EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 26.4.2023
COM(2023) 240 final
PIELIKUMI
dokumentam
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI
par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97
I PIELIKUMS
Kritēriji tehniskās trajektorijas noteikšanai dalībvalstīm, kuru valsts parāds pārsniedz atsauces vērtību 60 % no IKP vai valsts budžeta deficīts pārsniedz atsauces vērtību 3 % no IKP
Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valsts parāds pārsniedz atsauces vērtību 60 % no IKP vai valsts budžeta deficīts pārsniedz atsauces vērtību 3 % no IKP, tehniskā trajektorija nodrošina, ka:
(a)vēlākais līdz korekcijas perioda beigām, ja netiks veikti turpmāki budžeta pasākumi, 10 gadu parāda līkne ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī;
(b)valsts budžeta deficīts tiek samazināts un saglabāts zem atsauces vērtības 3 % no IKP, ja tajā pašā 10 gadu periodā netiks veikti turpmāki budžeta pasākumi;
(c)attiecībā uz gadiem, kuros paredzams, ka attiecīgās dalībvalsts budžeta deficīts pārsniegs atsauces vērtību 3 % no IKP un pārsniegums nav neliels un īslaicīgs, tehniskā trajektorija atbilst arī kritērijam, kas minēts 3. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu [X];
(d)korekcijas pasākumi nav atlikti uz korekcijas perioda pēdējiem gadiem, t. i., fiskālās korekcijas centieni valsts vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna periodā ir vismaz proporcionāli kopējiem centieniem visā korekcijas periodā;
(e)valsts parāda attiecība plānošanas perioda beigās ir zemāka par valsts parāda attiecību gadā pirms tehniskās trajektorijas sākuma; kā arī
(f)valsts neto izdevumu pieaugums plāna darbības laikā parasti caurmērā ir zemāks par vidēja termiņa ekonomikas izaugsmes pieaugumu.
II PIELIKUMS
Informācija, kas jāsniedz valsts vidēja termiņa fiskālajos un strukturālajos plānos
Valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā ietver šādu informāciju:
(a)valsts neto izdevumu trajektoriju, kas minēta 11. pantā. Citi budžeta mainīgie lielumi, kurus valdība nevar kontrolēt un kuri ir daļa no 2. pantā minētās neto izdevumu definīcijas, sastāv no izdevumiem par Savienības programmām, kas pilnībā atbilst Savienības fondu ieņēmumiem un bezdarbnieka pabalstu izdevumu cikliskajiem elementiem;
(b)prognozēto valsts ieņēmumu pieauguma tempu nemainīgas politikas apstākļos;
(c)prognozēto valsts parāda attiecības virzību;
(d)informāciju par netiešajām saistībām, kas saistītas ar sabiedrības novecošanu, un iespējamām saistībām ar potenciāli lielu ietekmi uz valdības budžetu, tai skaitā valdības garantijām, ienākumus nenesošiem aizdevumiem un saistībām, kas izriet no publisko sabiedrību darbības, arī to apmēra, iespējamiem izdevumiem un saistībām, kas izriet no tiesas prāvām, un, ciktāl iespējams, informāciju par saistībām, kas saistītas ar katastrofām un klimatu;
(e)galvenos pieņēmumus par paredzamo ekonomisko attīstību un galvenajiem ekonomiskajiem mainīgajiem lielumiem, kas ir būtiski, lai nodrošinātu atbilstību valsts parāda konverģencei piesardzīgā līmenī un saglabātu valsts budžeta deficītu zem atsauces vērtības 3 % no IKP;
(f)ja dalībvalsts izmanto e) apakšpunktā minētos pieņēmumus, kas atšķiras no Komisijas pieņēmumiem par valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu korekcijas periodu un turpmāko 10 gadu periodu, ja nav veikti turpmāki budžeta pasākumi, pienācīgus paskaidrojumus un pamatojumu, kas balstīts uz pamatotiem ekonomiskiem argumentiem par šīm atšķirībām;
(g)analīzi par to, kā izmaiņas galvenajās ekonomikas prognozēs ietekmētu budžeta un parāda stāvokli;
(h)attiecīgā gadījumā — pienācīgi pamatotus iemeslus (ar attiecīgiem pamatotiem un pārbaudāmiem ekonomiskiem argumentiem) novirzei no Komisijas norādītās tehniskās trajektorijas;
(i)reformu un investīciju prioritātes ar mērķi reaģēt uz galvenajām problēmām, kas konstatētas konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos, ņemot vērā pašreizējo stāvokli minēto konkrētajai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā;
(j)kopējos publisko investīciju izdevumus, kā arī reformu un publisko investīciju izdevumus, kas vērsti uz VI pielikumā minētajām Savienības kopīgajām prioritātēm;
(k)attiecīgā gadījumā informāciju par konkrētu, laikā ierobežotu un pārbaudāmu reformu un investīciju saistību kopumu, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai saskaņā ar 13. pantu, tā īstenošanas grafiku, kā arī pamatotus ekonomiskos argumentus par to, ka šis reformu un investīciju saistību kopums atbilst 13. pantā noteiktajiem kritērijiem, ņemot vērā VII pielikumā noteiktos novērtēšanas kritērijus;
(l)cik vien iespējams, kvantitatīvi izsaka k) apakšpunktā minēto reformu un investīciju paredzamo ietekmi uz fiskālo stabilitāti, izaugsmi un nodarbinātību, attiecīgā gadījumā ievērojot kopīgi saskaņotu metodiku;
(m)ja iespējams, šo k) apakšpunktā minēto reformu un investīciju saistību ietekmi uz vidēja termiņa budžetu un potenciālo izaugsmi vidējā termiņā;
(n)attiecīgā gadījumā reformas un investīcijas konstatētās makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai saskaņā ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru;
(o)valsts finansēto publisko investīciju plānoto vispārējo līmeni, kas aptver valsts vidēja termiņa fiskālo strukturālo plānu;
(p)attiecībā uz dalībvalstīm ar zemām valsts parāda problēmām, bet lielām netiešām saistībām sabiedrības novecošanas dēļ, valsts neto izdevumu trajektorijā un valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu reformās būtu pienācīgi jāņem vērā publisko finanšu ilgtermiņa fiskālās stabilitātes problēmas;
(q)informāciju par apspriešanos ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām saistībā ar plāna sagatavošanu.
III PIELIKUMS
Informācija, kas dalībvalstīm jāsniedz gada progresa ziņojumos
Gada progresa ziņojumā dalībvalstis sniedz šādu informāciju:
(a)salīdzinājumu starp plānotajiem neto izdevumiem, pamatojoties uz Padomes noteikto neto izdevumu trajektoriju, un neto izdevumiem, pamatojoties uz izpildes datiem;
(b)salīdzinājumu no valsts vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna sākuma starp minētajā plānā iesniegto galveno ekonomisko mainīgo lielumu prognozēm un izpildes datiem par šiem mainīgajiem lielumiem, kā arī ietekmi uz atbilstību Padomes noteiktajai neto izdevumu trajektorijai un ietekmi uz plānā norādīto valsts parāda attiecības prognozēto virzību;
(c)analīzi par diskrecionāro ieņēmumu pasākumu īstenošanu iepriekšējā gadā;
(d)progresu un plānoto reformu un investīciju saistību īstenošanu nākamajā gadā, kas noteiktas valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā saskaņā ar informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar II pielikuma i) un j) punktu, kā arī attiecīgā gadījumā k) un n) punktu;
(e)informāciju par nākamo gadu par to, kā dalībvalsts plāno īstenot iepriekšējā gadā tai adresētos ieteikumus, kā arī attiecīgā gadījumā ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku;
(f)Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības laikā informāciju par progresu atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā, lai izpildītu Regulas (ES) 2021/241 27. pantā izklāstītās pusgada ziņošanas prasības Eiropas pusgada kontekstā;
(g)informāciju par iespējamo saistību attīstību, kas paziņotas valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā un minēta II pielikuma d) punktā, kā arī attiecīgā gadījumā par netiešajām saistībām, kas saistītas ar novecošanu, un informāciju par iespējamām saistībām un netiešajām saistībām nākamajam gadam;
(h)galvenos pieņēmumus par gaidāmo ekonomisko attīstību un galvenajiem ekonomiskajiem mainīgajiem lielumiem nākamajos korekcijas perioda gados, t. sk. valsts parāda attiecību;
(i)nemainīgas politikas prognozes turpmākajiem gadiem korekcijas periodā attiecībā uz valdības izdevumiem un ieņēmumiem un to galvenajiem komponentiem, t. sk. publisko investīciju izdevumiem;
(j)plānotos valdības izdevumus un ieņēmumus procentos no IKP un to galvenos komponentus nākamajiem korekcijas perioda gadiem, ņemot vērā Padomes noteikto neto izdevumu plānu;
(k)izdevumu un ieņēmumu pasākumu aprakstu un kvantificēšanu, kas jāīsteno, lai novērstu starpību starp i) punktā minētajām izdevumu un ieņēmumu prognozēm nemainīgas politikas gadījumā un j) apakšpunktā minētajiem plānotajiem izdevumiem un ieņēmumiem;
(l)makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā konstatētās makroekonomiskās nelīdzsvarotības attīstības analīzi un to attiecīgo reformu un investīciju īstenošanas ietekmi, par kurām attiecīgā gadījumā ziņots valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā saskaņā ar II pielikuma n) punktu;
(m)informāciju par to, kā īsteno Komisijas brīdinājumu vai Padomes ieteikumu saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu;
(n)informāciju par darba tirgus, prasmju un sociālās politikas norisēm un par tādu politikas pasākumu īstenošanu, kas veicina augšupēju sociālo konverģenci starp dalībvalstīm virzībā uz labākiem darba un dzīves apstākļiem saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem un nodarbinātības pamatnostādnēm saskaņā ar LESD 148. pantu; tas ietver pasākumu paredzamo ietekmi saistībā ar progresu valsts mērķu sasniegšanā attiecībā uz nodarbinātību, prasmēm un nabadzības samazināšanu līdz 2030. gadam;
(o)neatkarīgo fiskālo iestāžu novērtējumu, kas minēts 22. pantā.
IV PIELIKUMS
Kontroles konta darbība
Katras dalībvalsts kontroles kontā, kas minēts 21. pantā, ieraksta debetu, ja faktiskie neto izdevumi dalībvalstī attiecīgajā gadā pārsniedz Padomes noteikto neto izdevumu trajektoriju.
Kontroles kontā ieraksta kredītu, ja faktiskie neto izdevumi dalībvalstī attiecīgajā gadā ir zemāki par Padomes noteikto neto izdevumu trajektoriju.
Kontroles konta uzkrātais atlikums konkrētā periodā ir šajā periodā reģistrēto gada debetu un kredītu summa.
V PIELIKUMS
Metodika ticamības novērtēšanai, ko veic Komisija
Ticamības novērtēšanas metodika saskaņā ar 8. pantu ir balstīta uz šādiem nosacījumiem:
·valsts parāda attiecībai vajadzētu samazināties vai saglabāties piesardzīgā līmenī saskaņā ar Komisijas vidēja termiņa valsts parāda prognozēšanas sistēmas noteicošajiem scenārijiem, kas aprakstīti 2022. gada parāda atmaksājamības instrumentā;
·risks, ka valsts parāda attiecība nesamazināsies piecu gadu laikā pēc valsts vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna korekcijas perioda, ir pietiekami zems. Risks tiek novērtēts, izmantojot Komisijas stohastisko analīzi.
VI PIELIKUMS
Savienības kopīgās prioritātes
Savienības kopīgās prioritātes, kas minētas 12. panta b) punktā, ir šādas:
(a)Eiropas zaļais kurss 1 , ieskaitot pārkārtošanos uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam 2 un īstenošanu valstu līmenī, izmantojot nacionālos enerģētikas un klimata plānus;
(b)Eiropas sociālo tiesību pīlārs 3 , ieskaitot ar to saistītos mērķus attiecībā uz nodarbinātību, prasmēm un nabadzības samazināšanu līdz 2030. gadam;
(c)Digitālās desmitgades politikas programma 2030. gadam 4 , kas valsts līmenī atspoguļota valsts digitālās desmitgades stratēģiskajos ceļvežos;
(d) Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai — Eiropas Savienībai, kas aizsargā savus pilsoņus, vērtības un intereses un veicina starptautisko mieru un drošību. 5 .
VII PIELIKUMS
Reformu un investīciju saistību kopuma novērtēšanas sistēma, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai
1.Darbības joma
Šīs novērtēšanas sistēmas mērķis ir palīdzēt:
–Komisijai novērtēt, vai reformu un investīciju saistību kopums, kas iekļauts valsts vidēja termiņa fiskālajos un strukturālajos plānos, kuri ir to korekcijas perioda pagarināšanas pamatā, atbilst 13. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Tādējādi šī novērtēšanas sistēma ir pamats 13. panta 2. punktā minēto novērtēšanas kritēriju piemērošanai, lai nodrošinātu taisnīgu un pārredzamu procesu;
–novērtēt, vai katra no minētajām reformu un investīciju saistībām atbilst 13. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Tādējādi šī novērtēšanas sistēma ir arī pamats 13. panta 3. punktā minēto nosacījumu piemērošanai tādā pašā nolūkā.
2.Novērtēšanas kritēriji
Saskaņā ar 13. panta 2. punktu reformu un investīciju saistību kopums, kas iekļauts valsts vidēja termiņa fiskālajos strukturālajos plānos, kuri ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, ir samērīgs ar valsts parāda problēmu pakāpi, kas noteikta pēdējā parāda atmaksājamības instrumenta atjauninājumā, un ar problēmām, kas dalībvalstī saistītas ar vidēja termiņa izaugsmi. Paredzams, ka dalībvalstīs, kurās valsts parāda problēmas ir saistītas ar ievērojamām problēmām vidēja termiņa izaugsmei, reformu un investīciju kopums novērsīs arī šķēršļus vidēja termiņa izaugsmei.
Reformu un investīciju saistību kopums visumā atbilst turpmāk minētajiem kritērijiem.
2.1.Reformu un investīciju saistību kopums veicina izaugsmi.
–Paredzams, ka reformu un investīciju saistību kopums, pamatojoties uz ticamiem, labi dokumentētiem un piesardzīgiem pieņēmumiem, būtiski palielinās attiecīgās dalībvalsts ekonomikas izaugsmes potenciālu ilgtspējīgā veidā.
2.2.Reformu un investīciju saistību kopums atbalsta fiskālo stabilitāti.
–Paredzams, ka reformu un investīciju saistību kopums vidējā termiņā būtiski strukturāli uzlabos valsts finanses, strukturāli samazinot valsts izdevumus vai palielinot valsts ieņēmumus attiecīgajā dalībvalstī.
2.3.Reformu un investīciju saistību kopums ir vērsts uz VI pielikumā minētajām Savienības prioritātēm.
–Reformu un investīciju saistību kopums sniedz būtisku ieguldījumu vismaz vienā no Savienības prioritātēm, kas minētas VI pielikumā.
2.4. Viss reformu un investīciju saistību kopums palīdz īstenot attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus un attiecīgā gadījumā ieteikumus, kas sniegti saistībā ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.
–Paredzams, ka attiecīgo reformu un investīciju saistību kopums, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, visā pilnībā risinās problēmas, kas konstatētas attiecīgajos konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos, un attiecīgā gadījumā ieteikumos, kas sniegti saistībā ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, attiecīgā gadījumā ņemot vērā konkrētās valsts problēmu apmēru un mērogu un saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu.
2.5. Reformu un investīciju saistību kopums nodrošina, ka valsts finansēto publisko investīciju vispārējais līmenis valsts vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna darbības laikā ir augstāks nekā vidēja termiņa līmenis pirms minētā plāna darbības perioda.
–Vai valsts finansēto publisko investīciju plānotais līmenis plāna darbības laikā ir augstāks nekā vidēja termiņa līmenis pirms plāna perioda.
Turklāt katrai no dalībvalstu reformu un investīciju saistībām, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, vajadzētu būt pietiekami detalizētai, savlaicīgai, ierobežotai laikā un pārbaudāmai.
–Reformu un investīciju saistību apraksts ir skaidrs, un tajā ir sīki izklāstīti katras reformas un investīciju elementi, lai Komisija varētu novērtēt 2.1.–2.5. punktā minētos kritērijus, arī attiecībā uz to īstenošanu un uzraudzību.
–Reformas tiks īstenotas plāna darbības laikā.
–Investīcijas tiks īstenotas vēlākais līdz korekcijas perioda beigām.
–Valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā ir iekļauti skaidri un reālistiski, atbilstīgi un stabili rādītāji, kas ļauj pārbaudīt progresu reformu un investīciju saistību efektīvā īstenošanā.