(1)

Slovenská pošta, a.s. (“pieprasījuma iesniedzējs”) 2024. gada 14. jūnijā iesniedza Komisijai pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 35. panta 1. punktu (“pieprasījums”). Pieprasījums atbilst Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1804 (2) 1. panta 1. punktā un minētā īstenošanas lēmuma I pielikumā noteiktajām formālajām prasībām.

(2)

Pieprasījums attiecas uz noteiktiem pasta pakalpojumiem, kā arī noteiktiem pakalpojumiem, kas nav pasta pakalpojumi; šie pakalpojumi ir Direktīvas 2014/25/ES 13. panta 1. punktā minētie pakalpojumi, un Slovākijas teritorijā tos sniedz pieprasījuma iesniedzējs. Attiecīgie pakalpojumi pieprasījumā aprakstīti šādi:

pasta pakalpojumi:

citi pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi:

(3)

Pieprasījumam nav pievienota neatkarīgas valsts iestādes, kuras kompetencē ir attiecīgā darbība, pieņemta argumentēta un pamatota nostāja, kurā būtu rūpīgi analizēta Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta piemērojamība attiecīgajai darbībai saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu. Atbilstīgi Direktīvas 2014/25/ES IV pielikuma 1. punkta a) apakšpunktam, tā kā šajā lietā, pamatojoties uz minētās direktīvas 34. panta 3. punkta pirmo daļu, tiek pieņemts, ka tirgi ir brīvi pieejami, Komisijai 105 darba dienu laikā jāpieņem īstenošanas lēmums par pieprasījumu.

(4)

Pēc Komisijas 2024. gada 2. un 8. jūlija, 20., 21., 22. un 28. augusta, 6., 9. un 10. septembra pieprasījumiem pieprasījuma iesniedzējs sniedza papildu informāciju 2024. gada 3., 11. un 12. jūlijā, 22., 23. un 27. augustā, kā arī 1., 11., 12. un 16. septembrī.

(5)

Pieprasījuma iesniedzējs ir pasta pakalpojumu sniedzējs Slovākijā un līgumslēdzējs Direktīvas 2014/25/ES 4. panta 2. punkta nozīmē. Pieprasījuma iesniedzējs ir vienīgais līgumslēdzējs Slovākijā, kas sniedz pasta pakalpojumus un citus pakalpojumus, kas nav pasta pakalpojumi, Direktīvas 2014/25/ES 13. panta 2. punkta attiecīgi b) un c) apakšpunkta nozīmē (4).

(6)

Direktīvu 2014/25/ES piemēro līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai attiecībā uz tādu darbību veikšanu, kas saistītas ar minētās direktīvas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasta pakalpojumiem.

(7)

Direktīva 2014/25/ES attiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tādu darbību veikšanai, kuras saistītas ar minētās direktīvas 13. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minēto neadresēto pasta sūtījumu piegādes pakalpojumu sniegšanu un ir minētās direktīvas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie citi pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi, ar nosacījumu, ka šādus pakalpojumus sniedz subjekts, kurš sniedz arī pasta pakalpojumus minētās direktīvas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un tad, ja attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem nav izpildīti minētās direktīvas 34. panta 1. punkta nosacījumi.

(8)

Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punktā noteikts, ka minēta direktīva neattiecas uz līgumiem, kuri paredzēti, lai dotu tiesības veikt darbību, uz ko attiecas minētā direktīva, ja attiecīgā dalībvalsts vai līgumslēdzēji var pierādīt, ka dalībvalstī, kurā darbība tiek veikta, tā ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, kuriem nav ierobežota piekļuve.

(9)

To, vai darbība ir tieši pakļauta konkurencei, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpašās iezīmes (5). Tomēr šo novērtēšanu ierobežo īsi piemērojamie termiņi un vajadzība paļauties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju. Šo informāciju iegūst no jau pieejamiem avotiem vai no informācijas, kas saņemta pēc pieprasījuma saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 35. pantu, un to nevar papildināt ar laikietilpīgākām metodēm, it sevišķi attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem adresētām sabiedriskajām aptaujām (6). Tādējādi novērtējums par tiešu pakļautību konkurencei, ko var veikt Direktīvas 2014/25/ES kontekstā, neskar konkurences tiesību aktu pilnvērtīgu piemērošanu (7).

(10)

Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Savienības tiesību aktus, kuri atver konkrētu nozari vai tās daļu konkurencei. Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2014/25/ES III pielikumā.

(11)

Tas, vai darbība ir tieši pakļauta konkurencei konkrētajā tirgū, ir jāizvērtē, pamatojoties uz dažādiem kritērijiem, no kuriem neviens pats par sevi nav izšķirošs.

(12)

Lai izvērtētu, vai attiecīgās darbības tiek pakļautas tiešai konkurencei tirgos, uz kuriem attiecas šis lēmums, jāņem vērā galveno dalībnieku tirgus daļa un tirgus dalībnieku skaits.

(13)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu un citas Savienības tiesību jomas. Konkrētāk, kā apstiprinājusi Vispārējā tiesa (8), kritēriji un metodika, ko izmanto, lai novērtētu tiešu pakļautību konkurencei saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. pantu, ne vienmēr ir identiski tiem, kurus izmanto, lai veiktu novērtējumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102. pantu vai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (9).

(14)

Šā lēmuma mērķis ir noteikt, vai uz pieprasījumā minētajiem pakalpojumiem attiecas konkurence (tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota Direktīvas 2014/25/ES 34. panta nozīmē) tādā līmenī, kas nodrošinātu, ka arī gadījumā, ja nepastāv disciplīna, ko paredz Direktīvā 2014/25/ES izklāstītie detalizētie iepirkuma noteikumi, iepirkums attiecīgo darbību veikšanai tiks īstenots pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pamatojoties uz kritērijiem, kas pircējiem ļauj konstatēt, kurš kopumā ir ekonomiski visizdevīgākais risinājums.

(15)

Šis lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz juridisko un faktisko situāciju 2024. gada jūnijā un informāciju, ko sniedzis pieprasījuma iesniedzējs, kā arī publiski pieejamo informāciju. Lēmumu var pārskatīt, ja juridiskās vai faktiskās situācijas būtisku pārmaiņu rezultātā vairs netiek izpildīti Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta piemērojamības nosacījumi.

(16)

Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Savienības tiesību aktus, kuri atver konkrētu nozari vai tās daļu konkurencei. Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2014/25/ES III pielikumā, un attiecībā uz pasta pakalpojumu nozari to vidū ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (10).

(17)

Slovākija ir transponējusi Direktīvu 97/67/EK (11) un to piemēro. Tātad piekļuve attiecīgajam tirgum saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 3. punktu ir uzskatāma par neierobežotu.

(18)

Iepriekš pieņemtajos lēmumos (12) Komisija ir konstatējusi, ka pasta sūtījumu piegādes pakalpojumu tirgu var iedalīt eksprespiegādes un standarta piegādes (dēvētas arī par “atlikto” piegādi) pakalpojumu segmentos. Šajā iedalījumā ir ņemts vērā, ka eksprespiegādes pakalpojumi ir ātrāki un uzticamāki nekā standarta piegādes pakalpojumi, katram no šiem pakalpojumiem ir nepieciešama atšķirīga infrastruktūra un eksprespiegādes pakalpojumi ietver papildu pievienotās vērtības funkcijas, piemēram, izsekošanas un identificēšanas iespējas, kā arī parasti tie ir dārgāki.

(19)

Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka iekšzemes paku sūtījumu piegādes pakalpojumu tirgu nav nepieciešams iedalīt eksprespiegādes un standarta piegādes pakalpojumu segmentos. Kā norādīja pieprasījuma iesniedzējs, attiecībā uz noteiktajiem kritērijiem, t. sk. tranzīta laiku, cenām un pievienotās vērtības pakalpojumiem, Slovākijas iekšzemes tirgū visi piedāvātie pakalpojumi ir ļoti līdzīgi (t. i., aizstājami). Tādēļ pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka attiecīgais tirgus šā pieprasījuma kontekstā ir paku sūtījumu piegādes pakalpojumu tirgus (kopumā) (13).

(20)

Šāda pieeja neatbilst Komisijas līdzšinējai praksei, tomēr šajā lietā Komisija uzskata, ka Slovākijas pasta pakalpojumu operatoru dažādās struktūras nodrošina plašas iespējas aizstāt piedāvājumu (14). Visi pasta pakalpojumu operatori izmanto vienu tīklu gan eksprespiegādei, gan atliktajai [standarta] piegādei. Konkrētāk, visi pasta sūtījumi tiek piegādāti ar tām pašām kravas automašīnām, izmantojot to pašu tīklu (neatkarīgi no tā, vai tā ir pasta vēstule, standarta paka, paka ar eksprespiegādi vai citi operatoru sniegti pakalpojumi) (15). Šajā saistībā visi galvenie iekšzemes paku sūtījumu piegādes ķēdes posmi – piemēram, savākšana, transportēšana starp savākšanas punktiem un centriem, šķirošana, transportēšana maršrutā, transportēšana no šķirošanas centriem uz apkopošanas un/vai pasta nodaļām, piegāde, – sūtījumu eksprespiegādes un standarta piegādes gadījumā ir vienādi (16). Turklāt galvenie tirgus operatori piedāvā saviem klientiem visu veidu sūtījumu negarantētu piegādi nākamajā dienā, un lielākā daļa no tiem par papildu samaksu piedāvā arī garantētu piegādi nākamajā dienā (17). Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju negarantēta piegāde nākamajā dienā ir parasta piegāde un klienti to tā arī uztver (18). Tādējādi šķiet, ka paku sūtījumu eksprespiegādes pakalpojumiem un standarta piegādes pakalpojumiem Slovākijas iekšzemes tirgū ir līdzīgs piegādes ātrums. Komisija arī atzīmē, ka patērētājiem piedāvātās pakalpojumu papildu pievienotās vērtības funkcijas, piemēram, izsekošanas un identificēšanas iespējas, paku sūtījumu standarta piegādes pakalpojumiem un eksprespiegādes pakalpojumiem ir gandrīz vienādas (19). Tāpēc pakalpojumu ar pievienoto vērtību sniegšanu nevar uzskatīt par faktoru, kas ļautu secināt, ka Slovākijā tirgus tiek iedalīts standarta piegādes pakalpojumos un eksprespiegādes pakalpojumos. Iepriekš minētie faktori norāda uz vienotu kopējo tirgu, kas aptver gan eksprespiegādes pakalpojumus, gan standarta piegādes pakalpojumus. Tāpēc Komisija secina, ka nav nepieciešams nošķirt eksprespiegādes pakalpojumus un standarta piegādes pakalpojumus.

(21)

Atsevišķos gadījumos var noteikt šaurākas tirgus definīcijas (t. i., iekšzemes paku sūtījumu piegādes pakalpojumi no patērētāja patērētājam/uzņēmumam (C2X) un iekšzemes paku sūtījumu eksprespiegādes pakalpojumi no uzņēmuma patērētājam/uzņēmumam (B2X)). Kā norādīja pieprasījuma iesniedzējs, attiecībā uz iekšzemes pakalpojumiem Slovākijā visi uzņēmumi, t. sk. pieprasījuma iesniedzējs, izmanto vienu un to pašu infrastruktūru, lai apstrādātu paku sūtījumus un sniegtu pakalpojumus patērētājiem (C2X) un pakalpojumus uzņēmumiem (B2X) (20). Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, savākšanas un izņemšanas punktus, transportēšanu maršrutā, šķirošanas centrus un pasta nodaļas izmanto visiem paku sūtījumiem, neiedalot tos šauros tirgos, tāpēc arī uzņēmumi var izmantot pasta tīklu paku nosūtīšanai (21). Tāpēc Komisija secina, ka nav nepieciešams nošķirt C2X un B2X.

(22)

Par iekšzemes un starptautisko paku sūtījumu piegādes pakalpojumu atšķirību Komisija ir lēmusi jau iepriekš (22). Komisija pauda uzskatu, ka iekšzemes paku sūtījumu piegādes pakalpojumus sniedz uzņēmumi, kuri izmanto iekšzemes izplatīšanas tīklus, turpretim starptautiska paku sūtījumu piegāde nozīmē to, ka pakas savāc transportēšanai uz ārvalstīm un piegādei tur. Pieprasījuma iesniedzēja nostāja atbilst Komisijas praksei (23). Starptautiskā tirgus gadījumā pieprasījuma iesniedzējs to iedala starptautisko paku sūtījumu standarta piegādes pakalpojumu tirgū un starptautisko paku sūtījumu eksprespiegādes pakalpojumu tirgū (24). Šīs atšķirības pamatā ir fakts, ka atšķiras starptautisko paku sūtījumu eksprespiegādes un standarta piegādes laiks (25). Turklāt atšķirībā no starptautisko paku sūtījumu standarta piegādes pakalpojumu tirgus operatori starptautisko paku sūtījumu eksprespiegādes pakalpojumu tirgū saviem klientiem nodrošina papildu pievienotās vērtības funkcijas, piemēram, izsekošanas un identificēšanas iespējas, piegādes laika garantiju, sūtījuma apdrošināšanu vai iespēju mainīt piegādes vietu un laiku (26). Komisija piekrīt pieprasījuma iesniedzēja viedoklim.

(23)

Attiecībā uz kurjerpakalpojumu tirgu – kurjerpakalpojumos sūtījumi tiek saņemti no sūtītāja un tieši piegādāti un nodoti adresātam vienas un tās pašas personas uzraudzībā, un tie neietver sūtījumu savākšanu, šķirošanu vai līdzīgas apstrādes darbības iekšzemes tirgū (27). Tā vietā kurjeri savāc sūtījumus un piegādā tos tieši saņēmējam tajā pašā dienā (28). Slovākijā kurjerpakalpojumus var sniegt saskaņā ar Pasta likumu vai Komerclikumu (29), turklāt, lai sniegtu kurjerpakalpojumus saskaņā ar Komerclikumu, nav nepieciešams iegūt pasta licenci (30). Saskaņā ar Pasta likumu pieprasījuma iesniedzējs iekšzemes tirgū piedāvā kurjerpakalpojumu – t. s. “Eksprespiegādes kurjerpakalpojumu 60”, kas paredz sūtījumu piegādi 60 minūšu laikā. Šo pakalpojumu var izmantot tikai noteiktās teritorijās ziedu, vēstuļu, dāvanu vai preču piegādei. Sūtījums tiek nodots kurjeram sūtītāja izvēlētā vietā un piegādāts uz saņēmēja adresi (31). Ņemot vērā šā pakalpojuma specifiku (t. i., pienākums veikt piegādi 60 minūtēs, atšķirīga organizatoriskā struktūra un sadrumstalotāka konkurence, jo nav pienākuma iegūt licenci), Komisija piekrīt pieprasījuma iesniedzēja viedoklim, ka vietējie kurjerpakalpojumi veido atsevišķu produktu tirgu.

Citi pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi

(24)

Neadresētiem reklāmas pasta sūtījumiem ir raksturīgs tas, ka tiem nav konkrētas galamērķa adreses, kurā būtu individuāli norādīts galīgais adresāts. Tie ir paredzēti izplatīšanai adresātu grupai un atbilst tādiem kritērijiem kā vienāds svars, formāts, saturs un izkārtojums. Komisija jau iepriekš ir atzinusi, ka pasta piegādes pakalpojumu tirgus var būt iedalīts adresētu sūtījumu un neadresētu sūtījumu tirgus segmentos (32). Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka šajā gadījumā attiecīgais produktu tirgus ir neadresētu pasta sūtījumu tirgus (33). Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju un ņemot vērā pastāvošo Komisijas praksi, Komisija secina, ka attiecīgais produktu tirgus ir ar neadresētu iekšzemes pasta sūtījumu piegādi saistītu pakalpojumu tirgus.

(25)

Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus iekšzemes paku sūtījumu piegādes pakalpojumiem būtu jādefinē kā valsts tirgus, kas aptver Slovākijas Republikas teritoriju (34).

(26)

Līdzšinējā praksē (35) Komisija pauda uzskatu, ka, neraugoties uz iekšzemes un starptautisko paku sūtījumu piegādes pakalpojumu atšķirību, to tirgi tvēruma ziņā ir valsts mēroga. Pieprasījuma iesniedzēja nostāja atbilst Komisijas praksei.

(27)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedz gan iekšzemes, gan starptautiskus paku sūtījumu piegādes pakalpojumus Slovākijā.

(28)

Tā kā nekas neliecina, ka ģeogrāfiskā tirgus tvērums varētu būt atšķirīgs, veicot novērtējumu šā lēmuma pieņemšanas ietvaros un neskarot konkurences tiesību aktus, var uzskatīt, ka iekšzemes un starptautisko paku sūtījumu piegādes pakalpojumu ģeogrāfiskais tvērums ir Slovākijas teritorija.

(29)

Attiecībā uz kurjerpakalpojumiem pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka attiecīgais kurjerpakalpojumu ģeogrāfiskais tirgus būtu jādefinē kā valsts tirgus (36), jo pakalpojumu sniedzējiem katrā valstī ir atsevišķa organizatoriskā struktūra. Turklāt katrs valsts tirgus ir atšķirīgs, jo tajā pastāv specifiski konkurences nosacījumi, atšķirības attiecībā uz pakalpojumu cenām (salīdzinot ar citām valstīm) un valodām, kurās pakalpojumu sniedzēji formulē savu piedāvājumu klientiem (37). Pieprasījuma iesniedzējs sniedz pakalpojumus Slovākijas valsts teritorijā. Ņemot vērā Komisijas praksi, tā kā nekas neliecina, ka ģeogrāfiskā tirgus tvērums varētu būt atšķirīgs, veicot novērtējumu šā lēmuma pieņemšanas ietvaros un neskarot konkurences tiesību aktus, var uzskatīt, ka kurjerpakalpojumu ģeogrāfiskais tvērums ir Slovākijas teritorija.

Citi pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi

(30)

Saskaņā ar Komisijas līdzšinējo praksi ģeogrāfiskā tvēruma ziņā neadresētu pasta sūtījumu piegāde principā ir valsts mēroga, jo piegādes tīkli tiek organizēti valsts līmenī, ir iespējamas cenu atšķirības starp dažādām dalībvalstīm un lielākā daļa neadresēto pasta sūtījumu ir reklāmas materiāli, kuros svarīgs mērķauditorijas (jeb adresātu) faktors ir valoda (38). Pieprasījuma iesniedzēja ierosinātā definīcija ir saskaņā ar līdzšinējo Komisijas praksi (39). Ņemot vērā to, ka nav iemesla pieņemt plašāku vai šaurāku tirgus tvērumu, šajā lēmumā neadresētu pasta sūtījumu ģeogrāfiskais tirgus tvēruma ziņā ir valsts mēroga tirgus.

(31)

Kā norādīja pieprasījuma iesniedzējs, Slovākijā darbojas 25 pasta paku sūtījumu piegādes pakalpojumu sniedzēji (40). Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju pieci pasta pakalpojumu sniedzēji (katrs) aptver vairāk nekā 10 % no iekšzemes paku sūtījumu piegādes pakalpojumu tirgus. Pieejamā informācija liecina, ka pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļa vērtības ziņā šajā segmentā 2020. gadā bija [20–25] %, 2021. gadā – [15–20] % un 2022. gadā – [15–20] % (41). Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem ir sagaidāms, ka pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļa 2023. gadā turpinās samazināties, sasniedzot [10–15] % (42).

(32)

Pieprasījuma iesniedzēja konkurentu tirgus daļas ir salīdzināmas ar pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļām. Lielāko konkurentu tirgus daļas vērtības ziņā laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam bija šādas: 2020. gadā – SPS [20–25] %, DPD [15–20] %, DHL [15–20] %, GLS [10–15] % un Packeta [5–10] %; 2021. gadā – SPS [20–25] %, DHL [15–20] %, GLS [15–20] %, DPD [10–15] % un Packeta [10–15] %; 2022. gadā – SPS [20–25] %, Packeta [15–20] %, GLS [15–20] %, DHL [10–15] % un DPD [10–15] % (43). 2023. gadā pieprasījuma iesniedzēja galveno konkurentu tirgus daļas bija šādas: Packeta [20–25] %, SPS [15–20] %, GLS [15–20] %, DHL [10–15] % un DPD [5–10] % (44).

(33)

Apjoma ziņā pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļa šajā tirgus segmentā 2020. gadā bija [25–30] %, 2021. gadā – [25–30] % un 2022. gadā – [20–25] % (45). Attiecībā uz konkurentu tirgus daļām – otrā lielākā operatora tirgus daļa 2020. gadā bija [20–25] %, 2021. gadā – [20–25] % un 2022. gadā – [20–25] %. Trešā lielākā operatora tirgus daļa 2020. gadā bija [20–25] %, 2021. gadā – [20–25] % un 2022. gadā – [15–20] %. Ceturtā lielākā operatora tirgus daļa 2020. gadā bija [15–20] %, 2021. gadā – [15–20] % un 2022. gadā – [15–20] % (46). Tādējādi konkurentu tirgus daļas ir salīdzināmas ar pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļām.

(34)

Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju šķēršļi ienākšanai iekšzemes paku sūtījumu piegādes pakalpojumu tirgū ir nelieli. Vienīgā formālā prasība, lai varētu ienākt tirgū, ir iepriekšēja reģistrācija pasta operatoru reģistrā (47). To, ka nav nekādu šķēršļu (vai vismaz nav būtisku šķēršļu) ienākšanai tirgū, apstiprina arī ™ INTERNATIONAL s.r.o. un Nova Post SK s.r.o. reģistrācija 2023. gadā (48).

(35)

Ņemot vērā 31., 32., 33. un 34. apsvērumā izklāstītos faktorus, šā lēmuma nolūkos un neskarot konkurences tiesību aktus, Komisija konstatē, ka darbība, kas saistīta ar iekšzemes paku sūtījumu piegādes pakalpojumu sniegšanu Slovākijā, ir tieši pakļauta konkurencei. Tādējādi, tā kā Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, var secināt, ka Direktīvu 2014/25/ES nepiemēro līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt darbību, kas saistīta ar iekšzemes paku sūtījumu piegādes pakalpojumiem Slovākijā.

(36)

Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju starptautisko paku sūtījumu standarta piegādes pakalpojumu tirgū darbojas pieci pasta sūtījumu piegādes pakalpojumu sniedzēji (49). Turklāt, kā norādīja pieprasījuma iesniedzējs, normatīvie šķēršļi ienākšanai starptautisko paku sūtījumu standarta piegādes pakalpojumu tirgū ir nelieli (50). Vienīgā formālā prasība, lai varētu ienākt tirgū, ir iepriekšēja reģistrācija pasta operatoru reģistrā (51). To, ka nav nekādu šķēršļu (vai vismaz nav būtisku šķēršļu) ienākšanai tirgū, apstiprina arī tādu pasta operatoru kā Fusion trans s.r.o. reģistrācija 2019. gadā un ™ INTERNATIONAL s.r.o. un Nova Post SK s.r.o. reģistrācija 2023. gadā (52).

(37)

Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju (53) pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļa vērtības ziņā šajā tirgus segmentā 2022. gadā bija [20–25] % un 2023. gadā – [25–30] %.

(38)

Lielāko konkurentu tirgus daļas vērtības ziņā 2022. gadā bija šādas: UPS Slovakia [45–50] %, 123kurier [25–30] %, Mediaprint – Kapa Pressegrosso, a.s. [0–5] %. 2023. gadā tirgus daļas bija šādas: UPS Slovakia [40–45] %, 123kurier [25–30] %, Mediaprint – Kapa Pressegrosso, a.s. [0–5] %. Pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļa ir salīdzināma ar 123kurier tirgus daļu, tomēr tā ir mazāka nekā UPS Slovakia tirgus daļa. Apjoma ziņā prasījuma iesniedzēja un tā galveno konkurentu tirgus daļas būtībā atbilst to attiecīgajām tirgus daļām, kas norādītas vērtības izteiksmē (54).

(39)

Paredzams, ka Nova Post SK s.r.o. ienākšana tirgū 2023. gadā vēl vairāk palielinās konkurenci šajā tirgus segmentā (55).

(40)

Ņemot vērā 36., 37., 38. un 39. apsvērumā izklāstītos faktorus, šā lēmuma nolūkos un neskarot konkurences tiesību aktus, Komisija konstatē, ka darbība, kas saistīta ar starptautisko paku sūtījumu standarta piegādes pakalpojumu sniegšanu Slovākijā, ir tieši pakļauta konkurencei. Tādējādi, tā kā Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, var secināt, ka Direktīvu 2014/25/ES nepiemēro līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt minēto darbību.

(41)

Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju starptautisko paku sūtījumu eksprespiegādes pakalpojumu tirgū darbojas 10 pasta sūtījumu piegādes pakalpojumu sniedzēji (56). Turklāt normatīvie šķēršļi ienākšanai starptautisko paku sūtījumu eksprespiegādes pakalpojumu tirgū ir nelieli. Vienīgā formālā prasība, lai varētu ienākt tirgū, ir iepriekšēja reģistrācija pasta operatoru reģistrā (57).

(42)

Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļa gan vērtības, gan apjoma ziņā šajā segmentā 2020. gadā bija [0–5] %, 2021. gadā – [0–5] % un 2022. gadā – [0–5] % (58). Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja datiem ir sagaidāms, ka tā tirgus daļa 2023. gadā samazināsies līdz [0–5] % (59).

(43)

Gandrīz 90 % no starptautisko paku sūtījumu eksprespiegādes pakalpojumu tirgus Slovākijā aptver četri pasta operatori, kuru tirgus daļas gan vērtības, gan apjoma ziņā pārsniedz 10 %. Pieprasījuma iesniedzējs nav šā tirgus lielāko pasta pakalpojumu sniedzēju vidū (60). Tādējādi, ņemot vērā pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļu, šie konkurenti rada konkurences spiedienu uz pieprasījuma iesniedzēju. Turklāt jānorāda, ka atšķirībā no pieprasījuma iesniedzēja uz šiem konkurentiem neattiecas publiskā iepirkuma noteikumi, kas nodrošina tiem papildu konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar pieprasījuma iesniedzēju.

(44)

Turklāt paredzams, ka Nova Post SK s.r.o. ienākšana tirgū 2023. gadā vēl vairāk palielinās konkurenci šajā tirgus segmentā (61).

(45)

Šajā lēmumā un neskarot konkurences tiesību aktus, 41., 42., 43. un 44. apsvērumā izklāstītie faktori būtu jāuzskata par norādi, ka pieprasījuma iesniedzējs, uz ko attiecas tiesību aktu noteikumi publiskā iepirkuma jomā, ir tieši pakļauts konkurencei. Tādējādi, tā kā Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, var secināt, ka Direktīvu 2014/25/ES nepiemēro līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt minēto darbību.

(46)

Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, Slovākijā darbojas vairāki pasta operatori, kuriem katram ir savs tīkls (62).

(47)

Attiecīgajā kurjerpakalpojumu tirgū darbību var veikt, nereģistrējoties pasta operatoru reģistrā (63). Šajā saistībā, lai varētu veikt minēto darbību, nav nepieciešams pierādīt profesionālo kompetenci. Tāpēc nav formālu prasību, kas ierobežotu ienākšanu attiecīgajā kurjerpakalpojumu tirgū (64).

(48)

Šajā tirgū pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļa ir ļoti neliela. Precīzāk, pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļa gan vērtības (65), gan apjoma (66) ziņā 2020. gadā bija [0–5] %, 2021. gadā – [0–5] % un 2022. gadā – [0–5] %. Kā norādīja pieprasījuma iesniedzējs, ir sagaidāms, ka tā tirgus daļa 2023. gadā saglabāsies 0,02 % apmērā.

(49)

Pieprasījuma iesniedzēja galveno konkurentu tirgus daļas gan vērtības (67), gan apjoma (68) ziņā laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam bija šādas: 2020. gadā – KOLOS [55–60] %, DER KURIER Slovakia spol. [20–25] %, GO4 [15–20] % un DHL Express (Slovakia), spol. [0–5] %; 2021. gadā – KOLOS [50–55] %, DER KURIER Slovakia spol. [25–30] %, GO4 [15–20] % un DHL Express (Slovakia), spol. [0–5] %. 2022. gadā – KOLOS [40–45] %, DER KURIER Slovakia spol. [30–35] %, GO4 [20–25] % un DHL Express (Slovakia), spol. [0–5] %. 2023. gadā pieprasījuma iesniedzēja galveno konkurentu tirgus daļas bija šādas: KOLOS [35–40] %, DER KURIER Slovakia spol. [35–40] %, GO4 [20–25] % un DHL Express (Slovakia), spol. [0–5] %.

(50)

Ņemot vērā 46., 47., 48. un 49. apsvērumā izklāstītos faktorus, šā lēmuma nolūkos un neskarot konkurences tiesību aktus, Komisija konstatē, ka darbība, kas saistīta ar iekšzemes kurjerpakalpojumu sniegšanu Slovākijā, ir tieši pakļauta konkurencei. Tādējādi, tā kā Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, var secināt, ka Direktīvu 2014/25/ES nepiemēro līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt minēto darbību.

(51)

Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja iesniegto informāciju, darbību attiecīgajā neadresētu pasta sūtījumu piegādes tirgū var veikt, nereģistrējoties pasta operatoru reģistrā. Nav formālu prasību, kas ierobežotu ienākšanu attiecīgajā neadresētu pasta sūtījumu piegādes tirgū (69).

(52)

Šajā tirgū pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļa ir salīdzinoši neliela. Precīzāk, pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļa vērtības ziņā 2020. gadā bija [0–5] %, 2021. gadā – [0–5] % un 2022. gadā – [0–5] %. Kā norādīja pieprasījuma iesniedzējs, ir sagaidāms, ka tā tirgus daļa 2023. gadā būs gandrīz [0–5] % (70). Apjoma ziņā pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļa 2020. gadā bija [5–10] %, 2021. gadā – [5–10] % un 2022. gadā – [5–10] % (71). Paredzams, ka pieprasījuma iesniedzēja tirgus daļa 2023. gadā nedaudz palielināsies līdz [5–10] % (72).

(53)

Šajā tirgū darbojas vairāk nekā 10 pakalpojumu sniedzēji, kuriem kopā pieder vairāk nekā 90 % tirgus (73). Turklāt jānorāda, ka atšķirībā no pieprasījuma iesniedzēja uz šiem konkurentiem neattiecas publiskā iepirkuma noteikumi, kas nodrošina tiem papildu konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar pieprasījuma iesniedzēju.

(54)

Šajā lēmumā un neskarot konkurences tiesību aktus, 51., 52. un 53. apsvērumā izklāstītie faktori būtu jāuzskata par norādi, ka pieprasījuma iesniedzējs, uz ko attiecas tiesību aktu noteikumi publiskā iepirkuma jomā, ir tieši pakļauts konkurencei. Tādējādi, tā kā Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, var secināt, ka Direktīvu 2014/25/ES nepiemēro līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt minēto darbību.

(55)

Ņemot vērā 6.–54. apsvērumā aplūkotos faktorus, būtu jāuzskata, ka Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta nosacījums par tiešu pakļautību konkurencei Slovākijā ir izpildīts attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar iekšzemes paku sūtījumu piegādes pakalpojumiem, starptautiskiem paku sūtījumu standarta piegādes pakalpojumiem, starptautiskiem paku sūtījumu eksprespiegādes pakalpojumiem, iekšzemes kurjerpakalpojumiem un neadresētu pasta sūtījumu piegādes pakalpojumiem.

(56)

Tā kā nosacījums par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskatāms par izpildītu, Direktīva 2014/25/ES nebūtu jāpiemēro ne tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir tādu līgumu slēgšanas tiesības, kuri paredzēti, lai dotu tiesības veikt šā lēmuma 55. apsvērumā minētās darbības Slovākijā, ne tad, kad tiek rīkoti metu konkursi šādu darbību veikšanai minētajā ģeogrāfiskajā teritorijā,