<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.12-->
  <head>
    <title>2024-09-202409C105202207750-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0775-22-202406639-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="23/10/2024 10:52:23" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="x/ykWyiZIDpjZTJX4y+UQh4SRY6EColWd1cXZuF+4tN8jB9thGhYOm+rhb70U4/nX1l6KjyFDHBSJWwlRlKafWEERP3JVDpX/UqFke1Y31BS/NtRK7yNwRcgvTD/C3bd4QNTZgmuHFUqta8DsqxnxbwZaW5QKR+q/IkVa5zTS6o=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="klaviil" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="be40fc23-2f4b-4fc7-9fd3-dd09c93eba37" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0775" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2022" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="klaviil" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 30-08-24 10:44:39" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2024-09-10T09:04:09Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="93c87091cb6f4c37b9dc81cc010e4fc2" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0775" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 5.9.2024. – Apvienotās lietas C‑775/22, C‑779/22 un C‑794/22</div>
      <div id="rId21" style="default">Banco Santander (Banco Popular noregulējums II)</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2024. gada 5. septembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2014/59/ES – Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējums – Vispārīgi principi – 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts – Iekšēja rekapitalizācija – Kapitāla instrumentu norakstīšana – Subordinētu obligāciju konversija akcijās un piespiedu nodošana bez atlīdzības – Iedarbība – 38. panta 13. punkts – 53. panta 1. un 3. punkts – 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunkts – 73.–75. pants – Akcionāru un kreditoru tiesību aizsardzība – Kapitāla instrumentu iegāde – Prospektā sniegta nepilnīga un kļūdaina informācija – Prasība par atbildību – Prasība atzīt par spēkā neesošu kapitāla instrumentu iegādes līgumu – Prasības, kas celtas pret kredītiestādes, uz kuru attiecas lēmums par noregulējumu, tiesību un saistību pārņēmēju
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Apvienotajās lietās C‑775/22, C‑779/22 un C‑794/22
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) iesniegusi ar 2022. gada 15. decembra lēmumiem un kas Tiesā reģistrēti attiecīgi 2022. gada 20., 22. un 23. decembrī, tiesvedībās
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      M.S.G.,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      N.G.S.,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      A.G.S. (C‑775/22),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      M.C.S. (C‑779/22),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      FSC (C‑794/22)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      Banco Santander SA,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-13" title="page-1">
      TIESA (pirmā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], tiesneši T. fon Danvics [T. von Danwitz] (referents), P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb], A. Kumins [A. Kumin] un I. Ziemele,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      ģenerāladvokāte: T. Čapeta [T. Ćapeta],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">A.G.S., N.G.S. un M.S.G. vārdā – J. Madrazo Leal, abogado, un V. Montes Guerra, procuradora,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">FSC vārdā – J. Concheiro Fernández, abogado,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Banco Santander SA vārdā – R. R. García‑Zarco, J. M. Rodríguez Cárcamo un A. M. Rodríguez Conde, abogados,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spānijas valdības vārdā – L. Aguilera Ruiz, pārstāvis,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz P. Gentili, avvocato dello Stato,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – P. Němečková, A. Nijenhuis un D. Triantafyllou, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-1">
      ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-27" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 34. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 53. panta 1. un 3. punktu, kā arī 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šie lūgumi ir iesniegti saistībā ar tiesvedību starp – attiecīgi – ieguldītājiem M.S.G., N.G.S., A.G.S., M.C.S. un FSC, no vienas puses, un Banco Santander SA kā Banco Popular Español SA (turpmāk tekstā – “Banco Popular”) tiesību un saistību pārņēmēju, no otras puses, par prasībām atzīt par spēkā neesošu un prasībām par atbildību, kuras šie ieguldītāji cēluši sakarā ar nepilnīgas un kļūdainas informācijas sniegšanu emisijas prospektā saistībā ar tādu kapitāla instrumentu iegādi, kuriem pēc tam veikta konversija Banco Popular akcijās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2003/71/EK</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV 2003, L 345, 64. lpp.) tika atcelta – 2019. gada 21. jūlijā – ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV 2017, L 168, 12. lpp.). Tomēr laikā, kad tika izskatītas pamatlietas, vēl bija spēkā Direktīvas 2003/71 normas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 6. pantā “Atbildība, ko uzliek prospekts” bija paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-2">
      “1. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildība par informāciju, kas sniegta prospektā, attiecīgi gulstas vismaz uz emitentu vai tā pārvaldes, vadības vai uzraudzības institūcijām, piedāvātāju, personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, vai galvotāju. Prospektā tiek skaidri norādītas atbildīgās personas, pieminot to vārdus, uzvārdus un funkcijas vai, juridisko personu gadījumā, to nosaukumus un juridiskās adreses, kā arī sniedzot šo personu deklarācijas, ka, cik tām zināms, prospektā ietvertā informācija atbilst faktiem un ka prospektā nav izlaists nekas, kas var ietekmēt tā nozīmi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-2">
      2. Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvie un administratīvie akti par civiltiesisko atbildību attiecas uz personām, kas atbildīgas par prospektā sniegto informāciju.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-2">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2014/59</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2014/59 45., 49. un 120. apsvērums ir formulēti šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-40" title="page-3">
      “(45) Lai novērstu bezatbildīgu rīcību, ikvienai par maksātnespējīgu kļūstošai iestādei neatkarīgi no tās lieluma un savstarpējās saistības ar citām iestādēm vajadzētu spēt izstāties no tirgus, neradot sistēmiskus traucējumus. Par maksātnespējīgu kļūstoša iestāde principā būtu jālikvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Tomēr likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru var apdraudēt finanšu stabilitāti, pārtraukt kritiski svarīgu funkciju veikšanu un ietekmēt noguldītāju aizsardzību. Šādā gadījumā ir ļoti liela iespēja, ka sabiedrības interesēs būtu iestādei piemērot noregulējumu un piemērot noregulējuma instrumentus, nevis izmantot parasto maksātnespējas procedūru. [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-42" title="page-3">
      (49) Akcionāru un kreditoru tiesību ierobežojumi būtu jānosaka atbilstoši [Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”)] 52. pantam. Tādēļ noregulējuma instrumenti būtu jāpiemēro tikai tām iestādēm, kuras kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas, un tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi – finanšu stabilitātes nodrošināšanu sabiedrības interesēs. Jo īpaši noregulējuma instrumenti būtu jāpiemēro tad, ja iestādi nevar likvidēt saskaņā ar parastajām maksātnespējas procedūrām, nedestabilizējot finanšu sistēmu, un ir nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu sistēmiski nozīmīgu funkciju ātru pārvešanu un turpināšanu, un ja nav pamatotu izredžu rast alternatīvu privātu risinājumu, tostarp izredžu, ka tā brīža akcionāri vai kāda trešā puse palielinās kapitālu pietiekamā apmērā, lai pilnībā atjaunotu iestādes dzīvotspēju. [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-44" title="page-3">
      (120) Savienības uzņēmējdarbības tiesību direktīvās ir iekļauti obligāti noteikumi to iestāžu akcionāru un kreditoru aizsardzībai, uz kurām attiecas minēto direktīvu darbības joma. Situācijā, kad noregulējuma iestādēm jārīkojas ātri, minētie noteikumi var apgrūtināt noregulējuma iestāžu efektīvu rīcību un noregulējuma instrumentu un pilnvaru izmantošanu, un tāpēc šajā direktīvā būtu jāiekļauj atbilstošas atkāpes. Lai ieinteresētajām personām garantētu maksimālu juridisko noteiktību, šādas atkāpes būtu jādefinē skaidri un precīzi un tās būtu jāizmanto tikai sabiedrības interesēs un tikai tad, ja ir izpildīti noregulējuma sākšanas kritēriji. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 1. panta 1. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-3">
      “1. Šajā direktīvā izklāstīti atveseļošanas un noregulējuma noteikumi un procedūras attiecībā uz šādām vienībām:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-48" title="page-3">
      b) finanšu iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību [Eiropas] Savienībā, gadījumos, kad finanšu iestāde ir kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai c) un d) apakšpunktā minētas sabiedrības meitasuzņēmums [..];
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-49" title="page-4">
      c) finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-50" title="page-4">
      d) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, dalībvalsts mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un Savienības mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-4">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 2. panta 1. punktā ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-53" title="page-4">
      “Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā izmanto šādas definīcijas:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-54" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-55" title="page-4">
      57) “iekšējās rekapitalizācijas instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde saskaņā ar 43. pantu īsteno norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras attiecībā uz noregulējamās iestādes saistībām;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-56" title="page-4">
      58) “uzņēmuma pārdošanas instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde saskaņā ar 38. pantu pārved noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības pircējam, kas nav pagaidu iestāde;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-58" title="page-4">
      63) “pārveduma pilnvaras” ir 63. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā noteiktās pilnvaras pārvest noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, parāda instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, vai jebkādu to kombināciju saņēmējam;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-59" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-60" title="page-4">
      82) “izbeigšanas tiesības” ir tiesības izbeigt līgumu, tiesības paātrināt saistību izpildi, likvidēt, savstarpēji dzēst vai savstarpēji ieskaitīt saistības vai jebkurš līdzīgs noteikums, ar ko aptur, maina vai dzēš līgumslēdzējas puses saistības, vai noteikums, kurš novērš saistību rašanos saskaņā ar līgumu, kas citādi rastos;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-61" title="page-4">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 34. panta “Vispārējie noregulējuma principi” 1. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-4">
      “Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestādes veic visus piemērotos pasākumus, lai garantētu, ka noregulējuma darbība ir īstenota saskaņā ar turpmāk minētajiem principiem:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-64" title="page-5">
      a) zaudējumus pirmie sedz noregulējamās iestādes akcionāri;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-65" title="page-5">
      b) pēc akcionāriem zaudējumus sedz noregulējamās iestādes kreditori atbilstoši savu prasījumu prioritātes secībai saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, izņemot gadījumus, kad šajā direktīvā nepārprotami noteikts citādi;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-66" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-67" title="page-5">
      f) vienas un tās pašas kategorijas kreditoriem piemēro vienlīdzīgu attieksmi, izņemot gadījumus, kad šajā direktīvā noteikts citādi;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-68" title="page-5">
      g) neviens kreditors necieš lielākus zaudējumus nekā tos, kas viņam būtu radušies, ja iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība būtu likvidēta atbilstoši parastajai maksātnespējas procedūrai saskaņā ar 73. līdz 75. pantā minētajiem aizsardzības pasākumiem;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-69" title="page-5">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 37. pants “Noregulējuma instrumentu vispārējie principi” ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-71" title="page-5">
      “[..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-72" title="page-5">
      3. Šā panta 1. punktā minētie noregulējuma instrumenti ir šādi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-73" title="page-5">
      a) uzņēmuma pārdošanas instruments;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-74" title="page-5">
      b) pagaidu iestādes instruments;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-75" title="page-5">
      c) aktīvu nodalīšanas instruments;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-76" title="page-5">
      d) iekšējās rekapitalizācijas instruments.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-77" title="page-5">
      4. Ievērojot šā panta 5. punkta nosacījumus, noregulējuma iestādes var piemērot noregulējuma instrumentus atsevišķi vai jebkādā kombinācijā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-78" title="page-5">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar minētās direktīvas 38. pantu “Uzņēmuma pārdošanas instruments”:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-80" title="page-5">
      “1. Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras pārvest pircējam, kurš nav pagaidu iestāde:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-81" title="page-5">
      a) noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-82" title="page-5">
      b) visus vai jebkādus noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-83" title="page-6">
      Ievērojot šā panta 8. un 9. punktu un 85. pantu, šā punkta pirmajā daļā minētais pārvedums notiek bez noregulējamās iestādes akcionāru vai trešās personas, kas nav pircējs, piekrišanas, un tā veikšanai nav nepieciešams ievērot procedūras prasības, ko paredz uzņēmējdarbību vai vērtspapīru jomu reglamentējošie tiesību akti un kas atšķiras no 39. pantā iekļautajām prasībām.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-84" title="page-6">
      2. Pārvedumu saskaņā ar 1. punktu veic saskaņā ar komerciāliem nosacījumiem, ņemot vērā apstākļus, un saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-85" title="page-6">
      3. Saskaņā ar šā panta 2. punktu noregulējuma iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārvedumu varētu veikt saskaņā ar komerciāliem nosacījumiem atbilstoši vērtējumam, kas izdarīts saskaņā ar 36. pantu, ņemot vērā lietas apstākļus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-86" title="page-6">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-87" title="page-6">
      6. Pēc uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas noregulējuma iestādes ar pircēja piekrišanu var īstenot pārveduma pilnvaras attiecībā uz pircējam pārvestajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām, lai pārvestu aktīvus, tiesības vai saistības atpakaļ noregulējamajai iestādei vai pārvestu akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus atpakaļ to sākotnējiem īpašniekiem, un noregulējamajai iestādei vai sākotnējiem īpašniekiem ir pienākums pieņemt atpakaļ visus šādus aktīvus, tiesības vai saistības, vai akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-88" title="page-6">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-89" title="page-6">
      9. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja attiecīgās iestādes kompetentā iestāde nav pabeigusi 8. punktā minēto novērtējumu dienā, kad noregulējuma iestāde, piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, pārved akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, tiek piemēroti šādi noteikumi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-90" title="page-6">
      a) šādam akciju vai citu īpašumtiesību pārvedumam par labu ieguvējam ir tūlītējs juridiskais spēks;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-91" title="page-6">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-92" title="page-6">
      13. Neskarot IV sadaļas VII nodaļu, noregulējamās iestādes akcionāriem vai kreditoriem un citām trešām personām, kuru aktīvi, tiesības vai saistības nav pārvestas, nav nekādu tiesību uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām vai ar tiem saistītu tiesību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 48. pantā “Norakstīšanas un konvertācijas secība” ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-94" title="page-7">
      “1. Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, noregulējuma iestādes īsteno norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, ņemot vērā visus 44. panta 2. un 3. punktā minētos izslēgšanas gadījumus un ievērojot šādas prasības:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-95" title="page-7">
      a) pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi tiek samazināti saskaņā ar 60. panta 1. punkta a) apakšpunktu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-96" title="page-7">
      b) vienīgi tad, ja saskaņā ar a) apakšpunktu kopējais samazinājums ir mazāks nekā 47. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto summu kopsumma, iestādes samazina pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu vajadzīgajā apmērā un to absorbcijas spējas apmērā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-97" title="page-7">
      c) vienīgi tad, ja saskaņā ar a) un b) apakšpunktu kopējais samazinājums ir mazāks nekā 47. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto summu kopsumma, iestādes samazina otrā līmeņa instrumentu pamatsummu vajadzīgajā apmērā un to absorbcijas spējas apmērā;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-98" title="page-7">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2014/59 53. pantā “Iekšējās rekapitalizācijas ietekme” ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-100" title="page-7">
      “1. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestāde īsteno 59. panta 2. punktā [..] un 63. panta 1. punkta [e) līdz i) apakšpunktā] minētās pilnvaras, pamatsummas vai neatmaksātās summas samazinājums, konvertācija vai anulēšana stājas spēkā un ir nekavējoties saistoša noregulējamajai iestādei un skartajiem kreditoriem un akcionāriem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-101" title="page-7">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-102" title="page-7">
      3. Ja noregulējuma iestāde ar 63. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto pilnvaru palīdzību līdz nullei samazina saistību pamatsummu vai neatmaksāto summu, attiecīgās saistības un jebkuri pienākumi vai prasījumi, kas rodas saistībā ar tām un nav uzkrāti brīdī, kad pilnvaras tiek īstenotas, ir visiem nolūkiem uzskatāmi par izpildītiem un nav jāpierāda turpmākajās procedūrās saistībā ar noregulējamo iestādi vai jebkādu saistību pārņēmēju vienību turpmākajās likvidācijas procedūrās.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-103" title="page-7">
      4. Ja noregulējuma iestāde, izmantojot 63. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktās pilnvaras, saistību pamatsummu vai to nesamaksāto summu samazina daļēji, nevis pilnībā:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-104" title="page-7">
      a) saistības izpilda samazinātās summas apmērā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-105" title="page-7">
      b) attiecīgo instrumentu vai līgumu, kas radījis sākotnējās saistības, turpina piemērot saistību atlikušajai pamatsummai vai nesamaksātajai summai, un uz to attiecas jebkādas izmaksājamās procentu summas izmaiņas, lai atspoguļotu pamatsummas samazinājumu, un jebkuras turpmākas noteikumu izmaiņas, kuras noregulējuma iestāde var veikt, izmantojot 63. panta 1. punkta j) apakšpunktā noteiktās pilnvaras.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 60. pants “Noteikumi, kas reglamentē kapitāla instrumentu norakstīšanu vai konvertāciju” ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-107" title="page-8">
      “1. Izpildot 59. pantā noteikto prasību, noregulējuma iestādes īsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar prasījumu prioritātes kārtību parastas maksātnespējas procedūras gadījumā tā, lai sasniegtu šādus rezultātus:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-108" title="page-8">
      a) vispirms tiek samazināti pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi proporcionāli zaudējumiem un to absorbcijas spējas apmērā, un noregulējuma iestāde piemēro vienu vai abas 47. panta 1. punktā minētās darbības attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla turētājiem;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-109" title="page-8">
      b) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē, vai gan noraksta, gan konvertē, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, lai sasniegtu 31. pantā minētos noregulējuma mērķus vai attiecīgo kapitāla instrumentu absorbcijas spējas apmērā, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-110" title="page-8">
      c) otrā līmeņa kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē, vai gan noraksta, gan konvertē, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, lai sasniegtu 31. pantā minētos noregulējuma mērķus vai attiecīgo kapitāla instrumentu absorbcijas spējas apmērā, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-111" title="page-8">
      2. Kad ir norakstīta attiecīgā kapitāla instrumenta pamatsumma:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-112" title="page-8">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-113" title="page-8">
      b) vairs nepaliek nekādu saistību pret atbilstošā kapitāla instrumenta turētāju saskaņā vai saistībā ar šāda instrumenta summu, kas ir tikusi norakstīta, izņemot jau uzkrātās saistības un saistības attiecībā uz atbildību par zaudējumiem, kāda varētu iestāties, ja ar pārsūdzības spriedumu tiek konstatēta norakstīšanas pilnvaru nelikumīga īstenošana;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-114" title="page-8">
      c) attiecīgo kapitāla instrumentu turētājiem kompensācija tiek izmaksāta tikai saskaņā ar 3. punktu.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-115" title="page-8">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-116" title="page-8">
      3. Lai veiktu attiecīgā kapitāla instrumenta konvertāciju saskaņā ar šī panta 1. punkta b) apakšpunktu, noregulējuma iestādes var prasīt, lai iestādes un 1. panta b), c) un d) punktā minētās vienības emitētu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus to attiecīgo kapitāla instrumentu turētājiem. [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-117" title="page-8">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar minētās direktīvas 63. panta “Vispārīgās pilnvaras” 1. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-119" title="page-9">
      “Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir visas pilnvaras, kas nepieciešamas, lai piemērotu noregulējuma instrumentus iestādēm un 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām, kas atbilst piemērojamiem noregulējuma nosacījumiem. Konkrētāk, noregulējuma iestādēm ir šādas noregulējuma pilnvaras, kuras tās var īstenot atsevišķi vai jebkādā kombinācijā:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-120" title="page-9">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-121" title="page-9">
      c) pilnvaras pārvest akcijas un citus īpašumtiesību instrumentus, ko emitējusi noregulējamā iestāde;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-122" title="page-9">
      d) pilnvaras pārvest citai vienībai, ar minētās vienības piekrišanu, noregulējamās iestādes tiesības, aktīvus vai saistības;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-123" title="page-9">
      e) pilnvaras samazināt, tostarp līdz nullei, noregulējamās iestādes atbilstīgo saistību pamatsummu vai nesamaksāto summu attiecībā uz tām;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-124" title="page-9">
      f) pilnvaras konvertēt noregulējamās iestādes atbilstīgās saistības parastās akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos minētajā iestādē vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajā vienībā, attiecīgā mātes iestādē vai pagaidu iestādē, kurai tiek pārvesti iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības aktīvi, tiesības vai saistības;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-125" title="page-9">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 64. panta 4. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka šajā normā minētās noregulējuma iestāžu papildu pilnvaras neietekmē, “ievērojot 69., 70. un 71. pantu, līguma pušu tiesības izmantot līgumiskās tiesības, tostarp tiesības to izbeigt, ja saskaņā ar līguma noteikumiem ir tiesības to darīt noregulējamās iestādes darbības vai bezdarbības dēļ pirms attiecīgā pārveduma vai saņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ pēc attiecīgā pārveduma.”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2014/59 68. panta “Atsevišķu līguma nosacījumu izslēgšana agrīnas intervences un noregulējuma gadījumā” 3. un 4. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-128" title="page-9">
      “3. Ar noteikumu, ka joprojām tiek pildītas būtiskas saistības saskaņā ar līgumu, tostarp maksājumu un izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums, krīzes novēršanas pasākums vai krīzes vadības pasākums, tostarp jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu, vien nav pamats, lai kāds varētu:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-129" title="page-9">
      a) īstenot jebkādas izbeigšanas, apturēšanas, grozīšanas, savstarpēja ieskaita vai savstarpējas dzēšanas tiesības, tostarp attiecībā uz līgumiem, ko parakstījis:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-130" title="page-9">
      i) meitasuzņēmums, saistībām, kuras garantē vai kā citādi atbalsta grupas vienība;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-131" title="page-10">
      ii) grupas vienība, kas ietver noteikumus par saistību savstarpēju neizpildi;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-132" title="page-10">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-133" title="page-10">
      4. Šis pants neskar personas tiesības veikt darbības, kas minētas 3. punktā, ja minētās tiesības rodas sakarā ar notikumu, kas nav krīzes novēršanas pasākums, krīzes vadības pasākums vai jebkurš notikums, kurš ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-134" title="page-10">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 73. panta “Akcionāriem un kreditoriem piemērotais režīms daļējas pārvešanas un iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas gadījumā” b) punktā ir paredzēts, ka “dalībvalstis nodrošina, ka [..] jo īpaši 75. panta piemērošanas nolūkā, ja noregulējuma iestādes piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, akcionāriem un kreditoriem, kuru prasījumi ir norakstīti vai konvertēti kapitālā, tas nerada lielākus zaudējumus kā tad, ja noregulējamā iestāde būtu likvidēta parastā maksātnespējas procedūrā laikā [..].”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 74. panta “Režīmu atšķirību vērtēšana” 1. punktā ir precizēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-137" title="page-10">
      “Lai novērtētu, vai akcionāriem un kreditoriem būtu piemērots labāks režīms, ja noregulējamā iestāde būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru, tostarp, bet ne tikai 73. panta piemērošanas nolūkā, dalībvalstis nodrošina, ka cik vien iespējams drīz pēc noregulējuma darbības vai darbību veikšanas neatkarīga persona veic vērtēšanu. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šīs direktīvas 75. pantu “Akcionāru un kreditoru aizsardzības pasākumi”:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-139" title="page-10">
      “Dalībvalstis nodrošina, ka, ja vērtējumā, kas veikts saskaņā ar 74. pantu, ir konstatēts, ka jebkur[am] akcionār[am] vai kreditor[am], kurš minēts 73. pantā, [..] ir radījusi lielākus zaudējumus nekā tā būtu radījusi likvidācijā parastā maksātnespējas procedūrā, viņam ir tiesības uz starpības izmaksu no noregulējuma finansēšanas mehānismiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2014/59 101. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir noteikts, ka finansēšanas mehānismus noregulējuma iestāde var izmantot tikai tik lielā mērā, cik tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu, citastarp, lai izmaksātu atlīdzinājumu akcionāriem vai kreditoriem atbilstoši šīs direktīvas 75. pantam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vienotās noregulējuma valdes lēmums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vienotā noregulējuma valde 2017. gada 7. jūnijā ar Lēmumu SRB/EES/2017/08 pieņēma noregulējuma shēmu attiecībā uz Banco Popular; Eiropas Komisija to apstiprināja ar Lēmumu (ES) 2017/1246 (OV 2017, L 178, 15. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spānijas tiesību akti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vienotās noregulējuma valdes Lēmums SRB/EES/2017/08 īstenots ar Fondo de Reestructuración Ordenada Bancaria (Kredītiestāžu pārstrukturēšanas fonds, Spānija; turpmāk tekstā – “FROB”) 2017. gada 7. jūnija lēmumu (BOE, Nr. 155, 2017. gada 30. jūnijs, 55470. lpp.), ar kuru apstiprināti šādi pasākumi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-145" title="page-11">
      “Pirmkārt, samazināt [Banco Popular] pašreizējo pamatkapitālu, veicot visu apgrozībā esošo akciju norakstīšanu [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-146" title="page-11">
      Otrkārt, vienlaikus palielināt kapitālu, izslēdzot prioritāras tiesības uz parakstīšanos, lai veiktu visu pirmā līmeņa pamata kapitāla papildinstrumentu konversiju [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-147" title="page-11">
      Treškārt, samazināt pamatkapitālu līdz nullei euro (0 EUR), veicot iepriekšējā punktā paredzētās pirmā līmeņa pamata kapitāla papildinstrumentu konversijas rezultātā iegūto akciju norakstīšanu [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-148" title="page-11">
      Ceturtkārt, vienlaikus palielināt kapitālu, izslēdzot prioritāras tiesības uz parakstīšanos, lai veiktu visu otrā līmeņa pamata kapitāla instrumentu konversiju jaunās Banco Popular akcijās [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-149" title="page-11">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-150" title="page-11">
      Sestkārt, visas [Banco Popular] akcijas, kuras emitētas līdz ar šā lēmuma juridiskā pamatojuma trešajā punktā minēto otrā līmeņa pamata kapitāla instrumentu konversiju, nodot [Banco Santander].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā lēmuma juridiskā pamatojuma trešajā punktā ir norādīts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-152" title="page-11">
      “Attiecībā uz šajā lēmumā paredzētā norakstīšanas pasākuma tvērumu, [..], runa ir par pastāvīgu norakstīšanu, par ko šo akciju turētājiem nav samaksāts nekāds atlīdzinājums. Attiecībā pret norakstīto akciju turētāju, izņemot jau pastāvošās saistības vai atbildību, kas varētu izrietēt no prasības, ar ko apšaubīts norakstīšanas pilnvaru izmantošanas tiesiskums, vairs nepastāv nekādas citas saistības.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlietas un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāji pamatlietā attiecīgi 2010. un 2011. gadā iegādājās dažādus kapitāla instrumentus, kurus bija emitējusi Banco Popular vai viena no tās meitassabiedrībām, proti, BPE Preference International Ltd.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2012. un 2014. gadā lietās C‑779/22 un C‑794/22 aplūkojamajiem kapitāla instrumentiem tika veikta konversija Banco Popular akcijās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vienotā noregulējuma valde 2017. gada 7. jūnijā pieņēma noregulējuma instrumentu (shēmu) attiecībā uz Banco Popular; tajā pašā dienā to apstiprināja Komisija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis noregulējuma instruments tika īstenots ar FROB lēmumu, kas arī tika pieņemts 2017. gada 7. jūnijā. Ar šo lēmumu tā citastarp samazināja līdz nullei Banco Popular pamatkapitālu, veicot visu apgrozībā esošo akciju norakstīšanu. Lietās C‑779/22 un C‑794/22 uz šā lēmuma pamata kasācijas sūdzības iesniedzēju turējumā vairs nebija Banco Popular akcijas, kurās to kapitāla instrumentiem 2012. un 2014. gadā bija veikta konversija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt FROB nolēma veikt otrā līmeņa pamata kapitāla instrumentu konversiju un uzreiz pēc šīs konversijas jaunemitētās akcijas nodot Banco Santander – bez šo instrumentu agrāko turētāju piekrišanas. Līdz ar to lietā C‑775/22 kasācijas sūdzības iesniedzējas zaudēja to 2010. un 2011. gadā iegādāto subordinēto obligāciju turētāju statusu, kurām tika veikta konversija akcijās un kuras bez atlīdzības tika nodotas Banco Santander.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāji pamatlietā attiecīgi cēla, pirmkārt, prasību atzīt par spēkā neesošu pamatlietā aplūkojamo kapitāla instrumentu iegādi – ar tādu pamatojumu, ka nedz Banco Popular, nedz BPE Preference International nebija tos pienācīgi informējušas par šo instrumentu būtību, iezīmēm un riskiem. Otrkārt, tie cēla prasību atlīdzināt zaudējumus, kas tiem esot radušies ar to, ka šīs bankas neesot izpildījušas savus likumiskos informēšanas pienākumus saistībā ar parakstīšanos uz šiem kapitāla instrumentiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kasācijas sūdzības saistībā ar šīm prasībām tika iesniegtas iesniedzējtiesai šajās lietās – Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija); lietās C‑775/22 un C‑779/22 kasācijas sūdzība attiecoties tikai uz prasību atzīt par spēkā neesošu, savukārt lietās C‑794/22 – tikai uz prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc šo kasācijas sūdzību iesniegšanas Tiesa 2022. gada 5. maijā pasludināja spriedumu Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums) (C‑410/20, EU:C:2022:351; turpmāk tekstā – “spriedums Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums)”). Minētajā spriedumā Tiesa ir nospriedusi, ka Direktīvas 2014/59 34. panta 1. punkta a) apakšpunkts kopsakarā ar 53. panta 1. un 3. punktu un 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu nepieļauj to, ka pēc visu kredītiestādes akciju pilnīgas norakstīšanas uzdošanas – saistībā ar kredītiestādes noregulējumu – pret šo kredītiestādi vai tās tiesību un saistību pārņēmēju var celt prasību par atbildību saistībā ar prospektā sniegto informāciju un prasību atzīt par spēkā neesošu līgumu par parakstīšanos uz akcijām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa norāda, ka Spānijā tiek izskatītas daudzas lietas attiecībā uz dažādiem Banco Popular kapitāla instrumentiem, tostarp akcijām, priekšrocību akcijām un subordinētām obligācijām. Vairākumā gadījumu personas, kas bija iegādājušās šos finanšu produktus, uz Direktīvas 2003/71 6. panta vai vispārīgo saistību tiesību normu pamata esot cēlušas prasības atzīt par spēkā neesošiem līgumus par šo produktu iegādi un atmaksāt samaksāto pirkuma cenu un/vai prasības par atbildību un minētās iegādes radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Visu šo prasību pamatojumā ir apgalvots par gribas trūkumu, jo saistībā ar minēto finanšu produktu tirdzniecību esot sniegta nepilnīga un kļūdaina informācija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa precizē: lai gan saistībā ar minētajiem strīdiem dalībvalsts tiesas ir dažādi interpretējušas Direktīvas 2014/59 normas, tomēr tajā izskatāmo lietu dalībnieki nav vienisprātis par to, vai no sprieduma Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums) izrietošā judikatūra ir piemērojama arī pamatlietās aplūkojamajos apstākļos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, lietās C‑779/22 un C‑794/22 iesniedzējtiesa pauž šaubas par to, vai tiesības uz atmaksu – tā iemesla dēļ, ka nav spēkā pamatlietā aplūkojamā tādu kapitāla instrumentu iegāde, kuriem pirms Banco Popular noregulējuma veikta konversija akcijās –, kā arī pienākums atlīdzināt zaudējumus ir uzskatāmi par jau pastāvošām saistībām Direktīvas 2014/59 53. panta 3. punkta un 60. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā tā norāda, ka Spānijas tiesību aktos termins “pastāv” apzīmē brīdi, kad rodas tiesības prasīt konkrētu saistību izpildi, savukārt termins “izpildes diena” apzīmē konkrēta saistību izpildei paredzēta laikposma pēdējo dienu. Taču pamatlietā aplūkojamās konvertējamās obligācijas pastāvot kopš to konversijas dienas, tātad pirms Banco Popular noregulējuma procedūras sākšanas. Turklāt tiesas nolēmums, kurā atzīta atbildība par jebkādu eventuālu kaitējumu, pēc būtības nav konstitutīvs, bet tajā ir tikai konstatēts, ka šāda atbildība pastāv, un kvantificēts atlīdzināmais kaitējums. Lai gan pienākums maksāt atlīdzinājumu – līdz tā galīgai atzīšanai ar tiesas nolēmumu – būtu uzskatāms par “eventuālu prasījumu”, tomēr būtu atzīstams, ka tam izpildes termiņš ir iestājies jau pirms šādas atzīšanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz lietu C‑775/22 iesniedzējtiesa norāda, ka kasācijas sūdzības iesniedzējas, pirmām kārtām, apgalvoja, ka no sprieduma Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums) izrietošā judikatūra nav piemērojama saistībā ar subordinētu obligāciju konversiju akcijās un pēc tam veiktu nodošanu, jo Direktīvas 2014/59 53. panta 3. punkts un 60. panta 2. punkts esot piemērojami vienīgi saistībā ar norakstīšanas pasākumu, bet ne saistībā ar konversijas pasākumu un pēc tam veiktu nodošanu. Turklāt tas, ka tiek ierobežotas noregulējamas sabiedrības kapitāla instrumentu turētāju tiesības uz tiesību iedarbīgu aizsardzību tiesā un to tiesības uz īpašumu esot jāinterpretē šauri.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, tās atsaucās uz šīs direktīvas 64. panta 4. punkta b) apakšpunktā, 68. panta 3. un 4. punktā, kā arī 71. pantā ietverto tiesisko regulējumu par līguma izbeigšanu. Neviena norma neliedzot konversijas gadījumā celt prasību atzīt par spēkā neesošu līgumu par subordinētu obligāciju iegādi, jo šādas prasības celšanas iemesls būtu nevis noregulējuma pasākums, bet gan sākotnējais darījums – parakstīšanās uz šīm obligācijām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, tās apgalvoja: tas, ka tām tiek liegtas tiesības celt prasību atzīt par spēkā neesošu un prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, ir pretrunā Direktīvas 2014/59 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 73. panta b) apakšpunktā nostiprinātajam principam, ka ir aizliegta attieksme, kas būtu mazāk labvēlīga nekā attieksme, kāda būtu parastajā maksātnespējas procesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos – lietā C‑775/22 – Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-170" title="page-14">
      “Vai Direktīvas 2014/59 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta normas, lasot tās kopsakarā ar šīs direktīvas 53. panta 1. un 3. punktu, 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu un 64. panta 4. punkta b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā, ka – pēc tam, kad subordinētās obligācijas (otrā līmeņa kapitāla instrumenti), kuras emitējusi kredītiestāde, uz ko attiecas noregulējuma procedūra, un kurām vēl nebija pienācis samaksas termiņš brīdī, kad tika uzsākta noregulējuma procedūra, ir konvertētas akcijās, kuras pēc tam bez faktiskas atlīdzības ir pārvestas, – personas, kas bija iegādājušās šīs subordinētās obligācijas pirms šādas noregulējuma procedūras uzsākšanas, var pret šo iestādi vai pret tās saistību pārņēmēju celt prasību atzīt par spēkā neesošu līgumu par parakstīšanos uz šīm subordinētajām obligācijām, lūdzot atmaksāt cenu, kas ir samaksāta par parakstīšanos uz šīm subordinētajām [obligācijām], kopā ar procentiem par laiku kopš minētā līguma noslēgšanas dienas?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādos pat apstākļos – lietā C‑779/22 – Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-172" title="page-14">
      “1) Vai [Direktīvas 2014/59] 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta normas, lasot tās kopsakarā ar šīs direktīvas 53. panta 1. un 3. punktu un 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka iespējamo prasījumu jeb tiesības, kas tiesas nolēmuma rezultātā rastos Banco Popular tiesību un saistību pārņēmējai kredītiestādei tāpēc, ka kapitāla instrumenta (priekšrocību akciju) – kas konvertēts akcijās vēl pirms Banco Popular noregulējuma pasākumu pieņemšanas (2017. gada 7. jūnijā) – iegādes darījums nav spēkā, varētu uzskatīt par saistībām, uz kurām attiecas Direktīvas 2014/59 53. panta 3. punkta norakstīšanas noteikumi kā uz “nepastāvošām” saistībām vai prasījumiem, un tādējādi uzskatīt par izpildītu un nevēršamu pret Banco Santander kā Banco Popular tiesību un saistību pārņēmēju, ja prasība, no kuras izrietētu šis pienākums, būtu celta pēc bankas noregulējuma procedūras pabeigšanas?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-173" title="page-15">
      2) Vai arī, gluži pretēji, šīs normas ir jāinterpretē tādējādi, ka minētais prasījums jeb tiesības ir jāuzskata par “uzkrātu” pienākumu (Direktīvas 2014/59 53. panta 3. punkta izpratnē) vai bankas noregulējuma brīdī “jau uzkrātajām saistībām” (60. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē), uz kuru kā tādu neattiecas šo pienākumu vai prasījumu izpildes vai dzēšanas sekas, lai gan akcijas būtu norakstītas un anulētas, un tādējādi tas būtu vēršams pret Banco Santander kā Banco Popular tiesību un saistību pārņēmēju, pat ja prasība, no kuras izrietētu šis spriedums par atlīdzināšanu, būtu celta pēc bankas noregulējuma procedūras pabeigšanas?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādos pat apstākļos – arī lietā C‑794/22 – Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-175" title="page-15">
      “1) Vai Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta normas, lasot tās kopsakarā ar šīs direktīvas 53. panta 1. un 3. punktu [un] 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka iespējamo prasījumu jeb tiesības – kas rodas no tāda tiesas nolēmuma, kurā Banco Popular tiesību un saistību pārņēmējai kredītiestādei ir uzlikts pienākums veikt zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz prasību par atbildību, kas izriet no tāda finanšu produkta (subordinēto īstermiņa obligāciju, kuras ir obligāti konvertējamas tās pašas bankas akcijās) tirdzniecību, kas nav ietverts Banco Popular noregulējuma pasākumos minēto papildu kapitāla instrumentu starpā un tika konvertēts bankas akcijās vēl pirms šīs bankas noregulējuma pasākumu pieņemšanas (2017. gada 7. jūnijā), – varētu uzskatīt par saistībām, uz kurām attiecas Direktīvas 2014/59 53. panta 3. punkta norakstīšanas vai dzēšanas noteikumi kā uz “neuzkrātu” pienākumu vai prasījumu, un tādējādi uzskatīt par izpildītu un nevēršamu pret Banco Santander kā Banco Popular tiesību un saistību pārņēmēju, ja prasība, no kuras izrietētu šis zaudējumu atlīdzības pienākumu nosakošais tiesas nolēmums, būtu celta pēc bankas noregulējuma procedūras pabeigšanas?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-176" title="page-15">
      2) [Otrais jautājums ir formulēts identiski otrajam jautājumam lietā C‑779/22].
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 7. marta rīkojumu lietas C‑775/22, C‑779/22 un C‑794/22 tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesa, kā arī sprieduma pasludināšanas vajadzībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par jautājumiem lietās C‑779/22 un C‑794/22</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar jautājumiem lietās C‑779/22 un C‑794/22, kuri aplūkojami kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2014/59 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts kopsakarā ar tās 53. panta 1. un 3. punktu, kā arī 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj to, ka pēc noregulējamas kredītiestādes visu akciju norakstīšanas personas, kas iegādājušās kapitāla instrumentus, kuriem pirms tās noregulējuma pasākumu apstiprināšanas ir veikta konversija šīs kredītiestādes akcijās, pret minēto kredītiestādi vai tās tiesību un saistību pārņēmēju ceļ Direktīvas 2003/71 6. pantā paredzēto prasību par atbildību sakarā ar nepilnīgas un kļūdainas informācijas sniegšanu šādā prospektā vai prasību atzīt par spēkā neesošu līgumu par parakstīšanos uz šiem kapitāla instrumentiem uz valsts tiesību normu pamata, kas tās atpakaļejošās iedarbības dēļ izraisītu to, ka būtu jāatmaksā cena, par kādu sākotnēji iegādāti minētie kapitāla instrumenti, kuriem pēc tam veikta konversija akcijās, kā arī procenti par laiku no šā līguma noslēgšanas dienas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāatgādina, ka sprieduma Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums) 51. punktā Tiesa jau ir nospriedusi, ka šā sprieduma iepriekšējā punktā minētās normas nepieļauj, ka pēc šīs noregulējamās kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akciju pilnīgas norakstīšanas personas, kuras šīs akcijas iegādājušās pirms šīs noregulējuma procedūras sākšanas, var celt šādu prasību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr iesniedzējtiesai nav skaidrs, vai no minētā sprieduma izrietošā judikatūra ir piemērojama arī saistībā ar prasību atzīt par spēkā neesošu vai prasību par atbildību, ko cēlušas personas, kuras sākotnēji bija iegādājušās nevis noregulējamas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akcijas, bet gan citus kapitāla instrumentus, kuriem konversija šādās akcijās veikta pirms noregulējuma procedūras sākšanas. Konkrētāk, tā vēlas noskaidrot, vai tiesības uz atmaksu vai zaudējumu atlīdzinājumu, kuras izriet no atzīšanas par spēkā neesošu vai no atbildības iestāšanās, ir uzskatāmas par tādām, kas pastāvēja – Direktīvas 2014/59 53. panta 3. punkta un 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta izpratnē – jau pirms lēmuma par noregulējumu pieņemšanas dienas, lai gan prasības, kurās norādīts uz šīm tiesībām, tika celtas pēc noregulējuma pasākuma veikšanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šīs direktīvas 53. panta 3. punktu, ja noregulējuma iestāde līdz nullei samazina saistību pamatsummu vai neatmaksāto summu, attiecīgās saistības un jebkuras saistībā ar tām pastāvošās [saistības] vai prasījumi, kas noregulējuma laikā nepastāv, ir uzskatāmi par izpildītiem, un turpmākā likvidācijas procesā no noregulējamās kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai jebkura tiesību un saistību pārņēmēja vairs nevar prasīt to izpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 60. panta – par kapitāla instrumentu norakstīšanu vai konversiju – 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā ir precizēts, ka, izņemot jau pastāvošās saistības un atbildību par zaudējumiem, kāda varētu izrietēt no prasības, ar ko apšaubīts norakstīšanas pilnvaru izmantošanas tiesiskums, saistībā ar norakstītā instrumenta apmēru vairs nepaliek nekādu citu saistību pret tāda kapitāla instrumenta turētāju, kas norakstīts uz lēmuma par noregulējumu pamata.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka saskaņā ar šajās lietās nozīmīgajām valsts tiesību normām tiesības uz atmaksu vai zaudējumu atlīdzinājumu, kuras izrietot no atzīšanas par spēkā neesošu vai no atbildības iestāšanās, pamatlietās aplūkojamajos apstākļos ir uzskatāmas par saistībām, kas pastāv jau pirms lēmuma par noregulējumu pieņemšanas, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gan no Savienības tiesību normu vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa izriet, ka Savienības tiesību normas formulējums, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tās saturu un piemērošanas jomu, visā Savienībā parasti ir interpretējams autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā ne vien šīs tiesību normas formulējumu, bet arī tiesību normas kontekstu un attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedumi, 2021. gada 29. aprīlis, X (Eiropas apcietināšanas orderis – Ne bis in idem), C‑665/20 PPU, EU:C:2021:339, 69. punkts, un 2024. gada 30. aprīlis, M.N. (EncroChat), C‑670/22, EU:C:2024:372, 109. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz jēdzieniem “pastāvoši pienākumi vai prasījumi” vai “pastāvošas saistības”, kas izmantoti šā sprieduma 46. un 47. punktā minētajās normās, Tiesa jau ir nospriedusi, ka tiesības, kuras izriet no Direktīvas 2003/71 6. pantā paredzētās prasības par atbildību par vērtspapīru pārdošanas prospektā sniegtu informāciju, kā arī no prasības atzīt par spēkā neesošu līgumu par parakstīšanos uz akcijām, nav uzskatāmi par tādiem, kas ietilptu “pastāvošu” saistību vai prasījumu kategorijā Direktīvas 2014/59 53. panta 3. punkta un 60. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ja šīs prasības pret prospektu izdevušo kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību vai tās tiesību un saistību pārņēmēju tiek celtas pēc tam, kad uz pēdējo minēto normu pamata ir pieņemts lēmums par noregulējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums), 41., 42. un 44. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāda izpratne par šiem jēdzieniem ir nepieciešama arī tad, ja, ņemot vērā minēto jēdzienu kontekstu un Direktīvas 2014/59 mērķus, tiesības izriet no prasības par zaudējumu atlīdzināšanu vai no prasības atzīt par spēkā neesošu tādu kapitāla instrumentu iegādi, kuriem pēc tam veikta konversija akcijās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, jāatgādina: pirmkārt, ar Direktīvas 2014/59 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu ir ieviests princips, ka tieši noregulējamas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāri, bet tikai pēc tam tās kreditori, ir tie, kam pirmajiem jāsedz zaudējumi, kas radušies šīs procedūras piemērošanas dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, gadījumam, ja noregulējuma procedūra ietver “iekšēju rekapitalizāciju” Direktīvas 2014/59 2. panta 1. punkta 57. apakšpunkta izpratnē, tās 48. panta 1. punktā ir paredzēts, ka noregulējuma iestādes, izmantojot pilnvaras norakstīt un konvertēt vispirms samazina dažādo kategoriju (līmeņu) kapitāla instrumentus. Šīs direktīvas 53. panta 1. punktā ir noteikts, ka saistībā ar iekšējo rekapitalizāciju pieļaujams pamatsummas vai neatmaksātās summas samazinājums un konversija vai dzēšana nekavējoties ir saistoša skartajiem akcionāriem un kreditoriem. Tātad šķiet, ka iekšējās rekapitalizācijas kontekstā kapitāla instrumentu norakstīšana un konversija tieši veicina noregulējuma procedūras mērķu sasniegšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tieši tāda interpretācija, ka persona, kura pirms noregulējuma iegādājusies kapitāla instrumentu, samaksāto naudas līdzekļu atmaksas vai zaudējumu atlīdzināšanas nolūkā pēc tam varētu celt prasību par atbildību vai prasību atzīt par spēkā neesošu šo iegādi, būtu saistīta ar risku, ka to kapitāla instrumentu apmērs, ar kuriem tiek veikta iekšēja rekapitalizācija, ar atpakaļejošu spēku tiks samazināts, un tas varētu likt apšaubīt, ka tiks sasniegti noregulējuma pasākuma mērķi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šāda skatpunkta raugoties, Direktīvas 2014/59 60. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā un 3. punktā ir paredzēts, ka attiecīgo kapitāla instrumentu turētājiem atlīdzinājums tiek izmaksāts vienīgi tad, ja instrumentiem tiek veikta konversija atbilstoši 3. punktam, un ka šādos konversijas gadījumos atlīdzinājums var izpausties tikai kā kapitāla instrumentu emisija par labu šiem turētājiem. Proti, šo normu dēļ, saskaņā ar kurām vienīgais pieejamais atlīdzinājums ir šāda kapitāla instrumentu emisija, ir iespējams novērst to, ka šis atlīdzinājums ar atpakaļejošu spēku samazinātu noregulējuma vajadzībām izmantotā kapitāla apmēru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz Direktīvas 2014/59 mērķiem tās 49. apsvērumā ir norādīts, ka, lai nodrošinātu risinājumu ārkārtējas steidzamības situācijām, noregulējuma instrumenti būtu jāpiemēro tikai tām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas, un tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi – finanšu stabilitātes nodrošināšanu plašas sabiedrības interesēs. Tātad šie noregulējuma instrumenti būtu jāpiemēro tad, ja, attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidācijai piemērojot parasto maksātnespējas procesu, tiktu destabilizēta finanšu sistēma. Turklāt, kā izriet no minētās direktīvas 45. apsvēruma, noregulējuma procedūras mērķis ir pārmērīga riska uzņemšanos finanšu sektorā mazināt tādējādi, ka zaudējumi, kas radušies sakarā ar kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidāciju, primāri ir jāsedz akcionāriem, lai izvairītos no tā, ka šāda likvidācija negatīvi ietekmētu valsts naudas līdzekļus un kaitētu noguldītāju aizsardzībai (spriedums Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums), 35. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad Direktīvā 2014/59 ir paredzēts, ka ārkārtējā ekonomikas kontekstā, lai nodrošinātu dalībvalstu finanšu stabilitāti, tiek izmantota procedūra, kas citastarp var ietekmēt kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru un kreditoru tiesības, proti, tiek izveidots maksātnespējas režīms, kas ir atkāpe no vispārīgajām maksātnespējas tiesību normām; šā režīma īstenošana ir pieļaujama vienīgi ārkārtējos apstākļos, un tai jābūt attaisnojamai ar prioritārām plašas sabiedrības interesēm. Tas, ka šī procedūra ir izņēmums no principa, nozīmē, ka citu Savienības tiesību normu piemērošana var tikt noraidīta, ja to dēļ noregulējuma procedūra var zaudēt lietderīgo iedarbību vai traucēt īstenošanu (spriedums Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums), 37. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Direktīvas 2014/59 120. apsvērumā ir precizēts, ka šajā direktīvā paredzētajām atkāpēm no obligātajiem noteikumiem to iestāžu akcionāru un kreditoru aizsardzībai, uz kurām attiecas Savienības uzņēmējdarbības tiesību direktīvu piemērošanas joma, kas var radīt šķēršļus kompetento iestāžu noregulējuma instrumentu un pilnvaru īstenošanai, ir jābūt ne vien piemērotām, bet arī skaidri un stingri definētām, lai nodrošinātu ieinteresētajām personām maksimālu tiesisko drošību (spriedums Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums), 38. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2003/71, kuras mērķis bija aizsargāt ieguldītājus, kuri nolemj iegādāties vērtspapīrus no kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, ir viena no “Savienības uzņēmējdarbības [komercsabiedrību] tiesību direktīvām” Direktīvas 2014/59 120. apsvēruma izpratnē. Līdz ar to pēdējā minētā direktīva pieļauj atkāpi no Direktīvas 2003/71 normām, ciktāl šo normu piemērošana varētu izraisīt to, ka noregulējums zaudētu lietderīgo iedarbību vai tiktu apgrūtināta tā īstenošana (šajā nozīmē skat. spriedumu Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums), 39. un 40. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa jau ir norādījusi, ka gan prasības par atbildību, gan prasības atzīt par spēkā neesošu rezultātā noregulējamajai kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tās tiesību un saistību pārņēmējam tiek piespriests atlīdzināt akcionāriem zaudējumus, kas radušies, noregulējuma iestādei īstenojot norakstīšanas un konvertēšanas pilnvaras attiecībā uz šīs kredītiestādes vai sabiedrības saistībām, vai pilnā apmērā atmaksāt ar parakstīšanos uz akcijām saistītās, ieguldītās naudas summas, kas norakstītas, īstenojot šo noregulējuma procedūru. Šādas prasības liktu apšaubīt visu vērtēšanu, uz kuru ir balstīts lēmums par noregulējumu, jo kapitāla sastāvs ir daļa no šīs vērtēšanas objektīvajiem datiem, un līdz ar to tiktu kavēta pati noregulējuma procedūra un Direktīvā 2014/59 izvirzīto mērķu sasniegšana (spriedums Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums), 43. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Tiesa sprieduma Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums) 44. punktā nosprieda, ka Direktīvas 2014/59 34. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 53. panta 1. un 3. punkta un 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunkta īstenošana izslēdz iespēju celt prasību par atbildību, kas paredzēta Direktīvas 2003/71 6. pantā, vai prasību atzīt par spēkā neesošu akciju parakstīšanas līgumu, kas paredzēts valsts tiesībās, pret prospekta izdevēju kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai tās tiesību un pienākumu pārņēmēju vienību pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par noregulējumu uz šo normu pamata.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan lietu C‑779/22 un C‑794/22 gadījumā kasācijas sūdzības iesniedzējas sākotnēji iegādājās nevis Banco Popular akcijas, bet citus kapitāla instrumentus, no lūgumos sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertajām norādēm izriet, ka jau pirms Banco Popular noregulējuma bija veikta šo instrumentu konversija šīs bankas akcijās un ka saistībā ar šīs bankas noregulējumu šādas konversijas rezultātā iegūtajām akcijām tika piemēroti norakstīšanas un konversijas pasākumi minētās bankas iekšējās rekapitalizācijas vajadzībām. Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, šā sprieduma iepriekšējā punktā minētās Direktīvas 2014/59 normas nepieļauj to, ka personas, kas iegādājušās šādus kapitāla instrumentus, pēc lēmuma par noregulējumu pieņemšanas celtu šādu prasību par atbildību vai šādu prasību atzīt par spēkā neesošu līgumu par minēto instrumentu iegādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus izklāstītos apsvērumus, atbilde uz lietās C‑779/22 un C‑794/22 uzdotajiem jautājumiem ir šāda: Direktīvas 2014/59 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts kopsakarā ar tās 53. panta 1. un 3. punktu un 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka pēc noregulējamas kredītiestādes visu akciju norakstīšanas personas, kas iegādājušās kapitāla instrumentus, kuriem pirms noregulējuma pasākumu apstiprināšanas veikta konversija šīs kredītiestādes akcijās, pret minēto kredītiestādi vai tās tiesību un saistību pārņēmēju ceļ prasību par atbildību sakarā ar nepilnīgas un kļūdainas informācijas sniegšanu tādā prospektā kā Direktīvas 2003/71 6. pantā paredzētais vai prasību atzīt par spēkā neesošu līgumu par parakstīšanos uz šiem kapitāla instrumentiem uz valsts tiesību normu pamata, kas tās atpakaļejošās iedarbības dēļ izraisītu to, ka būtu jāatmaksā cena, par kādu sākotnēji iegādāti minētie kapitāla instrumenti, kuriem pēc tam veikta konversija akcijās, kā arī procenti par laiku no šā līguma noslēgšanas dienas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par vienīgo lietā C‑775/22 uzdoto jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātajā valstu tiesu un Tiesas sadarbības procedūrā Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, uz kuru balstoties, tai būtu iespējams lemt tajā izskatīšanā esošajā lietā. Līdz ar to, pat ja formāli iesniedzējtiesas jautājumā ir runa tikai par vienas konkrētas Savienības tiesību normas interpretāciju, šis apstāklis nav šķērslis tam, lai Tiesa sniegtu valsts tiesai Savienības tiesību normu interpretāciju, kas tai var būt noderīga, izspriežot iztiesājamo lietu, neatkarīgi no tā, vai minētā tiesa sava jautājuma formulējumā ir uz tām atsaukusies. Šajā ziņā Tiesa var no visas valsts tiesas sniegtās informācijas, it īpaši no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojuma, izdalīt tos Savienības tiesību elementus, kuriem ir nepieciešama interpretācija, ņemot vērā strīda priekšmetu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 18. septembris, VIPA, C‑222/18, EU:C:2019:751, 50. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2022. gada 30. jūnijs, Valstybės sienos apsaugos tarnyba u.c., C‑72/22 PPU, EU:C:2022:505, 51. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan lietā C‑775/22 uzdotais jautājums citastarp ir par to, kā interpretēt Direktīvas 2014/59 53. panta 3. punktu un 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu, jānorāda, ka šajās normās ir reglamentēta tikai norakstīšanas pasākuma ietekme uz noregulējamas kredītiestādes akcionāru un kreditoru tiesībām. Tomēr šajā lietā aplūkojamo subordinēto obligāciju konversija Banco Popular akcijās tika veikta tikai saistībā ar šīs bankas noregulējumu un šīs konversijas rezultātā iegūtās akcijas uzreiz tika nodotas Banco Santander bez jebkādas norakstīšanas. Šādas akciju nodošanas sekas ir reglamentētas šīs direktīvas 38. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos ir uzskatāms, ka ar vienīgo lietā C‑775/22 uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2014/59 normas, it īpaši 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un 38. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj, ka pēc noregulējamas kredītiestādes visu akciju norakstīšanas personas, kuras iegādājušās kapitāla instrumentus, kuriem saistībā ar noregulējuma procedūru ir veikta konversija šīs kredītiestādes akcijās, kas pēc tam nodotas citai kredītiestādei, pret pēdējo minēto kredītiestādi ceļ prasību atzīt par spēkā neesošu līgumu par parakstīšanos uz minētajiem kapitāla instrumentiem uz valsts tiesību normu pamata, kas tās atpakaļejošās iedarbības dēļ izraisītu to, ka būtu jāatmaksā minēto kapitāla instrumentu iegādes cena, kā arī procenti par laiku no šā līguma noslēgšanas dienas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2014/59 37. panta 3. punkta a) un d) apakšpunktu un 4. punktu noregulējuma iestādes iekšējās rekapitalizācijas instrumentu var piemērot kombinācijā ar uzņēmuma pārdošanas instrumentu. Kā izriet no šīs direktīvas 2. panta 57. un 58. punkta, ar pirmo no šiem instrumentiem noregulējuma iestāde īsteno pilnvaras norakstīt un konvertēt, savukārt otrais ir mehānisms, ar kura palīdzību citastarp noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti tiek nodoti pircējam, kas nav pagaidu iestāde.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No minētās direktīvas 38. panta 1., 4. un 6. punkta izriet, ka tad, ja saistībā ar otro instrumentu akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti tiek nodoti ieguvējam, sākotnējie īpašnieki zaudē ne tikai tiesības uz īpašumu, bet arī noregulējamās kredītiestādes “akcionāra” vai “kreditora” statusu. Turklāt tās 38. panta 9. punkta a) apakšpunktā ir precizēts, ka šādai akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nodošanai ieguvējam ir tūlītējas tiesiskas sekas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šķiet, ka arī noregulējamās kredītiestādes, kuras akcijas tika nodotas saistībā ar noregulējumu, bijušie akcionāri vairs nav akcionāri, proti, nedz kredītiestādes, nedz tās tiesību un saistību pārņēmēja akcionāri. Kā liecina Direktīvas 2014/59 38. panta 13. punkts, tie zaudē jebkādas – gan tiešas, gan netiešas – tiesības uz nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēdējā minētā tiesību norma – tāpat kā Direktīvas 2014/59 53. panta 3. punkts un 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts – nepieļauj, ka kreditori vai akcionāri ar atpakaļejošu spēku varētu aizkavēt noregulējuma procedūru un tās mērķu sasniegšanu, pēc noregulējuma celdami prasību atzīt par spēkā neesošu līgumu par parakstīšanos uz akcijām vai kapitāla instrumentiem, kuriem veikta konversija akcijās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šāda prasība varētu dot kreditoriem un akcionāriem iespēju – ar atpakaļejošu spēku – izvairīties no zaudējumiem, kas tiem ir jāsedz prioritāri atbilstoši šīs direktīvas 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā nostiprinātajam principam. Šajā ziņā apstāklis, ka pamatlietā aplūkojamajiem kapitāla instrumentiem tiek veikta konversija un nodošana saistībā ar noregulējuma procedūru, nav iemesls tam, lai tos nošķirtu no tām parakstītajām akcijām lietā Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums), kuras tika norakstītas, lai sasniegtu tās pašas noregulējuma procedūras mērķus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Interpretāciju, saskaņā ar kuru Direktīvas 2014/59 normas liedz celt šādu prasību atzīt par spēkā neesošu, neliek apšaubīt arī kasācijas sūdzības iesniedzēju argumenti, kuri apkopoti šā sprieduma 36.–38. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, attiecībā uz citastarp Direktīvas 2014/59 64. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 68. panta 4. punktā minētajām tiesībām atsaukt līgumiskas saistības tādu iemeslu dēļ, kas nav lēmums par noregulējumu, no šīs direktīvas 2. panta 1. punkta 82. apakšpunktā iekļautās legāldefinīcijas izriet, ka “izbeigšanas tiesības” var līgumu izbeigt vai grozīt ar ex nunc spēku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretī prasība atzīt par spēkā neesošu varētu radīt sekas ex tunc, un tas ir saistīts ar risku, ka ar atpakaļejošu spēku tiks apšaubītas līgumiskās attiecības starp noregulējumo kredītiestādi un šiem akcionāriem un līdz ar to ar atpakaļejošu spēku tiks mainīts pamatkapitāla sastāvs, uz kuru ir balstīts noregulējuma pasākums. Jebkurā gadījumā gan izbeigšanas tiesību izmantošana, gan prasība atzīt par spēkā neesošu nozīmē pieņēmumu, ka pastāv līgums, kas var tikt atcelts vai izbeigts. Tomēr – kā jau norādīts šā sprieduma 67. un 68. punktā – akciju un citu īpašumtiesību instrumentu nodošanai ir tādas sekas, ka izbeidzas līgumiskās attiecības, kas pirms šīs nodošanas pastāvēja starp noregulējumo kredītiestādi, no vienas puses, un tās akcionāriem un kreditoriem, no otras puses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz Direktīvas 2014/59 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto mērķi, ir jānorāda, ka, lai gan šajā normā ir paredzēts, ka neviens kreditors necieš zaudējumus, kas lielāki par tiem, kādi tam būtu radušies tad, ja noregulējamā kredītiestāde būtu likvidēta parastā maksātnespējas procesa kārtībā, no šīs normas formulējuma izriet, ka tas ir jānodrošina “atbilstoši [..] [minētās direktīvas] 73.–75. pantā minētajiem aizsardzības pasākumiem”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2014/59 73. panta b) punktu noregulējuma procedūrā akcionāri un kreditori ir tiesīgi saņemt to prasījumu izpildei vai atlīdzināšanai nepieciešamo naudas summu, kas nepārsniedz summu, ko tie, iespējams, būtu atguvuši, ja attiecīgai kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai notiktu parastais maksātnespējas process. Šajā ziņā šīs direktīvas 75. pantā ir noteikts, ka akcionāriem ir tiesības saņemt starpību starp zaudējumiem, kas radušies saistībā ar noregulējuma procedūru, un zaudējumiem, kuri būtu radušies saistībā ar parasto maksātnespējas procesu (šajā nozīmē skat. spriedumu Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums), 48. un 50. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā noteikts minētās direktīvas 74. panta 1. punktā, šā sprieduma iepriekšējā punktā minēto aizsardzības pasākumu piemērošana ir atkarīga no tā, ka cik vien iespējams drīz pēc noregulējuma darbības veikšanas neatkarīga persona veic vērtēšanu, ex post salīdzinot režīmu, kas faktiski piemērots akcionāriem un kreditoriem, un režīmu, kāds tiem būtu piemērots parastajā maksātnespējas procesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr apstāklis, ka Direktīva 2014/59 ietver šādu speciālu regulējumu attiecībā uz noregulējamas bankas akcionāru un kreditoru interešu aizsardzību izslēdz to, ka šie akcionāri vai šie kreditori pēc noregulējuma procedūras izpildes var celt prasību atzīt to par spēkā neesošu, lai panāktu, ka neatkarīgi no minētajā 74. pantā paredzētās vērtēšanas iznākuma tiktu atmaksātas naudas summas, kas samaksātas par attiecīgo kapitāla instrumentu iegādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad tas vēl jo vairāk tā ir šajā gadījumā, ņemot vērā, ka pamatlietā aplūkojamā atmaksa tiek prasīta no noregulējamās kredītiestādes tiesību un saistību pārņēmēja, savukārt maksājums, kas paredzēts šīs direktīvas 75. pantā kopsakarā ar tās 101. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ir jāveic nevis šim tiesību un saistību pārņēmējam, bet gan noregulējuma finansēšanas mehānismam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt kasācijas sūdzības iesniedzējas būtībā atsaucās uz savām tiesībām uz tiesību iedarbīgu aizsardzību tiesā ierobežošanu attiecībā uz to tiesībām celt prasību atzīt par spēkā neesošu līgumu par parakstīšanos uz akcijām vai kapitāla instrumentiem, kuriem veikta konversija akcijās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Hartas 47. pantā garantētās tiesības uz tiesību aizsardzību tiesā nav uzskatāmas par absolūtām tiesībām un to īstenošanu var ierobežot, ja to attaisno Savienības vispārējo interešu mērķi. Līdz ar to, kā izriet no Hartas 52. panta 1. punkta, šīs pamattiesības var ierobežot, ciktāl šādi ierobežojumi tik tiešām ir saderīgi ar Savienības vispārējo interešu mērķiem un, ņemot vērā sasniedzamo mērķi, nav uzskatāmi par nesamērīgu un nepieņemamu iejaukšanos, kas apdraudētu šo garantēto tiesību būtību (spriedumi, 2019. gada 19. decembris, Deutsche Umwelthilfe, C‑752/18, EU:C:2019:1114, 44. punkts, un Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums), 47. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan nepārprotami pastāv plašas sabiedrības intereses visā Savienībā nodrošināt ieguldītājiem stingru un konsekventu aizsardzību, nav uzskatāms, ka šīs intereses ikvienā gadījumā dominētu pār plašas sabiedrības interesēm nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 19. jūlijs, Kotnik u.c., C‑526/14, EU:C:2016:570, 91. punkts; 2016. gada 8. novembris, Dowling u.c., C‑41/15, EU:C:2016:836, 54. punkts, kā arī Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums), 36. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā atgādināts šā sprieduma 55. punktā, ar normu, ka vispirms tie ir akcionāri, kuri sedz zaudējumus, kas radušies kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, Direktīvā 2014/59 ir paredzēts nodrošināt Savienības finanšu sistēmas stabilitāti. Turklāt no šīs direktīvas 32. panta 1. un 5. punkta – kopsakarā ar tās 49. apsvērumu – izriet, ka šāda procedūra ir piemērojama vienīgi šādos ārkārtējos īpašas steidzamības apstākļos ekonomikā, ja, aplūkojamo kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidējot parastā maksātnespējas procesa kārtībā, tiktu destabilizēta Savienības finanšu sistēma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan lietā C‑775/22 Direktīvas 2014/59 normas liedz kasācijas sūdzības iesniedzējām – pēc lēmuma par noregulējumu pieņemšanas – celt prasību atzīt par spēkā neesošu, lai panāktu to naudas summu atmaksu, kas samaksātas pamatlietā aplūkojamo kapitāla instrumentu iegādes laikā, tomēr tās, izmantojot šīs direktīvas 73.–75. pantā paredzēto aizsardzības mehānismu, var lūgt atmaksu vai atlīdzinājumu un šajā nolūkā celt tiesā prasību. Tiesa jau ir nospriedusi, ka minētās direktīvas 74. pantā šim nolūkam paredzēto vērtēšanu var apstrīdēt neatkarīgi no lēmuma veikt noregulējumu (spriedums Banco Santander (Bankas Banco Popular noregulējums), 49. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt par tādu noregulējuma pasākumu kā no Komisijas lēmuma par noregulējuma instrumenta (shēmas) apstiprināšanu izrietošais var celt atcelšanas prasību uz LESD 263. panta ceturtās daļas pamata (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 18. jūnijs, Komisija/VNV, C‑551/22 P, EU:C:2024:520, 96. punkts). Tāda prasība veicina akcionāru un kreditoru tiesības uz tiesību iedarbīgu aizsardzību tiesā – arī tādējādi, ka noregulējuma pasākuma eventuāla atzīšana par spēkā neesošu dotu iespēju celt prasību atzīt par spēkā neesošu līgumu par parakstīšanos uz akcijām vai kapitāla instrumentiem, kuriem veikta konversija akcijās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, atbilde uz vienīgo lietā C‑775/22 uzdoto jautājumu ir šāda: Direktīvas 2014/59 normas, it īpaši 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un tās 38. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj, ka pēc noregulējamas kredītiestādes visu akciju pilnīgas norakstīšanas personas, kas iegādājušās kapitāla instrumentus, kuriem saistībā ar noregulējuma procedūru ir veikta konversija šīs kredītiestādes akcijās, kas pēc tam nodotas citai kredītiestādei, pret pēdējo minēto kredītiestādi ceļ prasību atzīt par spēkā neesošu līgumu par parakstīšanos uz šiem kapitāla instrumentiem uz valsts tiesību normu pamata, kas tās atpakaļejošās iedarbības dēļ izraisītu to, ka būtu jāatmaksā cena, par kādu sākotnēji iegādāti minētie kapitāla instrumenti, kuriem pēc tam veikta konversija akcijās, kā arī procenti par laiku no šā līguma noslēgšanas dienas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies saistībā ar apsvērumu iesniegšanu Tiesai un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-226" title="page-24">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012, 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts kopsakarā ar tās 53. panta 1. un 3. punktu un 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-228" title="page-24">
      ir jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-229" title="page-25">
      tie nepieļauj, ka pēc noregulējamas kredītiestādes visu akciju norakstīšanas personas, kas iegādājušās kapitāla instrumentus, kuriem pirms noregulējuma pasākumu apstiprināšanas veikta konversija šīs kredītiestādes akcijās, pret minēto kredītiestādi vai tās tiesību un saistību pārņēmēju ceļ prasību par atbildību sakarā ar nepilnīgas un kļūdainas informācijas sniegšanu tādā prospektā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem 6. pantā paredzētais vai prasību atzīt par spēkā neesošu līgumu par parakstīšanos uz šiem kapitāla instrumentiem uz valsts tiesību normu pamata, kas tās atpakaļejošās iedarbības dēļ izraisītu to, ka būtu jāatmaksā cena, par kādu sākotnēji iegādāti minētie kapitāla instrumenti, kuriem pēc tam veikta konversija akcijās, kā arī procenti par laiku no šā līguma noslēgšanas dienas.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2014/59 normas, it īpaši tās 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un 38. pants,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-231" title="page-25">
      ir jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-232" title="page-25">
      tās nepieļauj, ka pēc noregulējamas kredītiestādes visu akciju pilnīgas norakstīšanas personas, kas iegādājušās kapitāla instrumentus, kuriem saistībā ar noregulējuma procedūru ir veikta konversija šīs kredītiestādes akcijās, kas pēc tam nodotas citai kredītiestādei, pret pēdējo minēto kredītiestādi ceļ prasību atzīt par spēkā neesošu līgumu par parakstīšanos uz šiem kapitāla instrumentiem uz valsts tiesību normu pamata, kas tās atpakaļejošās iedarbības dēļ izraisītu to, ka būtu jāatmaksā cena, par kādu sākotnēji iegādāti minētie kapitāla instrumenti, kuriem pēc tam veikta konversija akcijās, kā arī procenti par laiku no šā līguma noslēgšanas dienas.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-233" title="page-25">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – spāņu.</p>
</body>
</html>
