1975R2771 — LV — 02.12.2005 — 015.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2771/75 (1975. gada 29. oktobris) par olu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 282, 1.11.1975, p.49) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 45 |
2 |
21.2.1976 |
||
|
L 364 |
1 |
19.12.1981 |
||
|
L 362 |
8 |
31.12.1985 |
||
|
L 133 |
39 |
21.5.1986 |
||
|
COMMISSION REGULATION (EEC) No 4000/87 of 23 December 1987 (*) |
L 377 |
42 |
31.12.1987 |
|
|
L 286 |
2 |
20.10.1988 |
||
|
L 128 |
29 |
11.5.1989 |
||
|
L 152 |
1 |
24.6.1993 |
||
|
L 349 |
105 |
31.12.1994 |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2916/95 (1995. gada 18. decembris), |
L 305 |
49 |
19.12.1995 |
|
|
L 189 |
99 |
30.7.1996 |
||
|
L 77 |
7 |
20.3.2002 |
||
|
L 122 |
1 |
16.5.2003 |
||
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1913/2005 (2005. gada 23. novembris), |
L 307 |
2 |
25.11.2005 |
|
Grozīta ar:
|
L 291 |
17 |
19.11.1979 |
||
|
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
|
(*) |
Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā. |
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2771/75
(1975. gada 29. oktobris)
par olu tirgus kopīgo organizāciju
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 42. un 43. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),
tā kā galvenie noteikumi par olu tirgus organizāciju kopš to pieņemšanas ir vairākkārt grozīti; tā kā attiecīgo tekstu izmantošana ir apgrūtināta sakarā ar to skaitu, sarežģītību un sadalījumu pa vairākiem Oficiālā Vēstneša numuriem un tādējādi trūkst skaidrības, kam jābūt visu tiesību aktu būtiska iezīmei; tā kā tie būtu jāapkopo vienā tekstā;
tā kā lauksaimniecības produktu kopējā tirgus darbībai un attīstībai jānoris saistībā ar kopējas lauksaimniecības politikas izveidi, jo īpaši ietverot lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju, kurai var būt vairākas formas atkarībā no produktu veidiem;
tā kā kopējās lauksaimniecības politikas uzdevums ir panākt Līguma 39. pantā izvirzītos mērķus; tā kā, lai stabilizētu tirgus un nodrošinātu pieņemamu dzīves līmeni attiecīgajā lauksaimniecības kopienā, olu nozarē ir jāpieņem noteikumi par pasākumiem, kas atvieglotu piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām;
tā kā vienota olu tirgus izveide ietver vienotas tirdzniecības sistēmas izveidi pie Kopienas ārējām robežām un šajā sistēmā jāietver maksājumi un eksporta kompensācijas;
tā kā šā mērķa sasniegšanai parasti pietiktu ar maksājumu ieviešanu attiecībā uz importu no trešām valstīm, ņemot vērā šo maksājumu attiecināmību uz barības izmaksām saistībā ar atšķirību starp barības graudu cenām Kopienā un pasaules tirgū, kā arī nepieciešamību aizsargāt Kopienas pārstrādes nozari;
tā kā ir nepieciešams novērst traucējumus Kopienas tirgū, ko izraisa pārāk zemās cenas pasaules tirgū; tā kā šajā nolūkā būtu jānosaka slūžu cenas, bet maksājumi jāpalielina par papildu summu, ja piedāvājuma robežas franko cenas ir zemākas par šīm cenām;
tā kā noteikums par kompensāciju, eksportējot uz trešām valstīm, kas vienāda ar starpību starp cenām Kopienā un pasaules tirgū, kalpotu kā garantija Kopienas dalībai starptautiskajā olu tirgū; tā kā, lai dotu Kopienas eksportētājiem zināmu drošības naudas summu saistībā ar kompensāciju stabilitāti, būtu jāparedz, ka kompensācijas par olām jānosaka iepriekš;
tā kā papildus iepriekš aprakstītajai sistēmai būtu jāpieņem noteikumi par pilnīgu vai daļēju aizliegumu attiecībā uz ievešanas pārstrādei režīmu, ja to nosaka tirgus situācija;
tā kā maksājumu sistēma ļauj atteikties no visām citām aizsardzības metodēm uz Kopienas ārējām robežām; tā kā tomēr maksājumu sistēma izņēmuma apstākļos var izrādīties nepilnīga; tā kā šādā gadījumā Kopienai jābūt gatavai nekavējoties veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu traucējumus Kopienas tirgū, kas varētu rasties pēc iepriekšējo importa šķēršļu likvidēšanas;
tā kā brīvās apgrozības ierobežojumi, kurus radījusi pret dzīvnieku slimību izplatību vērstu pasākumu piemērošana, var izraisīt sarežģījumus vienas vai vairāku dalībvalstu tirgos; tā kā ir nepieciešams izstrādāt noteikumus par ārkārtēju pasākumu veikšanu tirgus atbalstam, lai šo situāciju labotu;
tā kā, lai atvieglotu ierosināto pasākumu īstenošanu, ir jāparedz procedūra ciešas sadarbības izveidei starp dalībvalstīm un Komisiju pārvaldības komitejā;
tā kā atsevišķu atbalstu piešķiršana apdraudētu vienotā tirgus izveidi; tā kā šī iemesla dēļ Līguma noteikumi, kas ļauj novērtēt dalībvalstu piešķirto atbalstu un aizliegt to atbalstu, kas ir nav saderīgs ar kopējo tirgu, būtu attiecināmi arī uz olām;
tā kā olu tirgus kopīgā organizācijā pienācīgā veidā un vienlaikus jāievēro Līguma 39. un 110. pantā noteiktie mērķi;
tā kā dalībvalstu izdevumus, kas rodas, piemērojot šīs regulas prasības, apmaksā Kopiena saskaņā ar 2. un 3. pantu Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regulā (EEK) Nr. 729/70 ( 2 ) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, kura grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 1566/72 ( 3 ),
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Olu tirgus kopējā organizācija skar šādus produktus:
|
KN kods |
Apraksts |
|
|
a) |
0407 00 11 |
Mājputnu olas, čaumalā, svaigas, konservētas vai termiski apstrādātas |
|
0407 00 19 |
||
|
0407 00 30 |
||
|
b) |
0408 11 80 |
Pārējās olas, bez čaumalas, un pārējie olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, tvaicēti vai vārīti ūdenī, olu melanžas veidā, saldēti vai citādi konservēti, arī ar cukura vai citas saldinātājvielas piedevu |
|
0408 19 81 |
||
|
0408 19 89 |
||
|
0408 91 80 |
||
|
0408 99 80 |
||
2. Šajā direktīvā:
a) “olas čaumalās” nozīmē mājputnu olas čaumalās, svaigas, konservētas, izņemot inkubējamās olas, kas paredzētas b) punktā;
b) “inkubējamās olas” nozīmē mājputnu inkubējamās olas;
c) “veseli produkti” nozīmē putnu olas bez čaumalas, arī ar cukuru vai citiem saldinātājiem, kas paredzētas lietošanai pārtikā;
c) “sadalīti produkti” nozīmē putnu olu dzeltenumus, arī ar cukuru vai citiem saldinātājiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā.
▼M7 —————
2. pants
1. Lai veicinātu tirdzniecības un vienotu tirgus organizāciju darbību, lai pielāgotu tirgus piedāvājumu, izņemot pasākumu, kas saistīts ar produkcijas izņemšanu no tirgus, attiecībā uz 1. panta 1. punktā norādītajiem produktiem var veikt šādus pasākumus:
— pasākumus labākas ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības veicināšanai,
— pasākumus kvalitātes uzlabošanai,
— pasākumus, kas ļauj veikt īstermiņa un ilgtermiņa prognozes, pamatojoties uz izmantotajiem ražošanas līdzekļiem,
— pasākumus, lai atvieglotu tirgus cenu tendenču reģistrāciju.
Vispārīgus noteikumus saistībā ar šiem pasākumiem pieņem saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto procedūru.
2. Vienam vai vairākiem 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem pieņem tirdzniecības standartus. Šos standartus jo īpaši var attiecināt uz šķirošanu pēc kvalitātes un svara, uz iepakojumu, uzglabāšanu, transportēšanu, noformējumu un realizāciju.
Standartus, to darbības jomu un piemērošanas vispārējos noteikumus pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.
3. pants
1. Ievedot Kopienā vai izvedot no tās kādu no produktiem, kas uzskaitīti 1. panta 1. punktā, var pieprasīt uzrādīt importa vai eksporta licenci.
Dalībvalstis izsniedz licences jebkuram pretendentam neatkarīgi no uzņēmuma reģistrēšanas vietas Kopienā un, neierobežojot pasākumus, kurus veic 6. un 8. panta piemērošanai.
Importa un eksporta licences ir derīgas visā Kopienā. Šādu licenču piešķiršana ir atkarīga no nodrošinājuma iemaksas, kas garantē produktu ievešanu vai izvešanu, kamēr nav beidzies licences derīguma termiņš; izņemot force majeure gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji atsavina, ja šajā laikā preču ievešana vai izvešana netiek veikta vai to veic tikai daļēji.
2. Licenču derīguma termiņu un pārējos sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru.
4. pants
Ja šī regula neparedz citādi, produktiem, kas uzskaitīti 1. panta 1. punktā, piemēro kopējā muitas tarifa nodokļu likmes.
5. pants
1. Lai nepieļautu vai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz Kopienas tirgu, kas var rasties kādu no 1. pantā uzskaitīto produktu ievešanas rezultātā, ievedot vienu vai vairākus šādus produktus, pēc 10. pantā noteiktās likmes ir jāmaksā papildu ievedmuitas nodoklis, ja ir izpildīti 5. panta nosacījumi Lauksaimniecības nolīgumā, kas noslēgts saskaņā ar Līguma 228. pantu daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā, izņemot gadījumu, ja nepastāv varbūtība, ka preču ievešana var destabilizēt Kopienas tirgu vai ka tās sekas būtu nesamērojamas ar izvirzīto mērķi.
2. Sprūda cenas, zem kurām drīkst uzlikt papildu ievedmuitas nodokli, ir tās, kuras Kopiena nosūtījusi Pasaules tirdzniecības organizācijai.
Sliekšņa daudzumus, kas jāpārsniedz, lai tiktu uzlikts papildu ievedmuitas nodoklis, nosaka īpaši, balstoties uz preču importu Kopienā iepriekšējos trīs gados pirms tā gada, kad sākusi izpausties vai, iespējams, varētu sākt izpausties 1. punktā minētā nelabvēlīgā ietekme.
3. Importa cenas, kas jāņem vērā, uzliekot papildu ievedmuitas nodokli, nosaka, ņemot par pamatu importa CIF cenas attiecīgajam preču sūtījumam.
Šāda iemesla dēļ importa CIF cenas salīdzina ar šā produkta reprezentatīvajām cenām pasaules tirgū vai šā produkta importa tirgū Kopienā.
4. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai saskaņā ar 17. pantā izklāstīto procedūru. Šādi sīki izstrādātie noteikumi jo īpaši precizē:
a) kādiem produktiem uzliek papildu ievedmuitas nodokli, ievērojot Lauksaimniecības nolīguma 5. panta nosacījumus;
b) pārējos kritērijus, kas jāievēro, lai nodrošinātu 1. punkta piemērošanu saskaņā ar minētā nolīguma 5. pantu.
6. pants
1. Tās tarifu kvotas 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem produktiem, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā, atver un piešķir saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kurus pieņem saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru.
2. Kvotas piešķir, izmantojot vienu no šādām metodēm vai to apvienojumu:
— metode, kas balstās uz hronoloģisko secību, kādā saņemti pieteikumi (“rindas kārtībā” princips),
— metode, pēc kuras kvotas piešķir proporcionāli pieprasītajiem daudzumiem pieteikumu iesniegšanas brīdī (izmantojot “vienlaicīgās izskatīšanas” metodi),
— metode, kas balstās uz tradicionālo tirdzniecības praksi (izmantojot “tradicionālo klientu/jauno pienācēju” metodi).
Var paredzēt citas piemērotas metodes.
Tajās jāizvairās no jebkādas diskriminācijas attiecībā uz ieinteresētajiem uzņēmējiem.
3. Vajadzības gadījumā izmantojamā piešķiršanas metode pienācīgi izvērtē Kopienas tirgus apgādes prasības un to, ka jānodrošina līdzsvars tirgū, vienlaikus pēc iespējas pievēršoties metodēm, kas var būt pielietotas agrāk saistībā ar kvotām, kuras atbilst 1. punktā minētajām, neierobežojot tiesības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti Urugvajas kārtas sarunās.
4. Sīki izstrādāti noteikumi, kas minēti 1. punktā, paredz ikgadējas kvotas, kuras vajadzības gadījumā tiek attiecīgi sadalītas gada garumā, un, atkarībā no apstākļiem, paredz:
a) garantijas, kas skar produkta pamatīpašības un izcelsmi;
b) atzīšanas procedūru dokumentam, kuru izmanto a) apakšpunktā minēto garantiju apliecināšanai; un
c) nosacījumus, ar kādiem izsniedz importa licences un to derīguma termiņu.
7. pants
Ja cenas Kopienas tirgū ievērojami pieaug un ja šis stāvolis, iespējams, turpināsies, tādējādi radot traucējumus vai traucējuma draudus šajā tirgū, drīkst veikt attiecīgus pasākumus.
Padome, lemjot pēc Komisijas priekšlikuma, saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto balsošanas procedūru pieņem vispārīgus noteikumus šā panta piemērošanai.
8. pants
1. Tiktāl, ciktāl pastāv vajadzība nodrošināt 1. panta 1. punktā uzskaitīto produktu eksportu, pamatojoties uz šo produktu cenu pasaules tirgū un ievērojot ierobežojumus, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. pantu, šādu cenu un Kopienas cenu starpību drīkst izlīdzināt ar eksporta kompensācijām.
2. Metodei, ko pielieto, nosakot preču daudzumus, par kuriem pienākas eksporta kompensācija:
a) vislabāk jāatbilst produkta īpatnībām un stāvoklim attiecīgajā tirgū, tai jāļauj pēc iespējas efektīvāk izmantot esošos resursus, ņemot vērā Kopienas eksporta efektivitāti un struktūru, vienlaikus neradot diskrimināciju starp lielajiem un mazajiem uzņēmējiem;
b) jārada vismazākais administratīvais apgrūtinājums uzņēmējiem, ņemot vērā piemērošanas prasības;
c) jāizslēdz jebkāda diskriminācija starp ieinteresētajiem uzņēmējiem.
3. Kompensācijas ir vienādas visā Kopienā.
Tās var svārstīties atkarībā no galamērķa, ja to prasa stāvoklis pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības.
Kompensācijas nosaka saskaņā ar 17. pantā izklāstīto procedūru. Kompensācijas nosaka ar regulāriem intervāliem, taču bez konkursa izsludināšanas.
To produktu sarakstu, par kuriem pienākas eksporta kompensācija, un šīs kompensācijas lielumu nosaka vismaz ik pēc trim mēnešiem. Taču kompensācijas lielums var saglabāties tajā pašā līmenī ilgāk par trim mēnešiem, un vajadzības gadījumā Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes var to grozīt starplaikā.
4. Nosakot kompensācijas lielumu, ņem vērā:
a) pastāvošo stāvokli un turpmākās tendences attiecībā uz:
— olu produktu cenām un to pieejamību Kopienas tirgū,
— olu produktu cenām pasaules tirgū;
b) to, ka nedrīkst pieļaut traucējumus, kas var, iespējams, uz ilgu laiku izjaukt līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu Kopienas tirgū;
c) plānotā preču eksporta ekonomiskos aspektus;
d) ierobežojumus, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. pantu.
Kad kompensācijas summa ir noteikta, īpašu vērību pievērš arī tam, ka jānodrošina līdzsvars starp Kopienas lauksaimniecības pamatproduktu izvešanu pārstrādātu preču veidā uz trešām valstīm un šo valstu produktu preču ievešanu vai izvešanu pārstrādei.
Turklāt, aprēķinot kompensācijas summu par 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem produktiem, ņem vērā starpību starp cenām Kopienā, no vienas puses, un pasaules tirgū, no otras puses, par to barības graudu daudzumu, kas ir vajadzīgs Kopienā, lai saražotu vienu kilogramu olu ar čaumalām, ņemot vērā to olu daudzumu ar čaumalām, ko izmanto, ražojot šādus produktus un/vai vidējo attiecību starp olu komponentu tirgus vērtību.
5. Nosakot 1. punktā minētās cenas Kopienā, ņem vērā:
a) cenas, kas iegūtas dažādās tirdzniecības stadijās Kopienā;
b) cenas, kas iegūtas eksportprecēm.
Nosakot 1. punktā minētās pasaules tirgus cenas, ņem vērā:
a) cenas, kas iegūtas trešo valstu tirgos;
b) visizdevīgākās cenas trešās valstīs, kas ir trešo valstu importpreču saņēmējas;
c) ražotāju cenas, kas novērotas trešās eksportētājvalstīs, ņemot vērā, atkarībā no apstākļiem, šo valstu piešķirtās subsīdijas;
d) Kopienas brīvas robežas franko piedāvājuma cenas.
6. Kompensāciju par 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem produktiem, kas izvesti bez turpmākas pārstrādes, piešķir tikai pēc pieprasījuma un pēc attiecīgās eksporta licences uzrādīšanas, izņemot gadījumu, ja tās ir olas cāļu perēšanai, kad licenci drīkst piešķirt ex post.
7. Izvedot 1. panta 1. punktā uzskaitītos produktus, par tiem pienākas kompensācija, kas ir spēkā licences pieteikšanas dienā, un diferencētās kompensācijas gadījumā – kompensācija, kas ir spēkā tajā pašā dienā:
a) attiecībā uz licencē norādīto galamērķi vai atkarībā no apstākļiem;
b) attiecībā uz faktisko galamērķi, ja tas nesakrīt ar licencē norādīto. Šajā gadījumā summa, kas pienākas, nedrīkst pārsniegt summu, kas pienākas par licencē norādīto galamērķi.
Drīkst veikt vajadzīgus pasākumus, lai nepieļautu šā apakšpunkta ļaunprātīgu izmantošanu tā pielāgojamības dēļ.
8. Produktiem, kas uzskaitīti 1. panta 1. punktā un izvesti I pielikumā uzskaitīto preču veidā, var būt piemērojams 6. un 7. pants saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3448/93 16. pantā noteikto procedūru.
9. Attiecībā uz 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem produktiem, par kuriem izmaksā kompensāciju, kā tas paredzēts pārtikas atbalsta pasākumiem, var neievērot 6. un 7. punktu saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru.
10. Kompensāciju izmaksā, saņemot apstiprinājumu tam, ka:
— produkti izvesti no Kopienas,
— produktu izcelsmes vieta ir Kopiena, izņemot gadījumus, kad piemērojams 11. punkts, un
— diferencētās kompensācijas gadījumā, produkti sasnieguši galamērķi, attiecībā uz kuru noteikta kompensācija, neierobežojot 7. punkta b) apakšpunktu. Izņēmumi ir pieļaujami saskaņā ar 17. pantā izklāstīto procedūru, ar nosacījumu, ka izstrādātas prasības, kas nodrošina līdzvērtīgas garantijas.
11. Eksporta kompensācija nepienākas par 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem produktiem, kurus ieved no trešām valstīm un atkal izved trešās valstīs, ja eksportētājs nespēj pierādīt, ka:
— eksportējamais produkts un iepriekš ievestais produkts ir viens un tas pats, un
— to ievedot, iekasēts maksājums.
Šādos gadījumos kompensācija par katru produktu atbilst maksājumam, kas iekasēts ievešanas brīdī, ja šis maksājums ir vienāds ar vai mazāks par piemērojamo kompensāciju; kompensācija ir vienāda ar piemērojamo kompensāciju, ja maksājums, kas iekasēts ievešanas brīdī, pārsniedz kompensācijas summu.
12. Atbilstību daudzuma ierobežojumiem, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. pantu, nodrošina, pamatojoties uz eksporta sertifikātiem, kas ir spēkā tur paredzētajā pārskata periodā un izmantojami attiecīgajiem produktiem. Attiecībā uz to saistību ievērošanu, kas izriet no Lauksaimniecības nolīguma, eksporta licenču derīgums saglabājas, beidzoties pārskata periodam.
13. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, ietverot nesadalītu un neizmantotu preču daudzumu pārdales procedūru, pieņem saskaņā ar 17. pantā izklāstīto procedūru. Saskaņā ar to pašu procedūru izdara grozījumus I pielikumā. Turpretim sīki izstrādātus noteikumus 8. punkta piemērošanai 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem, kas izvesti I pielikumā uzskaitīto preču veidā, pieņem saskaņā ar procedūru, kura izklāstīta Regulas (EK) Nr. 3448/93 16. pantā.
9. pants
1. Tiktāl, ciktāl pastāv vajadzība nodrošināt kopīgi tirgus kopīgās organizācijas pienācīgu darbību, Padome, lemjot pēc Komisijas priekšlikuma, saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto balsošanas procedūru var atsevišķos gadījumos pilnībā vai daļēji aizliegt [muitas] režīmu – ievešanu pārstrādei, ja tā skar:
— 1. panta 1. punktā uzskaitītos produktus, kas paredzēti 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā uzskaitīto produktu ražošanai, un
— īpašos gadījumos, 1. panta 1. punktā uzskaitītos produktus, kas paredzēti I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanai.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja rodas 1. punktā minētais stāvoklis ar ārkārtēju steidzamību un Kopienas tirgus pārdzīvo traucējumus vai tam var draudēt traucējumi sakarā ar preču ievešanu pārstrādei, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes lemj par vajadzīgajiem pasākumiem; tā informē Padomi un dalībvalstis par šādiem pasākumiem, kas ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus un ir uzreiz veicami. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem šajā sakarā lēmumu nedēļas laikā pēc lūguma saņemšanas.
3. Jebkura dalībvalsts var nodot izskatīšanai Padomē Komisijas lēmumu nedēļas laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Padome, lemjot ar kvalificētu vairākumu, var apstiprināt, grozīt vai atcelt Komisijas lēmumu. Ja Padome trīs mēnešu laikā nepieņem lēmumu, Komisijas lēmumu uzskata par atceltu.
10. pants
1. Vispārīgos noteikumus kombinētās nomenklatūras interpretēšanai un īpašos noteikumus tās piemērošanai piemēro to produktu klasifikācijai, kurus skar šī regula; tarifu nomenklatūru, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, iekļauj kopējā muitas tarifā.
2. Ja šī regula vai kāds tās noteikums neparedz citādi, tirdzniecībā ar trešām valstīm aizliegts:
— iekasēt jebkādu maksu, kas ir līdzvērtīga muitas nodoklim,
— ieviest jebkādu kvantitatīvu ierobežojumu vai veikt jebkādu pasākumu, kam ir līdzvērtīgas sekas.
11. pants
1. Ja sakarā ar preču importu vai eksportu viena vai vairāku 1. panta 1. punktā uzskaitīto produktu tirgus Kopienā izjūt šo ietekmi vai tam draud nopietni traucējumi, kas var kaitēt Līguma 39. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai, tirdzniecībā ar trešām valstīm drīkst veikt piemērotus pasākumus, kamēr novērš šādus traucējumus vai traucējumu draudus.
Padome, lemjot pēc Komisijas priekšlikuma, saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto balsošanas procedūru pieņem vispārīgus noteikumus šā punkta piemērošanai un nosaka, kādos gadījumos un kādā mērā dalībvalstis drīkst veikt aizsardzības pasākumus.
2. Ja rodas 1. punktā minētā situācija, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes lemj par vajadzīgajiem pasākumiem; par šādiem pasākumiem, kas ir uzreiz veicami, tā paziņo dalībvalstīm. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem šajā sakarā lēmumu trīs darba dienu laikā pēc lūguma saņemšanas.
3. Jebkura dalībvalsts var nodot Komisijas lēmumu izskatīšanai Padomē trīs darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Padome sanāk bez kavēšanās. Tā var, lemjot ar kvalificētu vairākumu, grozīt vai atcelt attiecīgo pasākumu.
4. Šo pantu piemēro, ņemot vērā saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. panta 2. punktu.
▼M9 —————
13. pants
Pirmā panta 1. punktā norādītos produktus, kas tiek ražoti vai iegūti no produktiem, kuri nav norādīti Līguma 9. panta 2. punktā un 10. panta 1. punktā, nelaiž brīvā apgrozībā Kopienas teritorijā.
14. pants
1. Lai ņemtu vērā jebkādus brīvās apgrozības ierobežojumus, kas ir uzlikti dzīvnieku slimību izplatīšanās novēršanai pieņemto pasākumu rezultātā, saskaņā ar 17. pantā paredzēto procedūru drīkst veikt ārkārtas pasākumus, lai atbalstītu jebkuru tirgu, ko ir ietekmējuši šādi ierobežojumi. Šos pasākumus drīkst veikt pēc attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu lūguma. Tos drīkst veikt tikai, ja attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalstis ir veikušas veterinārus un sanitārus pasākumus epizootiju likvidēšanai, un tikai tādā apjomā un tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs minētā tirgus atbalstam.
2. Kopiena palīdz finansēt 1. punktā minētos ārkārtas pasākumus, kas attiecas tieši uz veterināriem un sanitāriem pasākumiem, veicot iemaksu, kas ir 50 % no dalībvalstu izdevumiem.
3. Ja ražotāji daļēji sedz dalībvalsts izdevumus, dalībvalstis nodrošina, lai tas neizraisa konkurences traucējumus attiecībā uz ražotājiem citās dalībvalstīs.
4. Līguma 87., 88. un 89. pantu nepiemēro finanšu iemaksām, ko veic dalībvalstis, lai sekmētu 1. punktā minētos pasākumus.
15. pants
Dalībvalstis un Komisija savstarpēji dara zināmu informāciju, kas vajadzīga šīs regulas īstenošanai. Informācijas paziņošanas un izplatīšanas noteikumus pieņem saskaņā ar 17. pantā paredzēto procedūru.
16. pants
1. Ar šo izveido Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komiteju (turpmāk tekstā — “Komiteja”), ko veido dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.
▼M13 —————
17. pants
1. Komisijai palīdz Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 4 ) 4. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
18. pants
Komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, ko tai vai nu pēc paša iniciatīvas, vai dalībvalsts pārstāvja lūguma nodevis tās priekšsēdētājs.
19. pants
Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, Līguma 92. līdz 94. pantu piemēro 1. panta 1. punktā norādīto produktu ražošanai un tirdzniecībai.
20. pants
Šo regulu jāpiemēro tā, lai atbilstošā veidā un vienlaikus ievērotu Līguma 39. un 110. pantā izklāstītos mērķus.
21. pants
Ja Itālija atsaucas uz 23. pantu Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2727/75 par labības tirgus kopīgo organizāciju ( 5 ), Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma pieņem vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem.
22. pants
1. Ar šo atceļ Padomes 1967. gada 13. jūnija Regulu Nr. 122/67/EEK ( 6 ) par olu tirgus kopīgo organizāciju, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 1973. gada 1. janvāra lēmumu ( 7 ), ar kuru pielāgo dokumentus par jaunu dalībvalstu pievienošanos Eiropas Kopienai.
2. Visas atsauces uz 1. punktā atcelto regulu saprot kā atsauces uz šo regulu.
Atsauces uz minētās regulas pantiem ir lasāmas saskaņā ar II pielikumā doto korelācijas tabulu.
23. pants
Šī regula stājas spēkā 1975. gada 1. novembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
|
KN kods |
Apraksts |
|
ex040310 51 līdz |
Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena un krējuma produkti, aromatizēti vai ar kakao piedevu, arī iebiezināti, vai ar cukuru vai citiem saldinātājiem |
|
ex040310 99 |
|
|
ex040390 71 līdz |
|
|
ex040390 99 |
|
|
1806 |
Šokolade un citi partikas izstradajumi ar kakao piedevu |
|
ex19 01 |
No pozīcijās Nr. 0401 līdz 0404 iekļautajām precēm gatavoti pārtikas izstrādājumi, kas satur mazāk par 5 % kakao no svara, rēķinot uz pilnīgi attaukotu vielu, un kas nav minēti vai iekļauti citur |
|
1902 11 00 |
Nevārīti makaroni, bez pildījuma un citādi nesagatavoti, kas satur olas |
|
ex19 04 |
Pārtikas rūpniecības ražojumi, kas iegūti, uzbriedinot vai grauzdējot labību vai labības produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); labība (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā, vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus un rupja maluma miltus), iepriekš vārīta vai citādi sagatavota, kas nav minēta vai iekļauta citur, ar kakao piedevu |
|
1905 |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi, un citi maizes un konditorejas izstrādājumi, ar kakao piedevu vai bez tās; hostijas, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un līdzīgi produkti |
|
1905 20 |
– Piparkūkas un līdzīgi produkti |
|
1905 31 |
– Saldie cepumi |
|
1905 32 |
– Vafeles |
|
1905 40 |
– Sausiņi, grauzdēta maize un līdzīgi grauzdēti produkti |
|
1905 90 |
– Pārējie, izņemot KN kodos 1905 90 10 līdz 1905 90 30 iekļautos produktus |
|
ex21 05 00 |
Saldējums un citu veidu saldēts deserts, ar kakao piedevu |
|
2208 |
Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni |
|
2208 70 |
– Liķieri |
|
3502 |
Albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas satur vairāk nekā 80 % sūkalu proteīnu no svara, pārrēķinot sausnā), albumināti un citi albumīna atvasinājumi: |
|
3502 11 90 |
– – – Cits izkaltēts olu albumīns |
|
3502 19 90 |
– – – Pārējais olu albumīns |
II PIELIKUMS
Korelācijas tabula
|
Regulā Nr. 122/67/EEK |
Šajā regulā |
|
13.a pants |
14. pants |
|
14. pants |
19. pants |
|
22. pants |
21. pants |
|
Pielikums |
I pielikums |
( 1 ) OV C 60, 13.3.1975., 41. lpp.
( 2 ) OV L 94, 28.4.1970., 13. lpp.
( 3 ) OV L 167, 25.7.1972., 5. lpp.
( 4 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 5 ) OV L 281, 1.11.1975., 7. lpp.
( 6 ) OV 117, 19.6.1967., 2293./67. lpp.
( 7 ) OV L 2, 1.2.1973., 1. lpp.