(1)

Reformētā ES ekonomikas pārvaldības sistēma stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī. Reformētās ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatelementi ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību (1) kopā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1467/97 par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2) un grozīto Padomes Direktīvu 2011/85/ES par dalībvalstu budžeta struktūrām (3). Sistēmas mērķis ir veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, un novērst pārmērīgu valdības budžeta deficītu. Tā arī veicina valstu atbildību, un tajā ir likts lielāks uzsvars uz vidēju termiņu apvienojumā ar noteikumu efektīvāku un konsekventāku izpildi.

(2)

Jaunajā ekonomikas pārvaldības sistēmā būtiska vieta ir valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem, kurus dalībvalstis iesniedz Padomei un Komisijai. Šiem plāniem būtu jāpalīdz sasniegt divus mērķus: i) nodrošināt cita starpā, ka līdz korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgos līmeņos un ka valdības budžeta deficīts vidējā termiņā tiek samazināts un saglabāts zem atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP, un ii) nodrošināt reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm. Tādēļ katrā plānā ir jāiekļauj vidēja termiņa saistības attiecībā uz neto izdevumu (4) virzību, kas faktiski paredz budžeta ierobežojumu uz plāna darbības laiku, kas aptver četru vai piecu gadu laikposmu (atkarībā no dalībvalsts parastā sasaukuma perioda). Turklāt plānā būtu jāpaskaidro, kā dalībvalsts nodrošinās reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (tai skaitā attiecīgā gadījumā tajos, kuri attiecas uz makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP)), un kā dalībvalsts pievērsīsies Savienības kopīgajām prioritātēm. Fiskālās korekcijas periods aptver četru gadu laikposmu, un to var pagarināt ne vairāk kā par trīs gadiem, ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu, kas atbilst Regulā (ES) 2024/1263 noteiktajiem kritērijiem.

(3)

Pēc tam, kad plāns ir iesniegts, Komisijai ir jānovērtē, vai tas atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām.

(4)

Pēc Komisijas ieteikuma Padome pieņem ieteikumu, lai noteiktu attiecīgās dalībvalsts neto izdevumu virzību, un attiecīgā gadījumā apstiprina reformu un investīciju saistību kopumu, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai.

(5)

Slovākija valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu Padomei un Komisijai iesniedza 2024. gada 15. oktobrī. Iesniegšana notika Regulas (ES) 2024/1263 36. pantā noteiktā termiņa pagarinājumā, kam bija piekritusi Komisija, ņemot vērā Slovākijas norādītos iemeslus.

(6)

Lai veidotu dialogu, kura rezultātā tiek iesniegti valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, Komisija 2024. gada 21. jūnijā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 9. pantu nosūtīja Slovākijai atsauces trajektoriju (5). Komisija publicēja šo atsauces trajektoriju 2024. gada 15. oktobrī (6). Atsauces trajektorija ir balstīta uz risku un ļauj nodrošināt, ka līdz fiskālās korekcijas perioda beigām un, ja netiek veikti papildu budžeta pasākumi, pēc korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds vidējā termiņā ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī un ka vispārējās valdības budžeta deficīts korekcijas periodā tiek samazināts zem 3 % no IKP un vidējā termiņā saglabājas zem minētās atsauces vērtības. Vidējs termiņš tiek definēts kā desmit gadu laikposms, kas seko korekcijas perioda beigām. Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 6. panta d) punktu, 7. un 8. pantu atsauces trajektorija atbilst arī deficīta kritērijam, parāda ilgtspējas nosacījumam un deficīta noturības nosacījumam. Slovākijas atsauces trajektorija, balstoties uz Komisijas pieņēmumiem, kas ir 2024. gada jūnijā nosūtīto iepriekšējo norādījumu pamatā, un pieņemot četru gadu korekcijas periodu, paredz, ka neto izdevumu pieaugums nedrīkstētu pārsniegt 1. tabulā sniegtās vērtības. Tas nozīmē, ka neto izdevumu vidējais pieaugums korekcijas periodā (2025.–2028. gadā) ir 2,0 %.

1. tabula. Atsauces trajektorija, ko Komisija Slovākijai iesniedza 2024. gada 21. jūnijā

(7)

Slovākija un Komisija no 2024. gada jūnija līdz septembrim risināja Regulas (ES) 2024/1263 12. pantā paredzēto tehnisko dialogu. Dialoga galvenās tēmas bija Slovākijas paredzētā neto izdevumu virzība un tās pamatā esošie pieņēmumi (konkrētāk, fiskālā korekcija ar augšupvērstu laika profilu 2026. gadā, kas skaidrojams ar investīcijām aizsardzībā un valsts līdzfinansējumu ES finansētajām dotācijām), kā arī reformas un investīcijas, ko paredzēts īstenot, lai reaģētu uz galvenajām Eiropas pusgada gaitā apzinātajām problēmām un pievērstos Savienības kopīgajām prioritātēm, kas ir taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, sociālā un ekonomiskā noturība, enerģētiskā drošība un aizsardzības spēju palielināšana.

(8)

2024. gada septembrī un oktobrī atbilstoši Regulas (ES) 2024/1263 11. panta 3. punktam un 36. panta 1. punkta c) apakšpunktam, saskaņā ar Slovākijas plānā sniegto informāciju valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns tika apspriests Ekonomikas un sociālo lietu padomē, kas ietver arodbiedrības, darba devēju apvienību, darba devēju asociāciju un Slovākijas pašvaldības.

(9)

Padome 2024. gada 26. jūlijā konstatēja, ka Slovākijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, jo nav ievērots deficīta kritērijs (7). Šis ieteikums sakrīt ar Padomes ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu par pārmērīga valsts budžeta deficīta situācijas novēršanu Slovākijā (8). Minēto ieteikumu vienlaicīga pieņemšana sakarā ar pielāgošanos jaunajai ekonomikas pārvaldības sistēmai un pārejai uz to nodrošina saskanību starp ieteiktajām korekcijām.

(10)

Slovākija 2025. gada budžeta plāna projektu iesniedza 2024. gada 15. oktobrī. Komisija atzinumu par šo budžeta plāna projektu pieņēma 2024. gada 26. novembrī (9).

(11)

Komisija 2024. gada 19. jūnijā secināja, ka Slovākijā pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība. Konkrētāk, Slovākija saskaras ar neaizsargātību, kas saistīta ar izmaksu konkurētspēju, ārējo bilanci, mājokļu tirgu un mājsaimniecību parādu (10).

(12)

Padome 2024. gada 21. oktobrī adresēja Slovākijai vairākus KVAI Eiropas pusgada ietvaros (11).

(13)

Turpmāk ir sniegts plāna novērtējums, ko Komisija veica saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 16. pantu.

(14)

Ekonomiskā aktivitāte Slovākijā 2023. gadā pieauga par 1,4 % privātā un publiskā patēriņa samazināšanās dēļ. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi paredzamā ekonomikas izaugsme 2024. gadā ir 2,2 %, ko noteiks spēcīgs privātais patēriņš, bet vājāks eksporta pieprasījums. Paredzams, ka 2025. gadā reālais IKP palielināsies par 2,3 %, un šo palielinājumu veicinās privātais patēriņš un investīcijas. Paredzams, ka 2026. gadā reālais IKP pieaugs par 2,5 %, un šo palielinājumu veicinās spēcīgs privātais patēriņš un pozitīvs neto eksports. Paredzams, ka prognozes periodā (t. i., 2024.–2026. gadā) potenciālā IKP pieaugums Slovākijā nedaudz samazināsies no 2,3 % 2024. gadā līdz 2,2 % 2026. gadā. Bezdarba līmenis 2023. gadā bija 5,8 %, un saskaņā ar Komisijas prognozi tas 2024. gadā būs 5,5 %, 2025. gadā 5,3 % un 2026. gadā 5,1 %. Paredzams, ka inflācija (IKP deflators), kas 2023. gadā bija 10,1 %, 2024. gadā būs samazinājusies līdz 4,4 % un saskaņā ar prognozēm sasniegs 3,8 % 2025. gadā un 2,8 % 2026. gadā.

(15)

Fiskālā ziņā Slovākijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā bija 5,2 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi tas būs sasniedzis 5,8 % no IKP 2024. gadā un samazināsies līdz 4,7 % no IKP 2025. gadā un, balstoties uz nemainīgas politikas pieņēmumu, 4,1 % 2026. gadā. Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozē ir ņemts vērā Slovākijas 2025. gada budžeta projekts, kura priekšlikumu valdība valsts parlamentam iesniedza oktobrī. Vispārējās valdības parāds 2023. gada beigās bija 56,1 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi parāda attiecība pret IKP 2024. gada beigās būs palielinājusies līdz 58,9 %. Prognozēts, ka 2025. gada beigās tā pieaugs līdz 59,8 % un 2026. gada beigās līdz 61,8 %. Vidēja termiņa plānos norādītās politikas saistības Komisijas fiskālajās prognozēs kā tādas netiek ņemtas vērā, iekams tās nav pamatotas ar ticami paziņotiem un pietiekami precizētiem konkrētiem politikas pasākumiem.

(16)

Slovākijas vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns aptver laikposmu no 2025. līdz 2028. gadam, un tajā ir paredzēta fiskālā korekcija četru gadu laikā.

(17)

Plānā ir ietverta visa informācija, kas jāsniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 13. pantu.

(18)

Plānā valsts uzņemas saistības panākt 2. tabulā sniegto neto izdevumu virzību, kas laikposmā no 2025. līdz 2028. gadam atbilst neto izdevumu vidējam pieaugumam 2,0 % apmērā. Korekcijas perioda (2025.–2031. gads) neto izdevumu vidējais pieaugums, kas paredzēts plānā, ir tāds pats (12), kā norādīts atsauces trajektorijā, kuru Komisija nosūtīja 2024. gada 21. jūnijā. Plānā ir pieņemts, ka potenciālā IKP pieaugums pakāpeniski samazināsies no 2,4 % 2025. gadā līdz 1,4 % 2028. gadā. Turklāt plānā paredzēts, ka IKP deflatora pieauguma temps samazināsies no 4,6 % 2024. gadā līdz 3,2 % 2025. gadā un pēc tam 2028. gadā – līdz 2,9 %.

2. tabula. Slovākijas plānā norādītā neto izdevumu virzība un galvenie pieņēmumi

(19)

Ja plānā norādītā neto izdevumu virzība un tās pamatā esošie pieņēmumi īstenosies, vispārējās valdības parāds saskaņā ar plānu pakāpeniski palielināsies no 58,5 % no IKP 2024. gadā līdz 62,1 % no IKP 2027. gadā un pēc tam sāks samazināties līdz 61,4 % no IKP korekcijas perioda beigās (2028. gadā), kā norādīts nākamajā tabulā. Paredzams, ka Līgumā noteiktā atsauces vērtība 60 % no IKP pirmo reizi tiks pārsniegta 2026. gadā, sasniedzot 61,6 % no IKP, un korekcijas perioda pēdējos gados saglabāsies virs atsauces vērtības. Paredzams, ka pēc tam vidējā termiņā (t. i., līdz 2038. gadam) parāda attiecība pakāpeniski samazināsies un līdz 2038. gadam sasniegs 54,8 % no IKP.

3. tabula. Slovākijas plānā norādītā vispārējās valdības parāda un bilances attīstība

Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības parāds vidējā termiņā tiktu samazināts zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 60 % no IKP. Balstoties uz plānā norādītajiem pieņēmumiem, tas ir ticami, jo saskaņā ar visiem Komisijas parāda ilgtspējas analīzes deterministiskajiem stresa testiem tiek prognozēts, ka parāds līdz 2038. gadam būs zem 60 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta a) punktā un 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz parādu.

(20)

Balstoties uz plānā norādīto neto izdevumu virzību un pieņēmumiem, sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā sasniegs 5,9 % no IKP un pēc tam pakāpeniski samazināsies līdz 1,8 % 2028. gadā. Paredzams, ka 2027. gadā deficīts atgriezīsies zem 3 % no IKP atzīmes, proti, tas būs 2,9 % no IKP. Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības bilance korekcijas perioda beigās (2028. gadā) nepārsniegtu atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP. Arī desmit gadu periodā pēc korekcijas perioda (t. i., līdz 2038. gadam) valdības budžeta deficīts nepārsniegtu 3 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta b) punktā un 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz deficītu.

(21)

Plānā aprakstītās fiskālās korekcijas profils laikā, ko mēra kā izmaiņas strukturālajā primārajā bilancē, ir augšupvērsts salīdzinājumā ar Regulas (ES) 2024/1263 6. panta c) punktā minēto parasti piemēroto noklusējuma lineāro trajektoriju. 2025. gadā strukturālās primārās bilances fiskālā korekcija ir 0,8 procentpunkti, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā vidējā ikgadējā korekcija plāna periodā. Mazāk vērienīga fiskālā korekcija 2025. gadā ir skaidrojama ar iepriekšējos gados atlikto militāro investīciju izpildi, kas 2025. gadā sasniedza 0,4 % no IKP. Tādējādi lielākā korekcijas daļa tiks veikta 2026. gadā, kad iecerēts, ka plānotā strukturālās primārās bilances korekcija būs par 0,5 procentpunktiem lielāka nekā vidējā ikgadējā korekcija. 2027. un 2028. gadā korekcija strukturālās primārās bilances izteiksmē ir lineāra. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas jomas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta c) punktā noteiktajam neatlikšanas nosacījumam un 36. panta 1. punkta e) apakšpunkta pārejas noteikumam.

4. tabula. Slovākijas plānā norādītā strukturālās primārās bilances attīstība

(22)

Plānā noteiktā neto izdevumu virzība atbilst pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras prasībām (jo īpaši minimālajai ikgadējai strukturālajai korekcijai, kas noteikta Padomes Regulas (EK) 1467/97 3. panta 4. punkta trešajā daļā).

(23)

Regulas (ES) 2024/1263 8. pantā noteiktā preventīvās daļas prasība attiecībā uz deficīta noturības nosacījumu, kuras mērķis ir nodrošināt kopēju rezervi attiecībā pret deficīta atsauces vērtību 3 %, Slovākijai tiek piemērota no 2028. gada, jo tiek plānots, ka deficīts no 2027. gada būs mazāks par 3 % no IKP. Tāpēc 2028. gadā strukturālās primārās bilances ikgadējai korekcijai nevajadzētu būt mazākai par 0,4 % no IKP, ja strukturālais deficīts 2027. gadā saglabāsies virs 1,5 % no IKP, lai strukturālā izteiksmē sasniegtu kopējo noturības rezervi 1,5 % apmērā no IKP. Fiskālā korekcija, kas izriet no plāna politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, 2028. gadā būs 1,3 %. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst deficīta noturības nosacījumam.

(24)

Saskaņā ar plānu vispārējās valdības parāds 2026., 2027. un 2028. gadā būs 60–90 % no IKP. Tomēr, tā kā saskaņā ar plānu valdības budžeta deficīts 2027. gadā būtu mazāks par 3 % no IKP, kā rezultātā korekcijas perioda pēdējā gadā tiktu atcelts lēmums, ar ko konstatē pārmērīga budžeta deficīta esību, parāda ilgtspējas nosacījumu plāna aptvertajā periodā nepiemēro.

(25)

Plāna pamatā ir makroekonomisku un fiskālu pieņēmumu kopums, kas atbilst Komisijas pieņēmumiem, kurus tā Slovākijai nosūtīja 2024. gada 21. jūnijā. Tajā ir ņemta vērā pieejamā papildu informācija salīdzinājumā ar atsauces trajektoriju un attiecīgi iekļauti atjaunināti makroekonomiskie un fiskālie rādītāji. Šā atjauninājuma ietekme būtiski neietekmē plāna vidējo neto izdevumu pieaugumu salīdzinājumā ar atsauces trajektoriju.

(26)

Saskaņā ar plānā sniegto fiskālo stratēģiju saistības attiecībā uz neto izdevumiem tiks īstenotas, galvenokārt diskrecionāri palielinot ieņēmumus. Plānā ir izklāstīti pasākumi, kas veido vienu trešdaļu no mērķa summas, savukārt pārējās divas trešdaļas tiks norādītas turpmākajos gada budžetos. Plānotās fiskālās konsolidācijas pamatā 2025. gadā ir plānotie ieņēmumus palielinošie un izdevumus samazinošie pasākumi, kas iekļauti 2025. gada budžeta plāna projektā. Tas ietver pievienotās vērtības nodokļu, uzņēmumu ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem palielinājumu, jaunus nodokļus uzņēmumu finanšu darījumiem, kā arī jaunus akcīzes nodokļus saldinātiem dzērieniem un izstrādājumiem, kas nav tabakas izstrādājumi. Izdevumu daļā šie pasākumi ietver esošo atbalsta pasākumu izbeigšanu saistībā ar augstajām enerģijas cenām un algu samazināšanu publiskajā sektorā. Diskrecionārais ieņēmumu pieaugums sasniedz 1,6 % no IKP, savukārt izdevumu samazinājums ir 0,6 % no IKP. Tomēr Slovākija arī plāno palielināt izdevumus par 0,6 % no IKP, kā rezultātā neto konsolidācija būs 1,6 % no IKP.

(27)

Attiecīgo politikas pasākumu detalizēts izklāsts ir jāapstiprina vai jākoriģē un jāizskata skaitliski gada budžetos. Tajā pašā laikā joprojām pastāv daži riski attiecībā uz plānā paredzētās orientējošās fiskālās stratēģijas īstenošanu. Šie riski izriet no tā, ka fiskālās korekcijas pamatā galvenokārt ir diskrecionāri ieņēmumu palielinājumi. Spēcīgo konsolidācijas centienu slogs ir novirzīts uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, nevis uz valdību. Šāda konsolidācijas stratēģija var radīt papildu makroekonomisko ietekmi ar iespējamām fiskālām sekām. Konkrētāk, uz nodokļiem balstīta konsolidācija ietver fiskālo risku, ka nodokļu ieņēmumi tiks iekasēti mazāk, nekā paredzēts plānā. 2025. gada budžeta plāna projektā ir konkretizēti politikas pasākumi, ar kuriem paredzēts īstenot saistības attiecībā uz 2025. gada neto izdevumiem (13).

(28)

Plānā ir aprakstīta plānotā politika attiecībā uz reformām un investīcijām, ar ko paredzēts reaģēt uz galvenajām problēmām, kuras apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši uz KVAI, tai skaitā tiem, kuri attiecas uz MNNP, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm. Konkrētāk, plānā ir iekļautas 18 reformas un 11 investīcijas, no kurām 18 finansiāli atbalsta Atveseļošanas un noturības mehānisms un vienu – arī kohēzijas politikas fondi.

(29)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, ieskaitot Regulā (ES) 2021/1119 noteiktos klimata mērķus” plānā ir paredzēta mazoglekļa transporta infrastruktūras modernizācija, kas iekļauta atveseļošanas un noturības plānā (ANP) un kuras mērķis ir palielināt rekonstruētās vai modernizētās tīrās dzelzceļa infrastruktūras garumu. Šā pasākuma mērķis ir īstenot 2019., 2020., 2022. un 2023. gada KVAI par ilgtspējīgu sabiedrisko transportu un atkarības no fosilajām degvielām samazināšanu. Turklāt plānā ir iekļauti (ANP paredzēti) projekti, kuru mērķis ir risināt zaļās pārkārtošanās izaicinājumus, izsludinot tematiskus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kas saskaņoti ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” prioritātēm. Šīs investīcijas ir atbilde uz Slovākijai 2019., 2020., 2022. un 2023. gadā adresētajiem KVAI par atkarības no fosilajām degvielām samazināšanu, zaļās pārkārtošanās veicināšanu un investīciju koncentrēšanu uz pētniecību un inovāciju. Plānā ir izklāstīti arī citi zaļās pārkārtošanās pasākumi, kuri iekļauti ANP, piemēram, elektroenerģijas tirgus reforma, grozījums Atkritumu likumā (abi jau īstenoti), kā arī Dabas aizsardzības likums un Ūdens likums. Lai veicinātu taisnīgu digitālo pārkārtošanos, Slovākija ir iekļāvusi tādus pasākumus kā elektronisko rēķinu sagatavošanas sistēma un uzlaboti elektroniskie pakalpojumi finanšu administrācijai. Šo pasākumu mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un veicināt uz klientu vērstu pieeju. Tie ir tieši saistīti ar Slovākijai 2022., 2023. un 2024. gadā adresētajiem KVAI, kuros aicināts stiprināt nodokļu saistību izpildi un digitalizēt nodokļu administrēšanu. Plānā ir iekļautas arī investīcijas pētniecībā un inovācijā, lai atbalstītu ekonomikas digitalizāciju (saskaņā ar ANP), un to mērķis ir īstenot 2019., 2020. un 2024. gada KVAI par atbalstu pētniecībai, inovācijai un konkurētspējai. Turklāt tas ietver reformu, kuras mērķis ir izveidot centralizētu platformu IT resursu publiskajam iepirkumam (saskaņā ar ANP), palīdzot izpildīt 2019. un 2020. gada KVAI attiecībā uz digitālo infrastruktūru un kvalitatīviem publiskajiem pakalpojumiem.

(30)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “sociālā un ekonomiskā noturība, ieskaitot Eiropas sociālo tiesību pīlāru”, plānā ir paredzēti vairāki pasākumi. Lai veicinātu sociālo noturību, tiek īstenots mērķtiecīgāks nodokļu kredīts ģimeņu ar bērnu atbalstam, īpašu uzmanību pievēršot mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Šā pasākuma mērķis ir īstenot 2022., 2023. un 2024. gadā sniegtos KVAI, lai uzlabotu publisko izdevumu lietderīgumu un nodokļu struktūru padarītu iekļaujošāku un ilgtspējīgu izaugsmi atbalstošāku. Sociālā noturība ir sasaistīta ar enerģētikas pārkārtošanu investīcijās, kuras paredzētas enerģētiski nabadzīgu mājsaimniecību mājokļu renovācijai un kuru mērķis ir panākt, ka tiek renovēts lielāks skaits enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto cilvēku mājokļu; ar to ir paredzēts īstenot 2019., 2020., 2022. un 2023. gada KVAI. Turklāt Slovākija jaunā skolu tiesību aktu paketē ir iekļāvusi reformu, kuras mērķis ir stiprināt iekļaušanu un segregācijas novēršanu izglītībā, un tādējādi valsts ir iecerējusi īstenot 2019., 2020. un 2024. gada KVAI par izglītības kvalitātes un iekļautības uzlabošanu, jo īpaši attiecībā uz bērniem no nelabvēlīgas vides. Citi pasākumi, kas uzlabo sociālo noturību, ietver bērnudārzu kapacitātes palielināšanu (saskaņā ar ANP), speciālās izglītības vajadzību noteikšanu un metodisko materiālu sagatavošanu (saskaņā ar ANP), kā arī pamatizglītības mācību programmu reformu (saskaņā ar ANP), un tie visi ir paredzēti, lai īstenotu 2019., 2020. un 2024. gada KVAI par izglītības kvalitātes un iekļautības uzlabošanu, piekļuves uzlabošanu cenas ziņā pieejamai bērnu aprūpei un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu integrācijas veicināšanu. Pasākumi, kas vērsti uz ekonomikas noturību, ietver Slovākijas Republikas rūpniecības politikas izstrādi 2027.–2035. gadam, kuras mērķis ir īstenot 2019. un 2024. gadā sniegtos KVAI par nepieciešamību uzlabot konkurētspēju. Turklāt Slovākija ir iekļāvusi zinātnes, pētniecības un inovācijas pārvaldības, izvērtēšanas un atbalsta reformu (saskaņā ar ANP) un investīciju, kas atbalsta sadarbību starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām; abu minēto pasākumu mērķis ir īstenot līdzīgus 2019., 2020. un 2024. gadā sniegtus KVAI par pētniecības un inovācijas atbalstīšanu un konkurētspējas uzlabošanu. Visbeidzot, lai izpildītu 2019., 2023. un 2024. gada KVAI saistībā ar makroekonomisko neaizsargātību, ar ko valsts saskaras saistībā ar mājokļu tirgu, Slovākija plāno grozīt Būvniecības likumu, racionalizēt būvniecības procedūras un paplašināt īres mājokļu pieejamību. Plānā iecerēts arī īstenot Likumu par valsts atbalstu publiskajiem mājokļiem, lai palielinātu piekļuvi cenas ziņā pieejamām īres iespējām.

(31)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “enerģētiskā drošība” plānā ir iekļauta reforma attiecībā uz tādu tiesību aktu priekšlikumu izstrādi, kuri saistīti ar ūdeņraža tehnoloģijas efektīvu ieviešanu saskaņā ar ES prasībām un valsts prioritātēm, proti, rīcības plāns valsts ūdeņraža stratēģijai, kas iekļauts valsts ANP REPowerEU nodaļā. Šīs reformas mērķis ir īstenot KVAI, ko Slovākija saņēma 2020., 2022. un 2023. gadā par vispārējās atkarības no fosilajām degvielām samazināšanu. Piedevām, izbūvējot jaunus atjaunīgos elektroenerģijas avotus (saskaņā ar ANP), Slovākija plāno saražot papildu 122,4 MW jaunas elektroenerģijas. Šīs investīcijas mērķis ir īstenot 2020., 2022. un 2023. gada KVAI paātrināt atjaunīgo energoresursu ieviešanu. Turklāt Slovākija ir iekļāvusi investīciju (saskaņā ar ANP) sadales energosistēmu modernizācijā, lai atvieglotu procedūras atjaunīgo energoresursu pieslēgšanai tīklam, un tādējādi plāno izpildīt 2020., 2022. un 2023. gadā sniegtos KVAI.

(32)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “aizsardzības spējas” plānā ir iekļauts pasākums vairāku projektu īstenošanai, kuru starpā vērts izcelt 8x8 riteņu bruņumašīnu un vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas izstrādi, kas ir daļa no Aizsardzības ministrijas ilgtermiņa attīstības plāna līdz 2035. gadam.

(33)

Turklāt plānā ir iekļauts politikas pasākums, ar kuru aizstāj vecāku pensiju ar mehānismu, kas ļautu atmaksāt vecākiem daļu no samaksātā nodokļa, un ar kuru paredzēts pildīt 2019. un 2024. gada KVAI par nepieciešamību saglabāt publisko finanšu ilgtspēju un samazināt dārgus izdevumu pasākumus. Piedevām publiskos izdevumus palīdzēs ierobežot (2024. gada KVAI) pasākums, kura mērķis ir laikposmā no 2025. līdz 2027. gadam par 5 000 samazināt civildienesta ierēdņu un publiskā sektora darbinieku skaitu. Papildus tam plānā ir iekļauta arī centrālo slimnīcu pārvaldības sistēmas reforma (saskaņā ar ANP), kuras mērķis ir īstenot 2019. un 2020. gada KVAI, kas saistīti ar publisko finanšu ilgtspēju veselības nozarē un nepieciešamību stiprināt veselības nozares noturību; jaunā tiesu tīkla ieviešanas reforma (saskaņā ar ANP), kuras mērķis ir reaģēt uz 2019. un 2020. gada KVAI, kas saistīti ar tiesu sistēmas efektivitāti, un kopīgu pakalpojumu centru izveidošanas pasākums (saskaņā ar ANP) ar mērķi uzlabot būtisku publisko pakalpojumu efektivitāti, un ar to paredzēts īstenot 2020. un 2024. gada KVAI par publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu.

(34)

Plānā ir sniegta informācija par to, kā tas saskan ar kohēzijas politikas fondiem un Slovākijas ANP un attiecīgā gadījumā papildina tos. Konkrētāk, plānā ir iekļauta investīcija, kas ietverta arī valsts ANP (16. komponenta 4. investīcija), ar ko izveido kopīgu pakalpojumu centrus, kuri palielina būtisku publisko pakalpojumu efektivitāti un pieejamību. Finansējums kopīgo pakalpojumu centru personāla nodrošinājumam tiks atvēlēts no kohēzijas politikas fondiem uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus veidā.

(35)

Plānā ir sniegts pārskats par Slovākijas publisko investīciju vajadzībām attiecībā uz ES kopīgajām prioritātēm. Attiecībā uz kopīgo prioritāti “taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, tostarp atbilstība Eiropas Klimata aktam” pasākumi ietver energoefektivitātes palielināšanu visās nozarēs un fosilo degvielu aizstāšanu ar ilgtspējīgākām alternatīvām, investīciju novirzīšanu kodolenerģijai, saules un vēja enerģijai. Turklāt investīciju vajadzības ir vērstas uz to, lai uzlabotu piekļuvi digitālās pārvaldes pakalpojumiem un to izmantošanu saskaņā ar Slovākijas Nacionālo digitālās desmitgades stratēģisko ceļvedi. Lai nodrošinātu sociālo un ekonomisko noturību, Slovākija plāno līdz 2030. gadam pakāpeniski palielināt publiskos izdevumus pētniecībai un izstrādei. Lai palielinātu enerģētisko drošību, Slovākija atzīst nepieciešamību diversificēt dažādu izejvielu veidu importu kā vidēja termiņa investīciju risinājumu, veidojot jaunus starpsavienojumus un ilgtermiņā investējot atjaunīgajos energoresursos un kodolenerģijā. Visbeidzot, lai nodrošinātu drošību, izpildītu NATO un ES saistības un saglabātu reģionālo stabilitāti, valstī turpinās investīcijas aizsardzības modernizācijas projektos, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt jaunu un modernu militāro ekipējumu, kas ir pilnībā saderīgs ar NATO dalībvalstu militāro ekipējumu. Plānā ir paredzēts aizsardzības izdevumu palielinājums nolūkā panākt NATO saistību izpildi, sasniedzot aizsardzības izdevumu mērķrādītāju, proti, 2 % no IKP.

(36)

Kopumā Komisija uzskata, ka Slovākijas plāns atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām.

(37)

Padome atzinīgi vērtē Slovākijas vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu un uzskata, ka tā pilnīga īstenošana palīdzētu nodrošināt stabilas publiskās finanses un atbalstīt valsts parāda ilgtspēju, kā arī ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

(38)

Padome pieņem zināšanai Komisijas veikto plāna novērtējumu. Tomēr Padome aicina Komisiju iesniegt savu novērtējumu par turpmākajiem plāniem atsevišķā dokumentā, kas nav Komisijas ieteikumi Padomes ieteikumiem.

(39)

Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu par neto izdevumu virzību un galvenajiem makroekonomiskajiem pieņēmumiem plānā, tostarp saistībā ar Komisijas iepriekšējiem norādījumiem, kā arī plāna neto izdevumu virzības ietekmi uz valsts budžeta deficītu un parādu. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, ka makroekonomiskie un fiskālie pieņēmumi – lai gan dažos gadījumos tie atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, tostarp, lai ņemtu vērā atjauninātus makroekonomiskos un fiskālos datus, – kopumā ir pienācīgi pamatoti un ir balstīti uz pārliecinošiem ekonomiskiem argumentiem. Padome pieņem zināšanai plāna plašo fiskālo stratēģiju un riskus attiecībā uz perspektīvu, kas varētu ietekmēt makroekonomikas scenārija un pamatā esošo pieņēmumu īstenošanu un plāna neto izdevumu virzības sasniegšanu. Konkrētāk, Padome atzinīgi vērtē arī to, ka pirms plāna iesniegšanas valsts līmenī tika iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas. Padome arī atzīmē, ka ģeopolitiskie riski var radīt spiedienu uz aizsardzības izdevumiem.

(40)

Padome gaida, ka Slovākija būs gatava vajadzības gadījumā pielāgot savu fiskālo stratēģiju, lai nodrošinātu neto izdevumu virzības sasniegšanu. Padome apņemas cieši uzraudzīt ekonomikas un fiskālās norises, tostarp tās, kas ir plāna scenārija pamatā.

(41)

Padome uzskata, ka ir pamatoti turpināt diskusijas, lai panāktu kopīgu izpratni par kumulatīvo neto izdevumu pieauguma tempu ietekmi uz gada uzraudzību, gatavojoties nākamajai fiskālās uzraudzības kārtai.

(42)

Padome pieņem zināšanai Komisijas aprakstu par reformām un investīciju vajadzībām un nodomiem, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt šādu reformu un investīciju īstenošanu. Padome, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem ziņojumiem, izvērtēs šādas reformas un investīcijas un uzraudzīs to īstenošanu Eiropas pusgada ietvaros.

(43)

Padome gaida Slovākijas gada progresa ziņojumus, kuros jo īpaši tiks sniegta informācija par Padomes noteiktā neto izdevumu virzības sasniegšanas gaitu, kā arī par plašāku reformu un investīciju īstenošanu Eiropas pusgada kontekstā.

(44)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 17. pantu Padomei būtu jāiesaka Slovākijai plānā noteiktā neto izdevumu virzība,

1.