)

 
 

(1)   Specializētu zveju neveic, šīs sugas zivis iegūst tikai piezvejā atbilstīgi 28. panta noteikumiem.



Suga:

Rietumatlantijas bute

Hippoglossoides platessoides

Zona:

NAFO 3M

PLA/N3M

EK

0 (1)

 
 

KPN

0 (1)

 
 

(1)   Specializētu zveju neveic, šīs sugas zivis iegūst tikai piezvejā atbilstīgi 28. panta noteikumiem.



Suga:

Rietumatlantijas bute

Hippoglossoides platessoides

Zona:

NAFO 3LNO

PLA/N3LNO

EK

0 (1)

 
 

KPN

0 (1)

 
 

(1)   Specializētu zveju neveic, šīs sugas zivis iegūst tikai piezvejā atbilstīgi 28. panta noteikumiem.



Suga:

Īsspuru kalmārs

Illex illecebrosus

Zona:

NAFO 3. un 4. apakšzona

SQI/N34

Igaunija

128 (2)

 
 

Latvija

128 (2)

 
 

Lietuva

128 (2)

 
 

Polija

227 (2)

 
 

EK

 (1) (2)

 
 

KPN

34 000

 
 

(1)   Kopienas daļa nav precīzi noteikta, bet Kanādai un EK dalībvalstīm (izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju) ir pieejamas 29 467 tonnas.

(2)   Jāzvejo laika posmā no 1. jūlija līdz 31. decembrim.



Suga:

Dzeltenastes plekste

Limanda ferruginea

Zona:

NAFO 3LNO

YEL/N3LNO

Igaunija

 (2) (3)

 
 

Latvija

 (2) (3)

 
 

Lietuva

 (2) (3)

 
 

Polija

 (2) (3)

 
 

EK

290 (1)

 
 

KPN

14 500

 
 

(1)   Attiecas uz visām dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju; jāzvejo tikai piezvejā. Pēc kvotas pilnīgas izmantošanas zvejas zonu slēdz.

(2)   Šo jauno dalībvalstu zvejas kuģiem ir pieejamas kopumā 73 tonnas, taču tikai piezvejā.

(3)   Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas kompetentās iestādes vismaz 48 stundas pirms šo valstu kuģu iebraukšanas NAFO apgabalā informē NAFO administratīvo sekretāru par nodomu iebraukt NAFO apgabalā un izmantot šo kvotu saskaņā ar NAFO noteikumiem. Par šai kvotai atbilstošo nozveju informē attiecīgā kuģa karoga dalībvalsti, kura šīs ziņas 48 stundās nodod NAFO administratīvajam sekretāram.



Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

NAFO 3NO

CAP/N3NO

EK

0 (1)

 
 

KPN

0 (1)

 
 

(1)   Specializētu zveju neveic, šīs sugas zivis iegūst tikai piezvejā atbilstīgi 28. panta noteikumiem.



Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

NAFO 3L (1)

PRA/N3L

Igaunija

144 (2)

 
 

Latvija

144 (2)

 
 

Lietuva

144 (2)

 
 

Polija

144 (2)

 
 

EK

144 (2) (3)

 
 

KPN

13 000

 
 

(1)   Izņemot zonu, ko ierobežo šādas koordinātas:

(2)   Jāzvejo laika posmā no 1. janvāra līdz 31. martam, no 1. jūlija līdz 14. septembrim un no 1. decembra līdz 31. decembrim.

(3)   Visas dalībvalstis, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.



Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

NAFO 3M (1)

PRA/N3M

KPN

 (2)

 
 

(1)   No šā krājuma drīkst zvejot arī 3L rajona zonā, ko ierobežo šādas koordinātas:

(2)   Uz šo jomu neattiecas. Zveju regulē ar zvejas intensitātes ierobežojumiem. Attiecīgās dalībvalstis izdod īpašas zvejas atļaujas kuģiem, kuri zvejo šajā vietā, un pirms zvejas uzsākšanas par minētajām atļaujām paziņo Komisijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94. Atkāpjoties no minētās regulas 8. panta, atļaujas stājas spēkā tikai tad, ja Komisija piecu darba dienu laikā pēc attiecīgā paziņojuma nav izteikusi iebildumus. Maksimālais kuģu un zvejas dienu skaits ir šāds.



Suga:

Melnais paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

NAFO 3LMNO

GHL/N3LMNO

Igaunija

 (1) (2)

 
 

Vācija

408

 
 

Latvija

 (1) (2)

 
 

Lietuva

 (1) (2)

 
 

Polija

 (1) (2)

 
 

Spānija

5 482

 
 

Portugāle

2 313

 
 

EK

8 203

 
 

KPN

14 820

 
 

(1)   Šo jauno dalībvalstu zvejas kuģiem ir pieejamas kopumā 985 tonnas.

(2)   Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas kompetentās iestādes vismaz 48 stundas pirms šo valstu kuģu iebraukšanas NAFO apgabalā informē NAFO administratīvo sekretāru par to, ka kuģi ar īpašām zvejas atļaujām, kā noteikts 34. panta 2. punktā, gatavojas zvejot melnos paltusus, izmantojot “citām sugām” paredzēto kvotu, saskaņā ar NAFO noteikumiem. Par šai kvotai atbilstošo nozveju informē attiecīgā kuģa karoga dalībvalsti, kura šīs ziņas 48 stundu intervālos nodod NAFO administratīvajam sekretāram.



Suga:

Atlantijas jūrasasari

Sebastes spp.

Zona:

NAFO 3M

RED/N3M

Igaunija

1 571 (1)

 
 

Vācija

513 (1)

 
 

Spānija

233 (1)

 
 

Latvija

1 571 (1)

 
 

Lietuva

1 571 (1)

 
 

Portugāle

2 354 (1)

 
 

EK

7 813 (1) (2)

 
 

Polija

124 (1) (3) (4)

 
 

KPN

5 000 (1)

 
 

(1)   Uz šo kvotu attiecas prasība par atbilstību šim krājumam noteiktajai KPN 5 000 tonnu apmērā. Pēc KPN pilnīgas izmantošanas šā krājuma specializēto zveju pārtrauc neatkarīgi no nozvejas apjoma.

(2)   Līdz jauno dalībvalstu pievienošanās dienai EK kvota ir 3 100 tonnas.

(3)   Drīkst zvejot, nepārsniedzot kopējo kvotu 124 tonnu apjomā.

(4)   Polijas kompetentās iestādes vismaz 48 stundas pirms šīs valsts kuģu iebraukšanas NAFO apgabalā informē NAFO administratīvo sekretāru par nodomu iebraukt NAFO apgabalā un izmantot šo kvotu saskaņā ar NAFO noteikumiem. Par šai kvotai atbilstošo nozveju informē attiecīgā kuģa karoga dalībvalsti, kura šīs ziņas 48 stundu intervālos nodod NAFO administratīvajam sekretāram.



Suga:

Atlantijas jūrasasari

Sebastes spp.

Zona:

NAFO 3LN

RED/N3LN

EK

0 (1)

 
 

KPN

0 (1)

 
 

(1)   Specializētu zveju neveic, šīs sugas zivis iegūst tikai piezvejā atbilstīgi 28. panta noteikumiem.



Suga:

Atlantijas jūrasasari

Sebastes spp.

Zona:

NAFO 2. apakšapgabals, IF un 3K rajons

RED/N1F3K

Igaunija

 (1)

 
 

Latvija

 (1)

 
 

Lietuva

 (1)

 
 

KPN

32 500

 
 

(1)   Jāzvejo, nepārsniedzot kopējo kvotu 7 500 tonnu apmērā, kurā savstarpēji dalās Kanāda, Kuba, Francija (Senpjēra un Mikelona), Japāna, Koreja, Ukraina un ASV.




I E PIELIKUMS

TĀLU MIGRĒJOŠĀS ZIVIS

Visi apgabali

Šajā apgabalā kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomus pieņem starptautiskajās tunzivju zvejas organizācijās, piemēram, Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) vai Amerikas Tropisko tunzivju komisijā (IATTC).



Suga:

Zilā tunzivs

Thunnus thynnus

Zona:

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45oW garuma un Vidusjūra

BFT/AE045W

Kipra

 (1)

 
 

Grieķija

326

 
 

Spānija

6 317

 
 

Francija

6 233

 
 

Itālija

4 920

 
 

Malta

 (1)

 
 

Portugāle

594

 
 

Visas dalībvalstis

60 (2)

 
 

EK

18 450

 
 

KPN

32 000

 
 

(1)   Kipra un Malta drīkst zvejot, izmantojot ICCAT“citu sugu” kvotu, saskaņā ar ICCAT ikgadējā sanāksmē 2003. gadā pieņemtajām ICCAT atbilstības tabulām.

(2)   Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli; tikai piezvejā.



Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5oN platuma

SWO/AN05N

Spānija

5 682,4

 
 

Portugāle

1 010,4

 
 

Visas dalībvalstis

148,5 (1)

 
 

EK

6 841,3

 
 

KPN

14 000

 
 

(1)   Izņemot Spāniju un Portugāli; tikai piezvejā.



Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5oN platuma

SWO/AS05N

Spānija

5 488,5

 
 

Portugāle

361,5

 
 

EK

5 850

 
 

KPN

15 776

 
 



Suga:

Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa)

Germo alalunga

Zona:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5oN platuma

ALB/AN05N

Īrija

5 216,1 (1) (3)

 
 

Spānija

26 649,1 (1) (3)

 
 

Francija

6 909,1 (1) (3)

 
 

Apvienotā Karaliste

402,1 (1) (3)

 
 

Portugāle

1 953,1 (1) (3)

 
 

EK

41 129,5 (1) (2)

 
 

KPN

34 500

 
 

(1)   Aizliegts izmantot žaunu tīklus, grunts žaunu tīklus, rāmju tīklus un iepinējtīklus.

(2)   To Kopienas zvejas kuģu skaits, kuru zvejojamā suga ir ziemeļu apakšgrupas garspuru tunzivs, atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 973/2001 10. panta 1. punktam ir 1 253 kuģi.

(3)   


Dalībvalsts

Maksimālais kuģu skaits

Īrija

50

Spānija

730

Francija

151

Apvienotā Karaliste

12

Portugāle

310

EK

1 253



Suga:

Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa)

Germo alalunga

Zona:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5oN platuma

ALB/AS05N

Spānija

1 216,6

 
 

Francija

223,6

 
 

Portugāle

474,5

 
 

EK

1 914,7

 
 

KPN

29 200

 
 



Suga:

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

Zona:

Atlantijas okeāns

BET/ATLANT

Spānija

18 838,2

 
 

Francija

8 177

 
 

Portugāle

8 922

 
 

EK

35 937,2

 
 

KPN

Vidējā nozveja 1991.-1992. gadā

 
 



Suga:

Zilā marlina

Makaira nigricans

Zona:

Atlantijas okeāns

BUM/ATLANT

EK

103

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 



Suga:

Baltā marlina

Tetrapturus alba

Zona:

Atlantijas okeāns

WHM/ATLANT

EK

46,5

 
 

KPN

Uz šo jomu neattiecas

 
 




I F PIELIKUMS

ANTARKTIKA

CCAMLR apgabals

Šos kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomus, ko pieņem Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija (CCAMLR), nesadala CCAMLR locekļiem, un tādēļ Kopienas daļas lielums nav precīzi noteikts. Nozvejas apjomu uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas paziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN apjoma pilnīgas izmantošanas dēļ.



Suga:

Skotu leduszivs

Chaenocephalus aceratus

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

SSI/F483

KPN

2 200 (1)

 
 

(1)   KPN attiecas uz piezveju visu veidu specializētajā zvejā. Pēc šīs piezvejas KPN pilnīgas izmantošanas specializētā zveja ir jāpārtrauc.



Suga:

Parastā gardeguna leduszivs

Channichthys rhinoceratus

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

LIC/F5852

KPN

150 (1)

 
 

(1)   KPN attiecas uz Dissostichus eleginoides un Champsocephalus gunnari zvejā notikušo piezveju. Pēc šīs piezvejas KPN pilnīgas izmantošanas attiecīgā zveja ir jāpārtrauc.



Suga:

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

ANI/F483

KPN

2 887 (1)

 
 

(1)   KPN attiecas uz laika posmu no 2003. gada 1. decembra līdz 2004. gada 30. novembrim. Šā krājuma nozveja no 2004. gada 1. marta līdz 31. maijam nedrīkst pārsniegt 722 tonnas.



Suga:

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika (1)

ANI/F5852

KPN

292 (2)

 
 

(1)   KPN attiecas uz laika posmu no 2003. gada 1. decembra līdz 2004. gada 30. novembrim.

(2)   Attiecībā uz šo KPN zvejai pieejamais apgabals ir tā daļa no FAO 58.5.2. statistikas rajona, ko ierobežo iedomāta līnija, kura:

a)  sākas punktā, kur 72o15′ austrumu garuma meridiāns šķērso ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumu noteikto robežu, un pa šo meridiānu turpinās līdz tā krustojumam ar 53o25′ dienvidu platuma paralēli;

b)  turpinās uz austrumiem pa minēto paralēli līdz tās krustojumam ar 74o austrumu garuma meridiānu;

c)  turpinās uz ziemeļaustrumiem pa ģeodēziskā tīkla līniju līdz tās krustojumam ar 52o40′ dienvidu platuma paralēli un 76o garuma meridiānu;

d)  turpinās uz ziemeļiem pa minēto meridiānu līdz tā krustojumam ar 52o dienvidu platuma paralēli;

e)  turpinās uz ziemeļaustrumiem pa ģeodēziskā tīkla līniju līdz tās krustojumam ar 51o dienvidu platuma paralēli un 74o30′ austrumu garuma meridiānu; un

f)  turpinās uz dienvidrietumiem pa ģeodēziskā tīkla līniju līdz sākuma punktam.



Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

TOP/F483

KPN

4 420 (1) (2)

 
 

(1)   KPN attiecas uz zveju ar āķu jedām laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz 31. augustam un uz zveju ar murdiem laika posmā no 2003. gada 1. decembra līdz 2004. gada 30. novembrim.

(2)   Tostarp 221 tonna raju dzimtas zivju un 221 tonna Macrourus spp (piezvejā).



Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 48.4 Antarktika

TOP/F484

KPN

28 (1) (2)

 
 

(1)   Drīkst zvejot tikai ar āķu jedām.

(2)   KPN piemēro 48.3. apakšapgabalam noteiktajā zvejas sezonā vai tik ilgi, līdz ir nozvejots atļautais Dissostichus eleginoides daudzums 48.4. apakšapgabalā vai līdz ir nozvejots iepriekš noteiktais atļautais Dissostichus eleginoides daudzums 48.3. apakšapgabalā, atkarībā no tā, kuru no šiem stāvokļiem sasniedz pirmo.



Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

TOP/F5852

KPN

2 873 (1) (2)

 
 

(1)   KPN attiecas uz zveju ar trali laika posmā no 2003. gada 1. decembra līdz 2004. gada 30. novembrim un uz zveju ar āķu jedām laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz 31. augustam.

(2)   Šo KPN piemēro vienīgi uz rietumiem no 79o20′E. Aizliegts šajā zonā zvejot uz austrumiem no minētā meridiāna (skatīt XIV pielikumu).



Suga:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 48

KRI/F48

KPN

4 000 000 (1)

 
 

(1)   KPN attiecas uz laika posmu no 2003. gada 1. decembra līdz 2004. gada 30. novembrim.

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteikto kvotu, norādītajos apakšapgabalos drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



48.1. apakšapgabals (KRI/F481)

1 008 000

48.2. apakšapgabals (KRI/F482)

1 104 000

48.3. apakšapgabals (KRI/F483)

1 056 000

48.4. apakšapgabals (KRI/F484)

832 000



Suga:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 58.4.1 Antarktika

KRI/F5841

KPN

440 000 (1)

 
 

(1)   KPN attiecas uz laika posmu no 2003. gada 1. decembra līdz 2004. gada 30. novembrim.

Īpaši nosacījumi:

nepārsniedzot iepriekš noteikto kvotu, norādītajos apgabalos drīkst nozvejot ne vairāk kā turpmāk norādītos daudzumus.



58.4.1. rajons uz rietumiem no 115oE (KRI/F5841W)

277 000

58.4.1. rajons uz austrumiem no 115oE (KRI/F5841E)

163 000



Suga:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 58.4.2 Antarktika

KRI/F5842

KPN

450 000 (1)

 
 

(1)   KPN attiecas uz laika posmu no 2003. gada 1. decembra līdz 2004. gada 30. novembrim.



Suga:

Antarktiskā buļzivs

Gobionotothen gibberifrons

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

NOG/F483

KPN

1 470 (1)

 
 

(1)   KPN attiecas uz piezveju visu veidu specializētajā zvejā. Pēc šīs piezvejas KPN pilnīgas izmantošanas specializētā zveja ir jāpārtrauc.



Suga:

Pelēkā nototēnija

Lepidonotothen squamifrons

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

NOS/F483

KPN

300 (1)

 
 

(1)   KPN attiecas uz piezveju visu veidu specializētajā zvejā. Pēc šīs piezvejas KPN pilnīgas izmantošanas specializētā zveja ir jāpārtrauc.



Suga:

Pelēkā nototēnija

Lepidonotothen squamifrons

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

NOS/F5852

KPN

80 (1)

 
 

(1)   KPN attiecas uz piezveju visu veidu specializētajā zvejā. Pēc šīs piezvejas KPN pilnīgas izmantošanas specializētā zveja ir jāpārtrauc.



Suga:

Marmora nototēnija

Notothenia rossii

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

NOR/F483

KPN

300 (1)

 
 

(1)   KPN attiecas uz piezveju visu veidu specializētajā zvejā. Pēc šīs piezvejas KPN pilnīgas izmantošanas specializētā zveja ir jāpārtrauc.



Suga:

Sarkanie krabji

Paralomis spp.

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

PAI/F483

KPN

1 600 (1)

 
 

(1)   KPN attiecas uz laika posmu no 2003. gada 1. decembra līdz 2004. gada 30. novembrim.



Suga:

Tumšā leduszivs

Pseudochaenichthys georgianus

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

SGI/F483

KPN

300 (1)

 
 

(1)   KPN attiecas uz piezveju visu veidu specializētajā zvejā. Pēc šīs piezvejas KPN pilnīgas izmantošanas specializētā zveja ir jāpārtrauc.



Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

GRV/F5852

KPN

360 (1)

 
 

(1)   KPN attiecas uz Dissostichus eleginoides un Champsocephalus gunnari zvejā notikušo piezveju. Pēc šīs piezvejas KPN pilnīgas izmantošanas attiecīgā zveja ir jāpārtrauc.



Suga:

Citas sugas

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

OTH/F5852

KPN

50 (1)

 
 

(1)   KPN attiecas uz Dissostichus eleginoides un Champsocephalus gunnari zvejā notikušo piezveju. Pēc šīs piezvejas KPN pilnīgas izmantošanas attiecīgā zveja ir jāpārtrauc.



Suga:

Raju dzimtas zivis

Rajae

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

SRX/F5852

KPN

120 (1) (2)

 
 

(1)   KPN attiecas uz Dissostichus eleginoides un Champsocephalus gunnari zvejā notikušo piezveju. Pēc šīs piezvejas KPN pilnīgas izmantošanas attiecīgā zveja ir jāpārtrauc.

(2)   Attiecībā uz šo KPN visas raju dzimtas zivis uzskata par vienas sugas pārstāvēm.



Suga:

Kalmārs

Martialia hyadesi

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

SQS/F483

KPN

2 500 (1)

 
 

(1)   KPN attiecas uz laika posmu no 2003. gada 1. decembra līdz 2004. gada 30. novembrim.




II PIELIKUMS

ZVEJAS IESPĒJAS, KO 2004. GADĀ PIEMĒRO ATTIECĪBĀ UZ NEPĀRTIKAS SIĻĶĒM, KURAS KRASTĀ JĀIZKRAUJ NEŠĶIROTAS (DZĪVSVARA TONNĀS)

Šīs regulas 3. panta vajadzībām visus šajā pielikumā norādītos nozvejas ierobežojumus uzskata par kvotām un tādēļ uz tiem attiecina noteikumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 2847/93, jo īpaši tās 14. un 15. pantā.



Suga:

Atlantijas siļķe (1)

Clupea harengus

Zona:

Skageraks un Kategats

HER/03A-BC

Dānija

17 950

 
 

Vācija

160

 
 

Zviedrija

2 890

 
 

EK

21 000

 
 

KPN

21 000 (2)

 
 

(1)   Siļķu piezveja, kas iegūta, zvejojot pārējo sugu zivis, un izkrauta krastā nešķirojot.

(2)   Pagaidu KPN, kas noteikta uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.

▼M2



Suga:

Atlantijas siļķe (1)

Clupea harengus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra, VIId

HER/2A47DX

Beļģija

214

 
 

Dānija

41 356

 
 

Vācija

214

 
 

Francija

214

 
 

Nīderlande

214

 
 

Zviedrija

202

 
 

Apvienotā Karaliste

786

 
 

EK

43 200

 
 

KPN

43 200

 
 

(1)   Siļķu piezveja, ko iegūst, zvejojot pārējo sugu zivis, un izkrauj krastā nešķirojot.

▼B




III PIELIKUMS

ĪPAŠI PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ ZIEMEĻJŪRAS SIĻĶĒM

1. Dalībvalstis pieņem īpašus pasākumus attiecībā uz Ziemeļjūras vai Skageraka un Kategata siļķu nozveju, šķirošanu vai izkraušanu krastā, lai nodrošinātu nozvejas ierobežojumu, jo sevišķi II pielikumā norādīto nozvejas ierobežojumu, ievērošanu. Konkrēti šajos pasākumos ietilpst:

— īpašas kontroles un inspekcijas programmas,

— zvejas intensitātes plāni, tostarp zvejai pilnvaroto kuģu saraksti un, ja to uzskata par vajadzīgu sakarā ar kvotas izsmelšanu vairāk nekā 70 % apmērā, zvejai pilnvaroto kuģu darbības ierobežojumi,

— pārkraušanas gadījumu un nozvejas brāķēšanas procesa kontrole,

— ja iespējams, zvejas pagaidu aizliegums apgabalos, kuros novērota paaugstināta siļķu, jo sevišķi šo zivju mazuļu, piezveja.

2. Ja siļķes kā nozvejas pārpalikumu izkrauj krastā nešķirotas, tad dalībvalstis nodrošina, lai darbotos pienācīgas paraugu ņemšanas programmas, ar kuru palīdzību efektīvi kontrolē visu piezvejoto siļķu daudzumu izkraušanu krastā. Nozveju, kuras sastāvā ir nešķirotas siļķes, aizliegts izkraut ostās, kur nedarbojas minētās paraugu ņemšanas programmas.

3. Komisijas inspektori saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 29. pantu un ikreiz, kad Komisija uzskata to par vajadzīgu 1. un 2. punkta nolūkā, veic neatkarīgu apsekojumu, lai pārliecinātos par to, kā kompetentās iestādes pilda paraugu ņemšanas programmas un 1. punktā minētos īpašos pasākumus.

4. Komisija aizliedz siļķu izkraušanu krastā, ja tiek uzskatīts, ka 1. un 2. punktā minēto pasākumu īstenošana nenodrošina siļķu mirstības stingru kontroli visos zvejas gadījumos.

5. Visus krastā izkrauto siļķu daudzumus, ko ICES IIIa, IV un VIId apgabalā nozvejojuši kuģi, uz kuriem šajos apgabalos veiktās minētās zvejas laikā ir vienīgi velkamie zvejas rīki, kam linuma acu izmērs ir vismaz 32 mm, atskaita no attiecīgās kvotas, kura noteikta I pielikumā.

6. Visus krastā izkrauto siļķu daudzumus, ko ICES IIIa, IV un VIId apgabalā nozvejojuši kuģi, uz kuriem šajos apgabalos veiktās minētās zvejas laikā ir velkamie zvejas rīki, kam linuma acu izmērs ir mazāks nekā 32 mm, atskaita no attiecīgās kvotas, kura noteikta II pielikumā. Siļķes, ko krastā izkrauj kuģi, kuri darbojas saskaņā ar šiem nosacījumiem, nepiedāvā pārdošanai kā pārtikas produktus.




IV PIELIKUMS

TEHNISKI PĀREJAS POSMA PASĀKUMI

1.   Zvejas rīku veidi, ko atļauts izmantot mencu zvejā Baltijas jūrā

1.1.   Velkamie zvejas rīki

1.1.1.   Bez izejas logiem

Velkamie zvejas rīki bez izejas loga ir aizliegti.

1.1.2.   Ar izejas logiem

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 V pielikuma noteikumiem par īpašām selektīvajām zvejas iekārtām, piemēro šā pielikuma 1. papildinājuma noteikumus.

▼M2

1.1.3   Noteikums par viena veida zvejas rīkiem

Ja izmanto velkamos zvejas rīkus ar izejas logiem, tad uz kuģa nedrīkst turēt citu veidu zvejas rīkus.

▼B

1.2.   Žaunu tīkli

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 IV pielikuma noteikumiem, minimālais linuma acu izmērs žaunu tīkliem ir 110 mm.

Kuģiem, kuru kopgarums ir 12 m un mazāks, tīklu maksimālais garums nepārsniedz 12 km.

Kuģiem, kuru kopgarums pārsniedz 12 m, tīklu maksimālais garums nepārsniedz 24 km.

Tīklu turēšanas ilgums nepārsniedz 48 stundas no brīža, kad tīklus pirmoreiz iegremdē ūdenī, līdz brīdim, kad tos pilnībā izvelk uz zvejas kuģa klāja.

2.   Mencu piezveja Baltijas jūrā

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 3. panta 4. punkta noteikumiem, uz kuģa nedrīkst turēt mazizmēra mencas. Tomēr, atkāpjoties no minētās regulas 3. panta 5. punkta noteikumiem, piezvejoto mencu daudzums, kas iegūts reņģu un brētliņu zvejā ar tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 32 mm vai mazāks, nedrīkst pārsniegt 3 % no svara. No šīs piezvejas uz kuģa uzglabā ne vairāk kā 5 % mazizmēra mencu.

Ja zivis, kas nav reņģes vai brētliņas, zvejo ar 1.1.2. punktā neminētiem traļiem un bugurvadiem, tad mencu piezveja nedrīkst pārsniegt 10 %.

3.   Mencu minimālais izmērs

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 III pielikumā paredzētajiem noteikumiem, mencu minimālais izmērs ir 38 cm.

4.   Baltijas jūras mencu vasaras liegums

No 2004. gada 1. jūnija līdz 31. augustam (ieskaitot) mencu zveja Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā ir aizliegta.

5.   Bornholmas ieplakas slēgums

No 2004. gada 15. maija līdz 31. augustam aizliegts zvejot Bornholmas ieplakā jūras apgabalā, ko ierobežo iedomātas līnijas, kuras savieno punktus ar šādām ģeogrāfiskajām koordinātām:

— platums 55o30′N, garums 15o30′E;

— platums 55o30′N, garums 16o30′E;

— platums 55o00′N, garums 16o30′E;

— platums 55o00′N, garums 16o00′E;

— platums 55o15′N, garums 16o00′E;

— platums 55o15′N, garums 15o30′E;

— platums 55o30′N, garums 15o30′E.

▼M2 —————

▼B

7.   Rokolas pikšu kvadrāts



Punkta Nr.

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1.

57o00′N

15o00′W

2.

57o00′N

14o00′W

3.

56o30′N

14o00′W

4.

56o30′N

15o00′W

8.   Siļķu zveja IIa apgabalā (EK ūdeņi)

Zveja ar velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 54 mm, vai ar riņķvadiem IIa apgabalā (EK ūdeņi) ir atļauta tikai no 1. marta līdz 15. maijam.

9.   Tehniskie resursu saglabāšanas pasākumi Vidusjūrā

Zveju, ko pašlaik veic ar Regulas (EK) Nr. 1626/94 3. panta 1. un 1.a punktā un 6. panta 1. un 1.a punktā paredzētajiem ierobežojumiem, pagaidām drīkst turpināt arī 2004. gadā.

10.   Tūbīšu dzimtas zivju zvejas apgabala slēgums

Aizliegts izkraut krastā vai paturēt uz kuģa tūbīšu dzimtas zivis, kas nozvejotas ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru ierobežo Anglijas un Skotijas austrumu krasts un iedomāta līnija, kas secīgi savieno punktus ar šādām koordinātām:

— Anglijas austrumu krasts, kur ģeogrāfiskais platums ir 55o30′N,

— platums 55o30′N, garums 1o00′W,

— platums 58o00′N, garums 1o00′W,

— platums 58o00′N, garums 2o00′W,

— Skotijas austrumu krasts, kur ģeogrāfiskais garums ir 2o00′W.

Tomēr, lai kontrolētu tūbīšu dzimtas zivju krājumu šajā apgabalā un tā slēgšanas ietekmi, ir atļauts zvejot ierobežotā apjomā.

11.   Īpaši noteikumi attiecībā uz Rīgas jūras līci

11.1.   Īpaša zvejas atļauja

1.

Lai varētu zvejot Rīgas jūras līcī, kuģiem jāsaņem īpaša zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu.

2.

Dalībvalstis nodrošina, lai kuģi, kam izsniegta 1. punktā minētā īpašā zvejas atļauja, tiktu iekļauti sarakstā, kurā minēts šādu kuģu nosaukums un iekšējais reģistrācijas numurs un kurš Komisijai jāsaņem no katras dalībvalsts.

Sarakstā iekļautajiem kuģiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) sarakstā iekļauto kuģu dzinēja kopējā jauda (kW) nedrīkst pārsniegt to dalībvalsts kuģu dzinēju jaudu, kas Rīgas jūras līcī zvejojuši 2000.-2001. gadā;

b) kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt 221 kilovatus (kW).

11.2.   Kuģu vai dzinēju aizstāšana

1.

Jebkuru atsevišķu kuģi no 11.1.2. punktā minētā saraksta var aizstāt ar citu kuģi vai kuģiem, ja:

a) šāda aizstāšana attiecīgajai dalībvalstij nerada dzinēja kopējās jaudas pieaugumu, kā norādīts 11.1.2. punkta a) apakšpunktā; un

b) ja aizstājējkuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW.

2.

Jebkura atsevišķa kuģa, kas iekļauts 11.1.2. punktā minētajā sarakstā, dzinēju var aizstāt, ja:

a) dzinēja aizstāšanas rezultātā kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW; un

b) ja aizstājējdzinēja jauda nav tāda, ka aizstāšana attiecīgajai dalībvalstij palielinātu dzinēja kopējo jaudu, kā norādīts 11.1.2. punkta a) apakšpunktā.

12.   Siļķu, makreļu un stavridu svēršanas procedūra

12.1.

Turpmāk izklāstīto procedūru piemēro, Kopienas un trešo valstu kuģiem vienā reizē izkraujot krastā Eiropas Kopienā daudzumus, kas pārsniedz 10 tonnas siļķu, makreļu un stavridu (atsevišķi vai kopā), kuras nozvejotas:

(attiecībā uz siļķēm) ICES I, II apakšapgabalā un IIIa rajona ziemeļu daļā, IV, Vb, VI un VIIb,c,d rajonā,

(attiecībā uz makrelēm un stavridām) ICES IIa apakšapgabalā un IIIa,b,d, IV, VI un VII rajonā.

12.2.

Izkraušanu krastā, kas minēta 12.1. punktā, drīkst veikt tikai norādītās ostās.

12.3.

Katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2004. gada 15. janvārim nosūta Komisijai sarakstu ar norādītajām ostām, kurās drīkst veikt siļķu, makreļu un stavridu izkraušanu krastā, un 30 dienu laikā pēc tam – inspekcijas un uzraudzības procedūras šajās ostās, tostarp noteikumus par jebkuras 12.1. punktā minētās sugas īpatņu vai krājumu daudzuma reģistrēšanu un paziņošanu ikreiz, kad notiek izkraušana krastā. Komisija šo informāciju, kā arī trešo valstu norādīto ostu sarakstu nosūta visām attiecīgajām dalībvalstīm.

12.4.

Šā pielikuma 12.1. punktā minētā zvejas kuģa kapteinis vismaz četras stundas pirms iebraukšanas izkraušanas ostā tajā dalībvalstī, kurā jāveic izkraušana krastā, sniedz minētās dalībvalsts kompetentajām iestādēm šādu informāciju:

a) osta, kurā kuģis gatavojas iebraukt;

b) paredzamais ierašanās laiks šajā ostā;

c) uz kuģa esošie nozvejas daudzumi pa sugām (dzīvsvara kilogramos).

Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasa, lai izkraušana nesāktos pirms atbilstīgas atļaujas saņemšanas.

12.5.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 IV pielikuma 4.2. punkta noteikumiem, zvejas kuģa kapteinis tūlīt pēc ierašanās ostā iesniedz attiecīgo zvejas žurnāla lappusi vai lappuses, kā to pieprasa kompetentā iestāde izkraušanas ostā.

Uz kuģa esošajiem nozvejas daudzumiem, par kuriem pirms izkraušanas krastā paziņots, kā minēts 12.4.c) punktā, jāatbilst pabeigtos zvejas žurnāla ierakstos reģistrētajiem daudzumiem.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta noteikumiem, zvejas žurnālā reģistrētais uz kuģa esošo zivju pieļaujamais daudzums (kilogramos) drīkst būt aprēķināts ar pielaidi līdz 7 %.

12.6.

Visiem svaigu zivju pircējiem jānosver visi saņemtie daudzumi. Svēršanu veic pirms zivju šķirošanas, apstrādes, glabāšanas saldētavā, pārvešanas no izkraušanas ostas uz citu vietu vai tālākpārdošanas.

Nosakot svaru, ūdens dēļ piemērotais svara samazinājums nedrīkst pārsniegt 2 %.

Papildus Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 1. un 2. punktā paredzētajām saistībām krastā izkrauto daudzumu apstrādātājs vai pircējs attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz rēķina vai to aizstājoša dokumenta kopiju, kā minēts 22. panta 3. punktā sestajā Padomes Direktīvā 77/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze ( 22 ). Katrā šādā rēķinā vai dokumentā ietver informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 3. punkta noteikumiem, un to iesniedz pēc pieprasījuma vai 48 stundu laikā pēc svēršanas.

12.7.

Visiem saldētu zivju pircējiem vai īpašniekiem krastā izkrautie daudzumi jānosver pirms zivju apstrādes, glabāšanas saldētavā, pārvešanas no izkraušanas ostas uz citu vietu vai tālākpārdošanas. Taras svaru, tas ir, kastu, plastmasas vai citu tādu konteineru svaru, kuros ir iepakotas sveramās zivis, var atskaitīt no krastā izkrauto daudzumu svara.

Cita iespēja ir aprēķināt kastēs iepakoto saldēto zivju svaru, reizinot kastu skaitu ar reprezentatīva parauga vidējo svaru, kas iegūts, nosverot kastes saturu bez plastmasas iepakojuma un pirms tam izkausējot vai neizkausējot uz zivīm esošo ledu. Dalībvalstis līdz 2004. gada 31. janvārim paziņo izvēlēto paraugu ņemšanas metodoloģiju, kuru Komisija apstiprina.

12.8.

Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina to, lai zivju svēršana notiktu inspektora klātbūtnē.

▼M2

13.   Mencu zvejas ierobežojumi jūras apgabalā uz rietumiem no Skotijas:

a) līdz 2004. gada 31. decembrim aizliegts veikt jebkādu zvejas darbību apgabalā, ko ierobežo taisnes, kuras secīgi savieno punktus ar šādām ģeogrāfiskajām koordinātēm:

— 59 o05′N, 06 o45′W,

— 59 o30′N, 06 o00′W,

— 59 o40′N, 05 o00′W,

— 60 o00′N, 04 o00′W,

— 59 o30′N, 04 o00′W,

— 59 o05′N, 06 o45′W;

b) atkāpjoties no a) apakšpunkta, atļauj veikt zvejas darbības ar murdiem, ja:

i) vienīgie zvejas rīki, kas atrodas uz kuģa, ir murdi;

ii) vienīgā nozveja, kas atrodas uz kuģa, ir čaulgliemji un vēžveidīgie;

c) atkāpjoties no a) apakšpunkta, atļauj veikt zvejas darbības ar tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks nekā 55 mm, ja:

i) uz kuģa neatrodas tīkls, kura linuma acu izmērs ir 55 mm vai lielāks;

ii) uz kuģa neatrodas zivis, kas nav siļķes, makreles, stavridas, putasū, sardīnes, sardinellas, brētliņas un argentīnas.

▼B

14.   Linuma acu izmēra diapazoni, zvejojamās sugas un prasītais to nozvejas procentuālais apjoms, kas piemērojams attiecībā uz konkrētu linuma acu izmēra diapazonu, zvejojot ar velkamajiem zvejas rīkiem Skagarakā un Kategatā

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 IV pielikumā paredzētajiem noteikumiem par zvejošanu ar velkamajiem zvejas rīkiem Skagerakā un Kategatā, no 2004. gada 1. marta piemēro šā pielikuma 2. papildinājuma noteikumus.

15.   Zveja ar riņķvadiem Klusā okeāna austrumdaļā (Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) uzraudzībā esošais rajons)

No 2004. gada 1. augusta līdz 11. septembrim aizliegts ar seineriem zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) apgabalā, ko ierobežo:

Amerikas kontinenta Klusā okeāna krasts,

ģeogrāfiskais garums 150oW,

ģeogrāfiskais platums 40oN,

ģeogrāfiskais platums 40oS.

No šīs regulas piemērošanas dienas seineri, kas zvejo tunzivis Amerikas Tropisko tunzivju komisijas uzraudzībā esošajā rajonā, patur uz kuģa visas nozvejotās lielacu, svītrainās un dzeltenspuru tunzivis, izņemot tās, kuras par pārtikai nederīgām atzītas nevis to izmēra, bet gan citu iemeslu dēļ. Tomēr šis noteikums neattiecas uz reisa nobeiguma daļu.

Seineriem, ciktāl tas ir praktiski iespējams, tūlīt jāatlaiž jūrā visus neievainotos jūras bruņrupučus, haizivis, vējzivis, rajas, korifēnas un citu sugu īpatņus, kas nepieder zvejojamai sugai. Zvejniekus jāmudina izstrādāt un lietot paņēmienus un iekārtas, kas atvieglo šādu dzīvnieku ātru un drošu atlaišanu jūrā.

Attiecībā uz tīklos notvertiem vai sapinušamies jūras bruņurupučiem piemēro šādus īpašus pasākumus:

ja tīklā pamana jūras bruņurupuci, tad jāveic visi saprātīgi nepieciešamie pasākumi, lai bruņurupuci atbrīvotu, pirms tas ir sapinies, tostarp vajadzības gadījumā jāizmanto motorlaiva;

ja bruņurupucis ir sapinies tīklā, tad tīkla uztīšanas iekārta jāaptur, tiklīdz bruņurupucis parādās virs ūdens, un iekārtu nedrīkst atkal iedarbināt, pirms bruņurupucis nav atbrīvots no tīkla un atlaists jūrā;

ja bruņurupuci uzceļ uz kuģa, tad jāizmanto visi piemērotie līdzekļi, lai palīdzētu bruņurupucim atlabt pirms tā atlaišanas jūrā;

tunzivju zvejas kuģiem ir aizliegts izmest jūrā tukšos sāls maisus vai cita veida plastmasas atkritumus.

16.   Tehniskie resursu saglabāšanas pasākumi Īrijas jūrā

Tehniskos resursu saglabāšanas pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 254/2002 2., 3. un 4. pantā, pagaidām turpina piemērot arī 2004. gadā.

17.   Īpašie nosacījumi pikšu zvejai Ziemeļjūrā

▼M2

a) šajā punktā “mencu aizsardzības zona”; ir tā ICES IV rajona daļa, ko aptver turpmāk uzskaitītie ICES taisnstūri un kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no krasta bāzes līnijām:

49E6, 48E6, 47E6, 50E7, 49E7, 48E7, 50E8, 51E9, 50E9, 49E9, 50F0, 49F0, 48F0, 47F0, 46F0, 45F0, 51F1, 50F1, 49F1, 48F1, 47F1, 46F1, 45F1, 44F1, 50F2, 49F2, 48F2, 47F2, 46F2, 45F2, 44F2, 46F3, 45F3, 44F3, 45F4, 44F4, 43F5, 43F6, 43F7, 42F7, 38E9, 37E9, 37F0;

▼B

b) Kuģiem, kam dalībvalsts izdevusi īpašu zvejas atļauju specializētai pikšu zvejai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu, jāpilda šādi nosacījumi:

i) vismaz četras stundas pirms zivju izkraušanas krastā jāpaziņo valsts iestādēm par šādas izkraušanas vietu un laiku, ja vien izkraušana nenotiek dalībvalsts noteiktā termiņā;

ii) minētā izkraušana jāveic vienīgi norādītās ostās, ko izvēlējusies karoga dalībvalsts;

iii) pirms uzsākt uz kuģa esošās nozvejas izkraušanu, jāiesniedz valsts iestādēm attiecīgā(-ās) zvejas žurnāla lapa(-as);

iv) nedrīkst izkraut uz kuģa esošas zivis, pirms attiecīgās valsts iestādes to nav atļāvušas;

v) uz kuģa esošās mencas nedrīkst veidot vairāk par 5 % no visu uz kuģa esošo jūras organismu dzīvsvara;

vi) nedrīkst pārkraut zivis, esot jūrā;

vii) jāzvejo tikai ārpus mencu aizsardzības zonas;

viii) nedrīkst tranzītā šķērsot mencu aizsardzības zonu, ja uz kuģa esošie zvejas rīki nav droši sastiprināti un noglabāti;

ix) nedrīkst turēt uz kuģa vai izmantot traļus, kam linuma acu izmērs ir mazāks par 100 mm.

c) Šā punkta b) apakšpunktā minētās īpašās zvejas atļaujas neizdod uz laiku, kas ir ilgāks par trim mēnešiem.

d) Īpašu zvejas atļauju, kuras trīs mēnešu derīguma termiņš sākas tūlīt pēc tam pašam kuģim iepriekš izdotas īpašas zvejas atļaujas derīguma termiņa beigām, neizdod, ja iepriekš izdotās atļaujas derīguma termiņa laikā konstatēts kāds no turpmāk minētajiem gadījumiem:

i) zvejniecību inspicējošā valsts dienesta veiktā pārbaudē atklājas, ka uz kuģa esošo mencu daudzums pārsniedz 5 % no visu uz kuģa esošo zivju dzīvsvara;

ii) par attiecīgo kuģi nav kuģu novērošanas sistēmas (VMS) ziņojuma vai – VMS sistēmas bojājuma gadījumā – ar roku sastādīta atrašanās vietas ziņojuma, vai tiek iesniegts viltots atrašanās vietas ziņojums;

iii) zvejniecību inspicējošā valsts dienesta veiktā izkraušanas pārbaudē atklājas, ka no kuģa izkrauts vai ka uz kuģa ir vismaz par 10 % (dzīvsvars) vairāk jebkuras sugas zivju nekā attiecībā uz konkrēto sugu deklarēts zvejas žurnāla lapā(-ās), kas iesniegta(-as) atbilstīgi 17. punkta b) apakšpunkta iii) punktam;

iv) zvejniecību inspicējošais valsts dienests konstatējis, ka kuģis ir pārkrāvis zivis, esot jūrā;

v) zvejniecību inspicējošais valsts dienests konstatējis, ka kuģis ir izkrāvis krastā zivis, nesaņemot atbilstīgu atļauju, kas minēta 17. punkta b) apakšpunkta iv) punktā;

vi) zvejniecību inspicējošais valsts dienests konstatējis, ka kuģis ir uzturējies mencu aizsardzības zonā, kad tā zvejas rīki nav bijuši sastiprināti un noglabāti;

vii) zvejniecību inspicējošā valsts dienesta veiktā pārbaudē atklājas, ka kuģis ir pārkāpis Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 noteikumus;

viii) zvejniecību inspicējošais valsts dienests konstatējis, ka kuģis ir izkrāvis zivis, iepriekš neiesniedzot zvejas žurnāla lapa(-as), kā noteikts 17. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.

▼M2

e) pikšas, kas nozvejotas no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 21. aprīlim, dalībvalsts var reģistrēt atkarībā no tā, vai nozveja veikta a) apakšpunktā noteiktajā apgabalā vai ārpus tā.

18.   Zinātniskais monitorings

a) Pasākumi, kas minēti 5., 7., 13. un 16. punktā, neattiecas uz zvejas darbībām, kuras veic tikai tādu zinātnisku pētījumu mērķiem, kas notiek ar attiecīgās dalībvalsts atļauju un uz šīs valsts atbildību un par ko iepriekš informē Komisiju un dalībvalsti, kuras ūdeņos veic izpēti.

b) Jūras organismus, ko nozvejo a) apakšpunktā minētajiem nolūkiem, drīkst pārdot, uzglabāt un izlikt vai piedāvāt pārdošanai, ja:

— tie atbilst standartiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā, un tirdzniecības standartiem, kas pieņemti, ievērojot 2. pantu Padomes 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 104/2000 par zvejniecības un akvakultūras produktu tirgus kopīgo organizāciju, vai

— tos tieši pārdod nolūkam, kas nav lietošana pārtikā.

▼M5

19.   Tralēšanas aizliegums Azoru salu, Kanāriju salu un Madeiras ūdeņos

Kuģiem ir aizliegts lietot grunts traļus vai līdzīgus vilktus tīklus, kas ir saskarē ar jūras grunti, ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, tādos apgabalos, kurus ierobežo līnijas starp šādiem koordināšu punktiem:

a)  Azoru salas



Platums 36° 00′ Z

garums 23° 00′ R

Platums 42° 00′ Z

garums 23° 00′ R

Platums 42° 00′ Z

garums 34° 00′ R

Platums 36° 00′ Z

garums 34° 00′ R;

b)  Kanāriju salas un Madeira



Platums 27° 00′ Z

garums 19° 00′ R

Platums 26° 00′ Z

garums 15° 00′ R

Platums 29° 00′ Z

garums 13° 00′ R

Platums 36° 00′ Z

garums 13° 00′ R

Platums 36° 00′ Z

garums 19° 00′ R.

▼B




IV pielikuma 1. papildinājums

Āmja augšējā BACOMA tipa loga specifikācijas

Specifikācija 110 mm (atveres iekšējais diametrs) kvadrātacu sieta logam āmī, kam linuma acu izmērs ir vismaz 105 mm un ko izmanto traļos, bugurvados vai tamlīdzīgos velkamajos zvejas rīkos.

Logs ir taisnstūra formas linuma gabals āmī. Logs ir tikai viens. Logu nekādā veidā nenosprosto ar iekšēju vai ārēju aprīkojumu.

Āmja, pagarinājuma un traļa pakaļējā gala lielums

Āmi veido divas vienāda izmēra plātnes, kuras savieno ar sānu eģēm.

Aizliegts uz kuģa vest tīklu, kam āmja apkārtmērs jebkurā tā vietā ir lielāks par 100 vaļējām tīkla rombveida acīm, izņemot savienojuma vietā vai eģēs esošās acis.

Vaļējo tīkla rombveida acu skaits, izņemot eģēs esošās acis, jebkura pagarinājuma jebkurā apkārtmērā nav mazāks vai lielāks par āmja priekšgala apkārtmērā stricto sensu un traļa konusveida daļas pakaļgalā esošo acu maksimālo skaitu, izņemot eģēs esošās acis (1. attēls).

Loga novietojums

Logs atrodas āmja augšējā plātnē. Logs beidzas ne tālāk kā 4 acis no galvenās stropes, ieskaitot ar roku pīto tīkla acu rindu, caur kuru galvenā strope ir izvērta (2. attēls).

Loga lielums

Loga platums, ko izsaka ar platuma nogriezni šķērsojošo auklu skaitu linumā, ir vienāds ar pusi no vaļējo rombveida acu skaita augšējā plātnē. Vajadzības gadījumā drīkst saglabāt ne vairāk kā 20 % no vaļējo rombveida acu skaita augšējā plātnē, tos vienmērīgi sadalot abās loga plātnes pusēs (3. attēls).

Loga garums ir vismaz 3,5 metri.

Loga linums

Tīkla acs izmērs ir vismaz 110 mm. Tīkla siets ir kvadrātacu siets, t.i., loga linumā visi leņķi ir taisni. Linumu uzstāda tā, lai auklas būtu paralēlas un perpendikulāras āmja garumam. Linums ir bez mezgliem un pīts no vienas auklas, vai arī ir pierādīts, ka tam piemīt minētajam linumam līdzīgas selektīvas īpašības. Vienas auklas diametrs ir vismaz 4,9 mm.

Citas specifikācijas

Uzstādīšanas specifikācijas paredzētas 4.a, 4.b un 4.c attēlā. Paceļamās līnes garums ir ne mazāks kā 4 m.

image

1. attēls

Trali var iedalīt trijās daļās atkarībā no to formas un funkcijas. Traļa priekšāmja daļa vienmēr ir konusveida, un tās garums bieži ir no 10 līdz 40 m. Pagarinājums ir taisns, to parasti veido viens vai divi 49,5 acu gari tīkla gabali, un izstiepts tas ir 6 līdz 12 metrus garš. Āmis arī ir taisns, izturības labad to bieži veido no divu auklu linuma. Āmja garums parasti ir 49,5 acis, t.i., apmēram 6 metri, kaut gan mazāki kuģi mēdz izmantot īsākus āmjus (2-4 m). Daļu, kas atrodas aiz paceļamās līnes, sauc par paceļamo maisu.

image

2. attēls

Loga plātne ir 4 acu attālumā no galvenās stropes. Augšējās plātnes augstumu veido 3,5 tīkla rombveida acis un viena ar roku pīta “galvenās stropes” acu rinda, kas ir 0,5 acis augsta.

image

3. attēls

Drīkst saglabāt 20 % no augšējās plātnes tīkla rombveida acīm, kas atrodas eģēm perpendikulārā acu rindā. Piemēram (sk. 3. attēlu), ja augšējās plātnes platums ir 30 vaļējas tīkla acis, tad 20 % no šā daudzuma ir 6 acis. Šāda gadījumā katrā loga plātnes pusē jābūt 3 vaļējām tīkla acīm. Attiecīgi loga plātnes platums tad ir 12 auklas (30 - 6 = 24 rombveida acis; tās dalot ar divi, iegūst 12 auklas).

image

4.a attēls

Attēlā redzama tādas apakšējās plātnes uzbūve, kas veidota no 49,5 acu augsta linuma.

image

4.b attēls

Augšējās plātnes uzbūve un loga plātnes lielums un novietojums, ja izlaides plātne stiepjas no eģes līdz eģei.

image

4.c attēls

Augšējās plātnes uzbūve, ja augšējā plātnē saglabā un abās loga pusēs vienmērīgi izvieto 20 % no tīkla rombveida acīm.

▼M2




IV pielikuma 2. papildinājums

VELKAMIE ZVEJAS RĪKI: Skageraks un Kategats

Linuma acu izmēra diapazoni, zvejojamās sugas un prasītais šo sugu nozvejas procentuālais apjoms, kas piemērojams attiecībā uz konkrētu linuma acu izmēra diapazonu



Suga

Linuma acu izmēra diapazons (milimetros)

< 16

16-31

32-69

32-69

35-69

70-89 (3)

> 90

Zvejojamo sugu minimālais procentuālais daudzums

50 % (1)

50 % (1)

20 % (1)

50 % (1)

20 % (2)

20 % (2)

30 % (4)

nav

Tūbīšu dzimtas zivis (Ammodytidae) (5)

X

X

X

X

X

X

X

X

Tūbīšu dzimtas zivis (Ammodytidae) (6)

 

X

 

X

X

X

X

X

Esmarka menca (Trisopterus esmarkii)

 

X

 

X

X

X

X

X

Putasū (Micromesistius poutassou)

 

X

 

X

X

X

X

X

Lielais jūras drakons (Trachinus draco) (7)

 

X

 

X

X

X

X

X

Mīkstmieši (izņemot Sepia) (7)

 

X

 

X

X

X

X

X

Vējzivs (Belone belone) (7)

 

X

 

X

X

X

X

X

Parastais jūrasgailis (Eutrigla gurnardus) (7)

 

X

 

X

X

X

X

X

Argentīnas (Argentina spp.)

 
 
 

X

X

X

X

X

Brētliņa (Sprattus sprattus)

 

X

 

X

X

X

X

X

Zutis (Anguilla anguilla)

 
 

X

X

X

 

X

X

Garneles (Crangon spp., Palaemon adspersus) (8)

 
 

X

X

X

 

X

X

Makreles (Scomber spp.)

 
 
 

X

 
 

X

X

Stavridas (Trachurus spp.)

 
 
 

X

 
 

X

X

Atlantijas siļķe (Clupea harengus)

 
 
 

X

 
 

X

X

Ziemeļu garnele (Pandalus borealis)

 
 
 
 
 

X

X

X

Garneles (Crangon spp., Palaemon adspersus) (2)

 
 
 
 

X

 

X

X

Merlangs (Merlangius merlangus)

 
 
 
 
 
 

X

X

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

 
 
 
 
 
 

X

X

Visi pārējie jūras organismi

 
 
 
 
 
 
 

X

(1)   Uz kuģa esošās nozvejas sastāvā drīkst būt ne vairāk kā 10 % mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, akmeņplekstu, gludo rombu, plekstu, makreļu, megrimu, merlangu, gludo plekstu, saidu, Norvēģijas omāru un omāru jebkurā skaitliskā attiecībā.

(2)   Uz kuģa esošās nozvejas sastāvā drīkst būt ne vairāk kā 50 % mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, akmeņplekstu, gludo rombu, plekstu, siļķu, makreļu, megrimu, merlangu, gludo plekstu, saidu, Norvēģijas omāru un omāru jebkurā skaitliskā attiecībā.

(3)   Izmantotajam āmim un pagarinājumam jābūt veidotam no kvadrātacu sieta.

(4)   Uz kuģa esošās nozvejas sastāvā drīkst būt ne vairāk kā 6 % mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, akmeņplekstu, gludo rombu, plekstu, megrimu, gludo plekstu, saidu un omāru jebkurā skaitliskā attiecībā.

(5)   No 1. marta līdz 31. oktobrim Skagerakā un no 1. marta līdz 31. jūlijam Kategatā.

(6)   No 1. novembra līdz februāra beigām Skagerakā un no 1. augusta līdz februāra beigām Kategatā.

(7)   Ne tālāk par četrām jūdzēm no bāzes līnijām.

(8)   Ne tālāk par četrām jūdzēm no bāzes līnijām.

▼M6




V PIELIKUMS

PAGAIDU ZVEJAS INTENSITĀTES IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ KONTROLI, INSPICĒŠANU UN UZRAUDZĪBU SAISTĪBĀ AR ATSEVIŠĶU ZIVJU KRĀJUMU ATJAUNOŠANU

Vispārīgi noteikumi

1) Šajā pielikumā minētos nosacījumus piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kuru kopgarums ir 10 metri vai lielāks.

2) Šis pielikums attiecas uz šādu ģeogrāfisko apgabalu:

a) Kategatu (ICES IIIa rajona dienvidu daļa),

Skageraku un Ziemeļjūru (ICES IVa, b, c rajons, IIIa rajona ziemeļu daļa un IIa rajona EK daļa),

jūras apgabalu uz rietumiem no Skotijas (ICES VIa rajons),

Lamanša austrumdaļu (ICES VIId rajons) un

Īrijas jūru (ICES VIIa rajons);

b) uz kuģiem, par kuriem Komisijai paziņots kā par tādiem, kas aprīkoti ar atbilstīgām kuģu novērošanas sistēmām, attiecina šādu Rietumskotijas apgabala (ICES VIa rajons) definīciju:

ICES VIa rajons, izņemot tā daļu, kas atrodas uz rietumiem no iedomātas līnijas, kura veidojas, ar taisnēm secīgi savienojot punktus ar šādām ģeogrāfiskām koordinātām:

60° 00′N, 04° 00′W

59° 45′N, 05° 00′W

59° 30′N, 06° 00′W

59° 00′N, 07° 00′W

58° 30′N, 08° 00′W

58° 00′N, 08° 00′W

58° 00′N, 08° 30′W

56° 00′N, 08° 30′W

56° 00′N, 09° 00′W

55° 00′N, 09° 00′W

55° 00′N, 10° 00′W

54° 30′N, 10° 00′W.

3) Šajā pielikumā diena, kas pavadīta attiecīgajā apgabalā un prom no ostas, ir:

a) 24 stundu laikposms, kas sākas plkst. 0:00 un beidzas plkst. 24:00 tajā pašā kalendārajā dienā, vai daļa no šāda laikposma, kurā kuģis atrodas kādā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem un nav ostā, vai

b) nepārtraukts 24 stundu laikposms, kurš reģistrēts EK zvejas žurnālā un kurā kuģis atrodas kādā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem un nav ostā, vai daļa no šāda laikposma.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot b) apakšpunktā paredzēto attiecīgajā apgabalā un prom no ostas pavadītas dienas definīciju, paziņo Komisijai par to, ar kādiem līdzekļiem tiks kontrolēta kuģa darbība nolūkā nodrošināt atbilstību b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

4) Šis pielikums attiecas uz šādām zvejas rīku grupām:

a) grunts traļiem, riņķvadiem vai tamlīdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 100 mm vai lielāks, izņemot rāmju traļus;

b) rāmju traļiem, kuru linuma acu izmērs ir 80 mm vai lielāks;

c) statiskiem grunts tīkliem, tostarp žaunu tīkliem, rāmju tīkliem un pītiem tīkliem;

d) grunts āķu jedām;

e) grunts traļiem, riņķvadiem vai tamlīdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir no 70 līdz 99 mm, izņemot rāmju traļus, kuru linuma acu izmērs ir no 80 līdz 99 mm;

f) grunts traļiem, riņķvadiem vai tamlīdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir no 16 līdz 31 mm, izņemot rāmju traļus.

Zvejas intensitāte

5) Katra dalībvalsts nodrošina, lai kuģi, kuri peld ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā un uz kuriem ir 4. punktā minētie zvejas rīki, attiecīgajā apgabalā un prom no ostas atrastos ne ilgāk par 6. punktā norādīto dienu skaitu.

6) 

a) Turpmāk I tabulā norādīts maksimālais dienu skaits, ko vienā kalendārajā mēnesī kuģis, uz kura ir 4. punktā minēti zvejas rīki, drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā un prom no ostas.



I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā un prom no ostas, atkarībā no zvejas rīku veida

Apgabals, kas noteikts šādā punktā:

Zvejas rīku grupas, kas minētas šādā punktā:

4 a

4 b

4 c

4 d

4 e

4 f

Kategats, Skageraks un Ziemeļjūra, Rietumiemskotijas apgabals, Lamanša austrumdaļa, Īrijas jūra

10

14

14

17

22

20

b) Attiecīgajā apgabalā un prom no ostas pavadīto dienu skaitu, kas noteikts I tabulā, dalībvalsts drīkst apvienot pārvaldes laikposmos, kuru ilgums var būt līdz vienpadsmit kalendārajiem mēnešiem. Par pārvaldes laikposmu apvienošanu dalībvalstis paziņo Komisijai pirms šāda apvienota laika posma sākuma.

c) Pamatojoties uz rezultātiem, kas sasniegti pēc 2002. gada 1. janvāra īstenoto ekspluatācijas pārtraukšanas programmu izpildē, Komisija var dalībvalstīm iedalīt papildu skaitu dienu, kuras kuģis ar 4. punktā minētiem zvejas rīkiem uz klāja drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā un prom no ostas.

Dalībvalstis, kas vēlas saņemt šādus piešķīrumus, iesniedz Komisijai pieprasījumu, kuram pievieno ziņojumus ar sīku informāciju par pabeigtajām kuģu ekspluatācijas pārtraukšanas programmām.

Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm var grozīt attiecīgajai dalībvalstij iedalīto dienu skaitu, kas noteikts a) apakšpunktā.

d) Dalībvalstis var atkāpties no I tabulā noteiktā to dienu skaita, ko kuģis drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā un prom no ostas, saskaņā ar II tabulā paredzētajiem nosacījumiem.

Dalībvalstis, kas vēlas piemērot šo lielāko piešķīrumu, vismaz divas nedēļas pirms laikposma, uz ko attiecas dienu piešķīrums, Komisijai sniedz ziņas par kuģiem, uz ko atteiksies minētais izņēmums, un ziņas par to nozvejas rezultātiem.



II tabula

Atkāpes no I tabulā noteiktā to dienu skaita, kuras kuģis drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā un prom no ostas, un ar šīm atkāpēm saistītie nosacījumi

2. punktā noteiktais apgabals

4. punktā noteiktie zvejas rīki

Nozvejas rezultāti 2002. gadā (1)

Dienu skaits

2. punkta a) apakšpunkts

4. punkta a) un e) apakšpunkts

Mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu (katra suga atsevišķi)

Nav ierobežojumu (3)

2. punkta a) apakšpunkts

4. punkta a) un b) apakšpunkts

Mazāk nekā 5 % mencu

100 līdz < 120 mm līdz 14 ≥ 120 mm līdz 15

2.punkta a) apakšpunkts Kategats (ICES IIIa rajona dienvidu daļa), Ziemeļjūra

4. punkta c) apakšpunkts zvejas rīki, kam linuma acu izmērs ir vismaz 220 mm

Mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 5 % akmeņplekstu un jūraszaķu

Līdz 16 dienām

2. punkta a) apakšpunkts Lamanša austrumdaļa, ICES VIId rajons

4. punkta c) apakšpunkts zvejas rīki, kam linuma acu izmērs ir mazāks vai vienāds ar 110 mm

Kuģi, kuru garums nepārsniedz 15 m un kuru izkrautajā nozvejā vairāk nekā 35 % veido attiecībā uz nozveju nereglamentētas sugas, un kuri bijuši prom no ostas ne ilgāk kā 24 stundas (2)

Līdz 20 dienām

(1)   Kā pārbaudīts pēc EK zvejas žurnāla - gadā vidēji izkrautās nozvejas dzīvsvars.

(2)   Neatkarīgi no šā noteikuma šo atkāpi attiecina arī uz ne vairāk kā sešiem vismaz 15 metrus gariem kuģiem, kuri peld ar Francijas karogu un ir reģistrēti Kopienā. Šādu kuģu saraksts Komisijai jāsaņem līdz 2004. gada 1. februārim.

(3)   Attiecīgajā mēnesī kuģis drīkst apgabalā pavadīt noteikto dienu skaitu.

Ja šo lielāko piešķīrumu kuģis saņem atsevišķu sugu procentuāli zemas nozvejas dēļ, tad minēto sugu zivis uz šā kuģa nevienā brīdī nedrīkst būt lielākā daudzumā, nekā paredzēts II tabulā. Ja kuģis šo nosacījumu neizpilda, tad tūlīt anulē šā kuģa tiesības uz papildu dienām.

e) Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija attiecībā uz šādu zveju var pieļaut atkāpi no II tabulas pirmās rindas un neprasīt, lai nozvejas rezultāti iepriekšējos gados būtu mazāki par 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu, katrai sugai atsevišķi. Kopā ar šo pieprasījumu dalībvalsts iesniedz sīkas ziņas par kuģiem, uz ko attieksies minētais izņēmums, un pierādījumus par šo kuģu rīcībā esošajām kvotām un plānoto zvejas darbību. Pieprasījumu Komisijai iesniedz vismaz četras nedēļas pirms sākas pirmais no tiem pārvaldes laikposmiem, uz ko attiecas dienu piešķīrums.

Uz kuģa, kam piešķirtas papildu dienas saskaņā ar šo noteikumu, nevienā brīdī nedrīkst būt vairāk par 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu, katrai sugai atsevišķi.

Lai pārbaudītu atbilstību iepriekšminētajai prasībai, kompetentās iestādes veic inspekciju un uzraudzību jūrā un ostā. Ja atklājas, ka kuģis nepilda minēto prasību, tad tūlīt anulē šā kuģa tiesības uz papildu dienām.

f) Atzīstot Īrijas jūras apgabala slēgšanu nārstojošu zivju aizsardzības nolūkā un sagaidāmo mencu mirstības samazinājumu zvejas laikā, piešķir divas papildu dienas kuģiem, kuru zvejas rīki ietilpst 4. punkta a) un b) apakšpunktā minētajās grupās un kuri vairāk nekā pusi no tiem piešķirtajām dienām konkrētajā pārvaldes laikposmā pavada, zvejojot Īrijas jūrā.

7) Līdz katra pārvaldes laikposma sākuma dienai kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo karoga dalībvalsts iestādēm to, kādus zvejas rīkus plānots izmantot nākamajā pārvaldes laikposmā. Kamēr nav sniegts šāds paziņojums, kuģis nedrīkst zvejot 2. punktā noteiktajos apgabalos, izmantojot jebkuru 4. punktā minēto zvejas rīku.

Ja kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo par divu 4. punktā noteiktu veidu zvejas rīku izmantošanu, tad nākamajā pārvaldes laikposmā attiecīgajam kuģim pieejamo dienu kopskaits nepārsniedz pusi no to dienu summas, uz kurām kuģis ir tiesīgs attiecībā uz katru no zvejas rīku veidiem, un šo summu noapaļo uz leju līdz veselam skaitlim. Aizliegts jebkuru no minētajiem zvejas rīkiem izmantot vairāk dienu, nekā attiecībā uz šiem rīkiem paredzēts I tabulā.

Divu veidu zvejas rīkus var atļaut izmantot tikai tad, ja ir izpildītas šādas papildu uzraudzības prasības:

— konkrētā reisa laikā uz zvejas kuģa drīkst būt tikai viena veida 4. punktā minētie zvejas rīki,

— kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis pirms reisa paziņo kompetentajām iestādēm par to, kāda veida zvejas rīki reisa laikā atradīsies uz kuģa, ja vien zvejas rīku veids nav mainījies no tā, par kuru paziņots saistībā ar iepriekšējo reisu.

Lai pārbaudītu atbilstību iepriekšminētajām divām prasībām, kompetentās iestādes veic inspekciju un uzraudzību jūrā un ostā. Ja atklājas, ka kuģis nepilda minētās prasības, tad tūlīt anulē šā kuģa tiesības izmantot divu veidu zvejas rīkus.

Kuģus, kas vēlas izmantot vienu vai vairākus 4. punktā minētos zvejas rīkus (reglamentētos zvejas rīkus) kopā ar jebkuriem citiem zvejas rīkiem, kas nav minēti 4. punktā (nereglamentētus zvejas rīkus), neierobežo attiecībā uz nereglamentētu zvejas rīku izmantošanu. Šādiem kuģiem iepriekš jāpaziņo, ja paredzēts izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Ja šāds paziņojums nav bijis, uz kuģa nedrīkst būt viens no 4. punktā minētajiem zvejas rīkiem. Šādiem kuģiem jābūt pilnvarotiem un aprīkotiem tā, lai varētu veikt alternatīvo zvejas darbību.

8) Uz kuģa, kurš atrodas kādā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem un uz kura ir kāda 4. punktā minēta veida zvejas rīki, nedrīkst vienlaikus atrasties cita veida zvejas rīki, kas minēti 4. punktā.

9) 

a) Kuģim, kas pārvaldes laikposmā ir jau izmantojis noteikto skaitu dienu, kuras tas ir tiesīgs pavadīt attiecīgajā apgabalā un prom no ostas, atlikušajā pārvaldes laikposma daļā jāpaliek ostā vai ārpus 2. punktā minētajiem apgabaliem, ja vien tas neizmanto nereglamentētus zvejas rīkus, kā noteikts 7. punktā.

b) Pārvaldes laikposmā kuģis drīkst veikt ar zveju nesaistītas darbības, par kurām nesamazina atbilstīgi 6. punktam piešķirto dienu skaitu, ja minētais kuģis dalībvalstij iepriekš paziņo par šo nodomu un par darbību veidu un ja tas uz attiecīgo laiku atsakās no zvejas licences. Minētajā laikā uz šādiem kuģiem nedrīkst būt nekādu zvejas rīku vai zivju.

10) 

a) Dalībvalsts savam zvejas kuģim var ļaut tam pienākošās tiesības uz attiecīgajā apgabalā un prom no ostas pavadāmo dienu skaitu nodot citam šīs pašas dalībvalsts kuģim attiecībā uz to pašu pārvaldes laikposmu un apgabalu, ja kuģa pārņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas reizinājums (kilovatdienas) ir mazāks vai vienāds ar apgādes kuģa nodoto dienu skaita un apgādes kuģa dzinēja jaudas reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos katram zvejas kuģim ir norādīta Kopienas zvejas flotes reģistrā.

b) Attiecīgajā apgabalā un prom no ostas pavadīto dienu kopējā skaita, kas pārņemts saskaņā ar a) apakšpunktu, reizinājums ar apgādes kuģa dzinēja jaudu kilovatos nedrīkst pārsniegt vērtību, kuru iegūst, reizinot apgādes kuģim gadā piešķirto dienu vidējo skaitu, ko pārbauda pēc EK zvejas žurnāla datiem par 2001., 2002. un 2003. gadu, un minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

c) Dienu pārņemšana, kā aprakstīts a) apakšpunktā, drīkst notikt tikai starp tādiem kuģiem, uz ko attiecas viena un tā pati 6. punkta a) apakšpunktā minētā zvejas rīku grupa un apgabals, un saistībā ar vienu un to pašu pārvaldes laikposmu.

d) Nav atļauts pārņemt dienas no kuģiem, uz kuriem attiecas 6. punkta d) un e) apakšpunktā un 7. punktā minētie piešķīrumi.

e) Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis atskaitās par pārņemtajām dienām.

11) Kuģis, kas iepriekš nav zvejojis kādā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem, drīkst tos šķērsot tranzītā tad, ja par šādu nodomu tas iepriekš paziņo attiecīgajām iestādēm. Šim kuģim atrodoties 2. punktā noteiktajos apgabalos, visiem uz tā esošajiem zvejas rīkiem jābūt sastiprinātiem un noglabātiem atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 ( 23 ) 20. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

12) Zveju ar 4. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem 2. punktā paredzētajos apgabalos dalībvalsts liedz kuģiem, kas minētajos apgabalos nav šādi zvejojuši 2001., 2002. vai 2003. gadā, izņemot gadījumu, ja dalībvalsts nodrošina līdzvērtīgas, kilovatos izteiktas jaudas neiesaistīšanu zvejā, kura notiek regulētajā apgabalā.

Tomēr kuģim, kas agrāk zvejojis ar konkrētiem 4. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem, var atļaut izmantot citus 4. punktā noteiktos zvejas rīkus, ar nosacījumu, ka šiem citiem zvejas rīkiem piešķirto dienu skaits ir vienāds ar pirmajiem zvejas rīkiem piešķirto dienu skaitu vai lielāks.

13) Dalībvalsts no dienām, kas saskaņā ar šo pielikumu piešķirtas kādam no tās kuģiem, neatskaita dienas, ko kuģis pavadījis prom no ostas, bet nav varējis zvejot, jo tas sniedzis palīdzību citam kuģim ārkārtas gadījumā, vai dienas, ko kuģis pavadījis prom no ostas, bet nav varējis zvejot, jo tas transportē ievainotu komandas locekli neatliekamās medicīniskās palīdzības dēļ. Dalībvalsts viena mēneša laikā Komisijai sniedz šādu pieņemtu lēmumu pamatojumu, pievienojot kompetento iestāžu sniegtos pierādījumus par ārkārtas gadījumu.

Kontrole, pārbaude un uzraudzība

14) Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.a panta, uz kuģiem, kas izmanto 4. punktā noteiktos zvejas rīkus un darbojas 2. punktā paredzētajos apgabalos, attiecina minētās regulas 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pantu.

15) Lai nodrošinātu šā pielikuma 14. punktā minēto ziņošanas pienākumu izpildi, dalībvalstis var īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, kas ir tikpat efektīvi un pārredzami kā minētie ziņošanas pienākumi. Par šādiem alternatīviem pasākumiem pirms to īstenošanas ziņo Komisijai.

16) Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis pirms kuģa ienākšanas dalībvalsts ostā vai izkraušanas vietā pēc tam, kad tas III tabulā noteiktā apgabalā uzturējies, vedot lielāku daudzumu attiecīgas sugas zivju, nekā norādīts minētajā tabulā, vismaz četras stundas pirms šīs ienākšanas sniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm šādas ziņas:

— ostas vai izkraušanas vietas nosaukumu,

— paredzamo ierašanās laiku konkrētajā ostā vai izkraušanas vietā,

— ja uz kuģa ir vairāk nekā 50 kg kādas sugas īpatņu – katras šīs sugas īpatņu daudzums dzīvsvara kilogramos.

17) Kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā paredzēts izkraut nozveju, par ko jāpaziņo iepriekš, var prasīt, lai loma izkraušanu no kuģa nesāktu bez minēto iestāžu atļaujas.



III tabula

No apgabala un no sugas atkarīgie krastā izkrautie daudzumi (tonnās), kurus pārsniedzot, piemēro īpašus nosacījumus

Apgabals, kas noteikts šādā punktā:

Sugas īpatņu daudzums tonnās:

Menca

IP

NO

2.a  K2.a Kategats, Ziemeļjūra un Skageraks, Rietumskotijas apgabals, Lamanša austrumdaļa, Īrijas jūra

1

2

IP – Iepriekšējs paziņojums, kā minēts 16. punktā

NO – Norādītā osta, kā minēts 19. punktā

18) Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kas vēlas jūrā pārkraut vai izkraut jebkādus daudzumus, kuri paturēti uz klāja, vai tos izkraut kādas trešās valsts ostā vai izkraušanas vietā, sniedz karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm 1. punktā minēto informāciju vismaz 24 stundas pirms šādas pārkraušanas vai izkraušanas jūrā vai izkraušanas krastā kādā trešā valstī.

19) Zvejas kuģim, kas uzturējies III tabulā noteiktajā apgabalā, ir aizliegts izkraut vairāk nekā to daudzumu, kas attiecībā uz kādu sugu norādīts minētajā tabulā (sleja NO), un izkraušana jāveic norādītā ostā.

Katra dalībvalsts 15 dienu laikā pēc šīs Regulas stāšanās spēkā nosūta Komisijai sarakstu ar norādītajām ostām un 30 dienu laikā pēc tam – inspekcijas un uzraudzības procedūras šajās ostās, tostarp noteikumus par jebkuras šīs regulas 12. pantā minētās sugas īpatņu vai krājumu daudzuma reģistrēšanu un paziņošanu ikreiz, kad notiek izkraušana krastā. Komisija nosūta šo informāciju visām dalībvalstīm.

20) Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu nozvejotajām zivīm ( 24 ), zvejas žurnālā reģistrējamos provizoriskos daudzumus (kilogramos), kas ir uz 14. punktā minētajiem kuģiem, drīkst aprēķināt ar pielaidi līdz 8 %.

21) Aizliegts jebkādā konteinerī paturēt uz zvejas kuģa jebkādu daudzumu mencu, kas nav atšķirotas no citiem jūras organismiem. Konteinerus ar mencām iekrauj kuģa kravas telpās tā, lai tie atrastos atsevišķi no citiem konteineriem.

22) Dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai jebkuru daudzumu mencu, kas nozvejotas jebkurā no 2. punktā norādītajiem apgabaliem un ko pirmoreiz izkrauj minētajā dalībvalstī, pirms izvešanas no pirmās izkraušanas ostas nosver inspektoru klātbūtnē. No mencām, ko pirmoreiz izkrauj saskaņā ar 19. punktu norādītā ostā, ņem reprezentatīvus paraugus, kuri veido vismaz 20 % no izkrautā daudzuma, un, pirms nozveju piedāvāt pirmajam pārdevumam un pārdot, minētos paraugus nosver dalībvalstu pilnvarotu inspektoru klātbūtnē. Tālab dalībvalstis mēneša laikā pēc tam, kad šī regula stājusies spēkā, iesniedz Komisijai datus par izmantojamo paraugu ņemšanas režīmu.

23) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, visiem šīs regulas 12. pantā minēto sugu īpatņu daudzumiem, kuri pārsniedz 50 kg un kurus netransportē uz izkraušanas vai importēšanas vietu, pievieno tādas deklarācijas eksemplāru, kas ir viena no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā paredzētajām deklarācijām un attiecas uz transportētajiem attiecīgo sugu īpatņu daudzumiem. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.

24) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpašā uzraudzības programma, ko piemēro attiecībā uz kādu no 12. pantā minētajiem krājumiem, drīkst būt ilgāka par diviem gadiem no šīs programmas spēkā stāšanās dienas.

▼B




VI PIELIKUMS

TO KUĢU ZVEJAS INTENSITĀTE, KAS ZVEJO TŪBĪŠU DZIMTAS ZIVIS ZIEMEĻJŪRĀ UN SKAGERAKĀ

1.

Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kas Ziemeļjūrā un Skagerakā zvejo ar grunts trali, riņķvadu vai tamlīdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 16 mm.

2.

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta prom no ostas, ir:

a) 24 stundu laika posms, kas sākas plkst. 0:00 un beidzas plkst. 24:00 tajā pašā kalendārajā dienā, vai daļa no šāda laika posma; vai

b) nepārtraukts 24 stundu laika posms, kas EK zvejas žurnālā reģistrēts laika posmā starp atiešanas dienu un laiku un pienākšanas dienu un laiku, vai daļa no šāda laika posma.

3.

Ikviena dalībvalsts ne vēlāk kā 2004. gada 1. martā izveido datu bāzi, kurā attiecībā uz Ziemeļjūru un Skageraku par 2001., 2002. un 2003. gadu un par katru kuģi, kas peld ar šīs dalībvalsts karogu vai ir reģistrēts Kopienā un kas ir zvejojis ar grunts trali, riņķvadu vai tamlīdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 16 mm, iekļauj šādu informāciju:

a) kuģa nosaukums un iekšējais reģistrācijas numurs;

b) kuģī uzstādītā dzinēja jauda kilovatos, kas izmērīta saskaņā ar 5. pantu Padomes 1986. gada 22. septembra Regulā (EEK) Nr. 2930/86, ar ko nosaka zvejas kuģu tehniskās īpašības ( 25 );

c) to dienu skaits, kas pavadītas prom no ostas, zvejojot ar grunts trali, riņķvadu vai tamlīdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 16 mm;

d) kilovatdienas, ko nosaka pēc to dienu skaita, kuras pavadītas prom no ostas, un uzstādītā dzinēja jaudas kilovatos.

4.

Katra dalībvalsts aprēķina šādus lielumus:

a) kilovatdienu kopapjoms par katru gadu; to nosaka, summējot atbilstīgi 3.d) punktam aprēķinātās kilovatdienas;

b) vidējais kilovatdienu skaits laika posmā no 2001. līdz 2003. gadam.

5.

Ikviena dalībvalsts nodrošina to, ka 2004. gadā kilovatdienu skaits kuģiem, kas peld ar šīs valsts karogu vai ir reģistrēti Kopienā, nepārsniedz atbilstīgi 4.a) punktam aprēķināto kilovatdienu skaitu 2003. gadā.

6.

Komisija pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2004. gada 15. jūnijā pārskata 5. punktā minēto maksimālo kilovatdienu skaitu, pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātniskās, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumu par 2003. gada vecuma grupu pārstāvošo tūbīšu dzimtas zivju skaitu Ziemeļjūrā, un to veic saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) ja 2003. gada vecuma grupu pārstāvošo tūbīšu dzimtas zivju skaitu Ziemeļjūrā ZZTEK vērtē kā vismaz 500 000 miljonus īpatņu, kas vēl nav sasnieguši gada vecumu, tad atlikušajā 2004. gada daļā kilovatdienu ierobežojumus nepiemēro;

b) ja 2003. gada vecuma grupu pārstāvošo tūbīšu dzimtas zivju skaitu Ziemeļjūrā ZZTEK vērtē robežās no 300 000 miljoniem līdz 500 000 miljoniem īpatņu, kas vēl nav sasnieguši gada vecumu, tad kilovatdienu skaits nedrīkst pārsniegt 2003. gada līmeni, kas aprēķināts atbilstīgi 4. punkta a) apakšpunktam;

c) ja 2003. gada vecuma grupu pārstāvošo tūbīšu dzimtas zivju skaitu Ziemeļjūrā ZZTEK vērtē kā mazāku par 300 000 miljoniem īpatņu, kas vēl nav sasnieguši gada vecumu, tad atlikušajā 2004. gada daļā zveja ar grunts trali, riņķvadu vai tamlīdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 16 mm, ir aizliegta. Tomēr, lai kontrolētu tūbīšu krājumus Ziemeļjūrā un Skagerakā un šā apgabala slēgšanas ietekmi, ir atļauts zvejot ierobežotā apjomā. Tālab attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izstrādā kontrolzvejas plānu.




VII PIELIKUMS

▼M2

I DAĻA

Trešo valstu ūdeņos zvejojošiem Kopienas kuģiem izdodamo licenču un zvejas atļauju maksimālais skaits



Zvejas apgabals

Zvejas veids

Licenču skaits

Maksimālais kuģu skaits jebkurā laikā

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu

Siļķes, uz ziemeļiem no 62o00′N

75

55

Bentālo zivju sugas, uz ziemeļiem no 62o00′N

80

50

Makreles, uz dienvidiem no 62o00′N, zveja ar riņķvadu

11

uz šo jomu neattiecas

Makreles, uz dienvidiem no 62o00′N, zveja ar trali

19

uz šo jomu neattiecas

Makreles, uz ziemeļiem no 62o00′N, zveja ar riņķvadu

11 (1)

uz šo jomu neattiecas

Rūpnieciski zvejojamās zivju sugas, uz dienvidiem no 62o00′N

480

150

Farēru salu ūdeņi

Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām

26

13

Specializētā mencu un pikšu zveja ar tīklu, kura minimālais linuma acu izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62o28′N un uz austrumiem no 6o30′W

8

4

Zveja ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijām. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61o20′N un 62o00′N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām

70

26

Zilo jūras līdaku zveja ar trali, kura tīklam minimālais linuma acu izmērs ir 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61o30′N un uz rietumiem no 9o00′W un apgabalā starp 7o00′W un 9o00′W dienvidos no 60o30′N, un apgabalā uz dienvidrietumiem no iedomātas līnijas, kas savieno punktus ar ģeogrāfiskajām koordinātēm 60o30′N, 7o00′W un 60o00′N, 6o00′W.

70

20

Specializētā saidu zveja ar trali, kura tīklam minimālais linuma acu izmērs ir 120 mm un kuram ap āmi var aplikt aizžņaugstropes

70

22

Putasū zveja. Licenču kopskaitu drīkst palielināt, no kuģiem veidojot pārus, ja Farēru salu iestādes ievieš īpašus piekļuves noteikumus apgabalam, ko sauc par “putasū zvejas galveno apgabalu”

34

20

Līnijas zveja

10

6

Makreļu zveja

12

12

Siļķu zveja uz ziemeļiem no 62oN

21

21

Islande

Visu veidu zveja

18

5

Krievijas Federācijas ūdeņi

Visu veidu zveja

pm

pm

Mencu zveja

7 (2)

pm

Brētliņu zveja

pm

pm

(1)   Jāizvēlas no 11 licencēm, kas izdotas makreļu zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62o 00′N.

(2)   Attiecas tikai uz kuģiem, kas peld zem Latvijas karoga.

II DAĻA

Kopienas ūdeņos zvejojošiem trešo valstu kuģiem izdodamo licenču un zvejas atļauju maksimālais skaits



Karoga valsts

Zvejas veids

Licenču skaits

Maksimālais kuģu skaits jebkurā laikā

Norvēģija (1)

Siļķes, uz ziemeļiem no 62°00′N

18

18

Farēru salas

Makreles, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N), VIIefh; stavridas, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N), VIIefh; siļķes, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N)

14

14

Siļķes, uz ziemeļiem no 62°00′N

21

21

Siļķes, IIIa

4

4

Esmarka mencu un brētliņu rūpnieciskā zveja, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N); tūbīšu dzimtas zivis, IV (tostarp nenovēršamā putasū piezveja)

15

15

Jūras līdakas un brosmes

20

10

Putasū, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N), VIb, VII (uz rietumiem no 12°00′W)

20

20

Zilās jūras līdakas

16

16

Siļķu haizivis (visās zonās, izņemot NAFO 3PS)

3

3

Krievijas Federācija

Siļķes, IIId (Zviedrijas ūdeņi)

pm

pm

Siļķes, IIId (Zviedrijas ūdeņi, nezvejojoši bāzes kuģi)

pm

pm

Brētliņas

4 (2)

pm

Barbadosa

Tīģergarneles (3) (Franču Gviānas ūdeņi)

5

pm (4)

Lutjānzivis (5) (Franču Gviānas ūdeņi)

5

pm

Gajāna

Tīģergarneles (3) (Franču Gviānas ūdeņi)

pm

pm (4)

Surinama

Tīģergarneles (3) (Franču Gviānas ūdeņi)

5

pm (5)

Trinidāda un Tobāgo

Tīģergarneles (3) (Franču Gviānas ūdeņi)

8

pm (7)

Japāna

Tunzivis (8) (Franču Gviānas ūdeņi)

pm

 

Koreja

Tunzivis (8) (Franču Gviānas ūdeņi)

pm

pm (7)

Venecuēla

Lutjānzivis (5) (Franču Gviānas ūdeņi)

41

pm

Haizivis (5) (Franču Gviānas ūdeņi)

4

pm

(1)   Ierobežojumi noteikti uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2004. gadā.

(2)   Attiecas tikai uz Latvijas zonu EK ūdeņos.

(3)   Licences garneļu zvejai Francijas Gviānas departamenta ūdeņos izsniedz, pamatojoties uz Komisijas apstiprinātu nozvejas plānu, ko iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādes. Nevienas šādas licences derīguma termiņš nepārsniedz zvejas laiku, kas paredzēts nozvejas plānā, kurš ir licences izdošanas pamatā.

(4)   Dienu skaits jūrā ierobežots līdz 200 dienām gadā.

(5)   Zvejojamas tikai ar āķu jedām vai zivju krātiņiem (lutjānzivis) vai ar āķu jedām vai tīkliem, kam minimālais linuma acu izmērs ir 100 mm, un dziļumā, kurš pārsniedz 30 m (haizivis). Lai izsniegtu šādas licences, jāpierāda, ka kuģa īpašnieks, kas vēlas saņemt licenci, un pārstrādes uzņēmums Francijas Gviānas departamentā ir noslēguši spēkā esošu līgumu, kurā noteikts pienākums vismaz 75 % no visas lutjānzivju nozvejas vai 50 % no visas haizivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut krastā minētajā departamentā, lai šīs zivis varētu pārstrādāt minētā uzņēmuma ražotnē. Iepriekšminētajam līgumam jābūt vīzētam Francijas iestādēs, tā nodrošinot šā līguma atbilstību gan līgumu noslēgušā pārstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Pienācīgi vīzētā līguma kopiju pievieno licences pieteikumam. Ja iepriekšminēto vīzēšanu atsaka, tad Francijas iestādes paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai par šo atteikumu un norāda tā iemeslus.

(6)   Dienu skaits jūrā ierobežots līdz pm dienām gadā.

(7)   Dienu skaits jūrā ierobežots līdz 350 dienām gadā.

(8)   Zvejojamas tikai ar āķu jedām.

▼B

III DAĻA

DEKLARĀCIJA, KAS JĀVEIC, IEVĒROJOT 15. PANTA 2. PUNKTU

image




VIII PIELIKUMS

I DAĻA

INFORMĀCIJA, KAS JĀIERAKSTA ZVEJAS ŽURNĀLĀ

Zvejojot 200 jūras jūdžu zonā pie Kopienas dalībvalstu krastiem, kur ir spēkā Kopienas noteikumi par zvejniecību, tūlīt pēc turpmāk minētajām darbībām zvejas žurnālā jāieraksta šādas ziņas.

Ikreiz pēc zvejas rīku iemetiena:

1.1. Nozvejoto īpatņu daudzums (dzīvsvara kilogramos) pa sugām.

1.2. Zvejas rīku iemetiena datums un laiks.

1.3. Nozvejas vietu ģeogrāfiskās koordinātas.

1.4. Izmantotais zvejas paņēmiens.

Ikreiz pēc nozvejas pārkraušanas citā kuģī vai no cita kuģa:

2.1. Norāde “saņemts” (no kā) vai “nodots” (kam).

2.2. Pārkrauto īpatņu daudzums (dzīvsvara kilogramos) pa sugām.

2.3. Tā kuģa nosaukums un ārējās identifikācijas burti un cipari, kurā vai no kura notikusi pārkraušana.

2.4. Mencu pārkraušana ir aizliegta.

Ikreiz pēc nozvejas izkraušanas Kopienas ostā:

3.1. Ostas nosaukums.

3.2. Krastā izkrauto īpatņu daudzums (dzīvsvara kilogramos) pa sugām.

Ikreiz pēc informācijas nosūtīšanas Eiropas Kopienu Komisijai:

4.1. Nosūtīšanas datums un laiks.

4.2. Ziņojuma veids: IN, OUT, ICES, WKL vai 2 WKL.

4.3. Radiopārraides gadījumā: radiostacijas nosaukums.

II DAĻA

ZVEJAS ŽURNĀLA PARAUGS

image




IX PIELIKUMS

KOMISIJAI PĀRRAIDĀMĀS INFORMĀCIJAS SATURS UN PĀRRAIDĪŠANAS KĀRTĪBA

Turpmāk izklāstīts, kāda informācija jāsūta Eiropas Kopienu Komisijai un cik bieži tas jādara.

1.1.

Ikreiz, kad kuģis iebrauc Kopienas dalībvalstīm piekrītošajā 200 jūras jūdžu zonā, uz kuru attiecas Kopienas noteikumi par zvejniecību:

a) informācija, kas noteikta 1.5. punktā;

b) visu uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām (kilogramos);

c) datums un ICES rajons, kurā kapteinis plāno sākt zveju.

Ja zvejas darbības dēļ konkrētajā dienā zonā, kas minēta 1.1. punktā, jāiebrauc vairāk nekā vienu reizi, tad pietiek ar vienu paziņojumu, kuru nosūta, iebraucot pirmo reizi.

1.2.

Ikreiz, kad kuģis izbrauc no 1.1. punktā minētās zonas:

a) informācija, kas noteikta 1.5. punktā;

b) uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām (dzīvsvara kilogramos);

c) pēc iepriekšējās pārraides nozvejoto zivju daudzums pa sugām (dzīvsvara kilogramos);

d)  ICES rajons, kurā zveja notikusi;

e) to zivju daudzums pa sugām (dzīvsvara kilogramos), kas pēc kuģa iebraukšanas attiecīgajā zonā pārkrautas citā kuģī un/vai no cita kuģa, un šā cita kuģa identifikācija;

f) to zivju daudzums pa sugām (dzīvsvara kilogramos), kas pēc kuģa iebraukšanas attiecīgajā zonā izkrautas krastā Kopienas ostā.

Ja zvejas darbības dēļ konkrētajā dienā zonā, kas minēta 1.1. punktā, jāiebrauc vairāk nekā vienu reizi, tad pietiek ar vienu paziņojumu, kuru nosūta, izbraucot pēdējo reizi.

1.3.

Ik pēc trim dienām, sākot ar trešo dienu pēc tam, kad siļķu un makreļu zvejas kuģis pirmo reizi iebrauc 1.1. punktā minētajā zonā, un reizi nedēļā, sākot ar septīto dienu pēc tam, kad kuģis, kas nezvejo siļķes un makreles, pirmo reizi iebrauc 1.1. punktā minētajā zonā:

a) informācija, kas noteikta 1.5. punktā;

b) pēc iepriekšējās pārraides nozvejoto zivju daudzums pa sugām (dzīvsvara kilogramos);

c)  ICES rajons, kurā zveja notikusi.

1.4.

Ikreiz, kad kuģis iebrauc no viena ICES rajona otrā:

a) informācija, kas noteikta 1.5. punktā;

b) pēc iepriekšējās pārraides nozvejoto zivju daudzums pa sugām (dzīvsvara kilogramos);

c)  ICES rajons, kurā zveja notikusi.

1.5.

a) Kuģa nosaukums, radioizsaukuma signāls, ārējās identifikācijas burti un cipari un kuģa kapteiņa vārds un uzvārds;

b) ja kuģim ir zvejas licence – licences numurs;

c) attiecīgā reisa ziņojuma sērijas numurs;

d) paziņojuma veida identifikācija;

e) datums, laiks un kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

2.1.

Informāciju, kas norādīta 1. punktā, Eiropas Kopienu Komisijai Briselē (telekss 24189 FISEU-B) pārraida, izmantojot kādu no turpmāk 3. punktā uzskaitītajām radiostacijām un tādā formā, kā paredzēts 4. punktā.

2.2.

Ja nepārvarama vara liedz kuģim nosūtīt ziņojumu, tad to šā kuģa vārdā var izdarīt cits kuģis.

3.



Radiostacijas nosaukums

Radiostacijas pazīšanas signāls

Lyngby

OXZ

Land′s End

GLD

Valentia

EJK

Malin Head

EJM

Torshavn

OXJ

Bergen

LGN

Farsund

LGZ

Florø

LGL

Rogaland

LGQ

Tjøme

LGT

Ålesund

LGA

Ørlandet

LFO

Bodø

LPG

Svalbard

LGS

Blåvand

OXB

Gryt

GRYT RADIO

Göteborg

SOG

Turku

OFK

4.

Saziņas forma

Informācijā, kas paredzēta 1. punktā, ietver turpmāk minētās ziņas, kuras norāda šādā secībā:

— kuģa nosaukums,

— radioizsaukuma signāls,

— ārējās identifikācijas burti un cipari,

— sērijas numurs ziņojumam par attiecīgo reisu,

— norāde par ziņojuma veidu atbilstīgi šādiem kodiem:

— 

— ziņojums, ko nosūta, iebraucot 1.1. punktā minētā zonā: “IN”,

— ziņojums, ko nosūta, izbraucot no 1.1. punktā minētas zonas: “OUT”,

— ziņojums, ko nosūta, iebraucot no viena ICES rajona otrā: “ICES”,

— iknedēļas ziņojums: “WKL”,

— ziņojums, ko nosūta reizi trijās dienās: “2 WKL”,

— datums, laiks un ģeogrāfiskā atrašanās vieta,

—  ICES rajoni vai apakšapgabali, kuros paredzēts sākt zveju,

— datums, kurā paredzēts sākt zveju,

— uz kuģa esošo zivju daudzums (dzīvsvara kilogramos) pa sugām, izmantojot 5. punktā norādītos kodus,

— kopš iepriekšējās datu pārraides nozvejoto zivju daudzums (dzīvsvara kilogramos) pa sugām, izmantojot 5. punktā norādītos kodus,

—  ICES rajoni un apakšapgabali, kuros zivis nozvejotas,

— kopš iepriekšējās datu pārraides citā kuģī un/vai no cita kuģa pārkrautais daudzums (dzīvsvara kilogramos) pa sugām,

— tā kuģa nosaukums un radioizsaukuma signāls, kurā un/vai no kura minētais daudzums pārkrauts,

— kopš iepriekšējās datu pārraides Kopienas ostā izkrautais daudzums (dzīvsvara kilogramos) pa sugām,

— kapteiņa vārds un uzvārds.

5.



Anšovs (Engraulis encrasicolus)

ANE

Atlantijas garnele (Xyphopenaeus kroyerii)

BOB

Atlantijas jūrasasari (Sebastes spp.)

RED

Atlantijas lasis (Salmo salar)

SAL

Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus)

ORY

Atlantijas makrele (Scomber scombrus)

MAC

Atlantijas menca (Gadus morhua)

COD

Atlantijas paltuss (Hippoglossus hippoglossus)

HAL

Atlantijas siļķe (Clupea harengus)

HER

Atlantijas stavrida (Trachurus trachurus)

HOM

Beriksas (Beryx spp.)

WHB

Brētliņa (Sprattus sprattus)

SPR

Brosme (Brosme brosme)

USK

Citas sugas

OTH

Diegspuru vēdzeles (Phycis spp.)

FOR

Dzelkņu haizivs (Squalus acanthias)

DCS

Dzeltenastes plekste (Limanda ferruginea)

YEL

Esmarka menca (Trisopterus esmarkii)

NOP

Garneles (dzimta Penaeidae)

PEZ

Haizivis (klase Selachii, kārta Pleurotremata)

SKH

Heks (Merluccius merluccius)

HKE

Jūras līdaka (Molva molva)

LIN

Jūras plaudis (Brama brama)

POA

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)

PLE

Jūrasvelni (Lophius spp.)

MNZ

Kalmāri (Illex spp.)

SQX

Kalmāri (Loligo spp.)

SQC

Mataste (Aphanopus carbo)

BSF

Megrimi (Lepidorhombus spp.)

LEZ

Melnais paltuss (Reinhardtius hippoglossoides)

GHL

Merlangs (Merlangius merlangus)

WHG

Milzu haizivs (Cetorhinus maximus)

BSK

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

NEP

Pikša (Melanogrammus aeglefinus)

HAD

Pollaks (Pollachius pollachius)

POL

Putasu (Micromesistius poutassou)

WHB

Rietumatlantijas bute (Hippoglossoides platessoides)

PLA

Saida (Pollachius virens)

ΡΟΚ

Sardīne (Sardina pilchardus)

PIL

Sarkanā zobaine (Pagellus bogaraveo)

SBR

Siļķu haizivs (Lamna nasus)

POR

Smilšu garnele (Crangon crangon)

CSH

Strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris)

RNG

Tūbītes (Ammodytes spp.)

SAN

Tunzivis (dzimta Thunnidae)

TUN

Ziemeļatlantijas argentīna (Argentina silus)

ARG

Ziemeļu garnele (Pandalus borealis)

PRA

Zilā jūras līdaka (Molva dypterigia)

BLI




X PIELIKUMS

SUGU UZSKAITĪJUMS



Plaši pazīstamais nosaukums

Zinātniskais nosaukums

Trīsburtu kods

Bentālo zivju sugas

Atlantijas menca

Gadus morhua

COD

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

HAD

Atlantijas jūrasasari

Sebastes spp.

RED

Zeltainais jūrasasaris

Sebastes marinus

REG

Dziļūdens jūrasasaris

Sebastes mentella

REB

Sārtais jūrasasaris

Sebastes fasciatus

REN

Sudrabotais heks

Merluccius bilinearis

HKS

Sarkanais jūras heks (1)

Urophycis chuss

HKR

Saida

Pollachius virens

ΡΟΚ

Rietumatlantijas bute

Hippoglossoides platessoides

PLA

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

WIT

Dzeltenastes plekste

Limanda ferruginea

YEL

Polārmenca

Boreogadus saida

POC

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

RNG

Makrūrzivs

Macrourus berglax

RHG

Tūbītes

Ammodytes spp.

SAN

Jūrasbuļļi

Myoxocephalus spp.

SCU

Skapa

Stenotomus chrycops

SCP

Tautoga

Tautoga onitis

TAU

Cekulzivs

Lopholatilus chamaeleonticeps

TIL

Baltais jūras asaris (1)

Urophycis tenuis

HKW

Vilkzivis (nav precizēts)

Anarhichas spp.

CAT

Vilkzivs

Anarhichas lupus

CAA

Raibā vilkzivs

Anarhichas minor

CAS

Melnais paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

GHL

Atlantijas paltuss

Hippoglossus hippoglossus

HAL

Ziemas plekste

Pseudopleuronectes americanus

FLW

Zobainā plekste

Paralichthys dentatus

FLS

Rūtotais rombs

Scophthalmus aquosus

FLD

Plekstveidīgās zivis (nav precizēts)

Pleuronectiformes

FLX

Amerikas jūrasvelns

Lophius americanus

ANG

Atlantijas jūrasgaiļi

Prionotus spp.

SRA

Atlantijas mazmenca

Microgadus tomcod

TOM

Zilā antimora

Antimora rostrata

ANT

Putasu

Micromesistius poutassou

WHB

Zilais asaris

Tautogolabrus adspersus

CUN

Brosme

Brosme brosme

USK

Grenlandes menca

Gadus ogac

GRC

Zilā jūras līdaka

Molva dypterigia

BLI

Jūras līdaka

Molva molva

LIN

Bentālo sugu zivis (nav precizēts)

 

GRO

Pelaģisko zivju sugas

Atlantijas siļķe

Clupea harengus

HER

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

MAC

Atlantijas sviestzivs

Peprilus triacanthus

BUT

Ziemeļatlantijas siļķe

Brevoortia tyrannus

MHA

Atlantijas saira

Scomberesox saurus

SAU

Dzeltenspuru anšovs

Anchoa mitchilli

ANB

Lufars

Pomatomus saltatrix

BLU

Lielā karanga

Caranx hippos

CVJ

Fregates makreļtunzivs

Auxis thazard

FRI

Karaliskā makrele

Scomberomorus cavalla

KGM

Austrumu plankumainā makrele

Scomberomorus maculatus

SSM

Buruzivs

Istiophorus platypterus

SAI

Baltā marlina

Tetrapturus albidus

WHM

Zilā marlina

Makaira nigricans

BUM

Zaķzivs jeb jūraszaķis

Cyclopterus lumpus

LUM

Karaļzivs

Menticirrhus saxatilis

KGF

Raibā lodeszivs

Sphoeroides maculatus

PUF

Lucīši (nav precizēts)

Lycodes spp.

ELZ

Amerikas lucītis

Macrozoarces americanus

OPT

Zobenzivs

Xiphias gladius

SWO

Garspuru tunzivs

Thunnus alalunga

ALB

Pelamīda

Sarda sarda

BON

Atlantijas plankumainā tunzivs

Euthynnus alletteratus

LTA

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

BET

Zilā tunzivs

Thunnus thynnus

BFT

Svītrainā tunzivs

Katsuwonus pelamis

SKJ

Dzeltenspuru tunzivs

Thunnus albacares

YFT

Tunzivis (nav precizēts)

Scombridae

TUN

Pelaģisko sugu zivis (nav precizēts)

 

PEL

Bezmugurkaulnieki

Garspuru kalmārs (Loligo)

Loligo pealei

SQL

Īsspuru kalmārs (Illex)

Illex illecebrosus

SQI

Kalmāri (nav precizēts)

Loliginidae, Ommastrephidae

SQU

Atlantijas nažgliemene

Ensis directus

CLR

Cietgliemene

Mercenaria mercenaria

CLH

Daudzsartārpi (nav precizēts)

Polychaeta

WOR

Amerikas zobenaste

Limulus polyphemus

HSC

Jūras bezmugurkaulnieki (nav precizēts)

Invertebrata

INV

Citas sugas

Vēderainā siļķe

Alosa pseudoharengus

ALE

Amerikas jūraszutis

Conger oceanicus

COA

Amerikas upes zutis

Anguilla rostrata

ELA

Miksīna

Myxine glutinosa

MYG

Amerikas aloza

Alosa sapidissima

SHA

Argentīnas (nav precizēts)

Argentina spp.

ARG

Islandes gliemene

Arctica islandica

CLQ

Lielā smilšgliemene

Mya arenaria

AS

Atlantijas milzgliemene

Spisula solidissima

CLB

Stimpsona milzgliemene

Spisula polynyma

CLT

Gliemenes (nav precizēts)

Prionodesmacea, Teleodesmacea

CLX

Atlantijas ķemmīšgliemene

Argopecten irradians

SCB

Dievlūdzējgliemene

Argopecten gibbus

SCC

Islandes ķemmīšgliemene

Chylamys islandica

ISC

Atlantijas dziļūdens ķemmīšgliemene

Placopecten magellanicus

SCA

Ķemmīšgliemenes (nav precizēts)

Pectinidae

SCX

Amerikas austere

Crassostrea virginica

OYA

Ziemeļu ēdamgliemene

Mytilus edulis

MUS

Bruņcepurgliemeži (nav precizēts)

Busycon sp.

WHX

Litorīnas (nav precizēts)

Littorina sp.

PER

Jūras mīkstmieši (nav precizēts)

Mollusca

MOL

Krokere

Micropogonias undulatus

CICA

Atlantijas strongilūra

Strongylura marina

NFA

Atlantijas lasis

Salmo salar

SAL

Atlantijas menīdija

Menidia menidia

SSA

Diegspuru siļķe

Opisthonema oglinum

THA

Berda gludgalve

Alepocephalus bairdii

ALC

Melnā bungzivs

Pogonias cromis

BDM

Melnais akmeņasaris

Centropristis striata

BSB

Zilmuguras aloza

Alosa aestivalis

BBH

Moiva

Mallotus villosus

CAP

Palijas (nav precizēts)

Salvelinus sp.

CHR

Kobija

Rachycentron canadum

CBA

Pompāns

Trachinotus carolinus

POM

Ziemeļu dorosoma

Dorosoma cepedianum

SHG

Pomadasīdas (nav precizēts)

Pomadasyidae

GRX

Klinšu krabis

Cancer irroratus

CRK

Zilais krabis

Callinectes sapidus

CRB

Zaļais krabis

Carcinus maenas

CRG

Ziemeļu krabis

Cancer borealis

CRJ

Karaliskais krabis

Chionoecetes opilio

CRQ

Sarkanais dziļjūras krabis

Geryon quinquedens

CRR

Akmeņkrabis

Lithodes maia

KCT

Jūras krabji (nav precizēts)

Reptantia

CRA

Amerikas omārs

Homarus americanus

LBA

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

PRA

Ēzopa garnele

Pandalus montagui

AES

Tīģergarneles (nav precizēts)

Penaeus sp.

PEN

Ziemeļgarneles

Pandalus sp.

PAN

Jūras vēžveidīgie (nav precizēts)

Crustacea

CRU

Jūras eži

Strongylocentrotus sp.

URC

Rudens aloza

Alosa mediocris

SHH

Laternzivis

Notoscopelus sp.

LAX

Kefales (nav precizēts)

Mugilidae

MUL

Ziemeļatlantijas sviesta zivs

Peprilus alepidotus (= paru)

HVF

Zeltspuru pomadasīda

Orthopristis chrysoptera

PIG

Varavīksnes salaka

Osmerus mordax

SMR

Sarkanā krokere

Sciaenops ocellatus

RDM

Jūras karūsa

Pagrus pagrus

RPG

Tēraudgalvas stavrida

Trachurus lathami

RSC

Smilšu asaris

Diplectrum formosum

PES

Sviestzivs

Archosargus probatocephalus

SPH

Spots

Leiostomus xanthurus

SPT

Plankumainā kuprzivs

Cynoscion nebulosus

SWF

Karaliskā kuprzivs

Cynoscion regalis

STG

Svītrainais asaris

Morone saxatilis

STB

Stores (nav precizēts)

Acipenseridae

STU

Tarpons

Tarpon (= megalops) atlanticus

TAR

Foreles (nav precizēts)

Salmo sp.

TRO

Sudrabasaris

Morone americana

PEW

Beriksas (nav precizēts)

Beryx sp.

ALF

Dzelkņu haizivs

Squalus acantias

DCS

Dzeloņu haizivis (nav precizēts)

Squalidae

DGX

Smilšhaizivs

Odontaspis taurus

CCT

Siļķu haizivs

Lamna nasus

POR

Īsspuru mako

Isurus oxyrinchus

SMÅ

Tumšā haizivs

Carcharhinus obscurus

DUS

Zilā haizivs

Prionace glauca

BSH

Katrānhaizivis (nav precizēts)

Squaliformes

SHX

Atlantijas smaildeguna haizivs

Rhizoprionodon terraenova

RHT

Melnā suņhaizivs

Centroscyllium fabricii

CFB

Grenlandes haizivs

Somniosus microcephalus

GSK

Milzu haizivs

Cetorhinus maximus

BSK

Rajas (nav precizēts)

Raja sp.

SKA

Adatainā raja

Leucoraja erinacea

RJD

Arktiskā raja

Amblyraja hyperborea

RJG

Assdeguna raja

Dipturus laevis

RJL

Lielā raja

Leucoraja ocellata

RJT

Dzeloņraja

Amblyraja radiata

RJR

Gludastes raja

Malcoraja senta

RJS

Dzelkņastes raja

Bathyraja spinicauda

RJO

Zivis (nav precizēts)

 

FIN

(1)   Saskaņā ar ieteikumu, ko STACRES pieņēma tās ikgadējā sanāksmē 1970. gadā (ICNAF 1970. gada Sarkanās grāmatas I daļas 67. lpp.), statistikas pārskatos ģints Urophycis hekus apzīmē šādi: a) hekus no 1., 2. un 3. apakšapgabala un 4R, S, T un V rajona apzīmē kā baltos jūras asarus (Urophycis tenuis); b) hekus, ko nozvejo ar līnijas zvejas rīkiem, vai neatkarīgi no zvejas paņēmiena – visus hekus, kas pārsniedz standartizmēru 55 cm, no 4 W un X rajona, 5. apakšapgabala un 6. statistiskā apgabala apzīmē kā baltos jūras asarus (Urophycis tenuis); c) izņemot b) apakšpunktā paredzētos gadījumus, pārējos ģints Urophycis hekus no 4 W un X rajona, 5. apakšapgabala un 6. statistiskā apgabala apzīmē kā sarkanos jūras hekus (Urophycis chuss).




XI PIELIKUMS

ATĻAUTIE ĀMJA VIRSPUSES APVALKI

1.    ICNAF tipa āmja virspuses apvalks

ICNAF tipa āmja virspuses apvalks ir taisnstūra formas linuma gabals, kas bojājumu samazināšanas vai novēršanas nolūkā piestiprināms traļa āmja augšpusē, un tam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) šā linuma acu izmērs nedrīkst būt mazāks par 10. pantā paredzēto āmja acu izmēru;

b) šo linumu pie āmja drīkst piestiprināt tikai ar linuma priekšējo malu un sānu malām un tā, lai tas pārsniegtu dalītājstropi par ne vairāk kā četrām acīm un beigtos ne mazāk kā četras acis pirms galvenās stropes acīm; ja dalītājstropi neizmanto, tad linums nedrīkst sniegties tālāk par trešdaļu āmja, sākot mērīt ne mazāk kā četras acis pirms galvenās stropes acīm;

c) šā linuma platumam jābūt vismaz pusotru reizi lielākam par pārklātās āmja daļas platumu, minētos platumus mērot taisnā leņķī pret āmja garenisko asi.

image

2.   Āmja virspuses daudzpakāpju plīvurveida apvalks

Āmja virspuses daudzpakāpju plīvurveida apvalks sastāv no linuma gabaliem, kam linuma acu izmērs viscaur un neatkarīgi no tā, vai šie linuma gabali ir slapji vai sausi, nav mazāks par āmja acu izmēru, un minētajiem linuma gabaliem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

i) ikvienam linuma gabalam:

a) pie āmja jābūt piestiprinātam tikai ar priekšējo malu un taisnā leņķī pret āmja garenisko asi;

b) platumā jābūt vismaz vienādam ar āmi (šo platumu mēra stiprinājuma vietā taisnā leņķī pret āmja garenisko asi);

c) jābūt ne garākam par 10 acīm; un

ii) visu šādi piestiprināto linuma gabalu kopgarums nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no āmja garuma.

image

POĻU TIPA ĀMJA APVALKS

3.   Lielizmēra acu (modificētais poļu tipa) āmja apvalks

Lielizmēra acu āmja apvalks sastāv no taisnstūra formas linuma gabala, kas gatavots no tādas pašas auklas kā āmis vai no vienas, resnas, bezmezglu auklas, piestiprināts pie āmja virspuses aizmugurējās daļas un stiepjas pāri visam āmim vai jebkurai tā virspuses daļai un kam acu izmērs viscaur ir divreiz lielāks nekā āmim, ja mēra slapju tīklu, un kas pie āmja piestiprināts tikai ar linuma priekšējo, sānu un aizmugurējo malu tā, ka ikviena linuma acs atbilst četrām āmja acīm.

image




XII PIELIKUMS



ZIVJU MINIMĀLAIS IZMĒRS (1)

Suga

Ķidātas zivis ar ādu vai bez tās; svaigas vai dzesinātas, saldētas vai sālītas

Veselas

Bez galvas

Bez galvas un astes

Plātne bez galvas

Atlantijas menca

41 cm

27 cm

22 cm

27/25 cm (2)

Melnais paltuss

30 cm

nepiemēro

nepiemēro

nepiemēro

Rietumatlantijas bute

25 cm

19 cm

15 cm

nepiemēro

Dzeltenastes plekste

25 cm

19 cm

15 cm

nepiemēro

(1)   Zivju izmērs Atlantijas mencai attiecas uz garumu līdz astes spuras sazarojuma vietai; pārējām sugām – uz visu garumu.

(2)   Mazākais izmērs attiecas uz svaigi sālītām zivīm.




XIII PIELIKUMS

NOZVEJAS REĢISTRĒŠANA (IERAKSTI ZVEJAS ŽURNĀLĀ)



IERAKSTI ZVEJAS ŽURNĀLĀ

Reģistrējamā informācija

Standarta kods

Kuģa nosaukums

1

Kuģa valstspiederība

2

Kuģa reģistrācijas numurs

3

Reģistrācijas osta

4

Izmantoto zvejas rīku veidi (katrs zvejas rīku veids jānorāda atsevišķi)

10

Zvejas rīku veids

 

Datums:

— diena

20

— mēnesis

21

— gads

22

Atrašanās vieta:

— ģeogrāfiskais platums

31

— ģeogrāfiskais garums

32

— statistikas apgabals

33

Vada iemetienu skaits 24 stundās (1)

40

Zvejas stundu skaits 24 stundās atkarībā no izmantoto zvejas rīku veida (1)

41

Sugu nosaukumi (II pielikums)

 

Dienā nozvejotais katras sugas īpatņu daudzums (metriskajās svaigā svara tonnās)

50

Dienā nozvejotais pārtikas zivju daudzums pa sugām

61

Dienā nozvejotais pārtikā neizmantojamais daudzums pa sugām

62

Dienā atpakaļatlaistais daudzums pa sugām

63

Pārkraušanas vieta(-as)

70

Pārkraušanas datums(-i)

71

Kapteiņa paraksts

80

(1)   Ja 24 stundu laikā izmanto vairāku veidu zvejas rīkus, tad par katra veida zvejas rīkiem jāizdara atsevišķs ieraksts.

ZVEJAS RĪKU KODI



Zvejas rīku kategorijas

Saīsinātais standarta kods

Riņķa tīkli

 

Ar savilcējtrosēm (riņķvadi)

PS

— Riņķvadi zvejai ar vienu kuģi

PS1

— Riņķvadi zvejai ar diviem kuģiem

PS2

Bez savilcējtrosēm (ēsmas zivtiņu vadi)

LA

Zvejas vadi

SB

Laivas vai kuģa vadi

SV

— Bugurvadi

SDN

— Skotu vadi

SSC

— Divkuģu vadi

SPR

Zvejas vadi (nav precizēts)

SX

Traļi

 

Murdi

FPO

Grunts traļi

 

— Rāmju traļi

TBB

— Durvju traļi (1)

OTB

— Jūga traļi

PTB

— Omāru traļi

TBN

— Garneļu traļi

TBS

— Grunts traļi (nav precizēts)

TB

Pelaģiskie traļi

 

— Durvju traļi

OTM

— Jūga traļi

PTM

— Garneļu traļi

TMS

— Pelaģiskie traļi (nav precizēts)

TM

Pāru traļi

OTT

Durvju traļi (nav precizēts)

OT

Jūga traļi (nav precizēts)

PT

Citi traļi (nav precizēts)

TX

Dragas

 

No laivas velkama draga

DRB

Ar rokām velkama draga

DRH

Ceļamie tīkli

 

Pārnēsājamie ceļamie tīkli

LNP

No kuģa ceļamie tīkli

LNB

Stacionārs no krasta ceļamais tīkls

LNS

Ceļamie tīkli (nav precizēts)

LN

Apklājošie tīkli

 

Uzmetamie tīkli

FCN

Apklājošie tīkli (nav precizēts)

FG

Žaunu tīkli un iepinējtīkli

 

Noenkurotie tīkli

GNS

Driftertīkli

GND

Apņemošie žaunu tīkli

GNC

Nostiprinātie žaunu tīkli (uz steltīm)

GNF

Rāmju tīkli

GTR

Apvienotie žaunu tīkli un rāmju tīkli

GTN

Žaunu tīkli un iepinējtīkli (nav precizēts)

GEN

Žaunu tīkli (nav precizēts)

GN

Zivju krātiņi

 

Stāvvadi

FPN

Kūri

FYK

Nostiprinātie tīkli

FSN

Aizsprosti, stacionārie tīkli, tači u.c.

FWR

Krātiņi lecošo un lidojošo zivju ķeršanai

FAR

Zivju krātiņi (nav precizēts)

FIX

Āķi un makšķeres

 

Gruntsmakšķeres un ūdas (ar roku darbināmās) (2)

LHP

Gruntsmakšķeres un ūdas (mehanizētās) (2)

LHM

Noenkurotās makšķeres (noenkurotās āķu jedas)

LLS

Peldošās āķu jedas

LLD

Āķu jedas (nav precizēts)

LL

Velkamās āķu jedas

LTL

Āķi un makšķeres (nav precizēts) (3)

LX

Rīki zivju aizķeršanai un ievainošanai

 

Harpūnas

HAR

Savākšanas mašīnas

 

Sūkņi

HMP

Mehāniskās dragas

HMD

Savākšanas mašīnas (nav precizēts)

HMX

Dažādi zvejas rīki (4)

MIS

Amatierzvejas rīki

RG

Nepazīstami vai neprecizēti zvejas rīki

NK

(1)   Zivsaimniecības aģentūras var norādīt borta un pakaļgala grunts traļus un borta un pakaļgala pelaģiskos traļus attiecīgi kā OTB-1 un OTB-2 un OTM-1 un OTM-2.

(2)   Tostarp džigeri.

(3)   Vēsturiskajos datos saglabā kodu LDV (līnijas zvejas rīki, ko izmanto mazas zvejas laivas).

(4)   Šajā postenī ietilpst: rokas zivju tīkliņi, apņemošie žaunu tīkli, vākšana ar roku, izmantojot vienkāršus rokas instrumentus un ar niršanas piederumiem vai bez tiem, indes un sprāgstvielas, īpaši apmācīti dzīvnieki, elektrozveja.

ZVEJAS KUĢU KODI

A.   Galvenie kuģu tipi



FAO kods

Kuģa tips

BO

Zivju aizsardzības kuģis

CO

Mācību zvejas kuģis

DB

Bagarkuģis (nedarbojas pastāvīgi)

DM

Bagarkuģis (darbojas pastāvīgi)

DO

Bimtraleris

DOX

Bagarkuģis (CNI)

FO

Zivju transportkuģis

FX

Zvejas kuģis (CNI)

GO

Kuģis zvejai ar žaunu tīkliem

HOX

Bāzes kuģis (CNI)

HSF

Zivju apstrādes kuģis

KO

Kuģis-slimnīca

LH

Kuģis zvejai ar makšķerēm

LL

Kuģis zvejai ar āķu jedām

LO

Laineris

LP

Kuģis zvejai ar makšķerēm un āķu jedām

LT

Kuģis zvejai ar velcēm

MO

Kuģi dažādveida zvejai

MSN

Seineris zvejai ar makšķerēm

MTG

Kuģis zvejai ar tīkliem un traļiem

MTS

Traleris-seineris

NB

Palīgkuģis zvejai ar ceļamiem tīkliem

NO

Kuģis zvejai ar ceļamiem tīkliem

NOX

Kuģis zvejai ar ceļamiem tīkliem (CNI)

PO

Kuģis, kas zvejā izmanto sūkņus

SN

Seineris zvejai ar dažāda tipa vadiem

SO

Seineris

SOX

Seineris (CNI)

SP

Kuģis zvejai ar riņķvadiem (seineris)

SPE

Eiropas tipa kuģis zvejai ar riņķvadiem (seineris)

SPT

Tunzivju seineris

TO

Traleris

TOX

Traleri (CNI)

TS

Borta tralēšanas kuģis

TSF

Borta tralēšanas saldētājkuģis

TSW

Borta tralēšanas kuģis-refrižerators

TT

Pakaļgala tralēšanas kuģis

TTF

Pakaļgala tralēšanas saldētājkuģis

TTP

Pakaļgala tralēšanas zivju apstrādes kuģis

TU

Traleri zvejai no izliekamiem blokiem

WO

Kuģis zvejai ar zivju krātiņiem

WOP

Kuģi zvejai ar murdiem

WOX

Kuģi zvejai ar zivju krātiņiem (CNI)

ZO

Zivju pētniecības kuģis

DRN

Kuģis zvejai ar driftertīkliem

CNI = citur neidentificēts

B.   Galvenās kuģu darbības



Trīsburtu kods

Kategorija

ANC

Noenkurošanās

DRI

Dreifēšana

FIS

Zveja

HAU

Vilkšana

PRO

Apstrāde

STE

Kuģošana

TRX

Pārkraušana iekraujot vai izkraujot

OTH

Citas darbības (jāprecizē)




XIV PIELIKUMS

NAFO APGABALS



Turpmāk sniegts daļējs to krājumu uzskaitījums, par kuriem jāziņo saskaņā ar 30. panta 2. punktu.

ANG/N3NO

Lophius americanus

Amerikas jūrasvelns

CAA/N3LMN

Anarhichas lupus

Vilkzivs

CAT/N3LMN

Anarhichas spp.

Vilkzivis

HAD/N3NO

Melanogrammus aeglefinus

Pikša

HAL/N23KL

Hippoglossus hippoglossus

Atlantijas paltuss

HAL/N3M

Hippoglossus hippoglossus

Atlantijas paltuss

HAL/N3NO

Hippoglossus hippogbssus

Atlantijas paltuss

HKR/N2J3KL

Urophycis chuss

Sarkanais jūras heks

HKR/N3MNO

Urophycis chuss

Sarkanais jūras heks

HKS/N3NLMO

Merluccius bilinearis

Sudrabotais heks

HKW/N2J3KL

Urophycis tenuis

Baltais jūras asaris

RED/N3O

Sebastes spp.

Atlantijas jūrasasari

RHG/N23

Macrourus berglax

Makrūrzivs

SKA/N2J3KL

Raja spp.

Rajas

SKA/N3M

Raja spp.

Rajas

SKA/N3NO

Raja spp.

Rajas

VFF/N3LMN

—

Nešķirotas, neidentificētas zivis

WIT/N3M

Glyptocephalus cynoglossus

Sarkanā plekste

YEL/N3M

Limanda ferruginea

Dzeltenastes plekste




XV PIELIKUMS

SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR APGABALĀ



Zvejojamā suga

Zona

Aizlieguma spēkā esamības laiks

Notothenia rossii

FAO 48.1 Antarktika, pussalas apgabalā

Visu gadu

FAO 48.2 Antarktika, ap Dienvidorkneju salām

FAO 48.3 Antarktika, ap Dienviddžordžiju

Visas zivis

FAO 48.1 Antarktika (1)

Visu gadu

FAO 48.2 Antarktika (1)

Gobionotothen gibberifrons

FAO 48.3

Visu gadu

Chaenocephalus aceratus

Pseudochaenichthys georgianus

Lepidonotothen squamifrons

Patagonotothen guntheri

Dissostichus spp.

FAO 48.5 Antarktika

No 1.12.2003. līdz 30.11.2004.

Dissostichus spp.

FAO 88.3 Antarktika (1)

Visu gadu

FAO 58.5.1 Antarktika (1) (2)

FAO 58.5.2 Antarktika uz austrumiem no 79o20′E un ārpus ekskluzīvās ekonomiskās zonas uz rietumiem no 79o20′E (1)

FAO 88.2 Antarktika uz ziemeļiem no 65oS (1)

FAO 58.4.4 Antarktika (1)

FAO 58.6 Antarktika (1)

FAO 58.7 Antarktika (1)

Lepidonotothen squamifrons

FAO 58.4.4 (1)

Visu gadu

Visas sugas, izņemotChampsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides

FAO 58.5.2 Antarktika

No 1.12.2003. līdz 30.11.2004.

Dissostichus mawsoni

FAO 48.4 Antarktika (2)

Visu gadu

(1)   Specializētā zveja atļauta tikai zinātniskās pētniecības mērķiem.

(2)   Izņemot ūdeņus, uz kuriem attiecas kādas valsts jurisdikcija (ekskluzīvās ekonomiskās zonas).




XVI PIELIKUMS

NOZVEJAS UN PIEZVEJAS IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ JAUNIEM ZVEJAS VEIDIEM UN PĒTNIECISKO ZVEJU CCAMLR APGABALĀ 2003./2004. GADĀ



Apakšapgabals/rajons

Reģions

Sezona

SSRU

Dissostichus spp. nozvejas ierobežojums

(tonnās)

Piezvejas ierobežojums

(tonnās)

Raju dzimtas zivis

Macrourus spp.

Citas sugas

48.6

Uz ziemeļiem no 60oS

No 1.3.2004. līdz 31.8.2004.

A

455

50

73

20

Uz dienvidiem no 60oS

No 15.2.2004. līdz 15.10.2004.

Visas

455

50

73

20

88.1

Visi apakšapgabali

No 1.12.2003. līdz 31.8.2004.

A

0

 (1)

 (1)

0

B

80

 (1)

 (1)

20

C

223

 (1)

 (1)

20

D

0

 (1)

 (1)

0

E

57

 (1)

 (1)

20

F

0

 (1)

 (1)

0

G

83

 (1)

 (1)

20

H

786

 (1)

 (1)

20

I

776

 (1)

 (1)

20

J

316

 (1)

 (1)

20

K

749

 (1)

 (1)

20

L

180

 (1)

 (1)

20

Kopā apakšapgabalos

3 250

163

520

 
(1)   


Nozvejas ierobežojumu noteikumi piezvejas sugām maza mēroga pētniecības zonā (SSRU); piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas ierobežojumus apakšapgabalā:

— raju dzimtas zivīm:

5 % no nozvejas ierobežojuma, kas noteikts attiecībā uz Dissostichus spp., vai 50 tonnas, atkarībā no tā, kurš apjoms ir lielāks;

— Macrourus spp.:

16 % no nozvejas ierobežojuma, kas noteikts attiecībā uz Dissostichus spp.;

— citām sugām:

20 tonnas vienā SSRU.



( 1 ) OV L 236, 23.9.2003., 1. lpp.

( 2 ) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

( 3 ) OV L 6, 10.1.1998., 1. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 2742/1999 (OV L 341, 31.12.1999., 1. lpp.).

( 4 ) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

( 5 ) OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.

( 6 ) OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.

( 7 ) OV L 29, 1.2.1985., 9. lpp.

( 8 ) OV L 161, 2.7.1993., 1. lpp.

( 9 ) OV L 332, 20.12.1996., 1. lpp.

( 10 ) OV L 332, 20.12.1996., 6. lpp.

( 11 ) OV L 332, 20.12.1996., 16. lpp.

( 12 ) OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

( 13 ) OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1965/2001 (OV L 268, 9.10.2001., 23. lpp.).

( 14 ) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

( 15 ) OV L 171, 6.7.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp.).

( 16 ) OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

( 17 ) OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1520/98 (OV L 201, 17.7.1998., 1. lpp.).

( 18 ) OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp.).

( 19 ) OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp.

( 20 ) Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2341/2002, ar ko attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām 2003. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (OV L 356, 31.12.2002., 12. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1754/2003 (OV L 252, 4.10.2003., 1. lpp.).

( 21 ) OV L 266, 1.10.1998., 27. lpp. Regula grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 839/2002 (OV L 134, 22.5.2002., 5. lpp.).

( 22 ) OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/92/EK (OV L 260, 11.10.2003., 8. lpp.).

( 23 ) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

( 24 ) OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1965/2001 (OV L 268, 9.10.2001., 23. lpp.).

( 25 ) OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.).