(1)

Starbucks Coffee EMEA bv (turpmāk – “Starbucks Coffee BV”) un Starbucks Manufacturing EMEA bv (turpmāk – “SMBV”) ir uzņēmumi, kurus netieši kontrolē Starbucks Corporation. Pēdējais minētais uzņēmums ir reģistrēts Amerikas Savienotajās Valstīs un darbojas kā grupas mītnes vieta. Starbucks Corporation un visi korporācijas kontrolētie uzņēmumi turpmāk tekstā kopā saukti par “Starbucks” vai “Starbucks grupu”.

(2)

Komisija 2013. gada 30. jūlija vēstulē lūdza Nīderlandes Karalistes (“Nīderlande”) iestādes sniegt informāciju par nodokļu nolēmumu praksi Nīderlandē un par visiem nolēmumiem saistībā ar Starbucks Coffee BV un SMBV.

(3)

Nīderlandes iestādes 2013. gada 2. oktobra vēstulē Komisijai iesniedza pieprasīto informāciju, ietverot iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu (2) (3) (“APA”), ko 2008. gadā Nīderlandes nodokļu iestāde noslēgusi ar Starbucks Coffee BV, kā arī APA, kuru 2008. gadā Nīderlandes nodokļu iestāde noslēgusi ar SMBV (turpmāk – “SMBV APA”), un apliecinošus dokumentus. Konkrētāk, apliecinošie dokumenti ietver 2007. gada ziņojumu par transfertcenām, kurš ir pamatā abiem APA pieprasījumiem (turpmāk – “2007. gada ziņojums par transfertcenām”), un informācijas apmaiņu starp, no vienas puses, Nīderlandes nodokļu iestādi un, no otras puses, Starbucks Corporation nodokļu konsultantu (turpmāk – “nodokļu konsultants”), kurš rīkojas Starbucks Coffee BV un SMBV vārdā. Nīderlandes iestādes kā daļu no apliecinošajiem dokumentiem iesniedza Komisijai arī APA, kas 2001. gadā noslēgta starp Nīderlandes nodokļu iestādi un Starbucks Coffee BV un SMBV.

(4)

Pēc sākotnējās izmeklēšanas Komisija 2014. gada 11. jūnijā nolēma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – “LESD”) 108. panta 2. punktu par SMBV APA, pamatojoties uz to, ka šī APA varētu būt valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē (turpmāk – “lēmums par procedūras sākšanu”) (4). Nīderlandes iestādes 2014. gada 16. jūlija vēstulē iesniedza piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(5)

Lēmumu par procedūras sākšanu 2014. gada 19. decembrī publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(6)

Starbucks2015. gada 16. janvāra vēstulē iesniedza savus apsvērumus attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu. Piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu iesniedza arī Nīderlandes Nodokļu konsultantu asociācija (De Nederlandse Orde van Belastingadviseurs, turpmāk – “NOB”), Nīderlandes uzņēmumu savienība un Nīderlandes Kristīgā darba devēju savienība (Verbond van Nederlandse Ondernemingen & Nederlands Christelijk Werkgeversverbond, turpmāk – “VNO-NCW”), ATOZ Tax Advisers Luxembourg, Oxfam International un Austrijas Tirdzniecības kamera (Bundesarbeitskammer Österreich, turpmāk – “BAK”).

(7)

Nīderlandes iestādes 2015. gada 20. un 26. marta vēstulē iesniedza apsvērumus par trešo personu piezīmēm attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(8)

Komisija 2015. gada 21. oktobrī pieņēma Komisijas Lēmumu (ES) 2017/502 (5), ar ko izbeidz oficiālo izmeklēšanu saistībā ar SMBV APA. Minētajā lēmumā Komisija konstatēja, ka APA ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu un ko Nīderlandes iestādes nelikumīgi īstenojušas, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Nīderlandei tika uzdots atgūt nesaderīgā un nelikumīgā atbalsta summu, ko bija saņēmis SMBV.

(9)

Vispārējā tiesa 2019. gada 24. septembrī ar Starbucks spriedumu (6) atcēla Lēmumu (ES) 2017/502, bet neskāra lēmumu par procedūras sākšanu. Šis spriedums ir kļuvis galīgs.

(10)

Līdz ar to Komisijai bija jāpārskata SMBV APA.

(11)

Komisija 2020. gada 23. decembrī lūdza Nīderlandes iestādes sniegt papildu informāciju par funkcijām, aktīviem un riskiem, kas saistīti ar SMBV darbībām Nīderlandē izmeklēšanas periodā.

(12)

Pēc Nīderlandes Pastāvīgās pārstāvniecības Savienībā pieprasījuma Komisija 2021. gada 22. janvārī organizēja sanāksmi, lai apspriestu Komisijas 2020. gada 23. decembra papildu informācijas pieprasījumu.

(13)

Nīderlandes iestādes 2021. gada 18. martā iesniedza atbildes uz Komisijas 2020. gada 23. decembra papildu informācijas pieprasījumu.

(14)

2021. gada 29. aprīlī notika Komisijas un SMBV un Nīderlandes iestāžu pārstāvju sanāksme, lai apspriestu šīs atbildes.

(15)

Tāpēc apstrīdētā nodokļu nolēmuma oficiālā izmeklēšana vēl nav pabeigta un ir jāpabeidz.

(16)

Pasākuma saņēmējs ir SMBV, kas ir Nīderlandē reģistrēts Starbucks grupas meitasuzņēmums. Starbucks grupa sastāv no Starbucks Corporation un visiem šīs korporācijas kontrolētajiem uzņēmumiem. Starbucks Corporation ir Starbucks grupas mītnes vieta. Starbucks Corporation atrodas Sietlā, Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV”).

(17)

Starbucks grupa nodarbojas ar augstākās kvalitātes kafijas grauzdēšanu, laišanu tirgū un mazumtirdzniecību un darbojas 65 valstīs. Tā iepērk un grauzdē kafiju, kuru pārdod uzņēmuma veikalos līdztekus uz vietas pagatavotai kafijai, tējai un citiem dzērieniem un svaigiem pārtikas produktiem. Saskaņā ar Starbucks grupas 2014. gada pārskatu Starbucks grupa pārdod dažādus kafijas un tējas produktus un licencē savu preču zīmi citiem kanāliem, piemēram, licencētiem veikaliem, pārtikas preču veikaliem un valsts mēroga ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. 2014. gadā Starbucks grupas neto ieņēmumi pasaulē bija 16 448 miljoni USD un peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 2 067 miljoni USD.

(18)

Starbucks grupas struktūrvienības, kuras maksā nodokļus Nīderlandē, ir uzņēmumi Starbucks Coffee BV un SMBV, kuri ietilpst vienā fiskālajā vienībā. Attiecīgi tie iesniedz vienu nodokļu deklarāciju kā viena struktūrvienība.

(19)

SMBV ir kafijas grauzdētājs, kas darbojas kopš 2002. gada. Tā Amsterdamā bāzētā grauzdēšanas iekārta ir vienīgā šāda iekārta, kas atrodas ārpus ASV. Uzņēmumam SMBV negrauzdētas kafijas pupiņas piegādā Starbucks grupas Šveices meitasuzņēmums Starbucks Coffee Trading Company SARL, kas šīs negrauzdētās kafijas pupiņas pērk visas Starbucks grupas un tās neatkarīgo licences turētāju vajadzībām. Kafijas pupiņas Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas (“EMEA”) tirgum pēc tam tiek grauzdētas un iesaiņotas Nīderlandē.

(20)

SMBV licencē kafijas grauzdēšanas intelektuālo īpašumu (turpmāk – “IĪ”) no Alki Limited Partnership (turpmāk – “Alki LP”) – Starbucks grupas meitasuzņēmuma, kas reģistrēts Apvienotajā Karalistē un netieši kontrolē SMBV; šis intelektuālais īpašums ir nepieciešams grauzdēšanas ražošanas procesiem un grauzdētu kafijas pupiņu piegādei veikalu operatoriem. Par to SMBV maksā Alki LP honorāru. Saskaņā ar Alki LP un SMBV noslēgtā grauzdēšanas līguma noteikumiem Alki LP darbojas kā EMEA reģiona principāls un uzņemas visus uzņēmuma riskus attiecībā uz produktu pārdošanu un to zaudējumu izmaksas, kas radušies ražošanas, pārdošanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas darbību rezultātā.

(21)

Saskaņā ar izmaksu dalīšanas līguma noteikumiem Alki LP ir jāmaksā Starbucks Corporation honorārs par kafijas grauzdēšanas zināšanām, pakalpojumu maksa par pakalpojumiem, ko Starbucks Corporation sniegusi uzņēmumam Alki LP, un izmaksu dalīšanas maksājumi par konkrētu nemateriālu aktīvu izveidošanu.

(22)

Kā Starbucks Eiropas kafijas grauzdēšanas iekārtas īpašniekam SMBV ir jānodrošina, lai tiktu izmantots pareizais aprīkojums, veiktas pareizās darbības un lai grauzdētās kafijas pupiņas tiktu ražotas saskaņā ar specifikācijām, kuras Alki LP ir sniedzis grauzdēšanas līgumā. Saskaņā ar minēto līgumu SMBV pieder zaļās pupiņas, ko tas pērk no Alki LP izraudzītiem vai apstiprinātiem piegādātājiem. SMBV pārliecinās, ka laikā, kad produkti tiek piegādāti uz tā ražotni, tie atbilst Alki LP produkta specifikācijām, un SMBV ir pienākums uz sava rēķina nekavējoties aizstāt jebkādu daudzumu bojātu vai specifikācijām neatbilstošu zaļo pupiņu. Savukārt Alki LP uzņemas riskus attiecībā uz zaudējumiem, kas radušies kafijas pupiņu ražošanas, pārdošanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, apstrādes vai izmantošanas rezultātā, un tam ir jāatlīdzina SMBV jebkādas ar produktu saistītās kompensācijas prasības.

(23)

Alki LP algu sarakstā nav darbinieku, kas īstenotu tā kā principāla funkcijas saskaņā ar grauzdēšanas līgumu, un arī tā partneru algu sarakstos nav darbinieku, kuri veiktu šīs funkcijas. Saskaņā ar informāciju, ko Starbucks grupa iesniedza oficiālajā izmeklēšanas procedūrā, Alki LP pilda savas funkcijas, izmantojot norādījumus, speciālās zināšanas un nepieciešamās funkcijas, ko nodrošina Starbucks grupas struktūras ASV saskaņā ar izmaksu dalīšanas līgumu.

(24)

Alki LP tiek uzskatīts par caurskatāmu vienību Nīderlandes nodokļu vajadzībām, un tādējādi tam nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Nīderlandes nodokļu tiesību aktiem. Šīs fiskālās caurskatāmības rezultātā Nīderlandes nodokļu iestāde uzskata, ka SMBV honorāra maksājums uzņēmumam Alki LP par IĪ izmantošanu EMEA reģionā ir tiešs maksājums korporācijai Starbucks Corporation ASV.

(25)

Starbucks grupas meitasuzņēmumi slēdz līgumus ar Starbucks Coffee BV par grauzdēto kafijas pupiņu un citu produktu piegādi. Visus SMBV izplatītos produktus (grauzdētas kafijas pupiņas, krūzes, papīra salvetes utt.), ko SMBV vai nu ražo, vai iegādājas no citiem piegādātājiem, pārdod veikaliem. Daži veikali ir neatkarīgi, bet daži pieder Starbucks. Cenas, ko SMBV iekasē no veikaliem, nosaka pēc formulas, kuru izstrādājušas citas Starbucks grupas struktūrvienības.

(26)

Šis lēmums attiecas uz SMBV APA. SMBV APA principā bija saistoša 10 gadus – no 2007. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 31. decembrim. Tomēr saskaņā ar Komisijai iesniegto informāciju SMBV APA tika izbeigta 2014. gada 30. septembrī sakarā ar būtiskām izmaiņām APA 1. iedaļā izklāstītajos faktos.

(27)

2007. gada ziņojumā par transfertcenām atlīdzība bija uzcenojums [9–12] (*1) % apmērā no attiecīgās izmaksu bāzes.

(28)

Saskaņā ar Nīderlandes 1969. gada Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (Wet op de vennootschapsbelasting 1969) 8.b pantu šādos APA dokumentos būtu jānosaka nesaistītu pušu darījuma principam atbilstoša atlīdzība transfertcenu noteikšanas nolūkos. Tādējādi, noslēdzot SMBV APA, Nīderlandes nodokļu iestāde piekrita, ka atlīdzība, ko 2007. gada ziņojumā par transfertcenām par SMBV Nīderlandē veiktajām funkcijām (ietverot risku, ko uzņēmums uzņēmies, un izmantotos aktīvus) ir noteicis nodokļu konsultants, ir nesaistītu pušu darījuma principam atbilstoša atlīdzība (7).

(29)

2007. gada ziņojums par transfertcenām, kas Nīderlandes nodokļu iestādei tika iesniegts saistībā ar SMBV APA, ir minētās APA neatņemama daļa.

(30)

Lai noteiktu SMBV nodokļu bāzi, SMBV APA dokumentā tika aplūkoti grupas iekšējie darījumi, ko novērtēja Nīderlandes nodokļu iestāde. SMBV maksāja grupas uzņēmumam (Alki LP) maksu par kafijas grauzdēšanas IĪ izmantošanu un maksāja citam grupas uzņēmumam Starbucks Coffee Trading Company SARL par negrauzdētu kafijas pupiņu piegādi. Ar SMBV APA Nīderlandes nodokļu iestāde un SMBV noteica ar nodokli apliekamo atlīdzību par grauzdēšanas pakalpojumiem un piegādes ķēdes darbībām (t. i., kafijas un citu produktu izplatīšanu), kurās bija iesaistīts SMBV.

(31)

Ar SMBV APA Nīderlandes nodokļu iestāde piekrita tam, ka honorāra maksājumi, ko SMBV veic uzņēmumam Alki LP, tiktu noteikti katra gada beigās kā starpība starp iegūto pamatdarbības peļņu pirms honorāra maksājumu veikšanas un [9–12] % uzcenojumu pamatdarbības izdevumiem. SMBV APA dokumentā ir noteikts arī, ka “honorāra maksājumu atskaita uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas nolūkā un Nīderlandē tas netiek aplikts ar nodokli”.

(32)

Atlīdzība, ko Nīderlandes nodokļu iestāde ir akceptējusi ar SMBV APA, ir balstīta uz transfertcenu analīzi, ko sagatavojis nodokļu konsultants 2007. gada ziņojumā par transfertcenām, kurš ir šīs APA neatņemama daļa.

(33)

2007. gada ziņojumā par transfertcenām izmantota darījumu tīrās peļņas metode (turpmāk – “TNMM”) kā vēlamā transfertcenu noteikšanas metode, lai salīdzinoši novērtētu SMBV darbības rādītājus. Minētā metode ir viena no netiešajām metodēm, kā aprēķināt nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošai cenai tuvu cenu darījumiem un peļņas sadalei starp vienas uzņēmumu grupas uzņēmumiem. Ar tās palīdzību aptuveni aprēķina, kādai vajadzētu būt nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošai peļņai par visu darbību kopumā, nevis par atsevišķiem noteiktiem darījumiem. Ar tās palīdzību netiek noteikta pārdoto preču cena, bet aplēsts peļņas līmenis, ko neatkarīgi uzņēmumi varētu gaidīt no šādas darbības, piemēram, preču pārdošanas. Tas tiek darīts, aprēķinot peļņas attiecību pret atbilstīgu bāzi (t. i., “peļņas līmeņa rādītāju”), piemēram, izmaksām, apgrozījumu vai ieguldījumiem pamatkapitālā, un pēc tam salīdzinot šo attiecību ar attiecībām, kas novērotas salīdzināmos nekontrolētos darījumos. TNMM izmantošana ir sīkāk izskaidrota šā lēmuma 44. apsvērumā.

(34)

2007. gada ziņojumā par transfertcenām SMBV nodokļu konsultants veica šā uzņēmuma grupas iekšējo un neatkarīgo darījumu funkcionālo analīzi attiecībā uz tā ražošanas darbību. SMBV tika raksturots kā zema riska kafijas grauzdētājs.

(35)

Tā kā SMBV tika uzskatīts par šo darījumu vismazāk sarežģīto pusi funkciju, aktīvu un risku ziņā, nodokļu konsultants izmantoja SMBV kā pārbaudīto pusi, lai noteiktu tā nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu atlīdzību saskaņā ar TNMM analīzi.

(36)

SMBV ražošanas darbībām piemērojot TNMM, nodokļu konsultants par neto peļņas rādītāja attiecīgo bāzi uzskatīja SMBV sniegto pakalpojumu izmaksas atbilstīgi izmaksu pieskaitīšanas metodei, ko uzskatīja par piemērotu metodi piegādes ķēdes un ražošanas pakalpojumiem.

(37)

Tomēr nodokļu konsultants uzskatīja, ka uzcenojums būtu bijis jāpiemēro tikai tām pamatā esošajām izmaksām, kas saistītas ar darbībām, kurās SMBV sniedza pievienoto vērtību (8). 2007. gada ziņojumā par transfertcenām uzskaitītās šīs pamatā esošās izmaksas (cita starpā) ir visas gan ražošanas, gan piegādes ķēdes darbībās iesaistītā personāla izmaksas, ražošanas aprīkojuma izmaksas (t. i., amortizācija) un ražotnes pieskaitāmās izmaksas (piemēram, pašas iekārtas izmaksas).

(38)

Lai palielinātu funkcionālās analīzes uzticamību, nodokļu konsultants veica transfertcenu korekciju nolūkā ņemt vērā to, ka ierosinātajā uzņēmuma SMBV izmaksu bāzes uzcenojumā nevajadzētu ietvert negrauzdēto kafijas pupiņu izmaksu komponentu.

(39)

Salīdzināmajiem uzņēmumiem, ar kuriem tiktu salīdzināti SMBV finanšu rezultāti, arī bija izejvielu izmaksas. Tāpēc nodokļu konsultants piemēroja izejvielu izmaksu korekciju, lai mainītu kopējo izmaksu uzcenojumu, kas aprēķināts katram uzņēmumam salīdzināmo uzņēmumu kopumā.

(40)

Pēc korekcijām, kas saistītas ar negrauzdētu kafijas pupiņu izmaksu komponentu un izejvielu izmaksām, aplēstā atlīdzība mainījās no 7,8 % no kopējām izmaksām (mediāna) uz 9,9 % no pamatdarbības izmaksām (aplēstā mediāna). Uz šā pamata tika uzskatīts, ka (noapaļotais) pamatdarbības izmaksu uzcenojums [9–12] % apmērā atspoguļo nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu uzcenojumu SMBV darījumiem grupas iekšienē, kuri attiecas uz uzņēmuma sniegtajiem grauzdēšanas pakalpojumiem un saistītajām piegādes ķēdes darbībām.

(41)

Transfertcenas ir cenas, kas tiek pieprasītas tirdzniecības darījumos starp dažādām vienas uzņēmumu grupas daļām. Daudznacionāliem uzņēmumiem ir finansiāls stimuls iedalīt pēc iespējas mazāku peļņu tām jurisdikcijām, kurās šī peļņa tiek aplikta ar lielākiem nodokļiem. Tas varētu novest pie tādām transfertcenām, kuras nebūtu jāakceptē kā bāze ar nodokli apliekamo ienākumu aprēķināšanai. Lai izvairītos no šīs problēmas, nodokļu iestādes izmanto transfertcenu noteikšanas metodikas, saskaņā ar kurām tās pieņem tikai tādas transfertcenas starp grupas iekšējiem uzņēmumiem, kas ir salīdzināmas ar tām, par kurām būtu vienojušies neatkarīgi uzņēmumi, kas risina sarunas salīdzināmos un nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošos apstākļos. Tas ir zināms kā “nesaistītu pušu darījuma princips”.

(42)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – “ESAO”) ir pieņēmusi norādījumus, konkrēti, Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas. Tā kā ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijām ir nesaistošs raksturs, ESAO dalībvalstu nodokļu iestādēm ir vienkārši ieteicams tās ņemt vērā. Taču praksē ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas ir pamata norādījumi, un tās skaidri ietekmē ESAO dalībvalstu (un pat to valstu, kas nav ESAO dalībvalstis) nodokļu praksi. Turklāt daudzās ESAO dalībvalstīs šīs vadlīnijas ir pārtapušas likumā vai uz tām skaidri atsaucas, interpretējot valsts nodokļu tiesību aktus.

(43)

ESAO Fiskālo lietu komiteja dažkārt pieņem Transfertcenu noteikšanas vadlīniju atjauninājumus, piemēram, tā notika 1995. un 2010. gadā.

(44)

TNMM izmantošana ir saistīta ar 1995. gada ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīniju 3.26. punktu. Saskaņā ar šīm vadlīnijām darījuma pusei, attiecībā uz kuru tiek pārbaudīts neto peļņas rādītājs, parasti vajadzētu būt uzņēmumam, kuram ir mazāk sarežģītas funkcijas. ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijās ir noteikts, ka šāda analīze var radīt pieņemamu iznākumu diapazonu, nevis vienu konkrētu pareizu iznākumu. Praksē par šo pieņemamo diapazonu bieži uzskata novēroto attiecību starpkvartiļu amplitūdu. Datu virknē kvartiles ir trīs punkti, kas sadala skaitļu kopā ietvertos skaitļus virzienā no mazākā uz lielāko četrās vienādās kopās, proti, 25 % no datiem ir 25. procentilē (saukta arī par apakšējo kvartili) vai zem tās, 50 % no datiem ir otrajā kvartilē, kas ir arī kopas mediāna, vai zem tās, un 75 % no datiem ir 75. procentilē (saukta arī par augšējo kvartili) vai zem tās. Starpkvartiļu amplitūdu veido visas vērtības starp apakšējo un augšējo kvartili.

(45)

SMBV APA tika noslēgta, pamatojoties uz Nīderlandes 1969. gada Likuma par uzņēmumu nodokļiem (Wet op de Vennootschapsbelasting 1969) (turpmāk – “CIT”) 8.b panta 1. punktu. CIT 8.b panta 1. punktā, ko likumā iekļāva 2002. gadā, ir izklāstīts nesaistītu pušu darījuma princips.

(46)

Izmeklēšanas periodā norādes par to, kā Nīderlandes nodokļu iestāde interpretē nesaistītu pušu darījuma principu, kas noteikts CIT 8.b panta 1. punktā, tika sniegtas Nīderlandes Valsts kases finanšu sekretāra 2001. gada 30. marta Lēmumā IFZ2001/295M (turpmāk – “Transfertcenu noteikšanas dekrēts”).

(47)

Transfertcenu noteikšanas dekrētā ir paskaidrots, ka faktiski nesaistītu pušu darījuma princips ir Nīderlandes CIT neatņemama daļa. Gadījumos, kad ESAO vadlīnijas ir jāprecizē, Transfertcenu noteikšanas dekrētā ir noteikta Nīderlandes nostāja attiecībā uz šiem konkrētajiem punktiem un pēc iespējas mēģināts novērst jebkādu neskaidrību.

(48)

It sevišķi, Transfertcenu noteikšanas dekrēta 1.2. nodaļā ir precizēts, ka ir pieļaujama nesaistītu pušu darījuma principam atbilstoša diapazona izmantošana, jo konkrēta transfertcenu noteikšanas metode bieži vien rada skaitļu diapazonu, kurā visi skaitļi ir vienlīdz uzticami.

(49)

Transfertcenu noteikšanas dekrēta 2. nodaļā ir aplūkotas transfertcenu noteikšanas metodes, kas aprakstītas ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijās. Pamatojoties uz minēto vadlīniju 4.9. punktu, Transfertcenu noteikšanas dekrētā ir noteikts, ka ikreiz, kad Nīderlandes nodokļu iestāde veic transfertcenu noteikšanas revīziju, šādas revīzijas sākumpunktam vajadzētu būt transfertcenu noteikšanas metodei, ko nodokļu maksātājs ir pieņēmis darījuma laikā, ar nosacījumu, ka šāda pieņemtā transfertcenu noteikšana attiecīgajam darījumam nodrošina nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu rezultātu.

(50)

Savā lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu Komisija pauda sākotnēju viedokli, ka SMBV APA, ar kuru tika apstiprināta SMBV nodokļu konsultanta piedāvātā atlīdzība par SMBV Nīderlandē veiktajām funkcijām, šķiet, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(51)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šādas trejādas šaubas par SMBV APA atbilstību nesaistītu pušu darījuma principam.

(52)

Pirmkārt, Komisija apšaubīja 2007. gada ziņojumā par transfertcenām pausto nodokļu konsultanta pieņēmumu, ka SMBV neuzņemas nekādu risku un ka tāpēc tas klasificējams kā pārstrādes ražotājs vai līgumražotājs. It sevišķi Komisija atsaucās uz SMBV finanšu pārskatos minētajiem pierādījumiem par uzkrājumu risku, kas būtu pretrunā pārstrādes ražotāja statusa piešķiršanai.

(53)

Otrkārt, Komisija apšaubīja divas secīgas nodokļu konsultanta korekcijas, kas, šķiet, attiecas uz vienām un tām pašām bažām par salīdzināmības analīzi. Ar pirmo korekciju izmaksu bāze, ko izmanto, lai aprēķinātu SMBV nodokļu bāzi, tika samazināta līdz pamatdarbības izdevumiem. Nodokļu konsultants uzskatīja, ka šāda korekcija ir atbilstoša, jo SMBV esot pārstrādes ražotājs vai līgumražotājs. Ar otro korekciju, kas 2007. gada ziņojumā par transfertcenām apzīmēta kā “konversijas uzcenojuma korekcija”, tika atskaitīts pārdoto preču izmaksu koeficients no to uzņēmumu peļņas, kas izmantoti kā salīdzināmi uzņēmumi transfertcenu noteikšanas nolūkos. Šī otrā korekcija, ko Nīderlande nodēvēja par “apgrozāmā kapitāla korekciju”, samazināja SMBV nodokļu bāzi Nīderlandē.

(54)

Treškārt, Komisija šaubījās par to, vai honorārs, ko SMBV maksāja Alki LP, atbilst nesaistītu pušu darījuma principam, jo honorāra summa nešķita saistīta ar tā IĪ vērtību, kuru ar to bija paredzēts atlīdzināt. Tā kā transfertcenu analīzē tika izmantota TNMM, honorārs patiesībā atbilda SMBV peļņas atlikumam, t. i., visa SMBV reģistrētā peļņa virs [9–12] % no pamatdarbības izdevumiem tika pārvērsta ar nodokli apliekamā honorārā.

(55)

Nīderlande iesniedza savas piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu 2014. gada 16. jūlijā.

(56)

Nīderlande apgalvoja, ka atlīdzība, par kuru panākta vienošanās SMBV APA dokumentā, atbilst nesaistītu pušu darījuma principam un ka nodokļu konsultanta izvēlētā metode (t. i., TNMM ar peļņas līmeņa rādītāju, kas balstīts uz izmaksām) ir piemērota, lai noteiktu šo atlīdzību. Nīderlande arī norādīja, ka SMBV APA uzņēmumam SMBV nav piešķīrusi selektīvu priekšrocību.

(57)

Lai pamatotu šo viedokli, Nīderlande savās piezīmēs izvirzīja šādus argumentus.

(58)

Pirmkārt, Nīderlande norādīja, ka Starbucks grupas nolūks vienmēr ir bijis izveidot strādājošu, zema riska kafijas grauzdēšanas ražotni un ka gadu gaitā fakti un apstākļi nav būtiski mainījušies. Turklāt SMBV veica savas funkcijas citu grupas struktūrvienību uzraudzībā un šīs struktūrvienības galu galā uzņēmās ar šiem darījumiem saistītos riskus.

(59)

Tāpēc Nīderlande uzskatīja SMBV par “vismazāk sarežģīto struktūrvienību” (un tādējādi arī pārbaudīto pusi), kuras atlīdzība, kas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam, ir jānosaka, izmantojot salīdzinošās novērtēšanas pētījumu, un šādiem pētījumiem pasaulē visvairāk izmantotā metode ir TNMM. Ņemot vērā, ka SMBV galvenā funkcija ir ražošana, SMBV izmantoja uz izmaksām orientētu peļņas līmeņa rādītāju. Nīderlande uzsvēra, ka šī pieeja atbilst piemērojamajām ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijām un Transfertcenu noteikšanas dekrētam. Konkrētāk, Nīderlande apgalvoja, ka saskaņā ar Transfertcenu noteikšanas dekrētu ikviens nodokļu maksātājs principā var brīvi izvēlēties transfertcenu noteikšanas metodi, ja vien izvēlētā metode attiecīgajam darījumam nodrošina nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu rezultātu. Tā kā Nīderlande uzskatīja SMBV APA rezultātu par pieņemamu tirgus cenas aptuveno vērtību, tā neuzskatīja, ka ar to SMBV tiktu piešķirta priekšrocība.

(60)

Attiecībā uz salīdzināmības korekcijām Nīderlande argumentēja, ka tad, kad tika sagatavots 2007. gada ziņojums par transfertcenām, nebija norāžu par to, kā rīkoties ar zema riska profila ražotājiem. Nīderlande atzina, ka 2010. gada ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijās bija vairāk norāžu par salīdzināmības korekcijām, arī apgrozāmā kapitāla korekcijām, bet argumentēja, ka šie piemēri ir tikai vadlīnijas un ka tas nozīmē, ka nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu rezultātu var iegūt arī ar citām pieejām. Turklāt Nīderlande argumentēja, ka novērtējums par to, vai SMBV APA atbilst nesaistītu pušu darījuma principam, ir jābalsta uz ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijām, kas bija pieejamas tajā laikā, t. i., uz 1995. gada ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijām. Tāpēc nevar piemērot 2010. gada ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīniju III nodaļas pielikumu, kurā dots praktisks salīdzināmības korekcijas piemērs.

(61)

Nīderlande arī veica jutīguma analīzi attiecībā uz nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošo diapazonu, kas aprēķināts saskaņā ar 2007. gada ziņojumā par transfertcenām izklāstīto metodiku, ar mērķi novērtēt rezultātu noturību gadījumā, ja daži parametri tiktu mainīti. Balstoties uz šīm modelētajām situācijām, Nīderlandes secinājums bija, ka, ja arī kādas no Komisijas paustajām šaubām būtu pieņemamas, rezultātā iegūtā atlīdzība tomēr joprojām būtu nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošajā diapazonā. Saskaņā ar 1995. gada ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijām nav jāveic nekādas korekcijas, ja atlīdzība iekļaujas nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošajā diapazonā.

(62)

Nīderlande arī apgalvoja, ka atsauces sistēma, ko Komisija izmantoja kā pamatu savai selektivitātes analīzei un kas ir parastā nodokļu sistēma, kura balstīta uz tāda uzņēmuma peļņas un zaudējumu starpību, kas veic savas darbības normālos tirgus apstākļos, nebija pareizi noteikta. Kā uzskata Nīderlande, pareizajai atsauces sistēmai būtu bijis jābūt CIT 8.b panta 1. punktam, kas ietver nesaistītu pušu darījuma principu, un Transfertcenu noteikšanas dekrētam, kurā sniegti papildu norādījumi par nesaistītu pušu darījuma principa piemērošanu. Nīderlande apgalvoja, ka, kamēr vien SMBV APA nav novirzījusies no CIT 8.b panta 1. punkta un Transfertcenu noteikšanas dekrēta, selektīvas priekšrocības nevar būt.

(63)

Visbeidzot, Nīderlande piebilda, ka, ja Komisija uzspiestu savu interpretāciju attiecībā uz dalībvalstu nodokļu iekasēšanas principiem, tas būtu Nīderlandes suverenitātes pārkāpums.

(64)

Starbucks piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu iesniedza 2015. gada 16. janvārī. Turklāt Starbucks Komisijai nosūtīja informāciju, kas attiecas uz tirgu, 2015. gada 13. aprīļa, 2015. gada 29. maija, 2015. gada 10. septembra un 2015. gada 23. septembra vēstulē.

(65)

Starbucks piezīmes lielā mērā pārklājas ar Nīderlandes piezīmēm, ciktāl abi apgalvo, ka ar SMBV APA noteiktā atlīdzība atbilda nesaistītu pušu darījuma principam un nepiešķīra selektīvu priekšrocību SMBV.

(66)

Tāpat kā Nīderlande, Starbucks apgalvoja, ka SMBV veic tikai ierobežotas funkcijas ar zemu risku, palīdzot Starbucks Corporation apkalpot EMEA reģionu. Galu galā citas grupas struktūrvienības, piemēram, Alki LP, uzņēmās komerciālu atbildību par SMBV darbībām un līdz ar to ar šiem darījumiem saistītos ekonomiskos riskus (arī uzkrājumu risku).

(67)

Tāpēc Starbucks secināja, ka TNMM ir vispiemērotākā transfertcenu noteikšanas metode. Starbucks pauda viedokli, ka Nīderlandes nodokļu iestādei jebkurā gadījumā bija jāsāk transfertcenu noteikšanas pārbaude, pamatojoties uz nodokļu maksātāja izvēlēto metodiku.

(68)

Starbucks atgādināja, ka transfertcenu noteikšana nav precīza zinātne un ka tāpēc jebkuras transfertcenu noteikšanas metodes piemērošana parasti rada skaitļu diapazonu, kurā visi skaitļi varētu būt vienlīdz pamatoti. Jebkāda transfertcenu analīze pēc būtības novedīs pie nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu rezultātu diapazona un secinājuma par kādu nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu cenu, nevis par vienīgo nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošo cenu.

(69)

Starbucks piebilda, ka tā rīcībā ir vairāki ad hoc ziņojumi, kas vēl vairāk pamato SMBV APA dokumentā noteiktā uzcenojuma atbilstību nesaistītu pušu darījuma principam.

(70)

Attiecībā uz korekcijām 2007. gada ziņojumā par transfertcenām Starbucks paskaidroja, ka to mērķis bija ņemt vērā būtiskas atšķirības SMBV un izlasē iekļauto salīdzināmo uzņēmumu funkciju profilos, lai iegūtu piemērotu atlīdzību, kura atbilst nesaistītu pušu darījuma principam. Kā norādīja Starbucks, šīs korekcijas bija atbilstošas, dažos aspektos piesardzīgas un SMBV atlīdzība par veiktajām funkcijām noteikti nebija novērtēta pārāk zemu.

(71)

Līdzīgi kā Nīderlande, Starbucks turklāt apgalvoja, ka Komisija nav pareizi noteikusi atsauces sistēmu. Starbucks apgalvoja, ka atsauces sistēmai vajadzētu būt Nīderlandes uzņēmumu nodokļu sistēmai, konkrētāk, CIT 8.b panta 1. punktam, Transfertcenu noteikšanas dekrētam un Nīderlandes nodokļu iestādes administratīvajai praksei. Kā norādījuši gan Nīderlande, gan Starbucks, bažas par valsts atbalstu varētu būt tikai tad, ja SMBV APA novirzītos no nesaistītu pušu darījuma principa parastās interpretācijas un piemērošanas Nīderlandē. Turklāt Starbucks apgalvoja, ka Komisija nebija noteikusi salīdzināmu nodokļu maksātāju grupu un ka saistīti un nesaistīti uzņēmumi ne vienmēr atrodas salīdzināmā juridiskajā un faktiskajā situācijā.

(72)

Visbeidzot, Starbucks kritizēja Komisijas pieeju par to, ka tā ir pretrunā Nīderlandes nodokļu iestādes pieejai “būtība svarīgāka par formu”. Starbucks arī norādīja, ka Komisija savā novērtējumā nevarēja izmantot informāciju, kas datēta pēc SMBV APA apstiprināšanas.

(73)

NOB apgalvoja, ka, nosakot, vai saskaņā ar APA nodokļu maksātājam piemērotais konkrētais nodokļu režīms bija valsts atbalsts, būtu jābalstās uz Nīderlandes tiesību aktiem, administratīvo praksi un nesaistītu pušu darījuma principa piemērošanu laikā, kad tika noslēgta APA. NOB atzīmēja, ka, lēmumā par procedūras sākšanu atsaucoties uz apdomīgu, neatkarīgu tirgus dalībnieku, pamatā esošās vienošanās atbilstības nesaistītu pušu darījuma principam novērtēšanā, šķiet, tiek ieviests jauna veida Savienības standarts, kas pārsniedz ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas. Tā lūdza apstiprināt, ka Komisija kā atsauces sistēmu izmantos valsts tiesību sistēmu, nevis kādu citu standartu. Tā arī apgalvoja, ka nodokļu maksātājiem ir tiesiskā paļāvība, ka APA, kas noslēgtas, pamatojoties uz valsts tiesību aktu valsts interpretāciju, nav valsts atbalsts.

(74)

VNO-NCW pauda bažas par apdomīga, neatkarīga tirgus dalībnieka pārbaudes piemērošanu un mudināja kā selektivitātes novērtēšanas kritēriju izmantot valstī piemērotos transfertcenu noteikšanas noteikumus.

(75)

ATOZ apgalvoja, ka šķiet, ka Komisija uzskata, ka pastāv objektīvs, uz ESAO principiem balstīts un kaut kādā veidā Savienības tiesību aktos ietverts nesaistītu pušu darījuma principa standarts, kas ir pārāks par dalībvalstu tiesību aktiem un praksi. Taču, kā norāda ATOZ, Komisijai būtu bijis jāapsver, vai SMBV APA atbilst Nīderlandes tiesību aktiem. ATOZ apgalvoja, ka Komisijas pieeja ir radījusi juridisko nenoteiktību daudznacionālajiem uzņēmumiem.

(76)

Oxfam un BAK savās piezīmēs pauda atbalstu Komisijas izmeklēšanai.

(77)

Uzņēmums X, Starbucks grupas konkurents, kas nevēlējās izpaust savu identitāti, atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu iesniedza Komisijai apsvērumus par pievienoto vērtību, ko grauzdēšanas process piešķir negrauzdētai kafijai. Tas apgalvoja, ka šī pievienotā vērtība vidēji ir 13–17 % no negrauzdētas kafijas izmaksām grauzdētas un maltas kafijas vai kafijas pupiņu gadījumā.

(78)

Nīderlande 2015. gada 20. un 26. aprīļa vēstulē pauda piekrišanu Starbucks, NOB, VNO-NCW un ATOZ apsvērumiem. Turpretī Oxfam un BAK argumentiem Nīderlande nepiekrita.

(79)

Nīderlande 2015. gada 11. marta vēstulē norādīja, ka tā nevar sniegt nekādu saturīgu atbildi uz uzņēmuma X piezīmēm, jo Nīderlandei netika iesniegta anonīmā konkurenta funkcionālā analīze un salīdzinošā analīze.

(80)

Pēc padziļinātās izmeklēšanas, rūpīgi izskatījusi piezīmes, kas saņemtas attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu, un ņemot vērā Starbucks sprieduma konstatējumus, Komisija uzskata, ka lēmumā par procedūras sākšanu paustās bažas attiecībā uz apstrīdēto nodokļu nolēmumu nevar pamatot.

(81)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalsts jebkādā veidā no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(82)

Tāpēc, kā atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (9), lai pasākumu kvalificētu par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ir jābūt izpildītiem šādiem kumulatīviem nosacījumiem: i) pasākumam jābūt attiecināmam uz valsti un finansētam no valsts līdzekļiem, ii) tam jārada priekšrocība saņēmējam, iii) piešķirtajai priekšrocībai jābūt selektīvai, un iv) pasākumam jārada konkurences izkropļojumi vai jādraud tos radīt un jābūt potenciālam iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(83)

Turpinājumā Komisija koncentrēs savu novērtējumu uz jautājumu, vai ar apstrīdēto nodokļu nolēmumu SMBV tika piešķirta priekšrocība.

(84)

Priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē ir ikviens saimnieciskais labums, ko uzņēmums nebūtu varējis gūt normālos tirgus apstākļos, t. i., bez valsts iejaukšanās. Konstatējot, vai pastāv priekšrocība, ir jāatsaucas uz paša pasākuma ietekmi. Fiskālo pasākumu gadījumā priekšrocību var piešķirt ar dažādiem uzņēmuma nodokļu sloga samazinājumiem, jo īpaši ar nodokļu bāzes vai maksājamās nodokļu summas samazinājumu.

(85)

Kā aprakstīts šā lēmuma 3. iedaļā, Komisija sāka oficiālo izmeklēšanu pret Nīderlandi saistībā ar SMBV APA, pamatojoties uz trim šaubām, kas izklāstītas tās lēmumā par procedūras sākšanu.

(86)

Pirmās šaubas, ko Komisija pauda lēmumā par procedūras sākšanu, bija par to, vai Nīderlandes nodokļu iestāde nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošas uzņēmuma atlīdzības noteikšanas kontekstā pamatoti piekrita SMBV atzīšanai par zema riska pārstrādes ražotāju.

(87)

Šajā ziņā Vispārējā tiesa savā spriedumā secināja, ka konstatējums, ka nav izpildītas parastās transfertcenu analīzes metodikas prasības, pats par sevi nav pietiekams, lai pierādītu valsts atbalsta piešķiršanu. Pat ja Komisijas šaubas par transfertcenu noteikšanā izmantoto klasifikāciju būtu pamatotas, tai vēl būtu jāpierāda, ka šī metodikas kļūda ir radījusi priekšrocību SMBV. Vispārējā tiesa uzskata, ka šajā lietā Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi šo priekšrocību (10).

(88)

Otrās Komisijas paustās šaubas attiecās uz to, vai Nīderlandes nodokļu iestāde pamatoti piekrita pirmajai un otrajai korekcijai, ko veica nodokļu konsultants, aprēķinot SMBV atlīdzību saskaņā ar SMBV APA. Pirmā korekcija attiecās uz pamatdarbības izdevumu izvēli par peļņas līmeņa rādītāju SMBV atlīdzības aprēķināšanai. Otrā korekcija, kā to aprakstīja SMBV, bija apgrozāmā kapitāla korekcija.

(89)

Pirmkārt, Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija nav pierādījusi, ka peļņas līmeņa rādītāja izvēle bija kļūdaina (11).

(90)

Otrkārt, attiecībā uz apgrozāmā kapitāla korekciju Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisijas konstatējums, ka Starbucks grupa nebija sniegusi pietiekamu pamatojumu korekcijām, kas veiktas rezultātos, kuri aprēķināti, izmantojot TNMM, pats par sevi nav pietiekams, lai pierādītu, ka šīs korekcijas bija kļūdainas vai ka ar tām tika piešķirta priekšrocība SMBV. Pamatojoties uz to, Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija nav pierādījusi, ka veiktā apgrozāmā kapitāla korekcija radīja priekšrocību SMBV (12).

(91)

Pēdējās Komisijas paustās šaubas bija par to, vai Nīderlandes nodokļu iestāde pamatoti piekrita SMBV APA dokumentā noteiktajai metodei, saskaņā ar kuru aprēķina uzņēmuma SMBV maksājamo honorāra apmēru. Šajā ziņā Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, secinot, ka līgumattiecības starp Starbucks grupu un citiem kafijas grauzdēšanas uzņēmumiem pierāda, ka uzņēmuma SMBV maksātajam honorāram būtu bijis jābūt nullei (13). Vispārējā tiesa arī konstatēja, ka Komisija ir kļūdaini secinājusi, ka līgumi starp Starbucks grupas konkurentiem un citiem kafijas grauzdēšanas uzņēmumiem pierāda, ka uzņēmuma SMBV maksātajam honorāram būtu bijis jābūt nullei (14).

(92)

Vispārējā tiesa arī konstatēja, ka Komisija nav pietiekami pierādījusi, ka, ja uzņēmuma SMBV samaksātā honorāra apmērs nebūtu nulle, tam tomēr vajadzētu būt mazākam par summu, kas samaksāta saskaņā ar SMBV APA (15). Vispārējā tiesa norādīja, ka Komisija savā lēmumā nav precizējusi, kādu alternatīvu honorāra apmēru tā uzskata par piemērotu. (16)

(93)

Vispārīgāk runājot, Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija ir kļūdaini uzskatījusi, ka uzņēmumam SMBV sniegtā IĪ vērtība tiek izmantota tikai tad, ja produkti tiek pārdoti gala klientiem (17). Vispārējā tiesa konstatēja, ka, tā kā IĪ bija nepieciešams, lai SMBV varētu veikt savu saimniecisko darbību, SMBV guva vērtību no šā IĪ izmantošanas (18).

(94)

Turklāt Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija ir kļūdaini apgalvojusi, ka SMBV nevarēja maksāt honorāru par šo IĪ, jo darbības, kurām SMBV bija nepieciešams IĪ, bija zaudējumus nesošas (19). Vispārējā tiesa norādīja, ka informācija, kas pierāda, ka šīs darbības nes zaudējumus, bija pieejama tikai no 2010. gada un tādējādi nebija pieejama brīdī, kad tika noslēgta SMBV APA. Šajā ziņā Vispārējā tiesa norādīja, ka, ja SMBV APA būtu radījusi jaunu atbalstu, par šo atbalstu būtu bijis jāpaziņo Komisijai pirms tā īstenošanas, kā tas ir prasīts LESD 108. panta 3. punktā. Tā kā tādā gadījumā Komisijai būtu bijis jāpauž nostāja par šādu paziņojumu, izmantojot tikai to informāciju, kas būtu tās rīcībā tobrīd, Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija nevarēja pārmest Nīderlandes nodokļu iestādei, ka tā nav ņēmusi vērā informāciju, kas nebija zināma vai saprātīgi paredzama SMBV APA noslēgšanas brīdī (20).

(95)

Turklāt Vispārējā tiesa konstatēja, ka, lai gan Nīderlandes nodokļu iestāde būtu varējusi atsaukt vai grozīt SMBV APA tās spēkā esības laikā, Komisija nav apgalvojusi, ka Nīderlandes nodokļu iestādes lēmums neatsaukt un negrozīt SMBV APA tās darbības laikā ir radījis priekšrocību SMBV (21). Tādējādi Komisijai nebija tiesību izmantot šādu argumentu, lai pamatotu tādas informācijas izmantošanu, kas bija pieejama tikai pēc SMBV APA noslēgšanas.

(96)

Rezumējot, Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka SMBV APA ir piešķīrusi priekšrocību SMBV, un tādējādi, ņemot vērā 82. apsvērumā atgādināto faktoru kumulatīvo raksturu, Komisija nav pierādījusi, ka Nīderlande ir piešķīrusi atbalstu SMBV, pārkāpjot LESD 107. panta 1. punktu. Līdz ar to Vispārējā tiesa atcēla lēmumu par lietas izbeigšanu.

(97)

Saskaņā ar LESD 266. pantu Komisijai ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu Vispārējās tiesas Starbucks spriedumu, ar kuru tika atcelts lēmums par lietas izbeigšanu.

(98)

Šajā nolūkā Komisija savāca papildu informāciju par Starbucks grupas uzņēmējdarbību Nīderlandē, iesniedzot Nīderlandei adresētu informācijas pieprasījumu. Ne informācija, ko iesniedza Nīderlandes iestādes, atbildot uz minēto informācijas pieprasījumu, ne tam sekojošā Komisijas, Nīderlandes iestāžu un Starbucks grupas pārstāvja papildu sanāksme nesniedza pierādījumus, kas juridiski pietiekami apstiprinātu lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas par SMBV APA atbilstību LESD 107. panta 1. punktam.

(99)

Turklāt Komisijas izmeklēšanā netika atklāti citi būtiskas un uzticamas finanšu informācijas avoti par laikposmu, kad sākotnēji tika noslēgta APA starp Nīderlandes nodokļu iestādi un SMBV, kuri būtu noderīgi tās veiktajai transfertcenu analīzei. Šis uzticamu datu trūkums bija īpaši nozīmīgs šajā lietā, jo Vispārējā tiesa bija nospriedusi, ka Komisija nevarēja balstīties uz informāciju, kas nebija pieejama apstrīdētā pasākuma noslēgšanas brīdī (22).

(100)

Tāpēc Komisijai ir jāsecina, ka oficiālajā izmeklēšanā par SMBV APA nav juridiski pietiekami pierādīts, ka SMBV APA rezultātā uzlabojās SMBV neto finansiālais stāvoklis.

(101)

Tāpēc šajā lēmumā Komisijai ir jāatsakās no lēmumā par procedūras sākšanu paustajām šaubām par priekšrocības esību. Tā kā kritēriji tam, lai noteiktu valsts atbalsta esību saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, ir kumulatīvi, nav nepieciešamības vērtēt pārējos minētajā noteikumā izklāstītos kritērijus.

(102)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija secina, ka SMBV APA nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē,