European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2026/2530

17.11.2026

KOMISIJAS REGULA (ES) 2026/2530

(2026. gada 16. novembris),

ar kuru attiecībā uz svina izmantošanu skrotīs groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (1), un jo īpaši tās 68. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikums nosaka ierobežojumus attiecībā uz noteiktu bīstamu vielu, maisījumu un izstrādājumu izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu. Minētā pielikuma 63. ierakstā ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz svinu (CAS Nr. 7439-92-1, EK Nr. 231-100-4) un svina savienojumiem (“svins”), tostarp Komisijas Regulas (ES) 2021/57 (2) ieviests ierobežojums attiecībā uz svinu skrotīs mitrājos vai to tuvumā.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (3) svinu klasificē par ļoti toksisku ūdens organismiem un toksisku reproduktīvajai sistēmai, jo tam ir tāda nelabvēlīga ietekme uz auglību un augļa un bērna nervu sistēmas attīstību, kuras dēļ rodas paliekoši bojājumi un intelektuālās attīstības koeficienta traucējumi. Droša koncentrācijas robežvērtība, zem kuras nav nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēka veselību, svinam nav noteikta. Svins ir saistīts arī ar augstāku sirds un asinsvadu, nieru un centrālās nervu sistēmas slimību risku pieaugušajiem. Turklāt eksponētība svinam var izraisīt dažādas akūtas un hroniskas toksikoloģiskas sekas, arī dzīvnieku, jo īpaši putnu, bojāeju (4).

(3)

Savienība un tās dalībvalstis ir Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (5) (CMS) līgumslēdzējas puses. Saindēšanās novēršanas darba grupa (PPWG) izstrādāja “Gājputnu saindēšanās riska novēršanas pamatnostādnes” (“pamatnostādnes”), kas tika pieņemtas 2014. gadā ar CMS Rezolūciju 11.15. Pamatnostādnes ieteic gan pakāpeniski izbeigt svina munīcijas izmantošanu visās dzīvotnēs, gan pakāpeniski izbeigt svina izmantošanu makšķerēšanas atsvaros tajos apgabalos, par kuriem ir pierādīts, ka migrējošie putni ir īpaši pakļauti riskam saindēties ar svinu.

(4)

2019. gada 16. jūlijā Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 69. panta 1. punktu lūdza (6) Eiropas Ķimikāliju aģentūru (“Aģentūra”) sagatavot dokumentāciju (“XV pielikuma dokumentācija”), kas pievērstos tām bažām par cilvēka veselību un vidi, ko izraisa svins: i) munīcijā, arī skrotīs, kuras izmanto apvidos, kas nav mitrāji, un lodēs, kuras izmanto gan mitrājos, gan apvidos, kas nav mitrāji; ii) makšķerēšanas piederumos. Uzdevums neattiecās uz munīcijas izmantošanu šaušanai iekštelpās vai policijas, militāro un citu drošības spēku vajadzībām.

(5)

2021. gada 24. martā Aģentūra publicēja XV pielikumā minēto dokumentāciju (7), kurā secināja, ka svins munīcijas un makšķerēšanas piederumos videi un cilvēka veselībai, jo īpaši tādām mazaizsargātām iedzīvotāju grupām kā bērni, rada risku, kas nav pietiekami kontrolēts un būtu jānovērš Savienības mērogā. Kas attiecas uz vidisko risku, putniem un citiem dzīvniekiem ieēdot pēc medībām, šaušanas sporta un makšķerēšanas darbībām nesavāktu munīciju uz svina bāzes (“svina munīcija”), atsvarus uz svina bāzes (“svina atsvari”) un mānekļus uz svina bāzes (“svina mānekļi”), dzīvnieki saindējas un bieži vien aiziet bojā. Turklāt, svinam uzkrājoties sporta šautuvēs, ar svinu piesārņoti virszemes ūdeņi var nonākt vietējās ūdenstecēs un ietekmēt pazemes ūdeņus, potenciāli saindējot cilvēkus, lauksaimniecības dzīvniekus un dzīvo dabu. Aģentūra arī secināja, ka cilvēku, jo īpaši septiņgadīgu un jaunāku bērnu, veselībai pastāv ar svina munīcijas nogalinātu dzīvnieku gaļas patērēšanu vai ar svina munīcijas, atsvaru vai mānekļu mājražošanu saistīti riski.

(6)

Aģentūra aplēsa, ka tad, ja šaušanas un makšķerēšanas dēļ Savienībā svins joprojām tiks izmests kā pašlaik, nākamajos 20 gados vidē nonāks apmēram 876 000 tonnu svina. Tas nozīmēs, ka vismaz: i) 135 miljoni putnu ir pakļauti saindēšanās riskam, ieēdot skrotis uz svina bāzes (“svina skrotis”); ii) 14 miljoni putnu ir pakļauti saindēšanās riskam, uzņemot svinu ar barību; un iii) 7 miljoni putnu ir pakļauti saindēšanās riskam, ieēdot atsvarus un mānekļus. Turklāt Aģentūra lēsa, ka katru gadu apmēram 13,8 miljoni personu no mednieku ģimenēm, arī 1,1 miljons septiņgadīgu un jaunāku bērnu, nav aizsargāti pret eksponētību svinam medījamo dzīvnieku gaļā.

(7)

Šajā kontekstā Aģentūra ierosināja svina izmantošanu ierobežot munīcijā un noteiktos makšķerēšanas piederumos, cita starpā nosakot arī ierobežojumu svinu laist tirgū un izmantot skrotīs tādā koncentrācijā, kas ir vienāda ar vai pārsniedz 1 %, kā arī ierobežojumu svinu izmantot šāviņos, kuri nav skrotis (piemēram, lodes un pneimatisko ieroču lodītes), tādā koncentrācijā, kas ir vienāda ar vai pārsniedz 1 %. Turklāt Aģentūra ierosināja šo preču mazumtirgotājiem noteikt informēšanas pienākumus un munīcijas piegādātājiem – marķēšanas pienākumus. Ierosinātā ierobežojuma mērķis ir samazināt svina emisijas par aptuveni 630 000 tonnu 20 gadu laikā pēc tā ieviešanas. Salīdzinājumā ar situāciju bez ierosinātā ierobežojuma tas būtu samazinājums par 72 %. Ierobežojums Savienībā arī apmēram 7 000 bērniem gadā novērstu intelektuālās attīstības traucējumus, labklājības ietaupījumos veidojot aptuveni 70 miljonu EUR gadā.

(8)

XV pielikuma dokumentācijā Aģentūra secināja, ka alternatīva medību munīcija (piemēram, tērauda un bismuta skrotis un vara un misiņa lodes): i) tiek plaši izmantotas; ii) ir tehniski iespējamas; iii) cenas ziņā ir salīdzināmas ar svina munīciju; un iv) cilvēka veselības un vidiskā apdraudējuma ziņā to riska profils ir labāks nekā svina munīcijai. Attiecībā uz sporta šaušanu ar skrotīm Aģentūra konstatēja, ka svinu būtu iespējams aizstāt ar tēraudu, vienlaikus saglabājot salīdzināmu sniegumu, taču šādai pārejai būtu vajadzīgs attiecīgo starptautisko šaušanas sporta federāciju apstiprinājums. Turpretī tika konstatēts, ka alternatīvas lodēm uz svina bāzes (“svina lodes”) un pneimatisko ieroču lodītēm uz svina bāzes (“svina lodītes”) šaušanas sportā nedarbojas tik labi kā svins. Aģentūra norādīja, ka svinu pašlaik ir grūti aizstāt noteiktos lietojumos, piemēram, mazkalibra centrālā uzsitiena munīcijā, apmales uzsitiena munīcijā, pneimatisko ieroču munīcijā, no stobra lādējamu šauteņu munīcijā, lodēs ar pilnīgu metāla apvalku un sacensību klases lodēs ar atveri uz priekšējā uzgaļa.

(9)

Ierobežojumu piemērošanu attiecībā uz citiem izstrādājumiem, kas ietilpst XV pielikuma dokumentācijas tvērumā, kā arī pienākumus par informēšanu un marķēšanu Aģentūra ieteica atlikt. Tas ļautu tirgus dalībniekiem pielāgoties jaunajiem noteikumiem un ieviest nepieciešamos riska pārvaldības pasākumus. Aģentūra ierosināja piecu gadu pārejas periodu aizliegumam laist tirgū un izmantot skrotis medībās. Tā ierosināja atlikt piemērošanas periodu aizliegumam medībās izmantot lielkalibra un mazkalibra šāviņus, kas nav skrotis, attiecīgi uz 18 mēnešiem un pieciem gadiem.

(10)

Aģentūra ierosināja atkāpi no aizlieguma izmantot svina lodes šaušanas sportā ar nosacījumu, ka sporta šautuvēs tiek īstenoti īpaši riska pārvaldības pasākumi un tajās nenotiek lauksaimnieciska darbība. Aģentūra turklāt neatbalstīja brīvprātīgas atkāpes no aizlieguma svina skrotis laist tirgū un izmantot šaušanas sportā. Aģentūra atbalstīja svina skrošu izmantošanas aizliegumu šaušanas sportā, taču iekļāva arī brīvprātīgas atkāpes, kā arī novērtēja šādu atkāpju izmaksas un ieguvumus gadījumā, ja Komisija aizliegumu neuzskatītu par piemērotu un pieprasītu novērtēt, kāda ietekme būtu atļaujai turpināt svina skrošu izmantošanu šaušanas sportā, ar nosacījumu, ka līdz minimumam tiek samazināti identificētie riski cilvēka veselībai un videi. Nosacījumi brīvprātīgas atkāpes piemērošanai ietvēra: i) to, ka dalībvalstis licencē šaušanas sportistus; ii) to, ka dalībvalstis izdod atļaujas sporta šautuvēm; iii) pastāvīgu šautuvēs izšauto svina skrošu savākšanu vairāk nekā 90 % apmērā; iv) tādu stingru pasākumu esību, kas sargā pret ūdens kontamināciju ar svinu un paredz remediāciju no šādas kontaminācijas; v) aizliegumu veikt jebkādu lauksaimniecisku darbību šautuvē; vi) dokumentētu atbilstību iii)–v) nosacījumam; vii) marķēšanu ar brīdinājuma uzrakstiem uz patronu iepakojuma un individuālām patronām; un viii) prasību dalībvalstīm paziņot Komisijai licencēto lietotāju un atļaujas saņēmušo šautuvju skaitu, kā arī attiecīgās dalībvalsts teritorijā izmantoto svina skrošu daudzumu.

(11)

Aģentūra norādīja, ka ierobežojums nebūtu jāpiemēro šaušanai iekštelpās, ar policiju un armiju saistītajiem izmantošanas veidiem un izmantojumiem drošības vajadzībām, kā norādīts Komisijas 2019. gada 16. jūlija pieprasījumā Aģentūrai, kā arī ar testēšanu, izstrādi, pētniecību un izmeklēšanu saistītiem izmantošanas veidiem.

(12)

Pēc XV pielikuma dokumentācijas sabiedriskās apspriešanas Aģentūra pārskatīja (8) savu sākotnējo priekšlikumu, lai ņemtu vērā apspriešanā saņemtos komentārus. Jo īpaši tā ierosināja palielināt svina pieļaujamo robežkoncentrāciju šāviņos, kas nav skrotis un kas satur varu vai vara sakausējumus, no mazāk nekā 1 % līdz mazāk nekā 3 masas %. Tas tika ierosināts, lai varētu turpināt izmantot alternatīvu munīciju, kura izgatavota no misiņa (vara sakausējuma) un šobrīd satur līdz 3 % svina. Pārskatītajā XV pielikuma dokumentācijā ar konkrētiem nosacījumiem bija iekļautas arī papildu atkāpes attiecībā uz roņu medībām ar lodēm un medībām, kurās izmanto lodes ar pilnīgu metāla apvalku.

(13)

Patlaban tikai dažās dalībvalstīs ir spēkā valsts noteikumi, kas nolūkā samazināt svina emisijas un eksponētību tam aizliedz svinu izmantot medībās un brīvdabas šaušanā. XV pielikumā minētā dokumentācija parādīja: lai visā Savienībā nodrošinātu saskaņotu aizsardzības līmeni, Savienības mērogā ir jārīkojas pret risku, kurš saistīts ar svinu munīcijā.

(14)

2022. gada 2. jūnijā Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja (RAC) attiecībā uz XV pielikumā minēto dokumentāciju uz Regulas (EK) Nr. 1907/2006 70. panta pamata pieņēma atzinumu. Savā atzinumā RAC piekrita Aģentūras secinājumam, ka svina munīcijas, tostarp skrošu, izmantošana brīvdabas šaušanā rada plaša profila riskus gan cilvēka veselībai, gan videi. RAC secināja, ka apzināto risku novēršanai Aģentūras ierosinātais ierobežojums būtu vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums.

(15)

Attiecībā uz skrošu izmantošanu medībās RAC stingri atbalstīja īsāku pārejas periodu nekā Aģentūras ierosinātos piecus gadus, jo svina skrošu izmantošana mitrājos jau tiek reglamentēta visā Savienībā, un jo īsāks būs pārejas periods, jo mazāks svina daudzums nonāks vidē.

(16)

RAC neatbalstīja brīvprātīgas atkāpes no aizlieguma svina skrotis laist tirgū un izmantot šaušanas sportā. Tā uzskatīja, ka, ieviešot minētās brīvprātīgās atkāpes, būtu sarežģītāk izpildīt gan ierosināto ierobežojumu, gan ar Regulu (ES) 2021/57 ieviesto ierobežojumu attiecībā uz svinu skrotīs mitrājos vai to tuvumā. Tomēr, ja minētās atkāpes tomēr tiktu piešķirtas, RAC norādīja, ka tā atbalstītu Aģentūras Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas (SEAC) ierosinājumu aptvert tikai skrotis ar kalibru no 1,9 līdz 2,6 mm.

(17)

RAC atbalstīja Aģentūras ierosinātās marķēšanas un informācijas prasības attiecībā uz svina munīciju. Tomēr RAC ieteica izvairīties no pārpratumiem, to svina koncentrācijas robežvērtību, no kuras jāsāk piemērot prasības, no 0,3 masas % palielinot līdz 1 masas %, lai to pieskaņotu koncentrācijas robežvērtībai, no kuras jāpiemēro tirgū laišanas un lietošanas aizliegums.

(18)

Pēc Aģentūras izpilddirektora pieprasījuma un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (9) 77. panta 3. punkta c) apakšpunktu 2022. gada 1. decembrīRAC pieņēma papildu atzinumu. Šajā atzinumā tika atkārtoti novērtēts RAC izvērtējums par konkrētu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes sniegtu datu kopu, kura attiecas uz svina klātbūtni medījamo dzīvnieku gaļā un medījamo dzīvnieku gaļas lietošanu cilvēku uzturā. RAC atkārtoja savu secinājumu, ka eksponētība svinam medījamo dzīvnieku gaļā mednieku ģimeņu bērniem rada vidēju līdz augstu risku, bet risks pieaugušajiem, visticamāk, būs zems.

(19)

2022. gada 2. decembrīSEAC pieņēma atzinumu uz Regulas (EK) Nr. 1907/2006 71. panta 1. punkta pamata. Tāpat kā RAC arī SEAC secināja, ka ierosinātais ierobežojums apzināto risku novēršanai būtu vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums, bet nosacījumi būtu jāpārveido atbilstoši SEAC ierosinājumam. Minētais secinājums ņem vērā pasākuma sociālekonomisko ieguvumu samēru ar sociālekonomiskajām izmaksām.

(20)

SEAC piekrita RAC viedoklim, ka attiecībā uz ierobežojumu svina skrotis izmantot medībās būtu pamatoti noteikt ievērojami īsāku pārejas periodu nekā Aģentūras ierosinātos piecus gadus, jo nav pietiekamu pierādījumu, ka svina skrošu aizstāšanai medībās nepieciešamās alternatīvās munīcijas ražošanas apjoma palielināšanai būtu vajadzīgi pieci gadi. Pieejamā informācija pamatoja argumentu, ka svina skrošu apjomus, ko izmanto medībās, varētu aizstāt īsākā laikā. SEAC nebija pieejami pamatoti un ticami pierādījumi, lai varētu izdarīt secinājumu par konkrētu pārejas perioda ilgumu, tāpēc tā uzskatīja, ka minimālais laikposms, kas būtu vajadzīgs, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz alternatīvām, ir 18 mēneši.

(21)

Lai aizliegumu svina skrotis izmantot medībās būtu vieglāk izpildīt, SEAC ieteica aizliegt minēto skrošu nēsāšanu medību laikā vai ceļā uz tām.

(22)

Nolūkā optimizēt ierosinātā ierobežojuma efektivitāti SEAC ierosināja brīvprātīgās atkāpes attiecībā uz svina skrotīm šaušanas sportam ierobežot, nosakot skrošu izmērus no 1,9 līdz 2,6 mm, jo tieši šāda izmēra skrotis izmanto šaušanas sportā.

(23)

Kas attiecas uz aizliegumu izmantot svina munīciju no stobra lādējamās šautenēs vai citos vēsturiskos šaujamieročos, SEAC norādīja, ka svinu nesaturošas alternatīvas izmantošanai vēsturiskos šaujamieročos vēl nav pieejamas. Tomēr SEAC uzskatīja, ka nebūs iespējams izdarīt secinājumu par to, vai atkāpi šādai izmantošanai ir pamatoti argumentēt ar kultūras vērtībām, kā tas ierosināts sabiedriskajā apspriešanā, jo trūkst informācijas par šādas atkāpes sociālekonomisko ietekmi.

(24)

SEAC rīcībā nebija pietiekami daudz informācijas, lai izdarītu secinājumu, vai ar Aģentūras ierosināto un RAC atbalstīto informācijas sniegšanu tirdzniecības vietā saistītās izmaksas būs pilnībā pamatotas, vai tomēr iepirkšanās paradumus efektīvāk varētu ietekmēt citi izglītojoši pasākumi. SEAC piekrita RAC, ka tā pati robežkoncentrācija 1 masas %, kas ierosināta attiecībā uz svina laišanas tirgū un izmantošanas ierobežošanu munīcijā, būtu jāpiemēro arī marķēšanas un informācijas prasībām, lai izvairītos no pārpratumiem un palīdzētu panākt izpildi. SEAC uzskatīja, ka izpilde šajā jomā būtu sekmīgāka, ja individuālas svina skrošu patronas tiktu identificētas ar marķējumu vai krāsu kodiem. Tomēr tās rīcībā nebija pietiekamas informācijas, lai izdarītu secinājumus par šādu marķējumu vai krāsu kodu tehnisko iespējamību, saistītajām izmaksām un praktiskumu.

(25)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 77. panta 4. punkta h) apakšpunktu notika apspriešanās ar Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu (“Forums”). Tā ieteikumi tika ņemti vērā.

(26)

2023. gada 27. februārī Aģentūra RAC un SEAC atzinumu (10) iesniedza Komisijai.

(27)

Ņemot vērā XV pielikuma dokumentāciju, RAC un SEAC atzinumu, sociālekonomisko ietekmi un alternatīvu pieejamību, Komisija uzskata, ka svina munīcijas, jo īpaši skrošu, un svina makšķerēšanas piederumu izmantošana rada nepieņemamu risku videi un cilvēka veselībai. Minētais risks ir jānovērš Savienības mērogā. Tāpēc attiecībā uz šādas munīcijas un šādu makšķerēšanas piederumu laišanu tirgū un izmantošanu ir lietderīgi ieviest ierobežojumu. Tomēr Komisija uzskata: lai mazinātu sarežģītību un palielinātu juridisko skaidrību, XV pielikuma dokumentācijā ierosinātais ierobežojums, kas attiecas uz svina izmantošanu munīcijā un noteiktos makšķerēšanas piederumos un kas aplūkots RAC un SEAC atzinumos un novērtēts Foruma sniegtajā ieteikumā, Komisijai būtu jāpieņem ar divām atsevišķām regulām.

(28)

Ierobežojums attiecībā uz svina saturu munīcijā būtu jāpiemēro munīcijai, kurā svina koncentrācija ir 1 masas % vai lielāka. Tā ir robežkoncentrācija, kas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 63. ierakstā noteikta svinam skrotīs mitrājos vai to tuvumā, lai novērstu nopietnas toksicitātes briesmas migrējošiem putniem un citiem savvaļas dzīvniekiem un to dzīvotnēm. Turklāt tiek uzskatīts, ka konstatētā riska novēršanai pietiek ar robežkoncentrāciju 1 % un ka alternatīvu ražotāji to var viegli panākt, ņemot vērā, ka dažās no šīm alternatīvām svins visdrīzāk ir piemaisījuma veidā.

(29)

Komisija ņēma vērā RAC un SEAC atzinumu, ka pārejas periodam svina skrošu izmantošanas ierobežošanai medībās vajadzētu būt īsākam par Aģentūras ierosinātajiem pieciem gadiem, bet ne īsākam par 18 mēnešiem. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, kura salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija RAC un SEAC atzinumu pieņemšanas laikā, ir krasi mainījusies, Komisija nevar būt pārliecināta, ka svina skrošu aizstāšanai medībās nepieciešamo alternatīvās munīcijas ražošanas apjomu varēs sasniegt pat piecu gadu laikā, kā to ierosina Aģentūra. Tāpēc Komisija uzskata, ka attiecībā uz aizliegumu laist tirgū un lietot svina skrotis medībām ir piemērots septiņu gadu pārejas periods. Komisija arī uzskata, ka skrošu definīcijā vajadzētu iekļaut lodītes, kuras var izšaut no bises, bet ne cilindriskas formas šāviņus, kuri no ierobežojuma tvēruma būtu jāizslēdz.

(30)

Komisija piekrīt SEAC, ka svina skrošu nēsāšanas aizliegums medību laikā vai ceļā uz tām ir nepieciešams, lai atvieglotu ierobežojuma izpildi attiecībā uz munīciju, kurā svina koncentrācija ir 1 masas % vai lielāka.

(31)

Komisija apstiprina SEAC secinājumus, ka ierobežojums izmantot svina lodes tikai medībām un šaušanas sportam ir proporcionāls un ka medībām ir pieejamas svina alternatīvas, jo īpaši centrālā uzsitiena lodēm, kuru kalibrs ir vienāds vai lielāks par 5,6 mm. Tomēr Komisija atzīmē, ka lodes, arī svina lodes, ir galvenā aizsardzības vajadzībām izmantotā munīcija un ka SEAC analīze par svina ložu ierobežošanas iespējamo ietekmi uz Savienības aizsardzības spējām tika veikta radikāli atšķirīgā ģeopolitiskajā kontekstā. Kopš SEAC atzinuma pabeigšanas 2022. gada decembrī starptautiskās norises ir uzskatāmi parādījušas, ka Savienībai, reaģējot uz pieaugošajiem apdraudējumiem, ir jāstiprina sava aizsardzības gatavība un aizsardzības spējas. 2025. gadā, pieņemot Balto grāmatu par Eiropas aizsardzību (11) un apbruņošanās plānu ReArm Europe, Komisija nāca klajā ar stratēģiju aizsardzības gatavības panākšanai līdz 2030. gadam ar nolūku ātri un būtiski palielināt Savienības investīcijas aizsardzībā un aizsardzības spējas. Stratēģija cita starpā ietvēra darbības, ar kurām atbalsta ložu, tostarp svina ložu, stratēģisko krājumu veidošanu un nodrošina pietiekamu rūpniecisko jaudu, lai vajadzības gadījumā savlaicīgi papildinātu munīciju. Ņemot vērā iepriekš minēto un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm lēmumu pieņemšanas procesā Komisija uzskata, ka ir lietderīgi un nepieciešami izslēgt lodes no ierobežojuma darbības jomas, lai novērstu jebkādu iespējamu ietekmi, lai cik neliela tā būtu, uz svina ložu ražošanu. Ierobežojuma darbības jomas sašaurināšana, attiecinot to tikai uz svina skrotīm, joprojām nodrošinās augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni pret eksponētību svinam. Pamatojoties uz Aģentūras aplēsēm, paredzams, ka ar aizliegumu medībās un brīvdabas šaušanas sportā izmantot svina lodes 20 gadu laikā tiks panākts svina emisiju samazinājums par 8 232 tonnām. Tas ir daudz mazāk nekā paredzamais svina emisiju samazinājums no aizlieguma laist tirgū un izmantot svina skrotis, t. i., 558 000 tonnas 20 gadu laikā. Tāpēc ložu izslēgšanai no darbības jomas būs tikai minimāla ietekme uz ierobežojuma vispārējo efektivitāti.

(32)

Komisija neuzskata par pamatotu šo ierobežojumu attiecināt uz medībās vai šaušanas sportā izmantotām pneimatisko ieroču lodītēm. Pneimatisko šauteņu lodītēm svina alternatīvas ir pieejamas tikai nelielos daudzumos, tām trūkst precizitātes un tās izmaksā līdz pat četrām reizēm vairāk nekā pneimatiskiem ieročiem paredzētās svina lodītes. Turklāt gan Aģentūra, gan RAC bija vienisprātis, ka šāds ierobežojums attiecībā uz pneimatisko šauteņu svina lodītēm tikai nedaudz samazinātu svina emisijas. Tas arī nemazinātu riskus cilvēkiem, jo pneimatisko ieroču svina lodītes galvenokārt tiek izmantotas, lai iznīcinātu kaitīgos organismus, kas netiek lietoti uzturā, tāpēc Savienības mērogā nepastāv risks, ka cilvēki varētu norīt svina fragmentus no pneimatisko ieroču lodītēm.

(33)

Komisija piekrīt, ka pilnīgs aizliegums laist tirgū un izmantot svina skrotis šaušanas sportā, kā to ierosinājusi Aģentūra un atbalstījusi RAC un SEAC, atvieglotu izpildi. Tomēr Komisija norāda, ka šāds aizliegums varētu ietekmēt dalībvalstu iespēju rīkot olimpiskās spēles un citas starptautiskas sacensības, kurās svina izmantošana ir obligāta. Tas arī neļautu sportistiem dalībvalstīs trenēties ar svina skrotīm. Komisija uzskata, ka pāreja uz alternatīvu munīciju (piemēram, tērauda skrotīm) šaušanas sportā varētu būt iespējama ilgtermiņā. Tomēr līdzīgi kā attiecībā uz svina skrotīm medībām, nav skaidrs, vai svina skrošu aizstāšanai šaušanas sportā nepieciešamo alternatīvās munīcijas ražošanas apjomu varēs sasniegt piecu gadu pārejas perioda laikā, kuru ierosinājusi Aģentūra. Tāpēc Komisija uzskata, ka attiecībā uz aizliegumu laist tirgū un lietot svina skrotis šaušanas sportā tā piemērošana būtu jāatliek par septiņiem gadiem.

(34)

Laika grafiks svina aizstāšanai šaušanas sportā ir ļoti neskaidrs, tāpēc būtu pamatoti noteikt atkāpi bez laika ierobežojuma. Saskaņā ar SEAC ieteikumu atkāpe būtu jāattiecina tikai uz skrotīm, kuru izmērs ir no 1,9 līdz 2,6 mm, kas ir vienīgie sacensībās izmantotie kalibri. Atkāpei vajadzētu būt atkarīgai arī no tā, vai šautuvēs, kurās notiek sporta šaušana, tiek veikti atbilstoši riska pārvaldības pasākumi, lai nodrošinātu gan svina ierobežošanu, gan samazinātu tā izdalīšanos. Komisija uzskata, ka vajadzīgo riska pārvaldības pasākumu ieviešanai šautuvēs ir piemērots septiņu gadu pārejas periods, jo šautuvēm ir vajadzīgs pietiekami ilgs laiks šo pasākumu ieviešanai savā teritorijā, ieskaitot laiku vajadzīgo atļauju saņemšanai un – vajadzības gadījumā – iepirkumu procedūru īstenošanai. Komisija neuzskata par lietderīgu obligātajos riska pārvaldības pasākumos iekļaut pienākumu savākt vairāk nekā 90 % izlietoto svina skrošu, jo skrošu mazie izmēri un plašā teritorija, kurā tās tiek izšautas, ļoti apgrūtina tik augsta savākšanas rādītāja sasniegšanu. Turklāt Komisija neuzskata, ka būtu lietderīgi noteikt obligātu pienākumu dalībvalstīm licencēt sporta šautuvju lietotājus, jo tā šādu pienākumu uzskata par pārāk birokrātisku un darbietilpīgu. Tomēr Komisija uzskata, ka ir lietderīgi, kā ieteikusi Aģentūra, iekļaut pienākumu ierobežot, uzraudzīt un vajadzības gadījumā attīrīt drenāžas ūdeni (tostarp virszemes ūdeņu noteci) no skrošu triecienzonām un šautuves robežās aizliegt īstenot jebkādu lauksaimniecisku izmantošanu. Komisija arī uzskata par piemērotu iekļaut papildu riska pārvaldības pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt tādu aizsardzības līmeni, kas salīdzināms ar Aģentūras piedāvāto pasākumu sniegto aizsardzības līmeni, proti, īstenot vismaz šādus pasākumus: i) vismaz divus īpašus svina ierobežošanas pasākumus (sienas, vaļņi vai uzbērumi, tīkli vai šāviņus aizturoši aizkari un virsmas pārsegi); ii) pH monitoringu un vajadzības gadījumā skrošu triecienzonu attīrīšanu; un iii) atļaut izmantot svina skrotis tikai šaušanas sporta federācijas locekļiem. Brīvdabas sporta šautuvēm arī būtu izšautās svina skrotis jāsavāc vismaz reizi trijos gados. Turklāt tām būtu jāveic uzskaite par savās telpās izšautajām un savāktajām svina skrotīm un personām, kas šīs skrotis izšauj, lai atvieglotu izpildi un ļautu uzraudzīt riska pārvaldības pasākumu iedarbīgumu nolūkā līdz minimumam samazināt svina emisijas. Šajā nolūkā brīvdabas sporta šautuvēm šī informācija būtu jādara pieejama atbildīgajām dalībvalstu iestādēm pēc to pieprasījuma. Komisija arī uzskata, ka pēc 10 gadiem atkāpes attiecībā uz šaušanas sportu būtu jāpārskata, lai izvērtētu progresu, kas panākts virzībā uz Savienības mēroga pāreju uz alternatīvām šaušanas sportā.

(35)

Komisija uzskata, ka būtu lietderīgi atļaut atkāpes no ierobežojuma izmantot svina skrotis šaušanai no vēsturiskiem šaujamieročiem, piemēram, no stobra lādējamām šautenēm un to modernajām kopijām, jo piemērotas alternatīvas munīcijas, kas neradītu neatgriezenisku ieroča bojājumu risku, nav. Turklāt RAC atzina, ka to izmantošanas apjoms ir neliels, tāpēc atkāpes ietekme uz vispārējo riska samazināšanu būtu zema.

(36)

Komisija piekrīt RAC un Aģentūrai, ka ir pamatoti mazumtirgotājiem prasīt fiziskās un tiešsaistes tirdzniecības vietās un uz preču iepakojuma sniegt informāciju, jo lietotāji ir jābrīdina par svina skrošu izmantošanas riskiem. Tomēr paziņojumam, kam jābūt uz iepakojuma, vajadzētu būt īsākam par Aģentūras ieteikto, lai to varētu izvietot uz maza iepakojuma un lai samazinātu vajadzību to izvietot uz atlokāmām etiķetēm, bukletā vai uz piesietas birkas.

(37)

Lai veicinātu netraucētu un savlaicīgu ierobežojuma īstenošanu un ļautu šaušanas sporta federāciju biedriem viegli identificēt sporta šautuves, kurās viņi var trenēties ar svina skrotīm, dalībvalstīm būtu ātri jādara pieejams saraksts ar to teritorijā esošajām brīvdabas sporta šautuvēm, kuras ir īstenojušas atbilstošus riska pārvaldības pasākumus, lai nodrošinātu svina ierobežošanu un samazinātu svina nonākšanu vidē.

(38)

Šis ierobežojums nebūtu jāattiecina uz svina skrošu izmantošanas veidiem, kas nebija iekļauti Komisijas 2019. gada 16. jūlija uzdevumā Aģentūrai un Aģentūras XV pielikuma dokumentācijas tvērumā, proti, uz šādiem: i) šaušanu iekštelpās; ii) ar policiju un tiesībsargājošajām iestādēm saistītajiem un citiem ar drošību saistītiem izmantošanas veidiem; iii) militārajām un aizsardzības vajadzībām; iv) kritiskās infrastruktūras, kravu komercpārvadājumu vai augstas vērtības konvoju vajadzībām; v) sabiedrisko ēku un sabiedrisku vietu aizsardzībai; vi) pašaizsardzībai; vii) šaujamieroču un munīcijas tehniskajai testēšanai un pārbaudei; viii) vēsturiskai un tehniskai izpētei vai izmeklēšanai; un ix) materiālu un izstrādājumu testēšanai un izstrādei ballistiskās aizsardzības un tiesu ekspertīzes vajadzībām. Tā paša iemesla dēļ ierobežojums nebūtu jāpiemēro svina izmantošanai pistonos un aizbāžņos.

(39)

Dažās dalībvalstīs ir spēkā tādi valsts noteikumi vides vai cilvēka veselības aizsardzībai, kas aizliedz vai ierobežo svina izmantošanu skrotīs un ir stingrāki par šīs regulas normām. Ja šīs regulas izpildei šīm dalībvalstīm prasa līdzšinējo aizsardzības līmeni pret eksponētību svinam pazemināt, svina izmantojums šajās dalībvalstīs varētu palielināties. Tāds iznākums nesaderētu ar Līguma 114. panta 3. punktā prasīto augsto aizsardzības līmeni. Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm saglabāt stingrākus noteikumus, kas ierobežo tikai svina izmantošanu skrotīs.

(40)

Ņemot vērā ar šo regulu ieviestos plašākos noteikumus attiecībā uz svinu skrotīs un lai ražotājiem un lietotājiem dotu pietiekamu laiku pāriet uz alternatīviem munīcijas veidiem, Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 63. ieraksta 11.–14. punkts būtu jāpiemēro līdz 2033. gada 7. decembrim.

(41)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1907/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(42)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2026. gada 16. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1907/oj.

(2)  Komisijas Regula (ES) 2021/57 (2021. gada 25. janvāris), ar ko attiecībā uz svinu skrotīs mitrājos vai to tuvumā groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 24, 26.1.2021., 19. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/57/oj).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/1272/oj).

(4)  Riska novērtēšanas komiteja (RAC) un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC), “Informatīvais dokuments tādam atzinumam par XV pielikumā minēto dokumentāciju, kurā ierosināti ierobežojumi svinam skrošu veidā”, 3. lpp., https://echa.europa.eu/documents/10162/28acf817-61a6-3ca6-4e85-a71ef0e07740.

(5)   https://www.cms.int/en/convention-text.

(6)   https://echa.europa.eu/documents/10162/17233/rest_lead_ammunition_COM_request_en.pdf.

(7)  Eiropas Ķimikāliju aģentūra, “XV pielikums, Ziņojums par ierobežojumu – Svins brīvdabas šaušanā un makšķerēšanā”, 2021. gada 24. marts, https://echa.europa.eu/documents/10162/da9bf395-e6c3-b48e-396f-afc8dcef0b21.

(8)  Riska novērtēšanas komiteja (RAC) un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC), “Informatīvais dokuments tādam atzinumam par XV pielikumā minēto dokumentāciju, kurā ierosināti ierobežojumi svinam brīvdabas šaušanā un makšķerēšanā”, 20. lpp., https://echa.europa.eu/documents/10162/14c4fceb-31b4-aea2-a9b5-75cdccf8013f.

(9)  Riska novērtēšanas komiteja (RAC), “ECHA izpilddirektora pieprasījums saskaņā ar REACH 77. panta 3. punkta c) apakšpunktu sagatavot papildu atzinumu par ierobežošanas dokumentāciju attiecībā uz svinu brīvdabas šaušanā un makšķerēšanā”, 2022. gada 1. decembris, https://echa.europa.eu/documents/10162/e0a5c108-a7ed-dbd3-67ce-d00a6470d8ce.

(10)  Riska novērtēšanas komiteja (RAC) un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC), “Par XV pielikumā minēto dokumentāciju sniegts atzinums, kurā ierosināti ierobežojumi svinam un tā savienojumiem”, 2022. gada 2. decembris, https://echa.europa.eu/documents/10162/2c82ef18-ce5d-4b4f-8ff0-002932154acc.

(11)  Eiropas Komisija. Baltā grāmata par Eiropas aizsardzības nākotni 2030, https://commission.europa.eu/document/download/e6d5db69-e0ab-4bec-9dc0-3867b4373019_en?filename=White%20paper%20for%20European%20defence%20–%20Readiness%202030.pdf.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 63. ieraksta 2. slejā pievieno šādu 14.a punktu:

 

“14.a

Ieraksta 11.–14. punktu piemēro līdz 2033. gada 7. decembrim.”

2)

pielikuma 63. ieraksta 2. slejā pievieno šādus punktus:

 

“28.

Skrotis, kurās svina koncentrācija (izteikta kā metāls) ir 1 masas % vai vairāk, ir aizliegts izmantot turpmāk minētajos veidos:

a)

no 2033. gada 7. decembra aizliegts nēsāt vai izšaut skrotis medību laikā vai ceļā uz tām;

b)

no 2033. gada 7. decembra aizliegts izšaut skrotis brīvdabas šaušanas sporta gaitā.

Lai noteiktu, vai persona, pie kuras skrotis ir atrastas, tās nēsā medību vajadzībām, ņem vērā visus lietas apstākļus, tostarp to, ka personai, pie kuras skrotis atrastas, nav obligāti jābūt tai pašai personai, kas medī.

29.

No 2033. gada 7. decembra nelaiž tirgū skrotis, kurās svina koncentrācija (izteikta kā metāls) ir vienāda ar vai lielāka par 1 masas %.

30.

Izņēmuma kārtā 28. punkta b) apakšpunktu nepiemēro skrotīm, kuru izmērs ir no 1,9 mm līdz 2,6 mm un kuras izšauj brīvdabas sporta šautuvē, ja vien ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

brīvdabas sporta šautuve īsteno 17. papildinājumā noteiktos riska pārvaldības pasākumus, kuri ir spēkā no 2033. gada 7. decembra;

b)

personas, kas izšauj šādas skrotis, ir aktīvi šaušanas sporta federācijas biedri;

c)

brīvdabas sporta šautuvē tiek glabāta uzskaite par:

i)

aplēsto tādu skrošu svaru, kuras aktīvi šaušanas sporta federācijas biedri izšauj minētajā šautuvē;

ii)

personām, kas izšauj skrotis šajā šautuvē;

iii)

šādu savākto skrošu svaru;

d)

šā punkta c) apakšpunktā minēto uzskaiti brīvdabas sporta šautuve dara pieejamu kompetentajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

31.

Izņēmuma kārtā 29. punktu nepiemēro skrotīm, kuru kalibrs ir no 1,9 mm līdz 2,6 mm un kuras laiž tirgū, lai tās izmantotu šaušanas sporta federācijas aktīvi biedri brīvdabas sporta šautuvē, kas atbilst 30. punkta nosacījumiem.

32.

No 2027. gada 7. jūnija mazumtirgotāji, kuri tirgo skrotis, kas svinu satur 1 masas % vai lielākā koncentrācijā, tirdzniecības vietā un skrošu tiešā tuvumā vai – tālpārdošanas gadījumā – tālpārdošanas piedāvājumā skaidri un redzami sniedz šādu informāciju:

“BRĪDINĀJUMS. Šis izstrādājums satur svinu, kas ir ļoti toksisks videi un var kaitēt auglībai vai nedzimušam bērnam. Svina skrošu izmantošana un pārdošana medībām un šaušanas sportam ES ir ierobežota no 2033. gada 7. decembra. Vairāk informācijas, arī par bezsvina alternatīvu pieejamību, ir vietnē [www.echa.europa.eu].”

Pirmajā daļā minētā informācija ir tās dalībvalsts oficiālajās valodās, kurā tirdzniecības vieta ir iedibināta, vai – tālpārdošanas gadījumā – piedāvājuma dalībvalsts oficiālajās valodās, ja vien attiecīgā dalībvalsts par minētajām valodām nav noteikusi citādi.

33.

Neskarot citus Savienības tiesību aktus par vielu un maisījumu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu, tādu skrošu piegādātāji, kurās svina koncentrācija (izteikta kā metāls) ir 1 masas % vai lielāka, nodrošina, ka no 2028. gada 7. jūnija skrošu iepakojums pirms skrošu laišanas tirgū ir skaidri, redzami un neizdzēšami marķēts ar šādu paziņojumu:

“BRĪDINĀJUMS. Šis izstrādājums satur svinu, kas ir ļoti toksisks videi un var kaitēt auglībai vai nedzimušam bērnam.”

Paziņojums ir tās dalībvalsts oficiālajās valodās, kurā skrotis laiž tirgū, ja vien attiecīgā dalībvalsts par minētajām valodām nav noteikusi citādi. Ja iepakojuma izmēra dēļ paziņojumu nevar izvietot uz iepakojuma, to sniedz atlokāmā etiķetē, bukletā vai uz piesietas birkas.

34.

Atkāpjoties no iepriekš minētā, 28., 29., 32. un 33. punktu nepiemēro tādu skrošu izmantošanai un laišanai tirgū, kas paredzētas no stobra lādējamām šautenēm un vēsturiskiem šaujamieročiem, arī modernām to kopijām.

35.

Komisija, pamatojoties uz Aģentūras sagatavoto ziņojumu, 30. un 31. punktā minētās atkāpes pārskata pēc 2036. gada 7. decembra.

36.

Dalībvalstis līdz 2034. gada 7. decembrim dara publiski pieejamu to teritorijā esošo brīvdabas sporta šautuvju sarakstu, kurās saskaņā ar 30. punkta a) apakšpunktu ir ieviesti 17. papildinājumā noteiktie riska pārvaldības pasākumi.

37.

Šā panta 28.–36. punktu piemēro, neskarot skrošu izmantošanu šādiem mērķiem:

a)

šaušanai iekštelpās;

b)

ar policiju un tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī citiem ar drošību saistītiem izmantošanas veidiem;

c)

militārajām un aizsardzības vajadzībām;

d)

kritiskās infrastruktūras, kravu komercpārvadājumu vai augstas vērtības konvoju vajadzībām;

e)

sabiedrisko ēku un sabiedrisku vietu aizsardzībai;

f)

pašaizsardzībai;

g)

šaujamieroču un munīcijas tehniskajai testēšanai un pārbaudei;

h)

materiālu un izstrādājumu testēšanai un izstrādei ballistiskās aizsardzības vajadzībām;

i)

tiesu ekspertīzei;

j)

vēsturiskai un tehniskai izpētei vai izmeklēšanai;

k)

pistoniem un aizbāžņiem.

Šā punkta f) apakšpunkta vajadzībām nēsāšanu medību laikā vai ceļā uz tām neuzskata par pašaizsardzību.

38.

Dalībvalstis vides vai cilvēka veselības aizsardzībai var saglabāt valsts noteikumus, kas ir stingrāki par 28., 30. un 34. punktā paredzētajiem, ja vien minētie noteikumi atbilst abiem no šiem nosacījumiem:

a)

tie bija spēkā 2026. gada 7. decembrī;

b)

tie ierobežo tikai skrotīs lietota svina izmantošanu, bet ne laišanu tirgū.

Dalībvalstis, kurās ir spēkā šādi valsts noteikumi, minēto noteikumu tekstu bez kavēšanās paziņo Komisijai. Komisija minētos tekstus bez kavēšanās dara pieejamus publiski.

39.

Šā ieraksta 28.–38. punkta piemērošanas vajadzībām:

a)

“skrotis” ir lodītes, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot vienā bises lādiņā vai patronā;

b)

“bise” ir gludstobra šaujamierocis, kas nav gaisa šautene;

c)

“nēsāšana” ir nēsāšana sev līdzi vai nēsāšana vai transportēšana jebkādā citā veidā;

d)

“medības” ir vajāšana un šaušana dzīvās medībās, izmantojot no šaujamieroča raidītu šāviņu;

e)

“šaušanas sports” ir šaušana ar šaujamieroci uz kādu nedzīvu mērķi, tostarp šaušanas treniņi un cita veida šaušana, ko veic, gatavojoties medībām;

f)

“aktīvs biedrs” ir persona, kurai ir derīga šaušanas sporta federācijas biedra karte;

g)

“šaušana iekštelpās” ir šaušana, kas notiek ēkas iekšienē, zonā, ko norobežo jumts un sienas, tādējādi skrotis netiek emitētas vidē;

h)

“būt ceļā uz medībām” ir doties no privāta mājokļa vai sabiedriskas ēkas uz vietu, kur notiek medības;

i)

“vēsturiski šaujamieroči” ir šaujamieroči, kas ražoti pirms 1900. gada 1. janvāra;

j)

“moderna kopija” ir vēsturiska šaujamieroča reprodukcija, kas izgatavota no mūsdienīgiem materiāliem un ar mūsdienīgiem ražošanas paņēmieniem, stingri ievērojot oriģinālā vēsturiskā šaujamieroča konstrukciju un funkcionalitāti.”;

3)

pievieno šādu 17. papildinājumu:

“

17. papildinājums

63. ieraksts: nosacījumi 30. punktā minētās atkāpes piemērošanai

Šajā papildinājumā ir noteikti riska pārvaldības pasākumi, kas jāievieš attiecībā uz brīvdabas sporta šautuvēm saskaņā ar 30. punkta a) apakšpunktu.

Riska pārvaldības pasākumi attiecībā uz skrošu izmantošanu brīvdabas sporta šautuvēs

Brīvdabas sporta šautuvēs, kur izšauj skrotis, veic šādus riska pārvaldības pasākumus:

a)

vismaz divus dažādus svina ierobežošanas pasākumus, kas izvēlēti no šā saraksta:

—

viena vai vairākas sienas,

—

viens vai vairāki no augsnes, grants, smilts vai cita piemērota materiāla veidoti vaļņi vai uzbērumi,

—

viens vai vairāki tīkli vai šāviņus aizturoši aizkari,

—

skrošu triecienzonu virsmu pārsegi;

b)

šaušanā izlietotā svina savākšana vismaz reizi trijos gados un pēc brīvdabas sporta šautuvju darbības pārtraukšanas;

c)

tādu skrošu triecienzonu monitorings un vajadzības gadījumā attīrīšana, kurām nav virsmas pārsegu, lai nodrošinātu, ka to pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5 nolūkā līdz minimumam samazināt svina migrāciju uz augsni un ūdeni. Atbilstību minētajām pH vērtībām verificē vismaz reizi sešos mēnešos;

d)

drenāžas ūdens (tostarp virszemes noteces ūdens) ierobežošana, monitorings un vajadzības gadījumā attīrīšana skrošu triecienzonās, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvā 2000/60/EK noteiktajam vides kvalitātes standartam attiecībā uz svinu;

e)

aizliegums šautuves teritoriju izmantot jebkādā lauksaimnieciskā darbībā;

f)

uzskaite, kas apliecina atbilstību šā punkta nosacījumiem.

”

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2026/2530/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)