<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-06-202606T117202406590-00-TRA-DOC-LV-ARRET-T-0659-24-202605297-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="1" name="EP_Mention"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="31/08/2026 18:08:00" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="Publication intégrale au Rec ou RecFP, mention Rec" name="Mention"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="LTh05I1qsCdRKddsO/tcUndJDEYo5T/hpl/3zBY9VhIp5MJ3F3Sd7MKqHBJOHywujO14zdiFotLgTUgp1GeijG9xMlp8iPkWtK+wAv7p+bh67eElvE/c7FWjAuW5A4N3boNK/3/mn1Y0wmVIU0SlMlGfiaGRtvtQIykQPlsqmxI=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GendocTemplateSubType"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="pinsost" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="bb0e3515-f168-4fbc-a0bc-e4fa2f62ddab" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0659" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="pinsost" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_T" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 24-06-26 09:27:09" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-07-06T05:34:59Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="Normal" name="Version"/>
    <meta content="T" name="Juridiction"/>
    <meta content="3d50c0dc402849b8a8b9255e2c49d4f1" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0659" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RD" name="NatureAff"/>
    <meta content="RD" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="T" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 17.6.2026. – Lieta T‑659/24</div>
      <div id="rId21" style="default">Bloom/Komisija</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 17. jūnijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Kopējā zivsaimniecības politika – Īstenošanas regula (ES) 2024/1382 – Atkāpe no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 attiecībā uz aizliegumu kuģiem, kuri noteiktos Francijas teritoriālajos ūdeņos zvejo ar gangui tipa trali, zvejot ar velkamiem zvejas rīkiem virs aizsargājamām dzīvotnēm – Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1., 2., 4. un 5. punkts – Iespēja atkāpties no aizlieguma zvejot ar velkamiem zvejas rīkiem teritorijā, kas par Natura 2000 teritoriju noteikta, lai saglabātu vienu vai vairākas dzīvotnes, kuras aizsargātas saskaņā ar Regulas Nr. 1967/2006 4. pantu – Regulas (EK) Nr. 1367/2006 10. panta 1. punkts – Tiesību kļūda – Acīmredzama kļūda vērtējumā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā T‑659/24
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      Bloom, Parīze (Francija), ko pārstāv F. Lafforgue un H. Baron, avocats,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-6" title="page-1">
      prasītāja,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      Eiropas Komisiju, ko pārstāv C. Calvo Langdon, F. Le Bot un D. Milanowska, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-9" title="page-1">
      atbildētāja,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      ko atbalsta
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      Francijas Republika, ko pārstāv B. Travard un P. Chansou, pārstāves,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-12" title="page-1">
      persona, kas iestājusies lietā,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-13" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Gilja [I. Gâlea] (referents), tiesneši T. Tots [T. Tóth] un L. Spangsberga Grenfelde [L. Spangsberg Grønfeldt],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      sekretāre: H. Ēriksone [H. Eriksson], administratore,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      pēc 2026. gada 3. marta tiesas sēdes
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-19" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Bloom lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2024. gada 18. oktobra lēmumu (turpmāk – apstrīdētais lēmums), ar kuru tā noraidīja prasītājas pieprasījumu iekšēji pārskatīt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1382 (2024. gada 23. maijs), ar ko attiecībā uz aizliegumu zvejot virs aizsargājamām dzīvotnēm un minimālo attālumu no krasta un minimālo jūras dziļumu, kas jāievēro kuģiem, kuri noteiktos Francijas (Provansas‑Alpu‑Kotdazīras) teritoriālajos ūdeņos zvejo ar gangui tipa trali, pagarina atkāpi no Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (OV 2024/1382).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja ir nevalstiska organizācija (NVO), kuras mērķis ir veicināt jūras biodaudzveidības un jūras dzīvotņu saglabāšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2006. gada 21. decembrī Eiropas Savienības Padome pieņēma Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV 2006, L 409, 9. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Grozītās Regulas Nr. 1967/2006 4. panta “Aizsargājamas dzīvotnes” 1., 2. un 4. punktā, 5. punkta pirmajā daļā un 6. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-1">
      “1. Zvejot ar traļiem, dragām, riņķvadiem, kuģu vadiem, krastā velkamiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem ir aizliegts virs jūraszāļu teritorijām, īpaši kur ir Posidonia oceanica vai citi jūras fanerogāmie augi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-1">
      Atkāpjoties no pirmās daļas, riņķvadu, kuģu vadu vai līdzīgu zvejas rīku izmantošanu, kuru dziļums un darbība, veicot zveju, nozīmē to, ka savilcējvirve, galvenā strope vai izvelkošās troses neskar jūraszāļu teritoriju, var atļaut saskaņā ar pārvaldības plāniem, kas paredzēti saskaņā ar šīs regulas 18. vai 19. pantu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-1">
      2. Zvejot ar traļiem, dragām, krastā velkamiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem ir aizliegts virs koraļļveidīgo dzīvot[n]ēm un mäerl vidēm.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-2">
      4. Šā panta 1. punkta [pirmajā daļā] un 2. punktā paredzēto aizliegumu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas piemēro visām Natura 2000 teritorijām, visām īpaši aizsargājamām teritorijām un Vidusjūras reģiona īpaši aizsargājamām teritorijām ([VRĪAT]), kuras ir izraudzītas minēto biotopu aizsardzībai saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK vai Lēmumu 1999/800/EK.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-2">
      5. Atkāpjoties no 1. punkta [pirmās daļas], Komisija var atļaut zveju kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem vai vienāds ar 12 metriem un dzinēja jauda ir mazāka par 85 kW vai vienāda ar 85 kW un kuri zvejo ar velkamiem grunts zvejas rīkiem Posidonia audzēs, saskaņā ar Regulas (EK) 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru, ja:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-30" title="page-2">
      i) attiecīgās zvejas darbības regulē ar pārvaldības plānu, kas paredzēts šīs regulas 19. pantā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-31" title="page-2">
      ii) attiecīgās zvejas darbības skar ne vairāk kā 33 % no teritorijas, ko sedz Posidonia oceanica jūraszāļu audzes, uz kuru attiecas pārvaldības plāns;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-2">
      iii) attiecīgās zvejas darbības skar ne vairāk kā 10 % jūraszāļu teritorijas attiecīgās dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-2">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-2">
      6. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu zinātniskās informācijas vākšanu, lai noteiktu un kartē iezīmētu dzīvotnes, kas jāaizsargā saskaņā ar šo pantu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2011. gada 18. maijā Francijas iestādes iesniedza Komisijai lūgumu piemērot atkāpi no Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1. punkta, lai ļautu kuģiem ar gangui tipa trali zvejot virs Posidonia jūraszāļu audzēm Francijas teritoriālajos ūdeņos pie Provansas‑Alpu‑Kotdazīras reģiona krasta (turpmāk – aplūkotā atkāpe).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gangui ir traļu tips, kas sastāv no maza izmēra grunts tīkla un ko velk ar nelielu ātrumu. Prasības celšanas brīdī šo zvejas rīku, ko parasti veido dzelzs plāksnes vai koka plāksnes ar dzelzs stiegrojumu, izmantoja tikai mazie uzņēmēji Vāras departamenta [département du Var] (Francija) piekrastē (prasības pieteikuma A.14. pielikumā ietvertais Francijas Jūras lietu ministrijas 2023. gada 17. oktobra ziņojums Komisijai par atkāpes piemērošanas uzraudzību attiecībā uz zveju ar gangui tipa trali).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, teritoriālie ūdeņi, uz kuriem attiecas aplūkotais lūgums piemērot atkāpi, atrodas Jēras [Hyères] (Francija) līcī, kas ir Natura 2000 teritorija un ko Francijas iestādes atbilstoši Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206, 7. lpp.; turpmāk – Dzīvotņu direktīva) 4. pantam noteikušas par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, lai saglabātu vairākas dzīvotnes, tostarp Posidonia audzes, kas minētās direktīvās I pielikumā iekļautas ar numuru 1120. Natura 2000 teritorija Jēras līcis ir daļa no Porkro [Port–Cros] (Francija) nacionālā parka, kas saskaņā ar Protokolu par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā (OV 1999, L 322, 3. lpp.) aizsargāts kā Vidusjūras reģiona īpaši aizsargājama teritorija (turpmāk – VRĪAT).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2014. gada 2. jūnijā Komisija, pamatojoties uz Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punktu, aplūkoto atkāpi līdz 2017. gada 6. jūnijam atļāva piemērot ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 586/2014, ar ko paredz atkāpi no Padomes Regulas Nr. 1967/2006 attiecībā uz aizliegumu zvejot virs aizsargājamām dzīvotnēm un minimālo attālumu no krasta un minimālo dziļumu, kas jāievēro kuģiem, kuri zvejo ar gangui tipa trali, noteiktos Francijas (Provansas‑Alpu‑Kotdazīras) teritoriālajos ūdeņos (OV 2014, L 164, 10. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar vairākām secīgām īstenošanas regulām Komisija piešķīra aplūkotās atkāpes piemērošanas pagarinājumu līdz 2024. gada 11. maijam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 27. oktobrī Francijas iestādes nosūtīja lūgumu atjaunot aplūkotās atkāpes piemērošanu līdz 2026. gada 11. maijam. 2024. gada 4. martā tās nolēma ierobežot lūgto atjaunošanu līdz vienam gadam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 23. maijā Komisija pieņēma Īstenošanas regulu 2024/1382, ar kuru tā piešķīra aplūkotās atkāpes piemērošanas pagarinājumu no 2024. gada 12. maija līdz 2025. gada 11. maijam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 18. jūlijā prasītāja iesniedza Komisijai pieprasījumu veikt iekšēju Īstenošanas regulas 2024/1382 pārskatīšanu, pamatojoties uz 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Savienības iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 6. oktobra Regulu (ES) 2021/1767 (OV 2021, L 356, 1. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 18. oktobrī Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu, ar kuru tā prasītājas pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu noraidīja, pamatojoties uz to, ka prasītāja nebija pierādījusi, ka Īstenošanas regula 2024/1382 pārkāpj tiesību aktus vides jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku prasījumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt apstrīdēto lēmumu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt prasību;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas Republika lūdz Vispārējo tiesu noraidīt prasību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskais pamatojums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu, kas būtībā ir par Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1., 2., 4. un 5. punkta pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par strīda priekšmetu un pieņemamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iebildumu rakstā Komisija norāda, ka prasība pieņemama tikai tad, ja uzskatāms, ka tā celta par apstrīdēto lēmumu, nevis Īstenošanas regulu 2024/1382. Turklāt aizstāvības argumentos Komisija pauž šaubas par dažu prasītājas argumentu pieņemamību, pamatojoties uz to, ka prasītājas argumenti ir vienkāršs pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu atkārtojums un tādējādi tie vērsti pret Īstenošanas regulu 2024/1382, nevis apstrīdēto lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar grozītās Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 1. punktu “jebkura nevalstiska organizācija vai citi sabiedrības locekļi, kas atbilst 11. pantā izklāstītajiem kritērijiem, ir tiesīgi Savienības iestādei vai struktūrai, kura ir pieņēmusi administratīvu aktu vai – ja ir konstatēta iespējama administratīva bezdarbība – kurai būtu bijis jāpieņem šāds akts, iesniegt pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu, pamatojoties uz to, ka šāds akts vai bezdarbība pārkāpj tiesību aktus vides jomā”. Minētās regulas 12. panta 1. punktā noteikts, ka “nevalstiska organizācija, kas saskaņā ar 10. pantu ir iesniegusi pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu, var celt prasību Tiesā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No grozītās regulas Nr. 1367/2006 10. panta 1. punkta un 12. panta 1. punkta izriet, ka pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu mērķis ir konstatēt iespējamu attiecīgā akta prettiesiskumu vai nepamatotību un persona, kas pieprasa pārskatīšanu, saistībā ar lēmumu, ar kuru pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu noraidīts kā nepamatots, var pēc tam vērsties Eiropas Savienības Tiesā, ceļot prasību sakarā ar kompetences neesību, būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, Līgumu vai jebkuru tiesību normu, kas saistītas ar to piemērošanu, pārkāpumu vai pilnvaru nepareizu izmantošanu. No tā izriet, ka, ceļot minēto prasību, prasītājam nav tiesību izvirzīt argumentus, ar kuriem tieši tiek apstrīdēts tā akta tiesiskums vai pamatotība, uz ko attiecas pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu, jo Līgumos paredzētā tiesas kontroles sistēma neparedz iespēju Vispārējai tiesai atcelt lēmumu, kas nav tādas tiešas atcelšanas prasības priekšmets, kura celta, pamatojoties uz LESD 263. pantu (skat. spriedumu, 2025. gada 19. novembris, PAN Europe/Komisija, T‑412/22, EU:T:2025:1034, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā noteikti prasības pieteikumā norādītie iebildumi ļoti līdzinās pieprasījumā veikt iekšēju pārskatīšanu izvirzītajiem iebildumiem un ietver norādi, ka Īstenošanas regula 2024/1382 “ir prettiesiska”. Tāpat abu vienīgā pamata daļu attiecīgajos nosaukumos skaidri norādīts, ka ar Īstenošanas regulu 2024/1382 pārkāptas noteiktas Regulas Nr. 1967/2006 normas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču, ņemot vērā iekšējās pārskatīšanas procedūras priekšmetu un grozītās Regulas Nr. 1367/2006 10. un 12. panta loģiku, pieprasījumā veikt iekšēju pārskatīšanu izvirzītie argumenti zināmā mērā varētu pārklāties ar tiem, kas izvirzīti, lai pamatotu prasību atcelt lēmumu, ar kuru minētais pieprasījums noraidīts kā nepamatots (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 19. novembris, PAN Europe/Komisija, T‑412/22, EU:T:2025:1034, 36. punkts). Tā kā pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu mērķis ir konstatēt iespējamu attiecīgā akta prettiesiskumu vai nepamatotību, apstāklis, ka tās pašas tiesību kļūdas vai kļūdas vērtējumā Komisija pieļāvusi aktā, kuru prasītājs lūdz iekšēji pārskatīt, un atbildē uz šo lūgumu, nepadara par nepieņemamiem pamatus, kuros norādīts uz šādām kļūdām, ciktāl šie pamati balstīti uz pamatojumu, kas jau izvirzīts šajā lūgumā, un tie konkrēti attiecas uz tā lēmuma atcelšanu, ar kuru šis lūgums noraidīts (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 29. oktobris, ClientEarth un Collectif Nourrir/Komisija, T‑399/23, EU:T:2025:1002, 28. punkts (nav publicēts)).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā no prasības pieteikuma skaidri izriet, ka prasītājas izvirzītie argumenti, kuru pieņemamību Komisija apšauba, vērsti pret apstrīdēto lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, prasības priekšmets ir apstrīdētā lēmuma, nevis Īstenošanas regulas 2024/1382 atcelšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu, kas tieši vērsts pret apstrīdēto lēmumu, nevis Īstenošanas regulu 2024/1382. Konkrētāk, tās prasības pieteikuma daļas ievadā, kura attiecas uz juridisko argumentāciju, prasītāja paskaidro, ka Komisija, neraugoties uz prasītājas izvirzītajiem argumentiem pieprasījumā veikt iekšēju pārskatīšanu, uzskatīdama, ka Īstenošanas regula 2024/1382 nepārkāpj tiesību aktus vides jomā, “pieļāva tiesību kļūdu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, ja prasītāja izvirza iebildumus, lai konstatētu Īstenošanas regulas 2024/1382 prettiesiskumu, tas darīts tādēļ, lai pierādītu, ka pats apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, ciktāl ar to noraidīts pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu attiecībā pret minēto īstenošanas regulu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Komisija nevar pārmest prasītājai, ka tā tikai atkārtojusi noteiktus pieprasījumā veikt iekšēju pārskatīšanu izvirzītus argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka šīs prasības vienīgais priekšmets ir lūgums atcelt apstrīdēto lēmumu un iebildumi, kas prasības pieteikumā izvirzīti prasītājas vienīgā pamata pamatošanai, ir pieņemami.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par vienīgo pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vienīgais prasītājas norādītais pamats iedalīts divās daļās, no kurām pirmā izvirzīta primāri un otrā – pakārtoti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmajā daļā prasītāja apgalvo, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1., 2. un 5. punktu būtībā tāpēc, ka tā atteikusies pārskatīt Īstenošanas regulu 2024/1382, lai gan ar šo regulu, pārkāpjot minētās tiesību normas, tika piešķirta atkāpe no aizlieguma zvejot ar trali Jēras līča teritorijā, kas šajās pašās tiesību normās norādīto dzīvotņu saglabāšanas nolūkā noteikta par Natura 2000 teritoriju un ir daļa no VRĪAT.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrajā daļā prasītāja norāda, ka Komisija katrā ziņā pārkāpusi Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1. un 5. punktu, jo tā neveica Īstenošanas regulas 2024/1382 iekšēju pārskatīšanu, lai gan aplūkotā atkāpe šajā regulā ne tikai attiecās uz Posidonia audzēm, bet ļāva zvejot ar gangui tipa trali arī virs citām jūraszāļu audzēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par vienīgā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1., 2., 4. un 5. punkta pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vienīgā pamata pirmās daļas pamatojumam prasītāja norāda divus iebildumus, no kuriem pirmais – primāri izvirzītais – iebildums ir par tiesību kļūdu, kas izriet no kļūdainas Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. un 5. punkta interpretācijas, un otrais – pakārtoti izvirzītais – iebildums ir par acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz minētās regulas 4. panta 1., 2., 4. un 5. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par iebildumu, kas attiecas uz tiesību kļūdu kļūdainas Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. un 5. punkta interpretācijas dēļ</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā pieļauta tiesību kļūda. Pirmkārt, Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punktā nebija paredzēts aizliegums zvejot ar noteiktiem velkamiem zvejas rīkiem, piemēram, ar traļiem un dragām (turpmāk – velkamie zvejas rīki), kas ļauj aktīvi zvejot mērķsugu visā teritorijā, kas par Natura 2000 teritoriju, īpaši aizsargājamu teritoriju (turpmāk – ĪAT) vai VRĪAT noteikta, lai saglabātu jūraszāļu audzes, koraļļveidīgo dzīvotnes vai mäerl vides. Otrkārt, Komisija esot pārkāpusi arī šīs regulas 4. panta 5. punktu, uzskatīdama, ka atkāpe no aizlieguma zvejot ar velkamiem zvejas rīkiem virs Posidonia audzēm bija piemērojama teritorijā, kas par Natura 2000 teritoriju, ĪAT vai VRĪAT noteikta, lai saglabātu minētās audzes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punkta paredzētā aizlieguma tvērumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīdētajā lēmumā norāda, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punkts nav tāds aizliegums, kas ir neatkarīgs no aizlieguma zvejot ar velkamiem zvejas rīkiem virs minētās regulas 4. panta 1. punkta pirmajā daļā un 2. punktā paredzētajām jūraszāļu audzēm, koraļļveidīgo dzīvotnēm vai mäerl vidēm. Komisija no tā secina, ka velkamo zvejas rīku izmantošana virs šīm dzīvotnēm ir aizliegta, ja tās atrodas aizsargājamās teritorijās, piemēram, Natura 2000 teritorijā, ĪAT vai VRĪAT, nevis visā šo dzīvotņu teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja šo apgalvojumu apstrīd un uzskata, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punkts ir īpašs un papildu pasākums, un tas nozīmē, ka zveja ar velkamiem zvejas rīkiem ir aizliegta visā teritorijā, kas aizsargāta kā Natura 2000 teritorija, ĪAT vai VRĪAT, nevis tikai virs minētās regulas 4. panta 1. punkta pirmajā daļā un 2. punktā norādītajām dzīvotnēm. Prasītājas ieskatā jebkāda cita interpretācija atņemtu Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punktam lietderīgo iedarbību un padarītu šo tiesību normu lieku, ņemot vērā, ka minētās regulas 4. panta 1. un 2. punktā noteikts vispārējs aizliegums zvejot ar velkamiem zvejas rīkiem virs Posidonia audzēm, koraļļveidīgo dzīvotnēm un mäerl vidēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja arī apstrīd secinājumu, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punkts bija piemērojams tikai tik ilgi, kamēr dalībvalstīs nebija veikta aizsargājamo dzīvotņu kartēšana. Pirmkārt, minētajā pantā neesot ietverts nekāds laika ierobežojums vai saikne ar aizsargājamo dzīvotņu kartēšanu, lai gan kartēšana ir paredzēta Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 6. punktā. Otrkārt, Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1. un 2. punkta piemērošana esot bijusi tūlītēja un tādējādi neesot bijusi atkarīga no tā, vai veikta kartēšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja uzskata, ka tās piedāvātā interpretācija ir, pirmkārt, vienīgā interpretācija, kas ir saderīga ar LESD 11. pantu un 191. panta 1. punktu, un, otrkārt, vienīgā iespējamā interpretācija, ņemot vērā ar ĪAT un VRĪAT statusu saistītās aizsardzības prasības, kas paredzētas Protokolā par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā, kā arī tās prasības, kas izriet no Natura 2000 statusa un noteiktas Dzīvotņu direktīvā. Turklāt Komisijas Vides ģenerāldirektorāts (ĢD) jau pats esot atzinis, ka zveja ar velkamiem zvejas rīkiem nevar tikt atļauta Natura 2000 teritorijās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija un Francijas Republika apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi. Tāpat saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tādu jēdzienu nozīme un tvērums, kuriem Savienības tiesībās nav sniegta nekāda definīcija un nav paredzēta atsauce uz dalībvalstu tiesībām, jānosaka atbilstoši to ierastajai nozīmei ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķus (skat. spriedumu, 2026. gada 12. februāris, Stichting Koskea, C‑490/24, EU:C:2026:89, 23. un 24. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā, pirmām kārtām, no Regulas Nr. 1967/2006 4. panta, kura noteikumi izklāstīti šī sprieduma 4. punktā, gramatiskas interpretācijas izriet, ka šīs tiesību normas 1. punkta pirmajā daļā noteikts princips par velkamo zvejas rīku, tostarp traļu, aizliegumu “virs” jūraszāļu, it īpaši Posidonia, audzēm. Minētā panta 2. punktā būtībā paredzēts šo pašu velkamo zvejas rīku aizliegums “virs” koraļļveidīgo dzīvotnēm un mäerl vidēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1967/2006 2. panta 11.–13. punktu jūraszāļu audzes, koraļļveidīgo dzīvotnes un mäerl vides definētas kā “teritorija[s], kurā[s] jūras grunti raksturo” būtībā šāda veida dzīvotņu “dominance” vai kurās šādas dzīvotnes ir “biju[šas]” un “ir jāatjauno”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, ņemot vērā prievārda “virs” ierasto nozīmi ikdienas valodā, jākonstatē, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1. punkta pirmās daļas un 2. punkta gramatiska interpretācija izslēdz to, ka aizliegums zvejot ar velkamiem zvejas rīkiem virs jūras grunts, ko raksturo jūraszāļu audžu, koraļļveidīgo dzīvotņu vai mäerl vižu dominance, vai virs tiem jūras grunts apgabaliem, kurās šīs dzīvotnes ir bijušas un kuras ir jāatjauno, tiek attiecināts uz šādu zveju virs citiem jūras grunts apgabaliem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo interpretāciju apstiprina dažādas Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1. punkta pirmās daļas un 2. punkta valodu versijas, kurās izmantots apstākļa vārds ar tādu pašu tvērumu kā angļu (above), vācu (über), itāļu (su), spāņu (por encima) un rumāņu (deasupra) valodu versijās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punktā noteikts, ka šīs regulas 4. panta 1. punkta pirmajā daļā un 2. punktā paredzēto aizliegumu piemēro visām Natura 2000 teritorijām, kā arī ĪAT un VRĪAT, kuras izraudzītas “minēto biotopu” aizsardzībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jākonstatē, kā to dara Komisija un Francijas Republika, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punkta formulējums liecina par Savienības likumdevēja izvēli skaidri atsaukties uz “1. punkta [pirmaja daļā] un 2. punktā paredzēto aizliegumu”, proti, aizliegumu zvejot ar velkamiem zvejas rīkiem virs jūras grunts, ko raksturo jūraszāļu audžu, koraļļveidīgo dzīvotņu vai mäerl vižu dominance, norādot, ka šo aizliegumu piemēro visām Natura 2000 teritorijām, visām ĪAT un visām VRĪAT, kuras izraudzītas minēto dzīvotņu aizsardzībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, ņemot vērā šādu skaidru atsauci un Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punkta gramatisko interpretāciju, jāuzskata, ka šajā regulā paredzēts aizliegums zvejot ar velkamiem zvejas rīkiem virs tām jūraszāļu audzēm, koraļļveidīgo dzīvotnēm vai mäerl vidēm, kuras atrodas apgabalos, kas šo dzīvotņu saglabāšanas nolūkā aizsargāti kā Natura 2000 teritorija, ĪAT vai VRĪAT, nevis visā teritorijā, kurai noteikts šāds statuss.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz kontekstuālo interpretāciju jākonstatē, ka Savienības likumdevējs Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punktā ir skaidri paredzējis, ka tās 4. panta 1. punkta pirmajā daļā un 2. punktā noteiktais aizliegums Natura 2000 teritorijām, ĪAT un VRĪAT piemērojams no minētās regulas “spēkā stāšanās dienas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā Komisija būtībā paskaidrojusi apstrīdētajā lēmumā, minētā frāze jāinterpretē, ievērojot Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 6. punktu, atbilstoši kuram “dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu zinātniskās informācijas vākšanu, lai noteiktu un kartē iezīmētu dzīvotnes, kas jāaizsargā saskaņā ar šo pantu”, un tas tādējādi noteikti nozīmē – lai varētu veikt šo dzīvotņu kartēšanu, jāspēj noteikt to atrašanās vieta. Līdz ar to Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. un 6. punkts, lasot tos kopsakarā, ļauj saprast, ka no šīs regulas spēkā stāšanās brīža velkamo zvejas rīku izmantošana bija aizliegta virs tām jūraszāļu audzēm, koraļļveidīgo dzīvotnēm un mäerl vidēm, kuras atradās apgabalos, kas šo dzīvotņu saglabāšanas nolūkā jau bija noteikti par Natura 2000 teritoriju, kā ĪAT vai VRĪAT trīs attiecīgo dzīvotņu aizsargāšanas nolūkā, pat ja Regulas Nr. 1967/2006 stāšanās brīdī vēl nebija veikta minēto dzīvotņu kartēšana saskaņā ar šīs regulas 4. panta 6. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādu vērtējumu apstiprina apstāklis, ka teritorijas noteikšana par Natura 2000 teritoriju, ĪAT vai VRĪAT, lai saglabātu jūraszāļu audzes, koraļļveidīgo dzīvotnes vai mäerl vides, jau Regulas Nr. 1967/2006 spēkā stāšanās brīdī nozīmēja, ka jāspēj noteikt šo dzīvotņu atrašanās vieta, bet tas ne vienmēr bija jādara, ja šīs pašas dzīvotnes atradās ārpus minētajām aizsargātajām teritorijām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jau Dzīvotņu direktīvas – redakcijā, kas bija spēkā Regulas Nr. 1967/2006 pieņemšanas brīdī –, kurā reglamentēts Natura 2000 tīkls, 4. panta 1. punkta pirmajā teikumā saistībā ar to Savienībā nozīmīgo teritoriju noteikšanu, kuras varētu iekļaut šādā tīklā, bija noteikts, ka, “pamatojoties uz III pielikumā (1. posms) izklāstītajiem kritērijiem un attiecīgo zinātnisko informāciju, katra dalībvalsts piedāvā teritoriju sarakstu, tajā norādot [..] I pielikuma dabisko dzīvotņu veid[us]”. Saskaņā ar minētās direktīvas III pielikuma A punkta a) un b) apakšpunktu dalībvalstu vērtējumā bija jāņem vērā dabiskās dzīvotnes veida pārstāvētības pakāpe konkrētajā teritorijā, kā arī “tās teritorijas platība, ko aizņem dabiskās dzīvotnes veids, attiecībā pret kopējo teritorijas platību, kuru valstī aizņem minētais dabiskās dzīvotnes veids”. Regulas Nr. 1967/2006 pieņemšanas brīdī šis pielikums tika īstenots ar Komisijas Lēmumu 97/266/EK (1996. gada 18. decembris) par formu, kādā sniedzama informācija par Natura 2000 ierosinātajām teritorijām (OV 1997, L 107, 1. lpp.), kura 3.1. punktā bija noteikts pienākums norādīt teritorijā pārstāvēto dzīvotņu veidus, kā arī to īpatsvaru šajā teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad, lai teritoriju noteiktu par Natura 2000 teritoriju ar nolūku saglabāt kādu no Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1. punkta pirmajā daļā un 2. punktā minētajām dzīvotnēm, šīs regulas pieņemšanas brīdī bija obligāti jāspēj noteikt šādu dzīvotņu atrašanās vieta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā normas apstiprina, ka arī jūras teritorijas noteikšana par ĪAT vai VRĪAT nozīmē, ka jāspēj noteikt šajā teritorijā aizsargājamo dzīvotņu atrašanās vieta. Pirmkārt, attiecībā uz ĪAT minētā protokola 7. panta 1. punktā noteikts pienākums apstiprināt ĪAT plānošanas, apsaimniekošanas, pārraudzības un apsekošanas pasākumus, kuriem saskaņā ar šī protokola 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu jāietver “ekoloģisko procesu, biotopu, populāciju dinamikas, ainavu, kā arī cilvēku darbības seku nepārtraukt[a] uzraudzīb[a]”. Otrkārt, attiecībā uz VRĪAT šī paša protokola 9. panta 3. punktā paredzēts, ka “puses, kas iesniedz priekšlikumu iekļaut teritoriju VRĪAT sarakstā, nodod [ĪAT reģionālajam rīcības] centram pārskata ziņojumu, kurā apkopota informācija par tās ģeogrāfisko atrašanās vietu, fiziskajām un ekoloģiskajām īpatnībām, juridisko statusu, apsaimniekošanas plāniem un to īstenošanas paņēmieniem, kā arī norāda tās nozīmi Vidusjūras reģionā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punkta gramatiskās interpretācijas, ko apstiprina šīs tiesību normas kontekstuālā interpretācija, izriet, ka minētajā normā paredzēts aizliegums zvejot ar velkamiem zvejas rīkiem nevis visā teritorijā, kura kā Natura 2000 teritorija, ĪAT vai VRĪAT ir aizsargāta, lai saglabātu jūraszāļu audzes, koraļļveidīgo dzīvotnes vai mäerl vides, bet tiks virs šīm dzīvotnēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, attiecībā uz Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punkta teleoloģisko interpretāciju jākonstatē, ka šīs regulas mērķis ir zvejas Vidusjūrā pārvaldība un Savienības likumdevējs, lai nodrošinātu šo pārvaldību, atbilstoši LESD 11. un 191. panta noteikumiem minētajā regulā iekļāvis prasības par augstu vides aizsardzības līmeni. Šajā ziņā minētās regulas 5. apsvērumā norādīts, ka “Kopiena ir sākusi piemērot uz piesardzības principa balstītu pieeju, lai aizsargātu un saglabātu dzīvos ūdeņu resursus un jūras ekosistēmas, un nodrošinātu to ilgtspējīgu izmantojumu”. Ņemot vērā tieši šādas prasības, Savienības likumdevējs minētās regulas 4. panta 1. un 2. punktā noteicis principu par velkamo zvejas rīku aizliegumu virs jūraszāļu audzēm, koraļļveidīgo dzīvotnēm un mäerl vidēm, kas arī ietver teritorijas, kurās šādas dzīvotnes ir bijušas un tikušas atjaunotas (skat. šī sprieduma 41. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no Regulas Nr. 1967/2006 4. apsvēruma formulējuma izriet, ka tās mērķis ir izveidot īpašu pārvaldības sistēmu “Vidusjūras zvejas vietu bioloģisko, sociālo un juridisko aspektu dēļ”. Tāpat saskaņā ar tās 18. apsvērumu “daļa no krasta teritorijas būtu jārezervē selektīviem zvejas rīkiem, ko lieto zvejnieki, kas zvejo mazos apjomos, lai aizsargātu zivju mazuļu uzturēšanās vietas un apdraudētās dzīvotnes, un uzlabotu Vidusjūras zvejniecības sociālo ilgtspējību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka, interpretējot Regulu Nr. 1967/2006, līdzās vides apsvērumiem līdzsvaroti jāņem vērā arī sociālie un ekonomiskie apsvērumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos, pirmkārt, ar Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punktā minēto jutīgo dzīvotņu aizsardzību nevar izslēgt, ka it īpaši zvejnieki, kas zvejo mazos apjomos, izmanto velkamos zvejas rīkus teritorijā, kas aizsargāta kā Natura 2000 teritorija, ĪAT vai VRĪAT, izņemot tajās šīs teritorijas daļās, kurās atrodas minētās dzīvotnes vai kuras tiek atjaunotas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, šāda interpretācija atbilst LESD 11. un 191. panta noteikumiem, kuru prasības – pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, – Savienības likumdevējs ņēmis vērā (skat. šī sprieduma 54. punktu). Turklāt prasītāja ir tikai citējusi šo primāro tiesību normu tekstu, nepaskaidrojot, kā tās ir saistītas ar tādu Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punkta interpretāciju, kas aizliedz zveju ar velkamiem zvejas rīkiem visā teritorijā, kura noteikta par Natura 2000 teritoriju, ĪAT vai VRĪAT.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā pamatoti uzskatījusi, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punkts nav jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzēts velkamo zvejas rīku aizliegums visā teritorijā, kas par Natura 2000 teritoriju, ĪAT vai VRĪAT noteikta, lai saglabātu jūraszāļu audzes, koraļļveidīgo dzīvotnes vai mäerl vides.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu nevar atspēkot ar pārējiem prasītājas argumentiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, prasītāja norāda, ka tikai tās aizstāvētā Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punkta interpretācija ir saderīga ar Dzīvotņu direktīvas, kurā reglamentēta Natura 2000 teritoriju aizsardzība, 6. panta noteikumiem. Prasītāja būtībā apgalvo, ka šajā direktīvā cilvēka darbība Natura 2000 teritorijā atļauta tikai tad, ja nav šaubu, ka tā nerada nekādu kaitējuma risku aizsargātajā teritorijā, un tas tā nevar būt attiecībā uz zveju ar velkamiem zvejas rīkiem teritorijās, kas par Natura 2000 teritorijām noteiktas, lai saglabātu tostarp Posidonia audzes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2.–4. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-104" title="page-11">
      “2. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-105" title="page-11">
      3. Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-106" title="page-11">
      4. Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem kompensācijas pasākumiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-107" title="page-11">
      Ja attiecīgajā teritorijā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids [vai] prioritāra suga, tad vienīgie pieņemamie argumenti ir tie, kas saistīti ar veselības aizsardzību vai sabiedrības drošību, videi primāri svarīgām labvēlīgām pārveidēm vai, pēc Komisijas atzinuma, citām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi – vispirms – no Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta izriet, ka tieši dalībvalstīm jāizvērtē cilvēka darbības ietekme Natura 2000 teritorijā un attiecīgajā gadījumā, īstenojot savu rīcības brīvību, jāaizliedz šādas darbības tad, ja tās var izraisīt aizsargājamo dzīvotņu noplicināšanos minētajā teritorijā. Runa ir par vispārējas aizsardzības pienākumu, kas vērsts uz tādu piemērotu aizsardzības pasākumu noteikšanu, lai izvairītos no noplicināšanās, kā arī traucējumiem, kuri varētu būtiski ietekmēt Dzīvotņu direktīvas mērķus (skat. spriedumu, 2016. gada 14. janvāris, Grüne Liga Sachsen u.c., C‑399/14, EU:C:2016:10, 37. punkts un tajā minētā judikatūra). Lai gan Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktā noteikts vispārējs pienākums veikt attiecīgus aizsardzības pasākumus, lai novērstu dzīvotņu noplicināšanos, šajā tiesību normā nav paredzēti konkrēti pasākumi, kas dalībvalstīm būtu jāveic, un tādējādi tām ir atstāta rīcības brīvība tās piemērošanā (skat. spriedumu, 2024. gada 14. novembris, Komisija/Vācija (Zemieņu siena pļavu noplicināšanās), C‑47/23, EU:C:2024:954, 92. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot – Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā paredzēta novērtēšanas procedūra, lai ar iepriekšējas pārbaudes palīdzību nodrošinātu, ka atļauja īstenot tādu plānu vai projektu, kas nav tieši saistīts ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgs tās apsaimniekošanai, bet kas var to būtiski ietekmēt, var tikt izsniegta tikai tad, ja netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība (skat. spriedumu, 2013. gada 11. aprīlis, Sweetman u.c., C‑258/11, EU:C:2013:220, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktā paredzēta iespēja, ka alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ projekts vai plāns tiek īstenots sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, neatkarīgi no negatīva vērtējuma saistībā ar ietekmi uz šīs direktīvas 6. panta 3. punkta otrajā teikumā minēto teritoriju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka Dzīvotņu direktīvas 6. pantā, kas adresēts dalībvalstīm, tām nav noteikts pienākums principā aizliegt jebkādu cilvēka darbību Natura 2000 teritorijā, taču būtībā paredzēts, ka šāda darbība pieļaujama tikai tad, ja tiek pierādīts, ka tā nerada būtisku kaitējuma risku to dzīvotņu saglabāšanas mērķiem, kas aizsargātas Natura 2000 teritorijā, un precizēts, ka valstis noteiktos gadījumos var turpināt minēto darbību, pat ja šāds risks pastāv.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to nevar uzskatīt, ka Dzīvotņu direktīvas 6. pants nozīmē, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tam noteikti ir pretrunā velkamo zvejas rīku izmantošana visā teritorijā, kas par Natura 2000 teritoriju noteikta, lai saglabātu jūraszāļu audzes, koraļļveidīgo dzīvotnes vai mäerl vides arī tajās šādas teritorijas daļās, kurās minētās dzīvotnes nav sastopamas. Turklāt izskatāmajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka Francijas iestādes Jēras līča teritorijā veica “zvejas riska analīzi”, kuras noslēgumā secināja – risks, ka zveja ar gangui tipa trali varētu kaitēt Posidonia audžu saglabāšanas mērķiem, kā Komisija norādījusi Īstenošanas regulas 2024/1382 7. apsvērumā, ir mērens.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus, kā Komisija precizējusi Īstenošanas regulas 2024/1382 25. apsvērumā, “šī regula neskar Komisijas nostāju attiecībā uz atkāpes aptvertās darbības atbilstību citiem Savienības tiesību aktiem un jo īpaši [Dzīvotņu direktīvai]”. Attiecīgajā gadījumā, ja dalībvalsts saskaņā ar pienākumiem, kas tai noteikti Dzīvotņu direktīvā, secina, ka velkamo zvejas rīku izmantošana teritorijās, kas par Natura 2000 teritorijām noteiktas, lai aizsargātu trīs attiecīgās dzīvotnes, rada būtisku kaitējuma risku šo dzīvotņu saglabāšanas mērķiem, dalībvalstij ir pienākums veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai reglamentētu vai pat aizliegtu šādu darbību, neatkarīgi no jebkādiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Regulu Nr. 1967/2006.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to prasītājas argumentācija par Dzīvotņu direktīvu jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, tāds pats secinājums piemērojams prasītājas argumentācijai attiecībā uz Protokolu par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā uzsver prasītāja, minētā protokola 6. panta h) punktā un 8. panta 3. punkta b) apakšpunktā būtībā līgumslēdzējām pusēm, kas 1976. gada 16. februārī Barselonā parakstījušas Konvenciju par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (OV 1977, L 240, 3. lpp.), patiešām noteikts pienākums neatļaut tiem resursiem kaitīgas darbības, kuru saglabāšana minēta ĪAT vai VRĪAT statūtos, un tajos iekļautas tostarp Posidonia audzes. Taču, pirmkārt, no minētajām tiesību normām neizriet, ka velkamo zvejas rīku izmantošana tajās ĪAT vai VRĪAT daļās, kurās šādi resursi nav sastopami, būtu uzskatāma par tiem kaitīgu. Otrkārt, šajās tiesību normās paredzētais noteikums nav absolūts, jo minētā protokola 18. panta 1. punktā noteikts, ka, “izstrādājot aizsardzības pasākumus, puses ņem vērā vietējo iedzīvotāju tradicionālos darbības veidus iztikas nodrošināšanai un kultūras jomā [un], ciktāl nepieciešams, paredz izņēmumus saskaņā ar šīm vajadzībām”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā nevar secināt, ka zveja ar velkamiem zvejas rīkiem ĪAT vai VRĪAT visos gadījumos un visā šādas teritorijas jūras gultnē noteikti uzskatāma par tādu darbību, kas varētu kaitēt resursiem, kuru saglabāšanas nolūkā minētajām teritorijām noteikts attiecīgs statuss.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, prasītāja norāda, ka Vides ĢD pats Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejas 2023. gada 1. marta sanāksmē un Spānijas Karalistei adresētā 2011. gada kopīgā vēstulē ar Jūrlietu DĢ apgalvoja, ka zveju ar velkamiem zvejas rīkiem būtu jāaizliedz Natura 2000 teritorijās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču, pirmkārt, attiecībā uz Vides ĢD pārstāves uzstāšanos 2023. gada 1. martā jānorāda, ka tā nebija analīze par zvejas ar velkamiem zvejas rīkiem Natura 2000 teritorijās likumību, ņemot vērā Regulu Nr. 1967/2006 vai, plašākā nozīmē, šajā datumā spēkā esošos tiesību aktus. Šī uzstāšanās bija daļa no diskusijas ar Parlamenta Zivsaimniecības komitejas locekļiem par pasākumiem, kurus Komisija vēl nebija veikusi un tikai iecerējusi 2023. gada 21. februāra Paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES rīcības plāns par jūras ekosistēmu aizsargāšanu un atjaunošanu, lai zvejniecības būtu ilgtspējīgas un izturētspējīgas” (COM(2023) 102 final). Prasītājas norādītais fragments it īpaši attiecās uz minētajā paziņojumā norādīto mērķi līdz 2030. gadam pakāpeniski aizliegt grunts zveju aizsargājamās jūras teritorijās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Vides ĢD un Jūrlietu ĢD kopīgās 2011. gada vēstules Spānijas Karalistei saturs nav pretrunā Komisijas nostājai apstrīdētajā lēmumā. Saskaņā ar šo vēstuli “[Regulas Nr. 1967/2006] 4. panta 1. un 2. punktā paredzētie aizliegumi Natura 2000 teritorijā, kurai šāds statuss piešķirts ne tikai šo dzīvotņu saglabāšanai, piemērojami tai jūras gultnes daļai, kurā atrodas minētās dzīvotnes (vai kurā šādas dzīvotnes bijušas un kura jāatjauno), nevis visai šajā Natura 2000 teritorijā esošajai jūras gultnei”. Tādējādi Komisija bija skaidri norādījusi, ka ar Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punktu principā nevar pamatot velkamo zvejas rīku aizliegumu visā teritorijā, kas aizsargāta kā Natura 2000 teritorija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā pašā vēstulē tiešām bija precizēts, ka “noteiktos gadījumos un apstākļos, piemēram, ja teritorija aizsargāta tikai, lai saglabātu minētās dzīvotnes, [Regulas Nr. 1967/2006] 4. panta 1. un 2. punktā paredzēto dzīvotņu efektīvai aizsardzībai var būt vajadzīgs aizliegt zvejas metodes [ar velkamiem zvejas rīkiem] visā jūras gruntī, kas atrodas Natura 2000 teritorijā”. Taču, kā apgalvo Komisija, šāds precizējums izskaidrojams ar apstākli, ka Natura 2000 teritoriju, kuras vienīgais mērķis ir vienas vai vairāku Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1. un 2. punktā minēto dzīvotņu saglabāšana, katrā ziņā pilnībā veido grunts, ko klāj šādas dzīvotnes, vai grunts, kura paredzēta to atjaunošanai un virs kuras līdz ar to velkamo zvejas rīku izmantošana ir aizliegta saskaņā ar Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1. un 2. punktu, kas minēts šīs pašas regulas 4. panta 4. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, pretēji tam, ko norāda prasītāja, Komisija nav apgalvojusi, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punktā paredzēts velkamo zvejas rīku aizliegums visās jūras teritorijās, kas aizsargātas kā Natura 2000 teritorijas, ĪAT vai VRĪAT, un katrā ziņā jāatgādina, ka ekskluzīva kompetence sniegt Savienības tiesību galīgo interpretāciju ir Savienības tiesai, nevis Komisijai (šajā nozīmē skat. atzinumu 1/17 (ES un Kanādas CETA), 2019. gada 30. aprīlis, EU:C:2019:341, 111. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, prasītāja replikā apgalvo, ka ar Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punktu piešķirtā aizsardzība būtu jāpiemēro visai teritorijai, kas par Natura 2000 teritoriju, ĪAT vai VRĪAT noteikta, lai saglabātu šajā tiesību normā norādītās dzīvotnes, jo šāds statuss nozīmē, ka minētajā teritorijā ne tikai atrodas kāda no šīm dzīvotnēm, bet tajā ir arī vajadzīgie apstākļi, lai atjaunotu šīs dzīvotnes un to kolonijas un nodrošinātu to skaita pieaugumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču šāds arguments jānoraida kā nepamatots bez vajadzības lemt par tā pieņemamību, ko Komisija apstrīd, pamatojoties uz to, ka šis arguments nebija norādīts pieprasījumā veikt iekšēju pārskatīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 1967/2006 4. pantā minētās dzīvotnes definētas tādējādi, ka tās aptver gan teritorijas, kuras raksturo šo dzīvotņu faktiska dominance, gan teritorijas, kurās šīs dzīvotnes ir “biju[šas]” un kuras “ir jāatjauno” (skat. šī sprieduma 41. punktu). Tā ar interpretāciju, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punkts nav piemērojams visai teritorijai, kas aizsargāta kā Natura 2000 teritorija, ĪAT vai VRĪAT, netiek ignorēti mērķi saistībā ar jūraszāļu audžu, koraļļveidīgo dzīvotņu un mäerl vižu un to koloniju atjaunošanu un skaita pieauguma nodrošināšanu, jo uz teritorijām, kurās paredzēta šo dzīvotņu atjaunošana, attiecas velkamo zvejas rīku aizliegums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tajā noteikts īpašs aizliegums, kas ir plašāks par šīs regulas 4. panta 1. punkta pirmajā daļā un 2. punktā paredzēto aizliegumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to jāizvērtē prasītājas argumentācija par to, ka nav iespējams saskaņā ar Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punktu piešķirt atkāpi no velkamo zvejas rīku aizlieguma teritorijā, kas par Natura 2000 teritoriju, ĪAT vai VRĪAT noteikta, lai saglabātu Posidonia jūraszāļu audzes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkta piemērojamību attiecībā uz “Natura 2000” teritoriju, ĪAT vai VRĪAT, kurai šāds statuss noteikts, lai saglabātu “Posidonia” audzes</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīdētajā lēmumā uzskata, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkts no velkamo zvejas rīku aizlieguma virs Posidonia audzēm ļauj atkāpties arī tad, ja tās atrodas šīs regulas 4. panta 4. punktā minētajā Natura 2000 teritorijā, ĪAT vai VRĪAT, ar nosacījumu, ka šos rīkus izmanto piekrastes zvejniecības, kas zvejo mazos apjomos, un tie nekaitē minētajai dzīvotnei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apstrīd šo vērtējumu un apgalvo, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkts ļauj atkāpties tikai no šīs regulas 4. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma, uz kuru šajā tiesību normā ir tieša norāde, nevis no minētās regulas 4. panta 4. punktā paredzētā aizlieguma, uz kuru šajā normā nav norādes. Prasītāja piebilst, ka jebkāda cita interpretācija būtu pretrunā Natura 2000 teritoriju aizsardzībai, kas garantēta Dzīvotņu direktīvas 6. pantā, kura 4. punkta otrajā daļā izslēgts, ka ar ekonomiskiem apsvērumiem var pamatot cilvēka darbību, kas varētu kaitēt tām dabiskajām dzīvotnēm, kas saskaņā ar minēto direktīvu uzskatāmas par prioritārām, tostarp Posidonia. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas aplūkoto atkāpi neļauj piešķirt, jo tā ir piemērojama Natura 2000 teritorijai “Jēras līcis” – tās mērķis ir Posidonia audžu saglabāšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija un Francijas Republika apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkta pirmo daļu, “atkāpjoties no 1. punkta [pirmās daļas], Komisija var atļaut zveju kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem vai vienāds ar 12 metriem un dzinēja jauda ir mazāka par 85 kW vai vienāda ar 85 kW un kuri zvejo ar velkamiem grunts zvejas rīkiem Posidonia audzēs”, ja izpildīti šādi trīs nosacījumi: pirmkārt, “attiecīgās zvejas darbības regulē ar pārvaldības plānu, kas paredzēts [minētās] regulas 19. pantā”, otrkārt, “attiecīgās zvejas darbības skar ne vairāk kā 33 % no teritorijas, ko sedz Posidonia oceanica jūraszāļu audzes, uz kuru attiecas pārvaldības plāns”, un, treškārt, “attiecīgās zvejas darbības skar ne vairāk kā 10 % jūraszāļu teritorijas attiecīgās dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā uzsver prasītāja, Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punktā tiešām ir norāde tikai uz šīs regulas 4. panta 1. punkta pirmo daļu, nevis uz 4. panta 4. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču jākonstatē, ka jau pašā Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punktā ir norāde uz šīs regulas 4. panta 1. punkta pirmo daļu. Līdz ar to, kā Komisija būtībā uzsvērusi apstrīdētā lēmuma 8. punktā, runa nav par diviem atsevišķiem aizliegumiem, tāpēc, ja Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punktā ir paredzēta iespēja atkāpties no šīs pašas regulas 4. panta 1. punkta pirmās daļas, tas nozīmē, ka šādu atkāpi iespējams piešķirt arī, ja attiecīgās dzīvotnes, proti, Posidonia audzes, atrodas teritorijā, kas šīs dzīvotnes saglabāšanas nolūkā noteikta par Natura 2000 teritoriju, ĪAT vai VRĪAT.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, šādu gramatisko interpretāciju apstiprina Savienības likumdevēja izvēle atkāpi no velkamo zvejas rīku aizlieguma noteikt Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punktā, proti, pēc šīs regulas 4. panta 4. punkta, kurā šis aizliegums noteikts attiecībā uz Natura 2000 teritorijām, ĪAT un VRĪAT.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, kā izriet no Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. punkta tvēruma vērtējuma, šī tiesību norma nav autonoms aizliegums salīdzinājumā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto aizliegumu. Jo īpaši attiecībā uz tādiem prasītājas argumentiem par aizsardzību, kuri izriet no Natura 2000 teritorijas statusa, to pašu iemeslu dēļ, kuri minēti šī sprieduma 68. punktā, jāuzsver – ja dalībvalsts attiecīgajā gadījumā secina, ka zveja ar velkamiem zvejas rīkiem virs Posidonia audzēm Natura 2000 teritorijā, kurai šāds statuss noteikts, lai saglabātu minēto dzīvotni, var kaitēt tās saglabāšanai, minētajai dalībvalstij saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu varētu būt pienākums neatļaut šādu zveju, pat ja tai būtu piemērojama atkāpe atbilstoši Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punktam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā tiesas sēdē paskaidroja Francijas Republika, aplūkotā atkāpe nav vispārēja atļauja zvejot ar gangui tipa trali Jēras līcī un atļaujas kuģiem tiek izdotas individuāli. Saskaņā ar Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkta pirmās daļas i) apakšpunktu minēto atkāpi reglamentē pārvaldības plāns, ko izveido atbilstoši šīs regulas 19. pantam, kura 6. punktā noteikts, ka jāparedz “izdot īpašas zvejas atļaujas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94”. Šajā ziņā atbilstoši 123. pantam Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV 2009, L 343, 1. lpp.), lasot kopsakarā ar šīs regulas II pielikumu, atsauces uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (OV 1994, L 171, 7. lpp.), uzskata par atsaucēm uz Regulas Nr. 1224/2009 7. pantu “Zvejas atļauja”. Atbilstoši Regulas Nr. 1224/2009 4. panta 10. punktam zvejas atļauju “izdo[d] Savienības zvejas kuģim papildus tā zvejas licencei[,] un [tā] dod tam tiesības veikt īpašas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, saskaņā ar Padomes pieņemtiem pasākumiem”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi gadījumā, ja zvejas atļaujas izsniegšana kuģim būtu pretrunā Dzīvotņu direktīvas noteikumiem, Francijas iestādēm būtu pienākums neizsniegt šādu atļauju – neatkarīgi no aplūkotā izņēmuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt iespēju piešķirt atkāpi no Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma Natura 2000 teritorijā apstiprina arī šīs regulas 4. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēto nosacījumu ierobežojošais un kumulatīvais raksturs. Saskaņā ar pēdējo minēto tiesību normu šāda atkāpe velkamo zvejas rīku atļaušanu var izraisīt tikai tad, ja tos izmanto, pirmkārt, tradicionālā veidā zvejai, otrkārt, virs Posidonia audzēm un līdz ar to neizmanto virs citām jūraszāļu audzēm, treškārt, kuģi, kuriem piemērojams dubults garuma un jaudas limits, un, ceturtkārt, tādā teritorijas daļā, kas nepārsniedz 33 % no apgabala, kuru sedz Posidonia audzes un uz kuru attiecas pārvaldības plāns, un kas skar ne vairāk kā 10 % jūraszāļu audžu attiecīgās dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos. Šajā pašā ziņā Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkta ceturtajā un piektajā daļā attiecīgi paredzēts, ka atkārtoti piešķirt atļauju zvejas darbībai, kas atļauta saskaņā ar minēto atkāpi, nav iespējams, ja kuģi izņem no flotes, iesaistot sabiedrisko finansējumu, un attiecīgās dalībvalstis izveido uzraudzības plānu un ik pēc trim gadiem iesniedz ziņojumu par tādu Posidonia jūraszāļu audžu stāvokli, kuras skar šī atkāpe.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visu šo iemeslu dēļ jāsecina – Komisija pamatoti uzskatījusi, ka atkāpi, saskaņā ar ko velkamie zvejas rīki, kurus izmanto noteikti kuģi, ir atļauti virs Posidonia audzēm, iespējams piešķirt atbilstoši Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punktam, neatkarīgi no tā, vai šīs audzes atrodas Natura 2000 teritorijā, ĪAT vai VRĪAT.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas uzsvērtais apstāklis, ka Posidonia audzes ir “prioritāra dzīvotne” Dzīvotņu direktīvas izpratnē un tādējādi tām piemērojama pastiprināta aizsardzība atbilstoši šīs direktīvas 6. panta 4. punkta otrajai daļai, nenozīmē, ka nav iespējams saskaņā ar Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punktu atkāpties no zvejas ar velkamiem zvejas rīkiem aizlieguma attiecībā uz Posidonia audzēm tādā teritorijā, kas par Natura 2000 teritoriju noteikta šo audžu saglabāšanas nolūkā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā norādīts šī sprieduma 64. un 65. punktā, Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punkts piemērojams tikai tad, ja šīs direktīvas 6. panta 3. punktā paredzētajā plāna vai projekta Natura 2000 teritorijā ietekmes novērtēšanas procedūrā secināts, ka pastāv risks, ka plāns vai projekts var izjaukt šīs teritorijas viengabalainību, un tas – attiecīgajā gadījumā Komisijas uzraudzībā – jāizvērtē dalībvalstu iestādēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi nevar uzskatīt, ka Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punkts nozīmē, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkts katrā ziņā liedz piešķirt atkāpi no velkamo zvejas rīku aizlieguma virs Posidonia audzēm Natura 2000 teritorijā, kurai šāds statuss piešķirts minētās dzīvotnes saglabāšanas nolūkā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet – prasītāja nav pierādījusi, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā būtu pieļāvusi tiesību kļūdu, kas izriet no Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 4. un 5. punkta kļūdainas interpretācijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par iebildumu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1., 2. un 5. punkta vērtējumā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētā lēmuma 14. punktā Komisija būtībā uzskata, ka aplūkotā atkāpe ir piemērojama zvejai ar gangui tipa trali tikai virs Posidonia audzēm, nevis virs citām dzīvotnēm, kas aizsargātas Natura 2000 teritorijā “Jēras līcis”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka Komisija šādi pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1., 2. un 5. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā prasītāja norāda – pieņemot, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkts ļauj atkāpties no aizsardzības, kas piešķirta ar šīs regulas 4. panta 4. punktu, šāda atkāpe varētu attiekties uz zveju ar velkamiem zvejas rīkiem tikai virs Posidonia audzēm, izslēdzot citas jūras grunts daļas, kas aizsargātas saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. un 2. punktu. Izskatāmajā lietā, tā kā Jēras līcis un Porkro nacionālais parks attiecīgi par Natura 2000 teritoriju un VRĪAT noteikts, lai aizsargātu ne tikai Posidonia audzes, bet arī, pirmkārt, viendabīgi kalibrētas smalkas smiltis, uz kurām atrodas Cymodocea nodosa jūraszāļu audzes, un, otrkārt, koraļļveidīgo dzīvotnes, uz šo jūras grunts daļu nevar attiecināt nekādas atkāpes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja replikā arī apgalvo, ka šī sprieduma 101. punktā minētās dzīvotnes var pārklāties vai būt savstarpēji saistītas un tādējādi ne vienmēr atrodas ģeogrāfiski nošķirtās teritorijās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija un Francijas Republika apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, jāuzskata, ka atbilstoši tam, kas izriet no prasītājas apgalvotās tiesību kļūdas vērtējuma, ja kādas teritorijas mērķis ir saglabāt ne tikai Posidonia audzes, koraļļveidīgo dzīvotnes, mäerl vides vai citas jūraszāļu audzes, atkāpe no aizlieguma zvejot ar velkamiem zvejas rīkiem ir iespējama saskaņā ar Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punktu, taču šī atkāpe ir piemērojama tikai tiem velkamajiem zvejas rīkiem, kuri tradicionālā veidā tiek izmantoti zvejai virs šādas teritorijas Posidonia audzēm (skat. šī sprieduma 93. punktu). Citiem vārdiem – minētās atkāpes sekas, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, nevar būt tādas, ka velkamie zvejas rīki tiek atļauti virs citām jūraszāļu audzēm, kas nav Posidonia audzes, piemēram, virs Cymodocea nodosa audzēm vai virs koraļļveidīgo dzīvotnēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi izskatāmajā lietā, lai gan Jēras līča teritorija par Natura 2000 teritoriju noteikta, lai saglabātu citas dzīvotnes, kas nav Posidonia audzes, Īstenošanas regula 2024/1382 nevar būt pamats atļaujai šajā teritorijā zvejot ar gangui tipa trali virs citām aizsargātām dzīvotnēm, kas nav Posidonia audzes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz iespējamību, ka Jēras līča teritorijā aizsargātās dzīvotnes ir savstarpēji saistītas vai pārklājas, prasītājas iesniegtajā dzīvotņu aprakstā, kas iekļauts dokumentā par Natura 2000 teritorijas Jēras līcis mērķiem (turpmāk – DOCOB), tiešām minēts, ka “zemākajā līmenī [Posidonia] audzes atsevišķos gadījumos var saskarties ar koraļļveidīgo dzīvotnēm” un koraļļveidīgo dzīvotnes atrodas galvenokārt Posidonia audžu zemākajā līmenī vairāku desmitu metru dziļumā vai pat – kā prasītāja uzsver saistībā ar teritoriju no Bregansonas raga [cap de Brégançon] līdz Eskiletas punktam [pointe de l’Esquillette, Francija] – “izvietotas kā mazi bloki Posidonia audzēs pie Baltā raga [Cap Blanc]”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču no lietas materiāliem izriet, ka Komisijas rīcībā bija kartogrāfiska informācija, pirmkārt, par Posidonia audžu un koraļļveidīgo dzīvotņu atrašanās vietu Jēras līcī, un, otrkārt, par zvejas ar gangui tipa trali ģeogrāfisko ietekmi minētajā teritorijā 2022. gadā, un tas ļauj konstatēt, ka būtībā zveja ar gangui tipa trali bija koncentrēta tajās teritorijās, kurās jūras grunti raksturo Posidonia audžu dominance un koraļļveidīgo dzīvotņu neesība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Informācijas ticamību attiecībā uz Posidonia audžu un koraļļveidīgo dzīvotņu atrašanās vietu apstiprina DOCOB iekļautais dzīvotņu apraksts, kurā secināts – “uzskatāms, ka Posidonia audžu kartogrāfija Natura 2000 teritorijā Jēras līcis ir precīza”, un attiecībā uz koraļļveidīgo dzīvotnēm – “šīs dzīvotnes kartogrāfija izriet no bibliogrāfiskiem datiem par salām [..] un hidroakustiskiem datiem par pārējo Natura 2000 teritoriju, ko papildina niršanas transekti un atsevišķi niršanas gadījumi katrā apgabalā”, un “koraļļveidīgo dzīvotņu izplatības kļūdas robeža ir neliela”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Francijas Republika, atbildot uz Vispārējās tiesas pieprasījumu iesniegt dokumentu saistībā ar procesa organizatorisko pasākumu, iesniedza DOCOB iekļautu detalizētu kartogrāfisku atlantu, no kura izriet, ka koraļļveidīgo dzīvotnes atrodas tieši Jēras līča teritorijā arī tad, ja tās atrodas Posidonia audžu vidū. Papildus, salīdzinot karti par zvejas ar gangui tipa trali ģeogrāfisko ietekmi Jēras līcī 2022. gadā ar minētā atlanta detalizētajām kartēm, kurās norādīta šī ietekme, proti, kartēm Nr. 32.1.–32.3. un Nr. 32.7.–32.10., būtībā šķiet, ka apgabals, kurā tiek zvejots ar gangui tipa trali, neaptvēra tās teritorijas, kurās Posidonia audzes ietvēra koraļļveidīgo dzīvotnes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – attiecībā uz Cymodocea nodosa audzēm, par kurām prasītāja tieši neapgalvo, ka tās pārklātos ar Posidonia audzēm Jēras līcī, katrā ziņā šķiet, ka abi šo audžu veidi ir nošķirti viens no otra. DOCOB iekļautajā dzīvotņu apraksta daļā, kas attiecas uz viendabīgi kalibrētām smalkām smiltīm, uz kurām atrodas Cymodocea nodosa audzes, minēts, ka “dati par šīs dzīvotnes izplatību ir precīzi, jo tā ir redzama aerofotografijās līdz zemākajam līmenim” un “atsevišķos gadījumos tika veikta pārbaude uz vietas teritorijās ar smalkajām smiltīm, jo īpaši, lai nošķirtu Posidonia audzes smiltīs, ko veido augsnes atliekas, un Cymodocea nodosa audzes”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka atļauja zvejot ar gangui tipa trali virs Posidonia audzēm Jēras līcī nozīmēja, ka šāda zveja notiek arī virs koraļļveidīgo dzīvotnēm vai šajā teritorijā esošām Cymodocea nodosa audzēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka Īstenošanas regula 2024/1382 – ar kuru aplūkotā atkāpe piešķirta teritorijā, kas par Natura 2000 teritoriju noteikta, lai saglabātu ne tikai Posidonia audzes, bet arī Cymodocea nodosa audzes un koraļļveidīgo dzīvotnes, – nepārkāpj tiesību aktus vides jomā, un jāatgādina, ka šīs atkāpes sekas nevar būt tādas, ka zveja ar gangui tipa trali tiek atļauta virs pēdējām divām minētajām dzīvotnēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, vienīgā pamata pirmā daļa jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par vienīgā pamata otro daļu, kas attiecas uz Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkta pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīdētajā lēmumā norādījusi, ka saskaņā ar Īstenošanas regulas 2024/1382 1. pantu aplūkotā atkāpe nav piemērojama Posidonia audzēm. Šajā ziņā tā norāda, ka, pirmkārt, minētās īstenošanas regulas preambulā ir atsauce uz Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punktu, kas ļauj atkāpties no zvejas ar velkamiem zvejas rīkiem aizlieguma tikai virs šādām audzēm, otrkārt, dažos minētās īstenošanas regulas apsvērumos ir iekļauta šajā tiesību normā norādīto nosacījumu analīze un norādītas tikai Posidonia audzes, treškārt, Francijas pārvaldības plānā, Francijas iestāžu ziņojumā par aplūkotās atkāpes piemērošanu un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ziņojumā minētas tikai Posidonia audzes un, ceturtkārt, šīs audzes tieši minētas Īstenošanas regulā Nr. 586/2014.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apstrīd šo vērtējumu un pārmet Komisijai, ka tā apstrīdētajā lēmumā nav atzinusi, ka Īstenošanas regula 2024/1382 bija prettiesiska, jo tās pamatdaļā bija paredzēts, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1. punkta nav piemērojams pilnībā. Prasītāja uzskata, ka, ņemot vērā šādu formulējumu, Īstenošanas regula 2024/1382 nebija pietiekami skaidrs tiesību akts, kas pieļāva velkamo zvejas rīku izmantošanu virs visām jūraszāļu audzēm, nevis tikai virs Posidonia audzēm, un ar ko tādējādi tika pārkāpts Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija un Francijas Republika apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Tiesas judikatūru, pirmkārt, īstenošanas regula, ja iespējams, jāinterpretē tā, lai tā būtu saderīga ar pamatregulas noteikumiem (skat. spriedumu, 2021. gada 29. aprīlis, Natumi, C‑815/19, EU:C:2021:336, 52. punkts un tajā minētā judikatūra). Otrkārt, no Tiesas judikatūras arī izriet, ka tiesību akta rezolutīvā daļa ir nedalāmi saistīta ar tā pamatojumu, tādējādi tā vajadzības gadījumā jāinterpretē, ņemot vērā iemeslus, kuru dēļ tas ticis pieņemts (skat. spriedumu, 2019. gada 4. decembris, Consorzio Tutela Aceto Balsamico di Modena, C‑432/18, EU:C:2019:1045, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā gadījumā saskaņā ar Īstenošanas regulas 2024/1382 1. pantu “Regulas [..] Nr. 1967/2006 4. panta 1. punkta pirmo daļu, 13. panta 1. punkta pirmo daļu un 13. panta 2. punktu Francijas teritoriālajos ūdeņos, kas atrodas pie Provansas‑Alpu‑Kotdazīras reģiona krastiem, nepiemēro attiecībā uz [noteikta veida] kuģiem, kuri zvejo ar gangui tipa trali [..]”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā uzsver prasītāja, šāds formulējums tiešām paredz atkāpi no Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1. punkta pirmās daļas, neminot, ka šī atkāpe attiecas tikai uz Posidonia audzēm un izslēdz citas minētajā tiesību normā norādītās jūraszāļu audzes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču, pirmām kārtām, jāatgādina, kā izriet no vienīgā pamata pirmās daļas vērtējuma, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkts pieļauj atkāpi no šīs regulas 4. panta 1. punkta pirmās daļas attiecībā uz velkamo zvejas rīku izmantošanu virs Posidonia audzēm, nevis virs citām jūraszāļu audzēm vai aizsargātām dzīvotnēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā gadījumā, kā Komisija norādījusi apstrīdētajā lēmumā, no Īstenošanas regulas 2024/1382 teksta skaidri izriet, ka tā tika pieņemta, pamatojoties uz Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punktu. Pirmkārt, tieši šī tiesību norma minēta attiecīgās īstenošanas regulas ievaddaļas otrajā norādē. Otrkārt, Īstenošanas regulas 2024/1382 4. apsvērumā Komisija bija norādījusi, ka “Francijas lūgtā [aplūkotās] atkāpes pagarināšana ir saskanīga ar Regulas [..] Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkta pirmo daļu, jo attiec[ā]s uz zvejas darbībām, ko veic kuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai mazāks un dzinēja jauda ir 85 kW vai mazāka un kuri ar velkamiem grunts zvejas rīkiem tradicionāli zvejo Posidionia oceanica jūraszāļu audzēs”. Treškārt, šīs īstenošanas regulas 20. apsvērumā Komisija bija secinājusi, ka “Francijas lūgtais [aplūkotās] atkāpes pagarinājums atbil[da] Regulas [..] Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkta [..] nosacījumiem” un tāpēc tas “būtu jāpiešķir”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, interpretējot Īstenošanas regulas 2024/1382 pamatdaļu tās juridiskā pamata, proti, Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 5. punkta, gaismā, ir pietiekami skaidrs – šīs īstenošanas regulas pamatdaļā minētais apstāklis, ka Regulas Nr. 1967/2006 4. panta 1. punkts nav piemērojams, attiecas uz zveju ar gangui tipa trali tikai virs Posidonia audzēm, nevis virs citām jūraszāļu audzēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, kā Komisija uzsvērusi apstrīdētajā lēmumā, Īstenošanas regulas 2024/1382 4., 5., 7. un 8. apsvērumā ir tieša atsauce uz apstākli, ka zveja ar gangui tipa trali notiek virs Posidonia audzēm, un citas jūraszāļu audzes nav minētas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">124</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat, kā Komisija norādījusi arī apstrīdētajā lēmumā, tā Īstenošanas regulas 2024/1382 2. un 3. apsvērumā bija minējusi citus publiski pieejamus dokumentus, kuros īpaši izvērtēta zvejas ar gangui tipa trali ietekme uz Posidonia audzēm, nevis citām jūraszāļu audzēm. Šādi dokumenti ir jo īpaši Francijas iestāžu 2023. gada 17. oktobra ziņojums Komisijai par aplūkotās atkāpes piemērošanas uzraudzību, ko prasītāja pievienojusi prasības pieteikuma pielikumā, un ZZTEK ziņojums, uz kuru Komisija procesuālajos rakstos atsaukusies, izmantojot hipersaiti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">125</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to ir skaidrs, ka Īstenošanas regulas 2024/1382 pamatojums, uz ko tika balstīta aplūkotās atkāpes piešķiršana, attiecās uz zveju ar gangui tipa trali tikai virs Posidonia audzēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">126</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos, lai gan Īstenošanas regulas 2024/1382 pamatdaļā aplūkotā atkāpe nav tieši attiecināta tikai uz zveju ar gangui tipa trali virs Posidonia audzēm, no šīs regulas pamatdaļas, ņemot vērā gan tās juridisko pamatu, gan pamatojumu, nepārprotami izriet, ka šī pamatdaļa jāinterpretē tādējādi, ka minēto atkāpi var piemērot tikai virs Posidonia audzēm, nevis virs citām jūraszāļu audzēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">127</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu apstiprina arī Regula Nr. 586/2014, ar kuru Komisija pirmo reizi atļāva piemērot aplūkoto atkāpi (skat. šī sprieduma 8. punktu) un kuras 5. apsvērumā, kā apstrīdētajā lēmumā norādījusi Komisija, minēts Francijas lūgums piemērot atkāpi “attiecībā uz kuģiem, kuri zvejo ar gangui tipa trali, noteiktos jūras apgabalos, kas atrodas Francijas teritoriālajos ūdeņos, virs Posidonia oceanica jūraszāļu audzēm”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">128</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka prasītājas vienīgā pamata otrā daļa jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">129</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to prasītājas vienīgais pamats, kā arī visa prasība jānoraida kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">130</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums nav labvēlīgs, tai jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt Komisijai radušos tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās izvirzītajiem prasījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">131</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam Francijas Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-181" title="page-23">
      Ar šādu pamatojumu
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-182" title="page-23">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-183" title="page-23">
      nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasību noraidīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bloom sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-187" title="page-23">
<span class="signatory">Gâlea</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Tóth</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Spangsberg</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Grønfeldt</span>
</p>
<p class="C77SignaturesAlinea" id="para-188" title="page-23">
<span class="signatory">Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2026. gada 17. jūnijā.</span>
</p>
<p class="C77Signatures" id="para-189" title="page-23">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    
    
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – franču.</p>
</body>
</html>
