Briselē, 12.12.2024

COM(2024) 569 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ziņojums par PVN pašu resursu sistēmas darbību










Satura rādītājs

1.    Ievads    

1.1.    Pašu resursu sistēmas attīstība    

1.2.    PVN regulējums līdz 2021. gada reformai    

1.3.    2021. gada reforma    

Vienkāršoti aprēķini    

Mērķorientētas kontroles    

2.    PVN pašu resursu sistēmas efektivitāte    

2.1.    PVN pašu resursu bāzes attīstība    

2.2.    PVN pašu resursu ieņēmumu iekasēšana    

2.3.    ES finanšu interešu aizsardzība    

Spēkā esošo atrunu attīstība laikposmā no 2016. līdz 2022. gadam    

Pārkāpumu attīstība saistībā ar PVN pašu resursiem 2016.–2022. gadā    

2.4.    Dalībvalstu atsauksmes    

2.5.    Secinājums    

3.    Vidējās svērtās likmes izmaiņas kopš 2016. gada    

3.1.    Vidējās svērtās likmes izmaiņas – 2016.–2020. gads    

3.2.    Vidējās svērtās likmes izmaiņas – 2021.–2024. gada aplēses    

3.3.    Vidējās svērtās likmes analīzes secinājumi    

4.    Secinājums    

PIELIKUMS    



1.Ievads

Komisijai ir uzdots līdz 2025. gada 1. janvārim sagatavot ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pašu resursu sistēmas darbību. Saskaņā ar tiesību aktu 1 ziņojumā ir jāiekļauj “novērtējum[s] par to, vai PVN pašu resursu sistēma, jo īpaši daudzgadu vidējā svērtā likme ir efektīva un atbilstīga. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu grozīt šo regulu, lai aprēķinātu galīgo daudzgadu vidējo svērto likmi, pamatojoties uz jaunākajiem datiem.”

Saskaņā ar Komisijai uzticēto uzdevumu šajā ziņojumā ir sniegts pārskats par izmaiņām PVN pašu resursu sistēmā, analizēta tās efektivitāte, analizējot attiecīgo snieguma rādītāju dinamiku pēc izmaiņu veikšanas, tai skaitā ir iekļauts dalībvalstu veikts jaunās sistēmas novērtējums. Tajā novērtēta arī sistēmas atbilstība saistībā ar 2021. gadā veiktajām izmaiņām, galveno uzmanību pievēršot daudzgadu vidējai svērtajai likmei. Ziņojumā sniegta arī informācija par to dalībvalstu skaitu, kuras joprojām piemēro vidējo svērto likmi, uz ko attiecas atrunas un jebkādas izmaiņas valsts PVN likmēs.

1.1.Pašu resursu sistēmas attīstība

PVN ir kopējs nodoklis, ko, patērējot preces vai pakalpojumus vienotajā tirgū, maksā visi galapatērētāji. Visās dalībvalstīs nodokli piemēro kā plašas bāzes patēriņa nodokli saskaņā ar vienotu sistēmu, kas noteikta ES direktīvās. Šis kopējais nodoklis ir būtisks vienotā tirgus elements, kas pats par sevi ir viens no ES lielākajiem sasniegumiem.

PVN pašu resursu sistēma tika ieviesta 1970. gadā 2 , un tā tika piemērota pakāpeniski, veicot pakāpenisku saskaņošanu ar PVN direktīvu palīdzību. Pēc tās ieviešanas PVN ieņēmumi kopā ar muitas nodokļiem un lauksaimniecības nodevām pakāpeniski aizstāja dalībvalstu finanšu iemaksas. Lai ES budžetu pilnībā finansētu no pašu resursiem, PVN ieņēmumi kļuva par līdzsvarojošo summu, kas izlīdzināja ieņēmumus un izdevumus, ikgadējās budžeta procedūras ietvaros nosakot piemērojamo piesaistīšanas likmi.

1988. gadā kā jaunais līdzsvarojošais pašu resurss tika ieviesta nacionālā kopienākuma (NKI) iemaksa. Tika uzskatīts, ka šis jaunais pašu resurss ir ciešāk saistīts ar valsts ekonomisko aktivitāti un katras dalībvalsts iemaksas vairāk pieskaņo tās maksātspējai. Gadu gaitā NKI pašu resursi ir kļuvuši par arvien nozīmīgāku ES budžeta daļu, jo PVN pašu resursu piesaistīšanas likme tika pakāpeniski samazināta no 1,4 % 1985. gadā 3 līdz pašreizējam 0,3 % līmenim 4 (1. diagramma).

PVN pašu resursu iemaksu aprēķina, dalībvalstu PVN bāzēm piemērojot vienotu piesaistīšanas likmi. Šīs bāzes tiek aplēstas, dalībvalstu faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem piemērojot saskaņotus noteikumus, un pēc visu nepieciešamo korekciju veikšanas tos dala ar konkrētai valstij noteiktu vidējo svērto PVN likmi. Laika gaitā ir veikti daži pielāgojumi. Pirmkārt, lai aizsargātu dalībvalstis, kurās patēriņa īpatsvars galapieprasījumā ir lielāks, un samazinātu regresīvo ietekmi uz nabadzīgākām valstīm, katras dalībvalsts PVN pašu resursu bāzei tika noteikts maksimālais ierobežojums 50 % no NKI apmērā. Otrkārt, dažas dalībvalstis līdz 2020. gadam varēja izmantot samazinātas piesaistīšanas likmes 5 .

PVN pašu resursu daļa laika gaitā ir samazinājusies. 2024. gadā tā veido aptuveni 14 % no ES budžetā iekasētajiem ieņēmumiem.

1. diagramma. Ieņēmumu dinamika 1958.–2023. gadā

Avots: Komisijas dienesti.

1.2.PVN regulējums līdz 2021. gada reformai

Līdz 2021. gadam PVN pašu resursiem tika veikti sarežģīti aprēķini. Aprēķinu sarežģītību galvenokārt noteica divi faktori: 1) nepieciešamība iegūt “nosacīto” PVN bāzi, kas atbilstu PVN direktīvu saskaņotai piemērošanai, 2) PVN likmju daudzveidība, kuru dēļ vidējā svērtā likme bija jāaprēķina katru gadu.

Attiecībā uz pirmo faktoru, lai saskaņotu PVN pašu resursu bāzi, bija vajadzīgas daudzas korekcijas un statistiskās kompensācijas. Korekcijas koriģēja PVN ieņēmumus atbilstoši tādiem aspektiem, kas nav PVN aspekti.

Šīs korekcijas 2016.–2019. gada periodā veidoja 0,5 % no kopējiem ieņēmumiem. Statistisko kompensāciju mērķis bija “neitralizēt” valstu atkāpes no PVN direktīvas. Tajā pašā periodā tās veidoja aptuveni 0,5 % no bāzes (sīkāku informāciju sk. 4. un 5. tabulā). Visu korekciju un kompensāciju saraksts ir sniegts 3. pielikumā.

Attiecībā uz otro faktoru, lai aprēķinātu PVN pašu resursu bāzi konkrētam kalendārajam gadam, dalībvalstij šajā gadā iekasētie kopējie neto PVN ieņēmumi bija jādala ar PVN likmi, kas tajā pašā gadā bija noteikta šajā dalībvalstī. Tomēr, ja dalībvalstī tika piemērota vairāk nekā viena PVN likme, PVN pašu resursu saskaņoto bāzi aprēķināja, kopējos iekasētos neto PVN ieņēmumus dalot ar attiecīgās valsts vidējo svērto PVN likmi. Šī metodika bija noteikta Padomes Regulā 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido PVN.

1.3.2021. gada reforma

Vienkāršoti aprēķini

Lai sistēmu padarītu mazāk sarežģītu un samazinātu Komisijas un dalībvalstu valsts pārvaldes iestāžu administratīvo slogu, sākot ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, PVN pašu resursi tika vienkāršoti.

Pirmkārt, lielākā daļa korekciju attiecībā uz atkāpēm un atbrīvojumiem (korekcijas un kompensācijas) tika atceltas, tādējādi atvieglojot aprēķinus.

Otrkārt, saskaņā ar jauno sistēmu PVN pašu resursu bāzi var aprēķināt vieglāk – dalot valsts PVN ieņēmumus ar vidējo svērto PVN likmi, pamatojoties uz fiksētu atsauces gadu, nevis izmantojot katram gadam aprēķināto svērto likmi. Šai vidējai svērtajai likmei (VSL) par atsauces gadu tika noteikts 2016. gads, un to piemēro visā 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas darbības laikā. Pēc tam to turpinās izmantot līdz brīdim, kad tiks grozīta Padomes Regula 1553/89.

Tāpat kā iepriekšējā sistēmā katras dalībvalsts PVN bāzei piemēro maksimālo ierobežojumu 50 % apmērā no katras dalībvalsts NKI, lai ierobežotu PVN pašu resursu regresivitāti. Visbeidzot, sākot no 2021. gada, katras dalībvalsts PVN bāzei piemēro vienotu piesaistīšanas likmi 0,3 % apmērā.

Galīgās PVN pašu resursu bāzes aprēķinu sākumpunkts joprojām ir iekasētie ieņēmumi. Jāņem vērā viss iekasētais PVN. Tāpēc viss, ko dalībvalstis uzskaitījušas kā PVN, bet kas pēc būtības nav PVN, piemēram, naudas sodi vai kavējuma procenti, būtu jāatskaita. 1. un 2. pielikumā ir sniegts finanšu pārskats, kas dalībvalstīm jāiesniedz katru gadu gan vecās, gan jaunās sistēmas ietvaros.

1. tabula. Jaunās un vecās PVN pašu resursu sistēmas salīdzinājums

2014.–2020. g.

2021.–2027. g.

Atšķirības

PVN ieņēmumi

Dalībvalstu iekasētie PVN ieņēmumi mīnus PVN atmaksa

Dalībvalstu iekasētie PVN ieņēmumi mīnus PVN atmaksa

Nav atšķirības

Korekcijas

Korekcijas, kas prasītas Regulā 1553/89 6

Korekcijas tikai attiecībā uz teritoriālo darbības jomu 7 un atkāpēm no PVN direktīvas

Korekciju skaita samazinājums

Vidējā svērtā likme (VSL)

Aprēķina katru gadu

Piemēro 2016. gada iesaldēto VSL

VSL aprēķini vairs netiek veikti

Kompensācijas

Kompensācijas tiek piemērotas

Kompensācijas nepiemēro

Kompensāciju vairs nav

PVN bāzes definīcija

PVN ieņēmumi

(± korekcijas) / VSLN

+ kompensācijas

PVN ieņēmumi

(± korekcijas) / VSL2016

Vienkāršāka aprēķināšana

Maksimālais ierobežojums

Katras dalībvalsts PVN pašu resursu bāze nepārsniedz 50 % no NKI

Katras dalībvalsts PVN pašu resursu bāze nepārsniedz 50 % no NKI

Nav atšķirības

Piesaistīšanas likme

0,3 % (izņemot Nīderlandi, Vāciju un Zviedriju, kuras piemēro 0,15 %)

0,3% visām dalībvalstīm

Vairs nav izņēmumu

Mērķorientētas kontroles

Komisija veic PVN pašu resursu pārbaudes, kā noteikts 2. panta 4. punktā Padomes Regulā 2021/768, ar ko nosaka pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus. Pārbaudes tiek veiktas, lai pārliecinātos, ka darbības kopējā iekasētā neto PVN aprēķināšanai ir veiktas pareizi, ka izmantotie dati ir atbilstoši un ka aprēķini, lai noteiktu šo pašu resursu summu, ir pareizi.

Pārbaužu vispārējais mērķis ir nodrošināt, ka katra dalībvalsts iemaksā ES budžetā pareizu PVN pašu resursu summu. Pārbaužu laikā Komisija pārbauda visus PVN bāzes gada pārskatu aspektus (ieņēmumi, ieņēmumu korekcijas, 2016. gada vidējā svērtā likme (vai ir atruna) utt.). Pārbaužu mērķis ir arī gūt pamatotu pārliecību par to, ka valstu sistēmas un procedūras PVN bāzes noteikšanai ir uzticamas, efektīvas, precīzas, izsmeļošas un atbilst piemērojamajiem ES tiesību aktiem gan attiecībā uz to darbības jomu un metodi, gan izmantoto datu kvalitāti.

Jaunās sistēmas ieviestās izmaiņas ievērojami atvieglo gada pārskatu sagatavošanu, pārbaužu sagatavošanu un veikšanu. Tās arī ievērojami atvieglo pārbaužu veikšanu un pēckontroli gan dalībvalstīm, gan Komisijai. Kā parādīts 4. un 5. tabulā, izmaiņu rezultātā arī vairs netiek veikts ievērojams skaits aprēķinu. Atvieglojums ir arī tas, ka var izmantot 2016. gada vidējo svērto likmi, nevis katram gadam aprēķināt jaunu likmi.

Šīs izmaiņas ļauj dalībvalstīm veltīt mazāk resursu minētā uzdevuma veikšanai, proti, valsts iestāžu veiktajai gada pārskatu sagatavošanai, dažādiem aprēķiniem nepieciešamo datu nodrošināšanai, kas bieži vien jāiegūst no citām valsts aģentūrām un/vai citiem ārējiem datu avotu nodrošinātājiem. Valsts iestādēm tagad arī jāatvēl mazāk laika, lai sagatavotos pārbaudēm un piedalītos tajās.

Vienkāršošana samazināja arī Komisijas darba slodzi. It īpaši ir ievērojami samazināts laiks, kas tiek veltīts pārbaužu sagatavošanai un veikšanai. Saskaņā ar jauno sistēmu veiktajās pārbaudēs (2021. un 2022. gads) galvenā uzmanība tika vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu ieviestās sistēmas PVN ieņēmumu iekasēšanai, apkopošanai un ziņošanai par tiem ir efektīvas un rezultatīvas. Tomēr, kad jaunā sistēma vēl bija sākuma stadijā, pārbaudes bija vērstas arī uz to, lai kopā ar dalībvalstīm risinātu iepriekšējo gadu spēkā esošās atrunas, kas attiecas uz tādiem aprēķina posteņiem, kuru izmantošana vēlāk tika pārtraukta. Ar iepriekšējo sistēmu saistīto atrunu skaitam pakāpeniski samazinoties, laika ietaupījums saskaņā ar jauno sistēmu veiktajās pārbaudēs laika gaitā palielināsies. Paredzams, ka pārbaudes laiks, neskaitot darbu pie atrunām no vecās sistēmas, samazināsies no vidēji vienas nedēļas līdz 2–2,5 dienām atkarībā no pārkāpumu skaita.

Eiropas Revīzijas palāta savā Atzinumā Nr. 11/2020 8 atzinīgi novērtēja 2021. gadā veiktās vienkāršošanas sniegtos ieguvumus, apstiprinot, ka paredzams administratīvā sloga samazinājums gan dalībvalstīm, gan Komisijai, kas būtiski neietekmēs PVN iemaksu precizitāti.

2.PVN pašu resursu sistēmas efektivitāte 

Lai novērtētu sistēmas efektivitāti, šajā iedaļā analizēts, cik lielā mērā ES budžets ir pietiekami aizsargāts un tiek pienācīgi iekasēta PVN iemaksa. Tajā izvērtēta arī PVN pašu resursu bāzes un to dažādo komponentu attīstība, lai novērtētu vienkāršošanas ietekmi uz pašu resursiem 9 .

2.1.PVN pašu resursu bāzes attīstība

Izņemot 2020. gadu 10 , kopš 2016. gada PVN bāzei ir bijusi augšupejoša tendence, neraugoties uz 2021. gada reformas ieviestajām izmaiņām 11 . Šo attīstību ietekmēja vairāki notikumi, no kuriem vissvarīgākie bija Covid-19 pandēmija 2020. gadā un cita makroekonomiskā ietekme, piemēram, cenu pieaugums 2021. un 2022. gadā, kas ietekmēja patēriņu un ekonomikā iekasētā PVN apjomu (2. un 3. diagramma).

PVN pašu resursu ieņēmumu dinamika līdz 2019. gadam bija līdzīga, bet turpmākajos gados tā atšķīrās vairāk (3. tabula). Sava ietekme bija pašu resursu bāzes maksimālā ierobežojuma noteikšanai 50 % apmērā no NKI, bet galvenais iemesls ir tas, ka starpība starp prognozi un ieņēmumiem galīgajā PVN bāzē pilnā mērā noskaidrosies tikai vēlākos gados, jo atlikumu procedūra tiek veikta ar laika nobīdi. .

2. tabula. ES 27 dalībvalstu kopējās PVN pašu resursu bāzes dinamika

miljonos EUR

2016

2017

2018

2019

2020

2021*

2022*

PVN pašu resursu bāze

5 231 083

5 564 631

5 838 647

6 005 905

5 654 042

6 355 460

7 154 323

Gada pieauguma temps

6,4 %

4,9 %

2,9 %

−5,9 %

12,4 %

12,6 %

Avots: PVN pārskati.

Vecajā sistēmā lietotā PVN bāzes aprēķināšanas metode ir izskaidrota 1. pielikumā, bet jaunajā sistēmā lietotā – 2. pielikumā.

*No 2021. gada bāzi iegūst, neto ieņēmumus dalot ar 2016. gada vidējo svērto likmi.

3. tabula. ES 27 dalībvalstu kopējo PVN pašu resursu ieņēmumu dinamika

miljonos EUR

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

PVN pašu resursu ieņēmumi

15 859

16 947

17 624

18 128

17 858

18 340

19 666

Gada pieauguma temps

6,9 %

4,0 %

2,9 %

−1,5 %

2,7 %

7,2 %

Avots: Eiropas Komisijas gada pārskati.

Ieņēmumus aprēķina, PVN bāzei pēc maksimālā ierobežojuma veikšanas piemērojot piesaistīšanas likmi. Pēc tam PVN bāzi koriģē, izmantojot atlikumu procedūras rezultātus (2.2. iedaļa), lai aprēķinātu PVN ieņēmumus. 4. pielikumā ir sniegts arī to dalībvalstu PVN bāzes salīdzinājums, kurās piemēro maksimālo ierobežojumu.

PVN bāzes dinamiku var sīkāk analizēt, aplūkojot galvenos virzītājspēkus. Galvenās izdevumu kategorijas, kas veido PVN bāzi, ietver privāto mājsaimniecību patēriņu, valdības iepirkumus un valdības bruto pamatkapitāla veidošanu (BPKV). Kopā šīs kategorijas veido aptuveni 88 % no kopējās PVN bāzes (2020. gadā), savukārt atlikušo daļu pamatā nosaka uzņēmumu starppatēriņa izdevumi. Privāto mājsaimniecību patēriņš ir nozīmīgākā no iepriekš minētajām kategorijām, kas atkarībā no dalībvalsts veido 60–80 % no izdevumiem, kuriem piemēro PVN.

Aplūkojot nacionālo kontu rādītājus faktiskajās cenās kā trīs galveno PVN bāzes komponentu aizstājējvērtības 12 , redzams, ka galvenais PVN bāzes pieauguma virzītājspēks laikposmā no 2016. līdz 2022. gadam bija privāto mājsaimniecību patēriņš, vidēji veidojot 74 % no bāzes kopējā palielinājuma ES 27 dalībvalstīs (2. diagramma).



2. diagramma. Makroekonomisko rādītāju attīstība PVN bāzes komponentiem
(2016.–2022. g.)

Avots: ACOR prognozes. Pašu aprēķini.

Attiecībā uz privātā patēriņa izdevumu attīstību ES 27 līmenī (3. diagramma), 2021. un 2022. gadā būtiska nozīme bija inflācijai.

3. diagramma. Inflācijas un privātā patēriņa dinamika ES 27 faktiskajās cenās
2016.–2022. gadā

Avots: Komisijas 2023. gada rudens prognozes.

PVN sistēmas vienkāršošanai nebija būtiskas ietekmes uz bāzes dinamiku. Katra galvenā komponenta svērums dalībvalstu PVN pārskatos ir saglabājies relatīvi stabils, izņemot korekcijas, kas pēc reformas absolūtā izteiksmē ir palielinājušās (4. tabula). To korekciju ietekme, kuras vairs nepiemēro, nepārsniedz 0,1 % no neto ieņēmumiem, savukārt kompensācijas veido ne vairāk kā 0,6 % no kopējās PVN bāzes (5. un 6. tabula). Kompensāciju absolūtā vērtība 2019. un 2020. gadā palielinājās sakarā ar izmaiņām dalībvalstu piemērotajos atbrīvojumos; piemēram, Itālija mazo atbrīvoto uzņēmumu shēmai ir ieviesusi augstāku robežvērtību. Dažas ierobežotas kompensācijas (piemēram, tās, kas saistītas ar PVN direktīvas pārkāpumiem) jaunajā sistēmā tiek uzskaitītas kā korekcijas, kas izskaidro korekciju svēruma nelielo pieaugumu 2021. un 2022. gadā.

4. tabula. PVN pārskatu galveno sastāvdaļu dinamika (ES 27)

ES 27

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

Korekcijas (miljonos EUR)

4612

5041

5546

6256

6212

9414

14 754

Korekcijas procentos no neto ieņēmumiem (%)

0,53 %

0,55 %

0,57 %

0,63 %

0,68 %

0,89 %

1,24 %

Kompensācijas
(miljonos EUR)

8013

23 179

27 328

34 974

35 809

Kompensācijas procentos no kopējās PVN bāzes (%)

0,15 %

0,42 %

0,47 %

0,58 %

0,63 %

N/P

N/P

Avots: PVN pārskati un pašu aprēķini.

5. tabula. Korekciju procentos no neto ieņēmumiem dinamika*

ES 27

2016

2017

2018

2019

2020

Mazie apliekamie uzņēmumi (%)

−0,03 %

−0,03 %

−0,03 %

−0,03 %

−0,02 %

Diferencētais nodokļu atvieglojums (%)

0,01 %

0,01 %

0,01 %

0,01 %

0,01 %

Vienotas likmes lauksaimnieki (%)

−0,08 %

−0,05 %

−0,06 %

−0,05 %

−0,07 %

Atceltās korekcijas kopā (%)

−0,10 %

−0,07 %

−0,08 %

−0,07 %

−0,08 %

Avots: PVN pārskati un pašu aprēķini.

*Šīs korekcijas 2021. gadā tika atceltas.

6. tabula. Kompensāciju procentos no kopējās PVN bāzes dinamika*

ES 27

2016

2017

2018

2019

2020

Mazie atbrīvotie uzņēmumi (%)

0,22 %

0,25 %

0,27 %

0,43 %

0,46 %

Kompensācijas – X pielikuma
A daļa
13 (%)

−0,11 %

−0,11 %

−0,10 %

−0,09 %

−0,10 %

Kompensācijas – X pielikuma B daļa 14 (%)

0,45 %

0,48 %

0,50 %

0,52 %

0,53 %

Vieglie automobiļi (%)

−0,29 %

−0,29 %

−0,29 %

−0,29 %

−0,29 %

Izdevumi par vieglajiem automobiļiem (%)

−0,22 %

−0,21 %

−0,19 %

−0,23 %

−0,23 %

Kompensācijas kopā (%)

0,15 %

0,42 %

0,47 %

0,58 %

0,63 %

Avots: PVN pārskati un pašu aprēķini.

*Šīs kompensācijas 2021. gadā tika atceltas.



7. tabula. PVN bāzes analīze 2016.–2022. gada periodā

ES 27 miljonos EUR

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

Ieņēmumi

868 503

917 138

959 113

992 668

913 713

1 056 431

1 182 601

Neto ieņēmumi

873 114

922 179

964 658

998 924

919 926

1 059 404

1 185 813

Vidējā svērtā likme

16,72 %

16,64 %

16,60 %

16,73 %

16,37 %

16,72 %

16,72 %

Kompensācijas kopā

8013

23 179

27 328

34 974

35 809

—

—

Galīgā bāze (neierobežotā)

5 231 083

5 564 631

5 838 647

6 005 905

5 654 042

6 355 460

7 154 323

Galīgās bāzes gada pieaugums

6,38 %

4,92 %

2,86 %

−5,86 %

12,40 %

12,57 %

Piezīme. Vidējā svērtā likme 2021. un 2022. gadam ir iesaldētā 2016. gada vidējā svērtā likme.

Avots: PVN pārskati.  

2.2. PVN pašu resursu ieņēmumu iekasēšana

Dalībvalstis katru mēnesi veic PVN pašu resursu iemaksas kopā ar citiem pašu resursiem. Komisija iekasē PVN ieņēmumus, sākotnēji pamatojoties uz PVN bāzes aplēsēm, par kurām Komisija un dalībvalstis vienojušās Padomdevējā komitejā pašu resursu jautājumos (ACOR/Forecast) . PVN iemaksas aprēķina un veic, pamatojoties uz prognozēm, tāpēc vēlāk tās ir jāpielāgo faktiskajiem datiem, kas sniegti PVN pārskatos. PVN pārskatos var būt iekļautas arī PVN bāzes izmaiņas par četriem iepriekšējiem gadiem. Ja Komisija vai dalībvalstis bija noteikušas atrunas, var tikt koriģēti arī dati par iepriekšējiem gadiem.

Komisija katrai dalībvalstij aprēķina starpību starp PVN pašu resursu prognozi un jaunākajiem pārskatos sniegtajiem datiem (atlikums).

Komisija informē dalībvalstis par atlikuma aprēķina rezultātiem līdz tā gada 1. februārim, kas seko pārskata datu iesniegšanas gadam, un dalībvalstīm summas jādara pieejamas tā gada marta pirmajā darbdienā, kas seko gadam, kurā Komisija informēja dalībvalstis par atlikuma aprēķinu. Ja dalībvalstis neveic vajadzīgos maksājumus, var tikt piemēroti procenti (procentus, kas nepārsniedz 1000 EUR, nepiedzen).

8. tabula. PVN korekcijas (atlikumi)*

ES 27 miljonos EUR

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

PVN atlikumi, ko veido atšķirība starp pirmā pārskata datiem un prognozi

313

418

502

403

- 54

1011

1734

PVN atlikumi saistībā ar iepriekšējo pārskatu pārskatīšanu

87

6

23

- 1

121

97

125

Korekcijas ES 27 kopā

400

424

525

402

68

1108

1859

Avots: ES gada pārskati un Eiropas Komisijas aprēķini. 6. pielikumā ir aplūkota PVN korekciju attīstība pa dalībvalstīm.

*Atlikumu procedūrā katru gadu tiek koriģēti dati par pēdējo pieejamo gadu un par iepriekšējiem gadiem.

Jaunā sistēma pašu resursu bāzes aprēķināšanai nav ietekmējusi PVN pašu resursu aprēķināšanas un iekasēšanas procesu un to korekcijas (atlikumus). Nav nekādu neveiktu maksājumu.

2021. un 2022. gada atlikumu procedūras rezultāti ir ievērojami lielāki nekā iepriekšējos gados, un lielākajā daļā dalībvalstu korekcijas ir lielākas (sk. arī 6. pielikumu). Galvenais elements, kas veicinājis šīs izmaiņas, ir attiecīgo ES budžetu finansēšanai izmantoto 2021. un 2022. gada PVN bāzes prognožu korekcija, jo inflācijas līmeņa pieaugums bija novērtēts par zemu.

Komisija pastāvīgi novērtē PVN ieņēmumu iekasēšanu dalībvalstīs un tādu pasākumu ieviešanu, kuru mērķis ir palielināt PVN līdzekļu pienācīgu iekasēšanu (1. izcēlums).

1. izcēlums. Iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot PVN līdzekļu pienācīgu iekasēšanu dalībvalstīs

PVN pašu resursi veido aptuveni 2 % no dalībvalstu iekasētajiem PVN ieņēmumiem. Tāpēc pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot PVN ieņēmumu iekasēšanu, galvenokārt papildina valstu budžetus, bet zināmā mērā arī ES budžetu.

PVN iekasēšana – Devītais ziņojums par PVN reģistrācijas, iekasēšanas un kontroles procedūrām
(Regulas 1553/89 12. pants)

Komisija ik pēc pieciem gadiem sagatavo ziņojumu par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem un gūtajiem panākumiem attiecībā uz PVN iekasēšanu, kā arī par visiem veiktajiem uzlabojumiem. Saskaņā ar novērtējumu, ko Komisija sniedza pēdējā ziņojumā, kas publicēts 2022. gada aprīlī 15 , Komisija sniedza 39 ieteikumus dalībvalstu PVN iekasēšanas sistēmas uzlabošanai.

Ieteikumi galvenokārt attiecas uz dalībvalstu PVN iekasēšanas procesiem, proti, PVN reģistrāciju un riska analīzi, PVN informācijas tehnoloģijām un jaunām tehnoloģijām, deklarāciju iesniegšanu un samaksu, PVN parādu piedziņu, atmaksu un revīzijām, PVN uzskaiti, pārskatatbildību un strīdiem. Ierosināto pasākumu ātra īstenošana uzlabos PVN pašu resursu sistēmas atbilstību ES budžeta vajadzībām.

Tāpēc ziņojuma secinājumos Komisija aicina ES dalībvalstis īstenot tās ieteikumus, lai ne vien palīdzētu gūt nodokļu ieņēmumus, kas nepieciešami reaģēšanai uz būtiskajām problēmām, ar kurām saskaras ES, bet arī lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un pavērtu ceļu uz ātrāku un noturīgāku atveseļošanos pēc pandēmijas.

Izmaiņas PVN tiesību aktos, kas attiecas uz nepietiekamu nodokļa iekasēšanu un krāpšanu.

No 2021. gada 1. jūlija mini vienas pieturas aģentūra (MOSS), kas tika izveidota 2015. gada 1. janvārī, kļuva par vienas pieturas aģentūru (OSS) 16 , kas aptver plašāku preču piegāžu un sniegto pakalpojumu klāstu (turpmāk – “piegādes”) un ir ieviesusi turpmākus vienkāršojumus. Šī paplašinātā OSS aptver trīs īpašos režīmus: ārpussavienības režīmu, Savienības režīmu un importa režīmu.

Pašreizējā ārpussavienības režīma un ES režīma darbības joma ir paplašināta, bet importa režīms ir jauns. Šie īpašie režīmi ļauj nodokļa maksātājiem deklarēt un samaksāt PVN – kas maksājams dalībvalstīs, kurās tie (parasti) neveic uzņēmējdarbību –, izmantojot tīmekļa portālu dalībvalstī, kurā nodokļa maksātāji ir identificēti (identifikācijas dalībvalstī). Tas nodokļa maksātājiem ietaupa izmaksas, kas saistītas ar reģistrēšanos par PVN maksātāju vairākās dalībvalstīs.

Šīs shēmas tiek plaši izmantotas. 2022. gadā dalībvalstis kopumā iekasēja vairāk nekā 17 miljardus EUR, izmantojot paplašināto OSS portālu, kas aptver tiešsaistes pārdošanu ES. PVN ieņēmumi 2,5 miljardu EUR apmērā tika iekasēti arī no e-komercijas preču importa. Tas ietver jaunos PVN ieņēmumus, kas gūti, atceļot atbrīvojumu no PVN, kuru iepriekš piemēroja zemas vērtības (nepārsniedz 22 EUR) preču importam un saistībā ar kuru pastāvēja ļoti lielas krāpšanas iespējas 17 . Atvieglojot un tādējādi sekmējot noteikumu ievērošanu, shēmas veicina iekšējā tirgus pienācīgu darbību, jo visiem pārdevējiem neatkarīgi no to atrašanās vietas piemēro vienādu PVN likmi.

2018. gada martā Komisijas ziņojuma 18 Padomei un Eiropas Parlamentam par Direktīvas 2006/112/EK 199.a un 199.b panta ietekmi uz krāpšanas apkarošanu (ziņojums) rezultātā tika īstenota vēl viena svarīga likumdošanas iniciatīva, kas uzlabo PVN iekasēšanas sistēmas atbilstību un PVN direktīvas ievērošanu.

Saskaņā ar šo ziņojumu dalībvalstis un ieinteresētās personas kopumā uzskatīja, ka Direktīvas 2006/112/EK 199.a pantā noteiktā apgrieztās maksāšanas sistēma ir efektīvs instruments ar PVN saistītas krāpšanas apkarošanai vai novēršanai attiecīgajās nozarēs. Tāpēc, stājoties spēkā Padomes Direktīvai (ES) 2018/1695 un Padomes Direktīvai (ES) 2022/890, minēto pasākumu piemērošana uz ierobežotu laiku līdz galīgā PVN režīma paredzētajai spēkā stāšanās dienai ir pagarināta.

Visbeidzot, 2022. gada decembrī Komisija ierosināja virkni pasākumu, kas, izmantojot un veicinot digitalizāciju, modernizēs ES PVN sistēmu, atvieglos uzņēmumiem tās lietošanu un padarīs to noturīgāku pret krāpšanu 19 . Šā ziņojuma sagatavošanas laikā Padomē notiek sarunas par tiesību aktu kopumu.

Galvenās ierosinātās darbības palīdzēs dalībvalstīm ik gadu iekasēt papildu PVN ieņēmumus līdz pat 11 miljardu EUR apmērā. Tiesību aktu kopuma mērķis cita starpā ir nodrošināt tādu uzņēmumu, kas ES darbojas pārrobežu režīmā, pāreju uz reāllaika digitālo ziņošanu, pamatojoties uz e-rēķiniem, atjaunināt PVN noteikumus attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem un īstermiņa izmitināšanas platformām un ieviest vienotu PVN reģistrāciju visā ES.

Saskaņā ar ietekmes novērtējumu 20 laikposmā no 2023. līdz 2032. gadam vēlamā politikas pieeja, proti, pastiprinātā pieeja (kas apvieno digitālās ziņošanas prasību ieviešanu ES līmenī, domājamā pakalpojumu sniedzēja jēdziena piemērošanu visām izmitināšanas un pārvadājumu nozarēm un apjomīgāku OSS paplašināšanu apvienojumā ar apgrieztās maksāšanas sistēmu un obligātu IOSS) salīdzinājumā ar pamatscenāriju radīs neto ietekmi no 172 miljardiem EUR līdz 214 miljardiem EUR.

Pastiprinātā pieeja laikposmā no 2023. līdz 2032. gadam ietaupīs 50,6 miljardus EUR: 41,4 miljardus EUR saistībā ar PVN ziņošanu (11 miljardus EUR saistībā ar ziņošanas pienākumu atcelšanu, 24,2 miljardus EUR saistībā ar sadrumstalotības izmaksu samazinājumu, 4,3 miljardus EUR saistībā ar iepriekš aizpildītu PVN deklarāciju izmantošanu un 1,9 miljardus EUR saistībā ar e-rēķinu izmantošanu), 0,5 miljardus EUR saistībā ar racionalizēšanu un precizējumiem attiecībā uz platformu ekonomiku, 8,7 miljardus EUR saistībā ar PVN reģistrācijas pienākuma atcelšanu.

Tādējādi sagaidāms, ka tad, kad dalībvalstis būs pieņēmušas un pilnībā īstenojušas šo pasākumu kopumu, ES PVN sistēma darbosies labāk. Līdz ar to gaidāmais PVN iekasēšanas efektivitātes pieaugums dalībvalstīs radīs lielākus ieņēmumus ES budžetā.

2.3.ES finanšu interešu aizsardzība

Spēkā esošo atrunu attīstība laikposmā no 2016. līdz 2022. gadam

Atrunas ir veids, kā aizsargāt ES finanšu intereses, līdz Komisija var gūt pietiekamu pārliecību par pašu resursu jautājumu.

Grozītās Padomes Regulas 1553/89 9. panta 2. punktā ir noteikts, ka “pārskatos, kas minēti 7. panta 1. punktā, turpmākas korekcijas neizdara pēc 31. jūlija ceturtajā gadā pēc attiecīgā finanšu gada, ja vien minētās korekcijas neattiecas uz gadījumiem, par ko Komisija vai attiecīgā dalībvalsts ziņojusi iepriekš”. Iepriekš paziņotos gadījumus parasti dēvē par atrunām. Atruna nozīmē to, ka paliek atklāts jautājums par metodiku vai izmantotajiem datu avotiem, kas attiecas uz kādu posteni un par kuriem Komisija un dalībvalsts nav vienojušās. Komisija var noteikt atrunas arī gadījumos, kad dalībvalstis pārkāpj PVN direktīvu vai, iespējams, pieļauj atkāpes no PVN direktīvas. Atrunas var noteikt arī dalībvalstis, ja tās nepiekrīt Komisijai.

Atrunas sniedz dalībvalstīm juridisku un budžeta noteiktību. Ja kādam gada pārskata postenim ir iestājies noilgums (t. i., nav atrunas), to nevar mainīt un pēc noilguma nav finansiālas ietekmes uz šo posteni.

Atrunu skaits laika gaitā ir nedaudz samazinājies (9. tabula), un paredzams, ka tas turpinās sarukt, jo vairākums atrunu attiecas uz sistēmu pirms 2021. gada. Lielākā daļa atrunu attiecas uz gada pārskatu posteņiem, kas jaunajā sistēmā vairs netiek izmantoti (2023. gada beigās to skaits bija 30 no 37 Komisijas noteiktajām atrunām). Šīs atrunas tiks pakāpeniski izskatītas un atceltas, un paredzams, ka jaunās sistēmas ieviešanas rezultātā atrunu skaits laika gaitā ievērojami samazināsies.

2023. gada beigās bija septiņas atrunas, kas attiecās uz jaunās sistēmas darbības gadiem (2021.–2022. gads). Tomēr ne visas pārbaudes par 2021. un 2022. gadu šā ziņojuma sagatavošanas laikā bija pabeigtas, tāpēc ar jauno sistēmu saistīto atrunu skaits varētu nedaudz palielināties 21 . Atrunas, kas noteiktas 2021. un 2022. gadā, galvenokārt attiecas uz PVN direktīvas pārkāpumiem un atkāpēm no tās 22 . Dažas no iepriekšējos gados noteiktajām atrunām attiecas uz pārskata posteņiem, kas tiks saglabāti, un tās tiks atrisinātas nākamajos pārbaudes ciklos.

9. tabula. Spēkā esošo PVN atrunu skaits

 

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

Dalībvalstu noteiktas

16

15

12

10

17

17

11

13

Komisijas noteiktas

50

53

64

61

61

71

56

37

Saistībā ar pārkāpumiem

15

14

16

19

19

16

17

16

Kopā

81

82

92

90

97

104

84

66

No tām saistītas ar jauno sistēmu

7

Piezīme. To atrunu skaits, kas nav atrisinātas katra gada 31. decembrī (kuras, iespējams, noteiktas iepriekšējos gados). 7. pielikumā ir parādīts arī atrunu sadalījums pa dalībvalstīm.

10. tabula. Ilgstoši spēkā esošas PVN atrunas*

 

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

Dalībvalstu noteiktas

4

6

6

7

3

2

1

1

Komisijas noteiktas

2

6

1

4

5

3

9

7

Saistībā ar pārkāpumiem

3

2

3

4

6

5

4

3

Kopā

9

14

10

15

14

10

14

11

Avots: Eiropas Komisija.

* Ilgstoši spēkā esoša atruna ir definēta kā atruna, kas ir bijusi spēkā vairāk nekā piecus grāmatvedības gadus.

Attiecībā uz 2016. gada vidējo svērto likmi, ko izmanto, sākot ar 2021. gada PVN pašu resursu pārskatiem, trīs dalībvalstīm ir viena vai vairākas atrunas. Tas nozīmē, ka šīm dalībvalstīm vidējā svērtā likme pašlaik ir provizoriska un kļūs galīga tikai pēc atrunas atcelšanas. Šīs dalībvalstis ir Vācija, Horvātija un Luksemburga 23 .

Pārkāpumu attīstība saistībā ar PVN pašu resursiem 2016.–2022. gadā

Tiesību aktu par pašu resursiem neievērošana rada pārkāpumus. Pārkāpuma procedūras attiecībā uz PVN pašu resursiem ir ļoti retas, un lielākā daļa viedokļu atšķirību tiek atrisinātas pārbaudes ciklā, ļaujot veikt korekcijas un pielāgojumus četru gadu laikā. Laikposmā no 2016. līdz 2022. gadam Komisija sāka vienu pārkāpuma procedūru (2. izcēlums). Jaunās sistēmas ieviešana līdz šim nav ietekmējusi pārkāpumus. Iesaldētās vidējās svērtās likmes ieviešana un lielākās kompensāciju daļas atcelšana ir ievērojami atvieglojusi PVN bāzes aprēķināšanu un var ierobežot domstarpību gadījumu skaitu ar dalībvalstīm.

Lai gan pārkāpuma procedūras ir salīdzinoši retas, tās sniedz spēcīgu stimulu dalībvalstīm ievērot tiesību aktus par pašu resursiem un ir būtiskas ES pašu resursu sistēmas uzticamībai. Šīs procedūras nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm un disciplīnu attiecībā uz to, kā tiek iekasēti ieņēmumi.

2. izcēlums. Notiekošas pārkāpuma procedūras

Laikposmā no 2016. līdz 2022. gadam Komisija sāka vienu pārkāpuma procedūru saistībā ar PVN pašu resursiem (Apvienotās Karalistes mini vienas pieturas aģentūras procedūra – pārkāpums 2020/2316). Mini vienas pieturas aģentūra (MOSS) tika ieviesta 2015. gada 1. janvārī un paplašināta, lai no 2021. gada 1. jūlija kļūtu par vienas pieturas aģentūru (OSS), aptverot plašāku piegāžu klāstu un padarot lietas vēl vienkāršākas, kā aprakstīts 1. izcēlumā. Mini vienas pieturas aģentūra PVN jomā ir neobligāta shēma, kas ļauj nodokļu maksātājiem uzskaitīt PVN, kas parasti maksājams vairākās dalībvalstīs, tikai vienā dalībvalstī. MOSS režīmā iekļautie pakalpojumi ietver pārrobežu telekomunikācijas, televīzijas un radio apraides un digitālos pakalpojumus. Dalībvalsts, kurā maksājums tiek veikts, varēja ieturēt 30 % no PVN, kas samaksāts 2015. un 2016. gadā, un 15 % no PVN, kas samaksāts 2017. un 2018. gadā. Šis ieturētais PVN būtu jāiekļauj PVN bāzē PVN pašu resursu noteikšanas nolūkā.

Laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam Apvienotās Karalistes valsts iestādes neuzskatīja MOSS ieturējumus par PVN un tāpēc tos neņēma vērā savā pārskatā par PVN pašu resursu aprēķinu un samaksu. Pēc argumentēta atzinuma saņemšanas no Komisijas 2023. gada novembrī Apvienotā Karaliste lūdza pagarināt atbildes sniegšanas termiņu un cieši sadarbojās ar Komisiju, lai precīzi noteiktu, cik daudz resursu vēl jāmaksā, un lai atrisinātu lietu. Pēc plašām pārrunām tika panākta vienošanās, un Apvienotā Karaliste darīja pieejamu pamatsummas maksājumu, kas jāmaksā 2024. gada jūlijā (4016 miljoni GBP). Maksājamā procentu summa (3,05 miljoni GBP) ir iekļauta Apvienotās Karalistes septembra rēķinā, un Komisija varēs oficiāli slēgt šo lietu, tiklīdz būs samaksāta šā rēķina pēdējā daļa (2025. gada pirmais pusgads).



2.4.Dalībvalstu atsauksmes

Sagatavojot šo ziņojumu, Komisija nosūtīja dalībvalstīm anketu (8. pielikums), lai saņemtu atsauksmes par jaunās vienkāršotās PVN pašu resursu sistēmas novērtējumu. Dalībvalstīm tika lūgts novērtēt jauno sistēmu, apsvērt iezīmes, ko tās novērtē visaugstāk/viszemāk, un apsvērt iespējamos ietaupījumus, ko jaunā sistēma varētu radīt (piemēram, attiecībā uz darba slodzi, darbinieku skaitu), un, ja iespējams, izteikt šos ietaupījumus skaitļos.

JAUNĀS SISTĒMAS VĒRTĒJUMS

Skalā no 1 līdz 10 (kur 10 ir vislielākais punktu skaits) 26 dalībvalstis (viena dalībvalsts nesniedza vērtējumu) jaunajai sistēmai piešķīra vidēji 8,9 punktus. Rezultāti sadalīti piecās kategorijās (11. tabula), un lielākā daļa dalībvalstu (15 no 26 respondentēm) ziņoja, ka tās ir “ļoti apmierinātas” ar jauno sistēmu, savukārt 11 dalībvalstis ziņoja, ka tās ir “apmierinātas”, un no tām tikai divas piešķīra jaunajai sistēmai 7 punktus. Dalībvalstis uzsvēra dažādus aspektus kā īpaši pozitīvus, ņemot vērā to vērtējumu. Tās norādīja uz to, ka vajadzīgs mazāk laika un mazāk cilvēkresursu, lai sagatavotu ikgadējo PVN pārskatu un piedalītos pārbaudes ciklā, it īpaši pateicoties iesaldētās vidējās svērtās likmes izmantošanai un kompensāciju/korekciju likvidēšanai. Par ieguvumu tika uzskatīta arī mazāka kļūdu iespēja un kopumā samazinātais administratīvais slogs.

11. tabula. Jaunās sistēmas vērtējums

1–2

3–4

5–6

7–8

9–10

Ļoti neapmierina

Neapmierina

Ne apmierina, ne neapmierina

Apmierina

Ļoti apmierina

0

0

0

11

15

Avots: Dalībvalstu atbildes uz anketas jautājumiem; viena dalībvalsts neiesniedza vērtējumu.

4. diagramma. Vērtējums par apmierinātību ar jauno sistēmu skalā no 1 līdz 10

Avots: Dalībvalstu atbildes uz anketas jautājumiem.

Jaunās sistēmas lielākās vērtības

Dalībvalstis visvairāk novērtēja to, ka jauno sistēmu ir vieglāk izmantot, jo kompensācijas un korekcijas ir atceltas (16 dalībvalstis) un vidējās svērtās likmes ikgadējais aprēķins vairs nav prasīts (19 dalībvalstis). Dažas dalībvalstis (7) arī dažādā mērā norādīja, ka vienkāršotais aprēķins tagad ir daudz ciešāk saistīts ar faktiskajiem PVN ieņēmumiem. Dažas dalībvalstis arī norādīja, ka atsevišķām iepriekšējo aprēķinu daļām bija vajadzīgi ievērojami resursi, bet tām bija ierobežota ietekme uz PVN pašu resursiem. Viena dalībvalsts bija ļoti gandarīta arī par to, ka jaunā sistēma nodrošina vienlīdzīgākus konkurences apstākļus starp dalībvalstīm, jo pretrunas, kas bija saistītas ar vidējās svērtās likmes un kompensāciju aprēķināšanā izmantotām atšķirīgām metodēm un datu avotiem, ir atrisinātas. Dalībvalstis pozitīvi novērtēja arī vispārēju laika ietaupījumu, darba slodzes un administratīvā sloga samazinājumu (piemēram, ir iesaistīts mazāk valsts iestāžu vai citu ārēju datu sniedzēju), (paredzamo) pozitīvo ietekmi uz pārbaudes ciklu (it īpaši atcelto korekciju/kompensāciju rezultātā), kā arī skaidri saprotamas un visaptverošas veidnes. Tikai viena dalībvalsts lūdza vēl vairāk vienkāršot aprēķina metodi.

Jaunās sistēmas vismazāk vērtīgās iezīmes

Lai gan jaunā sistēma tika uztverta pozitīvi, dažas dalībvalstis norādīja uz iespējamiem uzlabojumiem. Konkrētāk, piecas dalībvalstis norādīja, ka iesaldētas vidējās svērtās likmes izmantošana var neatspoguļot izmaiņas valsts tiesību aktos attiecībā uz PVN, jo īpaši PVN likmes izmaiņas, un ierobežot precizitāti; trīs dalībvalstis minēja ar veco sistēmu saistīto atrunu slogu; trīs dalībvalstis minēja neskaidrību par to, vai nākotnē, iespējams, būs kādi jauni vidējās svērtās likmes aprēķini; viena dalībvalsts minēja sarežģītus aprēķinus esošajām korekcijām ar ierobežotu finansiālo ietekmi; septiņas dalībvalstis minēja nepieciešamību turpināt aprēķināt likmi saistībā ar PVN iztrūkuma pētījumu. Trīspadsmit dalībvalstis neziņoja, ka jaunajai PVN pašu resursu sistēmai būtu kādas mazāk vērtīgas iezīmes.

Jaunās sistēmas ietekme uz resursiem

Attiecībā uz jaunās sistēmas ietekmi uz ietaupījumiem (piemēram, darbinieku skaita, darba slodzes, izmaksu samazināšanu) 21 dalībvalsts sniedza nepārprotami pozitīvu, bet galvenokārt vispārīgu atbildi. Tās kopumā apstiprināja, ka darba slodze saistībā ar PVN pārskata sagatavošanu ir būtiski samazinājusies (no mēnešiem līdz vien dažām dienām), un uzsvēra laika ietaupījumu saistībā ar iepriekš piemērotajām korekcijām/kompensācijām, vidējās svērtās likmes aprēķināšanu un ārējo datu sniedzēju izmantošanu.

14 dalībvalstis bija izteikušas skaitļos ietaupījumus, kas sistēmas reformas rezultātā radās PVN pārskatu sagatavošanā, kā arī pārbaužu sagatavošanā un dalībā tajās. Atbildes liecina, ka ietaupījumi un izmantotās aprēķina metodes ir ļoti dažādas. Piemēram, tika ziņots par ietaupījumiem no 0,2 līdz 0,3 FTE (pilnslodzes ekvivalenti) līdz 90 % darba slodzes ziņā salīdzinājumā ar vecajai sistēmai piešķirtajiem resursiem.

2.5.Secinājums

Analīze liecina, ka PVN pašu resursu sistēmas vienkāršošana kopumā ir sasniegusi savu mērķi samazināt gan dalībvalstu, gan Komisijas administratīvo slogu.

Pārtraucot piemērot dažas korekcijas un kompensācijas, ir mazinājusies aprēķinu sarežģītība, būtiski neietekmējot PVN bāzes vērtību, no kuras tiek iekasēti pašu resursi. Atcelto korekciju ietekme nepārsniedz 0,1 % no neto ieņēmumiem, savukārt atceltās kompensācijas veido ne vairāk kā 0,6 % no kopējās PVN bāzes. Neierobežotās PVN bāzes vērtība laika gaitā turpina palielināties, un pēdējos gados liela nozīme ir makroekonomiskajiem faktoriem, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju.

Tajā pašā laikā jaunā PVN pašu resursu sistēma nav ietekmējusi PVN pašu resursu iekasēšanu, jo, veicot vienkāršošanu, noteikumi attiecībā uz prognozēšanu, līdzsvarošanu un iekasēšanu netika mainīti 24 .

Atrunu skaits laika gaitā ir nedaudz samazinājies, jo lielākā daļa kompensāciju un korekciju vairs netiek piemērotas. Lielākā daļa spēkā esošo atrunu attiecas uz iepriekšējās sistēmas posteņiem, kas vairs netiek izmantoti. Paredzams, ka pēc šo atrunu izskatīšanas un atrisināšanas turpmākajās pārbaudēs spēkā esošo atrunu skaits, kā arī administratīvie resursi, kas vajadzīgi šo atrunu risināšanai gan Komisijas, gan dalībvalstu pusē, ievērojami samazināsies.

Dalībvalstis atzinīgi vērtē reformas pozitīvo ietekmi uz administratīvo slogu. Ir pāragri pilnībā novērtēt un izteikt skaitļos pārmaiņu radītos administratīvos ietaupījumus gan Komisijas, gan dalībvalstu pusē, taču šķiet, ka jaunā sistēma ir nodrošinājusi būtiskus ieguvumus, vienlaikus saglabājot PVN pašu resursu sistēmas pastāvīgu efektivitāti. Dažas dalībvalstis pauda bažas par to, ka iesaldētās 2016. gada vidējās svērtās likmes izmantošana var neatspoguļot būtiskas izmaiņas valsts PVN likmēs, tādējādi samazinot PVN bāzes precizitāti.

Likmes iesaldēšana 2016. gada līmenī varētu radīt negatīvus finansiālus stimulus tādā nozīmē, ka jebkura turpmāka likmju samazināšana (vai bāzes sašaurināšana, vai darījumu kategorijas pārcelšana uz zemāku PVN kategoriju) varētu novest pie tā, ka samazinās dalībvalsts ieguldījums ES budžetā.

Jautājums par 2016. gada vidējās svērtās likmes piemērošanas atbilstību tiks izvērtēts nākamajā nodaļā.

3.Vidējās svērtās likmes izmaiņas kopš 2016. gada

3.1.Vidējās svērtās likmes izmaiņas – 2016.–2020. gads

Laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam vidējā svērtā likme lielākajā daļā dalībvalstu saglabājās stabila. Tikai Vācijā, Grieķijā un Horvātijā bija vērojamas izmaiņas par vairāk nekā 1 procentpunktu salīdzinājumā ar 2016. gada likmi – 2019. vai 2020. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu likmes bija zemākas, un to galvenokārt noteica reakcija uz Covid-19 pandēmiju.

Parasti dalībvalstu vidējās svērtās likmes mainījās sakarā ar vispārējo PVN likmju izmaiņām vai atšķirīgu PVN kategoriju piemērošanu konkrētiem produktiem. Vācija un Īrija samazināja samazinātās PVN likmes un standarta PVN likmes, savukārt Austrija ieviesa jaunu samazinātu likmi. Daudzas valstis konkrētām produktu kategorijām arī piemēroja samazinātas likmes vai īpaši samazinātas likmes 25 . Piemēram, likmes tika samazinātas attiecībā uz restorānu un viesnīcu pakalpojumiem Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Vācijā, Grieķijā, Horvātijā, Ungārijā, Īrijā un Lietuvā. Čehijā un Grieķijā samazinātas PVN likmes piemēroja pasažieru pārvadājumu nozarē. PVN likmes grāmatām un laikrakstiem tika samazinātas Austrijā, Bulgārijā, Latvijā, Slovēnijā un Slovākijā.

Izklaides un kultūras nozarē, kas aptver kinoteātrus, teātrus un koncertus, PVN tika samazināts daudzās dalībvalstīs, arī Bulgārijā, Vācijā, Grieķijā, Francijā, Čehijā, Igaunijā, Horvātijā, Ungārijā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā un Slovēnijā. Savukārt Nīderlandes vidējās svērtās likmes palielinājums 2019. gadā bija saistīts ar samazinātās PVN likmes palielināšanu. Dānija piemēro tikai vienu PVN likmi, un tās vidējā svērtā likme nemainās 26 .

5. diagramma. Vidējās svērtās likmes absolūtās izmaiņas 2019.–2020. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu (procentpunktos)

Avots: Dalībvalstu PVN pārskati par 2016., 2019. un 2020. finanšu gadu.

3. izcēlums. Izmaiņas PVN tiesību aktos, kas varēja ietekmēt vidējo svērto likmi

Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma rīcības plānu PVN jomā “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu – laiks pieņemt lēmumu” 27 . Šajā rīcības plānā ir aprakstīts ceļš uz vienotas ES PVN zonas izveidi. Šajā kontekstā PVN direktīva kopš 2016. gada ir vairākkārt grozīta (pieņemtas 16 direktīvas, ar kurām to groza, sk. 10. pielikumu). Paredzams, ka šo grozījumu ietekme laika gaitā būs jūtama un turpmākajos gados pašos pamatos ietekmēs PVN sistēmas un iekšējā tirgus darbību.

Padomes 2022. gada 5. aprīļa Direktīvā (ES) 2022/542, ar ko Direktīvas 2006/112/EK un (ES) 2020/285 groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm, ir paredzēta iespēja saglabāt preferenciālas likmes produktiem, attiecībā uz kuriem dažām dalībvalstīm jau bija atkāpes, ļaujot citām dalībvalstīm izmantot minētās atkāpes, kā arī par 5 % zemāku likmju ieviešana (aizliegta pirms grozījumiem) un iespēja piemērot samazinātas likmes lielākam skaitam produktu. Šie grozījumi var ietekmēt daudzgadu vidējo svērto likmi, kas pašlaik noteikta 2016. gada līmenī.

Visbeidzot, it īpaši attiecībā uz 2020. un 2021. gadu daudzgadu vidējās svērtās likmes atbilstību, iespējams, ietekmēja arī direktīvas 28 , kas, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, pieņemtas attiecībā uz pagaidu pasākumiem saistībā ar pievienotās vērtības nodokli, kurš piemērojams Covid-19 vakcīnām un in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, un pagaidu atbrīvojumiem importam un konkrētām piegādēm.

3.2.Vidējās svērtās likmes izmaiņas – 2021.–2024. gada aplēses

Kopš 2021. gada dalībvalstīm vairs nav jāaprēķina PVN pašu resursu vidējās svērtās likmes. Tāpēc šajā iedaļā ir sniegtas minēto likmju aplēses 2021.–2024. gadam, lai novērtētu šajā periodā izmantotās 2016. gada likmes piemērošanas atbilstību. Komisija ir aplēsusi vidējo svērto likmi pēc 2020. gada, izmantojot vienkāršotu aprēķina metodi salīdzinājumā ar dalībvalstu faktiskās vidējās svērtās likmes aprēķiniem. Šajā metodē izmantoti tikai dati par privāto mājsaimniecību patēriņu (4. izcēlums).



4. izcēlums. Skaidrojums par vidējās svērtās likmes aplēses vienkāršoto metodi

Līdz 2020. gadam, lai aprēķinātu vidējo svērto likmi tā, kā to veica dalībvalstis, bija vajadzīga plaša detalizēta informācija, piemēram, par dažādām izdevumu kategorijām, to PVN likmēm vai no nodokļa atbrīvotajām apakškategorijām. Lielākā daļa šīs informācijas nav viegli pieejama, un dalībvalstīm bija jāveic detalizēta izpēte un aprēķini. Vidējās svērtās likmes galvenais noteicošais faktors, kas veido aptuveni 60–80 % no dalībvalstu izdevumiem, kuriem piemēro PVN, ir privāto mājsaimniecību patēriņš. Dati par mājsaimniecību privāto patēriņu, kas ir daļa no dalībvalstu nacionālajiem kontiem, ir publiski pieejami no Eurostat. Vienkāršotās vidējās svērtās likmes ir aplēstas, pamatojoties uz šiem mājsaimniecību datiem un neveicot aprēķinus par citām kategorijām, piemēram, valdības iepirkumiem, bruto pamatkapitāla veidošanu un uzņēmumu starppatēriņu (patēriņa sadalījumu pa dalībvalstīm sk. 14. pielikumā).

Vienkāršoto vidējo svērto likmi (V-VSL) iegūst, faktiskajai vidējai svērtajai likmei bāzes gadā piemērojot vidējās svērtās likmes pieauguma tempu, kura pamatā ir mājsaimniecību patēriņa dati, – proti, mājsaimniecību vidējo svērto likmi (MS-VSL) – N gadā, par bāzi izmantojot B gadu (atsauces gads):

V-VSLN = VSLB x MS-VSLN

MS-VSLB

Mājsaimniecību vidējo svērto likmi (MS-VSL) aprēķina Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC). Metodikas sīks apraksts ir sniegts 15. pielikumā.

13. pielikumā ir sniegts 2020. gada vienkāršotās vidējās svērtās likmes un faktisko likmju salīdzinājums.

Saskaņā ar šīm aplēsēm vienkāršotā vidējā svērtā likme laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam dalībvalstīs saglabājās salīdzinoši tuvu 2016. gada faktiskajai vidējai svērtajai likmei. 13 no 27 dalībvalstīm vienkāršotās vidējās svērtās likmes starpība ar 2016. gada likmi visos novērotajos gados (2021.–2024. gads) nepārsniedza 1 procentpunktu. Būtiskas vidējās svērtās likmes izmaiņas, kas pārsniedza 2 procentpunktus, tika novērotas tikai dažās valstīs – Vācijā, Horvātijā, Polijā un Rumānijā.

Kopumā vienkāršotās vidējās svērtās likmes izmaiņas novērotajā laikposmā var saistīt ar patēriņa tendenču un PVN likmju izmaiņām. Reaģējot uz enerģijas piegādes deficītu un ar to saistīto cenu kāpumu pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, bieži vien tika samazināta PVN likme elektroenerģijai, gāzei vai kurināmajam. Šāds samazinājums bija vērojams Beļģijā, Bulgārijā, Spānijā, Horvātijā, Īrijā, Itālijā, Polijā un Portugālē. Izmaiņas Spānijā, Horvātijā, Itālijā un Polijā veicināja arī zemāku likmju noteikšana pārtikas produktiem, piemēram, augļiem un dārzeņiem. Dažas valstis, to vidū Beļģija, Vācija, Rumānija un Īrija, atcēla PVN likmes pagaidu samazinājumus, kas tika īstenoti Covid-19 pandēmijas laikā, tāpēc to vidējās svērtās likmes palielinājās. Dažās valstīs, piemēram, Polijā, ir atcelti arī PVN likmju samazinājumi attiecībā uz elektroenerģiju, gāzi un kurināmo, kas izskaidro vidējās svērtās likmes pieaugumu 2023. un 2024. gadā.

Attiecībā uz izmaiņām valsts PVN likmēs 11. pielikumā ir sniegts pārskats par PVN likmēm, kas bija piemērojamas katrā dalībvalstī laikposmā no 2016. līdz 2023. gadam.



6. diagramma. Vienkāršoto vidējo svērto likmju absolūtās izmaiņas 2021.–2024. gadā salīdzinājumā ar 2016. gada vidējo svērto likmi (procentpunktos)

Avots: Pašu aprēķini.

Paredzams, ka 2024. gadā lielākā daļa PVN pasākumu, ko dalībvalstis veikušas, lai ņemtu vērā Covid-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi, būs atcelti. Tas nozīmē, ka 2016. gada vidējās svērtās likmes salīdzinājumam ar 2024. gada vienkāršoto likmi vajadzētu sniegt noderīgu norādi par to, cik atbilstoši ir pēc pandēmijas piemērot 2016. gada likmi. Lielākajā daļā valstu vidējā svērtā likme 2024. gadā bija zemāka par 2016. gada likmi, un daudzās valstīs tā bija par 5 % līdz 10 % zemāka. Vislielākais samazinājums ir vērojams Vācijā, Horvātijā un Rumānijā – par aptuveni 10 %.

7. diagramma. 2024. gada vienkāršotās vidējās svērtās likmes relatīvās izmaiņas salīdzinājumā ar 2016. gada vidējo svērto likmi (%)

Avots: Pašu aprēķini.

3.3.Vidējās svērtās likmes analīzes secinājumi

Nobeigumā – vienkāršotās vidējās svērtās likmes aplēses analīze liecina, ka 2016. gada vidējās svērtās likmes piemērošana 2021.–2024. gadam vairākuma dalībvalstu gadījumā, šķiet, ir bijusi atbilstoša. Aplēses liecina, ka to valstu skaits, kuru vidējā svērtā likme citādi būtu ievērojami atšķirīga (par vairāk nekā 10 %), ir ļoti mazs.

Aplūkojamo laikposmu skāra vairāki notikumi, kas varēja ietekmēt piemērojamās PVN likmes un līdz ar to arī PVN pašu resursus. Pagaidu izmaiņas PVN likmēs saistībā ar Covid-19 pasākumiem, kā arī lielāka elastība PVN likmju noteikšanā saskaņā ar Padomes Direktīvu (ES) 2022/542 apgrūtina 2016. gada iesaldētās likmes piemērošanas ietekmes atsevišķu novērtēšanu. Tomēr analīze liecina, ka vidējās svērtās likmes ikgadējā aprēķina atcelšanai bija ierobežota ietekme uz ES budžetā veicamo PVN iemaksu taisnīgu sadali un tā vienlaikus ievērojami samazināja Komisijas un dalībvalstu administratīvo slogu.

4.Secinājums

Šajā ziņojumā ir novērtēta PVN pašu resursu sistēmas darbība pēc izmaiņām, kas ieviestas ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2021/769, it īpaši iesaldētās daudzgadu vidējās svērtās likmes atbilstība.

Kā aprakstīts 2. nodaļā, pārtraucot piemērot lielāko daļu kompensāciju un korekciju, netika būtiski ietekmēta PVN pašu resursu bāzes summa, savukārt spēkā esošo atrunu skaits ir samazināts. Apvienojumā ar vienkāršoto metodi PVN pašu resursu aprēķināšanai, kurā izmanto iesaldēto 2016. gada vidējo svērto likmi, administratīvais slogs gan dalībvalstīm, gan Komisijai ir ievērojami samazinājies.

Pašlaik ir trīs dalībvalstis, kuras izmanto provizorisku 2016. gada likmi spēkā esošo atrunu dēļ – Vācija, Horvātija un Luksemburga (9. pielikumā norādīta vidējā svērtā likme katrai dalībvalstij).

Attiecībā uz iesaldētās likmes atbilstību 3. nodaļā ir parādīts, ka aplēstā ietekme saistībā ar 2016. gada likmes izmantošanu 2021.–2024. gadā liecina par novirzēm no faktiskās likmes vairāk nekā 1 procentpunkta apmērā tikai nedaudzu dalībvalstu gadījumā. Kopumā aplēstās novirzes 2024. gadā samazinājās saistībā ar korekcijām, kas veiktas, lai novērstu Covid-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi. Šīs novirzes no aplēstās likmes 2024. gadā svārstās no +4 % līdz −11 %.

11. pielikumā ir sniegts pārskats par PVN likmēm, kas tika piemērotas katrā dalībvalstī laikposmā no 2016. līdz 2023. gadam.



PIELIKUMS

1. pielikums. Pārskata kopsavilkuma tabula

PVN pašu resursi saskaņā ar Padomes Regulu 1553/89

Kods

 

 

Negatīvi

Pozitīvi

Ieņēmumi

 

R.1

Ieņēmumi

 

R.2

Naudas sodi un procenti

R.3

Atgūšanas izmaksas

 

R.4

Mazie apliekamie uzņēmumi (−)

 

R.5.1

Citas korekcijas (+)

 

R.5.2

Citas korekcijas (−)

R.6

Diferencētais nodokļu atvieglojums

 

R.7.1

Vienotas likmes lauksaimnieki (+)

 

R.7.2

Vienotas likmes lauksaimnieki (−)

R.8

Neto ieņēmumi

 

 

W

Vidējā svērtā likme (%)

 

IB

Starpbāze

 

 

 

Bāzes kompensācija

 

 

 

SE.1

Mazie atbrīvotie uzņēmumi (+)

 

E.2

Mazie atbrīvotie uzņēmumi (−)

 

 

Dir. 2006/112/EK X pielikuma A daļa

 

 

 

XA.1

Zobu tehniķi

XA.2

Valsts radio un televīzija

XA.3

Esošās ēkas un zeme zem tām

XA.4

Ceļojumu aģenti (ārpus ES)

XA.T

Kopā – X pielikuma A daļa

 

 

Dir. 2006/112/EK X pielikuma B daļa

 

 

 

XB.1

Ieejas kartes sporta pasākumiem

 

XB.2

Brīvās profesijas

 

XB.3

Valsts telekomunikāciju pakalpojumi

 

XB.4

Kremēšanas un apbedīšanas pakalpojumi

 

XB.5

Neredzīgas personas

 

XB.6

Karā kritušo piemiņas vietas

 

XB.7

Privātās slimnīcas

 

XB.8

Sabiedriskā ūdensapgāde

 

XB.9

Jaunas ēkas un zeme zem tām

 

XB.10

Pasažieru pārvadājumi (iekšzemes posms)

 

XB.11

Gaisa kuģi

 

XB.12

Karakuģi

 

XB.13

Ceļojumu aģenti (ES)

 

XB.T

Kopā – X pielikuma B daļa

 

 

Ierobežotu atskaitījumu tiesības

 

 

 

RD.C

Vieglie automobiļi

RD.E

Izdevumi par vieglajiem automobiļiem

 

Citas kompensācijas

 

 

 

OC.1

Citas kompensācijas

 

OC.2

Citas kompensācijas

 

 

OC.3

Citas kompensācijas

 

 

OC.4

Citas kompensācijas

 

 

OC.5

Citas kompensācijas

 

OC.6

Citas kompensācijas

 

OC.7

Citas kompensācijas

C.T

KOPĀ – kompensācijas

 

 

Galīgā PVN bāze

 

 

Avots: Eiropas Komisija.



2. pielikums. Pārskata kopsavilkuma tabula

PVN pašu resursi saskaņā ar Padomes Regulu 1553/89, kas grozīta ar Padomes Regulu 2021/769

Kods

Apraksts

Izmantotā valūta:

R1

Ieņēmumi

 

R1.1

Visas PVN summas, kas nav uzskaitītas ieņēmumos (+)

R1.2

Visas summas, kas nav PVN un kas uzskaitītas ieņēmumos (−)

NR

Neto ieņēmumi

R1+R1.1–R1.2

A

Korekcija saskaņā ar 3. panta 2. punkta 29 a) apakšpunktu – teritoriālā darbības joma___ __(+)

 

B

Korekcija saskaņā ar 3. panta 2. punkta 30 b) apakšpunktu – teritoriālā darbības joma___(±)

 

C1

Korekcija saskaņā ar 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu – 1. pārkāpums _________(+)

 

C2

Korekcija saskaņā ar 3. panta 2. punkta c) apakšpunktu – 2. pārkāpums _________(+)

 

...

......

 

Cn

Korekcija saskaņā ar 3. panta 2. punkta c) apakšpunktu – n. pārkāpums_________(+)

 

TC

Kopējās korekcijas

A+vai–B+C1…Cn

CNR

Koriģētie neto ieņēmumi

NR+vai–TC

VSL

Daudzgadu vidējā svērtā likme (%) 31

nn.nnnn %

FB

Galīgā neierobežotā PVN pašu resursu bāze

CNR/VSL

Avots: Eiropas Komisija.



3. pielikums. Kompensāciju un korekciju apraksts

Nosaukums

Apraksts

Nolūks

Juridiskā atsauce

R.2 Naudas sodi un procenti

Novērst elementus, kas nav PVN, bet ir iegrāmatoti kopā ar PVN

PVN pašu resursu bāzē vajadzētu būt ietvertam tikai iekasētajam PVN.

Vecās PR 1553/89 2. panta 1. punkts un PVN direktīvas 2. pants

R.3 Atgūšanas izmaksas

R.4 Mazie apliekamie uzņēmumi

Izslēgt tādus mazos uzņēmumus, kuru apgrozījums ir mazāks par 10 000 EUR

Dalībvalstīm ir iespēja neiekļaut šos uzņēmumus situācijās, kad tie saskaras ar grūtībām piemērot parasto PVN režīmu.

Vecās PR 1553/89 2. panta 3. punkts un PVN direktīvas XXI sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļa

R.5.1 un R.5.2 Citas korekcijas

Veikt korekcijas par citiem elementiem, kas pozitīvi vai negatīvi ietekmē R.1 “Iekasētie ieņēmumi”

PVN pašu resursu bāzē vajadzētu būt ietvertam tikai iekasētajam PVN. Korekcijās tiek atskaitīti elementi, kas nav PVN elementi, un pievienoti citur reģistrētie PVN elementi.

Vecās PR 1553/89 2. panta 1. punkts un PVN direktīvas 2. pants

R.6 Diferencētais nodokļa atvieglojums

Uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 10 000 EUR, var piemērot diferencētu atbrīvojumu no maksājamā PVN maksāšanas.

Mazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, kad tiek piemērots parastais PVN režīms

Vecās PR 1553/89 5. panta 1. punkts un PVN direktīvas XXI sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļa

R.7.1 un R.7.2 Vienotas likmes lauksaimnieki

Tā kā konkrēti lauksaimnieki savus PVN pienākumus pilda atšķirīgi, šī ietekme jāatspoguļo kā pozitīva vai negatīva ietekme uz R.1 “Iekasētie ieņēmumi”.

Mazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem, kad tiek piemērots parastais PVN režīms

Vecās PR 1553/89 5. panta 2. punkts un PVN direktīvas XXI sadaļas 2. nodaļa

SE.1 un SE.2 Mazie atbrīvotie uzņēmumi

Iekļaut tādus mazos uzņēmumus, kuru apgrozījums pārsniedz 10 000 EUR, kuri ir atbrīvoti no nodokļa un uz kuriem tādējādi neattiecina parastos PVN pienākumus.

Iekļaut no nodokļa atbrīvotos uzņēmumus, kuru apgrozījums ir no 10 000 EUR līdz valsts atbrīvojuma robežvērtībai, tā, it kā uz tiem attiektos parastie PVN pienākumi

Vecās PR 1553/89 6. panta 1. punkts un PVN direktīvas XXI sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļa

XA.1 Zobu tehniķi

Izslēgt PVN ieņēmumus, kas ir saistīti ar noteiktām piegādēm un ir iekļauti R.1, bet kam tur nevajadzētu būt

Izņemt no bāzes piegādes, kas ir apliktas ar nodokli dalībvalstī, bet kas būtu jāatbrīvo no nodokļa

Vecās PR 1553/89 2. panta 2. punkta otrais ievilkums un 6. panta 2. punkta pirmais ievilkums, PVN direktīvas 370. pants un X pielikuma A daļa

XA.2 Valsts radio un televīzija

XA.3 Esošās ēkas un zeme zem tām

XA.4 Ceļojumu aģenti (ārpus ES)

XB.1 Ieejas kartes sporta pasākumos

Iekļaut PVN ieņēmumus, kas saistīti ar konkrētām piegādēm un nav iekļauti R.1, bet kam tur vajadzētu būt

Pievienot atpakaļ PVN piegādēm, kas ir atbrīvotas no nodokļa dalībvalstī, bet kas būtu jāapliek ar nodokli

Vecās PR 1553/89 2. panta 2. punkta trešais ievilkums un 6. panta 2. punkta otrais ievilkums, kā arī PVN direktīvas 371. pants un X pielikuma B daļa

XB.2 Brīvās profesijas

XB.3 Valsts telekomunikāciju pakalpojumi

XB.4 Kremēšanas un apbedīšanas pakalpojumi

XB.5 Neredzīgas personas

XB.6 Karā kritušo piemiņas vietas

XB.7 Privātās slimnīcas

XB.8 Publiskā ūdensapgāde

XB.9 Jaunas ēkas un zeme zem tām

XB.10 Pasažieru pārvadājumi

XB.11 Gaisa kuģi

XB.12 Karakuģi

XB.13 Ceļojumu aģenti

RD.C Dienesta automašīnas

Šī kompensācija dalībvalstīm nav obligāta. Ja vispārējās tiesības veikt atskaitījumu ir ierobežotas, ir vajadzīga negatīva kompensācija, jo citādi R.1 “Iekasētie ieņēmumi” būtu pārāk lieli salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm, kurās atskaitīšanas tiesības par šīm piegādēm nav ierobežotas

Koriģēt R.1 “Iekasētie ieņēmumi”, lai atdarinātu situāciju, kad uz šīm piegādēm neattiecas ierobežotas atskaitīšanas tiesības

Vecās PR 1553/89 6. panta 4. punkts un PVN direktīvas 176. pants

RD.E Izdevumi par dienesta automašīnām

OC.1–OC.n Citas kompensācijas

Tipiski kodu “Citas kompensācijas” piemēri ir saistīti ar pārkāpumiem, pārkāpumiem līdzīgām atkāpēm no PVN direktīvas vai atsevišķiem dalībvalsts teritoriālo īpatnību PVN aspektiem.

Pievienot atpakaļ PVN piegādēm, uz kurām neattiecas pārkāpums vai kuras netiek apstrādātas veidā, kas kā citādi atšķiras no parastā PVN režīma citās dalībvalstīs

Vecās PR 1553/89 2. panta 1. punkts un PVN direktīvas 2. pants

Avots: Eiropas Komisija.

4. pielikums. PVN pašu resursu bāzes salīdzinājums pa dalībvalstīm, kurās 2020. un 2023. gadā piemērots maksimālais ierobežojums

2020

2023

Valsts

Pirms maksimālā ierobežojuma

Pēc maksimālā ierobežojuma

Atšķirība

Pirms maksimālā ierobežojuma

Pēc maksimālā ierobežojuma

Atšķirība

Miljardos EUR

Miljardos EUR

%

Miljardos EUR

Miljardos EUR

%

Horvātija

33,212

24,518

−26 %

43,376

36,747

−15 %

Kipra

15,360

9,834

−36 %

19,320

13,391

−31 %

Luksemburga

30,402

21,357

−30 %

41,205

27,719

−33 %

Malta

9,183

5,784

−37 %

9,745

8,403

−14 %

Polija

254,114

248,794

−2 %

359,996

351,380

−2 %

Portugāle

102,256

97,793

−4 %

N/P

N/P

N/P

Slovēnija

N/P

N/P

N/P

31,842

31,759

0 %

Avots: Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 9 pieņemšana galīgajā variantā (ES, Euratom) 2021/118; Eiropas Savienības 2023. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4 pieņemšana galīgajā variantā (ES, Euratom) 2023/2750.

Piezīme. Pārējām dalībvalstīm maksimālo ierobežojumu nepiemēro, jo to PVN bāze ir mazāka par 50 % no to NKI.



5. pielikums. PVN bāzes attīstība pa dalībvalstīm (miljardos EUR)

Dalībvalsts

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

Beļģija

177

187

195

196

171

207

222

Bulgārija

22

24

26

29

29

34

40

Čehija

70

81

87

92

89

99

118

Dānija

105

110

115

118

114

148

141

Vācija

1300

1357

1407

1457

1432

1500

1702

Igaunija

10

11

12

13

13

15

17

Īrija

78

86

88

94

78

96

117

Grieķija

70

70

74

79

69

74

89

Spānija

495

508

564

564

500

578

659

Francija

989

1057

1104

1113

1043

1209

1314

Horvātija

28

30

33

37

31

35

40

Itālija

659

702

713

733

645

764

897

Kipra

12

14

16

16

16

16

19

Latvija

11

11

12

13

13

14

18

Lietuva

15

17

18

20

18

24

29

Luksemburga

27

27

28

30

30

35

40

Ungārija

44

48

54

60

57

60

70

Malta

7

7

8

9

8

7

9

Nīderlande

290

303

326

335

329

381

431

Austrija

159

168

173

178

173

184

212

Polija

171

224

242

252

238

276

315

Portugāle

91

99

104

113

103

106

127

Rumānija

62

68

78

82

78

86

102

Slovēnija

19

20

22

22

20

24

27

Slovākija

28

31

34

36

37

40

45

Somija

93

96

100

105

102

114

121

Zviedrija

201

205

206

208

219

230

234

Kopā

5231

5565

5839

6006

5654

6355

7154

Avots: Dalībvalstu PVN pārskati par 2016.–2022. finanšu gadu.



6. pielikums. PVN atlikumu dinamika (miljonos EUR)*

Dalībvalsts

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

Beļģija

12,33

15,02

15,37

−8,42

-57,72

31,76

−13,23

Bulgārija

2,32

4,58

1,92

4,68

5,46

7,14

8,46

Čehija

5,12

20,69

10,67

8,35

−4,18

9,59

20,28

Dānija

4,54

2,63

−21,97

−9,11

25,42

71,18

4,42

Vācija

−6,57

14,07

14,67

−3,28

106,98

104,48

268,70

Igaunija

0,14

1,09

0,49

0,65

0,32

3,08

3,00

Īrija

−9,95

0,84

17,06

2,03

−41,81

11,46

27,42

Grieķija

−53,43

−12,05

−4,82

14,16

0,07

−42,82

41,17

Spānija

67,71

−9,52

128,69

85,19

−73,72

78,88

160,69

Francija

58,70

98,94

111,62

57,41

27,59

253,03

322,78

Horvātija

2,75

2,88

2,55

2,99

11,28

9,02

11,13

Itālija

262,80

145,51

87,06

48,96

−15,63

230,68

580,28

Kipra

1,49

2,37

3,49

1,48

2,32

1,96

4,63

Latvija

1,82

1,54

2,94

3,15

3,25

1,39

6,44

Lietuva

1,13

0,71

2,26

3,08

0,74

10,26

17,26

Luksemburga

3,28

4,75

−8,57

−1,97

46,02

11,57

−8,04

Ungārija

−1,77

−1,54

8,47

11,37

13,65

11,04

26,90

Malta

0,81

1,38

−0,05

2,76

2,65

2,53

3,61

Nīderlande

17,27

−0,77

7,72

−1,04

17,14

136,32

48,76

Austrija

5,24

−1,22

5,51

1,65

2,32

16,49

39,83

Polija

−21,72

100,22

100,90

117,91

−12,60

79,52

58,82

Portugāle

9,11

6,14

9,15

11,63

2,66

1,80

20,91

Rumānija

19,50

5,60

10,15

17,41

−6,63

29,37

69,54

Slovēnija

1,37

2,74

3,68

0,78

−4,69

5,17

2,74

Slovākija

4,19

5,78

12,34

10,68

8,82

10,81

9,99

Somija

5,12

7,82

3,68

11,69

−0,13

7,16

114,83

Zviedrija

6,85

3,54

−0,01

7,86

8,13

15,35

7,57

Kopā

400,15

423,73

524,96

402,03

67,72

1108,22

1858,89

Avots: ES gada pārskati un Eiropas Komisijas aprēķini.

*Atlikumu procedūrā katru gadu koriģē datus par pēdējo pieejamo gadu un par iepriekšējiem gadiem.

7. pielikums. Atrunas pa dalībvalstīm

 

Kopējais atrunu skaits
2023. gada 31. decembrī

tai skaitā atrunas par 2021. un 2022. gadu

Beļģija

1

—

Bulgārija

—

—

Čehija

—

—

Dānija

7

—

Vācija

8

—

Igaunija

—

—

Īrija

9

—

Grieķija

5

2

Spānija

—

—

Francija

2

—

Horvātija

2

—

Itālija

3

1

Kipra

—

—

Latvija

—

—

Lietuva

—

—

Luksemburga

5

—

Ungārija

—

—

Malta

—

—

Nīderlande

4

—

Austrija

5

—

Polija

—

—

Portugāle

—

—

Rumānija

11

3

Slovēnija

—

—

Slovākija

—

—

Somija

2

1

Zviedrija

1

—

Apvienotā Karaliste

1

—

Kopā

66

7

Avots: Eiropas Komisija.


8. pielikums. Aptauja dalībvalstīm

Anketa ziņojumam, kas minēts 13.a pantā Padomes Regulā 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido PVN.

1.Skalā no 1 līdz 10 (kur 10 ir vislielākais punktu skaits), cik apmierināti esat ar jauno sistēmu, kas ieviesta ar Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regulu (ES, Euratom) 2021/769, salīdzinājumā ar veco sistēmu laika/resursu ziņā, kas vajadzīgi, lai sagatavotu gada pārskatu, sagatavotos pārbaudei un piedalītos tajā (pilns cikls)?

2.Kādas ir jaunās PVN pašu resursu sistēmas iezīmes, ko vērtējat visaugstāk?

3.Kādas ir jaunās PVN pašu resursu sistēmas iezīmes, ko vērtējat viszemāk?

4.Vai jaunās sistēmas ieviešana samazināja nepieciešamo cilvēku skaitu, darba slodzi, izmaksas vai citus resursus?

5.Ja atbilde uz 4. jautājumu ir “jā”, vai jūs varētu izteikt skaitļos ietaupījumus saistībā ar pārskatu sagatavošanu, kā arī ar pārbaužu sagatavošanu un dalību tajās, kas panākti ar reformu (attiecīgi pilnslodzes ekvivalenta (FTE), darba slodzes, izmaksu vai citu resursu izteiksmē)?



9. pielikums. Vidējās svērtās likmes un to statuss 2016. gadā

Dalībvalsts

VSL 2016. gadā (%)

Atrunu skaits

Statuss

Beļģija

16,1119 %

—

Galīga

Bulgārija

19,7258 %

—

Galīga

Čehija

18,9045 %

—

Galīga

Dānija

25,0000 %

—

Galīga

Vācija*

16,7396 %

1

Provizoriska

Igaunija

19,2187 %

—

Galīga

Īrija*

16,2875 %

2

Provizoriska

Grieķija

20,3585 %

—

Galīga

Spānija

14,5883 %

—

Galīga

Francija

15,3663 %

—

Galīga

Horvātija*

22,0014 %

1

Provizoriska

Itālija

15,5720 %

—

Galīga

Kipra

13,6041 %

—

Galīga

Latvija

19,7217 %

—

Galīga

Lietuva

19,7924 %

—

Galīga

Luksemburga

13,0210 %

3

Provizoriska

Ungārija

24,3450 %

—

Galīga

Malta

13,5716 %

—

Galīga

Nīderlande

16,4194 %

—

Galīga

Austrija

16,6805 %

—

Galīga

Polija

17,0229 %

—

Galīga

Portugāle

17,7076 %

—

Galīga

Rumānija

18,6242 %

—

Galīga

Slovēnija

17,4687 %

—

Galīga

Slovākija

19,1907 %

—

Galīga

Somija

20,6655 %

—

Galīga

Zviedrija

21,1007 %

—

Galīga

Avots: Dalībvalstu PVN pārskati par 2016. finanšu gadu.

*Šajā pielikumā sniegtie dati ir 2024. gada marta dati. Pēc pārbaudēm, kas veiktas pēc 2024. gada martā, Īrijas likme kļuva galīga (jaunā likme ir 16.2875 %). Turklāt pagaidu likme Vācijā mainījās uz 16,7453 % un Horvātijā – uz 22,0578 %.



10. pielikums. Padomes direktīvas, ar kurām kopš 2016. gada grozīta PVN direktīva

1.Padomes Direktīva (ES) 2016/856 (2016. gada 25. maijs), ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu.

2.Padomes Direktīva (ES) 2016/1065 (2016. gada 27. jūnijs), ar ko attiecībā uz vaučeriem piemērojamo režīmu groza Direktīvu 2006/112/EK.

3.Padomes Direktīva (ES) 2017/2455 (2017. gada 5. decembris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā.

4.Padomes Direktīva (ES) 2018/912 (2018. gada 22. jūnijs), ar ko attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākumu groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.

5.Padomes Direktīva (ES) 2018/1695 (2018. gada 6. novembris), ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz fakultatīvas apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanas periodu noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, kam ir paaugstināts krāpšanas risks, un attiecībā uz ātrās reaģēšanas mehānisma cīņai pret krāpšanu PVN jomā piemērošanas periodu.

6.Padomes Direktīva (ES) 2018/1713 (2018. gada 6. novembris), ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm, ko piemēro grāmatām, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem.

7.Padomes Direktīva (ES) 2018/1910 (2018. gada 4. decembris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm.

8.Padomes Direktīva (ES) 2019/475 (2019. gada 18. februāris), ar ko groza Direktīvas 2006/112/EK un 2008/118/EK attiecībā uz Itālijas pašvaldības Campione d'Italia un Lugāno ezera Itālijas ūdeņu iekļaušanu Savienības muitas teritorijā un Direktīvas 2008/118/EK teritoriālajā piemērošanā.

9.Padomes Direktīva (ES) 2019/1995 (2019. gada 21. novembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par preču tālpārdošanu un konkrētām preču piegādēm iekšzemē groza Direktīvu 2006/112/EK.

10.Padomes Direktīva (ES) 2019/2235 (2019. gada 16. decembris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un Direktīvu 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējo režīmu attiecībā uz aizsardzības pasākumiem Savienības satvarā.

11.Padomes Direktīva (ES) 2020/284 (2020. gada 18. februāris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

12.Padomes Direktīva (ES) 2020/1756 (2020. gada 20. novembris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecībā uz nodokļu maksātāju identifikāciju Ziemeļīrijā.

13.Padomes Direktīva (ES) 2020/2020 (2020. gada 7. decembris), ar ko, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pagaidu pasākumiem saistībā ar pievienotās vērtības nodokli, kas piemērojams Covid-19 vakcīnām un in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm.

14.Padomes Direktīva (ES) 2021/1159 (2021. gada 13. jūlijs), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pagaidu atbrīvojumiem importam un konkrētu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.

15.Padomes Direktīva (ES) 2022/542 (2022. gada 5. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu (ES) 2020/285 attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm.

16.Padomes Direktīva (ES) 2022/890 (2022. gada 3. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz piemērošanas perioda pagarināšanu fakultatīvajai apgrieztās maksāšanas kārtībai noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, kam ir paaugstināts krāpšanas risks, un ātrās reaģēšanas mehānismam cīņai pret krāpšanu PVN jomā.



11. pielikums. Dalībvalstīs piemērojamās PVN likmes

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

BE

6 %; 12 %; 21 %

6 %; 12 %; 21 %

6 %; 12 %; 21 %

6 %; 12 %; 21 %

6 %; 12 %; 21 %

6 %; 12 %; 21 %

6 %; 12 %; 21 %

6 %; 12 %; 21 %

BG

9 %; 20 %

9 %; 20 %

9 %; 20 %

9 %; 20 %

9 %; 20 %

9 %; 20 %

9 %; 20 %

9 %; 20 %

CZ

10 %; 15 %; 21 %

10 %; 15 %; 21 %

10 %; 15 %; 21 %

10 %; 15 %; 21 %

10 %; 15 %; 21 %

10 %; 15 %; 21 %

10 %; 15 %; 21 %

10 %; 15 %; 21 %

DK

25 %

25 %

25 %

25 %

25 %

25 %

25 %

25 %

DE

7 %; 19 %

7 %; 19 %

7 %; 19 %

7 %; 19 %

7 %; 19 %

5/7 % 16/19 %

7 %; 19 %

7 %; 19 %

EE

9 %; 20 %

9 %; 20 %

9 %; 20 %

9 %; 20 %

9 %; 20 %

9 %; 20 %

5 %; 9 %; 20 %

5 %; 9 %; 20 %

IE

4,8 %; 9 %; 13,5 %; 23 %

4,8 %; 9 %; 13,5 %; 23 %

4,8 %; 9 %; 13,5 %; 23 %

4,8 %; 9 %; 13,5 %; 23 %

4,8 %; 9 %; 13,5 %; 23/21 %

4,8 %; 9 %; 13,5 %; 21/23 %

4,8 %; 9 %; 13,5 %; 23 %

4,8 %; 9 %; 13,5 %; 23 %

EL

6 %; 13 %; 24 %

6 %; 13 %; 24 %

6 %; 13 %; 24 %

6 %; 13 %; 24 %

6 %; 13 %; 24 %

6 %; 13 %; 24 %

6 %; 13 %; 24 %

6 %; 13 %; 24 %

ES

4 %; 10 %; 21 %

4 %; 10 %; 21 %

4 %; 10 %; 21 %

4 %; 10 %; 21 %

4 %; 10 %; 21 %

4 %; 10 %; 21 %

4 %; 10 %; 21 %

4 %; 10 %; 21 %

FR

2,1 %; 5,5 %; 10 %, 20 %

2,1 %; 5,5 %; 10 %, 20 %

2,1 %; 5,5 %; 10 %, 20 %

2,1 %; 5,5 %; 10 %, 20 %

2,1 %; 5,5 %; 10 %, 20 %

2,1 %; 5,5 %; 10 %, 20 %

2,1 %; 5,5 %; 10 %, 20 %

2,1 %; 5,5 %; 10 %, 20 %

HR

5 %; 13 %; 25 %

5 %; 13 %; 25 %

5 %; 13 %; 25 %

5 %; 13 %; 25 %

5 %; 13 %; 25 %

5 %; 13 %; 25 %

5 %; 13 %; 25 %

5 %; 13 %; 25 %

IT

4 %; 5 %; 10 %; 22 %

4 %; 5 %; 10 %; 22 %

4 %; 5 %; 10 %; 22 %

4 %; 5 %; 10 %; 22 %

4 %; 5 %; 10 %; 22 %

4 %; 5 %; 10 %; 22 %

4 %; 5 %; 10 %; 22 %

4 %; 5 %; 10 %; 22 %

CY

5 %; 9 %; 19 %

5 %; 9 %; 19 %

5 %; 9 %; 19 %

5 %; 9 %; 19 %

5 %; 9 %; 19 %

5 %; 9 %; 19 %

5 %; 9 %; 19 %

3%; 5%; 9 %; 19 %

LV

12 %; 21 %

12 %; 21 %

12 %; 21 %

5 %; 12 %; 21 %

5 %; 12 %; 21 %

5 %; 12 %; 21 %

5 %; 12 %; 21 %

5 %; 12 %; 21 %

LT

5 %; 9 %; 21 %

5 %; 9 %; 21 %

5 %; 9 %; 21 %

5 %; 9 %; 21 %

5 %; 9 %; 21 %

5 %; 9 %; 21 %

5 %; 9 %; 21 %

5 %; 9 %; 21 %

LU

3 %; 8 %; 14 %; 17 %

3 %; 8 %; 14 %; 17 %

3 %; 8 %; 14 %; 17 %

3 %; 8 %; 14 %; 17 %

3 %; 8 %; 14 %; 17 %

3 %; 8 %; 14 %; 17 %

3 %; 8 %; 14 %; 17 %

3 %; 7 %; 13 %; 16 %

HU

5 %; 18 %; 27 %

5 %; 18 %; 27 %

5 %; 18 %; 27 %

5 %; 18 %; 27 %

5 %; 18 %; 27 %

5 %; 18 %; 27 %

5 %; 18 %; 27 %

5 %; 18 %; 27 %

MT

5 %; 7 %; 18 %

5 %; 7 %; 18 %

5 %; 7 %; 18 %

5 %; 7 %; 18 %

5 %; 7 %; 18 %

5 %; 7 %; 18 %

5 %; 7 %; 18 %

5 %; 7 %; 18 %

NL

6 %; 21 %

6 %; 21 %

6 %; 21 %

9 %; 21 %

9 %; 21 %

9 %; 21 %

9 %; 21 %

9 %; 21 %

AT

10 %; 13 %; 20 %

10 %; 13 %; 20 %

10 %; 13 %; 20 %

10 %; 13 %; 20 %

5 %, 10 %; 13 %; 20 %

5 %, 10 %; 13 %; 20 %

10 %; 13 %; 20 %

10 %; 13 %; 20 %

PL

5 %; 18 %; 23 %

5 %; 18 %; 23 %

5 %; 18 %; 23 %

5 %; 18 %; 23 %

5 %; 18 %; 23 %

5 %; 18 %; 23 %

5 %; 18 %; 23 %

5 %; 18 %; 23 %

PT

6 %; 13 %; 23 %

6 %; 13 %; 23 %

6 %; 13 %; 23 %

6 %; 13 %; 23 %

6 %; 13 %; 23 %

6 %; 13 %; 23 %

6 %; 13 %; 23 %

6 %; 13 %; 23 %

RO

5 %; 9 %; 20 %

5 %; 9 %; 19 %

5 %; 9 %; 19 %

5 %; 9 %; 19 %

5 %; 9 %; 19 %

5 %; 9 %; 19 %

5 %; 9 %; 19 %

5 %; 9 %; 19 %

SI

9,5 %; 22 %

9,5 %; 22 %

9,5 %; 22 %

9,5 %; 22 %

5 %; 9,5 %; 22 %

5 %; 9,5 %; 22 %

5 %; 9,5 %; 22 %

5 %; 9,5 %; 22 %

SK

10 %; 20 %

10 %; 20 %

10 %; 20 %

10 %; 20 %

10 %; 20 %

10 %; 20 %

10 %; 20 %

10 %; 20 %

FI

10 %; 14 %; 24 %

10 %; 14 %; 24 %

10 %; 14 %; 24 %

10 %; 14 %; 24 %

10 %; 14 %; 24 %

10 %; 14 %; 24 %

10 %; 14 %; 24 %

10 %; 14 %; 24 %

SE

6 %; 12 %; 25 %

6 %; 12 %; 25 %

6 %; 12 %; 25 %

6 %; 12 %; 25 %

6 %; 12 %; 25 %

6 %; 12 %; 25 %

6 %; 12 %; 25 %

6 %; 12 %; 25 %

Avots: Datubāze “Nodokļi Eiropā”, iepriekš publicēts PVN likmju saraksts, publiski pieejama informācija.

12. pielikums. Dalībvalstu svērtās vidējās likmes, 2016.–2020. gads (%)

Dalībvalsts

2016

2017

2018

2019

2020

Beļģija

16,1119

16,0177

15,9033

16,0603

15,9622

Bulgārija

19,7258

19,7290

19,7185

19,7149

19,5845

Čehija

18,9045

18,8680

18,8187

18,7778

18,4913

Dānija

25,0000

25,0000

25,0000

25,0000

25,0000

Vācija

16,7396

16,7185

16,7355

16,7636

15,4041

Igaunija

19,2187

19,2257

19,1851

19,1873

19,1596

Īrija

16,2875

16,3228

16,5002

16,5307

16,3979

Grieķija

20,3585

20,6506

20,6097

19,9687

18,4146

Spānija

14,5883

14,4696

14,3250

14,6177

14,5594

Francija

15,3663

15,2702

15,2840

15,4303

15,379

Horvātija

22,0014

21,4101

21,5697

20,3610

21,0095

Itālija

15,5720

15,4768

15,4872

15,5858

15,5942

Kipra

13,6041

13,2560

12,5966

12,7172

13,5437

Latvija

19,7217

19,8917

19,6934

19,7677

19,7213

Lietuva

19,7924

20,0566

19,8387

19,8857

19,8848

Luksemburga

13,0210

12,8644

13,4055

13,2147

12,931

Ungārija

24,3450

23,8176

22,9542

23,1810

22,8911

Malta

13,5716

13,6878

13,5302

13,5795

13,3496

Nīderlande

16,4194

16,4882

16,1383

16,9233

17,0848

Austrija

16,6805

16,6223

16,8065

16,6780

15,892

Polija

17,0229

16,9906

16,9136

17,0331

17,1593

Portugāle

17,7076

17,0838

17,0488

16,8203

16,942

Rumānija

18,6242

16,9892

16,7183

16,8408

16,4777

Slovēnija

17,4687

17,4037

17,2777

17,3087

17,2753

Slovākija

19,1907

19,2161

19,1329

18,9486

18,7725

Somija

20,6655

20,6719

20,6995

20,6476

20,6691

Zviedrija

21,1007

21,1800

21,2425

21,2911

21,2327

Avots: Dalībvalstu PVN pārskati par 2016.–2020. finanšu gadu.



13. pielikums. Vienkāršotā 2020. gada vidējā svērtā likme salīdzinājumā ar 2020. gada faktisko vidējo svērto likmi

Lai ilustrētu un pārbaudītu vienkāršotās vidējās svērtās likmes precizitāti, šajā pielikumā sniegti 2020. gada vienkāršotās vidējās svērtās likmes aprēķini, par pamatu izmantojot 2019. gada vidējo svērto likmi.

V-VSL2020 = VSL2019 x MS-VSL2020  

MS-VSL2019

Lai pārbaudītu aplēses precizitāti, tabulā ir iekļauts salīdzinājums ar faktisko 2020. gada vidējo svērto likmi, ko dalībvalstis paziņojušas savos finanšu pārskatos un ko verificējusi Komisija. Lielākajai daļai valstu vienkāršotā vidējā svērtā likme daudz neatšķiras no faktiskās vidējās svērtās likmes, un starpība starp likmēm ir mazāka par 0,2 procentpunktiem. Pēc svēršanas ar attiecīgās valsts PVN bāzi vienkāršotā vidējā svērtā likme no 2020. gada faktiskās vidējās svērtās likmes vidēji atšķiras tikai par 0,10 procentpunktiem.

Ja pilna vidējās svērtās likmes aprēķina vietā izmantotu šo vienkāršoto metodi, finansiālā ietekme būtu bijusi minimāla. Dalībvalstu kopējās iemaksas 2020. gadā būtu samazinājušās tikai par 14,9 miljoniem EUR. Vairākumam dalībvalstu maksimālā ierobežojuma mehānisma dēļ iemaksas būtu bijušas mazākas vai tādas pašas.

Dalībvalsts

Vienkāršota 2020. gada VSL

Faktiskā 2020. gada VSL

Atšķirība (procentpunktos)

Vienkāršotās VSL izmantošanas ietekme uz pašu resursiem

(miljonos EUR)

Relatīvā ietekme uz pašu resursiem

Beļģija

16,08 %

15,96 %

0,12 %

3,8

0,7 %

Bulgārija

19,70 %

19,58 %

0,12 %

0,0

0,0 %

Čehija

18,54 %

18,49 %

0,05 %

0,7

0,3 %

Dānija

25,00 %

25,00 %

0,00 %

0,0

0,0 %

Vācija*

16,66 %

15,40 %

1,25 %

321,9

7,5 %

Igaunija

19,19 %

19,16 %

0,03 %

0,1

0,1 %

Īrija

16,49 %

16,40 %

0,09 %

1,3

0,5 %

Grieķija

17,09 %

18,41 %

−1,32 %

−16,0

−7,7 %

Spānija

14,59 %

14,56 %

0,03 %

3,1

0,2 %

Francija

15,42 %

15,38 %

0,05 %

9,2

0,3 %

Horvātija

19,48 %

21,01 %

−1,53 %

0,0

0,0 %

Itālija

15,58 %

15,59 %

−0,01 %

−1,2

−0,1 %

Kipra

12,72 %

13,54 %

−0,82 %

0,0

0,0 %

Latvija

19,79 %

19,72 %

0,06 %

0,1

0,3 %

Lietuva

19,91 %

19,88 %

0,02 %

0,1

0,1 %

Luksemburga

13,36 %

12,93 %

0,42 %

0,0

0,0 %

Ungārija

22,73 %

22,89 %

−0,16 %

−1,2

−0,7 %

Malta

13,52 %

13,35 %

0,17 %

0,0

0,0 %

Nīderlande

16,94 %

17,08 %

−0,15 %

−8,5

−0,9 %

Austrija

16,66 %

15,89 %

0,77 %

24,1

4,7 %

Polija

17,05 %

17,16 %

−0,11 %

−4,5

−0,6 %

Portugāle

16,79 %

16,94 %

−0,15 %

0,0

0,0 %

Rumānija

16,70 %

16,48 %

0,22 %

3,0

1,3 %

Slovēnija

17,31 %

17,28 %

0,03 %

0,1

0,2 %

Slovākija

18,62 %

18,77 %

−0,15 %

−0,9

−0,8 %

Somija

20,66 %

20,67 %

−0,01 %

−0,1

0,0 %

Zviedrija

21,29 %

21,23 %

0,06 %

1,7

0,3 %

ES vidējā

0,25 %

2,9

ES vidējā svērtā
(ar PVN bāzi)

0,10 %

Kopā

14,9

Avoti: Dalībvalstu PVN pārskati par 2019. un 2020. finanšu gadu, EUROMOD (sk. skaidrojumu turpmāk) patēriņa dati, kas kalibrēti atbilstoši Eurostat mājsaimniecību patēriņa datiem atbilstoši COICOP (individuālā patēriņa veidu klasifikācija) trīsciparu līmeņa patēriņa kategorijām 2017.–2018. gadā, datubāze “Nodokļi Eiropā”, PVN likmes atbilstoši COICOP piecciparu līmeņa patēriņa kategorijām 2019.–2020. gadā. Pašu aprēķini.

* Lielo atšķirību starp V-VSL un faktisko VSL Vācijai var izskaidrot ar standarta un samazināto PVN likmju samazinājumu 2020. gadā, kas nav atspoguļots V-VSL pamatā esošajos datos. Tāpēc Vācija nav iekļauta vidējos un kopējos rādītājos.



14. pielikums. Ar PVN apliekamā patēriņa sadalījums pa kategorijām, 2020. gads

Mājsaimniecību patēriņš

Valdības iepirkumi

Bruto pamatkapitāla veidošana

Starppatēriņš

Beļģija

61 %

4 %

16 %

18 %

Bulgārija

75 %

7 %

5 %

14 %

Čehija

59 %

7 %

13 %

21 %

Dānija

—

—

—

—

Vācija

65 %

5 %

16 %

14 %

Igaunija

64 %

10 %

17 %

9 %

Īrija

66 %

7 %

16 %

12 %

Grieķija

85 %

7 %

4 %

4 %

Spānija

74 %

7 %

11 %

8 %

Francija

62 %

3 %

17 %

17 %

Horvātija

73 %

8 %

9 %

9 %

Itālija

72 %

7 %

12 %

9 %

Kipra

59 %

3 %

14 %

24 %

Latvija

75 %

8 %

11 %

6 %

Lietuva

81 %

6 %

8 %

5 %

Luksemburga

56 %

3 %

6 %

7 %

Ungārija

66 %

12 %

15 %

7 %

Malta

76 %

9 %

9 %

6 %

Nīderlande

60 %

8 %

16 %

16 %

Austrija

77 %

7 %

9 %

7 %

Polija

73 %

7 %

9 %

11 %

Portugāle

75 %

7 %

6 %

12 %

Rumānija

43 %

5 %

14 %

38 %

Slovēnija

70 %

9 %

10 %

10 %

Slovākija

69 %

6 %

10 %

15 %

Somija

62 %

18 %

9 %

11 %

Zviedrija

58 %

12 %

18 %

13 %

Avoti: Dalībvalstu PVN pārskati par 2020. finanšu gadu. Pašu aprēķini.

15. pielikums. Detalizēts skaidrojums par mājsaimniecību vidējās svērtās likmes (MS-VSL) aprēķināšanu

Šajā pielikumā sniegts detalizēts skaidrojums par mājsaimniecību patēriņa vidējo svērto likmi, ko dēvē par mājsaimniecību vidējo svērto likmi. Tā ir vienkāršotās vidējās svērtās likmes aprēķina galvenais komponents, t. i., vienkāršoto vidējo svērto likmi aprēķina, piemērojot mājsaimniecību vidējās svērtās likmes pieauguma tempu atsauces gada (faktiskajai) vidējai svērtajai likmei. Šo mājsaimniecību vidējo svērto likmi ir aprēķinājis JRC Seviļā.

Tās pamatā esošie patēriņa izdevumu dati ir iegūti no EUROMOD 32 , kas izmanto mikrodatus no ES statistikas attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) un mājsaimniecību budžeta apsekojuma (attiecīgi 2019. un 2015. gada apsekojums lielākajā daļā valstu). Šos rezultātus var kalibrēt, lai atspoguļotu Eurostat pieejamos nacionālo kontu skaitļus; to nosaukums – “Mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi pēc patēriņa mērķa (COICOP trīsciparu līmenis)”. Lai aprēķinātu vidējo svērto likmi n gadā, dalībvalstis izmanto n−2 gada patēriņa datus. Tas nozīmē, ka patēriņa datu kalibrēšanai tika izmantoti n−2 gada nacionālo kontu patēriņa dati.

Lai aplēstu vidējo svērto likmi, ir vajadzīgas arī PVN likmes katrai patēriņa kategorijai. Tās iegūtas no datubāzes “Nodokļi Eiropā” un verificētas, salīdzinot ar valsts tiesību aktiem. Katrai COICOP piecciparu līmeņa kategorijai (vairākumā valstu – aptuveni 200 kategorijas) manuāli norāda vienotu PVN likmi. Ja piemēro vairākas likmes (piemēram, tāpēc, ka piecciparu līmeņa kategorijā ietilpst dažādi produkti vai likmes gada laikā atšķiras), izmanto dominējošo likmi 33 .

No nodokļa atbrīvotās patēriņa kategorijas, kas neietilpst PVN bāzē, tiek identificētas, izmantojot TAXUD ĢD 2019. gada dokumentu “PVN likmes, ko piemēro Eiropas Savienības dalībvalstīs” un PVN direktīvu 2006/112. Tiek pieņemts, ka šie atbrīvojumi gadu gaitā paliks nemainīgi.

Pēc tam mājsaimniecību vidējo svērto likmi katrai dalībvalstij aplēš kā implicēto likmi, dalot PVN saistības ar privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumiem:

kur MS-VSL ir mājsaimniecību vidējā svērtā likme attiecīgajā dalībvalstī un gadā; un ir attiecīgi kopējās PVN saistības un kopējie patēriņa izdevumi tādiem patēriņa izdevumiem, kas nav atbrīvoti no PVN. Ir iekļautas patēriņa kategorijas ar nulles likmi. norāda, ka un ir kalibrēti atbilstoši nacionālajiem kontiem.

16. pielikums. Vienkāršotās vidējās svērtās likmes 2021.–2024. gadam, par atsauci izmantojot 2019. gadu

Dalībvalsts

2021

2022

2023

2024

Beļģija

16,04 %

15,81 %

15,18 %

14,97 %

Bulgārija

18,98 %

19,32 %

18,69 %

18,54 %

Čehija

17,62 %

17,97 %

17,93 %

17,55 %

Dānija

25,00 %

25,00 %

25,00 %

25,00 %

Vācija

15,76 %

15,82 %

15,85 %

16,24 %

Igaunija

19,18 %

19,17 %

19,13 %

19,88 %

Īrija

15,07 %

15,67 %

15,19 %

16,11 %

Grieķija

17,12 %

17,46 %

17,41 %

17,33 %

Spānija

14,24 %

14,09 %

13,63 %

14,46 %

Francija

15,40 %

15,39 %

15,56 %

15,98 %

Horvātija

19,45 %

18,06 %

18,17 %

18,27 %

Itālija

15,53 %

15,03 %

15,06 %

14,62 %

Kipra

12,66 %

12,95 %

12,76 %

11,91 %

Latvija

19,80 %

19,71 %

19,81 %

19,92 %

Lietuva

19,84 %

19,47 %

19,38 %

19,92 %

Luksemburga

13,34 %

13,46 %

13,03 %

13,66 %

Ungārija

22,63 %

23,30 %

23,03 %

22,50 %

Malta

13,50 %

14,31 %

13,84 %

14,05 %

Nīderlande

16,86 %

17,19 %

17,31 %

16,96 %

Austrija

15,40 %

16,84 %

17,11 %

16,52 %

Polija

16,97 %

12,99 %

15,47 %

17,52 %

Portugāle

16,53 %

16,62 %

16,25 %

16,31 %

Rumānija

16,73 %

16,67 %

16,99 %

16,84 %

Slovēnija

17,27 %

17,23 %

17,52 %

17,59 %

Slovākija

18,63 %

18,54 %

17,87 %

17,38 %

Somija

20,66 %

20,66 %

20,78 %

20,30 %

Zviedrija

21,29 %

21,53 %

21,78 %

21,53 %

Vienkārša vidējā likme

17,46 %

17,42 %

17,40 %

17,48 %

Vidējā likme, kas svērta ar PVN bāzi

16,34 %

16,14 %

16,23 %

16,45 %

Avots: Eiropas Komisijas aprēķini.

(1)

13.a pants Padomes Regulā (EEK, Euratom) 1553/89 (1989. gada 29. maijs) par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi, kas grozīta ar Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regulu (ES, Euratom) 2021/769.

(2)

Padomes 1970. gada 21. aprīļa Lēmums 70/243 EOTK, EEK, Euratom.

(3)

1970. gadā maksimālā piesaistīšanas likme tika noteikta 1 % apmērā. Paplašināšanās, iekļaujot Spāniju un Portugāli, noteica pieaugumu līdz ne vairāk kā 1,4 %. Ar 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK piesaistīšanas likme tika samazināta līdz 0,5 %.

(4)

ES publiskās finanses, 2014. gads.

(5)

Laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam piesaistīšanas likme bija 0,225 % Austrijai, 0,14 % Vācijai un 0,1 % Zviedrijai un Nīderlandei. Laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam Vācijai, Nīderlandei un Zviedrijai piesaistīšanas likme bija 0,15 %. Sākot no 2021. gada, arī šīs dalībvalstis piemēro vienoto piesaistīšanas likmi 0,3 % apmērā.

(6)

 1. pielikumā ir sniegta kopsavilkuma pārskata veidne, kurā sīki izklāstītas visas korekcijas un kompensācijas, kas tika piemērotas vecajā sistēmā.

(7)

Kā aprakstīts Direktīvas 2006/112/EK (PVN direktīva) 6. un 7. pantā.

(8)

    Atzinums Nr. 11/2020 (saskaņā ar LESD 287. panta 4. punktu un 322. panta 2. punktu) par projektu Padomes regulai (ES, Euratom), ar ko izdara grozījumus Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi (dokuments 12771/20, starpiestāžu lieta 2018/0133 (NLE))(europa.eu) .

(9)

Ziņojuma 2. iedaļā izmantotie dati ir aprēķināti 2024 gada martā.

(10)

5. pielikumā ir aplūkota PVN bāzes attīstība pa dalībvalstīm laikposmā no 2016. līdz 2022. gadam.

(11)

Sākot no 2021. gada, PVN bāzes aprēķina, dalot ieņēmumus ar 2016. gada “iesaldēto” vidējo svērto likmi, turpretī iepriekš izmantoja faktisko gada vidējo svērto likmi.

(12)

Šos makroekonomiskos rādītājus izmanto arī ikgadējā procedūrā, kurā tiek prognozēta PVN pašu resursu bāze gada budžeta vajadzībām.

(13)

X pielikuma A daļā iekļautās kompensācijas attiecas uz zobu tehniķiem, valsts radio un televīziju, ēkām un zemi zem tām, ceļojumu aģentiem.

(14)

X pielikuma B daļā iekļautās kompensācijas attiecas uz ieejas kartēm sporta pasākumos, brīvajām profesijām, valsts telekomunikāciju pakalpojumiem, kremēšanas un apbedīšanas pakalpojumiem, neredzīgām personām, kara upuru piemiņas vietām, privātām slimnīcām, publisko ūdensapgādi, jaunām ēkām un zemi zem tām, pasažieru pārvadājumiem, gaisa kuģiem, karakuģiem, ceļojumu aģentiem (ES iekšienē).

(15)

  eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52022DC0137 .

(16)

 Padome šos noteikumus pieņēma 2017. gada decembrī ar Direktīvu 2017/2455 un Direktīvu 2019/1995 (sk. konsolidēto tekstu: Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ).

(17)

Avots: Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts, Paziņojums presei, 2023. gada 30. jūnijs, “ES PVN noteikumi e-komercijai pēc diviem gadiem: atjauninātie ieņēmumu rādītāji atkal liecina par veiksmīgu īstenošanu” .

(18)

  COM(2018) 118 final, 2018. gada 8. marts, Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par Padomes Direktīvas 2006/112/EK 199.a un 199.b panta ietekmi uz krāpšanas apkarošanu .

(19)

  Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā. Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz PVN administratīvās sadarbības pasākumiem, kas vajadzīgi digitālajam laikmetam .

Priekšlikums Padomes īstenošanas regulai, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz informācijas prasībām konkrētiem PVN režīmiem .

(20)

  Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2022) 394 final .

(21)

Ir pārbaudīti 22 dalībvalstu 2021. gada pārskati (BE, BG, CZ, DK, DE, IE, EL, HR, IT, CY, LV, LU, HU, NL, AT, PL, PT, RO, SI, SK, FI un SE), savukārt 2022. gada pārskati ir pārbaudīti 12 dalībvalstīm (CZ, DK, DE, IE, HR, CY, HU, NL, AT, PL, FI un SE).

(22)

Atrunām, kas saistītas ar pārkāpumu lietām, var būt vajadzīgs ilgāks laiks to atrisināšanai, jo attiecībā uz dažām no tām gaidāma juridiskā analīze vai Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.

(23)

7. pielikumā ir sniegta arī sīkāka informācija par 2016. gada vidējo svērto likmi katrā dalībvalstī un likmes statusu. Jāņem vērā, ka PVN bāze Horvātijā un Luksemburgā ir ievērojami lielāka par ierobežoto bāzi un to aprēķinātā PVN bāze tiek aizstāta ar vērtību, kas atbilst 50 % no to attiecīgā NKI. Tas nozīmē, ka jebkādas izmaiņas to likmēs neietekmētu to PVN pašu resursu iemaksu apmēru.

(24)

Jānorāda, ka Resursu pieejamības regulas pārskatīšana 2021. gadā, kad tika atlikts atlikuma maksājums un ierobežota kavējuma procentu maksimālā ietekme, nebija saistīta ar šeit analizēto vienkāršošanu.

(25)

Īpaši samazināta likme ir zemāka par minimālo 5 % likmi, un to var piemērot ierobežotam preču un pakalpojumu sarakstam (PVN direktīvas 98. panta 2. punkts).

(26)

12. pielikumā ir atspoguļotas dalībvalstu vidējo svērto likmju izmaiņas laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam.

(27)

  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par rīcības plānu PVN jomā “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu – laiks pieņemt lēmumu” (COM(2016) 0148 final ) .

(28)

  Padomes Direktīva (ES) 2020/2020 (2020. gada 7. decembris), ar ko, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pagaidu pasākumiem saistībā ar pievienotās vērtības nodokli, kas piemērojams Covid-19 vakcīnām un in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm ;

Padomes Direktīva (ES) 2021/1159 (2021. gada 13. jūlijs), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pagaidu atbrīvojumiem importam un konkrētu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju .

(29)

6. pantā minētās teritorijas ir Atosa kalns, Kanāriju salas, Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā un 355. panta 1. punktā minētās Francijas teritorijas (Gvadelupa, Francijas Gviāna, Martinika, Reinjona, Senbartelmī, Senmartēna), Ālandu salas, Normandijas salas, Campione d’Italia, Lugāno ezera Itālijas ūdeņi, Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Seūta, Melilja un Livinjo.

(30)

7. pantā minētās teritorijas ir Monako Firstiste, Menas sala un Apvienotās Karalistes Akrotiri un Dekelijas suverēnās bāzu teritorijas.

(31)

Galīgā vai provizoriskā 2016. gada vidējā svērtā likme, kas izteikta ar četrām zīmēm aiz komata, no PVN pašu resursu sistēmas pirms 2021. gada.

(32)

 EUROMOD ir ES nodokļu un pabalstu mikrosimulācijas modelis, kas ļauj pētniekiem un politikas analītiķiem salīdzinoši aprēķināt nodokļu un pabalstu ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un nodarbinātības stimuliem attiecībā uz katras valsts iedzīvotājiem un ES kopumā. Šeit izklāstīto rezultātu pamatā ir EUROMOD versija i6.120. Sākotnēji to uzturēja, attīstīja un pārvaldīja Sociālās un ekonomiskās pētniecības institūts (ISER), bet kopš 2021. gada EUROMOD ir uzturējis, attīstījis un pārvaldījis JRC sadarbībā ar Eurostat un ES valstu nacionālajām grupām. Esam pateicību parādā daudzajiem cilvēkiem, kuri ir veicinājuši EUROMOD attīstību. Par rezultātiem un to interpretāciju atbild autors(-i). Plašāka informācija: https://euromod-web.jrc.ec.europa.eu/ .

(33)

2024. gada likmes pārskatīja katras dalībvalsts eksperti. Tomēr aprēķinu veikšanas laikā (2024. gada jūlijā) tās joprojām bija provizoriskas, tāpēc tās tiks pārbaudītas, pārskatītas un koriģētas līdz nākamajai EUROMOD stabilajai versijai 2025. gada sākumā.