<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-623/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CJ0623</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:790">EU:C:2020:790</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>21</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>21</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20201006">6.10.2020</DATE>. – Lieta C‑623/17</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Privacy International</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – angļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Personas datu apstrāde elektronisko komunikāciju nozarē</KEYWORD><KEYWORD>Elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji</KEYWORD><KEYWORD>Informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu visaptveroša un nediferencēta nodošana</KEYWORD><KEYWORD>Valsts drošības aizsardzība</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2002/58/EK</KEYWORD><KEYWORD>Piemērošanas joma</KEYWORD><KEYWORD>1. panta 3. punkts un 3. pants</KEYWORD><KEYWORD>Elektronisko komunikāciju konfidencialitāte</KEYWORD><KEYWORD>Aizsardzība</KEYWORD><KEYWORD>5. pants un 15. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Pamattiesību harta</KEYWORD><KEYWORD>7., 8. un 11. pants, kā arī 52. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>LES 4. panta 2. punkts</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑623/17</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Investigatory Powers Tribunal</HT> (Izmeklēšanas pilnvaru tiesa, Apvienotā Karaliste) iesniedza ar <DATE ISO="20171018">2017. gada 18. oktobra</DATE> lēmumu, kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20171031">2017. gada 31. oktobrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Privacy International</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Secretary of State for Foreign and Commonwealth Affairs,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Secretary of State for the Home Department,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Government Communications Headquarters,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Security Service,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Secret Intelligence Service,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], priekšsēdētāja vietniece R. Silva de Lapuerta [<HT TYPE="ITALIC">R. Silva de Lapuerta</HT>], palātu priekšsēdētāji Ž. K. Bonišo [<HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Bonichot</HT>], A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>], A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>], M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M. Safjan</HT>], P. Dž. Švīrebs [<HT TYPE="ITALIC">P. G. Xuereb</HT>] un L. S. Rosi [<HT TYPE="ITALIC">L. S. Rossi</HT>], tiesneši J. Malenovskis [<HT TYPE="ITALIC">J. Malenovský</HT>], L. Bejs Larsens [<HT TYPE="ITALIC">L. Bay Larsen</HT>], T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>] (referents), K. Toadere [<HT TYPE="ITALIC">C. Toader</HT>], K. Jirimēe [<HT TYPE="ITALIC">K. Jürimäe</HT>], K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C. Lycourgos</HT>] un N. Pisarra [<HT TYPE="ITALIC">N. Piçarra</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [<HT TYPE="ITALIC">M. Campos Sánchez‑Bordona</HT>],</P><P>sekretāre: S. Stremholma [<HT TYPE="ITALIC">C. Strömholm</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un 2019. gada 9. un 10. septembra tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Privacy International</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B. Jaffey</HT> un <HT TYPE="ITALIC">T. de la Mare</HT>, <HT TYPE="ITALIC">QC</HT>, <HT TYPE="ITALIC">D. Cashman</HT>, <HT TYPE="ITALIC">solicitor</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">H. Roy</HT>, advokāts,</P></ITEM><ITEM><P>Apvienotās Karalistes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">Z. Lavery</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D. Guðmundsdóttir</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">S. Brandon</HT>, pārstāvji, kuriem palīdz <HT TYPE="ITALIC">G. Facenna</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D. Beard</HT>, <HT TYPE="ITALIC">QC</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">C. Knight</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R. Palmer</HT>, <HT TYPE="ITALIC">barristers</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Beļģijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">P. Cottin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Halleux</HT>, pārstāvji, kuriem palīdz <HT TYPE="ITALIC">J. Vanpraet</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaat</HT>, un <HT TYPE="ITALIC">E. de Lophem</HT>, advokāts,</P></ITEM><ITEM><P>Čehijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Smolek</HT>, <HT TYPE="ITALIC">J. Vláčil</HT> un <HT TYPE="ITALIC">O. Serdula</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – sākotnēji <HT TYPE="ITALIC">M. Hellmann</HT>, <HT TYPE="ITALIC">R. Kanitz</HT>, <HT TYPE="ITALIC">D. Klebs</HT> un <HT TYPE="ITALIC">T. Henze</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">J. Möller</HT>, <HT TYPE="ITALIC">M. Hellmann</HT>, <HT TYPE="ITALIC">R. Kanitz</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D. Klebs</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Igaunijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">A. Kalbus</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Īrijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Browne</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Hodge</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">A. Joyce</HT>, pārstāvji, kuriem palīdz <HT TYPE="ITALIC">D. Fennelly</HT>, <HT TYPE="ITALIC">barrister</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Spānijas valdības vārdā – sākotnēji <HT TYPE="ITALIC">L. Aguilera Ruiz</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. J. García‑Valdecasas Dorrego</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">L. Aguilera Ruiz</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Francijas valdības vārdā – sākotnēji <HT TYPE="ITALIC">E. de Moustier</HT>, <HT TYPE="ITALIC">E. Armoët</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A.‑L. Desjonquères</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">F. Alabrune</HT>, <HT TYPE="ITALIC">D. Colas</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D. Dubois</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">E. de Moustier</HT>, <HT TYPE="ITALIC">E. Armoët</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A.‑L. Desjonquères</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">F. Alabrune</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D. Dubois</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Kipras valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E. Symeonidou</HT> un <HT TYPE="ITALIC">E. Neofytou</HT>, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Latvijas valdības vārdā – sākotnēji V. Soņeca un I. Kucina, vēlāk – V. Soņeca, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Ungārijas valdības vārdā – sākotnēji <HT TYPE="ITALIC">G. Koós</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Z. Fehér</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Tornyai</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Z. Wagner</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">G. Koós</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Z. Fehér</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. S. Schillemans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">K. Bulterman</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Polijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B. Majczyna</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">J. Sawicka</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Pawlicka</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Portugāles valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L. Inez Fernandes</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Figueiredo</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">F. Aragão Homem</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Zviedrijas valdības vārdā – sākotnēji <HT TYPE="ITALIC">A. Falk</HT>, <HT TYPE="ITALIC">H. Shev</HT>, <HT TYPE="ITALIC">C. Meyer‑Seitz</HT>, <HT TYPE="ITALIC">L. Zettergren</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Alriksson</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">H. Shev</HT>, <HT TYPE="ITALIC">C. Meyer‑Seitz</HT>, <HT TYPE="ITALIC">L. Zettergren</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Alriksson</HT>, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Norvēģijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T. B. Leming</HT>, <HT TYPE="ITALIC">M. Emberland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Vangsnes</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – sākotnēji <HT TYPE="ITALIC">H. Kranenborg</HT>, <HT TYPE="ITALIC">M. Wasmeier</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D. Nardi</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">P. Costa de Oliveira</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">H. Kranenborg</HT>, <HT TYPE="ITALIC">M. Wasmeier</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D. Nardi</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T. Zerdick</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Buchta</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20200115">2020. gada 15. janvāra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="3"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (<DATE ISO="20020712">2002. gada 12. jūlijs</DATE>) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="201" PAGE.FIRST="37" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 201, 37. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20091125">2009. gada 25. novembra</DATE> Direktīvu 2009/136/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="337" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 337, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Direktīva 2002/58<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 1. panta 3. punktu un 15. panta 1. punktu, tos lasot LES 4. panta 2. punkta, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) 7. un 8. panta, kā arī 52. panta 1. punkta kontekstā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts strīdā starp <HT TYPE="ITALIC">Privacy International</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Secretary of State for Foreign and Commonwealth Affairs</HT> (ārlietu un sadraudzības lietu ministrs, Apvienotā Karaliste), <HT TYPE="ITALIC">Secretary of State for the Home Department</HT> (iekšlietu ministrs, Apvienotā Karaliste), <HT TYPE="ITALIC">Government Communications Headquarters</HT> (Valdības komunikāciju galvenā pārvalde, Apvienotā Karaliste) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/><HT TYPE="ITALIC">GCHQ</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>), <HT TYPE="ITALIC">Security Service</HT> (Drošības dienests, Apvienotā Karaliste; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><HT TYPE="ITALIC">MI5</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Secret Intelligence Service</HT> (Slepenais izlūkošanas dienests, Apvienotā Karaliste; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/><HT TYPE="ITALIC">MI6</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>) par tiesiskā regulējuma, ar kuru drošības dienestiem un izlūkdienestiem atļauts iegūt un izmantot komunikāciju masveida datus (<HT TYPE="ITALIC">bulk communications data</HT>), tiesiskumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 95/46</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (<DATE ISO="19951024">1995. gada 24. oktobris</DATE>) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="281" PAGE.FIRST="31" DATE.PUB="1995">OV 1995, L 281, 31. lpp.</REF.DOC.OJ>) kopš <DATE ISO="20180525">2018. gada 25. maija</DATE> ir atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (<DATE ISO="20160427">2016. gada 27. aprīlis</DATE>) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="119" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 119, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Šīs direktīvas 3. pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Darbības joma<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> bija formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šī direktīva attiecas uz personas datu apstrādi pilnībā vai daļēji ar automatizētiem līdzekļiem un uz personas datu, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, apstrādi, kura netiek veikta ar automatizētiem līdzekļiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šī direktīva neattiecas uz personas datu apstrādi:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>tādu pasākumu gaitā, uz kuru neattiecas Kopienas tiesību akti, kā [LES] V un VI sadaļā paredzētie pasākumi un, jebkurā gadījumā, uz apstrādes operācijām attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību, valsts drošību (ieskaitot valsts ekonomisko labklājību, ja apstrādes operācija attiecas uz valsts drošības jautājumiem) un uz valsts pasākumiem krimināltiesību jomā,</P></ITEM><ITEM><P>ko veic fiziska persona tikai un vienīgi personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2002/58</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Direktīvas 2002/58 2., 6., 7., 11., 22., 26. un 30. apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>(2)</NO.P><TXT>Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti [Hartā]. Šī direktīva jo īpaši nodrošina pilnībā tiesības, kas izklāstītas [tās] 7. un 8. pantā.</TXT></NP></CONSID><?PAGE NO="4"?><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(6)</NO.P><TXT>Internets maina tradicionālās tirgus struktūras, nodrošinot kopēju, globālu infrastruktūru plaša elektronisko komunikāciju pakalpojumu klāsta piedāvājumam. Publiski pieejami elektronisko telekomunikāciju pakalpojumi internetā atklāj jaunas iespējas lietotājiem, taču rada jaunu risku to personas datiem un privātajai dzīvei.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(7)</NO.P><TXT>Attiecībā uz publisko komunikāciju tīklu jāizstrādā īpaši normatīvi un tehniskie noteikumi, lai aizsargātu fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, kā arī juridisku personu likumīgās intereses, jo īpaši ņemot vērā arvien lielāku jaudu abonentu un lietotāju datu automatizētai glabāšanai un apstrādei.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(11)</NO.P><TXT>Tāpat kā Direktīva [95/46], arī šī direktīva neattiecas uz pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības jautājumiem, kas saistīti ar darbībām, kuras neregulē [Savienības] tiesību akti. Tāpēc tā nemaina esošo līdzsvaru starp fizisku personu tiesībām uz privāto dzīvi un iespēju dalībvalstīm pieņemt šīs direktīvas 15. panta 1. punktā minētos pasākumus, kas nepieciešami sabiedrības drošībai, aizsardzībai, valsts drošībai (tostarp valsts ekonomisko labklājību, ja darbības attiecas uz valsts drošības jautājumiem) un krimināltiesību aktu piemērošanai. Tādējādi šī direktīva neietekmē dalībvalstu iespēju veikt komunikāciju likumīgu pārtraukšanu vai pieņemt citus pasākumus, ja tie nepieciešami jebkuram no šiem nolūkiem un ir saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, [kas parakstīta Romā <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE>], kā skaidrots Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos. Šādiem pasākumiem jābūt atbilstošiem, stingri samērīgiem ar paredzēto nolūku un nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā, un tiem jāatbilst attiecīgajiem drošības pasākumiem saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(22)</NO.P><TXT>Aizliegums personām, kas nav lietotāji, vai bez to piekrišanas glabāt informāciju par komunikācijām un ar tām saistītu informāciju par datu plūsmu, nav paredzēts, lai aizliegtu jebkādu automātisku, pagaidu vai īslaicīgu šīs informācijas uzglabāšanu, ja to dara tikai tādēļ, lai veiktu pārraidīšanu elektronisko komunikāciju tīklā, un ar noteikumu, ka informāciju neuzglabā ilgāk, kā nepieciešams, lai veiktu pārraidīšanu un datu plūsmas pārvaldi, un ka uzglabāšanas laikā ir garantēta konfidencialitāte. Ja tas ir nepieciešams, lai padarītu efektīvāku jebkādas publiski pieejamas informācijas tālāku pārraidīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, šai direktīvai nevajadzētu liegt šādu informāciju ilgāk uzglabāt ar noteikumu, ka šī informācija jebkurā gadījumā bez ierobežojumiem būtu pieejama sabiedrībai un ka dzēš visus datus, kas attiecas uz individuāliem abonentiem vai lietotājiem, kas pieprasa šādu informāciju.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(26)</NO.P><TXT>Tādi dati, kas attiecas uz abonentiem un ir apstrādāti elektronisko komunikāciju tīklos, lai izveidotu savienojumu un pārraidītu informāciju, iekļauj informāciju par fizisku personu privāto dzīvi un attiecas uz tiesībām ievērot juridisku personu likumīgās intereses. Šādus datus drīkst uzglabāt tikai tādā apmērā, cik vajadzīgs, lai sniegtu pakalpojumu ar nolūku sagatavot rēķinus un veikt norēķinus par starpsavienojumiem, un tos glabā ierobežotu laiku. Jebkuru tālāku šādu datu apstrādi [..] var atļaut tikai tad, ja abonents ir tam piekritis, pamatojoties uz publiski pieejamu komunikāciju pakalpojumu sniedzēja dotu precīzu un pilnīgu informāciju par tādas tālākas apstrādes veidiem, ko tas nodomājis veikt, un par abonenta tiesībām nesniegt vai atsaukt savu piekrišanu šādai apstrādei. Informācija par datu plūsmu, ko izmanto komunikāciju pakalpojumu tirdzniecībā [..] arī būtu jādzēš vai jāpadara anonīma [..].</TXT></NP></CONSID><?PAGE NO="5"?><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(30)</NO.P><TXT>Sistēmas elektronisko komunikāciju tīklu nodrošināšanai un pakalpojumu sniegšanai jāveido tā, lai ierobežotu nepieciešamo personas datu apjomu līdz stingri noteiktam minimumam. [..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Direktīvas 2002/58 1. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Darbības joma un mērķis<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šajā direktīvā paredzēta dalībvalstu to noteikumu saskaņošana, ar kuriem jānodrošina pamattiesību un pamatbrīvību līdzvērtīgs aizsardzības līmenis, un jo īpaši tiesības uz privāto dzīvi un konfidencialitāti saistībā ar personas datu apstrādi elektronisko komunikāciju nozarē, kā arī jānodrošina šo datu un elektronisko komunikāciju iekārtu un pakalpojumu brīva aprite [Eiropas Savienībā].</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šīs direktīvas noteikumi precizē un papildina Direktīv[u] [95/46] 1. punktā minētaj[ā] nolūk[ā]. Turklāt ar tiem paredz to abonentu likumīgo interešu aizsardzību, kuri ir juridiskas personas.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šī direktīva neattiecas uz darbībām, uz kurām neattiecas [LESD], tādām kā tās, kas iekļautas Līguma par Eiropas Savienību V un VI sadaļā, un jebkurā gadījumā uz darbībām, kas attiecas uz sabiedrības drošību, aizsardzību, valsts drošību (tostarp valsts ekonomisko labklājību, ja darbības attiecas uz valsts drošības jautājumiem) un uz valsts darbībām krimināltiesību jomā.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 2. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Izņemot gadījumus, kad noteikts savādāk, piemēro definīcijas, kas minētas Direktīvā [95/46] un Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20020307">2002. gada 7. marta</DATE> Direktīvā 2002/21/EK par kopējo regulatīvo bāzi elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) [(<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="108" PAGE.FIRST="33" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 108, 33. lpp.</REF.DOC.OJ>)].</P><P>Piemēro arī šādas definīcijas:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>lietotājs<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir jebkura fiziska persona, kas izmanto publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu personīgiem vai uzņēmējdarbības mērķiem, ne vienmēr būdama šā pakalpojuma abonents;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>‟informācija par datu plūsmu” ir jebkuri dati, kas apstrādāti ar nolūku pārsūtīt komunikāciju elektronisko komunikāciju tīklā vai ar nolūku sagatavot rēķinu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>atrašanās vietas dati<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> ir jebkuri dati, kuri apstrādāti elektronisko komunikāciju tīklā vai kurus apstrādā elektronisko komunikāciju pakalpojuma sniedzējs, norādot publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojuma lietotāja gala iekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>komunikācija<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> ir jebkāda informācija, ar kuru apmainās vai kuru pārsūta starp noteiktu skaitu personu, izmantojot publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu. Tajā neiekļauj informāciju, kas, izmantojot elektronisko komunikāciju tīklu, pārsūtīta [pārraidīta] sabiedrībai kā apraides pakalpojuma daļa, izņemot līdz līmenim, kad informāciju var attiecināt uz identificējamu abonentu vai lietotāju, kas saņem šo informāciju;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 3. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Attiecīgie pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Šī direktīva attiecas uz personas datu apstrādi saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu publiskos komunikāciju tīklos Kopienā, tostarp publiskos komunikāciju tīklos, kuros var izmantot datu vākšanas un identifikācijas ierīces.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2002/58 5. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Komunikāciju konfidencialitāte<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="005.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina komunikāciju un saistītās informācijas par datu plūsmu konfidencialitāti ar publisko komunikāciju tīkla un publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, ievērojot valsts tiesību aktus. Īpaši tās aizliedz komunikāciju un saistītās informācijas par datu plūsmu noklausīšanos, ierakstīšanu, uzglabāšanu vai cita veida aizturēšanu vai pārraudzību personām, kas nav lietotāji, bez attiecīgo lietotāju piekrišanas, izņemot gadījumus, kad to darīt ir ar likumu atļauts saskaņā ar 15. panta 1. punktu. Šis punkts neliedz tehnisko uzglabāšanu, kas nepieciešama komunikāciju pārsūtīšanai, neierobežojot konfidencialitātes principu.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="005.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina, ka informācijas uzglabāšana abonenta vai lietotāja gala iekārtā vai piekļuves iegūšana šādā iekārtā jau uzglabātai informācijai ir atļauta tikai ar nosacījumu, ka attiecīgais abonents vai lietotājs ir devis savu piekrišanu un saskaņā ar Direktīvu [95/46] nodrošināts ar skaidru un visaptverošu informāciju, tostarp par apstrādes nolūku. Tas neliedz jebkādu tehnisku uzglabāšanu vai piekļuvi, kas paredzēta vienīgi, lai veiktu saziņas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, vai kas noteikti nepieciešama tā informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam, kuru skaidri pieprasījis abonents vai lietotājs.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Direktīvas 2002/58 6. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Informācija par datu plūsmu<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Informācija par datu plūsmu, kas attiecas uz abonentiem un lietotājiem un ko publisko komunikāciju tīkla pakalpojumu sniedzējs vai publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojuma sniedzējs apstrādā vai uzglabā, ir jādzēš vai jāpadara anonīma, kad tā vairs nav nepieciešama komunikāciju pārraidīšanai, neierobežojot šā panta 2., 3. un 5.pantu un 15. panta 1. punktu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Var apstrādāt informāciju par datu plūsmu, kas nepieciešama, lai abonentam sagatavotu rēķinu un veiktu norēķinus par starpsavienojumiem. Šāda apstrāde ir pieļaujama tikai tik ilgi, kamēr nav beidzies termiņš, kura laikā var likumīgi apstrīdēt rēķinu vai saņemt maksājumu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Elektronisko komunikāciju pakalpojumu tirdzniecības nolūkā vai pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanas nolūkā publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojuma sniedzējs var apstrādāt 1. punktā minēto informāciju līdz līmenim un tik ilgi, cik nepieciešams šādiem pakalpojumiem vai tirdzniecībai, ja abonents vai lietotājs, uz kuru šī informācija attiecas, pirms tam ir devis savu piekrišanu. Lietotājiem vai abonentiem dod iespēju jebkurā laikā atsaukt savu piekrišanu informācijas par datu plūsmu apstrādei.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Informācijas par datu plūsmu apstrāde, saskaņā ar 1., 2., 3. un 4. punktu, ir jāierobežo līdz personām, kas darbojas ar pilnvaru no publisko komunikāciju tīklu pakalpojumu sniedzējiem un tādu publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, kas apstrādā rēķinu sagatavošanas vai datu plūsmas pārvaldi, klientu pieprasījumus, pārkāpumu noteikšanu, elektronisko komunikāciju pakalpojumu tirdzniecību vai pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanu, un tā jāierobežo līdz līmenim, kas nepieciešams šādu darbību veikšanai.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 9. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Atrašanās vietas dati, kas nav informācija par datu plūsmu<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Ja var apstrādāt atrašanās vietas datus, kas nav informācija par datu plūsmu, attiecībā uz publisko komunikāciju tīklu vai publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu lietotājiem vai abonentiem, šādus datus var apstrādāt tikai tad, kad tie ir padarīti anonīmi, vai ar lietotāju vai abonentu<?PAGE NO="7"?> piekrišanu, līdz tādam līmenim un tik ilgi, cik nepieciešams, lai sniegtu pievienotās vērtības pakalpojumus. Pakalpojuma sniedzējam ir jāinformē lietotāji vai abonenti pirms to piekrišanas saņemšanas par apstrādājamajiem atrašanās vietas datu veidiem, ja dati nav informācija par datu plūsmu, par apstrādes nolūku un ilgumu un par to, vai šos datus pārsūtīs trešajai personai ar nolūku sniegt pievienotās vērtības pakalpojumu. [..]<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 15. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>Direktīvas [95/46] dažu noteikumu piemērošana<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Dalībvalstis var pieņemt tiesību aktus, lai ierobežotu šīs direktīvas 5. un 6. pantā, 8. panta 1., 2., 3. un 4. punktā un 9. pantā minēto tiesību un pienākumu darbības jomu, ja šādi ierobežojumi ir vajadzīgi saskaņā ar nepieciešamiem, atbilstīgiem un samērīgiem pasākumiem demokrātiskā sabiedrībā, lai garantētu valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību un kriminālpārkāpumu vai elektroniskās komunikāciju sistēmas nevēlamas izmantošanas novēršanu, izmeklēšanu, noteikšanu un kriminālvajāšanu, kā noteikts Direktīvas [95/46] 13. panta 1. punktā. Tālab dalībvalstis, cita starpā, var pieņemt tiesību aktus, paredzot datu saglabāšanu ierobežotā laikposmā, kas pamatots ar šajā punktā noteiktajiem iemesliem. Visi šajā punktā minētie pasākumi ir saskaņā ar [Savienības] tiesību aktu vispārējiem principiem, tostarp tie, kas minēti Eiropas Savienības dibināšanas līguma 6. panta 1. un 2. punktā.<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula 2016/679</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Regulas 2016/679 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šo regulu piemēro personas datu apstrādei, kas pilnībā vai daļēji veikta ar automatizētiem līdzekļiem, un tādu personas datu apstrādei, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, ja apstrādi neveic ar automatizētiem līdzekļiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>tādas darbības gaitā, kas neietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ko īsteno dalībvalstis, veicot darbības, kas ir LES V sadaļas 2. nodaļas darbības jomā;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>ko veic kompetentas iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Šīs regulas 4. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Šajā regulā:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>apstrāde<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><?PAGE NO="8"?><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Atbilstoši šīs pašas regulas 23. panta 1. punktam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>Saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami datu pārzinim vai apstrādātājam, ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot to pienākumu un tiesību darbības jomu, kas paredzēti 12.–22. pantā un 34. pantā, kā arī 5. pantā, ciktāl tā noteikumi atbilst 12.–22. pantā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, – ja ar šādu ierobežojumu tiek ievērota pamattiesību un pamatbrīvību būtība un tas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs, lai garantētu:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>valsts drošību;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>aizsardzību;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>sabiedrisko drošību;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpildi, tostarp aizsardzību pret sabiedriskās drošības apdraudējumiem un to novēršanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>citus svarīgus Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši Savienībai vai dalībvalstij svarīgas ekonomiskās vai finanšu intereses, tostarp monetāros, budžeta un nodokļu jautājumus, sabiedrības veselību un sociālo nodrošinājumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>tiesu neatkarības un tiesvedības aizsardzību;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>reglamentētu profesiju ētikas kodeksu pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>h)</NO.P><TXT>uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas – pat, ja tikai epizodiski – ir saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu a) līdz e) un g) apakšpunktā minētajos gadījumos;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>datu subjekta aizsardzībai vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>j)</NO.P><TXT>civilprasību izpildi.<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas 2016/679 94. panta 2. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu. Atsauces uz Darba grupu personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota ar Direktīvas [95/46] 29. pantu, uzskata par atsaucēm uz Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas izveidota ar šo regulu.<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Apvienotās Karalistes tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Telecommunications Act 1984</HT> (1984. gada Telekomunikāciju likuma), tā redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>1984. gada likums<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>), 94. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>Norādījumi valsts drošības interesēs un citi<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="094.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Ministrs, pēc apspriešanās ar personu, uz kuru attiecas šis pants, var tai sniegt vispārīgus norādījumus, kurus ministrs uzskata par nepieciešamiem vai nu valsts drošības, vai attiecību ar kādas citas valsts vai ārpus Apvienotās Karalistes esošas teritorijas valdību interesēs.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="9"?><PARAG IDENTIFIER="094.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Ja ministram ir šādi jārīkojas valsts drošības interesēs vai attiecību ar kādas citas valsts vai ārpus Apvienotās Karalistes esošas teritorijas valdību interesēs, viņš pēc apspriešanās ar personu, uz kuru attiecas šis pants, var dot šai personai norādījumus (atbilstoši konkrētā gadījuma apstākļiem) īstenot vai neīstenot kādu konkrētu norādījumos norādītu rīcību.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="094.002A"><NO.PARAG>(2A)</NO.PARAG><ALINEA>Ministrs var dot norādījumus saskaņā ar 1. vai 2. punktu vienīgi tad, ja viņš uzskata, ka norādījumos prasītā rīcība ir samērīga ar mērķi, kas sasniedzams ar šādu rīcību.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="094.003"><NO.PARAG>(3)</NO.PARAG><ALINEA>Personai, uz kuru attiecas šis pants, ir jāīsteno visi norādījumi, ko tai dod ministrs saskaņā ar šo pantu, neraugoties uz jebkādu citu pienākumu, kas tai ir noteikts saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Communications Act 2003</HT> [(2003. gada Komunikāciju likuma)] 1. vai 2. daļas 1. nodaļu, un gadījumā, ja norādījumi tiek sniegti publiski pieejama elektronisko komunikāciju tīkla pakalpojumu sniedzējam, arī tad, ja minētie norādījumi attiecas uz viņu citā statusā, nevis kā uz šāda tīkla pakalpojumu sniedzēju.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="094.004"><NO.PARAG>(4)</NO.PARAG><ALINEA>Ministrs katrai Parlamenta palātai iesniedz visu saskaņā ar šo pantu sniegto norādījumu kopijas, ja vien viņš neuzskata, ka minēto norādījumu izpaušana būtu pretrunā valsts drošības interesēm vai attiecību ar kādas citas valsts vai ārpus Apvienotās Karalistes esošas teritorijas valdību interesēm, vai personas komerciālajām interesēm.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="094.005"><NO.PARAG>(5)</NO.PARAG><ALINEA>Persona nedrīkst izpaust un tai saskaņā ar likumu vai citu tiesību aktu nevar uzlikt par pienākumu izpaust jebkādu informāciju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu, ja ministrs tai ir paziņojis, ka viņš uzskata, ka šīs informācijas izpaušana būtu pretrunā valsts drošības interesēm vai attiecību ar kādas citas valsts vai ārpus Apvienotās Karalistes esošas teritorijas valdību interesēm, vai citas personas komerciālajām interesēm.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="094.008"><NO.PARAG>(8)</NO.PARAG><ALINEA>Šis pants attiecas uz [<HT TYPE="ITALIC">Office of communications (OFCOM)</HT> (Komunikāciju biroju (<HT TYPE="ITALIC">OFCOM</HT>))] un publiski pieejamu elektronisko komunikāciju tīklu pakalpojumu sniedzējiem.<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Regulation of Investigatory Powers Act 2000</HT> (2000. gada Likums par izmeklēšanas pilnvaru regulējumu; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/><HT TYPE="ITALIC">RIPA</HT><QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>) 21. panta 4. un 6. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="021.004"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>(4)</NO.PARAG><ALINEA><P>Šajā nodaļā par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>komunikāciju datiem<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> uzskata jebkuru no turpmāk minētā:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>(a)</NO.P><TXT>jebkura informācija par datu plūsmu, ko (sūtītājs vai kāds cits) iekļauj komunikācijā vai pievieno tai jebkura pasta pakalpojuma vai telekomunikāciju sistēmas vajadzībām, ar ko šī komunikācija tiek vai var tikt nosūtīta;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(b)</NO.P><TXT>jebkura informācija, kas neietver nekādu komunikācijas saturu (izņemot jebkuru (a) apakšpunktā minēto informāciju) un attiecas uz jebkuras personas veiktu:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>(i)</NO.P><TXT>jebkāda pasta vai telekomunikāciju pakalpojuma izmantošanu; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(ii)</NO.P><TXT>telekomunikāciju sistēmas daļas izmantošanu saistībā ar kāda telekomunikāciju pakalpojuma sniegšanu kādai personai vai šāda pakalpojuma izmantošanu, ko veic kāda persona;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(c)</NO.P><TXT>jebkura a) vai b) apakšpunktā neminēta informācija, kas pasta vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzošas personas rīcībā vai nu jau atrodas, vai tiek iegūta saistībā ar personām, kas saņem no tās pakalpojumu.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><P>[..]</P><?PAGE NO="10"?><PARAG IDENTIFIER="021.006"><NO.PARAG>(6)</NO.PARAG><ALINEA><P>Šajā pantā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>informācija par datu plūsmu<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> saistībā ar jebkuru komunikāciju nozīmē:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>(a)</NO.P><TXT>jebkādus datus, kas identificē vai var identificēt jebkuru personu, ierīci vai vietu, kurai vai no kuras tiek nosūtīta komunikācija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(b)</NO.P><TXT>jebkādus datus, kas identificē vai atlasa vai var identificēt vai atlasīt ierīci, pa kuru vai ar kuras palīdzību tiek vai var tikt nosūtīta komunikācija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(c)</NO.P><TXT>jebkādus datus, kas ietver signālus telekomunikāciju sistēmas vajadzībām izmantotās ierīces iedarbināšanai jebkādas komunikācijas nosūtīšanai, un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(d)</NO.P><TXT>jebkādus datus, kas identificē konkrētā komunikācijā ietvertus vai tai pievienotus datus vai citus datus kā konkrētā komunikācijā ietvertus vai tai pievienotus datus.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">RIPA</HT> 65.–69. pantā ir paredzēti noteikumi par <HT TYPE="ITALIC">Investigatory Powers Tribunal</HT> (Izmeklēšanas pilnvaru tiesa, Apvienotā Karaliste) darbību un kompetenci. Saskaņā ar šī likuma 65. pantu prasības šajā tiesā var iesniegt, ja ir pamats uzskatīt, ka dati iegūti neatbilstošā veidā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>2015. gada sākumā, tostarp <HT TYPE="ITALIC">Intelligence and Security Committee of Parliament</HT> (Parlamenta izlūkošanas un drošības komiteja, Apvienotā Karaliste) ziņojumā tika publiskota dažādu Apvienotās Karalistes drošības dienestu un izlūkdienestu, proti, <HT TYPE="ITALIC">GCHQ</HT>, <HT TYPE="ITALIC">MI5</HT> un <HT TYPE="ITALIC">MI6</HT> datu savākšanas un izmantošanas prakses esamība. <DATE ISO="20150605">2015. gada 5. jūnijā</DATE> nevalstiska organizācija <HT TYPE="ITALIC">Privacy International</HT> cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Investigatory Powers Tribunal</HT> (Izmeklēšanas pilnvaru tiesa, Apvienotā Karaliste) pret ārlietu un sadraudzības lietu ministru, iekšlietu ministru, kā arī šiem drošības dienestiem un izlūkdienestiem, apstrīdot šīs prakses tiesiskumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa izvērtēja minētās prakses tiesiskumu, ņemot vērā vispirms valsts tiesības un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, kas parakstīta Romā <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>ECPAK<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>), noteikumus un pēc tam – Savienības tiesības. <DATE ISO="20161017">2016. gada 17. oktobra</DATE> spriedumā šī tiesa konstatēja, ka atbildētāji pamatlietā ir atzinuši, ka minētie drošības dienesti un izlūkdienesti, veicot savas darbības, savāc un izmanto datu kopumu, kas attiecas uz privātpersonām un ietilpst dažādās kategorijās (<HT TYPE="ITALIC">bulk personal data</HT>), kā, piemēram, biogrāfijas dati vai informācija par ceļojumiem, finansiāla vai komerciāla rakstura informācija, ar komunikāciju saistīta informācija, kas var ietvert sensitīvus datus, uz kuriem attiecas dienesta noslēpums, vai arī žurnālistikā izmantoti materiāli. Šie dati, kas iegūti dažādos, tostarp arī slepenos veidos, tiekot analizēti, salīdzinot un izmantojot automatizētu apstrādi, tie varot tikt izpausti citām personām un iestādēm un ārvalstu partneriem. Šajā ziņā drošības dienesti un izlūkdienesti izmantojot arī komunikāciju masveida datus, kas iegūti no publiski pieejamu elektronisko komunikāciju tīklu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp saskaņā ar ministra norādījumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz 1984. gada likuma 94. pantu. <HT TYPE="ITALIC">GCHQ</HT> un <HT TYPE="ITALIC">MI5</HT> šādi rīkojoties attiecīgi kopš 2001. un 2005. gada.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Minētā tiesa uzskatīja, ka šie datu savākšanas un izmantošanas pasākumi atbilst valsts tiesībām un kopš 2015. gada, neskarot vēl neizskatītus jautājumus par minēto pasākumu samērīgumu un datu nodošanu trešajām personām, atbilst arī ECPAK 8. pantam. Šajā pēdējā ziņā tā precizēja, ka tai ir iesniegti pierādījumi par piemērojamajām garantijām, it īpaši attiecībā uz piekļuves un izpaušanas procedūrām ārpus drošības dienestiem un izlūkdienestiem, datu saglabāšanas noteikumiem un neatkarīgu pārbaužu esamību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietā aplūkoto savākšanas un izmantošanas pasākumu tiesiskumu, ņemot vērā Savienības tiesības, iesniedzējtiesa <DATE ISO="20170908">2017. gada 8. septembra</DATE> spriedumā izvērtēja, vai šie pasākumi ietilpst šo tiesību piemērošanas jomā un – apstiprinošas atbildes gadījumā – vai tie ir saderīgi ar šīm tiesībām. Attiecībā uz komunikāciju masveida datiem šī tiesa konstatēja, ka saskaņā ar 1984. gada likuma 94. pantu gadījumā, ja šajā ziņā pastāv ministra sniegti norādījumi, elektronisko komunikāciju tīklu operatoriem dati, kurus tie savākuši, veicot savu saimniecisko darbību, un kas ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, jāiesniedz drošības dienestiem un izlūkdienestiem. Turpretī tas tā nebija attiecībā uz citu datu savākšanu, kurus šie dienesti iegūst, neizmantojot šādas saistošas pilnvaras. Pamatojoties uz šo konstatējumu, šī tiesa uzskatīja par nepieciešamu uzdot jautājumu Tiesai, lai noteiktu, vai uz tādu sistēmu, kāda izriet no šī 94. panta, attiecas Savienības tiesības un, ja tas tā ir, vai un kādā veidā šai sistēmai ir piemērojamas prasības, kas noteiktas judikatūrā, kura izriet no <DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembra</DATE> sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Tele2 Sverige</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Watson</HT> u.c. (C‑203/15 un C‑698/15; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Tele2</HT><QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šajā ziņā savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar minēto 94. pantu ministrs var dot elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem vispārējus vai konkrētus norādījumus, kas tam šķiet nepieciešami valsts drošības vai attiecību ar ārvalstu valdībām interesēs. Atsaucoties uz <HT TYPE="ITALIC">RIPA</HT> 21. panta 4. un 6. punktā ietvertajām definīcijām, šī tiesa precizē, ka attiecīgie dati ietver informāciju par datu plūsmu, kā arī informāciju par izmantotajiem pakalpojumiem pēdējās minētās tiesību normas izpratnē, izslēdzot vienīgi komunikācijas saturu. Šie dati un informācija tostarp ļaujot uzzināt komunikācijas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>kas, kad, kur un kā<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> datus. Minētie dati tiekot nosūtīti drošības dienestiem un izlūkdienestiem, un tie tos glabājot savām vajadzībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Minētā tiesa uzskata, ka pamatlietā aplūkotā sistēma atšķiras no tās, kas izriet no <HT TYPE="ITALIC">Data Retention and Investigatory Powers Act 2014</HT> (2014. gada Likums par datu saglabāšanu un izmeklēšanas pilnvarām), par kuru bija runa lietā, kurā tika pasludināts <DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), jo pēdējā minētajā sistēmā bija paredzēts, ka elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji saglabā datus un tos nodod ne tikai drošības dienestiem un izlūkdienestiem valsts drošības interesēs, bet arī citām valsts iestādēm saistībā ar to vajadzībām. Turklāt šis spriedums esot bijis saistīts ar kriminālizmeklēšanu, nevis ar valsts drošību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa piebilst, ka drošības dienestu un izlūkdienestu izveidotās datu bāzes esot paredzētas automatizētai masveida, nekonkretizētai apstrādei ar nolūku atklāt iespējamus nezināmus draudus. Šajā ziņā šī tiesa norāda, ka šādi veidotajiem metadatu komplektiem esot jābūt pēc iespējas pilnīgākiem, lai iegūtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>siena kaudzi<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, kurā atrast tajā paslēpušos <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>adatu<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>. Attiecībā uz minēto dienestu veikto masveida datu apkopojuma lietderību un šo datu aplūkošanas tehniku minētā tiesa it īpaši atsaucas uz <HT TYPE="ITALIC">David Anderson</HT>, <HT TYPE="ITALIC">QC</HT>, kurš tobrīd bija <HT TYPE="ITALIC">United Kingdom Independent Reviewer of Terrorism Legislation</HT> (Apvienotās Karalistes neatkarīgais terorisma tiesību aktu uzraudzītājs) <DATE ISO="20160819">2016. gada 19. augusta</DATE> ziņojuma secinājumiem – viņš, lai sagatavotu šo ziņojumu, esot pamatojies uz izlūkdienestu speciālistu komandas veiktu izpēti un drošības dienestu un izlūkdienestu aģentu liecībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa arī precizē, ka <HT TYPE="ITALIC">Privacy International</HT> uzskata, ka pamatlietā aplūkotā sistēma ir nelikumīga no Savienības tiesību viedokļa, savukārt atbildētāji pamatlietā uzskata, ka šajā sistēmā paredzētais pienākums nodot datus, piekļuve šiem datiem, kā arī to izmantošana neietilpst Savienības kompetencē atbilstoši it īpaši LES 4. panta 2. punktam, saskaņā ar kuru valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Šajā ziņā iesniedzējtiesa, pamatojoties uz <DATE ISO="20060530">2006. gada 30. maija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Parlaments/Padome un Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑317/04 un C‑318/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:346">EU:C:2006:346</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kas attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">PNR</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Passenger Name Record</HT>) datu pārsūtīšanu valsts drošības aizsardzības nolūkā, uzskata, ka nešķiet, ka komercsabiedrību darbības datu apstrādes un nodošanas ietvaros, lai aizsargātu valsts drošību, ietilptu Savienības tiesību piemērošanas jomā. Esot jāpārbauda nevis tas, vai attiecīgā darbība ir datu apstrāde,<?PAGE NO="12"?> bet gan tikai tas, vai šādas darbības priekšmets tā būtībā un attiecībā uz tā sekām ir atbalstīt būtisku valsts funkciju LES 4. panta 2. punkta izpratnē, izmantojot valsts iestāžu iedibinātu ietvaru attiecībā uz sabiedrības drošību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Gadījumā, ja uz pamatlietā aplūkotajiem pasākumiem tomēr attiektos Savienības tiesības, iesniedzējtiesa uzskata, ka <DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 119.–125. punktā ietvertās prasības šķiet neatbilstošas valsts drošības kontekstam un varētu traucēt drošības dienestu un izlūkdienestu spēju kontrolēt noteiktus draudus valsts drošībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Investigatory Powers Tribunal</HT> (Izmeklēšanas pilnvaru tiesa, Apvienotā Karaliste) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>Tādos apstākļos, ja:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>[drošības dienestu un izlūkdienestu] iespējas izmantot tiem sniegtos [komunikāciju masveida datus] ir būtiskas, lai aizsargātu Apvienotās Karalistes valsts drošību, tostarp pretterorisma, pretizlūkošanas un kodolieroču izplatīšanas apkarošanas jomās;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>[drošības dienestu un izlūkdienestu] veiktas [komunikācijas masveida datu] izmantošanas būtiska iezīme ir iepriekš nezināmu apdraudējumu valsts drošībai atklāšana, izmantojot masu apjoma metodes, kuru pamatā nav selektīva atlase un kas ir balstītas uz komunikācijas masveida datu apkopošanu vienā vietā. Tās principiālais noderīgums izpaužas kā ātra mērķa noteikšana un izstrāde, kā arī rīcības pamata nodrošināšana tūlītēja apdraudējuma gadījumā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>tāpēc elektronisko komunikāciju tīkla operatoram netiek prasīts saglabāt [komunikāciju masveida datus] (ilgāk par laikposmu, kas noteikts saskaņā ar parastajām komercdarbības prasībām), ko saglabā tikai valsts ([drošības dienesti un izlūkdienesti]);</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>valsts tiesa ir konstatējusi (izņemot atsevišķus jautājumus, attiecībā uz kuriem pastāv atkāpes), ka garantijas, kas attiecas uz [drošības dienestu un izlūkdienestu] veikto [komunikāciju masveida datu] izmantošanu, atbilst [ECPAK] prasībām; un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>valsts tiesa ir konstatējusi, ka prasību, kas paredzētas sprieduma [<REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>)] 119.–125. punktā, izvirzīšana attiecīgajā gadījumā padarītu neefektīvus pasākumus, ko drošības dienesti un izlūkdienesti veic, lai aizsargātu valsts drošību, un līdz ar to pakļautu Apvienotās Karalistes valsts drošību riskam;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Vai, ņemot vērā LES 4. pantu un [Direktīvas 2002/58] 1. panta 3. punktu, ministra rīkojumā elektronisko komunikāciju tīkla operatoram izteiktā prasība sniegt masveida komunikāciju datus dalībvalsts drošības dienestiem un izlūkdienestiem ietilpst Savienības tiesību aktu un [Direktīvas 2002/58] piemērošanas jomā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai uz šādu ministra rīkojumu attiecināmas kādas no [<DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 119.–125. punktā konkretizētajām prasībām, kas piemērojamas saglabātajiem komunikāciju datiem] vai citas prasības papildus ECPAK noteiktajām? Gadījumā, ja tas tā ir, kā un kādā mērā šīs prasības ir attiecināmas, ņemot vērā [drošības dienestu un izlūkdienestu] būtisko nepieciešamību izmantot masveida iegūšanas un automatizētas apstrādes metodes, lai aizsargātu valsts drošību, un to, cik lielā mērā šādas iespējas, ja tās atbilstu ECPAK, var tikt būtiski ierobežotas, izvirzot šādas prasības?<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="13"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2002/58 1. panta 3. punkts, lasot to LES 4. panta 2. punkta kontekstā, ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas piemērošanas jomā ietilpst tāds valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj valsts iestādei valsts drošības aizsardzības nolūkos noteikt elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem pienākumu nodot drošības dienestiem un izlūkdienestiem informāciju par datu plūsmu un atrašanās vietas datus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">Privacy International</HT> būtībā apgalvo, ka, ņemot vērā no Tiesas judikatūras izrietošās atziņas par Direktīvas 2002/58 piemērošanas jomu, gan drošības dienestu un izlūkdienestu savāktie dati no šiem pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar 1984. gada likuma 94. pantu, gan to izmantošana, ko veic minētie dienesti, ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, neatkarīgi no tā, vai minētie dati tiek savākti un nodoti vēlāk, vai arī reāllaikā. Konkrētāk, tas, ka valsts drošības aizsardzības mērķis ir skaidri uzskaitīts minētās direktīvas 15. panta 1. punktā, nenozīmējot, ka šī direktīva nav piemērojama šādās situācijās, un LES 4. panta 2. punkts šo vērtējumu neietekmējot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Savukārt Apvienotās Karalistes, Čehijas un Igaunijas valdības, Īrija, kā arī Francijas, Kipras, Ungārijas, Polijas un Zviedrijas valdības būtībā apgalvo, ka Direktīva 2002/58 nav piemērojama pamatlietā aplūkotajam valsts tiesiskajam regulējumam, ciktāl tā mērķis ir valsts drošības aizsardzība. Drošības dienestu un izlūkdienestu darbības ietilpstot dalībvalstu pamatfunkcijās, kas saistītas ar sabiedriskās kārtības uzturēšanu, kā arī iekšējās drošības un teritoriālās integritātes saglabāšanu, un līdz ar to tās esot vienīgi dalībvalstu kompetencē, kā to tostarp apliecinot LES 4. panta 2. punkta trešais teikums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šīs valdības uzskata, ka Direktīva 2002/58 līdz ar to nevar tikt interpretēta tādējādi, ka valsts pasākumi, kuru mērķis ir valsts drošības aizsardzība, ietilpst tās piemērošanas jomā. Šīs direktīvas 1. panta 3. punktā esot ierobežota šī piemērošanas joma un no tās, tāpat kā jau bija paredzēts Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā, esot izslēgtas darbības, kas attiecas uz sabiedrības drošību, aizsardzību un valsts drošību. Šīs tiesību normas atspoguļojot LES 4. panta 2. punktā paredzēto kompetenču sadalījumu un tām tiktu atņemta lietderīgā iedarbība, ja pasākumos, kas ietilpst valsts drošības jomā, būtu jāievēro Direktīvas 2002/58 prasības. Turklāt Tiesas judikatūra, kas izriet no <DATE ISO="20060530">2006. gada 30. maija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Parlaments/Padome un Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑317/04 un C‑318/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:346">EU:C:2006:346</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un attiecas uz Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmo ievilkumu, esot attiecināma uz Direktīvas 2002/58 1. panta 3. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar tās 1. panta 1. punktu Direktīvā 2002/58 ir paredzēta to valsts tiesību normu saskaņošana, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pamattiesību un pamatbrīvību, jo īpaši tiesību uz privāto dzīvi un konfidencialitāti saistībā ar personas datu apstrādi elektronisko komunikāciju nozarē, līdzvērtīgu aizsardzības līmeni.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Ar šīs direktīvas 1. panta 3. punktu no tās piemērošanas jomas ir izslēgtas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>valsts darbības<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> tajā norādītajās jomās, starp kurām ir arī valsts darbības krimināltiesību jomā un darbības, kas attiecas uz sabiedrības drošību, aizsardzību, valsts drošību, tostarp valsts ekonomisko labklājību, ja darbības attiecas uz valsts drošības jautājumiem. Tajā kā piemēri minētās darbības visos gadījumos ir valstu vai valstu iestāžu darbības, kas neietilpst privātpersonu darbības lokā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181002">2018. gada 2. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ministerio Fiscal</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑207/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:788">EU:C:2018:788</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Turklāt Direktīvas 2002/58 3. pantā ir paredzēts, ka šī direktīva attiecas uz personas datu apstrādi saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu publiskos komunikāciju pakalpojumu tīklos Savienībā, tostarp publiski pieejamos komunikāciju tīklos, kuros var izmantot datu iegūšanas un identifikācijas ierīces (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>elektronisko komunikāciju<?PAGE NO="14"?> ierīces<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>). Līdz ar to minētā direktīva ir jāuzskata par tādu, kas reglamentē šādu pakalpojumu sniedzēju darbības (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181002">2018. gada 2. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ministerio Fiscal</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑207/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:788">EU:C:2018:788</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šajā saistībā Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punktā dalībvalstīm ir atļauts, ievērojot tajā paredzētos nosacījumus, pieņemt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>tiesību aktus, lai ierobežotu šīs direktīvas 5. un 6. pantā, 8. panta 1., 2., 3. un 4. punktā un 9. pantā minēto tiesību un pienākumu darbības jomu<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0071">71.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Proti, Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punktā kā obligāts priekšnosacījums ir izvirzīts, ka tajā paredzētajiem valsts pasākumiem ir jāietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, jo tajā dalībvalstīm tos pieņemt ir skaidri ļauts tikai, ievērojot tajā izvirzītos nosacījumus. Turklāt ar šādiem pasākumiem šajā tiesību normā minētajiem mērķiem tiek regulēta elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju darbība (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181002">2018. gada 2. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ministerio Fiscal</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑207/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:788">EU:C:2018:788</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Tieši ņemot vērā šos apsvērumus, Tiesa ir atzinusi, ka Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkts, lasot kopsakarā ar tās 3. pantu, ir interpretējams tādējādi, ka šīs direktīvas piemērošanas jomā ietilpst ne tikai tādi tiesību akti, kuros elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pienākums saglabāt informāciju par datu plūsmu un atrašanās vietas datus, bet arī tiesību akti, ar kuriem tiem noteikts pienākums kompetentajām valsts iestādēm sniegt piekļuvi šiem datiem. Ar šādiem tiesību aktiem minētajiem pakalpojumu sniedzējiem ir noteikta obligāta minēto datu apstrāde un tos, ciktāl ar tiem tiek reglamentēta šo pašu pakalpojumu sniedzēju darbība, nevar pielīdzināt valstu darbībām, kas minētas šīs direktīvas 1. panta 3. punktā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181002">2018. gada 2. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ministerio Fiscal</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑207/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:788">EU:C:2018:788</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Attiecībā uz tādu tiesību aktu kā 1984. gada likuma 94. pants, saskaņā ar kuru kompetentā iestāde var dot norādījumus elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem drošības dienestiem un izlūkdienestiem darīt zināmus masveida datus, tos tiem nododot, jānorāda, ka saskaņā ar Regulas 2016/679 4. panta 2. punktā ietverto definīciju, kas ir piemērojama atbilstoši Direktīvas 2002/58 2. pantam, to lasot kopsakarā ar minētās regulas 94. panta 2. punktu, ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>personas datu apstrādes<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> jēdzienu tiek apzīmēta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>jebkura ar personas datiem veikta darbība vai darbību kopums ar vai bez automatizētiem līdzekļiem – kā vākšana, [..] uzglabāšana, [..] konsultēšana, izmantošana, atklāšana, pielietojot pārsūtīšanu, izplatīšanu vai darot tos pieejamus citādā veidā [..].<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>No tā izriet, ka personas datu izpaušana, tos nododot, tāpat kā datu saglabāšana vai citāda piekļuves tiem sniegšana, ir uzskatāma par apstrādi Direktīvas 2002/58 3. panta izpratnē un līdz ar to ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā (šajā nozīmē skat spriedumu, 2008. gada 29. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Promusicae</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑275/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:54">EU:C:2008:54</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Turklāt, ņemot vērā šī sprieduma 38. punktā minētos apsvērumus un Direktīvas 2002/58 vispārējo struktūru, ar tādu šīs direktīvas interpretāciju, saskaņā ar kuru tās 15. panta 1. punktā paredzētie tiesību akti būtu izslēgti no minētās direktīvas piemērošanas jomas, jo mērķi, kuriem šādiem tiesību aktiem jāatbilst, būtiski sakrīt ar šīs pašas direktīvas 1. panta 3. punktā minēto darbību mērķiem, šim 15. panta 1. punktam tiktu liegta jebkāda lietderīga iedarbība (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Direktīvas 2002/58 1. panta 3. punktā ietvertais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>darbības<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>, kā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">La Quadrature du Net</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑511/18 un C‑512/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:6">EU:C:2020:6</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), uz kuriem viņš atsaucas secinājumu šajā lietā 24. punktā, 75. punktā, tātad nevar tikt interpretēts kā tāds, kas attiecas uz šīs direktīvas 15. panta 1. punktā paredzētajiem tiesību aktiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>LES 4. panta 2. punkta noteikumi, uz kuriem ir atsaukušās šī sprieduma 32. punktā minētās valdības, nevar atspēkot šo secinājumu. Saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru, lai arī dalībvalstīm ir kompetence noteikt to būtiskās drošības intereses un veikt pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu to iekšējo un ārējo drošību, tikai tas apstāklis vien, ka valsts pasākums tika veikts, lai aizsargātu valsts drošību, nevar izraisīt Savienības tiesību nepiemērojamību un atbrīvot dalībvalstis no pienākuma ievērot šīs tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130604">2013. gada 4. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>ZZ</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑300/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:363">EU:C:2013:363</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180320">2018. gada 20. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Austrija (Valsts drukātava)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑187/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:194">EU:C:2018:194</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0075">75.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0076">76.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200402">2020. gada 2. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Polija, Ungārija un Čehijas Republika (Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pagaidu pārcelšanas mehānisms)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑715/17, C‑718/17 un C‑719/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:257">EU:C:2020:257</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0143">143.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0170">170.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT><DATE ISO="20060530">2006. gada 30. maija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Parlaments/Padome un Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑317/04 un C‑318/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:346">EU:C:2006:346</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) Tiesa gan ir nospriedusi, ka personas datu nosūtīšana, ko aviosabiedrības veic trešās valsts iestādēm, lai novērstu, kā arī apkarotu terorismu un citus smagus noziegumus, saskaņā ar Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmo ievilkumu neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, jo šāda nosūtīšana ietilpst valsts varas noteiktajos ietvaros, kas attiecas uz sabiedrības drošību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Tomēr, ņemot vērā šī sprieduma 36., 38. un 39. punktā ietvertos apsvērumus, šī judikatūra nav attiecināma uz Direktīvas 2002/58 1. panta 3. punkta interpretāciju. Kā to būtībā norādīja ģenerāladvokāts secinājumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">La Quadrature du Net</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑511/18 un C‑512/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:6">EU:C:2020:6</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 70.–72. punktā, Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmais ievilkums, uz kuru attiecas minētā judikatūra, no pēdējās minētās direktīvas piemērošanas jomas vispārējā veidā izslēdz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>apstrādes operācijas attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību, valsts drošību<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> neatkarīgi no tā, kas ir attiecīgo datu apstrādes veicējs. Savukārt, interpretējot Direktīvas 2002/58 1. panta 3. punktu, šāda nošķiršana ir nepieciešama. Kā izriet no šī sprieduma 37.–39. un 42. punkta, visa personas datu apstrāde, ko veic elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji, ietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā, tostarp arī apstrāde, kas izriet no pienākumiem, kurus valsts iestādes tiem ir uzlikušas, lai gan pēdējā minētā apstrāde attiecīgā gadījumā varēja ietilpt Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētā izņēmuma piemērošanas jomā, kas, ņemot vērā šīs tiesību normas plašāku formulējumu, attiecas uz visu apstrādi neatkarīgi no veicēja, ja tās priekšmets ir sabiedrības drošība, aizsardzība vai valsts drošība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Turklāt ir jānorāda, ka Direktīva 95/46, kas tika aplūkota lietā, kurā tika pasludināts <DATE ISO="20060530">2006. gada 30. maija</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Parlaments/Padome un Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑317/04 un C‑318/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:346">EU:C:2006:346</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), saskaņā ar Regulas 2016/679 94. panta 1. punktu tika atcelta un no <DATE ISO="20180525">2018. gada 25. maija</DATE> aizstāta ar šo regulu. Lai gan minētās regulas 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir precizēts, ka tā neattiecas uz apstrādi, ko <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>kompetentās iestādes<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> veic tostarp noziedzīgu nodarījumu novēršanas un atklāšanas nolūkā, ieskaitot aizsardzību pret draudiem sabiedrības drošībai un šādu draudu novēršanu, no šīs pašas regulas 23. panta 1. punkta d) un h) apakšpunkta izriet, ka personas datu apstrāde, ko šiem pašiem mērķiem veic privātpersonas, ietilpst tās piemērošanas jomā. No tā izriet, ka iepriekš izklāstītā Direktīvas 2002/58 1. panta 3. punkta, 3. panta un 15. panta 1. punkta interpretācija atbilst Regulas 2016/679, ko šī direktīva papildina un precizē, piemērošanas jomas norobežošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Savukārt, ja dalībvalstis tieši īsteno pasākumus, ar kuriem tiek izdarīta atkāpe no elektronisko komunikāciju konfidencialitātes, šādas komunikācijas pakalpojumu sniedzējiem neuzliekot apstrādes pienākumus, datu subjektu datu aizsardzībai ir piemērojama nevis Direktīva 2002/58, bet vienīgi valsts tiesības, ar nosacījumu, ka tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (<DATE ISO="20160427">2016. gada 27. aprīlis</DATE>) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="119" PAGE.FIRST="89" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 119, 89. lpp.</REF.DOC.OJ>), tādējādi aplūkotajiem pasākumiem ir jāatbilst tostarp konstitucionāla ranga valsts tiesībām un ECPAK prasībām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2002/58 1. panta 3. punkts, 3. pants un 15. panta 1. punkts, lasot tos LES 4. panta 2. punkta kontekstā, ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas piemērošanas jomā ietilpst tāds valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj valsts iestādei valsts drošības aizsardzības nolūkos noteikt pienākumu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem nodot drošības dienestiem un izlūkdienestiem informāciju par datu plūsmu un atrašanās vietas datus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkts, lasot to LES 4. panta 2. punkta, kā arī Hartas 7., 8. un 11. panta un 52. panta 1. punkta kontekstā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru valsts iestādei valsts drošības aizsardzības nolūkā ir atļauts elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem noteikt pienākumu veikt visaptverošu un nediferencētu informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu nodošanu drošības dienestiem un izlūkdienestiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Iesākumā ir jāatgādina, ka saskaņā ar lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertajām norādēm 1984. gada likuma 94. pantā ministram, sniedzot norādījumus, ja viņš to uzskata par vajadzīgu valsts drošības vai attiecību ar ārvalstu valdībām interesēs, ir atļauts likt elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem nodot drošības dienestiem un izlūkdienestiem masveida komunikāciju datus, šajos datos ietverot informāciju par datu plūsmu un atrašanās vietas datus, kā arī informāciju par izmantotajiem pakalpojumiem <HT TYPE="ITALIC">RIPA</HT> 21. panta 4. un 6. punkta izpratnē. Šī pēdējā tiesību norma tostarp attiecas uz datiem, kas ir nepieciešami, lai identificētu komunikācijas avotu un tās adresātu, noteiktu komunikācijas datumu, laiku, ilgumu un veidu, identificētu izmantoto ierīci, kā arī noteiktu galaiekārtu un komunikācijas iekārtu atrašanās vietu, un šie dati ietver tostarp lietotāja vārdu un adresi, zvanītāja tālruņa numuru un izsaukto tālruņa numuru, komunikācijas avota un adresāta IP adreses, kā arī apmeklēto tīmekļa vietņu adreses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Šāda komunikācija, nododot datus, attiecas uz visiem elektronisko komunikāciju līdzekļu lietotājiem, neprecizējot, vai šai nodošanai jānotiek reāllaikā vai vēlāk. Pēc tam, kad šie dati ir nodoti, saskaņā ar lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietverto informāciju, tos glabā drošības dienesti un izlūkdienesti un tie paliek šo iestāžu rīcībā to vajadzībām tāpat kā citas šo dienestu rīcībā esošās datubāzes. Konkrētāk, šādi savāktos datus, kas ir pakļauti masveida automatizētai datu apstrādei un analīzei, var salīdzināt ar citām datubāzēm, kurās ir ietvertas dažādas personas datu masveida kategorijas, vai tos izpaust ārpus šiem dienestiem, kā arī trešām valstīm. Visbeidzot, šīs darbības nav pakļautas iepriekšējai tiesas vai neatkarīgas administratīvas iestādes atļaujai un par to datu subjektiem nav jāsniedz nekāda informācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Direktīvas 2002/58 mērķis, kā tas tostarp izriet no tās 6. un 7. apsvēruma, ir aizsargāt elektronisko komunikāciju pakalpojumu lietotājus pret riskiem to personas datiem un privātajai dzīvei, kas izriet no jaunajām tehnoloģijām un arvien lielākas jaudas datu automatizētas glabāšanas un apstrādes. Minētās direktīvas mērķis, kā norādīts tās 2. apsvērumā, jo īpaši ir pilnībā nodrošināt tiesības, kas izklāstītas Hartas 7. un 8. pantā. Šajā ziņā no priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (COM(2000) 385, galīgā redakcija), kas ir Direktīvas 2002/58 pamatā, paskaidrojuma raksta izriet, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>rīkoties tādējādi, lai joprojām tiktu nodrošināts augsts personas datu un privātās dzīves aizsardzības līmenis attiecībā uz visiem elektroniskās komunikācijas pakalpojumiem neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Šajā ziņā Direktīvas 2002/58 5. panta 1. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>dalībvalstis nodrošina komunikāciju un saistītās informācijas par datu plūsmu konfidencialitāti ar publisko komunikāciju tīkla un publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, ievērojot valsts tiesību aktus<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>. Šajā pašā tiesību normā arī ir uzsvērts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>īpaši [dalībvalstis] aizliedz komunikāciju un saistītās informācijas par datu<?PAGE NO="17"?> plūsmu noklausīšanos, ierakstīšanu, uzglabāšanu vai cita veida aizturēšanu vai pārraudzību personām, kas nav lietotāji, bez attiecīgo lietotāju piekrišanas, izņemot gadījumus, kad to darīt ir ar likumu atļauts saskaņā ar 15. panta 1. punktu<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> un precizē, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>šis punkts neliedz tehnisko uzglabāšanu, kas nepieciešama komunikāciju pārsūtīšanai, neierobežojot konfidencialitātes principu<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Tādējādi 5. panta 1. punktā ir nostiprināts gan elektronisko komunikāciju, gan ar tām saistītās informācijas par datu plūsmu konfidencialitātes princips, un tajā tostarp ir paredzēts aizliegums principā jebkuram, kas nav lietotājs, bez lietotāju piekrišanas uzglabāt šīs komunikācijas un šo informāciju. Ņemot vērā šīs normas formulējuma vispārīgo raksturu, tā nenoliedzami attiecas uz jebkuru darbību, kas ļauj trešajām personām iepazīties ar komunikācijām un ar tām saistītajiem datiem tādiem mērķiem, kas nav komunikāciju pārraidīšana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Tādējādi Direktīvas 2002/58 5. panta 1. punktā ietvertais aizliegums pārtvert komunikācijas un ar tām saistītos datus aptver visus veidus, kādos elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji nodod valsts iestāžu, tostarp drošības dienestu un izlūkdienestu, rīcībā informāciju par datu plūsmu un atrašanās vietas datus, kā arī minēto datu saglabāšanu, ko veic šīs iestādes, neatkarīgi no to turpmākās izmantošanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Tādējādi, pieņemot šo direktīvu, Savienības likumdevējs ir konkretizējis Hartas 7. un 8. pantā paredzētās tiesības tā, ka elektronisko komunikāciju līdzekļu lietotājiem principā ir tiesības sagaidīt, ka viņu komunikācijas un ar tām saistītie dati, ja nav viņu piekrišanas, paliek anonīmi un nevar tikt reģistrēti (spriedums, <DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">La Quadrature du Net</HT> u.c., C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18, 109. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Tomēr Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punktā dalībvalstīm ir atļauts ieviest izņēmumus no šīs direktīvas 5. panta 1. punktā paredzētā pienākuma nodrošināt personas datu konfidencialitāti, kā arī no attiecīgajiem pienākumiem, kas it īpaši minēti šīs direktīvas 6. un 9. pantā, ja šāds ierobežojums ir nepieciešams, atbilstošs un samērīgs pasākums demokrātiskā sabiedrībā, lai garantētu valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību vai kriminālpārkāpumu vai elektroniskās komunikāciju sistēmas nevēlamas izmantošanas novēršanu, izmeklēšanu, noteikšanu un kriminālvajāšanu. Šim nolūkam dalībvalstis tostarp var pieņemt tiesību aktus, paredzot datu saglabāšanu ierobežotā laikposmā, ja tas ir pamatots ar kādu no šiem iemesliem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>To paturot prātā, tiesības atkāpties no Direktīvas 2002/58 5., 6. un 9. pantā paredzētajām tiesībām un pienākumiem nevar pamatot to, ka kļūst par normu atkāpe no principiālā pienākuma nodrošināt elektronisko komunikāciju un ar tām saistīto datu konfidencialitāti un, it īpaši, atkāpe no aizlieguma uzglabāt šos datus, kas tieši paredzēts šīs direktīvas 5. pantā (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0089">89.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0104">104.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">La Quadrature du Net</HT> u.c., C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18, 111. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Turklāt no Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkta trešā teikuma izriet, ka dalībvalstīm ir atļauts pieņemt tiesību aktus, lai ierobežotu šīs direktīvas 5., 6. un 9. pantā minēto tiesību un pienākumu apjomu, tikai ievērojot Savienības tiesību vispārējos principus, tostarp samērīguma principu, un Hartā garantētās pamattiesības. Šajā ziņā Tiesa jau ir nospriedusi, ka dalībvalsts ar valsts tiesisko regulējumu noteiktais pienākums elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem saglabāt informāciju par datu plūsmu, lai to vajadzības gadījumā padarītu pieejamu kompetentajām valsts iestādēm, izraisa jautājumus ne tikai par Hartas 7. un 8. panta ievērošanu, kuri attiecīgi ir saistīti ar privātās dzīves, kā arī ar personas datu aizsardzību, bet arī par Hartas 11. pantā garantēto vārda brīvību (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140408">2014. gada 8. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Digital Rights Ireland</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑293/12 un C‑594/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:238">EU:C:2014:238</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0091">91.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0092">92.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra)</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Šie paši jautājumi rodas arī attiecībā uz citiem datu apstrādes veidiem, tādiem kā to nodošana citām personām, kas nav lietotāji, vai piekļuve šiem datiem to izmantošanai (pēc analoģijas skat. atzinumu <REF.DOC.ECR><NO.CASE>1/15</NO.CASE> (<NAME.CASE>ES un Kanādas PDR nolīgums</NAME.CASE>), <DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:592">EU:C:2017:592</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0122">122.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0123">123.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Tātad, interpretējot Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punktu, ir jāņem vērā gan Hartas 7. pantā garantēto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramība, gan arī tās 8. pantā garantēto tiesību uz personas datu aizsardzību nozīmīgums, kāds tas izriet no Tiesas judikatūras, kā arī vārda brīvības nozīmīgums – šīs pamattiesības, kas garantētas Hartas 11. pantā, veido vienu no demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības būtiskajiem pamatiem, kas ir starp tām vērtībām, uz kurām pamatojoties, saskaņā ar LES 2. pantu ir dibināta Savienība (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010306">2001. gada 6. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Connolly</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑274/99 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:127">EU:C:2001:127</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0093">93.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Tomēr Hartas 7., 8. un 11. pantā ietvertās tiesības nav uztveramas kā absolūtas prerogatīvas, bet gan jāaplūko saistībā ar to funkciju sabiedrībā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200716">2020. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Facebook Ireland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Schrems</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑311/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:559">EU:C:2020:559</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0172">172.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Kā izriet no Hartas 52. panta 1. punkta, tā pieļauj, ka šādām tiesībām var tikt noteikti izmantošanas ierobežojumi, ciktāl šie ierobežojumi ir paredzēti tiesību aktos, ar tiem tiek respektēta šo tiesību būtība un, ievērojot samērīguma principu, tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējo interešu mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Jāpiebilst, ka prasība, ka jebkuram pamattiesību izmantošanas ierobežojumam ir jābūt noteiktam tiesību aktos, nozīmē, ka pašā juridiskajā pamatā ir jābūt definētam attiecīgo tiesību izmantošanas ierobežojuma tvērumam (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200716">2020. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Facebook Ireland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Schrems</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑311/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:559">EU:C:2020:559</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0175">175.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Attiecībā uz samērīguma principa ievērošanu Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkta pirmajā teikumā ir noteikts, ka dalībvalstis var veikt pasākumu, atkāpjoties no komunikāciju un ar to saistītās informācijas par datu plūsmu konfidencialitātes principa, ja šis pasākums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>nepieciešam[s], atbilstīg[s] un samērīg[s] [..] demokrātiskā sabiedrībā<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>, ņemot vērā šajā tiesību normā paredzētos mērķus. Šīs direktīvas 11. apsvērumā ir precizēts, ka šādam tiesību aktam ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>stingri<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> samērīgam ar paredzēto nolūku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka pamattiesību uz privātās dzīves neaizskaramību aizsardzība atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai nozīmē, ka atkāpes no personas datu aizsardzības un tās ierobežojumi ir jāīsteno absolūti nepieciešamā robežās. Turklāt vispārējo interešu mērķi nevar sasniegt, neņemot vērā to, ka tas ir jāsaskaņo ar pamattiesībām, uz kurām attiecas pasākums, līdzsvarojot vispārējo interešu mērķi, no vienas puses, ar attiecīgajām tiesībām, no otras puses (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Satakunnan Markkinapörssi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Satamedia</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑73/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:727">EU:C:2008:727</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101109">2010. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Volker und Markus Schecke</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Eifert</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑92/09 un C‑93/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:662">EU:C:2010:662</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0076">76.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0077">77.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0086">86.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140408">2014. gada 8. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Digital Rights Ireland</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑293/12 un C‑594/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:238">EU:C:2014:238</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; atzinums <REF.DOC.ECR><NO.CASE>1/15</NO.CASE> (<NAME.CASE>ES un Kanādas PDR nolīgums</NAME.CASE>), <DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:592">EU:C:2017:592</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0140">140.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Lai izpildītu samērīguma prasību, tiesiskajā regulējumā ir jāparedz skaidri un precīzi noteikumi, kas reglamentē attiecīgā pasākuma tvērumu un piemērošanu un paredz minimālās prasības, lai tā rezultātā personām, kuru personas dati tikuši pārsūtīti, būtu pietiekamas garantijas, kas ļautu šos datus efektīvi aizsargāt pret ļaunprātīgas izmantošanas risku. Šim tiesiskajam regulējumam ir jābūt juridiski saistošam valsts tiesībās un tajā it īpaši ir jānorāda, kādos apstākļos un saskaņā ar kādiem nosacījumiem var īstenot pasākumu, kas ietver šādu datu apstrādi, tādējādi garantējot, ka šāda iejaukšanās notiek tikai absolūti nepieciešamā robežās. Šādu garantiju sniegšanas nepieciešamība ir vēl jo svarīgāka tādēļ, ka personas dati tiek apstrādāti automātiski un pastāv ievērojams nelikumīgas<?PAGE NO="19"?> piekļuves risks šiem datiem. Šie apsvērumi ir it īpaši svarīgi, ja runa ir par tādas kategorijas personas datu aizsardzību kā sensitīvi dati (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140408">2014. gada 8. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Digital Rights Ireland</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑293/12 un C‑594/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:238">EU:C:2014:238</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0117">117.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; atzinums <REF.DOC.ECR><NO.CASE>1/15</NO.CASE> (<NAME.CASE>ES un Kanādas PDR nolīgums</NAME.CASE>), <DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:592">EU:C:2017:592</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0141">141.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Attiecībā uz jautājumu, vai tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais atbilst Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkta, lasot to Hartas 7., 8. un 11. panta, kā arī 52. panta 1. punkta kontekstā, prasībām, ir jānorāda, ka informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu nodošana citām personām, kas nav lietotāji, piemēram, drošības dienestiem un izlūkdienestiem, ir atkāpe no konfidencialitātes principa. Tā kā šī darbība, kā tas ir šajā gadījumā, tiek veikta visaptverošā un nediferencētā veidā, tā rezultātā atkāpe no vispārējā pienākuma nodrošināt datu konfidencialitāti tiek piemērota kā norma, lai gan ar Direktīvu 2002/58 ieviestajā sistēmā tiek prasīts, ka šādai atkāpei jābūt izņēmumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu nodošana trešajai personai ir iejaukšanās Hartas 7. un 8. pantā garantētajās pamattiesībās, lai arī kāda būtu šo datu vēlāka izmantošana. Šajā ziņā nav nozīmes, vai attiecīgajai informācijai par privāto dzīvi ir vai nav sensitīvs raksturs un vai ieinteresētajām personām ir vai nav radītas neērtības šīs iejaukšanās dēļ (šajā nozīmē skat. atzinumu <REF.DOC.ECR><NO.CASE>1/15</NO.CASE> (<NAME.CASE>ES un Kanādas PDR nolīgums</NAME.CASE>), <DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:592">EU:C:2017:592</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0124">124.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0126">126.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra, un spriedumu, <DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">La Quadrature du Net</HT> u.c., C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18, 115. un 116. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Iejaukšanās Hartas 7. pantā paredzētajās tiesībās, ko rada informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu nodošana drošības dienestiem un izlūkdienestiem, ir jāuzskata par īpaši smagu, ņemot vērā tostarp informācijas, kuru var sniegt šie dati, sensitīvo raksturu un it īpaši iespēju, pamatojoties uz tiem, pierādīt datu subjekta profilu, jo šāda informācija ir tikpat sensitīva kā pats komunikācijas saturs. Turklāt šis apstāklis datu subjektu apziņā var radīt sajūtu, ka to privātā dzīve tiek pastāvīgi uzraudzīta (pēc analoģijas skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140408">2014. gada 8. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Digital Rights Ireland</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑293/12 un C‑594/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:238">EU:C:2014:238</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0099">99.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0100">100.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Vēl ir jānorāda, ka informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu nodošana valsts iestādēm drošības nolūkos pati par sevi var apdraudēt Hartas 7. pantā nostiprināto tiesību uz saziņas neaizskaramību un tas elektroniskās komunikācijas līdzekļu izmantotājus var atturēt izmantot savu vārda brīvību, kas ir garantēta tās 11. pantā. Šāda atturoša iedarbība it īpaši var ietekmēt personas, uz kuru saziņu saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecas dienesta noslēpums, kā arī trauksmes cēlējus, kuru darbības ir aizsargātas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (<DATE ISO="20191023">2019. gada 23. oktobris</DATE>) par to personu aizsardzību, kas ziņo par Savienības tiesību pārkāpumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="305" PAGE.FIRST="17" DATE.PUB="2019">OV 2019, L 305, 17. lpp.</REF.DOC.OJ>). Turklāt šī ietekme ir vēl jo būtiskāka lielā saglabāto datu apjoma un daudzveidības dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140408">2014. gada 8. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Digital Rights Ireland</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑293/12 un C‑594/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:238">EU:C:2014:238</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0101">101.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">La Quadrature du Net</HT> u.c., C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18, 118. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Visbeidzot, ņemot vērā informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu, kurus var pastāvīgi saglabāt ar visaptverošu un nediferencētu saglabāšanas pasākumu, ievērojamo apjomu, kā arī informācijas, ko šie dati var sniegt, sensitīvo raksturu, pati minēto datu saglabāšana, ko veic elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji, ietver ļaunprātīgas izmantošanas un prettiesiskas piekļuves risku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Attiecībā uz mērķiem, kas var attaisnot šādu iejaukšanos, it īpaši valsts drošības aizsardzības mērķi, kurš aplūkots pamatlietā, vispirms ir jānorāda, ka LES 4. panta 2. punktā ir noteikts, ka valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā. Šī atbildība atbilst primārajām interesēm aizsargāt valsts<?PAGE NO="20"?> pamatfunkcijas un sabiedrības pamatintereses un ietver tādu darbību novēršanu un apkarošanu, kas var nopietni destabilizēt valsts konstitucionālās, politiskās, ekonomiskās vai sociālās pamatstruktūras un it īpaši tieši apdraudēt pašu sabiedrību, iedzīvotājus vai valsti, kā, piemēram, terorisma darbības (spriedums, <DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">La Quadrature du Net</HT> u.c., C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18, 135. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Valsts drošības aizsardzības mērķa, lasot to kopā ar LES 4. panta 2. punktu, nozīmīgums pārsniedz citu Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punktā paredzēto mērķu nozīmīgumu, it īpaši vispārējus noziedzības apkarošanas mērķus, pat ja noziedzība ir smaga, kā arī sabiedrības drošības aizsardzību. Tādi draudi, kādi ir minēti iepriekšējā punktā, pēc sava rakstura un īpašā smaguma atšķiras no vispārējās valsts drošības spriedzes vai traucējumu, pat nopietnu, rašanās riska. Ar nosacījumu, ka tiek ievērotas citas Hartas 52. panta 1. punktā paredzētās prasības, valsts drošības aizsardzības mērķis līdz ar to var attaisnot pasākumus, kas ietver nopietnāku iejaukšanos pamattiesībās nekā tā, kas varētu attaisnot šos pārējos mērķus (spriedums, <DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">La Quadrature du Net</HT> u.c., C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18, 136. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Tomēr, lai izpildītu šī sprieduma 67. punktā atgādināto samērīguma prasību, saskaņā ar kuru atkāpes no personas datu aizsardzības un tās ierobežojumi ir jāīsteno absolūti nepieciešamā robežās, valsts tiesiskajam regulējumam, kas ietver iejaukšanos Hartas 7. un 8. pantā garantētajās pamattiesībās, ir jāatbilst prasībām, kas izriet no šī sprieduma 65., 67. un 68. punktā minētās judikatūras.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>It īpaši, attiecībā uz iestāžu piekļuvi personas datiem, tiesiskais regulējums nevar aprobežoties ar prasību, lai iestāžu piekļuve datiem atbilstu šī tiesiskā regulējuma mērķim, bet tajā ir arī jāparedz materiāltiesiskie un procesuālie nosacījumi, kas regulē šo izmantošanu (pēc analoģijas skat. atzinumu <REF.DOC.ECR><NO.CASE>1/15</NO.CASE> (<NAME.CASE>ES un Kanādas PDR nolīgums</NAME.CASE>), <DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:592">EU:C:2017:592</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0192">192.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Tātad, tā kā vispārēja piekļuve visiem saglabātajiem datiem, kas nav atkarīga no jebkādas, kaut arī netiešas, saiknes ar sasniedzamo mērķi, nevar tikt uzskatīta par tādu, kas ir absolūti nepieciešamā robežās, valsts tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē piekļuvi informācijai par datu plūsmu un atrašanās vietas datiem, ir jābūt balstītam uz objektīviem kritērijiem, lai definētu apstākļus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem kompetentajām valsts iestādēm ir jāpiešķir piekļuve aplūkotajiem datiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0119">119.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Šīs prasības <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT> ir piemērojamas tādam tiesību aktam kā pamatlietā, uz kuru pamatojoties, kompetentā valsts iestāde var noteikt pienākumu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem visaptveroši un nediferencēti nodot informāciju par datu plūsmu un atrašanās vietas datus drošības dienestiem un izlūkdienestiem. Šādas nodošanas rezultātā šie dati tiek nodoti valsts iestāžu rīcībā (pēc analoģijas skat. atzinumu <REF.DOC.ECR><NO.CASE>1/15</NO.CASE> (<NAME.CASE>ES un Kanādas PDR nolīgums</NAME.CASE>), <DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:592">EU:C:2017:592</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0212">212.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Tā kā informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu nodošana notiek visaptveroši un nediferencēti, tā vispārīgi attiecas uz visām personām, kas izmanto elektronisko komunikāciju pakalpojumus. Tādējādi tā ir piemērojama pat personām, par kurām nav nekādu norāžu, kas ļautu uzskatīt, ka to rīcībai varētu būt saikne, pat netieša vai attāla, ar valsts drošības aizsardzības mērķi, un it īpaši, nepierādot saikni starp datiem, kuru nodošana ir paredzēta, un draudiem valsts drošībai (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140408">2014. gada 8. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Digital Rights Ireland</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑293/12 un C‑594/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:238">EU:C:2014:238</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0105">105.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Ņemot vērā, ka šādu datu nodošana valsts iestādēm saskaņā ar to, kas tika konstatēts šī sprieduma 79. punktā, ir pielīdzināma piekļuvei, ir jāuzskata, ka tiesiskais regulējums, kas ļauj visaptveroši un nediferencēti nodot datus valsts iestādēm, nozīmē vispārēju piekļuvi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="21"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>No tā izriet, ka valsts tiesiskais regulējums, kurā elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pienākums visaptverošā un nediferencētā veidā paziņot informāciju par datu plūsmu un atrašanās vietas datus drošības dienestiem un izlūkdienestiem, pārsniedz absolūti nepieciešamā robežas un nevar tikt uzskatīts par pamatotu demokrātiskā sabiedrībā, kā tas ir prasīts Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punktā, lasot to LES 4. panta 2. punkta, kā arī Hartas 7., 8. un 11. panta un 52. panta 1. punkta kontekstā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkts, lasot to LES 4. panta 2. punkta, kā arī Hartas 7., 8. un 11. panta un 52. panta 1. punkta kontekstā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru valsts iestādei valsts drošības aizsardzības nolūkā ir atļauts elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem noteikt pienākumu veikt visaptverošu un nediferencētu informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu nodošanu drošības dienestiem un izlūkdienestiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (<DATE ISO="20020712">2002. gada 12. jūlijs</DATE>) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privātās dzīves aizsardzību un elektroniskajām komunikācijām), kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/136/EK (<DATE ISO="20091125">2009. gada 25. novembris</DATE>), 1. panta 3. punkts, 3. pants un 15. panta 1. punkts, to lasot LES 4. panta 2. punkta kontekstā, ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas piemērošanas jomā ietilpst tāds valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj valsts iestādei valsts drošības aizsardzības nolūkos noteikt elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem pienākumu nodot drošības dienestiem un izlūkdienestiem informāciju par datu plūsmu un atrašanās vietas datus.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Direktīvas 2002/58, kas grozīta ar Direktīvu 2009/136, 15. panta 1. punkts, lasot to LES 4. panta 2. punkta, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 11. panta un 52. panta 1. punkta kontekstā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru valsts iestādei valsts drošības aizsardzības nolūkā ir atļauts elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem noteikt pienākumu veikt visaptverošu un nediferencētu informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu nodošanu drošības dienestiem un izlūkdienestiem.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>