(1)

Pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 14. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Krievijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes bērza saplākšņa importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2020. gada 31. augustāWoodstock Consortium (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzību iesniedza Savienības bērza saplākšņa ražošanas nozare pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Paziņojumā par procedūras sākšanu netīši izlaista iedaļa par Savienības interešu novērtēšanas procedūru. Lai gan šis izlaidums neietekmēja ieinteresēto personu tiesības iesniegt informāciju par Savienības interesēm, tika uzskatīts par lietderīgu šo izlaidumu labot kā procesuālas pārredzamības jautājumu. Tāpēc 2020. gada 11. decembrī tas tika grozīts (3).

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu Komisijai iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā būtu jāreģistrē imports, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, ja vien tai nav pietiekamu pierādījumu 5. panta nozīmē, ka nav izpildītas prasības, kas noteiktas 10. panta 4. punkta c) vai d) apakšpunktā. Viena no šīm prasībām, kas norādīta pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā, ir tāda, ka papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, imports turpina ievērojami pieaugt. Komisija analizēja importa dinamiku un konstatēja, ka imports vairs nav būtiski pieaudzis.

(5)

Tādējādi Komisija nenoteica, ka saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu jāreģistrē bērza saplākšņa imports no Krievijas, kas definēts 2. iedaļā.

(6)

Grozītajā paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Komisija turklāt īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Krievijas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(7)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Vairākas personas pieprasīja uzklausīšanu Komisijā. Komisija rīkoja uzklausīšanu ar Woodstock Consortium, UPM Plywood Oy, UPM Kymmene Otepää OÜ un Krievijas ražotāju UPM Kymmene Chudovo LLC.

(8)

Vairākas personas apgalvoja, ka sūdzības atklātajā versijā nav sniegta pietiekama informācija.

(9)

Komisija uzskatīja, ka ieinteresētajām personām pieejamajos sūdzības materiālos ir pietiekami būtiskie pierādījumi un citādi konfidenciālās informācijas nekonfidenciālie kopsavilkumi, lai ieinteresētas personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību visā procedūras gaitā.

(10)

Vairākas personas apgalvoja, ka konkrēti sūdzībā ietvertie kaitējuma rādītāji, kā ražošanas jauda, Savienības cenas un patēriņš Savienībā, neapstiprina konstatējumu par kaitējumu izmeklēšanas periodā.

(11)

Komisija atgādina, ka pirmšķietamais konstatējums par būtisku kaitējumu, kas nepieciešams, lai sāktu izmeklēšanu, ir jāpārbauda, citustarp apsverot pamatregulā aprakstītos būtiskos faktorus. Tomēr pamatregulas 5. pantā nav īpaši prasīts, ka būtiskā kaitējuma pamatojumam, kas vajadzīgs, lai sāktu izmeklēšanu, būtu jāpasliktinās visiem 3. panta 5. punktā minētajiem kaitējuma faktoriem. Pamatregulas 5. panta 2. punkta tekstā ir norādīts, ka sūdzība satur informāciju par izmaiņām varbūtējā importa par dempinga cenām apjomā, šā importa ietekmi uz līdzīgiem ražojumiem Savienības tirgū un izrietošo importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, par ko liecina būtiskie (ne obligāti visi) faktori. Sūdzībā šāda informācija bija ietverta, un tā norādīja uz kaitējuma pastāvēšanu. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka sūdzībā ir pietiekami pierādījumi par kaitējumu.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Šajā provizoriskajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kuri atrodas trijās dažādās dalībvalstīs un kuri veidoja gandrīz 40 % no lēstā kopējā ražošanas apjoma un 35 % no līdzīgā ražojuma kopējā lēstā pārdošanas apjoma Savienībā. Šo triju uzņēmumu atlase balstījās uz tādu lielāko līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Eiropas Savienībā laikposmā no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam, ko bija iespējams pienācīgi izmeklēt, vienlaikus ņemot vērā arī ģeogrāfisko izkliedi. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi.

(14)

Komisija saņēma piezīmes no saistītu Savienības ražotāju grupas UPM, kura lūdza to iekļaut izlasē. Tomēr pēc tam, kad Komisija bija rūpīgi izanalizējusi sniegto informāciju, tā neatrada pārliecinošu iemeslu mainīt izveidoto provizorisko izlasi. Pirmkārt, ņemot vērā grupas korporatīvo struktūru un pārdošanas kanālus, ja izlasi papildinātu ar jebkuru no abiem uzņēmumiem vai iekļautu to izlasē, tiktu apdraudēta Komisijas spēja veikt izmeklēšanu tiesību aktos noteiktajos termiņos, jo ievērojami palielinātos darba slodze. Turklāt viena vai otra uzņēmuma iekļaušana izlasē tikai nedaudz mainītu provizoriski izveidotās izlases reprezentativitāti ražošanas vai pārdošanas apjoma ziņā Savienībā vai ģeogrāfiskās izkliedes ziņā. Tāpēc Komisija nolēma provizoriski atlasītos uzņēmumus saglabāt kā galīgo izlasi.

(15)

Pēc paziņojuma par galīgās izlases izveidi UPM, viens no uzņēmumiem, apgalvoja, ka pārējiem izlasē iekļautajiem ražotājiem ir tikpat sarežģīta vai vēl sarežģītāka korporatīvā struktūra un pārdošanas kanāli. Tas apgalvoja arī, ka iekļaut izlasē un pārbaudīt vienu no subjektiem, kas pie tā pieder, proti, UPM-Kymmene Otepää Oü, nebūtu apgrūtinoši un, tā kā pārbaudes apmeklējums būtu attālināts, tas neietekmētu Komisijas spēju veikt izmeklēšanu.

(16)

Komisija norādīja, ka izlasē jau ir iekļauti uzņēmumi ar sarežģītu struktūru, tāpēc iekļaut vēl vienu uzņēmumu ar sarežģītu struktūru nozīmētu būtiski palielināt darba slodzi un tādējādi apdraudēt Komisijas spēju veikt izmeklēšanu tiesību aktos noteiktajos termiņos. Šajā ziņā, iekļaujot izlasē UPM-Kymmene Otepää Oü, tā tirdzniecības organizācijas dēļ vajadzētu pārbaudīt vairākus citus pie UPM grupas piederīgus tiesību subjektus, ieskaitot pārdošanas un ražošanas vienības. Atvēlētajā laikā šos subjektus nebūtu iespējams pienācīgi izmeklēt.

(17)

Tāpēc Komisija saglabāja savu lēmumu UPM galīgajā izlasē neiekļaut. Provizoriskā izlase tika apstiprināta kā galīgā izlase, un tā reprezentē Savienības ražošanas nozari.

(18)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(19)

Trīspadsmit nesaistīti importētāji iesniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija, pamatojoties uz lielāko izmeklējamā ražojuma importa apjomu Savienībā, izveidoja izlasi no trim importētājiem. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izlases izveidi tika informēti visi zināmie attiecīgie importētāji, bet piezīmes netika iesniegtas.

(20)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus ražotājus eksportētājus Krievijā sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija aicināja Krievijas Federācijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamus ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(21)

Piecpadsmit ražotāji eksportētāji / ražotāju eksportētāju grupas attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos/tās iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi izmeklēt, izveidoja izlasi no trim uzņēmumu grupām, no kurām viena sastāvēja no septiņiem saistītiem ražotājiem eksportētājiem. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izlases izveidi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Izlase pārstāvēja aptuveni 47 % no kopējā eksporta uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(22)

Divi izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka arī tie būtu jāiekļauj izlasē. Pirmais apgalvoja, ka tas būtu jāiekļauj izlasē, jo tā pārdošanas apjomi uz Savienību bijuši gandrīz tādi paši kā trešajam izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam. Otrais apgalvoja, ka Komisija iepriekš ir izmeklējusi ievērojami lielāku skaitu ražotāju eksportētāju un tādējādi, ja izmeklēšanu attiecinās arī uz to, nepamatots spiediens uz Komisijas spējām un resursiem neradīsies. Turklāt tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā saistība ar Savienības ražotāju grupu to atšķir no citiem ražotājiem eksportētājiem. Jo īpaši tas apgalvoja, ka vadības, pārdošanas struktūras un loģistikas organizācijas ziņā tas atšķiras no dažiem vai visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem (4).

(23)

Kā minēts iepriekš 21. apsvērumā, Komisija izlasē iekļāva trīs uzņēmumus / uzņēmumu grupas. Tomēr izmeklējamo subjektu skaits bija daudz lielāks, jo vienā no grupām bija septiņi ražotāji eksportētāji. Turklāt uzņēmumiem/grupām bija arī saistītie tirgotāji un saistītais importētājs, kas bija iesaistīts attiecīgā ražojuma pārdošanā. Pirmā ražotāja eksportētāja apgalvojums par pārdošanas apjomu bija balstīts uz atbilžu uz anketas jautājumiem atklāto versiju, kas bija pieejama visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, savukārt lēmums par atlasi tika balstīts uz faktisko apjomu, ko bija ziņojuši visi ražotāji eksportētāji. Spriežot pēc pārdošanas apjomu, ko bija ziņojuši šie abi ražotāji eksportētāji, trešā ražotāja eksportētāja ziņotais pārdošanas apjoms par [5 % līdz 10 %] pārsniedz ceturtā ražotāja eksportētāja pārdošanas apjomu. Turklāt otrā ražotāja eksportētāja izvirzītie argumenti nav būtisks kritērijs, lai izveidotu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu. Tādējādi Komisija secināja, ka, pamatojoties uz 17. panta 1. punktā norādītajiem kritērijiem, izveidotā izlase ir reprezentatīva un abas attiecīgās personas nav sniegušas attiecīgus datus, kas liktu apstrīdēt šo secinājumu. Tāpēc pieprasījumi tika noraidīti.

(24)

Desmit ražotāji eksportētāji Krievijā pieprasīja atsevišķu pārbaudi, ko paredz pamatregulas 17. panta 3. punkts. Tomēr tikai trīs ražotāji eksportētāji noteiktajā termiņā iesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Šo pieprasījumu pārbaude izmeklēšanas pagaidu posmā būtu pārmērīgi apgrūtinoša. Tāpēc lēmumu par to, vai veikt atsevišķu pārbaudi, Komisija pieņems izmeklēšanas galīgajā posmā.

(25)

Komisija nosūtīja anketas trim izlasē iekļautajiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem / ražotāju eksportētāju grupai, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem. Procedūras sākšanas dienā anketas kļuva pieejamas arī tiešsaistē (5).

(26)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem / ražotāju eksportētāju grupas, trim Krievijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem un deviņiem lietotājiem.

(27)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu dalībvalstu, kā arī trešo valstu ieviestos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija pagaidu posmā nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu. Tā vietā saskaņā ar paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (6) Komisija attālināti salīdzinoši pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu pagaidu konstatējumu izdarīšanai. Komisija veica attālinātas salīdzinošas pārbaudes (“AKP”) attiecībā uz šādiem uzņēmumiem/personām:

ražotāji Savienībā:

importētāji:

ražotāji eksportētāji Krievijā:

(28)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(29)

Šī lieta tika sākta 2020. gada 14. oktobrī, t. i., pārejas periodā, par kuru bija vienojušās Apvienotā Karaliste (“AK”) un ES un kurā uz Apvienoto Karalisti joprojām attiecās Savienības tiesību akti. Pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī. Tādējādi, sākot no 2021. gada 1. janvāra, Apvienotās Karalistes uzņēmumi un apvienības šajā lietā vairs netika atzītas par ieinteresētajām personām.

(30)

Komisija 2021. gada 19. janvārī ar lietas materiāliem pievienotu paziņojumu aicināja pieteikties tos Apvienotās Karalistes ekonomikas dalībniekus, kuri uzskatīja, ka joprojām atzīstami par ieinteresētajām personām (7). Neviens uzņēmums nepieteicās.

(31)

Lai no ieinteresētajām personām iegūto datu kopu saskaņotu ar faktu, ka pārejas periods ir beidzies un uz Apvienoto Karalisti vairs neattiecas Savienības tiesību aktu noteikumi, attiecīgās ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt pārskatītas un ES27 situācijai pielāgotas atbildes uz anketas jautājumiem.

(32)

Attiecīgais ražojums ir Krievijas izcelsmes saplāksnis, kas sastāv tikai no koksnes slāņiem, kam katras kārtas biezums nepārsniedz 6 mm, ārējās kārtas koksne iekļauta apakšpozīcijā 4412 33, vismaz viena ārējā kārta ir no bērza koksnes, ar pārklājumu vai bez tā (“bērza saplāksnis” jeb “izmeklējamais ražojums”), pašlaik klasificēts ar KN kodu ex 4412 33 00 (Taric kods 4412330010) (“attiecīgais ražojums”).

(33)

Bērza saplāksnis ir koksnes slāņu materiāls, kas sastāv no koka finiera kārtām vai skaidām, kas kopā ar līmi sapresētas lielās, plakanās loksnēs. Tam ir plašs pielietojumu klāsts, piemēram, būvniecības, iepakojuma un mēbeļu sektorā.

(34)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vieni un tie paši pamatlietojumi:

(35)

Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(36)

Viens lietotājs, proti, Emiliana Imballaggi S.p.A., un divi Krievijas ražotāji eksportētāji – Sveza un Vlas Truda – pieprasīja no izmeklēšanas izslēgt kvadrātveida bērza saplāksni, kura garums un platums ir piecas pēdas (1 525 × 1 525 mm), jo atšķiras to: i) fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības un ģeometriskie raksturlielumi; ii) galalietojums un savstarpējā aizstājamība; iii) ražojuma kvalitāte; iv) patērētāju uztvere un cenas; v) taisnstūrveida un kvadrātveida bērza saplāksnis savstarpēji nekonkurē.

(37)

Komisija analizēja pieprasījumus un secināja, ka kvadrātveida saplāksni nevar izslēgt no ražojuma tvēruma šādu iemeslu dēļ. Tam ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības kā taisnstūrveida saplāksnim. Līdzīgā veidā kvadrātveida bērza saplāksnis rada konkurences spiedienu uz taisnstūrveida bērza saplāksni, jo tie zināmā mērā ir savstarpēji aizstājami un kvadrātveida bērza saplāksni pēc importēšanas ir iespējams tālāk pārstrādāt taisnstūrveida bērza saplāksnī, tādejādi pastāv apiešanas risks. Turklāt Savienības ražošanas nozare ražo, pielāgojoties konkrētām klientu vajadzībām, un tai ir vajadzīgās iekārtas, lai to izdarītu. Tāpēc Komisija noraidīja izslēgšanas pieprasījumus.

(38)

Krievijas ražotājs Segezha apgalvoja, ka ražojuma tvērums būtu jāpaplašina, ietverot ne tikai bērza saplāksni, bet arī priedes, papeles, okoume un dižskābarža saplāksni. Tika apgalvots, ka starp minēto koku saplāksni un bērza saplāksni pastāv tieša konkurence, tie ir savstarpēji aizstājami un tādejādi veido vienu ražojumu.

(39)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, ņemot vērā, ka priedes, papeles, okoume un dižskābarža saplākšņa fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības nav tādas pašas kā bērza saplāksnim. Tas, ka dažiem pielietojumiem, kas sūdzībā netika ne raksturoti, ne identificēti, ar nenoteiktu aizstājamības spēju var izmantot alternatīvus ražojumus un materiālus, nemaina fizikālo, tehnisko un ķīmisko atšķirību raksturu starp attiecīgo ražojumu un minētajiem ražojumiem.

(40)

Izlasē tika iekļautas trīs ražotāju eksportētāju grupas.

(41)

Sveza grupā ietilpa septiņi ražotāji un viens tirgotājs, un tie visi bija tieši iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā. Septiņi ražotāji pārdeva iekšzemes tirgū ar saistīta tirgotāja starpniecību un eksportēja tieši uz Savienību.

(42)

Zheshartsky LРK LLC pieder pie uzņēmumu grupas UPG. Šis ražotājs eksportēja gan tieši, gan ar Latvijā iedibināta saistīta uzņēmuma starpniecību.

(43)

Syktyvkar Plywood Mill Ltd. pieder pie uzņēmumu grupas, kas tieši ražo un pārdod attiecīgo ražojumu. Šajā grupā bija četri saistīti tirgotāji, kas darbojās iekšzemes tirgū.

(44)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija pieprasīja atbildes uz anketas jautājumiem no visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem, kas ražo attiecīgo ražojumu.

(45)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir reprezentatīvs. Pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja katram ražotājam eksportētājam kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no tā pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(46)

Tādējādi katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(47)

Pēc tam ražotājiem eksportētājiem, kuru pārdošanas apjoms iekšējā tirgū bija reprezentatīvs, Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdoto ražojumu veidiem identiskus vai ar tiem salīdzināmus eksportam uz Savienību pārdotos ražojuma veidus.

(48)

Tad Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja katra tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, kurš ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidam vai ar to salīdzināms, ir reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošana iekšzemes tirgū ir reprezentatīva tad, ja minētā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību.

(49)

Trīs ražotāji eksportētāji / ražotāju eksportētāju grupa dažus izmeklēšanas periodā uz Savienību eksportētus ražojuma veidus iekšzemes tirgū vai nu nepārdeva nemaz, vai arī konkrētā ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū tiem bija mazāks par 5 % un tādējādi nebija reprezentatīvs.

(50)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 4. punktu, Komisija pēc tam katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem klientiem veiktās iekšzemes pārdošanas apjoma rentablo daļu izmeklēšanas periodā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(51)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir rentabla, ja:

(52)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas minētā ražojuma veida pārdošanas vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū.

(53)

No otras puses, normālā vērtība ir katra ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas faktiskā iekšzemes cena izmeklēšanas periodā, ja:

(54)

Analizējot pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka 28 % līdz 93 % no visa pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bijuši rentabli un ka vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniegusi ražošanas izmaksas. Tādējādi, atkarībā no ražojuma veida, normālā vērtība tika aprēķināta vai nu kā visa iekšzemes tirgū veiktā pārdošanas apjoma vidējā svērtā cena izmeklēšanas periodā (51. apsvērumā aprakstītajā situācijā), vai arī – kā vidējā svērtā rentablās pārdošanas cena (tikai iepriekšējā apsvērumā aprakstītajā situācijā).

(55)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids parastā tirdzniecības apritē netika pārdots vai tika pārdots nepietiekamā apjomā vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu aprēķināja salikto normālo vērtību.

(56)

Saliktā normālā vērtība tika aprēķināta, pie izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(57)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās PVA izmaksas un peļņa visos darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(58)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ražojumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistīta uzņēmuma starpniecību, kā aprakstīts iepriekš 40. un 43. apsvērumā.

(59)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par izstrādājumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(60)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar tāda saistīta uzņēmuma starpniecību, kas darbojās kā importētājs, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šādā gadījumā tika veiktas cenas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā no importēšanas līdz tālākpārdošanai, ieskaitot PVA izmaksas un gūto peļņu.

(61)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī.

(62)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz transportu, apdrošināšanu, kravas apstrādi un iekraušanu, iepakošanu, kredīta izmaksām, bankas maksām, ES muitas nodokli, citām importa maksām un komisijas maksām.

(63)

Ražotājs eksportētājs UPG apgalvoja, ka Krievijas Federācijas valdība ir atmaksājusi līdz 80 % no transportēšanas izmaksām, kas radušās ražotājiem, tiem transportējot savus ražojumus uz ārvalstu tirgiem. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka eksporta cena būtu jākoriģē uz augšu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) un k) apakšpunktu, jo līdzīga atmaksa netika veikta attiecībā uz pārdošanu iekšzemes tirgū.

(64)

Pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktā paredzēts, ka korekciju var izdarīt arī saistībā ar atšķirībām citos faktoros, kas nav minēti a) līdz j) apakšpunktā, ja ir redzams, ka tie skar cenu salīdzināmību atbilstīgi minētajam punktam, jo īpaši tad, ja klienti šo faktoru dēļ iekšzemes tirgū maksā dažādas cenas. Tomēr ražotājs eksportētājs neiesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka šī subsīdiju shēma ir ietekmējusi cenas. Proti, ražotājs eksportētājs, kurš pieprasīja korekciju, nesniedza pierādījumus, ka tā klienti pastāvīgi maksājuši atšķirīgas cenas iekšzemes tirgū, jo Krievijas Federācijas valdība, kā tika apgalvots, transporta izmaksas, kas radušās iekšzemes un eksporta pārdošanā, atmaksājusi atšķirīgā veidā. Neskarot iepriekš minēto, Komisija norādīja arī, ka tāda transportēšanas izmaksu atmaksa attiecībā uz pārdošanu ārvalstu tirgos, kurā tiek izslēgta pārdošana iekšzemes tirgū, ļoti iespējams, ir eksporta subsīdija Regulas (ES) 2016/1037 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Šādas shēmas uzlabo eksportētāju spēju negodīgi konkurēt ārvalstu tirgos un jo īpaši finansiāli stiprināt dempinga praksi. Tādējādi tie nav faktors, kas var pretendēt uz pamatregulas 2. panta 10. punktā paredzēto korekciju. Patiešām, ļaujot koriģēt faktorus, kas eksportētājam atvieglotu iesaistīšanos dempinga praksē, tiktu slēpts faktiski praktizētā dempinga apjoms. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(65)

Tas pats ražotājs eksportētājs pieprasīja izdarīt korekciju arī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu attiecībā uz komisijas maksu, kas maksāta saistītam tirgotājam saistībā ar pārdošanu iekšzemes tirgū. Tomēr ražotājs eksportētājs sniedza arī informāciju, ka samaksātā komisijas maksa attiecās gan uz pārdošanu iekšzemes tirgū, gan uz pārdošanu eksportam uz Savienību. Tādējādi Komisija iedalīja saistītajam tirgotājam maksātās komisijas maksas summu gan pārdošanai iekšzemes tirgū, gan pārdošanai eksportam, pamatojoties uz šīs pārdošanas apjomu.

(66)

Visi izlasē iekļautās Sveza grupas ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar Sanktpēterburgā bāzēta saistīta iekšzemes uzņēmuma, proti, Sveza-Les LLC (Sveza-Les), starpniecību. Visi Sveza grupas ražotāji eksportētāji ir parakstījuši komisijas aģenta līgumu ar attiecīgo saistīto tirgotāju. Visi grupā ietilpstošie ražotāji eksportētāji ir tieši vai netieši saistīti ar šo uzņēmumu. Tie apgalvoja, ka tirgotājam samaksātās komisijas maksas nebūtu jāatskaita no eksporta cenas, ņemot vērā, ka tās neietekmē cenu salīdzināmību, jo saistītais tirgotājs pārdošanā eksportam un pārdošanā iekšzemes tirgū izpildīja tieši tādas pašas funkcijas. Vienīgā atšķirība, kā tiek apgalvots, attiecoties uz atlīdzību par saistīto tirgotāju darbībām. Uz pārdošanu iekšzemes tirgū attiecas uzcenojums, savukārt, ja pārdod eksportam, tad, pamatojoties uz komisijas līgumu, piemēro komisijas maksu. Bez tam ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka tie kopā ar tirgotāju veido vienu ekonomisku vienību, kas ietekmē gan pārdošanu iekšzemes tirgū, gan pārdošanu eksportam.

(67)

Atbildot uz to, Komisija atgādināja, ka visi septiņi pie grupas piederīgie ražošanas uzņēmumi bija noslēguši līgumu, kurā bija paredzēta skaidri noteikta komisijas maksa par katru faktiski samaksāto eksporta pārdošanas apjomu. Iekšzemes tirgū tas tā nebija. Tādējādi kļūst problemātiska 2. panta 10. punktā paredzētā cenu salīdzināmība starp eksporta cenu un normālo vērtību, un tāpēc Komisija saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu atskaitīja samaksāto komisijas maksu.

(68)

Turklāt attiecībā uz vienas ekonomiskas vienības pastāvēšanu Komisija atgādināja, ka saskaņā ar Savienības judikatūru rakstisks komisijas līgums tikai par pārdošanu eksportam ir svarīgs elements, kas lielākoties liecina, ka attiecībā uz pārdošanu eksportam tirgotājs nav ražotāju eksportētāju iekšējās pārdošanas departaments (8). Līgumā ir ietvertas arī vairākas klauzulas, piemēram, šķīrējklauzula, kas liecina, ka starp uzņēmumiem nepastāv solidaritāte. Minētās klauzulas bija grūti saskaņot ar apgalvojumu, ka ražotāji eksportētāji un saistītais tirgotājs būtu jāuzskata par vienu ekonomisku vienību, kaut arī tie ir juridiski nošķirti uzņēmumi. Izrādījās arī, ka ražotāji eksportētāji ir saglabājuši dažas pārdošanas funkcijas, ņemot vērā to PVA izmaksas šajā sakarā. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka saistītais tirgotājs ir izrakstījis rēķinus pirmajiem neatkarīgajiem klientiem Savienībā ražotāju eksportētāju vārdā. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija provizoriski noraidīja apgalvojumu, ka tirgotājs un ražotāji eksportētāji veido vienu ekonomisku vienību attiecībā uz pārdošanu eksportam.

(69)

Bez tam izmeklēšanā atklājās, ka dažos Sveza grupas eksporta pārdošanas darījumos bija iesaistīti arī nesaistītie aģenti, kas atrodas Savienībā. Šie aģenti saņēma komisijas maksu, kas tika iegrāmatota Sveza-Les uzskaitē pie PVA izmaksām. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu Komisija koriģēja eksporta cenu attiecībā uz komisijas maksu, kas samaksāta nesaistītiem aģentiem par pārdošanu eksportam. Korekcija aptvēra komisijas maksu, kas ietver Sveza-Les uzskaitē grāmatotās aģenta maksas.

(70)

Visbeidzot, tā pati grupa apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija koriģētu eksporta cenu, tas nozīmētu, ka Komisija neuzskata ražotājus eksportētājus un saistīto tirgotāju par vienu ekonomisku vienību, tāpēc būtu jāizdara arī atskaitījumi attiecībā uz PVA un peļņu, kas saistīti ar līdzīgā ražojuma tālākpārdošanu iekšzemes tirgū.

(71)

Komisija atgādināja, ka pretēji eksporta pārdošanas situācijai, kad rūpnīcas tieši izraksta rēķinu pirmajiem neatkarīgajiem klientiem Savienībā, pārdošana iekšzemes tirgū pirmajiem neatkarīgajiem klientiem tiek veikta ar Sveza-Les starpniecību. Citiem vārdiem sakot, Sveza-Les pārdod tālāk attiecīgo ražojumu, ko uzņēmums iegādājies no dažādām grupas rūpnīcām. Ievērojot pamatregulas 2. panta 1. punktu, normālo vērtību ir nepieciešams noteikt, pamatojoties uz pārdošanas cenu iekšzemes tirgū pirmajam neatkarīgajam klientam. Koriģējot uzcenojumu saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, tiktu pieņemts, ka attiecīgā pārdošana, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai, drīzāk būtu pārdošana starp rūpnīcām un Sveza-Les un tās cena tiktu noteikta pēc tam, kad atskaitīts uzcenojums, ko uzņēmums Sveza-Les esot iekasējis, ražojumu pārdodot tālāk. Tomēr rūpnīcu veiktā pārdošana uzņēmumam Sveza-Les nav pārdošana pirmajam neatkarīgajam klientam. Šādos apstākļos Sveza-Les iekasētā uzcenojuma atskaitīšana nebūtu saderīga ar pamatregulas 2. panta 1. punktu. Turklāt saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta tekstu tirgotāja saņemtā uzcenojuma korekcijai būtu vajadzīgi arī pierādījumi, ka Sveza-Les veic funkcijas, kas ir līdzīgas tām, kuras attiecībā uz pārdošanu iekšzemes tirgū veic aģents par komisijas maksu. Lietas materiālos šādu pierādījumu nav. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija provizoriski noraidīja apgalvojumu, ka ir pamatoti veikt korekciju attiecībā uz iekšzemes pārdošanas uzcenojumu.

(72)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(73)

Attiecībā uz Sveza grupas ražotājiem eksportētājiem Komisija vispirms aprēķināja individuālo dempinga starpību katram ražotājam eksportētājam un otrajā posmā aprēķināja svērto dempinga starpību visai Sveza grupai.

(74)

Tādējādi provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(75)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(76)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 15,7 %.

(77)

Visiem pārējiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa, kas noteikts pēc Eurostat datiem, no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(78)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo izmeklēšanas periodā ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms bija aptuveni 81 % no importa kopējā apjoma. Tādējādi Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam atsevišķi pārbaudītajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(79)

Provizoriskās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(80)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ražoja piecpadsmit zināmie ražotāji Savienībā. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(81)

Kopējais ražošanas apjoms Savienībā izmeklēšanas periodā tika lēsts aptuveni 849 000 m3 apmērā. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, atbildēm uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Kā norādīts 1.6. iedaļā, triju izlase iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms atbilda 39 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(82)

Tika lēsts, ka Savienības ražošanas apjoms, kas paredzēts pašpatēriņam, ir mazāks par 0,5 %. Tā kā pašpatēriņš ir neievērojams, šajā lietā kaitējuma analīzē tas netiek uzskatīts par būtisku.

(83)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz a) sūdzības iesniedzēja iesniegtajiem datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomiem nesaistītiem klientiem Savienībā, salīdzinātiem ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju paziņotajiem pārdošanas apjomiem; b) Eurostat datiem par izmeklējamā ražojuma importa apjomu no visām trešām valstīm (9).

(84)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā kubikmetros (m3)

(85)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 14 %. Detalizēta analīze liecina, ka katru gadu bija stabils pieaugums un vislielākais (par 7 %) – no 2017. līdz 2018. gadam, turpmākajos gados tas bija mazāks, bet pastāvīgi pieauga.

(86)

Pirms procedūras sākšanas un tai sekojoša īpaša Taric koda izveides (10) attiecīgā ražojuma imports tika reģistrēts KN līmenī (11), kas bez attiecīgā ražojuma ietvēra arī citus ražojumus. Lai aplēstu attiecīgā ražojuma importa apjomu attiecīgajā periodā, Komisija piemēroja to pašu attiecību (Taric/KN), kas pēc procedūras sākšanas tika fiksēta starp importa apjomiem ar KN kodu kopumā un attiecīgā ražojuma importu pēc Taric datiem. Importam no attiecīgās valsts šī attiecība tika noteikta 78 % apmērā.

(87)

Rezultāti, kas gūti, piemērojot šo metodi, apstiprina sūdzībā norādīto importa tendenci.

(88)

Pamatojoties uz iepriekš minēto metodiku, Komisija pēc Eurostat datiem noteica importa apjomu. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomu ar patēriņu Savienībā.

(89)

Importam no attiecīgās valsts bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms (m3) un tirgus daļa

(90)

Imports no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā palielinājās no aptuveni 871 050 m3 līdz aptuveni 1 192 712 m3, kas atbilst palielinājumam par 37 %. Minētā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās no 46 % līdz 56 %, kas atbilst palielinājumam par 20 %.

(91)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat statistiku KN līmenī, izteiktu EUR/t. Lai gan, kā paskaidrots iepriekš 4.3.1. iedaļā, attiecīgā ražojuma importa apjomi tika reģistrēti kopā ar ražojumu grozu, kas ietvēra vēl citus ražojumus, šī metodika sniedz ticamu aplēsi par cenām un to dinamiku laika gaitā, jo importu ar šo KN kodu pārsvarā veidoja attiecīgais ražojums, un tā ļauj salīdzināt cenu dinamiku starp dažādām eksportētājvalstīm.

(92)

Vidējai importa cenai no attiecīgās valsts bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(93)

Vidējās cenas importam no Krievijas samazinājās no 646 EUR/t 2017. gadā līdz 584 EUR/t izmeklēšanas periodā, tātad tās samazinājās par 10 %. Importa vidējā cena 2018. gadā palielinājās par 5 % un turpmākajos periodos samazinājās par 15 %.

(94)

Tādu pašu tendenci var novērot, izmantojot vidējās svērtās eksporta cenas, ko ziņojuši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, tādējādi iegūstama izmeklējamā ražojuma cena izmeklēšanas periodā – 434 EUR/m3. Tādējādi importa cenas pastāvīgi ir bijušas zemākas par Savienības ražotāju pārdošanas cenām (sk. 7. tabulu), kas liecina, ka cenu starpība izmeklēšanas periodā ir bijusi 38 %.

(95)

Bērza saplāksni pārdod ļoti dažādos izmēros, kvalitātē un saskaņā ar konkrētām klientu specifikācijām. Tā kā Savienības ražošanas nozare un Krievijas ražotāji eksportētāji pārdod ļoti dažādus ražojuma veidus, tad detalizētā PKN sistēma, kas tika izveidota procedūras sākumā, apgrūtināja identisko ražojumu sakritības noteikšanu augstā pakāpē. Tāpēc cenu salīdzinājuma labad Komisija veica saprātīgu un tehniski stingru tuvināšanu, grupējot kopā dažus līdzīgus ražojuma veidus un tādējādi ļaujot pienācīgi salīdzināt ražojumus, ko pārdod Savienības ražošanas nozare, ar līdzvērtīgiem ražojuma veidiem, kurus pārdod Krievijas ražotāji eksportētāji. Tādējādi sakritības līmenis starp dažādajiem ražojuma veidiem, ko pārdeva Savienības ražošanas nozare, un ražojuma veidiem, kurus pārdeva Krievijas ražotāji eksportētāji, pārsniedza 68 % no izlasē iekļauto Krievijas ražotāju eksportētāju importētajiem apjomiem.

(96)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(97)

katra veida ražojumu vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti. Ņemot vērā to, ka Savienības ražotāji attiecīgo ražojumu pārdeva tieši, kā arī ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, pārdošanas cena, ņemot vērā transporta, apdrošināšanas un kravas apstrādes izmaksas, tika attiecīgi koriģēta līdz EXW līmenim, un

(98)

atbilstīgās izlasē iekļauto Krievijas ražotāju eksportētāju vidējās svērtās importa cenas katram ražojuma veidam pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, tika koriģētas līdz līmenim pie Savienības muitas robežas. Attiecībā uz pārdošanu ar saistīta importētāja starpniecību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika veiktas papildu korekcijas. Pēc tam pie cenas, kas noteikta līmenī pie Savienības muitas robežas, tika pieskaitītas pēcimportēšanas izmaksas un muitas nodoklis. Šāda pārdošana veidoja mazāk nekā 5 % no izlasē iekļauto Krievijas ražotāju kopējā pārdošanas apjoma.

(99)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem ar katru ražojuma veidu, vajadzības gadījumā veicot pienācīgas korekcijas attiecībā uz rabatiem un atlaidēm. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

(100)

Pamatojoties uz minēto, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju imports par dempinga cenām uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību 12,6 % apmērā (diapazonā no 9,5 % līdz 18,5 %). Cenu samazinājuma starpības tiek uzskatītas par ievērojamām.

(101)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(102)

Kā minēts 1.6.1. iedaļā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(103)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, ko par visiem ražotājiem Savienībā sniedzis sūdzības iesniedzējs atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras attiecīgā gadījumā pārbaudītas, tās salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Komisija pārbaudīja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem un kam attālināti veikta salīdzinoša pārbaude. Abas datu kopas tika atzītas par reprezentatīvām Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim.

(104)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(105)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(106)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(107)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms bija samazinājusies par 14 % jeb par aptuveni 140 000 m3. No 2017. līdz 2018. gadam bija vērojams neliels pieaugums, kam sekoja ievērojams samazinājums turpmākajos periodos.

(108)

Savienības ražošanas jauda attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 3 %. Savienības ražošanas jauda 2018. un 2019. gadā nedaudz palielinājās, kas skaidrojams ar to, ka no lēmuma palielināt jaudu līdz tā ietekmei pagāja laiks. Tomēr izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares jauda salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās par 10 %.

(109)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums samazinājās par 11 %, jo Savienības ražotāji nespēja palielināt ražošanu atbilstoši tirgus pieaugumam. No 2017. līdz 2019. gadam jaudas izmantojums samazinājās par 16 %, pēc tam izmeklēšanas periodā tas palielinājās par 5 %, jo netika veikti ieguldījumi un tika slēgtas ražotnes.

(110)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(111)

Visā attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ievērojami samazinājās, proti, par 17 %. No 2017. līdz 2018. gadam Savienības pārdošanas apjoms saglabājās tādā pašā līmenī, bet 2019. gadā tas samazinājās par 8 % un no 2019. gada līdz IP samazinājās vēl par 9 %.

(112)

Samazinoties pārdošanas apjomam, nemainīgas lejupslīdes laikā, kuras dēļ samazinājās Savienības ražošanas nozares klātbūtne tirgū no 44 % tirgus daļas 2017. gadā līdz 32 % izmeklēšanas periodā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 27 %.

(113)

Saistībā ar tirgus paplašināšanos, pieaugot patēriņam Savienībā, iepriekš minētie skaitļi liecina, ka Savienības ražošanas nozare piedzīvoja ievērojamu ražošanas apjoma, pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanos.

(114)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(115)

Nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %. Nodarbinātība no 2017. līdz 2018. gadam saglabājās samērā stabila, lai gan pat šajā relatīvi stabilajā periodā nodarbināto skaits samazinājās par 79 nodarbinātajiem. Nodarbinātība 2019. gadā turpināja ievērojami samazināties, un izmeklēšanas periodā tā nepalielinājās, bet turpināja samazināties mazākā mērā.

(116)

Ņemot vērā ražošanas apjoma un nodarbinātības samazinājumu, Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, mērīts tonnās, kuras gada laikā saražo viens nodarbinātais, attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %. No 2017. līdz 2018. gadam tas palielinājās par 4 %, pēc tam turpmākajos periodos tas samazinājās.

(117)

Visas dempinga starpības būtiski pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(118)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana, kas skar attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(119)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(120)

Pārdošanas cenas Savienības tirgū nesaistītām personām attiecīgajā periodā samazinājās no 717 EUR/m3 līdz 694 EUR/m3, t. i., par 3 %. 2018. gadā cenu līmenis nedaudz (par 4 %), bet īslaicīgi palielinājās un turpmākajos periodos samazinājās.

(121)

Tajā pašā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vienības ražošanas izmaksas palielinājās par 10 %. Ražošanas izmaksas ietekmēja galvenās izejvielas, proti, bērza apaļkoku finiera, cenu dinamika un pārdošanas un ražošanas apjoma samazināšanās radītās grūtības pilnībā gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem.

(122)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(123)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā palielinājās par 1 %.

(124)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Krājumi

(125)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi periodā palielinājās par 22 %. Lielākais pieaugums (par 41 %) notika no 2017. līdz 2018. gadam, un 2018. gadā krājumi sasniedza maksimālo līmeni. Pēc tam 2019. gadā Savienības ražošanas nozarei izdevās samazināt krājumus par 25 %, koriģējot savu ražošanas apjomu, tomēr krājumi no 2019. gada līdz IP atkal palielinājās par 6 %, jo turpināja samazināties pārdošanas apjoms Savienībā. Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma, palielinājās no 3,1 % 2017. gadā līdz 4,4 % izmeklēšanas periodā.

(126)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(127)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apjoma apgrozījuma. Izlasē iekļauto ražotāju rentabilitāte attiecīgajā periodā tika sagrauta, un no gandrīz 10 % 2017. gadā tā samazinājās līdz gandrīz – 3 % izmeklēšanas periodā.

(128)

Kā paskaidrots 4.4.3.1. iedaļā, Savienības ražotāju izmaksas pieauga ievērojami vairāk nekā to cenas. Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas tādā pašā mērā, jo lejupējā spiediena dēļ, kuru radīja imports par dempinga cenām no Krievijas kā apjomu, tā zemo cenu ziņā, palielinājās izmaksas. Faktiski visā attiecīgajā periodā importa apjomi no Krievijas bija lieli un pastāvīgi pieauga, to cenas pastāvīgi bija zemas, un attiecīgajā periodā tām bija skaidra lejupejoša tendence. Vidējā cena importam no Krievijas bija ievērojami zemāka par Savienības ražošanas nozares cenām un tādējādi ierobežoja iespēju cenu pieaugumam, kas būtu gaidāms saistībā ar izejvielu izmaksu pieaugumu un pieprasījuma pieaugumu. Rezultātā rentabilitāte tika nospiesta un samazinājās tādā mērā, ka Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā strādāja ar zaudējumiem.

(129)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendencei izmeklēšanas periodā bija negatīva dinamika, un ik gadu tā samazinājās, rezultātā no 2017. gada līdz IP kopējais samazinājums bija 14 %. Peļņas samazināšanās negatīvi ietekmēja spēju piesaistīt kapitālu.

(130)

Gada ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā samazinājās par 1 %, bet 2018.–2019. gadā samazinājās par 22 %, izmeklēšanas periodā gandrīz atgriezdamies 2017. gada līmenī. Lai gan sākotnējais samazinājums ir skaidrojams ar norisēm tirgū un ietekmi uz pārdošanu un rentabilitāti, nesenais pieaugums izmeklēšanas periodā tika vērsts uz esošo jaudu saglabāšanu un nepieciešamo ražošanas aktīvu pienācīgu aizstāšanu.

(131)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā tā dinamika bija negatīva un ienākuma no ieguldījuma vairs nebija: no 20 % 2017. gadā tas samazinājās līdz – 2 % izmeklēšanas periodā. Šāda negatīva dinamika liecina, ka, lai gan ieguldījumi tika turpināti, lai saglabātu konkurētspēju, ienākums no šiem ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija ievērojami krities.

(132)

Situācijā, kad Savienībā ievērojami pieauga patēriņš (+ 14 %), imports no Krievijas par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, attiecīgajā periodā palielinājās vēl vairāk (+ 37 %). Tas ļāva Krievijas ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanas periodā iegūt 56 % lielu tirgus daļu (pieaugums no 46 % 2017. gadā).

(133)

Šādos apstākļos Savienības ražošanas nozarei ne tikai bija liegts gūt labumu no tirgus paplašināšanās, bet tās ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās, kā liecina visi galvenie makroekonomiskie rādītāji ar negatīvu tendenci: ražošanas apjoms (– 14 %), ES pārdošanas apjoms (– 17 %) un ievērojams tirgus daļas samazinājums (no 44 % līdz 32 %) attiecīgajā periodā.

(134)

Reaģējot uz Krievijas zemo cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozare centās samazināt izmaksas un pielāgoja nodarbinātību (– 12 %). Tomēr Krievijas importa par dempinga cenām radītā spiediena (pieaugošu apjomu un zemu cenu ziņā) rezultātā attiecīgajā periodā kritās ES pārdošanas apjoms un strauji palielinājās krājumi (+ 22 %), 2018. gadā sasniedzot maksimālo līmeni (+ 41 %).

(135)

Galvenokārt būtiska izejvielu cenu pieauguma dēļ attiecīgajā periodā ievērojami pieauga Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas (+ 10 %).

(136)

Savienības ražošanas nozares izmaksas pieauga lielākā mērā nekā pārdošanas cenas, tāpēc rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās no veselīgas situācijas (+ 10 %) 2017. gadā līdz ilgtnespējīgam zaudējumu scenārijam (– 3 %) izmeklēšanas periodā.

(137)

Pamatojoties uz minēto, Komisija šajā posmā secina, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(138)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar laiku, kad tirgū būtiskos apjomos aizvien vairāk iespiedās imports no Krievijas aizvien lielākos apjomos un tā cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un katrā ziņā izraisīju cenu apspiešanu. Šajā ziņā 2. un 3. tabulā atspoguļotās importa apjomu un cenu dinamikas dēļ tika apspiests Savienības ražošanas nozares cenu līmenis, un tas liecina, ka starp abām parādībām pastāv cēloņsakarība.

(139)

Imports no Krievijas attiecīgajā periodā palielinājās par 37 %: no aptuveni 870 050 m3 2017. gadā, kad tas veidoja 46 % lielu tirgus daļu, līdz 1 192 712 m3 izmeklēšanas periodā, kad tā tirgus daļa bija 56 %. Šis pieaugošais imports visā attiecīgajā periodā tika veikts par cenām, kas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, un katrā ziņā importa cenu līmenis izraisīja cenu apspiešanu, jo Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt savas cenas atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam.

(140)

Izmeklēšanas periodā tas ļoti negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozari. Situācijā, kad pieauga izmaksas un Krievijas imports par dempinga cenām radīja cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozare nevarēja noteikt ilgtspējīgas cenas, kā rezultātā ļoti strauji samazinājās tās rentabilitāte – no 10 % līdz zaudējumiem (– 3 %) – un attiecīgi pasliktinājās tās finansiālie rādītāji.

(141)

Tāpēc provizoriski tika secināts, ka imports par dempinga cenām no Krievijas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei cenas un apjoma ziņā.

(142)

Lai noteiktu importa apjomu no trešām valstīm, Komisija, kā skaidrots 4.3.1. iedaļā, piemēroja to pašu attiecību (Taric/KN), kas pēc procedūras sākšanas fiksēta starp importa apjomiem ar KN kodu kopumā un attiecīgā ražojuma importu pēc Taric datiem. Vienīgās trešās valstis, kas Savienībā importēja ievērojamus apjomus, bija Baltkrievija un Ukraina. Baltkrievijai šī attiecība ir noteikta 43 % apmērā.

(143)

Attiecībā uz Ukrainu Komisija konstatēja, ka paziņotajā statistikā ir sagrozīti dati papildvienības (šajā gadījumā m3) līmenī. Tāpēc salīdzināšanas labad Komisija nolēma paziņoto svaru (tonnās), kas ir uzticamāka un stabilāka datu kopa, pārvērst kubikmetros.

(144)

Lai pārvērstu tonnas kubikmetros, Komisija pēc procedūras sākšanas izmantoja pārrēķina koeficientu, proti, Krievijas un Baltkrievijas apjomam un svaram izmantoto “paņēmienu”Taric līmenī (ar “paņēmienu” saprot visbiežāko vērtību datu vērtību kopā). Tika noteikts, ka pārrēķina koeficients no Ukrainas importēto tonnu pārrēķināšanai kubikmetros ir 0,69.

(145)

Kā paskaidrots iepriekš 4.3.3. iedaļā, Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz EUR/t KN līmenī.

(146)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Imports no trešām valstīm

(147)

Salīdzinājumā ar Krieviju Baltkrievijai un Ukrainai ir ierobežota klātbūtne Savienības tirgū. Attiecīgajā periodā to tirgus daļa saglabājās stabila ar minimālām izmaiņām vai bez izmaiņām: attiecīgi 4 % un 5 % līmenī. Visas pārējās trešās valstis nedaudz palielināja savu klātbūtni no tirgus daļas 1 % apmērā līdz joprojām ļoti nelielai tirgus daļai 3 % apmērā. kopējā tirgus daļa importam no visām trešām valstīm, izņemot Krieviju, no 2017. līdz 2018. gadam palielinājās par 2 % un pēc tam saglabājās stabila 12 % līmenī.

(148)

Cenu ziņā attiecīgajā periodā Ukrainas cenas bija nedaudz augstākas par Krievijas cenām un Baltkrievijas cenas – zemākas. Tas, ka Baltkrievijas cenas bija zemākās, ir skaidrojamas ar tās ierobežoto tehnoloģiju, kas tirgū ļauj ražot tikai ļoti specifiskus un lētākas kvalitātes ražojumus. Pretstatā Baltkrievijai imports no Krievijas ietver augstākas kvalitātes bērza saplāksni, tādējādi tā vidējās cenas ir augstākas.

(149)

Balstoties uz minēto, Komisija provizoriski secināja, ka no citām valstīm veiktā importa ietekme nevājina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Krievijas un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

(150)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(151)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomi attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %. No 2017. līdz 2019. gadam eksports samazinājās par 5 %, izmeklēšanas periodā sekoja pieaugums par 9 %. Attiecīgajā periodā vidējās cenas samazinājās par 2 %. No 2017. līdz 2018. gadam vidējās cenas pieauga par 10 %, un turpmākajos periodos tās samazinājās.

(152)

Ņemot vērā gan eksporta apjoma, gan vidējo cenu pozitīvo dinamiku attiecīgajā periodā, Komisija provizoriski secināja, ka eksporta rādītāju ietekme nevarēja veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(153)

Dažas personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare cieš no tā, ka salīdzinājumā ar Krieviju tai ir ierobežota galvenās izejvielas – bērza apaļkoku – pieejamība. Šīs ierobežotās izejvielu pieejamības dēļ esot samazinājušies ražošanas apjomi, pieaugušas izmaksas un tādējādi radies kaitējums.

(154)

Piekļuve izejvielai – bērza apaļkokiem – kaitējumu neizskaidro, jo Savienības ražotājiem bērza apaļkoku piegādes ir pietiekamas. Krājumu pieaugums liecina, ka problēma nav saistīta ar ražošanu, bet drīzāk ar saražoto apjomu komercializāciju. Tāpēc ražošanas apjomu samazināšanās attiecīgajā periodā nav skaidrojama ar koksnes pieejamību.

(155)

Attiecībā uz apgalvojumu par izmaksu neizdevīgumu izmeklēšanā tika konstatēts, ka svarīgs faktors, kas ietekmē ražošanas izmaksu pieaugumu Savienības ražošanas nozarei, ir bērza apaļkoku cena. Tomēr izejvielu izmaksas un to ietekme uz Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu vispārējo pieaugumu nevājina cēloņsakarību. Par to jo īpaši liecina fakts, ka laikā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas samazinājās, bet tas neuzlaboja rentabilitāti.

(156)

Dažas personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare ir veikusi nepamatotus ieguldījumus jaudas palielināšanā, kad pārdošanas temps palēninājās, un ka tas esot bijis kaitējuma cēlonis.

(157)

Savienības ražošanas jauda attiecīgajā periodā kopumā tomēr samazinājās par 3 %. Savienības ražošanas jauda 2018. un 2019. gadā nedaudz palielinājās, bet visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē tā samazinājās. Tāpēc apgalvojums, ka kaitējuma cēlonis bijuši ieguldījumi ražošanas jaudas palielināšanā, nav pamatots.

(158)

Dažas personas apgalvoja, ka ražošanas apjoma samazināšanās iemesls bijuši vairāki streiki Somijas rūpnīcās, kas notika 2019. gada decembrī un 2020. gada sākumā.

(159)

Komisija provizoriski secināja, ka streiki Somijas rūpnīcās nevājina cēloņsakarību, jo to ietekme bija ierobežota ģeogrāfiski (Somija) un laika ziņā (streiki notika no 2019. gada decembra līdz 2020. gada janvārim).

(160)

Dažas personas apgalvoja, ka Komisijai dati par 2019. gada beigām un 2020. gada pirmo pusi būtu jāizskata ar īpašu piesardzību, lai nošķirtu Covid-19 ietekmi ekonomikā no ietekmes, ko radījis imports, kas, kā apgalvots, noticis par dempinga cenām.

(161)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pieprasījums pēc bērza saplākšņa 2020. gada otrajā ceturksnī saglabājās samērā stabils. Turklāt piegādes ķēdē nebija būtisku traucējumu, un šajā periodā turpinājās arī pārdošana eksportam. Tādējādi Komisija secināja, ka Covid-19 ietekme nevājina cēloņsakarību.

(162)

Dažas personas apgalvoja, ka bērza saplāksnis, ko ražo Krievijas ražošanas nozare, nekonkurē ar ES ražošanas nozares ražoto saplāksni, jo tiek apgalvots, ka tam ir atšķirīgas īpašības, kas paredzētas dažādiem segmentiem, un tāpēc Krievijas imports nav kaitējuma cēlonis.

(163)

Tomēr dažādo Savienības ražošanas nozares pārdoto ražojuma veidu salīdzinājums ar Krievijas ražotāju eksportētāju pārdotajiem ražojuma veidiem liecina, ka ražojuma veidi ir ļoti līdzīgi un diezgan bieži pat identiski, kā arī ievērojamā mērā savstarpēji aizstājami. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka gan Savienības ražošanas nozare, gan Krievijas ražotāji apgādā galvenos sektorus, kuros izmanto bērza saplāksni. Katrā ziņā, kā skaidrots 2. iedaļā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražojumi, ko pārdod Savienības ražošanas nozare un Krievijas ražotājs eksportētājs, ir līdzīgi ražojumi, jo tiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi. Tādējādi apgalvojums tiek uzskatīts par nepamatotu.

(164)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija provizoriski noteica cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no Krievijas. Tā kā ievērojami palielinājās imports par dempinga cenām no Krievijas, Savienības ražošanas nozare nevarēja noteikt ilgtspējīgas cenas, un rezultātā ievērojami pasliktinājās tās ekonomiskais stāvoklis.

(165)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru radījis imports par dempinga cenām.

(166)

Pamatojoties uz minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un pārējie faktori, izvērtēti atsevišķi vai kopā, nevājina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(167)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija izvērtēja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai likvidētu kaitējumu, ko ES ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

(168)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(169)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: ienesīguma (rentabilitātes) līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(170)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Komisija izmantoja izlasē iekļauto Savienības ražotāju gūto peļņu, pirms pieauga negodīgais imports no Krievijas un sāka kaitēt Savienības ražošanas nozarei. Tika noteikts, ka šāds peļņas procents ir 9,7 %, kas atbilst Savienības ražošanas nozares 2017. gadā gūtajai peļņai.

(171)

Daži Savienības ražotāji apgalvoja, ka normālos konkurences apstākļos to ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks.

(172)

Komisija novērtēja šo apgalvojumu, bet konstatēja, ka, neraugoties uz apgrozījuma samazināšanos, ieguldījumu līmenis izmeklēšanas periodā bija augstāks nekā divos iepriekšējos gados un ļoti tuvs ieguldījumu līmenim 2017. gadā, kad Savienības ražošanas nozare sasniedza vidējo peļņu 9,7 % apmērā. Tādējādi un ņemot vērā arī to, ka ieguldījumi pētniecībā un izstrādē un inovācijā ir prognozes, kuru pamatā ir ieguldījumu plāni, Komisija provizoriski nepieņēma šos apgalvojumus.

(173)

Tādējādi cena, kas nerada kaitējumu, ir 766,33 EUR/m3, ko iegūst, iepriekš minēto peļņas procentu 9,7 % apmērā piemērojot izlase iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā.

(174)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija beigās novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas periodā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Pamatojoties uz attālināti salīdzinoši pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem un pieejamajiem pierādījumiem, ko sniedza daži no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, Komisija noteica papildu izmaksas 6,68 EUR/m3, no kurām tā atskaitīja izmeklēšanas perioda radušās faktiskās izmaksas, kas saistītas ar atbilstību minētajām konvencijām, proti, 5,28 EUR par vienu mērvienību, rezultātā iegūstot 1,40 EUR/m3. Šī starpība tika pieskaitīta cenai, kas nerada kaitējumu.

(175)

Tādējādi Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu, proti, 767,73 EUR/m3, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pa ražojuma veidiem pieskaitot iepriekš minēto mērķa peļņas procentu un korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu.

(176)

Tad Komisija noteica mērķa cenas samazinājuma starpības līmeni, izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlase iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(177)

Kaitējuma novēršanas līmenis “pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem.

(178)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai tā var skaidri secināt, ka pasākumu pieņemšana šajā gadījumā nav Savienības interesēs, lai gan tika konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(179)

Savienības ražošanas nozari veido aptuveni piecpadsmit uzņēmumi. Tie galvenokārt atrodas ģeogrāfiski tuvu bērzu meža reģioniem Ziemeļaustrumeiropā (Somija, Baltijas valstis un Polija) un tieši nodarbina vairāk nekā 5 000 strādājošo. Lielākā daļa Savienības ražotāju atbalstīja sūdzību, divi pauda neitrālu nostāju, un neviens neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu.

(180)

Pašreizējais rentabilitātes līmenis nav ilgtspējīgs. Gaidāms, ka pasākumu noteikšana ļaus Savienības ražošanas nozarei daļēji atgūt zaudēto tirgus daļu un noteikt cenas līmenī, kas sedz vismaz izmaksas.

(181)

Pasākumu neesība varētu būtiski negatīvi ietekmēt Savienības ražošanas nozari tādā ziņā, ka turpinātos cenu apspiešana un pārdošanas apjoma samazināšanās, tādējādi palielinātos zaudējumi un, iespējams, tiktu slēgtas ražotnes un atlaisti darbinieki.

(182)

Tāpēc Komisija secināja, ka pagaidu pasākumu noteikšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(183)

Pieteicās divdesmit deviņi importētāji, un tika iesniegta informācija un piezīmes. Kā minēts 1.6.2. iedaļā, Komisija izveidoja izlasi no trim importētājiem, kuri iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(184)

Vairāki importētāji apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana tiem un klientiem palielinātu materiālu izmaksas. Šīs papildu izmaksas būtu grūti segt, un tādējādi tiktu apdraudēta to rentabilitāte un konkurētspēja. Tika izteikti vēl citi apgalvojumi par Savienības ražošanas nozares nepietiekamo jaudu, kas vajadzīga, lai apmierinātu pieprasījumu Savienībā, un kas tiek lēsta aptuveni 2,1 milj. m3 apmērā, tādējādi tika apgalvots, ka pasākumi varētu radīt deficītu tirgū. Turklāt tika izteikti apgalvojumi par Savienības ražotāju intereses trūkumu apgādāt mazos uzņēmumus, kā arī par atteikumu piegādāt konkrētus materiālus.

(185)

Attiecībā uz ekonomiskajām sekām importētājiem izmeklēšanā tika konstatēts, ka izlasē iekļauto importētāju svērtā peļņa ir 4,7 % un to ražojumu sortimentā bērza saplākšņa īpatsvars ir dažāds. Turklāt, lai gan pasākumu noteikšanas gadījumā importētāju izplatītā Krievijas izcelsmes saplākšņa īpatsvars varētu samazināties, nav gaidāms, ka pasākumu līmeņa dēļ imports no Krievijas vairs neturpinātos. Ņemot vērā, ka tādās kaimiņvalstīs kā Ukrainā un Baltkrievijā ir arī alternatīvi piegādes avoti, paredzams, ka pasākumu ietekme uz importētāju rentabilitāti un konkurētspēju būtu ierobežota. Lietotāju intereses ir aplūkotas tālāk 7.3. iedaļā.

(186)

Attiecībā uz risku piegādei pasākumu līmenis, visticamāk, neapturēs importu no Krievijas, bet gan ļaus turpināt bērza saplākšņa iegādi no Krievijas par godīgām cenām. Turklāt bērza saplāksni joprojām var importēt no citām trešām valstīm, piemēram, no Ukrainas un Baltkrievijas.

(187)

Attiecībā uz mazu daudzumu piegādi patērētājiem izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare ir izveidojusi plašu saistītu un nesaistītu mazumtirgotāju tīklu, kas ļauj Savienības ražošanas nozarei sasniegt mazus klientus, kuri nespēj iegādāties veselus konteinerus. Turklāt, kā jau minēts, ikviens patērētājs par piegādes avotu joprojām var izmantot Krievijas ražotājus.

(188)

Izmeklēšanā tika konstatēts arī, ka Savienības ražošanas nozarei ir nepieciešamās iekārtas un jauda, lai pielāgotos konkrētām prasībām, ko klienti izvirza ražojumiem, tāpēc tā spēj ražot visus vajadzīgos ražojuma veidus.

(189)

Visbeidzot, antidempinga pasākumi noteiktajā līmenī varētu negatīvi ietekmēt dažus nesaistītus importētājus. Tomēr šādai ietekmei kopumā nevajadzētu būt nozīmīgai, un tā lielākoties būs atkarīga no importētāju darījumdarbības modeļa un piegādes avotu daudzveidības, kā arī no tā, cik lielā mērā palielinātās izmaksas tiek novirzītas uz viņu klientiem.

(190)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski konstatēja, ka gaidāmā pasākumu negatīvā ietekme uz nesaistītiem importētājiem kopumā būtu ierobežota un neatsvērtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražotājiem.

(191)

Pieteicās trīspadsmit lietotāji. Deviņi lietotāji iesniedza piezīmes un/vai atbildes uz anketas jautājumiem.

(192)

Tā kā nebija ieinteresētajām personām pieejamo versiju, Komisija iesaistījās nepilnību novēršanas procesā ar lielāko daļu lietotāju, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Šajā posmā tikai vienās atbildēs uz anketas jautājumiem, t. i., no Emiliana Imballaggi S.p.A., kas pērk bērza saplāksni iepakošanas darījumdarbībai, ir iesniegta atklātā versija.

(193)

Tika izvirzīti iebildumi, kuros apgalvots, ka antidempinga maksājumu noteikšanas dēļ palielinātos izmaksas lietotājiem un būtu grūti tās novirzīt uz klientiem, tāpēc tiktu apdraudēta lietotāju rentabilitāte un konkurētspēja.

(194)

Bērza saplāksni izmanto dažādos sektoros. Pasākumu noteikšanai, visticamāk, būtu atšķirīga ietekme uz dažādiem lietotājiem atkarībā no bērza saplākšņa izmaksu īpatsvara attiecīgā sektora kopējās izmaksās un no spējas novirzīt izmaksas uz lejupējiem patērētājiem. Detalizētu informāciju no lietotājiem, kā arī atklāto versiju sniedza tikai viens uzņēmums, kas saplāksni izmanto iepakojuma sektorā. Turklāt sūdzības iesniedzējs iesniedza neatkarīgu pētījumu, kurā, pamatojoties uz teorētiskiem maksājumiem 20 % līdz 30 % apmērā, analizēta gaidāma pasākumu ietekme uz lietotājiem.

(195)

Galvenie sektori, kuros Eiropas Savienībā izmanto bērza saplāksni, pēc patēriņa ir būvniecība (39 %), transports (27 %), mēbeles (10 %) un iepakojums (8 %). Pamatojoties uz pieejamo informāciju, attiecībā uz sektoriem, kas aptver lielāko daļu bērza saplākšņa patēriņa, provizoriski tika novērtēts, ka pasākumu ietekme būtu ierobežota vai niecīga. Sektori, kuros maksājumiem varētu būt vislielākā ietekme, ir iepakojuma un parketa ražošana. Tomēr pat šajos sektoros pasākumu ietekme ir ierobežota. Aplēstā ietekme uz iepakojuma sektoru izmaksu struktūrā ir aptuveni 2 % līdz 4 %, un gaidāms, ka tā tiks novirzīta uz klientiem. Parketa un grīdas seguma sektorā bērza saplāksnim ir dažādi aizstājēji, piemēram, citi koksnes un alternatīvu materiālu veidi, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc gaidāms, ka iespējamo nedaudz augstāko bērza saplākšņa izmaksu ietekme būtu ierobežota.

(196)

Pamatojoties uz minēto, Komisija provizoriski konstatēja, ka gaidāmā pasākumu negatīvā ietekme uz lietotājiem būs ierobežota un neatsvērs pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražotājiem.

(197)

Kā ieinteresētās personas pieteicās trīs piegādātāji.

(198)

Visi trīs uzņēmumi Krievijas ražotājiem eksportētājiem piegādā mašīnas, kokapstrādes iekārtas vai materiālus, ko izmanto bērza saplākšņa ražošanā. Uzņēmumi apgalvoja, ka pasākumu noteikšana nozīmētu Krievijas importa samazināšanos, kā rezultātā samazinātos Krievijas ražotāju eksportētāju ieguldījumi iekārtās un tādējādi tiktu negatīvi ietekmēta to darījumdarbība.

(199)

Komisija uzskata, ka Krievijas ieguldījumi iekārtās netiks būtiski ietekmēti, jo nav gaidāms, ka pasākumu līmeņa dēļ tiks apturēts imports no Krievijas. No otras puses, pasākumi, visticamāk, ļaus Savienības ražošanas nozarei veikt ieguldījumus iekārtās, tādējādi pozitīvi ietekmējot Savienības kokapstrādes iekārtu piegādātājus.

(200)

Pamatojoties uz minēto, Komisija provizoriski konstatēja, ka pasākumu gaidāmā negatīvā ietekme uz piegādātājiem kopumā būs ierobežota un neatsvērs pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražotājiem.

(201)

Kā ieinteresētās personas pieteicās triju valstu (Francijas, Itālijas un Spānijas) apvienības, kas pārstāv papeles, priedes un cita veida koka saplākšņa ražotājus. Tās apgalvoja, ka, lai gan pie tām piederīgo uzņēmumu ražotais ražojums atšķiras no attiecīgā ražojuma, zināmā mērā varētu notikt aizstāšana. Tās apgalvoja, ka, lai gan tradicionāli bērza saplākšņa cenas ir augstākas, Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa dempinga cenas piesaistījušas pieprasījumu, kas tradicionāli bijis pēc cita veida koka, kā papeles, priedes un okoume, un apdraud vērtības ķēdi, kas izveidojusies citos kokrūpniecības atzaros. Tāpēc tās atbalsta pasākumu noteikšanu.

(202)

Vairākas personas apgalvoja, ka maksājumu noteikšana, kuras rezultātā Krievijas izcelsmes bērza saplāksnis tiktu aizstāts ar Ķīnas izcelsmes papeles saplāksni vai ar saplāksni no citām valstīm, kas atrodas tālāk no Eiropas, varētu izraisīt oglekļa emisiju pārvirzi, palielinot transporta emisijas un risku, ka aizstājējražojumi būtu mazāk ilgtspējīgi nekā Krievijas bērza saplāksnis. Komisija norādīja, ka nav gaidāms, ka pasākumu piemērošanas līmeņa dēļ tiks apturēts imports no Krievijas. Turklāt netika parādīts, ka tad, ja imports no Krievijas tiktu aizstāts ar importu no citas trešās valsts, tas būtu no Ķīnas, ne arī tas, ka cita veida koka ražojumi būtu mazāk ilgtspējīgi nekā bērza ražojumi no Krievijas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(203)

Personas apgalvoja, ka maksājumi saasinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz lietotājiem. Tomēr, kā jau paskaidrots iepriekš, gaidāms, ka pasākumu ietekme uz galvenajiem sektoriem, kas izmanto bērza saplāksni, būs ierobežota. Turklāt patlaban Komisijas rīcībā nav pierādījumu, kas liecinātu par pandēmijas ietekmi uz dažādiem lietotāju sektoriem vai par to, ka ietekme uz ražotājiem būtu citāda nekā ietekme uz lietotājiem. Tā kā šādu pierādījumu nav, tad Covid-19 pandēmija Savienības interešu novērtēšanā tiek uzskatīta par neitrālu faktoru.

(204)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa importam nav Savienības interesēs.

(205)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu radīt imports par dempinga cenām.

(206)

Saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punktā būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa importam. Komisija salīdzināja mērķa cenas samazinājuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājumu summa tika noteikta dempinga vai mērķa cenas samazinājuma starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(207)

Pamatojoties uz minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(208)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, ieskaitot tiesību subjektus, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem tiesību subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz tiem nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(209)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā uz Savienību neeksportēja.

(210)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(211)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(212)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plāno noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(213)

Tika saņemtas piezīmes par aprēķinu precizitāti. UPG iesniedza derīgas piezīmes, kas tika ņemtas vērā, savukārt Sveza grupa un Syktyvkar Plywood Mill Ltd. iesniegtās piezīmes neietekmēja aprēķinu precizitāti. Krievijas iestādes iesniedza piezīmes pret pagaidu pasākumu noteikšanu, tomēr nesniedza konkrētu informāciju par aprēķinu precizitāti.

(214)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(215)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā var tikt grozīti,